ALBERTA KOLEDŽAStudiju programma

MĀRKETINGS UN TĀ INOVĀCIJAS

00000000000000000

Kursa darbs studiju priekšmetā „Uzņēmējdarbības organizēšana un plānošana”

MĀRKETINGA PLĀNA IZSTRĀDE ATPŪTAS KOMPLEKSAM

Docētāja Mag.paed., lektore 00000000 _________________ /docētāja paraksts/

Students: ________________ /studenta paraksts/

Rīga 20000

Satura rādītājs

ANOTĀCIJA.............................................................................................................................................3

IEVADS....................................................................................................................................................4

1. Mārketinga plāna saturs.....................................................................................................................5

1.1. Tirgus situācijas analīze................................................................................................................5

1.2. Tirgus segmentācijas analīze.......................................................................................................15

1.3. Mārketinga stratēģija un taktika..................................................................................................19

1.4. Reklāma........................................................................................................................................20

2. Situācijas analīze................................................................................................................................22

2.1. Esošās mārketinga stratēģijas.....................................................................................................22

2.2. Produkta apraksts........................................................................................................................22

2.3. Pakalpojuma apraksts..................................................................................................................25

2.4. Iekšējās un ārējās vides analīze...................................................................................................25

2.5. Uzņēmuma „Valmiermuiža” SVID analīze..................................................................................28

2.6. Tirgus izpēte.................................................................................................................................29

2.7. Konkurentu analīze......................................................................................................................30

3. Mārketinga mērķi..............................................................................................................................36

4. Mārketinga stratēģija........................................................................................................................36

5. Produkta izplatīšana..........................................................................................................................36

5.1. Izplatīšanas kanāli.......................................................................................................................36

5.2. Realizācijas veicināšana..............................................................................................................37

5.3. Mārketinga plāna budžets............................................................................................................38

Secinājumi...........................................................................................................................................39

BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS.......................................................................................................41

Pielikumi.............................................................................................................................................42

ATSAUKSME......................................................................................................................................42

Grafiskā daļa.......................................................................................................................................42

2

ANOTĀCIJA

Mārketinga plāns izstrādāts uzņēmumam SIA „Valmiermuiža”, kas nodarbojas

ar atpūtas iespēju sniegšanu Valmieras rajona kā arī citu pilsētu iedzīvotājiem.

Galveno uzmanību uzņēmums vērš uz ekstrēmās atpūtas, ūdens izpriecu un citu

rekreatīvās atpūtas pakalpojumu sniegšanu. Uzņēmuma piedāvātie pakalpojumi ir

zemā un vidējā cenu līmeņa grupā. SIA „Valmiermuiža” sadarbojas ar vairākiem

uzņēmumiem, kas nodarbojas ar aktīvās un rekreatīvās atpūtas inventāra pārdošanu,

uzstādīšanu un servisu. Daļu no uzņēmuma pakalpojumiem daļēji sponsorē Valmieras

pašvaldība uz līguma pamata.

Darbā ir analizēta esošā situācija tirgū, klienti, uzņēmuma „Valmiermuiža”

galvenie konkurenti, jaunākās tendences atpūtas un pakalpojumu sniegšanas tirgū, kā

arī šī brīža pielietotā mārketinga stratēģija. Ir analizēta uzņēmuma darbība, vērtējot

gan iekšējas, gan ārējās vides faktorus, nosakot un izvērtējot stiprās puses un

trūkumus.

Uzsvars mārketinga plānā ir likts uz ūdens atrakciju un rekreatīvās atpūtas

iespējām, kas ir viens no galvenajiem darbības virzieniem. Projekts tiek uzturēts no

uzņēmuma rīcībā esošajiem līdzekļiem – aizņemtā kredīta, krājumiem, kā arī

pašvaldības finansu ieguldījumiem. Atpūtas kompleksu ir pilnībā izstrādājuši

profesionāli projektētāji, tas ir apstiprināts ar pašvaldības rīkojumu. Projekta

realizācijas procesā tika iesaistīts pašvaldības norīkots novērotājs, lai sekotu līdzi

projekta attīstības gaitai, tādēļ uzņēmums spēj garantēt pakalpojuma augsto kvalitāti.

Projekta pakalpojuma realizācija šobrīd ir uzņēmuma prioritāte, tādēļ

mārketinga plānā izvērtēta projekta konkurētspēja tirgū, izstrādātas iespējamās

stratēģijas tās uzlabošanai un piedāvāti iespējamie reklāmas un pakalpojuma

popularizēšanas veidi. Ir izstrādāts arī mārketinga plāna budžets, kas atspoguļos

aptuvenās reklāmas, mārketinga aktivitāšu u.c. izmaksas.

3

IEVADS

Lai uzņēmums būtu veiksmīgs, tam jādomā par savu vietu tirgū, par to, kā

palielināt tirgus daļu, kā piesaistīt arvien jaunus patērētājus, kā panākt, lai

uzņēmumam būtu arvien lielāki ienākumi, un kā kļūt par līderi savā nozarē.

Darba mērķis ir analizēt SIA „Valmiermuiža” mārketinga vides faktorus un

izstrādāt mārketinga plānu uzņēmuma tālākai attīstībai.

Darba uzdevums ir veikt pilnīgu uzņēmuma tirgus analīzi, izpētīt uzņēmuma

iekšējo un ārējo vidi, kura varētu tieši vai netieši ietekmēt uzņēmuma darbību,

izstrādāt uzņēmuma stiprās puses, vājās puses, aplūkot tā iespējas un draudus, kā arī

veikt citu mārketinga faktoru analīzi un ietekmi uz uzņēmuma darbību.

Kursa darba pētījuma priekšmets ir uzņēmums „Valmiermuiža”, kas piedāvā

saviem klientiem pakalpojumus, kuri saistīti ar dažādām ekstrēmās un rekreatīvās

atpūtas iespējām, ūdens atrakcijām, un, klientu ērtību labad, arī citām atpūtas

iespējām.

Darbs sastāv no trīs galvenajām daļām: teorētiskās daļas, pētījuma daļas un

stratēģiskā plānojuma daļas. Teorētiskajā daļā tiek aprakstīti mārketinga vides faktori

un to ietekme uzņēmuma darbībā. Pētījuma daļas uzdevums ir izanalizēt makro un

mikro vidi, izpētīt situāciju nozarē, kurā darbojas uzņēmums, izanalizēt uzņēmuma

stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudus, kā arī noskaidrot uzņēmuma

lielākos konkurentus. Stratēģiskās plānojuma daļas uzdevums ir izstrādāt stratēģiju

uzņēmuma veiksmīgai darbībai. Tā pamatā ir jānoskaidro tirgus segments un

mērķtirgus, uz ko uzņēmumam ir jāorientējas, jāapraksta pircēju rīcības modelis un

jānodefinē uzņēmuma misija un mērķi, kā arī jāizstrādā rīcības plāns stratēģijas

īstenošanai.

Lai veiksmīgāk izpildītu darba uzdevumus, tika pielietotas tādas pētnieciskās

metodes kā statistikas datu salīdzināšana un analīze, Portera piecu spēku modelis,

vispārējā konkurentu novērtēšanas metode, Bostonas Konsultantu grupas matrica,

uzskatāmai datu atspoguļošanai tika izmantotas dažādas diagrammas un tabulas.

Par informācijas avotiem galvenokārt kalpoja Dž. Blaita „Mārketings”

(rokasgrāmata), V. Praudes un J. Beļčikova „Mārketings”, kā arī dažādas ūdens

atrakciju parku, ekstrēmās un rekreatīvās atpūtas mājas lapās publicētā informācija,

statistikas dati, kā arī citas grāmatas, kurās aprakstīta mārketinga teorija.

4

1. Mārketinga plāna saturs

1.1. Tirgus situācijas analīze

Tirgū pastāv samērā riskanta situācija ar labām iespējām uzņēmējiem, bet

augstiem draudiem nozares dalībniekiem. Šajā tirgū var veiksmīgi darboties tikai ļoti

labi attīstīti un konkurētspējīgi uzņēmumi, kuriem ir kvalificēts darbaspēks, modernas

tehnoloģijas, kas ļauj piedāvāt atrakcijas un atpūtas iespējas katrai klientu gaumei un

vajadzībai, kā arī jāspēj diferencēt savu produkciju un plaši popularizēt jaunos un

atšķirīgos pakalpojumus, kas piesaistītu jaunu klientu intereses. Jāspēj iegūt un

saglabāt pakalpojumu popularitāti, kas esošajiem klientiem piedāvātu plašākas

iespējas un liktu apmeklēt akvaparku „Valmiermuiža” biežāk, kā arī ieinteresētu tos

klientus, kas vēl nav šo akvaparku apmeklējuši.

1.1.1. Mārketinga vide

Mārketinga vide ir organizācijas darbību ietekmējošo labvēlīgo un

nelabvēlīgo faktoru kopums, kuri izraisa nepieciešamību tos izmantot vai pārvarēt, lai

īstenotu mārketinga mērķus.

Mārketinga vide sastāv no vairākām jomām, kurās firmai ir jāatrod jaunas

iespējas savu preču realizācijā. Mārketinga vide ietver spēkus, kas ietekmē firmas

spējas nodibināt un uzturēt kontaktus ar tirgu.

Mārketinga vidi var iedalīt iekšējā (mikrovidē) un ārējā (makrovidē).

Iekšējā vide – spēki, kam ir tiešs sakars ar pašu firmu un tās iespējamo

klientu.

Mikrovides spēkus firmai ir iespēja izvēlēties un tos vadīt.

Iekšējo vidi veido šādi elementi:

organizācijas mērķi (organizācijas stratēģija, kārtējie uzdevumi);

darbinieki (viņu zināšanas, iemaņas, prasme, uztvere);

struktūra (darba dalīšana, funkciju sadale un izpilde);

organizācijas kultūra (vadītāju darba stils, darba kultūra, tradīcijas,

mikroklimats);

tehnoloăijas (iekārtas, informācijas sistēmas).

5

Ārējā vide – spēki un organizācijas, ar kurām uzņēmums ir cieši saistīts savā

darbībā.

Makrovides spēkus firmai nav iespējas vadīt un kontrolēt, tai ir jāpielāgojas.

Ārējo vidi var iedalīt:

tiešās ietekmes ārējā vidē;

netiešās ietekmes ārājā vidē.

Tiešās ietekmes ārējo vidi veido ārpus uzņēmuma esošie faktori, kas tiešā

veidā ietekmē organizācijas darbību:

patērētāji, pircēji;

konkurenti;

piegādātāji;

sabiedriskās organizācijas, masu mēdiji;

likumdošana.

Netiešās ietekmes ārējo vidi veido faktori, kas netieši ietekmē organizācijas

darbību:

valsts politika (valsts atbalsts uzņēmējiem, ekonomiskā politika,

valsts ekonomiskā regulēšana utt.);

demogrāfiskie faktori (iedzīvotāju skaits, struktūra, dzimstības

līmenis utt.);

sociālie un kultūras faktori (vēsturiskās tradīcijas, vērtības, paradumi,

dzīvesveids utt.);

zinātniski tehniskais progress (jaunās tehnoloģijas, komunikācijas

līdzekļu attīstība, jauninājumi utt.);

starptautiskās attīecības, globalizācija un integrācija.

Mārketinga iekšējās un ārējās vides novērtēšana parasti tiek veikta

izmantojot SWOT jeb latviešu valodā – SVID analīzi.

1.1.2. SWOT jeb SVID analīzes raksturojums

SVID analīze (angļu: SWOT analysis) ir stratēģijas plānošanas instruments,

kas ļauj noteikt uzņēmuma vai projekta stiprās puses, vājības, iespējas un draudus.

6

Veicot SVID analīzi tiek izvērtētas iekšējo un ārējo faktoru sniegtās priekšrocības un

problēmas.

Stiprās puses - tās organizācijas īpašības, kas tai var palīdzēt sasniegt noteikto

mērķi.

Vājības - tās organizācijas īpašības, kas var kavēt noteiktā mērķa sasniegšanu.

Iespējas - tie ārējie faktori, kas var organizācijai palīdzēt sasniegt noteikto

mērķi.

Draudi - tie ārējie faktori, kas var organizāciju kavēt noteiktā mērķa

sasniegšanā.

Apzīmējums SWOT veidots no angļu valodas vārdu pirmajiem burtiem:

spēks (Strength – S), vājums (Weakness – W), iespējas (Opportunities – O), draudi

(Threats – T).

SVID (SWOT) analīzes gaitā novērtē:

iekšējo vidi: (+) iekšējo spēku, (-) iekšējo vājumu

ārējo vidi: (+) ārējās iespējas, (-) ārējos draudus

1.1.3. Produkta un pakalpojuma analīze

a) Produkts

Produkts ir viss, ko tirgū piedāvā iegādei, izmantošanai, patēriņam, lai

apmierinātu pircēju vajadzības. Produkts ir būtiskākais mārketinga pamatelements.

No mārketinga viedokļa produkts ir plašāks jēdziens nekā prece. Produkts ir

gan materiālie objekti (preces), gan pakalpojumi (sadzīves, komunālie, informācijas,

advokāta, ārsta, utt.), idejas, uzņēmumi utt..

Produkts ir viss, kas tiek saņemts maiņas ceļā – taustāms un netaustāms,

ieskaitot psiholoģiskus, fizioloģiskus un sociālus ieguvumus.

Analizējot savstarpējās attiecības sistēmā “pircējs – prece”, uzmanība

jāpievērš galvenajiem produkta raksturlielumiem.

Produkta raksturlielumi:

pārbaudāmība rāda, kādā mērā pircējs var produktu tirgū pārbaudīt.

Iespēja pārbaudīt produktu pirms tā nopirkšanas, samazina riska

pakāpi, produktu iegādājoties;

7

novērojamība rāda, kādā mērā preci var novērot pirms pirkšanas.

Pircējs ātrāk pierod pie produktiem, kurus biežāk publiski apspriež;

efekta ātrums rāda, cik ilgā laikā pircējs apzinās labumu, ko gūst

produktu lietojot;

vienkāršība nozīmē, cik ērti un viegli pircējam produkts ir

izmantojams. Produkti, kuriem pirms lietošanas nav vajadzīga

papildus montāža vai kuriem šis process ir veicams ātri, pircēju acīs ir

labāki;

salīdzināmās priekšrocības rāda, ar ko attiecīgs produkts izceļas

salīdzinājumā ar citiem savas klases sortimenta "līdzbiedriem";

simboliskums rāda pircēju attieksmi pret konkrētu produkta marku.

Vispārīgā veidā produkti iedalāmi 3 grupās:

patēriņa preces;

ražošanas līdzekļi;

pakalpojumi.

Patēriņa preces iegādājas, lai apmierinātu indivīdu vai ģimeņu vajadzības un

vēlmes, savukārt ražošanas līdzekļus iegādājas uzņēmumi, lai izmantotu tos citu

produktu radīšanā vai vienkārši pārdotu tālāk. No patērētāja viedokļa iegāde ir saistīta

ar lielāku risku nekā preces iegāde. Tādēļ pirms pakalpojumu iegādes pircēji velta

vairāk laika, lai ievāktu informāciju, un vairāk paļaujas uz citu ieteikumiem, nekā

iegādājoties preci.

b) Sortiments

Sortiments ir preču grupa, kas apvienota pēc līdzīgām īpašībām vai

funkcionēšanu, kuras pārdod vienām un tām pašām klientu grupām vai izmantojot

vienu un to pašu sadales kanālu.

Sortimentu raksturo vairāki rādītāji: platums, garums, dziļums, blīvums.

Sortimenta platums rāda uzņēmumā ražoto preču veidu dažādību. Platumu

nosaka sortimenta grupu skaits, ko ražo viens uzņēmums.

Sortimenta garums rāda preču nosaukumu skaitu katrā grupā.

Sortimenta dziļums rāda noteikta sortimenta katra preču veida izgatavošanas

variantu skaitu.

8

Sortimenta blīvums parāda, cik cieši viena uzņēmuma dažādas sortimenta

preces saskaras.

Sortimenta dziļumu atspoguļo vienas preces variantu grupas sortimenta

ietvaros. Tie parasti atšķiras tikai ar iesaiņojumu, dizainu, formu, garšas īpašībām.

Piemēram, konfektes

Lemjot par preču ražošanu, minētie preču sortimenta raksturlielumi jāņem

vērā.

Pircējus var piesaistīt, pirmkārt, paplašinot sortimentu ar jauniem preču

veidiem. Otrkārt, var pagarināt preču pamatveidu sortimentu. Treškārt, katru

atsevišķu preces veidu var papildināt ar kādu atšķirīgu īpatnību, tādējādi, padziļinot

sortimentu.

Jebkuram uzņēmumam ir svarīgi izveidot optimālu sortimentu. Pārsātināts

sortiments var izraisīt peļņas samazināšanos, jo preces, kas apmierina līdzīgas

vajadzības, samazina realizēto apjomu viena otrai, tās sāk konkurēt savā starpā.

Tāpēc, veidojot jaunu preci, jāpārliecinās, vai, tā ievērojami atšķiras no jau ražošanā

esošajām precēm.

c) Produkta dzīves cikls

Mārketinga pasākumus ietekmē vēl viens ar produktu saistīts faktors –

produkta dzīves cikla stadijas.

Produkta dzīves cikls ir periods, kad produktu var iegādāties tirgū. Tas ir

laika periods no produkta izstrādes līdz tā ražošanas un pārdošanas pārtraukšanai.

Dzīves cikla sākumā produktam parasti nav liels pieprasījums. Zinot stadiju,

kurā produkts atrodas var plānot pareizo mārketinga taktiku.

Produkta dzīves ciklu var attēlot grafiski:

9

1.1. att. Produkta dzīves cikls

Izstrāde ir periods, kad notiek jaunas preces izstrāde un sagatavošana

ieviešanai tirgū. Uzņēmums šajā laikā vēl nepārdod produktu tirgū, bet tikai iegulda

naudas līdzekļus tā izstrādes procesā.

Ieviešana ir periods, kas produkts parādās tirgū un pakāpeniski palielinās tā

pārdošanas apjoms. Uzņēmums šajā laikā gandrīz nesaņem peļņu, jo ir lielas izmaksas

saistītas ar produkta ieviešanu. Ieviešanas stadijā mārketinga pasākumi ir koncentrēti

informēšanai par produktu, tā īpašībām un priekšrocībām.

Augšanas stadija ir periods, kad produkts tirgū tiek atzīts un jūtami pieaug

realizācijas apjoms. Šajā stadijā jāveic mārketinga pasākumi, lai radītu uzticību

produktam, veidotu tā reputāciju, kas balstīta kvalitātē, vērtībā vai citā izvēlētai nišai

raksturīgā iezīmē.

Kad parādās konkurenti, cenas parasti tiek pazeminātas, lai noturētu vai

palielinātu tirgus daļu – jūsu procentus no kopējā apgrozījuma nozarē. Kad tirgus ir

piepildīts, pārdošanas apjoma pieauguma tempi krītas un produkts ieiet brieduma

stadijā. Šajā laikā mārketinga darbības rezultātā būtu jāatjauno interese par produktu

vai tā pielietojumu, kas varētu novērst pieprasījuma lejupslīdi. Brieduma stadijā ir

svarīgi izlemt – vai produktu padarīt pievilcīgāku un interesantāku, vai arī ļaut

produkta realizācijas intensitātei atslābt un ieiet tā saucamajā norieta stadijā.

Krituma stadijā pārdevuma apjomi un peļņa strauji krītas, jo krītas

pieprasījums pēc preces.

Mārketinga darbības ir minimālas. Visbiežāk atliek divas iespējas:

samierināties ar minimālu peļņu un atbilstoši strādāt;

10

pārtraukt šī produkta piedāvāšanu un atbrīvot ražošanas jaudas

ienesīgākam produktam.

Preces dzīves ciklu var lietot, runājot par:

preču grupu;

preču veidiem;

preču tirdzniecības markām;

preču modeļiem.

Jāņem vērā, ka ne jau visām precēm dzīvescikls ir atēlojams ar klasisko „S”

veida līkni. Dažām precēm raksturīga strauja realizācijas apjoma palielināšanās, bet

gandrīz nepastāv ieviešanas posms. Citas preces no ieviešanas posma tieši pāriet uz

brieduma posmu. Citas preces no brieduma posma pāriet atkārtotā augšanas posmā.

d) Produkta pozīciju nostiprināšana

Uzņēmējam ir nemitīgi jāseko līdzi savu preču pozīcijai tirgū salīdzinājumā

ar konkurentu precēm. Uzņēmumam ir jāatrod un jāīsteno konkurētspējīgas produkta

priekšrocības un pamatojoties uz tām jāizstrādā tirgū sava stratēģija.

Produkta pozīcija tirgū ir stabila produkta īpašību un īpatnību vieta pircēja

uztverē, salīdzinot ar konkurentiem.

Produkta pozīciju nostiprināšana ir tādu mārketinga pasākumu īstenošana,

kuri noved pircēju pie stabilām domām par produkta neabšaubāmām priekšrocībām

konkrētajā tirgū.

Lai nostiprinātu produkta pozīcijas tirgū, ir jāīsteno produkta diferencēšana.

Produkta diferencēšana ir produkta atšķirības panākšana tirgū līdzīgu

produktu vidū.

Produkta atšķirības var būt reālas (izskats, garša, smarža) vai šķietamas, ko

panāk ar cenu veidošanu vai vizuālām atšķirībām, ko dod iesaiņojums.

Produktu var diferencēt:

pēc lietošanas priekšrocībām (izturīgums, klusa darbība, svaiga elpa

utt.);

pēc izstrādājuma dizaina un iesaiņojuma;

pēc pakalpojumu kopuma un to sniegšanas (ātra, laipna apkalpošana,

pieejamība, dažādība u.c).

11

Produkta diferencēšana palīdz uzņēmumam atrast savu tirgus nišu.

Tirgus niša ir pastāvošā tirgus sektors, pozīcija, kuru uzņēmējs vēlas iekarot.

Tā ir kāda tukša vieta attiecīgās preces (pakalpojuma) tirgū. Tirgus niša var atspoguļot

tās specifiskās produkta īpašības vai priekšrocības, ar kuru palīdzību var konkurēt, tos

īpašos iemeslus, kāpēc pircējs tam dos priekšroku salīdzinājumā ar konkurenta

produktu.

Jauns produkts

Mārketinga izpratnē ir vairākas jaunu produktu kategorijas:

oriģināli produkti – tie līdz šim tirgū nav bijuši;

uzlaboti produkti – netiek izstrādāti pilnīgi no jauna , bet tiek būtiski

pilnveidoti;

modificētie produkti – netiek būtiski pilnveidoti, tomēr vizuāli vai kā

citādi atšķiras no bijušajiem.

Pēc patērētāja rīcības firma var spriest: tirgus atzīst vai neatzīst šo

jauninājumu. Jauno produktu izstrāde un ieviešana ir saistīta ar lielu risku un augstām

izmaksām.

Ir vairāki iemesli, kāpēc patērētāji noraida jauno produktu, un rezultātā

firmai rodas lieli zaudējumi:

idejas nozīmes un realizācijas iespēju pārvērtēšana;

moderna dizaina, iesaiņojuma trūkums;

vajadzīgās reklāmas trūkums;

pārlieku augsta cena;

nedrošas pozīcijas tirgū.

1.1.4. Konkurences analīze, tās veidi

Viens no mārketinga vides būtiskākajiem faktoriem ir konkurence.

Konkurence ir ekonomiskā sāncensība starp tirgus dalībniekiem.

Konkurences nozīme:

Konkurence ir tas dzinējspēks, kas stimulē ražotāju uzlabot kvalitāti, ieviest

jaunus preču veidus.

12

Konkurences rezultātā samazinās preču cenas (ja konkurence starp firmām ir

nežēlīga, cenas var pazemināties līdz līmenim, kurš tuvs ražošanas izmaksām).

Konkurences dēļ firmas tirgos nevar noteikt jebkuru cenu, tām jāņem vērā citu

firmu, kas ražo līdzīgas preces, noteiktās cenas.

Konkurence liek firmām strādāt efektīvi (samazināt izmaksas, taupīt).

Konkurences rezultātā notiek "dabiskā atlase", kur sods par neefektivitāti ir izspiešana

no biznesa.

Konkurence nenozīmē tikai konkurējošās firmas. Pastāv daudz dažādu

konkurences veidu.

Konkurence ietver visus esošos un potenciālos konkurentu piedāvājumus un

alternatīvos risinājumus, kuru izmantošanu pircējs var apdomāt.

Iespējams izdalīt četrus konkurences līmeņus, kas balstās uz produktu

aizvietojamību.

Zīmolu konkurencē firma par konkurentiem uzskata citas firmas, kas piedāvā līdzīgus

produktus tiem pašiem patērētājiem un par līdzīgām cenām.

Nozares konkurencē firma par konkurentiem uzskata visas firmas, kas ražo to pašu

produktu vai produkta klasi.

Formu konkurencē firma par konkurentiem uzskata visas firmas, kas ražo produktus,

kas sniedz to pašu pakalpojumu vai īsteno to pašu funkciju.

Vispārējā konkurencē firma par konkurentiem uzskata visas firmas, kas sacenšas par

to pašu patērētāju.

Konkurenci var klasificēt pēc dažādām pazīmēm:

pēc tirgus formas konkurenci iedala pilnīgā, monopolistiskā un

oligopolistiskā;

pēc konkurences veida konkurenci iedala tiešā, netiešā, vispārīgā;

pēc atbilstības likumdošanai un ētiskajiem kritērijiem konkurenci

iedala godīgā un negodīgā.

Konkurences metodes:

Cenu konkurence – tā ir konkurences galvenā forma, kad firmas cenšas noteikt

savas cenas zemākas par konkurentu cenām.

Ārpuscenu konkurence – firmas konkurē:

iezīmējot savas preces ar firmas zīmēm,

reklamējoties,

13

izmantojot pievilcīgu iesaiņojumu,

piedāvājot uzlabotus pakalpojumus ( garantija, serviss, nomaksa),

izveidojot vairāk pievilcīgas tirgošanās vietas,

rīkojot loterijas, reklāmas pasākumus.

Tiešā konkurence pastāv starp līdzīgu produktu piedāvātājiem tirgū. Tā ir

firmu konkurence (piemēram, Neste, Statoil, Lukoil).

Netiešā konkurence pastāv starp produktiem, kuri savā starpā ir aizstājami

(piemēram, sviests – margarīns, autobuss – vilciens).

Vispārīgā konkurence ir vēlmju konkurence. Daudzi uzņēmumi konkurē savā

starpā ar vērtībām, kuras pieder patērētājam un kuras viņš ir ar mieru mainīt,

savstarpēji aizvietot, lai apmierinātu savas vajadzības (piemēram, vajadzību atpūsties

un izklaidēties var apmierināt apmeklējot klubu, kafejnīcu, atrakciju parku, sporta

klubu utt., līdz ar to visi šie pakalpojumu piedāvātāji savstarpēji konkurē).

Preču un pakalpojumu kvalitātei un konkurētspējai ir liela nozīme. No tā, cik

veiksmīgi risina šīs problēmas, ir atkarīgs jebkuras valsts ekonomikas stāvoklis un

iedzīvotāju dzīves līmenis. Pasaules pieredze rāda, ka tieši tirgus ekonomikas

apstākļos, kas nav iedomājama bez asas konkurences, preču un pakalpojumu kvalitāte

kļūst par ražotāju izdzīvošanas nosacījumiem.

Konkurētspēja ir veiskmes izšķirošais nosacījums attīstītā konkurences tirgū.

Kvalitāte ir produkta spēja veikt savas patēriņa funkcijas.

Šī atbilstība ir atkarīga ne tikai no kvalitātes, tehniskajām, ekonomiskajām,

estētiskajām prasībām, bet arī no komerciālajiem un citiem realizācijas nosacījumiem,

piemēram:

cenām;

piegādes termiņiem;

preču sadales;

servisa;

reklāmas.

1.2. Tirgus segmentācijas analīze

1.2.1. Tirgus segmentācija un mērķtirgus noteikšana

14

Teorētiski un praktiski neviena organizācija nevar pilnīgi apmierināt visus

pircējus, kas atrodas potenciālajā tirgū, jo pastāv dažādas pircēju grupas un tipi. Tāpēc

katram uzņēmumam ir jānosaka savs mērķpircējs.

Tā kā tirgū pastāv daudzi pircēju tipi, produkti un vajadzības, tāpēc ir

jānosaka tirgus segments, kas nodrošina vislabākās iespējas īstenot uzņēmuma

mērķus, tai ir, jāveic tirgus segmentēšana.

a) Segmentēšana

Segmentēšana ir tirgus sadalīšana pēc pircēju grupām atkarībā no to

vajadzībām, rīcības tirgū un attieksmes pret mārketinga pasākumiem. Uzņēmumi

izvēlas dažādus segmentēšanas paņēmienus, kritērijus un metodes. Rezultātā tiek

izdalīti tirgus segmenti. Tirgus segmenti ir pircēju kopums ar līdzīgām vajadzībām,

līdzīgu rīcību tirgū un attieksmi pret mārketinga aktivitātēm. [2.; 139.lpp]

Segmentācijas rezultātā uzņēmuma potenciālo pircēju tirgus ir sadalīts

dažādos segmentos. Tātad nākamais uzņēmuma uzdevums ir no esošajiem

segmentiem izvēlēties vienu vai vairākus mērķtirgus noteikšanai.

Tirgus segmentāciju veic pēc šādām pazīmēm:

Ģeogrāfiskās pazīmes (valsts, pilsētas, teritoriju lielumi, iedzīvotāju

skaits utt.);

Demogrāfiskās pazīmes (vecums, dzimums, ģimenes lielums,

dzīvesveids utt.);

Sociāli ekonomiskās pazīmes (ienākumu līmenis, sociālais līmenis,

nodarbošanās utt.);

Nacionālās un kultūras pazīmes (izglītība, tautība, reliģija);

Psiholoģiskās pazīmes (dzīves veids, rakstura tips);

Rīcības pazīmes (iepirkšanās biežums, izvēles kritēriji utt.).

Pēc tam notiek viena vai dažu izraudzīto tirgus segmentu vērtēšana un atlase

(mērķa tirgus noteikšana).

b) Mērķtirgus noteikšana

Mērķa tirgus noteikšana ir viena vai dažu izraudzīto segmentu vērtēšana un

atlase, lai veiktu noteiktus mārketinga pasākumus. Mērķa tirgus ir novērtēts un atlasīts

pircēju segments, kurā uzņēmums plāno pārdot savus produktus un veikt mārketinga

pasākumus.

15

Mērķa tirgus ir pircēju grupa ar līdzīgām vēlmēm un vajadzībām, kas gatava

visvairāk pirkt uzņēmuma piedāvātās preces vai pakalpojumus, nodrošinot lielākus un

stabilākus ieņēmumus.

Mārketinga uzdevums ir izveidot speciālu marketinga – mix, lai apmierinātu

šo pircēju vēlmes.

1.2.2. Pircēju rīcības modelis

Pirkšanas lēmuma ietekmējošie faktori:

Personīgie faktori jeb patērētāja personīgās iezīmes:

Demogrāfiskie faktori (vecums, dzimums, tautība, ienākumi, ģimenes

stāvoklis u.c.)

Situatīvie faktori (pircēja materiālās situācijas izmaiņas – algas

paaugstinājums, darba zaudēšana u.c.)

Ieinteresētības līmenis (cik liela nozīme pirkšanas procesam, pakalpojuma

izvēlei).

Psiholoģiskie faktori:

Uztvere, motīvi, spējas un zināšanas, attieksme, personība.

Sociālie faktori:

Pieņemtās normas, vērtību izteikšana iekļaujoties kādā noteiktā sociālā grupā,

informācija par interesējošo pakalpojumu kategoriju savā sabiedrības grupā.

4.5. att. Pirkšanas lēmuma pieņemšanas process

16

a) Problēmas konstatēšana

Problēma tiek konstatēta, kad patērētājs apzinās vajadzību pēc kāda produkta

vai pakalpojuma. Tas var notikt, ja beigušies krājumi vai arī jāpapildina krājumi. Šajā

momentā patērētājs izlemj atrisināt problēmu, iespējams, iegādājoties kāda veida

produktus vai pakalpojumus. Vajadzības , ko patērētājs izjūt var iedalīt: ulitārajās

(saistītas ar produkta vai pakalpojuma funkcionālajiem atribūtiem) vai hedoniskajās

(saistītas ar produktu vai pakalpojuma estētiskajiem vai baudu sniedzošiem

atribūtiem). [10.;35. lpp]

Iekšējais stimuls jeb dzinulis, ja pastāv atšķirība starp reālo un vēlamo

stāvokli. Katram indivīdam ir savs noteikts optimālās stimulēšanas līmenis, kas

apzīmē brīdi, kad dzinulis ir savā ziņā patīkams un izaicinošs, kas nerada

diskomfortu. [10.;35. lpp]

Iekšējie stimuli:

Reālajā situācijā klusajā gadalaika sezonā brīvā laika pavadīšanai nav īpaši

daudz piedāvājumu aktīvai atpūtai, cilvēkam rodas vēlme pēc krāsainākas

dzīves, piedzīvojumiem, aktīvas atpūtas.

Mūsdienu reālajā situācijā cilvēki ir ļoti aizņemti ar darba pienākumu

pildīšanu, tāpēc brīvajās dienās cilvēkam ir nepieciešama atpūta – aktīva,

pasīva, relaksējoša, tas ir atkarīgs no cilvēku dzīves veida, konkrētā brīža

stāvokļa. [10.;35. lpp]

Rodoties kaut kādām noteiktām vēlmēm un vajadzībām, dzinuļiem, rodas

motivācija, kas ir cēlonis cilvēku rīcībai. [10.;35.lpp]

b) Informācijas meklēšana

Kad patērētājiem ir pietiekama motivācija, lai censtos apmierināt savu

vajadzību, viņi meklē informāciju divējādi:

Iekšējās informācijas meklēšana ir saistīta ar iepriekšējo pieredzi par

pakalpojuma veidu, kā arī personas viedokli par to. [10.; 35.lpp] Ja patērētājs

iepriekš jau ir pieredzējis atpūtu ūdens atrakciju parkā, viņam nav grūti

atcerēties kur un kāda bijusi šī atpūta.

Ārējās informācijas meklēšana savukārt ir saistīta ar veikalu apmeklēšanu,

produktu informācijas, reklāmas materiālu lasīšanu, informācijas meklēšanu

17

internetā, kā arī ar tā ietver pārrunas ar draugiem, paziņām par pakalpojuma

izvēli. [10.; 35.lpp]

c) Alternatīvu novērtēšana

Pēc informācijas ievākšanas patērētājs novērtēs alternatīvas, balstoties uz

informāciju vai uz iepriekšējo pieredzi, izvēloties, kāds pakalpojuma veids vislabāk

apmierinās viņa vajadzības. Patērētājs izvērtē dažādus kritērijus, lai konstatētu visus

apsvērumus par pakalpojuma pieļaujamajām iezīmēm – cena, kvalitāte, īpašie

piedāvājumi (abonementi, atlaides).

Pieņemot lēmumus, ir jārēķinās, ka pastāv dažādi stimuli, traucējumi, kuri uz

laiku pārtrauc nepieciešamā, izvēlētā pakalpojuma meklēšanu. Tie ir:

Vides stimuli, kas ietver reklāmu veikalā (piemēram, cita produkta,

pakalpojama reklāma, kas piesaista uzmanību).

Emocionālais stāvoklis – fizioloģiskās vajadzības.

Negaidīta informācija – pārmaiņas.

Konflikts, kad patērētājs saprot, ka nav iespējams rīkoties pēc izvēlētā plāna,

kad rodas citas alternatīvas [10.; 37.lpp]

d) Pirkšana

Faktiskā pirkšana ir nākamais posms pēc alternatīvu izvērtēšanas. Patērētājs ir

izvēlējies nepieciešamo pakalpojumu.

e) Pirkuma novērtējums pēc iegādes

Pirkuma novērtējums pēc iegādes ir veids, kā patērētājs nosaka, vai

pakalpojuma izvēle un iegāde ir bijusi veiksmīga. Šajā procesā tiek salīdzināts reālais

patērētāja ieguvums, ar to, ko viņš cerēja iegūt. Dažkārt pirkuma novērtējums izraisa

pirkuma iegādes disonansi (pirkums neattaisno cerības) vai pirkuma iegādes

konsonansi (pirkums attaisno cerības). [10.; 38.lpp]

Bieži neliela neatbilstība gaidītajam izraisa ievērojamu attieksmes maiņu pret

produktu, pakalpojumu, tādēļ vislabāk ir sniegt pircējam pēc iespējas pilnīgāku

informāciju par pakalpojumu, lai izvairītos no pirkuma iegādes disonanses.

Disonanses rezultātā pircējs var ignorēt iegādes disonansi, sagrozot negatīvo

informāciju, samazinot faktoru negatīvo nozīmi, taču vismaz trešdaļa vai nu izvēlas

18

boikotēt konkrētā pakalpojuma sniedzēja piedāvājumus, vai arī pauž savas sūdzības.

[10.; 38.lpp]

Sūdzību gadījumos jābūt gataviem maksāt kompensācijas, atgriezt patērētāju

naudu, piešķirt atlaides u.c. Nespēja atrisināt pirkuma iegādes disonansi neizbēgami

sekmēs uzņēmuma reputācijas pasliktināšanos.

1.3. Mārketinga stratēģija un taktika

Kad pēc mārketinga pētījumiem tirgus ir segmentēts, uzņēmumam jāpieņem

lēmums, cik un kādos segmentos ir izdevīgi darboties, un jāizstrādā sava stratēģija, un

konkrēti uzdevumi tajos.

Uzņēmums var izvēlēties:

nediferencēto mārketinga stratēģiju (izkliedēto jeb masveida

stratēģiju);

diferencēto mārketinga stratēģiju (daudzsegmentu stratēģiju);

koncentrēto mārketinga stratēģiju (nišas stratēģiju).

Nediferencētā stratēģija nozīmē, ka uzņēmums ar vienu un to pašu

piedāvājumu aptvers visu tirgu, tātad visus segmentus. Šādā gadījumā tas koncentrē

uzmanību uz to, kas pircējiem ir kopīgs, bet ne uz to, ar ko viņi atšķiras cits no cita.

Diferencētā mārketinga stratēģija apzīmē darbību, kad uzņēmums ir pieņēmis

lēmumu par operāciju veikšanu vairākos tirgus segmentos. Šāds lēmums nozīmē, ka

ikvienam segmentam izstrādājams savs piedāvājums un tā īstenošanas programma.

Diferencētā mārketinga mērķis ir ar produkta individualizāciju nodrošināt lielāka

apjoma noietu un dziļāku iespiešanos tirgū.

Koncentrētā mārketinga stratēģija nozīmē, ka uzņēmums ir izvēlējies vienu

segmentu. Šī mārketinga stratēģija ir ar augstāku riska pakāpi.

Parasti uzņēmums, ieejot jaunā tirgu, uzsākot savu darbību, sāk ar viena

segmenta apkalpošanu. Ja sākums ir veiksmīgs, to cenšas paplašināt vai arī papildus

iegūt citu segmentu.

1.3.1. Biznesa galamērķi

1.3.2. Mārketinga galamērķi

19

1.4. Reklāma

Reklāma ir īpašs komunikācijas veids, ko personas vai firmas izmanto

informācijas izplatīšanai ar maksas līdzekļu starpniecību.

Reklāma ir informācijas nodošanas veids, lai piesaistītu uzmanību, izraisītu

interesi, padarītu kaut ko (preci, uzņēmumu, pakalpojumu) populāru. Reklāmai tiek

izmantota prese, televīzija, radio, vitrīnas, plakāti, preču iesaiņojums, firmas zīmes,

utt..

Reklāmas uzdevumi:

pieprasījuma radīšana un stimulēšana;

preču apgrozījuma palielināšana;

realizācijas procesa optimizācija.

Pirms uzņēmējs sāk reklāmas darbu, jānoskaidro šādi jautājumi:

Ko reklamēt? Kas ir reklamējamais objekts (konkrēta prece, uzņēmums,

informācija par preču pārdošanu, pakalpojumiem, paziņojums par izpārdošanu,

u.tml.)?

Kāds ir reklāmas mērķis? (informējošā, atgādinošā vai pārliecinošā reklāma).

Reklāmas mērķiem jābūt skaidri noformulētiem, lai tos varētu ņemt par pamatu

reklāmas veida un izplatīšanas līdzekļu izvēlei.

Kas ir reklāmas auditorija jeb mērķtirgus (mājsaimnieces, pusaudži, mednieki,

biznesmeņi utt.)? Katrai auditorijai ir savi reklamēšanas noteikumi, tāpēc jāpārzina

reklāmas adresātu psiholoăija.

Cik daudz naudas var atvēlēt reklāmai? Ar kādiem finansu resursiem var

rēķināties?

Kāds būtu piemērotākais reklāmas līdzeklis (reklāmas nesējs)? To izvēlas

atbilstoši mērķa auditorijai.

Kāds būs reklāmas saturs (reklāmas teksts)?

1.4.1. Reklāmas mērķi

Reklāmas plānošanā svarīgs moments ir reklāmas mērķa noteikšana.

Reklāmas mērķi var būt:

20

informējošie (informēt par jaunu produktu, par cenu izmaiņām, radīt

labu uzņēmuma tēlu, paskaidrot, kā prece funkcionē u.t.t.);

pārliecinošie (uzsvērt preces priekšrocības, iedrošināt pārorientēties uz

jūsu preci);

atgādinošie (atgādināt, kur un kad preci var nopirkt; atgādināt, ka prece

var būt nepieciešama tuvākajā laikā, uzturēt informācijas aktualitāti

visā sezonas laikā).

1.4.2. Reklāmas līdzekļu klasifikācija

vizuālie līdzekļi (TV reklāmas klipi, reklāmas filmas, CD);

akustiskie līdzekļi (mutiska reklāma, muzikāla reklāma, radio

reklāma);

grafiskie līdzekļi (katalogi, brošūras, kalendāri, afišas, sludinājumi,

reklāmas lapiņas, avīžu pielikumi);

dekoratīvie līdzekļi (speciālie firmas plaukti, stendi, vitrīnas, skatlogi);

priekšmetiskie līdzekļi (reklāmas suvenīri, dāvaniņas, preču paraugi,

iesaiņojums, manekeni);

reklāmas pasākumi (degustācijas, preču demonstrējumi, izstādes,

modes skates, firmu apmeklējumi).

1.4.3. Reklāmas teksta izstrādāšanas pamatprincipi

Tekstam jābūt maksimāli īsam, lai lasītājs (skatītājs) nezaudē uzmanību.

Tekstam jābūt vienkāršam, saprotamam (bet ne nabadzīgam). Jālieto valoda,

ko saprot klients. Pārāk gudra reklāma – lieki iztērēta nauda.

Reklāmai jābūt ticamai, tā nedrīkst būt pārspīlēta. Sludinājuma argumentiem

jābūt pārliecinošiem, bet ne uzmācīgiem. Pietiek ar vienu priekšrocību, kas tiek

uzsvērta, bet pietiekami efektīvu.

Jāievēro biznesa ētikas principi – nedrīkst nomelnot konkurentu.

Reklāmai jābūt sistemātiskai, to nepieciešams laiku pa laikam atkārtot,

pamainot tās saturu. Nemainīgas reklāmas iedarbība samazinās, jo cilvēki pie tās

pierod un tā vairs neizraisa interesi.

Reklāmā svarīgs sludinājuma stils, intonācija. Reklāmai ir jāuzrunā cilvēka

sajūtas, jārada emocijas. Reklāmā ir jāstrādā ar vienkāršām lietām, bet spēcīgi.

21

Jāizvēlas atbilstošs vizuālais noformējums. Formāta elementi – izmēri, krāsa,

ilustrācija ietekmē gan reklāmas efektivitāti, gan tās izmaksas. Bieži šie faktori

piesaista uzmanību vairāk nekā pats reklāmas saturs. Krāsaina reklāma palielina

atsaucību uz sludinājumu par 50%, bet laukuma formāta dubultošana palielina

atsaucību par 40%.

2. Situācijas analīze

2.1. Esošās mārketinga stratēģijas

2.2. Produkta apraksts

Prece ir viss, ko var piedāvāt tirgū iegādei, izmantošanai un patēriņam, lai

apmierinātu pircēju vajadzības.

Uzņēmumā „Valmiermuiža” preču un pakalpojumu sortimentu veido klienti

un tas balstās uz viņu idejām un vēlmēm, kas iespēju robežās tiek īstenotas. Ūdens

atrakcijās sortimenta izveide ir atkarīga arī no konkurentu piedāvāto pakalpojumu

iespējām un daudzveidības.

Uzņēmuma piedāvāto produktu un pakalpojumu sortiments ir ļoti plašs.

Klientiem tiek piedāvāti vairāk nekā 10 vannu un baseinu veidi, 7 dažādas pirtis un

saunas, 4 masāžas galdi, kino zāle, ēdināšanas iespējas atpūtas laikā, bārs, dejas u.c.

atpūtas iespējas.

Piedāvājums tiek veidots, lai apmierinātu gan bērnus, gan pieaugušos, gan arī

ģimenes, studentus un pensionārus.

Vannas:

Burbuļvanna – Standarta burbuļvanna, piemērota ikvienam. Dziļums no 40 – 100 cm.

Pulsējošā burbuļvanna – Vanna ar dažādiem masāžas elementiem, mainīgu elementu

ātrumu un dažādību. Dziļums no 60 – 100 cm.

22

Putu vanna – Vanna, kas pilna ar dabīgām putām. Putas ir ķīmiski nekaitīgas. Dziļums

no 60 – 120 cm.

Masāžas vanna – Vanna, kurā ir gan straumju, gan burbuļu pulsējošie elementi.

Dziļums no 60-80 cm.

Baseini:

Pludmale – Baseins bērniem vecumā līdz 12 gadiem ar dažādiem izklaides

elementiem. Baseinā atrodas dažādas bumbas, piepūšamas rotaļlietas, bērnu tramplīni,

„salas” tipa soliņi baseina vidū vecākiem u.c. elementi klientu ērtības labad. Baseins

atrodas akvaparka centrā, lai vecāki nezaudētu uzmanību no saviem bērniem. Dziļums

no 1 – 110 cm.

Krāču baseins – Šaura tipa baseins, kurš imitē krāces. Baseinā ir liels straumes

ātrums. Dziļums no 1 – 180 cm.

Jūras viļņi – baseins, kas imitē jūras viļņus. Dziļums no 1 – 160 cm.

Straumju baseins – Baseins, kas imitē dažāda veida un stipruma straumes, dažādos

virzienos, kas rada diezgan lielu izaicinājumu, lai šķērsotu baseinu. Dziļums 100 –

160 cm. Piemērots no 14 gadiem vai vecāku uzraudzībā.

Pirtis:

Relaksējošā pirts – Standarta tipa pirts, kas paredzēta vienkāršai relaksācijai un

muskuļu atslodzei pēc labas atpūtas. Pirts ir lielāka nekā aromātiskās pirtis un tajā ir

temperatūras svārstības – vienā pirts galā ir augstāka temperatūra nekā ortā.

Piparmētru un eikalipta pirts/sauna – Pirts ar dabīgu piparmētru un eikalipta aromātu

elpceļu attīrīšanai.

Dabīgās tabakas pirts/sauna – Pirts ar vieglu dabīgās tabakas aromātu. Bez dūmiem,

pilnībā nekaitīgi.

Vaniļas kafijas pirts/sauna – Pirts ar vieglu vaniļas un dabīgās kafijas aromātu.

Ledus pirts/sauna – Pirts ar augsta ūdens baseinu pa vidu un patīkamu svaiguma

sajūtu.

23

Paradīze – Pirts ar dažādu tropisko augu aromātu un to dziedniecisku efektu.

Masāžas:

Ārstnieciskā masāža – Masāža, izmantojot dažādus dziednieciskos priekšmetus.

Dziedē gan vienkāršas, gan dziļas sāpes.

Muskuļu masāža – Masāža, kas relaksē muskuļus un atgriež spēku ķermenī.

Zemūdens masāža – Masāža izmantojot ūdens straumes, spiedienu. Spēcina ādu un

ķermeņa virskārtu.

Relaksējošā masāža – Pilnībā relaksē ķermeni, lai jūs justos brīvi un moži.

Ēdināšana:

Augļi – Klientiem tiks piedāvāti dažāda veida augļi, gan iecienītie, gan ekskluzīvie.

Ātrās uzkodas – Ātrās uzkodas ir uzņēmuma galvenais ēdināšanas veids. Tas piedāvās

bagātīgu klāstu ar uzkodām, kas apvienotas garšīgā kombinācijā uz pārtikas kociņa

vai groziņos. Sākot no dažādiem sieriem, paprikas, olīvēm, šķiņķa, gurķiem, vistas

u.t.t. (skatīt 2.1. attēlu).

2.1. att. Ātro uzkodu paraugi

Salāti – Dažādu veidu salāti, orģinālā mīklas maizes trauciņā, kurš arī ir ēdams.

Dzērieni:

Bezalkoholiskie kokteiļi – Dažādi sulu un augļu kokteiļi. Var pasūtīt jau esošu

kokteili, vai palūgt bārmenim kaut ko ekskluzīvu.

24

Saldējuma kokteiļi – Dažādu garšu, tilpuma un veidu saldējuma kokteiļi. Var pasūtīt

jau esošu saldējuma kokteili, vai palūgt bārmenim kaut ko ekskluzīvu.

Svaigi spiestas sulas – Vitamīniem bagātinātas, svaigi spiestas augļu un dārzeņu sulas.

Alkoholiskie kokteiļi – Dažādi augļu, piena u.c. kokteiļi ar minimālu alkohola tiplumu

(ne vairāk kā 10%). Var pasūtīt jau esošu kokteili, vai palūgt bārmenim kaut ko

ekskluzīvu.

2.3. Pakalpojuma apraksts

2.4. Iekšējās un ārējās vides analīze

2.4.1. Uznēmuma darbības apraksts un vēsture

Ūdens atrakciju un rekreatīvās atpūtas cents „Valmiermuiža” atrodas Valmierā

netālu no Gaujas, ārpus pilsētas centra. Valmiera ir piemērota vieta, jo Gauja vietām

stāvo, vietām purvaino krastu dēļ nav pieejama, un Valmierā praktiski nav atpūtai

izmantojamu ūdenstilpņu. Pilsētā ir augsts apdzīvojuma blīvums un iedzīvotāju

ienākumu līmenis. Augsts darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars un kopumā

labvēlīga demogrāfiskā situācija. Turklāt teritoriju D-A virzienā šķērso valsts

galvenais autoceļš A3 Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka), kas ir arī

starptautiskas nozīmes transporta koridors.

Atrakciju parka darbība balstās uz to, lai apmeklētāji varētu labi atpūsties,

justies droši, ērti un varētu netraucēti baudīt ūdens priekus un pārējās atpūtas iespējas.

„Valmiermuiža” ir piemērots katra klienta vēlmēm.

Uzņēmuma piedāvāto produktu un pakalpojumu sortiments ir ļoti plašs.

Klientiem tiek piedāvāti vairāk nekā 10 vannu un baseinu veidi, 7 dažādas pirtis un

saunas, 4 masāžas galdi, kino zāle, ēdināšanas iespējas atpūtas laikā, bārs, dejas u.c.

atpūtas iespējas.

Pilnīgai labsajūtai klientiem ir pieejama arī bāra lete slāpju veldzēšanai,

restorāns, kur apmierināt savu ēstgribu, viesnīca ar vienvietīgajiem, divvietīgajiem un

četrvietīgajiem numuriem, deju zāle, kuru nedēļas nogalēs var apmeklēt visi dejot

25

gribētāji, kino zāle, kurā iespējams atpūsties, noskatoties jaunākās filmas, un banketu

zāle, kuru nepieciešamības gadījumā var izīrēt.

Ērtību labad piedāvājam klientiem arī bezmaksas autostāvvietu, dušas, kurās

var noskaloties pēc baseinu apmeklējuma, fēnus, individuālos skapīšus, kur var atstāt

savas personīgās mantas un klientu kartes, ar kurām var saņemt lielākas atlaides,

apmeklējot ūdens atrakciju parku.

2.4.2. Pamatinformācija par uzņēmumu

Uzņēmuma pilns nosaukums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību

„Valmiermuiža”. Uzņēmums ir izveidots 2004. gadā un no 2007. gada nodarbojas ar

ekstrēmās atpūtas un ūdens rekreatīvo pakalpojumu sniegšanu. Uzņēmuma juridiskā

adrese ir Valmiera, Misas iela 13, LV-4201, Latvija; telefons 64231000; fakss

64231154. Uzņēmums atrodas Valmierā, ārpus pilsētas centra, upes Misa ietekas

Gaujā apvidū.

2.3. att. Uzņēmuma atrašanās vieta kartē (Valmieras raj.)

Uzņēmuma rīcībā ir 520 ha zemes - 290 ha meža platības, 40 ha zemes tiek

apsaimniekoti, 190 ha zemes netiek apsaimniekoti un galvenokārt ir krūmi un pļavas.

Uzņēmuma darbība galvenokārt tiek balstīta uz ūdens rekreatīvo pakalpojumu

sniegšanu – ūdens masāžas, peldes baseinā treneru pavadībā, ūdens sporta veidi u.c.

ūdens atpūtas veidi. Uzņēmuma galvenie sadarbības partneri ir SIA „Valmieras

ūdens” un SIA "Valmieras Siltums", kas uzņēmumam nodrošina kvalitatīvu ūdens

piegādi un uzsildīšanu. Uzņēmumam ārkārtas gadījumiem ir iegādātas arī ūdens

attīrīšanas un uzsildīšanas iekārtas.

26

2.4.2. Uzņēmuma organizācijas struktūra

Organizācijas struktūra ir nozīmīgs tās vadīšanas elements, taču tās pārdomāta

izveide vēl nespēj nodrošināt efektīvu vadīšanu un produktīvu un saskaņotu

organizācijas darbinieku darbu.

Uzņēmumā „Valmiermuiža” šobrīd darbojas 14 darbinieki. Uzņēmuma

organizācijas struktūra ir attēlota 2.4. attēlā.

2.4. att. Uzņēmuma „Valmiermuiža” organizācijas struktūra

Vērā ņemama nozīme ir arī organizācijas darba kultūrai, kas sevī ietver

dažādu pārliecību, nostāju, pieņēmumu un atziņu kopumu organizācijā, kas nosaka, kā

darbinieku uzvedību, tā arī darbu izpildes paņēmienus.

Kultūras analīzi un prognozi, kādas menedžmenta aktivitātes ir jālieto, var

veikt ilgākā laikā, aplūkojot un atzīmējot organizācijā valdošās uzvedības.

Viens no organizācijas iekšējās vides faktoriem ir arī tās tehnoloģija.

Tehnoloģiju cilvēki parasti pieraduši saistīt tikai ar iekārtu, izgudrojumu, datoru u.tml.

racionālu lietošanu. No menedžmenta viedokļa ar tehnoloģijas palīdzību organizācijās

visi resursi tiek pārveidoti gatavā produkcijā. Tehnoloģija ir prasmju, zināšanu,

informācijas, iekārtu, instrumentu savienojums, kas nodrošina resursu racionālu

pārveidošanu gatavā produkcijā vai pakalpojumā.

2.4.3. Uzņēmuma makrovides faktori

Uzņēmumadirektors

Uzņēmuma valde(2 cilvēki)

Uzņēmumavadītājs

Personāls(10 cilvēki)

27

2.5. Uzņēmuma „Valmiermuiža” SVID analīze

Iekšējie faktori

Ārējie faktori

Stiprās puses (S) Vajās puses (V) Kvalificēts darbaspēks Jaunas tehnoloģijas Aktīvā mārketinga

politika Atbalsta aktīvu un

veselīgu dzīvesveidu Laba iekšējā

informācijas apmaiņa Neto peļņas pieaugums

Augstas izmaksas Maza tirgus daļa Pastāvīgo klientu

trūkums Finansiālais stāvoklis

neļauj uzlabot tehnoloģijas biežāk

Reklāmas nepietiekams daudzums

Nepastāvīgs patērētāju apmeklējums

Iespējas (I) SI stratēģijas VI stratēģijas

Iespēja paplašināt pakalpojumu dažādību atbilstoši pieprasījumam

Jaunu partneru parādīšanās

Iespējas iekarot jaunus tirgus

Labas reputācijas nozarē veidošana un uzturēšana

Pateicoties augsti kvalificētam darbaspēkam, uzņēmums ir spējīgs ražot kvalitatīvāku pakalpojumu, tādējādi iekarojot lielāku tirgus daļu

Detalizēta stratēģiska plāna izstrādāšana

Palielinoties pieprasījumam, palielinās ienākumi, ko novirzīt jaunu tehnoloģiju iegādei

Pilna tehnoloģiju noslogotība, pateicoties lielākam pieprasījumam

Draudi (D) SD stratēģijas VD stratēģijas Jaunu konkurentu

parādīšanās Dārgo tehnoloģiju

parādīšanās, ko izmantos konkurenti

Aizstājējpakalpojumu parādīšanās tirgū

Piegādātāji paaugstina cenas savai produkcijai

Valsts ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās, klientu ienākumu līmeņa samazināšanās

Jauno tehnoloģiju pētīšana un ieviešana darba procesā

Produkcijas diferencēšana piesaistīs jaunus pircējus

Pakalpojuma izstrādāšanas sistēmas veidošana un attīstīšana

Jānostiprina savas pozīcijas tirgū

Reklāmas veidošana, lai būtu pamanāmāks starp konkurentiem

28

2.6. Tirgus izpēte

Tehnoloģiju laikmetā, ik gadu tirgū parādās jaunas iekārtas, jaunas sistēmas un dažādi

papildinājumi, kas tiek aizvietoti novecojušo iekārtu vietā. Patērētāji, protams,

priekšroku dod dažādiem jauninājumiem, kas strauji ienāk tirgū, nevis novecojušām

lietām.

Jārēķinās ar to, ka Latvijā ekonomiskā situācija nedaudz atšķiras – pie mums

minimālā alga netiek līdzi minimālajam patēriņa grozam. Rietumeiropas un

Skandināvijas pircēji izvēlas labāko, nerēķinoties ar cenu. Baltijā cena ir būtiska, tādēļ

jāpiedāvā lētu, taču kvalitatīvu preci.

Latvijā nav daudz šāda veida ūdens atrakciju parku, kas reizē piedāvā arī

rekreatīvās aptūtas iespējas. Tirgus galvenokārt balstās vienā virzienā – ūdens

atrakcijas vai daļējas rekreatīvās iespējas.

Akvaparks ir pietiekami jauns, taču ļoti interesants masu atpūtas veids. Tas,

pirmkārt, valdzina ar savu daudzveidību. Akvaparkā visas dienas garumā var atpūsties

cilvēki ar pilnīgi atšķirīgu temperamentu, vecumu, vēlmēm un vajadzībām. Un tas

viss visu gadu.

Strauji augošā cilvēku interese par akvaparkiem, protams, pievērš investoru

uzmanību. Statistiskie dati rāda, ka 10 līdz 15% no ģimenes budžeta tiek tērēti par

izklaidēm un atpūtu. Ņemot vērā šo faktu, akvaparkiem ir liela perspektīva attīstīties

pasaules izklaides industrijā. [5.]

Pasaulē ir dažādu veidu akvaparki. Siltākās zemēs vairāk izplatīti atvērtie

akvaparki. Tiem nepieciešami lieli zemes gabali un attīstīta infrastruktūra. Šādi parki

parasti darbojas tūrisma sezonās; ziemas periodā atvērtie parki ir slēgti. Savukārt

Viduseiropā atvērtās ūdens izklaides praktiski var izmantot tikai īsajā vasaras periodā,

tāpēc īpaša nozīme ir slēgtajiem akvaparkiem. Slēgtie akvaparki darbojas praktiski

visu gadu. Nepieciešamā regulārā tehniskā apkope tiek veikta naktīs. Tas ievērojami

paaugstina apmeklētāju plūsmu objektā un vairo projekta ienesīgumu. Dažādu

darbības līdzvirzienu (kafejnīcas, restorāni, viesnīcas, fitnesa centri u.c.) iekļaušana

akvaparka kompleksa koncepcijā palielina piedāvājuma spektru un paaugstina visa

kompleksa apmeklētību.

29

Tomēr jāatzīmē, ka slēgtais akvaparks ir diezgan daudzpusīgs projekts, kas

prasa nopietnu un profesionālu pieeju. Visa projekta panākumus nosaka vairāki

faktori:

veiksmīga atrašanās vieta;

profesionāli izstrādāta koncepcija;

pareizi izstrādāts biznesa plāns;

arhitektūras un dizaina projekts;

pieredzējusi celtniecības kompānija;

lēta finansēšana;

labi sagatavots personāls.

Lai gan katru Latvijas pilsētu nevajag apgādāt ar ūdens atrakciju parku (tas

radītu pārāk lielas izmaksas), šajā nozarē brīvas vietas vēl ir. Pilsētās, kurās ir ūdens

atrakciju parks, tiek piesaistīti tūristi un cilvēki no citām apdzīvotām vietām, to

piesaiste sekmē esošo sabiedrisko pakalpojumu klāsta izmantošanu un vietējo mazo

uzņēmumu un pakalpojumu sniedzēju attīstību un tādējādi tiek veicināta pilsētas

ekonomiskā izaugsme.

2.7. Konkurentu analīze

Ņemot vērā to, ka uzņēmums „Valmiermuiža” darbojas un savus

pakalpojumus galvenokārt sniedz uz ūdens bāzes, par uzņēmuma galvenajiem

konkurentiem tiek uzskatīti - ”Līvu Akvaparks”, „Ventspils akvaparks”, „Akvalande”,

„Nemo”.

Spēcīgākais līderis šajā segmentā ir ūdens atrakciju parks „Līvu Akvaparks”,

kura gada apgrozījums ir trīs reizes lielāks kā pārējiem ūdens atrakciju parkiem un

kura apmeklējuma skaits ir 400 000 apmeklējumi gadā, tas ir aptuveni par 250 000

apmeklētāju vairāk kā pārējiem ūdens atrakciju parkiem kopā, un apgrozījums ir 11,3

miljoni latu. Viennozīmīgi „Līvu Akvaparks” ir valdošais līderis šajā tūrisma un

atpūtas sektorā. „Līvu Akvaparks” darbojas kopš 2003. gada 30. decembra. Piecu

gadu uzkrātā pieredze un darbība atpūtas sfērā veiksmīgi novedusi uzņēmumu

„Uzlecošās zvaigznes” pozīcijā, kura līdera pozīcijas līdz pat 2008. gadam netiek

apdraudētas. Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi un augsto bezdarba līmeni Latvijas

30

valstī „Līvu Akvaparks” spēj realizēt piemērotus piedāvājumus un cenas, lai

apmierinātu klientu vēlmes, neskatoties uz to, ka atpūta „Līvu akvaparkā” ir

salīdzinoši dārga – no 9.75 - 12.50 Ls divu stundu akvaparka apmeklējums, no 11.95

– 15.50 Ls četru stundu apmeklējums un no 14.05 – 17.85 Ls visas dienas

apmeklējums. Līvu Akvaparks piedāvā dažāda garuma, slīpuma slidkalniņus, pirtis,

baseinus, burbuļvannas, dušas, personīgos skapīšus mantu glabāšanai, stāvvietas, deju

šovus piektdienas vakaros, izmitināšanu u.c. pakalpojumus. Akvaparka atrašanās vieta

ir ērtā un apdzīvotā vietā, taču tanī pat laikā nomaļus no pilsētas burzmas pie upes

Lielupe - Rīgas rajonā, Jūrmalā - kūrorta pilsētā. „Līvu Akvaparks” ir lielākais ūdens

atrakciju parks Baltijā, kas piesaista arī ārzemju atpūtniekus, kā arī atpūtniekus no

kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas. No kopējā Līvu Akvaparks apmeklētāju skaita

47% ir Latvijas iedzīvotāju, 25% no Lietuvas un 18% no Igaunijas, citi- 10%. Tieši

šie ārzemju tūristi ir uzņēmuma „veiksmes atslēga” Latvijas valsts ekonomiskās

lejupslīdes posmā.

Kā otrs spēcīgākais konkurents ir ūdens atrakciju parks „Akvalande”, kas

atrodas Rīgā, netālu no Vecrīgas. Akvalandes apmeklējuma skaits sasniedz 110 000

gadā un apgrozījums ir 4,6 miljoni latu. Uzņēmums visa gada garumā piedāvā šādus

pakalpojumus - saunas, turku pirts, džakuzi, visu veidu baseini, dušas, dažāda garuma

ūdens kalniņi. Pakalpojumu cenas ir samērā zemas - no 4-6 Ls par visas dienas

pavadīšanu atpūtas kompleksā. „Uzņēmuma atslēga” ir veiksmīgā atrašanās vieta un

zemās cenas.

Ventspils akvaparks atrodas kūrorta pilsētā Ventspils. Ventspils akvaparks

specializējas atpūtas pakalpojumu sniegšanā tikai vasaras sezonās, kura apmeklējuma

skaits sasniedz aptuveni 16 000 un apgrozījums ir 1,2 miljoni lati. Akvaparks piedāvā

pakalpojumus brīvā dabā, bez jumta pārseguma dažādus baseinus, slidkalniņus, bērnu

slidkalniņus, saunas, burbuļvannas. Cenas ir no 2 – 6 Ls un vairāk, pluss vēl dažādas

piemaksas par virsstundām, inventāru u.c pakalpojumiem. Uzņēmuma „veiksmes

atslēga” ir uzņēmuma ģeogrāfiskais novietojums – atrašanās pie Ventspils Zilā karoga

pludmales, kā arī pilsētas augstais sakoptības līmenis, dabas skati un vēsturiskās

vietas. Ventspils akvaparks apmierina visas patērētāju vēlmes karstajā vasaras sezonā.

Ūdens atrakciju parks „Nemo” atrodas Jūrmalā, Vaivaros. Uzņēmums

pašlaik ir vājākais no konkurentiem, kas būtu skaidrojams ar ilgu uzņēmuma

pastāvēšanu, uzņēmums jau piedzīvojis brieduma posmu un pašreizējā situācijā

aizņem pavisam nelielu tirgus daļu tieši ūdens atrakciju parku sektorā. Nemo atpūtas

31

komplekss atrodas brīvā dabā pie Baltijas jūras. Uzņēmums Nemo piedāvā kempingu,

ūdens atrakciju parku, restorānu un deju zāli, kā arī labiekārtotu pludmali gan

tradicionālām, gan netradicionālām sporta spēlēm, tematiskajiem pasākumiem un

atpūtai vasaras sezonā. Apmeklējuma skaits ik gadu sasniedz ap 12 000, apgrozījums

850 000 Ls gadā. Uzņēmums piedāvā pakalpojumus par zemām cenām - pilnas dienas

apmeklējums atrakciju parkā izmaksā no 3-5 Ls, taču papildizmaksas par

kempingiem, ēdināšanu, telts vietām ir salīdzinoši augstas pilnīgai atpūtai.

2.5.2. Portera piecu spēku modelis

Portera modeļa priekšrocība ir tā, ka tas sniedz paplašinātu konkurences

jēdziena skaidrojumu un dod iespēju veikt plašāku konkurences situācijas analīzi.

a) Konkurences intensitāte

Nozares līderis

Latvijā nozares līderis ir Līvu Akvaparks, kas atrodas Jūrmalā, ēkas platība ir

11500 m2. Tajā ir vairāk kā 40 dažādu atrakciju un dažāda tipa baseinu. Pie

Akvaparka 6500 m2 platībā ir arī atvērtā zona, kas darbojas tikai vasarā. Akvaparku

projektēja latviešu arhitekti. Izstrādājot projektu, tika piesaistīti speciālisti arī no

Kanādas, Lietuvas, Šveices, Zviedrijas, Austrijas un citām valstīm. No kopējā Līvu

Akvaparka apmeklētāju skaita 47% ir Latvijas iedzīvotāju, 25% no Lietuvas un 18%

no Igaunijas, citi-10%.

Līvu Akvaparks darbojas kopš 2003.gada 30. decembra. Pētījumu centra

SKDS veiktajā pētījumā 2008.gada jūlijā ataujas dalībnieku vidū tas tika atzīts par

populārāko un iecienītāko akvaparku, ko pēdējo 3 gadu laikā ir apmeklējuši 75% no

ūdens atrakciju parku apmeklētājiem. Ik gadu Līvu Akvaparku apmeklē ap 400 tūkst.

atpūtnieku. Pavasarī, rudenī un ziemā vidējais apmeklētāju skaits dienā svārstās no

700 līdz 1500 cilvēkiem. Vasaras sezonā dienā vidēji akvaparku apmeklē 2000

cilvēku.

Ūdens atrakciju parka "Līvu Akvaparks" apgrozījums 2008. gada deviņos

mēnešos, pēc operatīvajiem datiem, ir turpat 2,8 miljoni latu. Salīdzinot ar attiecīgo

laika periodu 2007. gadā, apgrozījums palielinājies par 6%. Galvenokārt gāzes un

elektrības cenu pieauguma ietekmē, akvaparka ekspluatācijas izmaksas palielinājušās

par 30%.

32

Vadoties pēc akvaparka 9 mēnešu operatīvajiem darbības rādītājiem,

izmaiņas notikušas biļešu noieta struktūrā, pieaugot pieprasījumam pēc 4 stundu

apmeklējuma biļetēm un samazinoties pieprasījumam pēc 2 stundu apmeklējuma

biļetēm.

Konkurentu skaits

Latvijā šobrīd ir četri konkurenti. Nozares līderis Līvu Akvaparks, vēl viens

slēgtais ūdens atrakciju parks – Akvalande, kas atrodas Rīgā, netālu no Vecrīgas.

Akvalandes apmeklējuma skaits sasniedz 110 000 gadā un apgrozījums ir 4,6 miljoni

latu. Uzņēmums visa gada garumā piedāvā šādus pakalpojumus - saunas, turku pirts,

džakuzi, visu veidu baseini, dušas, dažāda garuma ūdens kalniņi.

Ventspils akvaparks specializējas atpūtas pakalpojumu sniegšanā tikai

vasaras sezonās, tā apmeklējuma skaits sasniedz aptuveni 16 000 gadā un apgrozījums

ir 1,2 miljoni latu. Akvaparks piedāvā pakalpojumus brīvā dabā, bez jumta pārseguma

dažādus baseinus, slidkalniņus, bērnu slidkalniņus, saunas, burbuļvannas.

Ūdens atrakciju parks „Nemo” atrodas Jūrmalā, Vaivaros, tas atrodas brīvā

dabā un darbojas tikai vasaras sezonā. Uzņēmums Nemo piedāvā kempingu, ūdens

atrakciju parku, restorānu un deju zāli, kā arī labiekārtotu pludmali, kuru izmanto gan

tradicionālām, gan netradicionālām sporta spēlēm, tematiskajiem pasākumiem un

atpūtai vasaras sezonā. Apmeklējuma skaits ik gadu sasniedz ap 12 000, apgrozījums

850 000.

Iziešanas barjeras

Iziešanu no tirgus apgrūtina iepriekš pārdotie abonementi, kas rada saistības

ar klientiem. Tas nozīmē, ka lai izietu no tirgus, ir laikus jāpārtrauc abonementu

pārdošanu.

Pakalpojumu diferencēšana

Pakalpojumu diferencēšana ir iespējama palielinot un dažādojot pakalpojumu

klāstu. Ieviešot uzņēmumā papildus pakalpojumus, kas būs atšķirīgi no konkurentu

piedāvātajiem, piemēram, telpu īre privātajiem pasākumiem, tematisko pasākumu

rīkošana, papildus atrakciju ieviešana utt..

b) Pircēju spēks

33

Pircēju zināšanas

Tās ir atkarīgas no reklāmu intensitātes un to izplatīšanas kanāliem,

informācijas pieejamības, stereotipiem, kas veidojas par brīvā laika pavadīšanu

akvaparkos.

Pirkuma lielums

Klientiem ir iespējas iegādāties biļetes, kas paredz atpūtu akvaparkā uz

noteiktu laiku (stundu, divām, četrām, visu dienu, nedēļas nogali, brīvdienu vai darba

dienu abonementu mēnesim). Arī uzturēšanās ilgumu viesnīcā ir iespējams izvēlēties

(minimālais uzturēšanās ilgums ir viena diennakts).

Pircēju koncentrēšanās

Vislielākā pircēju koncentrēšanās notiek nedēļas nogalēs un vasaras sezonā,

kad cilvēkiem ir brīvdienas vai atvaļinājumi. Arī vasaras karstums ir mudinājums

cilvēkiem izvēlēties brīvā laika pavadīšanu tieši ūdens atrakciju parkos.

Pircēja ieiešana nozarē

Pircējam ir grūti ieiet nozarē, jo, izmantojot tikai savus līdzekļus tas ir

praktiski neiespējami. Ir nepieciešams izstrādāt detalizētu projektu, piesaistīt

investorus, meklēt sadarbības partnerus. Tas prasa milzīgus ieguldījums.

c) Piegādātāju spēks

Produkcija, kas ir svarīga pircējam

Piegādātājiem nozarē ir liela nozīme, jo tas, kāda produkcija tiks piegādāta

uzņēmumam, noteiks to, cik apmierināti vai neapmierināti būs akvaparka klienti. Ir būtiski,

lai piegādātāju produkcija būtu kvalitatīva (ūdens atrakcijas drošas, ēdieni svaigi,

garšīgi, veselīgi un plašā sortimentā, lai klienti tos varētu izvēlēties pēc savas gaumes,

viesnīcas telpas ērtas, tīras, aprīkotas ar kondicionēšanas sistēmām u.t.t.).

Produkcija ar augstām nomaiņas izmaksām

Nozarē ir produkcija, kuras nomaiņa neizmaksātu dārgi, piemēram, pārtika,

dzērieni, bet lielākoties akvaparka produkcijas nomaiņa saistās ar lielām izmaksām,

piemēram, apsildes un gaisa mitruma regulētāju sistēmas, ūdens atrakciju, džakuzi

vannu, apgaismes sistēmu u.c. nomaiņa izmaksātu ļoti dārgi.

34

Augsta piegādātāju koncentrēšanās

Tā kā uzņēmums ir vērienīgs, ar plašām izklaides iespējām, un tam visam ir

nepieciešama atbilstoša produkcija, piegādātāju koncentrēšanās šajā vietā ir milzīga,

jo tiek piegādāti produkti, sākot ar ikdienā nepieciešamajiem sīkumiem un beidzot ar

modernām jaunākajām tehnoloģijām un būvmateriāliem.

Piegādātāju spēja ieiet nozarē, kuru tas apgādā

Tā ir apgrūtināta, jo akvaparki specializējas dažādu pakalpojumu sniegšanā

un ir spiesti izmantot daudzu piegādātāju piedāvājumus. Lai viens piegādātājs spētu

ieiet šajā nozarē, tam būtu jāsadarbojas ar vēl daudziem citiem piegādātājiem.

d) Potenciālie konkurentu draudi

Potenciālo konkurentu draudi ir diezgan zemi, tas ir saistīts ar lielajām

ieiešanas barjerām nozarē. Lai gan pakalpojumu sniegšanas veidus ir iespējams

diferencēt vēl un vēl, lai izveidotu akvaparku, ir nepieciešams milzīgs kapitāls. Reti

kurš spētu uzkrāt tādus naudas līdzekļus. Arī klientu piesaistīšanai ir nepieciešami

lieli naudas līdzekļi, it īpaši izmantojot efektīvākos reklāmas izplatīšanas kanālus

televīzijā, laikrakstos u.c.

e) Aizstājēju draudi

Brīvā laika pavadīšanu akvaparkā var aizstāt ar citām aktivitātēm, piemēram,

vasarā cilvēki var izvēlēties laivošanu, došanos pārgājienā pa mežu, golfa spēlēšanu,

izjādes ar zirgiem, viesu māju īrēšanu utt., bet ziemā tādas aktivitātes kā slēpošanu,

slidošanu, boulinga spēlēšanu, došanos uz kino vai teātri, utt.

Diferencēšanas stratēģija

Klientiem tiek piedāvāti pakalpojumi, kuri izceļas, jo netiek piedāvāti citos

ūdens atrakciju parkos (skatīt 2.3. tabulu). „Valmiermuiža” piedāvā saviem klientiem

dažādas atpūtas iespējas, tie var peldēties, ēst, gulēt, dejot, doties uz kino, baudīt

masāžu pat neizejot no akvaparka telpām, tas klientiem rada daudz lielākas ērtības.

35

2.3. tabula

Akvaparku sniegto pakalpojumu salīdzinājums

Līvu

AkvaparksAkvalande Nemo

Akvaparks

VentspilsValmiermuiža

Ūdens

atrakcijasIr Ir Ir Ir Ir

Saunas, pirtis Ir Ir Ir Ir Ir

Burbuļvannas Ir Ir Nav Ir Ir

Ēdināšana Ir Ir Ir Ir Ir

Naktsmītnes Ir Nav Ir Nav Ir

Banketu zāle Ir Nav Nav Nav Ir

Masāžas salons Nav Nav Nav Nav Ir

Deju zāle Nav Nav Nav Nav Ir

Kino zāle Nav Nav Nav Nav Ir

Šāds akvaparks ir piemērots arī tādiem klientiem, kuriem ātri viss apnīk vai

piemīt straujas garastāvokļa maiņas, tiem nevajag ilglaicīgi uzturēties vienā vietā,

piemēram, kad apnikusi aktīvā un cilvēku pilnā zona, tie var atrast klusu vietu

masāžas salona telpās vai viesnīcas istabā.

3. Mārketinga mērķi

4. Mārketinga stratēģija

5. Produkta izplatīšana

5.1. Izplatīšanas kanāli

36

5.2. Realizācijas veicināšana

5.2.1. Reklāma

Lai popularizētu uzņēmumu, tiks izveidotas gan TV, gan radio reklāmas. Tās

tiks izvietotas vietējā televīzijā, arī radio ēterā. Tiks izvedoti arī reklāmas plākāti

lielveikaliem. Visas mārketinga aktivitātes aicinātu iedzīvotājus uz aktīvu darbību,

proti, atpūtas centra „Valmiermuižas” apmeklēšanu. Regulāri tiks izspēlēti dažādi

ētera konkursi ar iespēju iegūt ielūgumus „Valmiermuižas” apmeklēšanai 2

pieaugušām personām kā arī ģimenēm.

Uzņēmums „Valmiermuiža” darbojas tādā sektorā, kur regulāra reklāma visā

reģionā nav nepieciešama, jo patērētāji no attāliem reģioniem par šādiem

uzņēmumiem uzzin paši, caur paziņām un izklaides meklējumiem internetā.

TV reklāma

Pēc angļu sociologu pētījumiem ir noskaidrots, ka patērētājs radio reklāmu

atceras nedaudz sliktāk nekā TV reklāmu (skatīt 1.1. tabulu), taču reklāmai radio ēterā

ir arī savas priekšrocības.

1.1. tabula

Pētījumu rezultāti par cilvēku spēju atcerēties un reproducēt informāciju

Uztveršanas veids Skaņas Attēla Audiovizuālais

Uzreiz 70 % 72 % 86 %

Pēc trīs dienām 10 % 20 % 60 %

Radio reklāma

Radio aptver tās kategorijas cilvēkus, kurus nevar sasniegt TV vai prese,

piemēram, autobraucējus, kuri atpūšas dabā. Reklāmdevēji izvēlas radio mobilitātes,

elastīguma un lētuma dēļ. Radio reklāmas minūtes efektivitāte ir 75 % no pusminūtes

TV standarta reklāmas rullīša. Pirmais reklāmas sludinājums radio tika pārraidīts

ASV 1922.gadā [12].

37

Radioreklāmai ir sekojošas priekšrocības:

Visur pieejamība;

Operativitāte;

Selektivitāte;

Mājīgums, reklāma sasniedz adresātu mājas apstākļos, tādā veidā radot

uzticības atmosfēru;

24 stundu pārraide.

Ir veikti arī citi pētījumi, kuri pierāda to, ka:

Cilvēki labāk atceras dzirdētu tekstu, nekā rakstītu;

Dzirdēts teksts labāk pārliecina klausītāju par preces priekšrocībām, rada

pozitīvāku attieksmi pret preci.

Mājaslapas izveide

Katram uzņēmumam, kuram ir lieli mērķi, ir nepieciešama sava mājaslapa.

Tehnoloģiju laikmetā cilvēki arvien biežāk par izklaides iespējām interesējas tieši

internetā, pirms tās izmēģina praksē. Mājaslapā uzņēmums plāno iekļaut pakalpojumu

aprakstu, to cenu, veidus un dažādības kā arī citu svarīgu informāciju, kas varētu

interesēt patērētājus.

Plakātu izveide lielveikaliem

Uzņēmums plāno izveidot plakātus, kuros būtu atspoguļoti aktuālākie

uzņēmuma „Valmiermuiža” pakalpojumi, to izmaksas kā arī citas pieejamās akcijas

un pasākumi. Plakātā tiks attēloti pakalpojumi, kas nav pieejami citur, lai radītu

patērētājos interesi. Plakātu izvietošanas mērķis ir reklamēt uzņēmumu un aicināt

patērētājus apmeklēt „Valmiermuižu”.

5.3. Mārketinga plāna budžets

38

Secinājumi

1. Izpētot SIA „Valmiermuiža” konkurentus, var secināt, ka šajā nozarē darbojas

četri uzņēmumi, no kuriem līderpozīcijas ir ieņēmis Līvu Akvaparks, tā tirgus

daļa ir 75%.

2. Šāda veida akvaparkiem, ar plašu piedāvājumu sortimentu, ir iespēja attīstīties

izklaides industrijā. Statistikas dati liecina, ka 10-15% no ģimenes budžeta

tiek tērēti par izklaidēm un atpūtu, jo cilvēkiem apnīk ikdienas rutīna un rodas

vēlme vairāk pavadīt brīvo laiku kopā ar draugiem vai ģimeni, aktīvi

atpūšoties.

3. Ūdens atrakciju parka izveide prasa milzīgus kapitālieguldījumus, šis faktors

visbūtiskāk ietekmē citu konkurentu spēju ieiet nozarē, jo rada augstas

ieiešanas barjeras.

4. Valmiera ir viena no lauku tūrisma galvaspilsētām, kas gatava rūpēties par

savu ekonomisko augšupeju, atbalstot esošos ražošanas uzņēmumus un attīstot

jaunus uzņēmējdarbības veidus, kas palīdzētu nostiprināt pilsētas saimniecisko

patstāvību un veicinātu iedzīvotāju labklājību.

5. Tā kā ūdens atrakciju parki sniedz pakalpojumus, kuri saistīti ar atpūtu, tad

ieteicams izvēlēties pakalpojumu diferencēšanas stratēģiju, jo atpūtas iespēju

ir daudz, jānoskaidro vienīgi kādi pakalpojumi klientiem interesē visvairāk.

6. Izpētot pircēja lēmuma pieņemšanas procesu un faktorus, kuri to ietekmē,

jādara viss, lai šie faktori kļūtu par uzņēmuma iespēju. Piemēram, algas

paaugstinājums, vēlme izbēgt no ikdienas rutīnas, patērētāju vēlme saņemt

īpašos piedāvājumus (abonementus, atlaides) ir uzņēmuma izdevība piesaistīt

jaunus klientus.

7. Uzņēmuma popularizēšanai, uzņēmuma atpazīstamībai nepieciešama

apjomīga reklāmas kampaņa – reklāma televīzijā, laikrakstos, radio, kas

uzrunātu patērētājus izmantot „Valmiermuižas” piedāvātos atpūtas elementus.

8. Iegādājoties ieejas biļeti akvaparkā, bez papildus maksas var izmantot tādus

ūdens atrakciju parka elementus kā auto stāvvietu, personīgos skapīšus, dušas,

39

visus baseinus, burbuļvannas, saunas, pirtis, slidkalniņus, bet pakalpojumiem,

kas ir tikai uzņēmumā „Valmiermuižā” tiek piedāvātas citas cenas.

9. Uzņēmums ir izveidojis cenas, kas ir zemākas kā Līvu akvaparka cenas, bet

tomēr tai pat laikā ir salīdzinoši augstas, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko

situāciju Latvijā.

10. Klientu piesaistīšanai un apgrozījuma palielināšanai uzņēmums izstrādājis

dažādas atlaides, īpašos piedāvājumus svētkos, kā arī klientu kartes,

abonementus, kas patērētājiem dod iespēju atrakciju parku apmeklēt regulāri

neierobežojot ne laiku, ne apmeklējumu skaitu, par noteiktu samaksu, kas ir

izdevīgāk kā vienas reizes apmeklējums.

11. Uzņēmuma turpmākai augšupejai „Valmiermuiža” regulāri veiks patērētāju

aptaujas par ūdens atrakciju parka trūkumiem un priekšrocībām, lai turpinātu

attīstību un pilnīgi apmierinātu klientu vēlmes.

12. Uzņēmums ir izvēlējies izvietojumu, kas būtu tālāk, bet ne pārāk tālu no Rīgas

- Valmierā, Vidzemes novadā, vietā, kur ir daudz iedzīvotāju un tūristu.

Patērētājiem tas dod iespēju izmēģināt ko jaunu, ko savādāku citā Latvijas

reģionā.

13. Lai padarītu patērētāju atpūtu ērtāku, bez sarežģījumiem, uzņēmums ir

apvienojis vairākus pieprasītus atpūtas kompleksus vienā lielā atrakciju parkā

– ūdens atrakciju elementi, pirtis, banketu zāle, diskotēkas zāles, kino zāle,

bārs, naktsmītnes, auto stāvvietas.

14. „Valmiermuiža” piedāvā atpūtas elementus, ko var atļauties ne tikai augstāko

sabiedrības slāņu pārstāvji, bet arī zemākie, kas atpūtai atvēl ļoti maz līdzekļu

maksātnespējas dēļ. Ir arī īpaša iespēja bezdarbniekiem un

maznodrošinātajiem „Valmiermuižu” apmeklēt bez maksas.

15. Lai sasniegtu augstu pakalpojumu kvalitāti, tiek pieaicināts kvalificēts

darbaspēks, regulāri tiek sekots līdzi visiem atrakciju parka elementiem.

40

BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS

1. Elektroniskais resurss. Latvijas statistikas portāla dati. Pieejas veids:

tīmeklis WWW. URL: http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=355

2. Praude, V. Mārketinga komunikācija / V. Praude, J. Šalkovska. – Rīga :

Vaidelote, 2005. - 485 lpp.

3. Gaile-Sarkane E. Situācijas un uzdevumi tirgzinībās. 2. papildinātais

izdevums. Mācību līdzeklis. / E. Gaile-Sarkane, I. Andersone, R.

Greitāne. // Rīga : RTU Izdevniecība, 2006. – 131 lpp.

4. „Valmieras pilsētas pašvaldības gada publiskais pārskats par 2009.

gadu”. Pieejas veids: tīmeklis WWW. URL:

http://valmiera.lv/images/stories/publiskais_gada_parskats_09.pdf

5. „Līvu Akvaparka” mājas lapā publicētā informācija. Pieejas veids:

tīmeklis WWW. URL: http://www.akvaparks.lv/

6. Ūdens atrakciju parka „Akvalande” mājas lapā publicētā informācija.

Pieejas veids: tīmeklis WWW. URL: http://www.akvalande.lv

7. Ventspils akvaparka mājas lapā publicētā informācija. Pieejas veids:

tīmeklis WWW. URL: http://www.akvaparksventspils.lv

8. Informatīvais portāls, kura datu bāzē sastopama informācija par Latvijas

ekonomikas aktualitātēm. Pieejas veids: tīmeklis WWW. URL:

http://www.reitingi.lv/lv/reitingi/ekonomika/24924.htm

9. Elektroniskais katalogs. Pieejas veids: tīmeklis WWW. URL:

http://www.viss.lv/?p=150534

10. Džims Blaits. Mārketings (rokasgrāmata) / Dž. Blaits. – Rīga : Zvaigzne

ABC, 2004. - 284. lpp.

11. Praude V. “Mārketings” / V. Praude, J. Beļčikovs. – Rīga: Vaidelote, 1999. -

558 lpp.

12. Хромов Л.Н. "Рекламная деятельность: искусство, теория, практика",

Петрозаводск, АО "Фолиум", 1994г.

41

13. Reklāmas izcenojumi „Vidzemes TV”. Pieejas veids: tīmeklis WWW. URL:

http://vtv.lv/reklama/14102009-raidlaiki

14. Praude V. “Menedžments” / V. Praude, J. Beļčikovs. – Rīga : Vaidelote, 2001.

– 507 lpp

Pielikumi

ATSAUKSME

Grafiskā daļa

42