Projekts „Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība”Projekta Nr. 2009/0208/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/005

Projektu līdzfinansē Eiropas SavienībaIeguldījums Tavā nākotnē!

Tālākizglītības kurss

Saskarsmes psiholoģija radošo nozaru pedagogiem

Lektore:Mg. psych. Diāna Putniņa

Mobings un tā mazināšana

Mobings veidojas, kad viena vai vairākas personas ilgākā laika periodā tiek pakļautas sistemātiskai negatīvai rīcībai un attieksmei no līdzcilvēku puses.Sastopams jebkurā kolektīvā, neskatoties uz to, vai tā ir skola vai darba vieta.

Andersone I.,Ausekle G., Beināre D. Skolas loma darbā ar mobingu. – R. 2005. – 63 lpp.

Mobings

Mobings – darbinieka īstenots psiholoģiskais terors pret kolēģi

Bosings – darba devēja īstenots psiholoģiskais terors pret padotajiem

“bulling” = ņirgāšanās vai izsmiešana, nozīmē fizisku un psiholoģisku teroru – tīšu, agresīvu vienaudžu uzvedību, kas atkārtojas, un ir vērsta pret bērnu, kurš ir vājāks, ar mērķi nodarīt viņam fiziskas vai emocionālas sāpes.

Mobings

Mobings ir aizskaroša, aizvainojoša, izsmejoša, pazemojoša utt. rīcība no kolēģu vai vadības puses ilgstošā laika posmā

“melnais” mobings – atklāta agresija, pastāvīgi veicināti konflikti un strīdi

“baltais” mobings – izsmalcinātāks, var vilkties vairāku mēnešu garumā, var tikt vītas dažādas intrigas, izplatītas baumas par nespēju tikt galā ar daba uzdevumiem, var tikt uzticēti neizpildāmi uzdevumi vai arī pārāk daudz uzdevumu.

Bosinga pamatizpausmes

Pastāvīga kritika darbā Aprunāšana Baumošana Ignorēšana, nesarunāšanās Mutiski un telefoniski draudi Ņirgāšanās par kādu fizisku trūkumu vai izskatu Muļķīgu un nevajadzīgu pienākumu uzdošana Neizpildāmu uzdevumu uzdošana

Ņirgāšanās raksturojums: vārdi, kas raksturo ņirgāšanos

Izsmiešana – apzināta rīcība, lai kādu sadusmotu, padarītu niknu, ņirgāšanās; jokošanās, joki, ļauns joks.

Apvainot – aizvainot. Darīt pāri – nodarīt kādam pārestību, aizvainot, būt

netaisnīgam, apspiest, piespiest kādu ko darīt. Lamāt – nepārtraukti bārt, nolamāt, uzskatīt par necik

vērtu, noniecināt. Uzmākties – meklēt kašķi, piesieties. Noniecināt – izrādīt nicinājumu, skatīties uz kādu no

augšas, necienīt; uzskatīt par niecīgu, nenozīmīgu.Povilaitis R., Jasoļone J., Kuriene A. u.c Skola bez terora. – AS Paraugtipogrāfija, 2008. – 75 lpp.

Ņirgāšanās raksturojums: vārdi, kas raksturo ņirgāšanos

Kaitināt – izsmiet, ņirgāties. Pazemot – padarīt vājāku, noniecināt. Izsmiekls – pajokošana, izsmiešana; padarīt par izsmieklu,

izsmiekla objektu. Izsmiet – par kādu zoboties, ņirgāties. Zoboties – izsmiet, pazoboties par kādu. Apspiest – piespiest kādu ko darīt, nomocīt, vārdzināt, nospiest. Piesiešanās – meklēt kašķi, piesieties kādam. Sāpināt – nodarīt sāpes, darīt kādam tā, lai viņam būtu nepatīkami,

ievainot ar vārdiem, aizskart.

Povilaitis R., Jasoļone J., Kuriene A. u.c. Skola bez terora. – AS Paraugtipogrāfija, 2008. – 75 lpp.

Ņirgāšanās raksturojums

Ņirgāšanās nemēdz būt normāla – tas nav humors.

Joko, lai uzjautrinātu, bet izsmej, lai sāpinātu.

Ņirgāšanās formas

Tiešā ņirgāšanās – situācijas, kas uz bērnu tiek veikts atlās uzrukums, bērnu aizvaino viņa vienaudži, piem., bērns tiek grūstīts, apsaukāts, viņam tiek draudēts u.tml.

Par netiešo ņirgāšanos tiek dēvēta tāda rīcība, kad bērns tiek sāpināts, bet netiek izmantota tiešā agresija. Tā ir bērna atstumšana no grupas, ignorēšana, nekontaktēšanās ar viņu, naida pret bērnu kurināšana.

Povilaitis R., Jasoļone J., Kuriene A. u.c. Skola bez terora. – AS Paraugtipogrāfija, 2008. – 75 lpp.

Ņirgāšanās formas Mutiskā izsmiešana – situācijas, kad bērns tiek sāpināts, aizvainots

ar vārdiem un uzrakstiem. Fiziskā ņirgāšanās – tā ir aizvainojoša rīcība:

Nogāšana gar zemi Iesperšana vai spārdīšana Sišana Grūstīšana Rokas aizlaušana Spļaudīšana, Mantu bojāšana un atņemšana Apģērba bojāšana Matu plūkāšana Darbības, kas tiek sauktas žargonā, piem., “palikt padeni” u.c.

Povilaitis R., Jasoļone J., Kuriene A. u.c. Skola bez terora. – AS Paraugtipogrāfija, 2008. – 75 lpp.

Mobinga iemesli

Konkurences jautājums Tās ir psiholoģiskas sekas paša izciestam

psiholoģiskam teroram bērnībā, skolā vai kur citur

Uzskati, ģērbšanās vai domāšanas veids ir tik ļoti atšķirīgs, ka tādā veidā neapzināti tiek izaicināts mobings pret sevi

Īstie iemesli ir zināmi ļoti reti

Mobinga izplatība

Tiesībsarga birojs izstrādāja un visos Latvijas reģionos izplatīja aptaujas anketas izglītības iestāžu vadītājiem, kurās tika lūgts atbildēt uz 9 jautājumiem par situāciju viņu vadītajā skolā, kā arī lūgts izvērtēt, vai pedagogi uzskata, ka izveidotā bērnu tiesību aizsardzības sistēma Latvijā darbojas efektīvi, lai savlaicīgi konstatētu un novērstu mobinga gadījumus izglītības iestādēs.

Kopumā aptaujas anketas aizpildīja un aptaujā piedalījās 54 izglītības iestāžu vadītāji.

Mobinga izplatība Bērni un jaunieši tika aicināti izteikties interneta portālā

draugiem.lv par to, vai ir nācies saskarties ar mobingu skolās, kā tas ir noticis un kur tika meklēta palīdzība.

Tiesībsarga birojam sadarbojieties ar portāla draugiem.lv darbiniekiem, tika ievietota aptaujas anketa, kas bija paredzēta bērniem vecumā no 8 līdz 18 gadiem.

Kopumā anketas aizpildīja un aptaujā piedalījās 3096 respondenti, savukārt iesākto, bet nepabeigto aptauju skaits bija 356.

http://www.tiesibsargs.lv/lat/petijumi_un_viedokli/petijumi/?doc=594

Mobinga sekas Bailes (veicina citu traucējumu rašanos – depresijas, nemiera traucējumu u. tml.)

Izmisums Bezspēcība Domas par pašnāvību Dažādi psihosomātiski simptomi: galvas, vēdera sāpes, slikta dūša,

miega, apetītes traucējumi Nevēlēšanās iet uz skolu Var pasliktināties koncentrēšanās spējas, sekmes skolā, kļūst grūtāk

mācīties Agresīva reakcija uz ņirgāšanos parāda to, ka bērni nezina citus

veidus, kā to apturētPovilaitis R., Jasoļone J. Skola bez terora. – AS Paraugtipogrāfija, 2008. – 75 lpp.

Ņirgāšanās un citas agresijas formas

Ņirgāšanās ir agresijas forma Citas agresijas formas:

Pašnāvības Slepkavības Vardarbība ģimenē Seksuālā vardarbība Kari utt.

Povilaitis R., Jasoļone J. Skola bez terora. – AS Paraugtipogrāfija, 2008. – 75 lpp.

Sabiedrības uzskati par ņirgāšanos. Mīti: Bērni ir bērni. Viņi apsaukā cits citu, lai pajokotu. Bērni izaugs un ņirgāšanās beigsies pati no sevis. Ņirgāšanās upuriem ir jāmāk pašiem aizstāvēties. Ņirgāšanās skar tikai nelielu skolēnu daļu. Izsmiešana vienmēr ir bijusi un pastāvēs skolās. Katram bērnam jāiemācās cīnīties par sevi, tāpēc zināma

izsmiešanas deva par ļaunu nenāk, bet palīdz kļūt stiprākam, norūdīties.

Sūdzēties, ja kāds tevi izsmej, ir muļķīgi un bērnišķīgi. Izsmiešanas upuriem ir jāpalīdz, bet pāridarītājus ir stingri jāsoda. Fiziska vardarbība ir sāpīgāka par mutisku izsmiešanu. Vārds – tā

nav dūre, ar to zilumus neatstāsi un cilvēkus nenositīsi.Povilaitis R., Jasoļone J. Skola bez terora. – AS Paraugtipogrāfija, 2008. – 75 lpp.

Vecāku loma mobinga novēršanā

Parādot labu savstarpēju attiecību piemēru Paši demonstrējot piemērotus agresijas

kontroles veidus Mācot bērniem, ka citu cilvēku aizskaroša vai

ievainojoša agresija nav pieņemama Minot, kādas ir agresijas sekas Palīdzot bērniem izprast citu izjūtas Mācot rūpēties par citiem

Povilaitis R., Jasoļone J. Skola bez terora. – AS Paraugtipogrāfija, 2008. – 75 lpp.

Vecāku loma mobinga novēršanā Uzzinot, ka Jūsu bērns ņirgājas par citiem:

Vispirms mierīgi aprunāties ar savu bērnu par to, kas notiek. Mudiniet viņu runāt un pastāstīt, kas mudina viņu tā rīkoties. Varbūt jūsu bērnam ir vajadzīga jūsu palīdzība.

Ja neizdodas ar bērnu aprunāties pirmajā reizē, esiet pacietīgi. Parādiet bērnam, ka jums ir svarīgi tas, kas notiek, un ka Jūs uztraucaties par viņu.

Lai mazinātu bērna agresivitāti, var būt nepieciešama arī citu cilvēku palīdzība: citu ģimenes locekļu, skolas psihologa, audzinātāja vai skolotāja

Neceriet uz pēkšņām bērna uzvedības izmaiņām. Var nākties pielikt daudz pūļu un laika, lai izsmiešana mazinātos.

Povilaitis R., Jasoļone J. Skola bez terora. – AS Paraugtipogrāfija, 2008. – 75 lpp.

Izglītojamo iesaistīšana mobinga novēršanas aktivitātēs

Vienaudžu atbalsta programmas Skolēna loma:

Apzināties, kas ir mobings un tā sekas Nekļūt par mobinga izraisītāju Novērst mobinga rašanos Palīdzēt mobinga upurim Palīdzēt skolotājam strādāt ar mobingu

Andersone I.,Ausekle G., Beināre D. Skolas loma darbā ar mobingu. – R. 2005. – 63 lpp.

Vienaudžu atbalsts un palīdzība Kā var palīdzēt:

Esi draudzīgs pret bērnu, kuru izsmej. Parādi viņam, ka Tu redzi, kas ar viņu notiek un ka Tevi interesē. Ja vari, pacenties būt biežāk kopā ar viņu.

Iesaki bērnam, kuru izsmej, izstāstīt kādam par to, kas notiek, piem., cilvēkam, kuram viņš uzticas.

Pastāsti kādam par to, ko esi redzējis. Reizēm bērni, kurus izsmej, paši neuzdrošinās nevienam neko stāstīt, jo baidās, ka viņiem nenoticēs.

Neņirgājies par citiem, lai arī tā rīkojas Tevi draugi. Neņirgājoties par citiem, Tu parādīsi pāridarītājiem, ka var rīkoties arī citādi.

Povilaitis R., Jasoļone J. Skola bez terora. – AS Paraugtipogrāfija, 2008. – 75 lpp.