MĀJAS VIEDĀ VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMA

Click here to load reader

  • date post

    22-Jan-2022
  • Category

    Documents

  • view

    0
  • download

    0

Embed Size (px)

Transcript of MĀJAS VIEDĀ VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMA

Ozolina_Laura_IT15010VALMIERA 2019
Mjas vied veselbas aprpes sistma. -Bakalaura darbs, Valmiera: Vidzemes augstskola,
2018.- 56 lp., 4 tabulas, 45 attli, 3 pielikumi.
Veselbas monitorings ir svargs jebkuram cilvkam, jebkur vecum, tau vairums
cilvku nav pieejams šds pakalpojums vai ar pakalpojuma izmaksas ir prk augstas. Darba
mris ir izstrdt mjas viedo veselbas aprpes sistmu, izmantojot Arduino, Microsoft
Visual Studio un Android Studio piedvts iespjas. Lai sasniegtu mri, tika veidots darba
teortiskais modelis, kur tika izptti un saldzinti dadi mikrokontrolieri un lietotu
izstrdes rki. Viens no galvenajiem uzdevumiem bija sistmas izstrde ar Arduino, kuras
izejas datus pc tam vizualiz autores izstrdt Android lietotn. Sistma tika veidota pc
denskrituma metodes un testšanas proces tika izmantota melns kastes testšanas
metode. Darba rezultt ir izveidota funkcionjoša sistma, kura ataus ts lietotjam mjas
apstkos iegt datus par savu veselbu.
Bakalaura darbs izstrdts no 19.10.18. ldz 19.05.19. Valmier, Vidzemes
Augstskol.
3
SUMMARY
Supervisor: Mg.sc.comp. Gatis Blms
Smart home health system. -Bachelor’s thesis, Valmiera: Vidzeme University of Applied
Sciences, 2018-56 pages, 4 tables, 45 pictures, 3 attachments.
Health monitoring is important for any person of any age, but most people do not
have access to such a service or the cost of the service is too high. The aim of the work is to
develop a home-based, smart health care system with the help of Arduino, Microsoft Visual
Studio and Android Studio. In order to achieve the goal, a theoretical model of work was
developed, in which author researched and compared various microcontrollers and
application development tools. One of the main tasks was the development of the system
with Arduino, the output of which is then visualized in the author's developed Android app.
The system was built using waterfall method and the black box testing method was used in
the testing process. As a result of the work, a functioning system has been created that will
allow its user to obtain data about their health at home.
Bachelor thesis was developed from 19.10.18. until 19.05.19 in Valmiera,
Vidzeme University of Applied Sciences.
4

: Mg.sc.comp.
. - , :
, 2018- 56, 4 , 45 , 3 .
,

.
Arduino,Microsoft Visual Studio Android Studio.
,

.
Arduino,
Android. ,
.
,
.
19.10.18. 19.05.19 ,
.
Android – opertjsistma mobilajm iercm, kas darbojas uz Linux kodola bzes.
API (Application Programming Interface) – iepriekš definta klašu, funkciju u.t.t.
kopums, kas tiek pasniegts k pielikums.
APK (Android Package) - Android opertjsistmu izmantots pakotnes faila formts
lietotnes izplatšanai un instalšanai.
Datubze – strukturizts informcijas kopums.
Firebase – lietotu izstrdes platforma.
GitHub – tmeka bzts serviss versiju kontrolei.
Google Play Store – Android iercm paredzts elektronisks lietotu veikals.
iCloud – mkopakalpojums datu uzglabšanai un apstrdei.
IDE (Integrated Developement Environment ) – integrt izstrdes vide, kas satur rkus,
kas nepieciešami programmatras izstrdei, atkdošanai un testšanai.
iOS – Apple izstrdta mobil opertjsistma.
JAVA - firmas Sun Microsystems izstrdta objektorientta programmšanas valoda.
Kotlin – starpplatformu programmšanas valoda.
Lietu internets – fizisku ieru savienošana.
Linux – UNIX veida opertjsistmas kodols.
Microsoft Visual Studio – Microsoft izstrdt integrt izstrdes vide.
Mikrokontrolieris - mazs dators, kas sastv tikai no vienas vienkristla mikroshmas.
Opertjsistma – programmatras kopums, kas kontrol un vada datora aparatru.
Partcija – sadalta diska sektors.
Prototipšana – sistmas skuma modea izstrde konceptu un procesu testšanai.
Sensors - mrprveidotjs vai ierce, kas tieši uztver mrjamo lielumu un veido t vrtbm
atbilstošu signlu virkni.
Šifršana – informcijas kodšanas process.
USB (Universal Serial Bus) - virknes kopnes standarts rjo iekrtu pieslgšanai.
Versiju kontrole – izmaiu prvaldbas pamieni un rki.
Viedtlrunis - mobilais telefons ar datoram ldzgu funkcionalitti.
WEP (Wired Equivalent Privacy) – drošbas algoritms.
Wi-Fi – radio tehnoloijas, kuras izmanto bezvadu savienojumiem.
Windows – Microsoft radta opertjsistma personlajiem datoriem un serveriem.
XML (eXtensible Markup Language) – jeb paplašinm iezmšanas valoda ir W3C
rekomendcija specilas nozmes iezmšanas valodu veidošana.
7
SATURS
IEVADS ................................................................................................................................... 9
1.3 Arduino vsture .................................................................................................... 12
1.4 Pieejams komponentes ....................................................................................... 13
1.4.3 Sensori ........................................................................................................... 20
1.6 Opertjsistmas izvle ........................................................................................ 26
1.8 Izstrdes viu un programmšanas valodu apskats ............................................. 35
1.9 Android un iOS savienojamba ar Arduino ............................................................ 37
1.10 Iespjams platformas datu nostšanai uz Firebase ....................................... 38
1.11 Secinjumi un OS/izstrdes vides un platformas izvle .................................... 39
2 SISTMAS IZSTRDE..................................................................................................... 40
2.2 Arduino sagatavošana darbam ............................................................................. 40
2.3 Grafisk interfeisa programmšana ..................................................................... 41
2.4 Lietotnes programmšana .................................................................................... 41
3.1 Ievads .................................................................................................................... 44
3.1.1 Nolks ............................................................................................................ 44
3.2 Programmatras projektjuma apraksta izgatavošanas apsvrumi .................... 44
3.2.1 Programmatras dzves cikls ......................................................................... 44
3.2.2 Programmatras projektjuma apraksta nolks ........................................... 45
3.3 Dekompozcijas apraksts ....................................................................................... 45
3.3.1 Moduu dekompozcija .................................................................................. 45
3.4 Atkarbu apraksts .................................................................................................. 48
3.5 Detaliztais projektjums ..................................................................................... 49
5 SECINJUMI ................................................................................................................. 53
6 LITERATRA ................................................................................................................. 55
II PIELIKUMS. APLIECINJUMS PAR AUTORA MANTISKO TIESBU NODOŠANU.................. 69
III PIELIKUMS. APLIECINJUMS PAR DARBA ATBILSTBU .................................................... 71
9
IEVADS
Cilvki ne tikai pasaul, bet ar Latvij ir vienmr interesjušies par savu veselbas
stvokli. Msdienu tehnoloijas auj preczi izmrt un analizt msu vitlos rdjumus.
emot vr savu finansilo stvokli vai iespjas nokt ldz tuvkajam veselbas monitoringa
punkta (imenes rsts, slimnca u.c.), vairums no cilvkiem izvlas šdu pakalpojumu
neizmantot, tpc to zinšanas par sava ermea veselbu ir saldzinoši zemas.
Latvij, balstoties uz Centrls statistikas prvaldes apkopotajiem datiem, 2017.gad
20 % no aptaujtajiem Latvijas iedzvotjiem gada laik ne reizi nebija apmekljuši imenes
rstu, medicnas vai irurijas specilistu, zobrstu, ortodontu, higinistu. Visktrkie ir tieši
jaunieši, vecum no 16 ldz 24 gadiem.(Centrl statistikas prvalde, 2017)
2018.gad aptuveni 90 % no aptaujtajiem atzina, ka visas prbaudes un rstšans
ir veiktas, tau citi k šrsli minja to, ka nevar atauties pakalpojumu, ir prk ilgi jgaida
uz pieemšanu vai bija prk tlu jbrauc.(Centrl statistikas prvalde, 2018)
Šobrd plaškai sabiedrbai pieejamie monitoringa rki, k rokas pulkstei vai cimdi.
Pc mobilo sakaru operatora BITE veikts klientu aptaujas divi no desmit BITE klientiem
izmanto dadus servisus un ierces sportam un veselbai, bet katrs trešais apsver lietot
tos.(BITE, 2017)
No š ar izriet, ka šaj gadjum galven problma ir tas, ka daudzi Latvijas
iedzvotji vai nu nevar atauties veselbas monitoringu, vai tiem nav piekuves šdam
pakalpojumam.
Darb izmantot literatra sastv gan no pieejamajiem avotiem internet, gan no
grmatm.
lietotja veselbas rdtjus un vizualizt tos lietotn.
Darba uzdevumi:
· Sistmas testšana.
Darba metodes:
· Sistmas programmšana, izmantojot denskrituma metodi,
10
Darba izpildes posmi:
Programmas uzmetuma veidošana,
Programmas precza darbbas veikšana,
ir izstrdta funkcionjoša programma, kas auj ts lietotjam izmrt savus veselbas
rdtjus, k ar redzt to vizualizciju un analzi lietotn.
1 TEORTISKAIS PAMATOJUMS
Šaj noda tiks aplkotas tehnoloijas un to alternatvas sistmas izstrdei. Tiks
aplkotas autorei pieejams platformas, sensorus un izstrdes vides, k ar tiks veikti
secinjumi un izvlta atbilstoš tehnoloija.
1.1 Situcijas apraksts
rsti gan pasaul, gan Latvij uzsver profilaktisko paskumu nozmi msu veselbas
uzturšan. Pat sekojot ldzi standarta rdtjiem k pulsam un ermea temperatrai cilvks
var uzzint par sava ermea stvokli.
2017.gad Latvij 56 % no mirušo kopskaita mira sirds un asinsvadu slimbu d.
(CSP 2019)
Pulsa trums ir tieši saistts ar hipertensiju, aterosklerozi, sirds un asinsvadu
slimbm, infarkta un insulta risku, tpc palninot sirds ritmu ir iespjams palielint ma
ilgumu.(Slimbu profilakses un kontroles centrs, 2018)
Ldz šim cilvki bija pieraduši doties pie rsta, lai prbaudtu savus veselbas
rdtjus, tau tehnoloijm attstoties un kstot pieejamkm visiem, lielu popularitti sk
iegt mjs lietojams monitoringa ierces, kas auj ts lietotjam veikt un fikst rdjumus
mjas apstkos, jebkur laik. Daudzas no tm ar fiks iegtos datus, tos vizualiz un
analz. Bakalaura darba mris ir pankt to pašu, tau papildus lietotja interfeiss tiks
latviskots, lai cilvki vartu iegt informciju sev saprotam valod.
1.2 Arduino pret Raspberry PI
Kaut ar ir pieejamas neskaitmas platformas, kas piedv tri un rti veidot
dadus tehniskus risinjumus, šaj apakšnoda tiks apskatti Arduino un Raspberry PI
plusi un mnusi, apakšnodaas nobeigum izvloties izdevgko no tm un nkamajs
nodas iedziinoties konkrts platformas papildus iespjs.
Galven atširba starp abm platformm ir tda, ka Arduino ir mikrokontroliera
mtesplate, kas spj darbint vienu programmu, kamr Raspberry PI ir uzskatms par
datoru, kas spj darbint vairkas programmas vienlaicgi.(Make, 2015)
Kaut ar Raspberry PI piedv lielku funkciju apjomu un jaudu, tomr emot vr
12
autores projektam nepieciešamo apjomu, k ar emot vr izmaksas (Raspberry PI un to
komponenšu cena ir lielka par Arduino), autore izvls dzik izptt Arduino plates un
komponentes.
Arduino ir atvrt pirmkoda platforma, kura tiek izmantota elektronikas projektu
izstrd. Arduino sastv gan no fiziskas programmjamas shmu plates ( ko biei sauc par
mikrokontrolieri) un programmatras vai IDE, kas darbojas ar datora paldzbu, kur kodu
raksta un augšupield fiziskaj plat. (Sparkfun, 2013)
Arduino kst arvien populrks to cilvku vid, kuri ir tikai iescji elektronikas
nozar. Tam ir ar labs iemesls, jo atširb no iepriekšjm platm Arduino nav vajadzga
programmšanas iekrta, kura ield jauno kodu plat. T viet tagad var izmantot parastu
USB kabeli. Papildus Arduino IDE izmanto vienkršotu C++ versiju, kas atvieglo
programmšanas apgšanu.(Sparkfun, 2013)
Platformas pirmskumi ir mekljami Itlij 2005.gad, kad Massimo Banzi un Deivids
Cuartielles dibinja Arduino ar mri izveidot iekrtas ar zemu pašizmaksu, kuras vartu
mijiedarboties ar rjo vidi un sensoriem.(Kulkarni, 2017)
Viiem pievienojs Deivids Mellis, kurš izstrdja Arduino programmatru, balsttu
uz Wiring platformas. Neilgi pc tam pulkam pievienojs ar Dianluka Martino un Toms
Igo. Šie pieci entuziasti ar ir zinmi k Arduino kompnijas dibintji.(Hughes, 2018)
Arduino atširas no citm platformm ar :
· ts multiplatformu vidi, kas atauj darboties izmantojot gan Windows, gan
Macintosh, gan Linux datorus,
· ar viegli izmantojamo izstrdes vidi mksliniekiem un dizaineriem,
· shmas programmšanu caur USB kabeli, nevis serilo portu, kura nav vairumam
jaunks paaudzes datoru,
· atvrto koda programmatru un iercm – jebkurš interesents var lejupieldt shmas
diagrammu, iepirkt komponentes un izveidot savu plati, neprkot to no Arduino;
(Banzi, 2011)
1.4.1 Plates
T k jebkuram interesentam ir iespja uztaist savu plati, ir grti spriest, cik daudz
dadu plašu veidi ir kopum, tpc šaj apakšnoda tiks apskattas populrks Arduino
oficils plates
· Arduino Uno
Arduino Uno ir vispopulrkais modelis iescjiem. Š plate ir savietojama ar
vairk vairogiem (plašu paplašinjumiem) nek citu modeu plates. Uno sastv no
noemama ATmega328 mikrokontroliera (8 bitu procesors, 16 MHz takts frekvence, 2KB
SRAM, 32KB zibatmia), 14 ciparu ieejas/izejas portiem, 6 analogie ieejas portiem, USB
porta. (Castle, 2013)
Viens no Uno mnusiem ir tieši ATmega328, kuram nav pieejams liels apjoms
atmias – šis faktors ierobeo kdas programmas var uz t ldt, piemram, ja projektam ir
nepieciešams displejs vai ir nepieciešams uzglabt un lietot attlus vai audio, ir iespjams
saskarties ar atmias nepietiekambu. (Castle, 2013)
1.4.1.1. attls. Arduino Uno plate.
· Arduino Leonardo
Leonardo praktiski ir uzlabots Arduino Uno. Izskata zi tie ir oti ldzgi, tau
atširb no Uno Leonardo ATmega32u4 mikrokontrolieris ir pielodts platei un t atmia
14
ir mazliet lielka nek Uno. Tau par vislielko plusu var uzskatt kontroliera iebvto USB
savietojambu. T atauj datoram “redzt” Leonardo k datorpeli vai tastatru. Leonardo ir
ar papildus analogie ievades porti. (Castle, 2013)
Interesant krt Leonardo pat ir ltks par Uno, tau balstoties uz Arduino forumos
izteiktajiem viedokiem, Leonardo ir nestabils, ar kdm, td Leonardo ir ieteicams
izvlties jau pieredzjušajiem entuziastiem, nevis iescjiem. (Castle, 2013)
1.4.1.2. attls. Arduino Leonardo plate.
· Arduino Due
Viena no jaunkajm Arduino platm ar Atmel SAM3X8E ARM Cortex-M3
mikrokontrolieri (32 bitu procesors, 84MHz takts frekvence, 96KB SRAM, 512KB
zibatmia), 54 ciparu ieejas/izejas portiem, 12 analogiem ieejas portiem, 2 analogajiem
izejas portiem, USB portu. (Castle, 2013)
Due ir vairk paredzts saretkiem projektiem, kuriem btu nepieciešams jaudgs
procesors vai kuriem ir nepieciešams vairk ieejas/izejas portu. Ldz ar to Due ir saldzinoši
lielks un drgks nek Uno vai Leonardo. (Castle, 2013)
Due mnuss ir tds, ka tas darbojas izmantojot 3.3 voltu spriegumu atširb no
prjm Arduino platm, kas izmanto 5 voltus. Š sprieguma atširba samazina to ieru
skaitu, kuras btu sadergas ar Due. (Castle, 2013)
15
· Arduino Micro
Micro sev iekauj ATmega32u4 mikrokontrolieri (8 bitu procesors, 16MHz takts
frekvence, 2.5KB SRAM, 32KB zibatmia), 20 ciparu ieejas/izejas portus, no kuriem 12 var
izmantot k analogs ieejas un USB. (Castle, 2013)
K jau nosaukums vsta, Micro lieti noder tajos projektos, kur izmram ir nozme.
Kop ar Arduino Nano un Arduino Mini, Micro neaizem daudz vietas. Šaj gadjum
vislabk izvle ir tieši Micro, jo btb tam ir tda pati jauda un funkcionalitte k Arduino
Leonardo, tikai tas ir mazks. (Castle, 2013)
Izmra d Micro nav savietojams ar lielu dau no paplašinšanas platm, tau t
dizains atauj to ievietot maketšanas plat vieglkai prototipšanai. (Castle, 2013)
1.4.1.4. attls. Arduino Micro plate.
· LilyPad Arduino
LilyPad praktiski ir tds pats k Uno – abiem ir viens un tas pats mikrokontrolieris
16
un tds pats ieejas/izejas portu skaits. Vieng atširba ir tda, ka LilyPad plate ir apveida,
ts diametrs aptuveni 5 cm. (Castle, 2013)
LilyPad ir paredzts valkjamu ieru izveid. Plates apa forma un paši veidotie
ieejas/izejas porti atvieglo LilyPad plates ieššanu audum. (Castle, 2013)
Pastv ar citi LilyPad paveidi, k LilyPad Arduino USB, kuram ir tds pats
mikrokontrolieris k Leonardo, LilyPad Arduino Simple, kam ir mazk ieejas/izejas portu
,un LilyPad Arduino SimpleSnap, kuru var viegli ievietot un izemt no auduma, lai to vartu
izmazgt. (Castle, 2013)
· Arduino Esplora
Esplora ir balstta uz Leonardo, tau tai papildus ir ar ieejas un izejas ierces, kas
gan ir pielodtas platei. Uz plates atrodas šdas ieejas ierces – doistiks, etras pogas, sliedes
linerais potenciometrs, mikrofons, gaismas sensors, temperatras sensors un trsasu
akselerometrs. Pieejams izejas ierces ir signlierce, RGB LED gaisma un TFT displeja
savienojums, lai pievienotu LCD ekrnu (kas nav iekauts plat). (Castle, 2013)
Tiesa, šaj plat nav ciparu un analogie ieejas/izejas porti, kas atautu pievienot platei
papildus ierces. To trkums ierobeo kdus projektus var veikt ar plates paldzbu. Esplora
ir vispiemrotk cilvkiem, kas vls iemcties k lietot Arduino programmatru, lai
izstrdtu programmas, kurm ir piekuve standarta ieejas/izejas iercm, neuztraucoties par
projekta elektronikas pusi. (Castle 2013)
17
1.4.2 Paplašinšanas plates (vairogi)
Vairogi ir plates, kuras var pievienot uz Arduino platm, paplašinot to iespjas.
Dadie vairogi balsts uz tdu pašu filozofiju k oriinl Arduino produkcija – tos ir viegli
pievienot un lti raot. (Arduino, 2018)
Zemk tiks aplkoti populrkie vairogi, balstoties uz lifewire.com veikt apskata,
kur par novrtšanas faktoriem vra emti tika vairoga spjas, pieejamais atbalsts,
dokumentcija, papildus iespjas un cena.
· Liquidware Touch Shield
Ir vairki vairogi, kas piedv papildint jau esošo plati ar skrienjtgu ekrnu.
Piemram, Liquidware Touch Shield apvieno 320x240 OLED ekrnu ar pretestbas
skrienjtgu ekrnu. Viena no lielkajm priekšrocbm ir tda, ka šis vairogs izmanto tikai
divus ciparu portus (D2 un D3), neskaitot barošanas un zemjuma portus. Lai Arduino vartu
rdt attlus, vairogs izmanto papildus procesoru, kas atrodas vairoga apakš. Ja nebtu š
procesora, tad visa Arduino jauda tiktu patrta, lai tikai darbintu ekrnu. (Burris, 2018)
Liquidware Touch Shield maks aptuveni 155 eiro un ir savietojams ar Arduino,
Duemilanove un Mega. Vairogs izmanto SubProcessing grafikas API un ir ar pieejamas
grafikas bibliotkas. Ja nav nozmes, cik porti tiks izmantoti, tad ltka alternatva btu
Adafruit vairogs, kas aizem ldz pat 13 portiem, tau ir aptuveni trs reizes ltks par
Liquidware Touch Shield un tam ir ar mikroSD kartes slots. (Burris, 2018)
18
1.4.2.1. attls. Pa kreisi - Liquidware Touch Shield. Pa labi – Adafruit.
· Adafruit Color TFT Shield
Šis vairogs nodrošina ar 128x160 pikseu TFT ekrnu. Plat ar ir iekauts microSD
kartes slots un doistiks navigcijai. Vairogs maks aptuveni 30 eiro, tau to ir nepieciešams
pielodt paplašinmajai platei. Tas ir savietojams ar 3.3 V un 5 V Arduino modeiem.
(Burris, 2018)
1.4.2.2. attls. Adafruit Color TFT vairogs ar doistiku un slotu microSD kartei.
· Xbee Shield
Šis vairogs nodrošina bezvadu komunikciju starp Arduino iekrtm. Tas ir
savietojams ar gandrz visiem Arduino modeiem un atbalsta Xbee radio moduus un Xbee
radio modeus k Series 1, Series 2, Standard un Pro. Dieml lai izmantotu vairogu ir
nepieciešami divi radio moduu un vairogu komplekti. Vairogs maks aptuveni 20 eiro,
kamr modui – skot no 22 eiro katrs. Iespjams bs nepieciešama ar to pielodšana.
(Burris, 2018)
· Mobilais vairogs
Sparkfun mobilais vairogs piedv Arduino platei dadas iespjas, kdas parasti ir
tikai mobilajiem tlruiem, piemram, SMS, GSM/GPRS un TCP/IP. Lai veiksmgi
darbotos bs nepieciešama aktva SIM karte un antena. Vairogs maks aptuveni 90 eiro, bet
GSM/GPRS antenas modulis maks aptuveni 50 eiro. Šo vairogu vajadzs pielodt. (Burris,
2018)
· WiShield
Ja ir nepieciešams izmantot WiFi, tad lieti noders šis vairogs ar 802.11b
sertifikciju, 1-2 Mbps caurlaidspja caur SPI interfeisu. WiShield atbalsta infrastruktru un
20
ad hoc tklus. Atbalstta ir ar WEP, WPA un WPA2 šifršana. WiShield maks aptuveni 50
eiro un ir savietojams ar Arduino Diecimila un Duemilanove. Alternatva ir Sparkfun Wi-Fi
vairogs, kas maks aptuveni 80 eiro un tam papildus ir mikroSD kartes slots un tas ir
savietojams ar gandrz visiem Arduino modeiem. (Burris, 2018)
1.4.2.5. attls. Pa kreisi – WiShield, pa labi – Sparkfun Wi-Fi vairogs.
1.4.3 Sensori
Arduino sensori tpat k vairogi spj paplašint galvens plates “redzesloku” un
iegt papildus informciju par apkrtjo vidi un mijiedarboties ar to.
Zemk tiks apskatti pris no populrkiem sensoriem priekš iescjiem, balstoties
uz etechnophiles.com veikto apskatu.
· Skriena sensors
Atširb no pogm, pieskriena sensorus aktiviz fizisks kontakts. Tie ir oti jutgi
un var atširt dadus pieskrienu remus – pieskaršanos, ilgku pieskrienu, pirksta
pavilkšanu u.t.t. (Negi, 2018)
· Temperatras sensors
Šis sensoru veids mra apkrtjo temperatru analogas voltas form. (Negi, 2018)
21
· Gaismas sensors
Gaismas sensors maina savu pretestbu atkarb no gaismas intensittes, kas
krt uz to. Pretestbas vrtba ir proporcionli apgriezta gaismas intensittei. (Negi, 2018)
1.4.3.3. attls. Gaismas sensors.
· Akselerometra sensors
Šie sensori mra patrinjumu trijs ass un tos var izmantot, lai sajustu dadas
kustbas, pagriezienus. (Negi, 2018)
1.4.3.4. attls. Akselerometra sensors.
Šaj apakšnoda tiks aplkotas dadas komponentes, kas, pc autores domm,
vartu bt nodergas vairumam projektu.
· 9V bateriju konektors
Noders, ja bs vlme savu projektu padart mobilu. (Negi, 2018)
1.4.4.1. attls. 9V bateriju konektors.
· Korpuss
Korpuss lieti noders gan plates aizsardzbai, noturot to viet, gan ar tas bs
kompakts un vizuli pievilcgs, taj pat laik ataujot piekuvi visiem plates konektoriem.
Lielkai drošbai ir iespjams korpusu ar saskrvt. (Negi, 2018)
1.4.4.2. attls. Arduino Uno korpuss.
· Eksperimentl plate
Šs plates lieliski noder prototipšanai un pagaidu elektrisko u izveid. K liels
23
bonuss ir pieminams tas, ka nav nepieciešams neko pielodt. (Negi, 2018)
1.4.4.3. attls. Eksperimentl plate (breadboard).
· Displejs
Biei vien ir nepieciešams iegtos datus vizualizt uzreiz, tpc Arduino piedv
danedadus displejus jebkurai situcijai. (Negi, 2018)
1.4.4.4. attls. LCD 16 X 2 displejs.
· LED apgaismojums
Var tikt izmantots, lai informtu par notiekošajiem procesiem vai ar dekoratvos
nolkos. (Negi, 2018)
24
pc iespjas vairk vienkršotas, rtas iescjiem. Šaj noda apskatsim daas no
populrkajm vidm.
· Arduino IDE
Š ir oficil izstrdes vide, ko ir veidojis pats Arduino. T ir bezmaksas un
darbojas uz Windows, MacOS un Linux opertjsistmm. Arduino IDE ir diezgan
minimlistiska vide, tau t ir gandrz pietiekama Arduino projektiem. (Maker.io, 2018)
Programmas augšj izvlne sastv no standarta opcijm, k File (jauna faila izveide,
faila ielde, saglabšana u.t.t.), Edit (fonta izvle, kopšana, ielmšana u.t.t.), Sketch
(kompilšana un programmšana), Tools (lietdergas opcijas testšanai) un Help (paldzba).
Vidj programmas daa sastv no vienkrša teksta reditja, kur var rakstt programmas
kodu. Apakšj sadaa ir domta k izvades logs, kur var redzt kompilcijas statusu,
atmias lietojumu, programmas kdas un cita, noderga informcija. (Maker.io, 2018)
Projektus, ko veido, izmantojot Arduino, sauc par skeiem (Sketch). Skei parasti
tiek rakstti C++ programmšanas valod, tau vairums no C++ piedvtajm iespjm šaj
gadjum nav izmantojamas, jo , programmjot Arduino plates, tiek izmantotas uniklas C++
bibliotkas. (Maker.io, 2018)
· Eclipse Arduino IDE
Šis ir Eclipse spraudnis, kas auj izstrdt programmatru priekš Arduino. Šo
spraudni var lejupieldt no Eclipse Marketplace. Protams, pirms tam bs nepieciešams
instalt Eclipse C++ IDE. (Azzola , 2018)
· PlatformIO
PlatformIO ir viena no populrkajm alternatvm standarta Arduino IDE. T
atbalsta ne tikai Arduino plates, bet ar Raspberry, ESP32, ESP8266 un citus. Vides interfeiss
ir patkams un viegli saprotams. PlatformIO ir atvrt koda programmatra un to var
lejupieldt no GitHub, tau lai darbotos, bs nepieciešams Python. Šim IDE ir divas versijas
– viena…