Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Tehniskā fakultāte

Metodiskie noteikumi apstiprināti

TF Domē 18.10.2017.

METODISKIE NOTEIKUMI

BAKALAURA DARBU IZSTR ĀDĀŠANAI UN AIZST ĀVĒŠANAI

AKAD ĒMISKAJ Ā BAKALAURA STUDIJU PROGRAMM Ā

LAUKSAIMNIEC ĪBAS INŽENIERZINĀTNE

Kaspars Vārtukapteinis, Dainis Berjoza, Ilmārs Dukulis

Jelgava 2017

2

SATURS

1. Vispārīgā informācija ........................................................................................................ 3

2. Bakalaura darba temata izvēle ........................................................................................... 3

3. Bakalaura darba vispārējā uzbūve un struktūra ................................................................. 4

4. Darba noformēšana ............................................................................................................ 7

5. Darba recenzēšana un aizstāvēšana ................................................................................. 11

6. Apelācija .......................................................................................................................... 13

1. pielikums. Iesnieguma paraugs ................................................................................... 14

2. pielikums. Titullapas noformējuma paraugs ............................................................... 15

3. pielikums. Izmantoto informācijas avotu saraksta noformēšanas paraugs .................. 16

4. pielikums. Apliecinājuma paraugs .............................................................................. 18

5. pielikums. Recenzijas lapas paraugs ........................................................................... 19

3

1. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA

Metodisko noteikumu mērķis ir informēt akadēmiskās bakalaura studiju programmas

Lauksaimniecības inženierzinātne studentus par bakalaura darba temata izvēli, darbam

izvirzītajām prasībām un aizstāvēšanas norisi.

Bakalaura darbs ir akadēmisko bakalaura studiju noslēguma darbs, kurā students

patstāvīgi risina kādu konkrētu uzdevumu attiecīgā studiju programmas virzienā. Bakalaura

darbs apliecina studenta spējas patstāvīgi veikt studiju virzienam atbilstoša inženiertehniskā un

zinātniskā uzdevuma izpildi. Bakalaura darba sagatavošanai studiju programma paredz

10 kredītpunktus.

Pamatojoties uz bakalaura darba izstrādes un aizstāvēšanas rezultātiem, studentam piešķir

inženierzinātņu akadēmisko bakalaura grādu mašīnzinātnē.

Bakalaura darba aizstāvēšanai tiek pielaisti sekmīgie studenti, kuri nokārtojuši visus

pārbaudījumus (eksāmenus un ieskaites) saskaņā ar studiju programmu.

2. BAKALAURA DARBA TEMATA IZV ĒLE

Bakalaura darba tematam jābūt aktuālam. Tā aktualitāti nosaka bakalaura darba atbilstība

tautsaimniecības uzdevumiem, izzinātības pakāpei un prakses prasībām. Bakalaura darba

tematu students izvēlas atbilstoši savam studiju virzienam, interesēm, studiju gaitā veiktajām

iestrādēm un pieredzei. Vēlams bakalaura darbā risināt kādu no kursa projektos vai pētniecības

darbos aizsāktiem tematiem.

Bakalaura darba tematika saistāma ar jaunu tehnoloģiju izstrādi, uzņēmumu vai to daļu

ražošanas tehnoloģisko procesu projektēšanu, inženiertehnisko būvju un jaunu mašīnu vai

mehānismu konstrukciju izveidi vai esošo uzlabošanu. Darbā ieteiktajiem priekšlikumiem un

izstrādēm nepieciešams ekonomiskais pamatojums un atbilstības novērtējums dabas un darba

aizsardzības prasībām.

Bakalaura darba tematu students izvēlas no fakultātes institūtu piedāvājumiem vai arī

piedāvā savu tematu. Temata pieteikumu (skat. paraugu 1. pielikumā) students iesniedz līdz

7. studiju semestra beigām tā institūta direktoram, kurā darbu ir paredzēts izstrādāt. Pieteikumā

students norāda izvēlēto vai piedāvāto tematu (latviešu un angļu valodā) un darba vadītāju.

Darba vadītājs uz studenta pieteikuma ar savu parakstu apliecina piekrišanu darbu vadīt.

Pēc pieteikuma iesniegšanas attiecīgajā institūtā un temata akceptēšanas students kopā ar

vadītāju sastāda bakalaura darba izpildes plānu un nepieciešamības gadījumā izvēlas

konsultantus.

4

3. BAKALAURA DARBA VISP ĀRĒJĀ UZBŪVE UN STRUKTŪRA

Bakalaura darba apraksta daļu veido pēc vienotas struktūras un tajā ietver šādas sadaļas:

− titullapa;

− anotācija;

− satura rādītājs;

− ievads;

− darba pamatnodaļas;

− secinājumi un priekšlikumi;

− izmantoto informācijas avotu saraksts;

− apliecinājums;

− pielikumi.

Titullapas noformējuma paraugs dots 2. pielikumā.

Anotāciju veido pēc bibliotēku katalogu anotāciju parauga. Tajā norāda divu veidu

informāciju:

− darba formālo raksturojumu – darba autoru, darba nosaukumu, darba īsu

raksturojumu: pilsētu, augstskolu, darba aizstāvēšanas gadu, lappušu, attēlu, tabulu,

izmantoto informācijas avotu un pielikumu skaitu, piemēram:

Kalni ņš A. Izmešu izvērt ējums, darbinot dīzeļmotoru ar rapša eļļas un fosilās

dīzeļdegvielas maisījumiem: bakalaura darbs. Jelgava: LLU, 20XX. XX lpp.,

XX att., XX tab., XX bibl. nos., XX pielikumi.

− īsu darba satura raksturojumu – darba mērķi, informāciju par darba struktūru un

galvenos iegūtos rezultātus.

Anotāciju raksta latviešu valodā un vienā vai vairākās svešvalodās (katrā valodā uz

atsevišķas lapas). Vienai svešvalodai ir jābūt angļu valodai. Izlasot anotāciju, jābūt skaidram,

kas ir pētīts un paveikts bakalaura darbā. Virs anotācijas ir nenumurēts virsraksts

„ANOTĀCIJA” atbilstoši anotācijas teksta valodai.

Satura rādītājā uzskaita visu nodaļu un apakšnodaļu virsrakstus un atzīmē to sākuma

lappušu numurus. Satura rādītājā uzrādītajiem nodaļu un apakšnodaļu virsrakstiem precīzi

jāatbilst virsrakstiem tekstā. Virs satura rādītāja ir nenumurēts virsraksts „SATURS”. Aiz satura

rādītāja var pievienot arī tabulu un attēlu sarakstus, norādot šo objektu numurus, nosaukumus

un lappušu numurus, kā arī darbā lietoto saīsinājumu sarakstu.

5

Ievadā pamato darba temata izvēli un tā aktualitāti. Vispirms sniedz īsu attiecīgās

problēmas apskatu, analizējot stāvokli Latvijā un pasaulē, bet pēc tam pamato izstrādājamā

darba aktualitāti. Tad izvirza darba mērķi un nosaka mērķa sasniegšanai veicamos uzdevumus.

Darba mērķa formulējumam jābūt īsam, konkrētam, precīzam, atbilstošam tematam un vēlams

vienā teikumā.

Pētnieciskā daļa ir bakalaura darba pamatdaļa, kurā students sniedz temata konceptuālo

nostādni un tā risinājumu. Šajā daļā apraksta ar tematu saistīto situāciju un veic tās analīzi,

uzrādot galvenās problēmas, kā arī sniedz savu problēmas risinājumu. Šī daļa veido ne mazāk

par 80% no darba kopējā apjoma.

Pētnieciskā daļa sadalāma nodaļās un apakšnodaļās, piemēram:

− projektējamā vai pētāmā objekta raksturojums;

− izstrādājuma (spēkratu, darba mašīnas, iekārtas, aprīkojuma, darbu tehnoloģijas

u.tml.) vai pētījuma analogu apskats pēc literatūras, salīdzinājums un analīze;

− izvēlētā jaunā tehniskā vai tehnoloģiskā risinājuma pamatojums (darbības princips

un galvenie parametri; inženieraprēķini – mašīnu, agregātu vai mezglu kinemātiskās

shēmas un to pamatojuma aprēķini, elementu stiprības, stabilitātes u.tml. aprēķini;

mašīnu un agregātu darba ražīguma, noslodzes un citi tehnoloģiskie aprēķini; mašīnu

tehniskās apkalpošanas darba apjomi un darba vietu tehnoloģiskie aprēķini;

− teorētisko un eksperimentālo pētījumu metodikas pamatojums, metodika un iegūto

rezultātu apraksts, ietverot attēlus, tabulas un diagrammas, kas atspoguļo pētījumu

rezultātus;

− jauno tehnoloģisko un/vai tehnisko risinājumu ekonomiskais novērtējums;

− galvenās prasības darba un vides aizsardzībai.

Bakalaura darba nodaļu pēctecība ir savstarpēji saistīta un izriet no darba satura. Savā

bakalaura darbā studentam ieteicams izmantot arī tos materiālus, kas iegūti, izstrādājot kursa

projektus un darbus, sagatavojot prakses atskaites, kā arī sava zinātniskā darba rezultātus, kurus

students ir pats personīgi ieguvis, veicot attiecīgus pētījumus.

Darbā pēc noteikta izdevuma citēšanas, pieminēšanas vai noteiktas informācijas (attēli,

skaitļi, formulas, apgalvojumi, slēdzieni, secinājumi utt.) izmantošanas, kuru nav ieguvis vai

veidojis pats autors, obligāta ir atsauce uz pirmavotu.

Bakalaura darbā var izmantot divu veidu atsauces uz izmantotajiem informācijas

avotiem – apaļajās iekavās vai kvadrātiekavās. Pirmajā gadījumā izmantoto informācijas avotu

sarakstu kārto alfabētiskā secībā pēc autora uzvārda vai darba nosaukuma. Sarakstu numurē un

6

sāk ar latīņu alfabētā rakstītiem darbiem (latviešu, angļu, vācu, franču u.c. valodās), pēc tam –

krievu un citās slāvu rakstības valodās. Ja uz izmantotajiem informācijas avotiem atsaucas

kvadrātiekavās, šo avotu sarakstu kārto izmantošanas secībā.

Apaļajās iekavās uzrāda izdevuma autoru(-us) vai bibliogrāfiskā izdevuma nosaukumu

un publicēšanas gada skaitli, piemēram, (Ajanovic, 2011) vai (Transportlīdzekļu pārbūves

noteikumi, 2004). Ja izdevumam ir vairāk nekā trīs autori, tad, veidojot atsauci raksta tikai

pirmo un pievieno u.c. vai tā ekvivalentu citās valodās (et al. latīņu alfabēta valodās, piemēram,

angliski un vāciski, vai и др. krieviski), piemēram, (Arvidsson et al., 2011). Ja tie paši autori

vienā gadā publicējuši vairākus darbus, tad pie gada skaitļa (arī literatūras sarakstā) pievieno

latīņu alfabēta burtus, piemēram, (Dukulis et al., 2009a). Ja izdevumam vai rakstam autori nav

norādīti, raksta tā nosaukumu un, ja tas ir garš, tad tikai dažus vārdus un daudzpunkti,

piemēram, (TOP 10 ..., 2012). Ja vienlaikus atsaucas uz vairākiem informācijas avotiem, tad

starp tiem liek semikolu, piemēram, (Birkavs un Dukulis, 2009; Pīrs, 2011).

Otrs atsauču noformēšanas veids – literatūras saraksta avota numura uzrādīšana

kvadrātiekavās, piemēram, [3], [3; 9; 11] vai [3, 77. lpp.]. Ja ir vispārēja atsauce uz avotu, to

tekstā uzrāda ar ciparu kvadrātiekavās, kas norāda avota kārtas numuru informācijas avotu

sarakstā. Ja no avota ir ņemta konkrēta informācija (citāts, formula, skaitliskā vērtība), tad

kvadrātiekavās uzrāda avota un lappuses numuru, piemēram, [4, 51. lpp.].

Secinājumi un priekšlikumi rakstāmi numurētu tēžu veidā, pamatojoties uz darbā

iegūtajiem rezultātiem. Secinājumos students novērtē darbā sasniegtos rezultātus, to

inženiertehnisko, pētniecisko, ekonomisko un sociālo nozīmi, parāda savu radošo ieguldījumu,

konkrētā uzdevuma risinājuma un/vai pētījuma praktisko nozīmi. Secinājumos un

priekšlikumos dod tikai darba autora personīgās atziņas un spriedumus, kas veidojušies šā darba

izstrādes rezultātā. Tajos nav pieļaujamas vispārzināmas atziņas, citāti no citu autoru darbiem,

normatīvajiem aktiem vai ar veiktajiem pētījumiem nesaistītas atziņas. Uz katru no darba

uzdevumiem jābūt vismaz vienam secinājumam.

Izmantoto informācijas avotu sarakstā uzrāda visus darba sagatavošanā izmantotos

informācijas avotus. Sarakstu numurē un kārto alfabētiskā secībā vai avotu izmantošanas secībā

(atkarībā no atsauču noformējuma veida – apaļajās vai kvadrātiekavās). Katra atsevišķa avota

bibliogrāfiskais apraksts noformējams atbilstoši bibliogrāfisko aprakstu prasībām. Dažu biežāk

izmantoto informācijas avotu noformējums dots 3. pielikumā. Ja izdošanas vieta grāmatā nav

uzrādīta, tad aprakstā kvadrātiekavās atzīmē [S.l.], kas latīniski nozīmē Sine loco. Ja nav

uzrādīta izdevniecība, kvadrātiekavās raksta [S.n.], kas latīniski nozīmē Sine nomine, bet, ja

grāmatai nav izdošanas gada vai citam informācijas avotam (piemēram, interneta resursam)

7

publicēšanas gada – apaļajās iekavās (S.a.), kas latīniski nozīmē Sine anno. Darbiem latviešu

valodā šie saīsinājumi ir attiecīgi [B.v.], [B.i.] un (B.g.), bet krievu – [Б.м.], [Б.и.] un (Б.г.).

Apliecinājumā (skat. 4. pielikumu) autors apliecina, ka bakalaura darbs ir oriģināls, paša

studenta izstrādāts darbs, kas nav publicēts un nav iesniegts publicēšanai vai aizstāvēšanai citā

izglītības iestādē.

Pielikumi pievienojami darba beigās. Pielikumos ievieto materiālus, kas saistīti ar dažādu

papildinformāciju, piemēram, statistikas tabulas, instrukcijas, rasējumus u.c. Tā ir informācija,

kas palīdz labāk izprast darbā iegūtos rezultātus. Pielikumus numurē (piemēram, 1. pielikums),

katram pielikumam ir savs nosaukums un tekstā uz tiem dod atsauces, piemēram, „1. pielikumā

pievienoti dati par ...” vai „(skat. 1. pielikumu)”.

Ja pielikums ir uz vairākām lapām, pielikuma turpinājuma lappusēs dod norādes „…

pielikuma turpinājums” vai „… pielikuma nobeigums” (bez virsraksta). Pielikumā iekļautajam

tekstam var lietot mazāku rakstzīmju izmēru nekā pamattekstam un starprindu intervālu – 1

rinda.

4. DARBA NOFORMĒŠANA

Bakalaura darba aprakstu un ilustratīvo materiālu students sagatavo valsts valodā vienā

eksemplārā. Apraksta daļa izpildāma datorsalikumā, tās apjoms ir ne mazāks kā 40 lappuses.

Aprakstu gatavo uz A4 formāta (210×297 mm) balta papīra lapām ar 12 pt izmēra rakstzīmēm

(izvēlas viegli uztveramus fontus, piemēram, Times New Roman vai Arial) un starprindu

intervālu – 1.5 rindas, ievērojot šādas neapdrukājamo malu atkāpes: no augšas un apakšas

25 mm; no kreisās malas 30 mm; no labās malas 20 mm.

Pamatteksta rindkopas izlīdzina pēc abām malām (justify). Rindkopas pirmajai rindai

veido 1 cm lielu atkāpi, lietojot formatēšanas komandas (nav pieļaujama tabulēšanas vai

atstarpēšanas taustiņa lietošana, kas apgrūtina strukturētu tekstu veidošanu).

Pamattekstā izcēlumiem drīkst lietot treknrakstu, kursīvu, pasvītrojumu, ierāmējumu

u.tml, tikai šāda veida izcēlumi visā tekstā lietojami konsekventi, t.i., viena veida izcēlumu lieto

viena un tā paša veida informācijai, piemēram, vārdus, kas doti angļu valodā, noformē

slīprakstā jeb kursīvā (italic). Kā skaitļu decimālzīmi tekstā var lietot gan punktu, gan komatu,

bet visa darba ietvaros vienādi.

Nodaļu un apakšnodaļu virsrakstus raksta ar lielāka izmēra rakstzīmēm nekā pamattekstu:

virsrakstus – 16...20 punkti (centrā, lielie burti bez pasvītrojuma un punkta virsraksta beigās),

apakšvirsrakstus – 14...16 punkti (centrā, pirmais lielais burts, pārējie mazie bez pasvītrojuma

un punkta apakšvirsraksta beigās). Nodaļas un apakšnodaļas numurē ar arābu cipariem,

8

apakšnodaļas numuru veido nodaļas numurs un apakšnodaļas kārtas numurs, kas atdalīti ar

punktu. Nav vēlams izmantot vairāk par četru līmeņu nodaļām (virsrakstiem), satura rādītājā

ieteicams ietvert ne vairāk par trim līmeņiem. Virsrakstiem un apakšvirsrakstiem starprindu

intervāls – 1 rinda. Katru nodaļu sāk jaunā lapā. Starp nodaļas virsrakstiem un

apakšvirsrakstiem, kā arī apakšvirsrakstiem un tekstu lieto vienu pamatteksta rindas intervālu

(t.i., ja pamatteksta rakstzīmju izmērs ir 12 pt, tad arī šis intervāls ir 12 pt). Starp lielo virsrakstu

un tekstu, gadījumā, ja neseko apakšvirsraksti, lieto divu pamatteksta rindu intervālu (t.i., 24

pt). Lapas numurē pēc kārtas ar cipariem lapas apakšējās daļas centrā, ciparu izmērs un fonts

kā pamattekstā. Titullapu, anotācijas un saturu nenumurē, bet kopējā lapu numerācijā ieskaita.

Formulas veido Microsoft Equation vai analogā programmā, tās rakstot atsevišķā rindā

un centrējot. Starp tekstu un formulu, kā arī pēc formulas paskaidrojumiem jābūt vienam

pamatteksta rindas intervālam. Formulas numurē ar arābu cipariem, ja to ir vairāk par vienu, pa

nodaļām vai vienlaidus pa visu darbu. Numurus raksta apaļajās iekavās pretī formulai lappuses

labajā malā. Mērvienības raksta formulu atšifrējumos un aiz lielumu skaitliskajām vērtībām.

Formulu paskaidrojumus raksta zem formulas, katru savā rindā.

Salikto mērvienību apzīmējumus raksta vienā rindā, lietojot negatīvās pakāpes pierakstu,

piemēram, kg⋅m-3 (ar reizināšanas zīmi attēlojošu punktu starp mērvienībām) vai kg m-3 (ar

tukšumzīmi starp mērvienībām).

Formulas noformējuma piemērs

∑=

∆=

n

i i

if l

rpv

1

4

8µ

π, (4.1)

kur vf – filtrācijas ātrums, m·s-1;

∆p – spiediena starpība pirms un pēc filtra, Pa;

ri – i-tā filtr ācijas kapilāra vidējais rādiuss, m;

li – i-tā filtr ācijas kapilāra vidējais garums, m;

n – kapilāru skaits vienā filtra darba virsmas laukuma vienībā.

Tekstā, atsaucoties uz kādu no formulām, tās numuru raksta apaļajās iekavās, piemēram,

„... aprēķina pēc formulas (4.1)”.

Katrai tabulai dod nosaukumu, kas raksturo tās saturu, un kārtas numuru. Tabulas

numurē ar arābu cipariem pa nodaļām vai vienlaidus pa visu darbu. Tabulas numuru un

nosaukumu izvieto virs tabulas centrā (ar starprindu intervālu – 1 rinda), nosaukuma beigās

punktu neliek. Starp iepriekšējo tekstu un tabulas numuru un virsrakstu, kā arī pēc tabulas atstāj

9

vienu pamatteksta rindas intervālu. Tabula var turpināties arī nākamajās lappusēs. Tabulas

galva jāatkārto katrā lappusē. Katrā tabulas turpinājuma lappusē norāda tabulas numuru (bez

virsraksta) ar norādi „... tabulas turpinājums” vai „... tabulas nobeigums”. Jāseko, lai lappusē

bez tabulas galvas atrastos arī vismaz divas tās satura rindas.

Tabulu vērtības parasti centrē (noteikti centrē tabulas galvas rindas). Ja tabulās ir

apjomīgs teksts, atbilstošajās kolonnās izmanto rindkopu līdzināšanu pie kreisās malas. Visā

tabulas tekstā izmanto starprindu intervālu – 1 rinda. Tabulas kolonnu vai rindu nosaukumus

nesaīsina, bet tos drīkst pārnest jaunā rindā vai pagriezt. Kolonnās pirmos vārdus raksta ar lielo

burtu, ja vien nav izmantots nepārprotams pakļautais teksta strukturējums. Vienādas nozīmes

skaitļiem kolonnas vai rindas ietvaros ievēro vienādu precizitāti (vienāds zīmju skaits aiz

decimālzīmes). Ja kolonnā uz leju atkārtojas tas pats skaitlis vai teksts, neliek pēdiņas, bet

skaitli vai tekstu atkārto. Tabulā nav ieteicams atstāt neaizpildītas šūnas. Ja kāda parādība nav

novērota, šūnā liek tekstā paskaidrotu izvēlētu apzīmējumu vai īsu skaidrojošu tekstu

(piemēram, „nav novērots”).

Ja visi parametri, kas ievietoti tabulā, ir ar vienādu mērvienību, tad saīsinātu mērvienības

apzīmējumu var minēt tabulas virsraksta beigās aiz komata vai pieminēt tekstā. Citos gadījumos

mērvienības norāda tabulas kolonnu vai rindu virsrakstos. Tabulās izmanto to pašu rakstzīmju

fontu un izmēru, ko pamattekstā. Apjomīgās tabulās var izmantot par 1 pt mazāku rakstzīmju

izmēru. Rakstzīmju izmēram visā tabulā jābūt vienādam.

Ievietojot darbā tabulas ar citu autoru vai avotu datiem, to nepārprotami norāda

atbilstošajā tekstā vai tabulas virsrakstā ar atsauci uz šo avotu. Uz katru darbā ievietoto tabulu

sniedz atsauci tekstā, piemēram, „2. tabulā doti dati par ...” vai „(skat. 2. tabulu)”.

10

Tabulas noformēšanas piemērs

2. tabula. Apr ēķiniem izmantotie Euro 5 normatīvi N

r.p.

k.

Spēkratu raksturojums Izpl ūdes gāzu komponentes

Spēkratu veids

Deg

viel

as v

eids

CO

CH

+N

Ox

Vis

u ogļū

deņ

ražu

m

asa

TH

C

Ogļū

deņ

raži

N

MH

C

NO

x

Cie

tās

daļiņ

as

PM

1. Kravas automobiļi ar pašmasu virs 3.5 t, g·(kW·h)-1

D 1.500 - 0.460 - 2.000 0.020

2. Vieglie automobiļi, M kat., g·km-1

B 1.000 - 0.100 0.068 0.060 0.005 D 0.500 0.230 - - 0.180 0.005

3. Motocikli un tricikli, g·km-1 B 0.114 - 0.017 - 0.009 - 4. Mopēdi, g·km-1 B 0.100 - 0.063 - 0.017 - 5. Kvadricikli, g·km-1 B 0.190 - 0.073 - 0.017 -

Visām ilustrācijām (skicēm, zīmējumiem, shēmām, diagrammām, fotoattēliem) aprakstā

ir kopējs nosaukums – attēli .

Attēlos ievietotais ilustratīvais materiāls papildina tekstu, atvieglo tā izpratni un darbā

izklāstītā materiāla uztveri. Uz katru darbā ievietoto attēlu sniedz atsauci tekstā, piemēram,

„4.1. attēlā parādīts ...” vai „(skat. 4.1. att.)”.

Visus attēlus numurē ar arābu cipariem pa nodaļām vai vienlaidus pa visu darbu. Aiz

numura seko attēla nosaukums un, ja nepieciešams, tā paskaidrojošais teksts (ar starprindu

intervālu – 1 rinda). Attēla numuru un nosaukumu izvieto zem attēla, tos centrējot. Starp tekstu

un attēlu, kā arī pēc attēla nosaukuma un paskaidrojumiem jābūt vienam pamatteksta rindas

intervālam. Attēla paskaidrojošā daļa var tikt ietverta attēlā, dota aiz attēla nosaukuma vai

uzskaitīta attēlu paskaidrojošajā darba tekstā.

Ievietojot darbā attēlu, kas nav paša autora veidots, dod atsauci uz izmantotās

informācijas avotu. Apjomīgos attēlu paskaidrojumos var izmantot par 1 pt mazāku rakstzīmju

izmēru.

11

Attēlu noformēšanas piemēri

2.1. att. Automobiļa testēšanas principiālā shēma: 1, 2 – datorizētā vadības platforma MDSP-7000; 3 – testējamais automobilis; 4, 6 – stiprinājuma

atsaites; 5 – ventilators; 7 – šasijas dinamometrs.

2.2. att. Traktoru v ērt ības izmaiņa atkarībā no nolietojuma

Darba demonstrēšanai Valsts eksāmenu komisijā (VEK) nepieciešamo ilustrat īvo

materiālu autors sagatavo Microsoft PowerPoint programmā apjomā, lai atspoguļotu

bakalaura darbā veikto pētījumu rezultātus. Prezentācijas tekstam ir jābūt labi saskatāmam, ar

pietiekami liela izmēra rakstzīmēm (vismaz 18...20 punkti) un kontrastējošam ar fonu

(piemēram, tumšas krāsas rakstzīmes uz gaiša fona). Prezentācijas slaidu kopijas students

12

sagatavo atbilstoša skaita eksemplāros, lai tos varētu izdalīt katram komisijas loceklim. Kopijas

neiešuj, bet sasprauž ar saspraudi vai skavu, uz vienas lapas izvieto ne vairāk kā sešus slaidus.

5. DARBA RECENZĒŠANA UN AIZSTĀVĒŠANA

Pabeigtu, izdrukātu, sabrošētu (neiesietu) un parakstītu bakalaura darbu students prezentē

institūta akadēmiskā personāla sēdē. Bakalaura darba titullapu paraksta autors un darba vadītājs

(arī konsultanti, ja tādi ir), tādējādi akceptējot darba nodošanu izvērtēšanai institūta sēdē.

Institūta sēdi organizē tā direktors. Prezentācijas laikā (10...15 min.) sēdes dalībnieki

pārliecinās par bakalaura darba atbilstību uzdevumam, tā apjomu un izpildes kvalitāti. Pēc

darba pozitīva novērtējuma institūta sēdē students savu bakalaura darbu pilnveido, ievērojot

sēdē izteiktos ierosinājumus un aizrādījumus, un iesien cietajos vākos. Institūta sēde ierosina

bakalaura darbu recenzentus, tos apstiprina ar dekāna rīkojumu.

Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms bakalaura darba aizstāvēšanas students veic darba

elektroniskā varianta augšupielādi LLU informatīvajā sistēmā (IS), izmantojot savu

lietotājkontu un paroli. Papildus atbilstošajos LLU IS ievades laukos iekopē vai ievada studiju

noslēguma darba (SND) anotāciju latviešu un angļu valodā.

Lai nodrošinātu bakalaura darbu bibliogrāfisko aprakstīšanu un klasificēšanu vienotajā

bibliotēku informācijas sistēmā, bakalaura darbiem katras anotācijas pieļaujamais apjoms

(ieskaitot atstarpes) ir ierobežots līdz 850 rakstu zīmēm. LLU IS ievadītais anotācijas teksts var

atšķirties no SND anotācijas teksta.

LLU IS augšupielādētajai bakalaura darba datnei jāatbilst šādām prasībām:

− visas darba daļas (titullapa, anotācija, satura rādītājs, ievads, pamatteksts,

secinājumi, izmantoto informācijas avotu saraksts, pielikumi utt.) ir ietvertas

vienā datnē;

− datnes formāts – PDF (Portable Document Format);

− uz PDF konvertētajās datnēs neparādās konvertācijas programmu ūdenszīmes un

reklāmas teksti;

− datne nav skenēts teksta attēls;

− datne nav aizsargāta (slēgta) ar paroli;

− datnes nosaukumā izmantoti latīņu alfabēta burti bez diaktriskajām zīmēm

(mīkstinājumzīmēm, garumzīmēm) un pieturzīmēm;

− datnes nosaukums satur studējošā uzvārdu, vārdu un matrikulas numuru,

piemēram, „Kalnins_Antons_TF14094.pdf”.

13

Par bakalaura darba recenzentiem var apstiprināt personas ar augstāko izglītību nozarē

(profesionālās darbības jomā), kurā darbs izstrādāts, vai radniecīgā nozarē (profesionālās

darbības jomā), ja speciālists strādā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, kura ir ieinteresēta

studējošā darba rezultātos un veiktajos pētījumos. Par recenzentiem var apstiprināt pieaicinātus

speciālistus, LLU mācībspēkus un zinātniekus. Recenzijas veidlapas paraugs ir dots 5.

pielikumā.

Institūta direktors ar savu parakstu bakalaura darba titullapā akceptē tā nodošanu

recenzēšanai un aizstāvēšanai VEK, un izsniedz vizētu un recenzentam adresētu recenzijas

veidlapu. Students savu darbu un recenzijas veidlapu nodod recenzentam ne vēlāk kā 5 dienas

pirms darba aizstāvēšanas.

Bakalauru darbus izvērtē Valsts eksāmenu komisija, kuru izveido pēc TF Domes

ieteikuma un apstiprina ar rektora rīkojumu. Aizstāvēšanas procedūru organizē ar dekāna

rīkojumu apstiprināts sekretariāts.

Darbu aizstāvēšana notiek atklāti. Darba satura izklāstam VEK dod studentam laiku līdz

10 minūtēm. Pēc tam VEK locekļi uzdod jautājumus, lai noskaidrotu bakalaura grāda

pretendenta ziņojumā nepietiekami izklāstītos jautājumus un spriestu par viņa vispārējo

sagatavotību. Pēc tam komisijas sekretārs nolasa recenziju un students atbild uz recenzenta

aizrādījumiem.

Bakalaura darbu komisija vērtē pēc vairākiem kritērijiem: darba satura un tā atbilstības

tematam, pētījumu nozīmīguma, noformējuma, studenta ziņojuma kvalitātes, demonstrētā

ilustratīvā materiāla kvalitātes, atbildēm uz komisijas locekļu jautājumiem, darba recenzijas.

VEK lēmumu par darbu vērtējumu (ar atzīmi), inženierzinātņu bakalaura akadēmiskā

grāda piešķiršanu un blakuslēmumus, ja tādi nepieciešami, pieņem slēgtā sēdē. Lēmumu fiksē

sēdes protokolā, kuru paraksta VEK priekšsēdētājs un visi locekļi. Pēc slēgtās sēdes VEK

lēmumus paziņo darbu autoriem. Pēc izvērtēšanas darbs paliek institūtā, kurā tas izstrādāts.

Ja VEK bakalaura darbu ir atzinusi par neatbilstošu tam izvirzītajām prasībām, tad

pretendents, atbilstoši VEK lēmumam, vai nu pārstrādā to pašu darbu un iesniedz izvērtēšanai

pēc gada, vai arī to izstrādā par citu tematu.

6. APELĀCIJA

Studējošajam ir tiesības izteikt pretenziju par bakalaura darba vērtējumu. Pretenzijas

gadījumā studējošais pēc vērtējuma paziņošanas var līdz nākamās darba dienas beigām iesniegt

VEK priekšsēdētājam argumentētu apelācijas iesniegumu. VEK apelācijas iesniegumu izskata

un pieņem savu lēmumu divu darba dienu laikā pēc tā saņemšanas. Uz apelācijas iesnieguma

14

izskatīšanas sēdi VEK priekšsēdētājs uzaicina arī tās iesniedzēju. VEK priekšsēdētājs lēmumu

rakstiski paziņo iesniedzējam.

Ja studējošo neapmierina VEK lēmums attiecībā uz viņa apelācijas iesniegumu, to var

pārsūdzēt LLU studiju prorektoram. Augstākā strīdu izskatīšanas instance par LLU Satversmē

noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem LLU ir Akadēmiskā

šķīrējtiesa.

15

1. pielikums. Iesnieguma paraugs

Latvijas Lauksaimniecības universitātes

Tehniskās fakultātes

Lauksaimniecības inženierzinātnes akadēmiskās bakalaura studiju programmas

Autotransporta apakšprogrammas

4. kursa studenta

Antona Kalniņa

tālr. Nr. 26666666, e-pasts: antons.kalnins@gmail.com

IESNIEGUMS

Jelgavā

XX.01.20XX.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes

Tehniskās fakultātes

Spēkratu institūta direktoram

Dr.sc.ing., prof. Dainim Berjozam

Par bakalaura darba temata izvēli

Lūdzu atļaut man izstrādāt bakalaura darbu par tematu „Izmešu izvērt ējums, darbinot

dīzeļmotoru ar rapša eļļas un fosilās dīzeļdegvielas maisījumiem” („Evaluation of

emissions running diesel engine on rapeseed oil and fossil diesel fuel blends”) asoc. prof.

Ruslana Šmigina vadībā.

A.Kalninš

Piekrītu būt par bakalaura darba vadītāju:

R.Šmigins 20XX. gada XX. janvārī

16

2. pielikums. Titullapas noformējuma paraugs

LATVIJAS LAUKSAIMNIEC ĪBAS UNIVERSITĀTE

Tehniskā fakultāte

Spēkratu instit ūts

Atļauts darbu iesniegt VEK

Institūta direktors _________________________

_________________________ (datums)

Antons Kalniņš

IZMEŠU IZV ĒRTĒJUMS, DARBINOT DĪZEĻMOTORU AR RAPŠA EĻĻAS UN

FOSILĀS DĪZEĻDEGVIELAS MAIS ĪJUMIEM Bakalaura darbs inženierzinātnēs

Studiju programma: Lauksaimniecības inženierzinātne,

apakšprogramma: Autotransports

Students A. Kalniņš (paraksts) (datums)

Darba vadītājs asoc. prof. R. Šmigins (paraksts) (datums)

Konsultants asoc. prof. V. Pīrs (paraksts) (datums)

Jelgava 20XX

17

3. pielikums. Izmantoto informācijas avotu saraksta noformēšanas paraugs

Piezīmes. Ja kādam no bakalaura darbā izmantotajiem informācijas avotiem noformēšanas piemērs šajā sarakstā nav atrodams, var konsultēties ar bakalaura darba vadītāju vai LLU Fundamentālajā bibliotēkā. Šajā izmantoto informācijas avotu saraksta noformēšanas piemērā: 1, 2 – raksti zinātniskos žurnālos; 3 – specializēta datorprogramma; 4 – iekārtas lietošanas instrukcija; 5 – iekārtu vai metodi aprakstošs tehniskais dokuments; 6, 7, 18, 23 – grāmatas; 8, 22 – raksti populārzinātniskos žurnālos; 9, 12, 13 – zinātniskie raksti konferences rakstu krājumos; 10, 20 – interneta resursi; 11 – ES direktīva; 14, 19 – patenti; 15 – raksts laikrakstā; 16 – konkrēta grāmatas nodaļa; 17 – promocijas darbs; 21 – Ministru kabineta noteikumi.

IZMANTOTIE INFORM ĀCIJAS AVOTI

1. Ajanovic A. (2011) Biofuels versus food production: Does biofuels production increase

food prices? Energy, No. 36, p. 2070 – 2076.

2. Arvidsson R., Persson S., Fröling M., Svanström M. (2011) Life cycle assessment of

hydrotreated vegetable oil from rape, oil palm and Jatropha. Journal of Cleaner

Production, No. 19, p. 129 – 137.

3. Autodata CDA-3 (2007). Autodata Limited 2007. Version 5.373.

4. AVL KMA Mobile Fuel Consumption Measuring System (2008). Operating Instructions

Product Guide. AVL List GmbH, Graz, Austria, June 2008, AT2262E, Rev. 02, 96 p.

5. Babu A.K., Devaradjane G. (2003) Vegetable Oils And Their Derivatives As Fuels For CI

Engines. SAE Technical Paper No. 2003-01-0767.

6. Berjoza D. (2008) Automobiļu teorija. Jelgava: LLU, 200 lpp.

7. Bewersox D.J, Closs D.J, Helferich O.K. (1991) Logistical Management – A Systems of

Physical Distribution, Manufacturing Support, and Materials Procurement. 3rd. Ed.,

New York: McMillan Publishing Company, 586 p.

8. Birkavs A., Dukulis I. (2009) Jaunās tehnoloģijas motoru darbināšanai ar rapšu eļļu.

AgroTops, Nr. 12, 38. – 39. lpp.

9. Birzietis G., Kunkule D. (2003) Izmaksas biodīzeļdegvielas ķēdē Latvijā. No:

Starptautiskās zinātniskās konferences „Spēkrati, loģistika un alternatīvās degvielas”

rakstu krājums, 2003. gada 24. aprīlis. Jelgava: LLU, 81. – 84. lpp.

10. Converting cars with the ELSBETT 1-tank system (S.a.) [online] [cited 11.11.2014].

Available: http://www.elsbett.com/gb/elsbett-conversion-technology/cars-and-vans.html

11. Directive 2009/28/EC of the European Parliament and of the Council of 23 April 2009 on

the promotion of the use of energy from renewable sources (2009). Official Journal of the

European Union L 140, 6 May, p. 16 – 62.

18

3. pielikuma nobeigums

12. Dukulis I., Pirs V., Jesko Z., Birkavs A., Birzietis G. (2009a) Testing of Automobile

VW Golf Operating on Three Different Fuels. In: 8th International Scientific Conference

„Engineering for Rural Development”: Proceedings, May 28 – 29, 2009. Jelgava: LUA,

p. 7 – 13.

13. Dukulis I., Pirs V., Jesko Z., Birkavs A., Birzietis G. (2009b) Development of Methodics

for Testing Automobiles Operating on Biofuels. In: 8th International Scientific Conference

„Engineering for Rural Development”: Proceedings, May 28 – 29, 2009. Jelgava: LUA,

p. 148 – 155.

14. Plāksnīšu ķēde ar ritberzes šarnīriem (2008). G. Uzkliņģis, E. Pudāns (izgudrotāji). Int.Cl.: F16G13/00. Iesniegšanas datums 11.01.2008. Patenti un preču zīmes. LV13694 (B). 20.04.2008.

15. Kalve A. (2005) Dators grāmatas neizkonkurēs. Diena, Nr. 44, 22. febr., 14. lpp.

16. Moser B.R. (2011) Biodiesel Production, Properties, and Feedstocks. In: Biofuels. Global

Impact on Renewable Energy, Production Agriculture, and Technological Advancements.

Editors D. Tomes, P. Lakshmanan, D. Songstad. New York: Springer Science+Business

Media, LLC, p. 285 – 347.

17. Pīrs V. (2011) Bioetanola izmantošana ottomotoros: promocijas darbs inženierzinātņu

doktora (Dr.sc.ing.) zinātniskā grāda iegūšanai. Jelgava: LLU, 190 lpp.

18. Pulkrabek W.W. (2003) Engineering Fundamentals of the Internal Combustion Engine.

2nd ed. University of Wisconsine, 426 p.

19. System and Method for Using Vegetable Oil as Fuel for Diesel Engines (2008). Triska J.

(inventor). Int. CI. F02M1/16. Publication date. 9.10.2008. Pub. No. US 2008/0245350 A1

20. TOP 10 ekonomiskākie auto (2012) [tiešsaiste] [skatīts 17.11.2014]. Pieejams:

http://www.whatcar.lv/auto-zinas-raksts/4625/top-10-ekonomiskakie-auto

21. Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi (2004). Ministru kabineta noteikumi Nr. 725. Spēkā

ar 28.08.2004. Latvijas Vēstnesis, Nr. 136, 27. aug.

22. Кулманаков С.П., Семенов Р.С. (2007) Особенности рабочего процесса дизельного

двигателя при использовании смесей рапсового масла и дизельного топлива.

Ползуновский вестник. No. 4, p. 55 – 58.

23. Луканин В.Н., Шатров М. (2010) Двигатели внутреннего сгорания: Теория рабочих

процессов. 3-е изд. Москва: Высшая школа, 480 c.

19

4. pielikums. Apliecinājuma paraugs

Jelgavā

20XX. gada XX. maijā

APLIECIN ĀJUMS

Ar savu parakstu apliecinu, ka LLU Tehniskajā fakultātē iesniegtais bakalaura darbs

„Izmešu izvērt ējums, darbinot dīzeļmotoru ar rapša eļļas un fosilās dīzeļdegvielas

maisījumiem” ir oriģināls darbs un to esmu izstrādājis patstāvīgi. Darbs nav iesniegts

aizstāvēšanai citā izglītības iestādē, tiek iesniegts pirmo reizi aizstāvēšanai Valsts eksāmenu

komisijā. Visiem no citiem avotiem ņemtajiem datiem, definējumiem un informācijai ir

uzrādītas atsauces bakalaura darbā.

Neiebilstu pret šajā darbā esošās informācijas izmantošanu zinātniskiem un

pedagoģiskiem mērķiem pēc darba vadītāja ieskatiem.

A.Kalninš

LLU TF 4. kursa students Antons Kalniņš

20

5. pielikums. Recenzijas lapas paraugs

Godātais (tā) ________________________

Lūdzam Jūsu recenziju LLU Tehniskās fakultātes studenta _________________________

bakalaura darbam inženierzinātnēs ____________________________________________

________________________________________________________________________

_________________ _____________________ ______________ institūta direktors (paraksts) (vārds, uzvārds)

_________________ (datums)

BAKALAURA DARBA RECENZIJA 1. Temata aktualitāte, uzdevuma izpildes pilnība, oriģinalitāte un praktiskais nozīmīgums

2. Apraksta daļas kvalitāte

3. Ilustratīvā materiāla (attēli un tabulas) kvalitāte

21

4. Pētnieciskā darba rezultāti

5. Secinājumu un priekšlikumu vērtējums

6. Darba būtiskās nepilnības un kļūdas

7. Slēdziens par inženierzinātņu bakalaura akadēmiskā grāda piešķiršanu

Recenzents (vārds, uzvārds) (darba vieta, amats)

Paraksts (datums)