mALpILS VESTIS · vinâðanas likums”. • Apstiprinât noslçgtos zemes nomas lî-gumus starp...

MÂLPILS ¤ SIDGUNDA ¤ UPMALAS ¤ BUKAS ¤ VITEIZNÂK REIZI MÇNESÎ BEZMAKSAS

Nr.10 (58)

2005. gada oktobrisPAGASTA PADOMES INFORMATÎVAIS IZDEVUMS

mALpILS VESTIS- -

Pagasta padomes lçmumi:2.–4. lpp.

Lauksaimnieku rudens raþa:5.–7. lpp.

Nostâsti par Mâlpili:7. lpp.

Skolas dzîve:8.–9. lpp.

Pa Eiropas ceïiem:10.–11. lpp.

Notikumi. Ceïojumi. Iespaidi:12.–13. lpp.

2005. gada oktobris2 mALpILS VESTIS- -

PAGASTA PADOMÇ

Izskatîja 28 jautâjumus.NOLÇMA:

• Piedalîties starptautiskajâ projektâ “BSR INTERREG III B NP”Mâlpils pagasta padomei piederoðâ lidlauka attîstîbas projektaizstrâdei nepiecieðamo lîdzekïu piesaistç.

• Nodroðinât lîdzfinansçjumu ðî projekta realizâcijai atbilstoðipilnvarojuma lîgumam.

• Slçgt pilnvarojuma lîgumu un pilnvarot SIA “Baltic TatrySkydiver Ltd” pârstâvçt Mâlpils pagasta p.1. nosauktâ projektarealizâcijâ.

• Apstiprinât Mâlpils vidusskolas Nolikuma grozîjumus.• Apstiprinât Mâlpils pagasta padomes iestâþu vadîtâju algu

likmes, saskaòâ ar pielikumu.• Pieòemt zinâðanai, ka izglîtîbas iestâþu vadîtâji vçlas slçgt

koplîgumu ar darba devçju, paredzot koplîgumâ sociâlâsgarantijas.

• Deju kolektîvam “Mârîtes” turpinât darbîbu Mâlpils vidusskolaspakïautîbâ.

• Uzsâkt Mâlpils vidusskolas sporta bâzes tehniskâ projektaizstrâdi, projektâ paredzot bûvniecîbu 3 kârtâs:

- I kârtâ sporta zâles bûvniecîba,- II kârtâ peldbaseina bûvniecîba- III kârtâ sporta laukumu bûvniecîba.

• Pieðíirt papildus lîdzekïus lîdz 620 -LVL par papildus darbuveikðanu Sidgundas pamatskolas rekonstrukcijas nepare-dzçto darbu veikðanai, no neparedzçtiem lîdzekïiem.

• Izpilddirektoram slçgt papildus vienoðanos ar SIA “Siguldasceltnieks” par rekonstrukcijas gaitâ neparedzçto darbuveikðanu Sidgundas pamatskolâ.

• Slçgt lîgumu ar speciâlistu firmu par konstruktîvâ risinâjumaizstrâdi PII çkas defektu novçrðanai.

• Slçgt papildus vienoðanos ar SIA “UPK” par bûvdarbuveikðanu, lai nodroðinâtu PII çkas konstrukciju droðîbu unnovçrstu cilvçku dzîvîbai bîstamu situâciju, samaksâjot noneparedzçtiem lîdzekïiem.

• Samaksât materiâlu uzskaites grâmatvedei mâcîbu maksupar 2005/2006. mâcîbu gadu 50 % apmçrâ par 4.kursaneklâtienes studijâm, noslçdzot lîgumu.

• Samaksât divâm Mâlpils vidusskolas skolotâjâm mâcîbumaksu par 2005/2006.mâcîbu gadu 50 % apmçrâ par2.lîmeòa profesionâlâs augstâkâs izglîtîbas neklâtienesstudijâm, no Mâlpils vidusskolas budþeta lîdzekïiem unnoslçdzot lîgumu.

• Samaksât Mâlpils vidusskolas bibliotekârei mâcîbu maksupar 2005/2006. mâcîbu gadu 50 % apmçrâ par 5.kursaneklâtienes studijâm, no Mâlpils vidusskolas budþetalîdzekïiem un noslçdzot lîgumu.

• Piekrist sadalît nekustamo îpaðumus “Zariòi”, “Ïauïas”, “KalnaUrdzçni”.

• Pieðíirt juridiskâ adreses “Jaunzariòi”, “Diíîði”, “Jaunurdzçni”.

MÂLPILS PAGASTA PADOMES 21.09.2005.g. SÇDE Nr.20.

• Atteikties no pirmpirkuma tiesîbâm uz nekustamiemîpaðumiem “Ozolâji”, “Leitîtes”.

• Papildinât mantas novçrtçðanas komisijas sastâvu ar vienulocekli – Agri Bukovski.

• Apstiprinât mantas novçrtçðanas komisijas nolikumu.• Komandçt padomes priekðsçdçtâju uz Starptautiskâ

sabiedriskâ tîkla rîkotu starptautisko konferenci “Paðvaldîbuattîstîbas stratçìijas un zemes izmantoðanas plânoðana”, kasnotiks no 29.09. lîdz 02.10.2005.g. Karintijâ Austrijâ,samaksâjot komandçjuma naudu 30 % apmçrâ no dienasnaudas Austrijâ.

• Reìistrçt individuâlo darbu –angïu valodas skolotâjapirmsskolas vecuma bçrniem, kas tiks veikts Mâlpils pirms-skolas izglîtîbas iestâdç un Sidgundas pamatskolâ, nenosakotpatentmaksu.

• Pasniegt mûsu novadniecei- mâksliniecei Dþemmai Skulmeidâvanu viòas 80 gadu jubilejâ.

• Atbalstît Mâlpils evaòìçliski luterisko draudzi un pieðíirt 200,-LVL daïçjai ceïa izdevumu samaksai ekskursijâ pa Ziemeï-vidzemes baznîcâm, no neparedzçtiem lîdzekïiem.

• Atjaunot Mâlpils parkâ gâjçju celiòus vietâs, kur plâkðòusegums pilnîbâ nolietojies, ar smilts grants ðíembu maisîjumu.

• Mainît nekustamâ îpaðuma “KALTES-2” çkas lietoðanas mçríi,nosakot to darîjumu iestâþu bûve, kods 1220.

• Atïaut SIA “Baltic Clothing Comapany”, juridiskâ adrese Rîga,Kr.Barona 88, uzsâkt komercdarbîbu nekustamâ îpaðumâ“KALTES-2”.

• Mainît nekustamâ îpaðuma “KALTES-2”, zemes kopplatîba0,7069 ha, kadastra Nr.8074-003-0751 zemes lietoðanasmçríi, nosakot to- darîjumu iestâþu bûve, kods 1220.

• Reìistrçt 3 noslçgtos zemes nomas lîgumus starp Mâlpilspagasta padomi un fiziskâm personâm.

• Nodot Mâlpils pagasta paðvaldîbas îpaðumâ un bilancç esoðozemi bez atlîdzîbas dzîvojamâs mâjas “DAINAS” iedzîvotâjuîpaðumâ, kadastra nr.8074-005-0503, zemes kopplatîba0,6417 ha. Nekustamais îpaðums reìistrçts Rîgas rajonaZemesgrâmatu nodaïâ 2005.gada 13.septembrî, nodalîjumaNr.1000 0018 5618 uz Mâlpils paðvaldîbas vârda.

• Zemes gabalam noteikts lietoðanas mçríis, kods 0702 – 3,5stâvu daudzdzîvokïu mâju apbûve.

• Pilnvarot vecâko speciâlistu nekustamo îpaðumu lietâsAIVARU SKRODERI par atbildîgo pârstâvi Valsts zemesdienesta tirgus korekcijas koeficientu izstrâdes darba grupâ.

• Lûgt LR Aizsardzîbas ministrijas Nodroðinâjuma politikasdepartamentu nodot bez atlîdzîbas lietoðanâ Nacionâlobruòoto spçku gaisa spçkiem piederoðâs 5 (piecas) An-2lidmaðînas, Mâlpils pagasta padomei, lai nodroðinâtujaunsargu apmâcîbu.

• Pieðíirt 100,- LVL no sporta budþeta lîdzekïiem veiklîbas stafeðuuzvarçtâju apbalvoðanai Jaunsardzes centra, Rîgas rajona policijaspârvaldes un VUGD Rîgas rajona Droðîbas dienas pasâkumâ, kasnotiks 21.septembrî Mâlpils pagasta mâcîbu iestâdçs.

2005. gada oktobris 3mALpILS VESTIS- -

Izskatîja 33 jautâjumus.NOLÇMA:

• Apstiprinât noteikumus “Par kârtîbu, kâ-dâ sniedzami aprûpes mâjâs pakalpo-jumu Mâlpils pagasta teritorijâ”

• Apstiprinât noteikumus “Kârtîba, kâdâtiek izmantoti duðas un veïas mazgâ-tavas pakalpojumi Nâkotnes ielâ 5”.

• Atzît par spçku zaudçjuðu 01.06.2005.apstiprinâto “Kârtîbu, kâdâ tiek sniegtimaksas pakalpojumi par duðas telpasizmantoðanu kultûras namâ”.

• Pieòemt zinâðanai, ka tiek risinâts Ine-ses Seïivanovas dzîves apstâkïu uzla-boðanas jautâjums.

• Piedâvât slçgt trîspusçjo nomas lîgumuar 2005.gada 1.decembri, piedâvâjotSIA “Tele 2” daïçju objekta “katlu mâjasskurstenis” nomu ar samaksu 100,-LVLmçnesî uz 5 gadiem.

• Piedâvât SIA “Bite Latvija” slçgt trîs-pusçju lîgumu ar SIA “Norma K” un Mâl-pils pagasta padomi par daïçju objekta“katlu mâjas skurstenis” nomu arsamaksu 100,-LVL mçnesî uz 5 gadiem.

• Atbalstît SIA “Norma K” priekðlikumu ie-saistîties ERAF projektâ “ Siltumapgâdessistçmu modernizâcijas un energoefek-tivitâtes paaugstinâðanai” apakðaktivitâtç“Siltumapgâdes sistçmu unenergoefektivitâtes paaugstinâðana gansiltumapgâdes sistçmas raþoðanas unsadales pusç, gan gala patçrçtâju pusç”.

• Pieðíirt lîdzfinansçjumu 2500,-LVL pie-teikuma sagatavoðanai un iesniegðanaiun “Siltumapgâdes sistçmu un energo-efektivitâtes paaugstinâðana, gan sil-tumapgâdes sistçmas raþoðanas unsadales pusç, gan gala patçrçtâju pu-sç” TEP izstrâdei, no projektu lîdzfinan-sçjumam paredzçtajiem lîdzekïiem.

• Saskaòot valsts autoceïa V59 Mâlpils-Peïòi un V61 Mâlpils-Vite krustojuma re-konstrukcijas projektu.

• Izsludinât Mâlpils vidusskolas sportazâles bûvniecîbas publisko apsprie-ðanu saskaòâ ar 02.09.1997.g. MK not.Nr.309 “Bûvniecîbas publiskâs apsprie-ðanas noteikumi”.

• Mâlpils vidusskolas sporta zâles bûv-niecîbas ieceres publiskâ apsprieðanaun lçmuma pieòemðana notiks 2005.gada 16.novembrî pl.15.00

• Paziòojumus ievietot laikrakstâ “RîgasApriòía Avîze”, informatîvajâ izdevumâ“Mâlpils Vçstis” un izvietot pagasta pa-domes administrâcijas çkâ, Mâlpils vi-dusskolâ, Sidgundas bibliotçkâ, Sidgun-

MÂLPILS PAGASTA PADOMES 12.10.2005.g. SÇDE Nr.21.das pamatskolâ, Mâlpils centra infor-mâcijas stendâ, Mâlpils pasta nodaïâ.

• Sadalît Mâlpils pagasta paðvaldîbas,reì.Nr.90000048398, pastâvîgâ lieto-ðanâ pieðíirto zemes gabalu 7,9 ha kop-platîbâ, kadastra Nr.8074-003-0368,atdalot:-Zemes gabalu 0,2 ha kopplatîbâ, topievienojot paðvaldîbas nekustamamîpaðumam Sporta iela-1 0,27 haplatîbâ, kadastra Nr.8074-003-0771-Zemes gabalu 1,95 ha platîbâ,-Zemes gabalam noteikt lietoðanasmçríi, kods 0908- îpaði aizsargâjamasdabas teritorijas.-Zemes platîba pçc uzmçrîðanas dabâvar tikt precizçta.

-Mâlpils pagasta paðvaldîbas, reìistrâ-cijas Nr.90000048398 îpaðums “Sportaiela 1” pçc îpaðuma sadalîðanas sastâvno zemes gabala 4,2 ha platîbâ, kadast-ra Nr.8074-003-0368 un zemes gabala1,55 ha platîbâ.

-Kopçjâ zemes platîba 5,75 ha.

• Anulçt pastâvîgâs zemes lietoðanastiesîbas uz nekustamâ îpaðuma “Cimdi-òi”, “Vecvecozoli” zemi.

• Anulçt pastâvîgâs zemes lietoðanas tie-sîbas u 1/10 domâjamo daïu no nekus-tamâ îpaðuma “Vecpils” zemes.

• Pieðíirt pastâvîgâ lietoðanâ ar lieto-ðanas tiesîbu pâreju citâm personâmnekustamâ îpaðuma “Cimdiòi”, “Vec-vecozoli” zemi.

• Pieðíirt pastâvîgâ koplietoðanâ 1/10domâjamo daïu no nekustamâ îpaðuma“Vecpils” zemes.

• Noteikt apgrûtinâjumu nekustamâ îpa-ðumâ “MAZRIJNIEKI” 0,5 ha kopplatîbâ,uz ceïa braucamo daïu pa robeþlînijuar nekustamo îpaðumu “Strautiòð” 1.ze-mes gabalu un tâlâk pa robeþlîniju arnekustamo îpaðumu “Jaunrijnieki” 1.ze-mes gabalu par labu nekustamiem îpa-ðumiem “STRAUTIÒÐ” un “JAUNRIJ-NIEKI”.

• Pikrist, ka tiek veikta daïa nekustamâîpaðuma “Gaugeri” lauksaimniecîbâizmantojamâs zemes 0,1 ha platîbâtransformâcija individuâlâs apbûveszemç.

• Piekrist, ka tiek veikta daïa nekustamâîpaðuma “Kokneði” lauksaimniecîbâ iz-mantojamâs zemes 0,045 ha platîbâtransformâcija apbûves zemç.

• Uzdot vecâkajam speciâlistam nekus-tamo îpaðumu lietâs Aivaram Skrode-rim, zemes ierîkotâjam Agrim Bukovskimun juristei Annai Viðíerei lîdz

05.11.2005.g. veikt paðvaldîbas îpaðu-mâ un valdîjumâ esoðo nekustamoîpaðumu inventarizâciju, izvçrtçjot toatbilstîbu paðvaldîbu funkciju veikðanai,iespçjâm to atsavinâðanai ieintere-sçtajâm personâm un sekojoðiem reg-lamentçjoðiem likumiem:

- “Par paðvaldîbâm”.

- “Valsts un paðvaldîbu îpaðumu priva-tizâcijas un privatizâcijas izbeigðanaslikums”.

- “Par valsts un paðvaldîbu zemes îpa-ðuma tiesîbâm un to nostiprinâðanuzemesgrâmatâ”.

- “Par nekustamâ îpaðuma ierakstîðanuzemesgrâmatâ”.

- “Par zemes reformas pabeigðanu lau-ku apvidos”.

- “Par valsts un paðvaldîbu îpaðuma ob-jektu privatizâciju”.

- “Valsts un paðvaldîbu mantas atsa-vinâðanas likums”.

• Apstiprinât noslçgtos zemes nomas lî-gumus starp Mâlpils pagasta padomiun fiziskâm personâm.

• Turpmâk paðvaldîbas zemes, kurâm te-ritorijas plânojumâ ir paredzçts citszemes lietoðanas mçríis, nomaslîgumus slçgt ar fiziskâm personâm uz3 gadiem.

• Izveidot darba grupu informatîvo unprezentçjoðo broðûru un bukletu mate-riâlu vâkðanai, apkopoðanai un galîgâsredakcijas izstrâdei ðâdâ sastâvâ:

- Baiba Lippe- Esmeralda Tâle,- Lîvija Mukâne,- Viktorija Kalniòa,- Vladislavs Komarovs,- Salvis Krieviòð,- Mâra Ârente

• Darba grupai lîdz 01.01.2006.g. saga-tavot un iesniegt padomei izvçrtçðanaiun akceptam:

-broðûras projektu latvieðu valodâ arinformatîvo materiâlu par Mâlpils pa-gastâ dzîvojoðo privâtpersonu, Malpilsun tuvâkâs apkârtnes uzòçmumu, ie-stâþu u.c.organizâciju telefoniem, adre-sçm, darba laikiem, ar pagasta un Mâl-pils ciema kartçm.

-prezentâcijas bukleta latvieðu, angïu,vâcu un krievu valodâ projektu, pare-dzot tajâ informatîvo un vizuâlo informâ-ciju par Mâlpils pagastâ esoðajiemkultûrvçsturiskajiem un sadzîves ob-jektiem, to atraðanâs vietâm.

Turpinâjums 4. lpp.


ZIÒAS

• Informâcijas centra vadîtâjam sagatavotnepiecieðamo tâmi darba grupas veiktâdarba samaksai, kâ arî broðûras 1500eksemplâru un bukleta 1200 eksemplâruizdoðanai. Izdevumus plânot 2006.gadainformâcijas centra budþetâ.

• Izsludinât konkursu Mâlpils pagastaìerboòa izveidoðanai.

Izveidot darba grupu ìerboòa izveideskonkursa nolikuma izstrâdei lîdz01.11.2005.:

- Baiba Lippe- Esmeralda Tâle,- Lîvija Mukâne,- Viktorija Kalniòa,- Vladislavs Komarovs,- Salvis Krieviòð,- Mâra Ârente

• Par logo apstiprinâðanu lemt pçcìçrboòa izveides.

• Apstiprinât Mâlpils pirmsskolas izglîtî-bas iestâdes vadîtâjai un papildus veik-tâ amata-metodiíis amatalgu un pie-maksu saskaòâ ar pielikumu .

• Lçmums attiecas uz darba algas aprç-íiniem ar 01.10.2005.g..

• Lai nodroðinâtu Siguldas reìiona iedzî-votâjiem pieejamîbu kompjûterto-

mogrâfa pakalpojumiem, paredzçt2006.gada budþetâ 1000,- LVL komp-jûtertomogrâfa iegâdei SIA “Rîgasrajona slimnîca” vajadzîbâm.

• Pârtraukt 30.05.2005.g. noslçgto lîgu-mu par neapdzîvojamo telpu nomu arsabiedrisko organizâciju “Satja SaiRîgas centrs” ar 01.10.2005.

• Reìistrçt individuâlo darbu “Zepter”produkcijas izplatîtâjs, kurð tiks veiktsLatvijas Republikas teritorijâ, nosakotpatentmaksu 1 minimâlâ alga gadâ.

• Atïaut SIA “Aivesta”veikt pasaþieru pâr-vadâðanu ar vieglajiem taksometriemMâlpils pagasta teritorijâ

• Noteikt taksometru stâvvietu – Mâlpils,Nâkotnes iela 1 (stâvlaukumâ pie ak-mens), un noteikt, ka maksimâli pieïau-jamo taksometru skaits stâvvietâ ir trîsvieglâs automaðînas.

• Taksometru stâvvietas apzîmçðanaiSIA “Aivesta” uzstâdît attiecîgu ceïa zîmiatbilstoði valsts standarta LVS 77 : 1996prasîbâm.

• Apstiprinât “Piespieddarbu izpildeskârtîbu Mâlpils paðvaldîbâ”

• Apstiprinât par piespieddarbu izpildeskoordinatoru – izpilddirektoru Vladis-

lavu Komarovu.

• Apstiprinât saistoðos noteikumus Nr.7“Mâlpils pagasta sabiedriskâs kârtîbasnoteikumi”.

• Apstiprinât saistoðos noteikumus Nr.8“Par Mâlpils pagasta sadzîves atkritumuapsaimniekoðanu”.

• Apstiprinât saistoðos noteikumus Nr.9“Mâlpils pagasta administratîvâs atbil-dîbas noteikumi”

• Apstiprinât paðvaldîbas policijas poli-cista formas tçrpa nolikumu.

• Pieðíirt Mâlpils pagasta paðvaldîbaspastâvîgâ lietoðanâ pieðíirtajai zemei5,75 ha kopplatîbâ, sastâvoðai nodiviem zemes gabaliem 4,2 ha platîbâ,un zemes gabala 1,55 ha platîbâ un uztâ esoðajai Mâlpils vidusskolas çkai,juridisko adresi “SPORTA IELA 1”.

• Attiekties no pirmpirkuma tiesîbâm uznekustamiem îpaðumiem “Mâlupes”,“Vitenieki”.

• Apstiprinât Sidgundas pamatskolas no-likumu.

Sagatavoja: kancelejas vadîtâjaDzidra Bembere

Apsveicam !Vâcu aitu suòu audzçtavas Lehmburg suòi kïûst par uzva-

rçtâjiem starptautiskâs izstâdçs.Starptautiskajâ specializçtajâ vâcu aitu suòu izstâdç, kas

ðogad septembra beigâs notika Latvijâ suòu klasç18 lîdz24mçneðus veciem suòiem, mâlpilieða Jâòa Zilberta suòu au-dzçtavas suns Freno Lehmburg kïuva par uzvarçtâju. Ðis sunsBaltijâ tika atzîts par labâko eksterjera ziòâ. Ðajâ paðâ klasçkucçm godpilno otro vietu ieguva Jâòa Zilberta audzçkne GabiLehmburg. Tâ kâ izstâde ir starptautiska, un pirmajâ vietâ ir kuceno Igaunijas, tad Latvijâ labâkâ ir Mâlpils suòu audzçtavas suneGabi. Izstâdes notiek reizi, vai divas reizes gadâ un tâs tiesâstarptautiskas klases tiesneði – ðoreiz tiesnesis no Vâcijas.

Jaunumi pagasta padomes darbâMâlpils centra ûdenskrâtuvçs atjaunoti un papildinâti zivju

resursi. Brûnu HES îpaðnieks Gundars Jonîtis par saviem lîdzekïiem

ir iegâdâjies pieauguðus brekðus un ielaidis tos ûdenskrâtuvçpie aizsprosta. Sudas HES îpaðnieks Ivans Bergmanis ir ziedojis500 Ls zivju mazuïu iegâdei. Pienotavas un lielajâ ûdenskrâtuvçir ielaisti 300 000 lîòu mazuïi un 300 000 karpu mazuïi. Daïamazuïu kïûs par plçsîgo zivju barîbu, taèu liela daïa, it îpaði lîòi,kuri labi spçj paslçpties dûòâs, paliks un izauguði iepriecinâsmakðíerniekus. Pagasta padome no dabas resursu fonda iriedalîjusi 200Ls zivju iegâdei, kuras palîdzçs cînîties ar ûdenskrâtuvju aizaugðanu. Centra dîíos ir ielaisti 70 baltie amûri. Irlûgums makðíerniekiem saudzçt ðîs zivis un, ja tâda tiek noíerta– atlaist atpakaï. Pastâvoðajâ Latvijas likumdoðanâ pieòemtiïoti stingri noteikumi pret malu zvejniecîbu, tas dod iespçju

paðvaldîbas policijai uzsâkt aktîvu darbîbu. Nâkoðâ gada budþetâ ir plânoti lîdzekïi mobilas, ar motoru

aprîkotas laivas iegâdei, kas atvieglos ûdenskrâtuvjuuzraudzîbu.

19. oktobrî tika uzsâkta 3 âtruma ierobeþoðanas vaïòuiekârtoðana. Divi no tiem tika uzstâdîti pretî bçrnudârzam. Pçcveikala “BAF” atvçrðanas transporta kustîba ðeit kïuvusi îpaðisaspringta un jau ir bijuði daþi incidenti, tâpçc problçmasrisinâðana nebija atliekama. Treðais âtruma ierobeþoðanasvalnis uzstâdîts profesionâlâs vidusskolas teritorijâ.

Lîdz 1. novembrim plânots pabeigt rotaïu laukumu izbûvi,kuriem finansçjums rasts pateicoties sadarbîbai ar partijasJaunais laiks deputâtiem Saeimâ. Nopietni, plaði rotaïlaukumi


tiks iekârtoti Sidgundas ciemâ, profesionâlâs vidusskolasteritorijâ pie Darbinieku mâjas un centrâ Íirðu ielas 5, 7 pagalmâ.Nâkamajâ gadâ tiks papildinâti arî jau esoðie rotaïlaukumi.

Ielâs, kur bija iespçjams, ir atjaunots ielu apgaismojums.Ir izsludinâta cenu aptauja ielu apgaismojuma projektçðanaivisâs pârçjâs Mâlpils un Sidgundas ciemu ielâs, ðos darbusplânots veikt nâkamajâ gadâ.

Kultûras nama laukumâ – iebraukt aizliegts. Turpmâk uzlaukuma pie kultûras nama un pagasta padomes maðînas varçsiebraukt tikai ar speciâlâm caurlaidçm. Rûpçjoties par kârtîbuun droðîbu masu pasâkumu laikâ, pçc pagasta paðvaldîbaspolicijas iniciatîvas ir uzstâdîta zîme – iebraukt aizliegts.Caurlaides ir saòemamas pagasta padomç.

Informâciju sniedza pagasta padomes izpilddirektorsVladislavs Komarovs.

No 13. lîdz 16. oktobrim laukumâ pie bibliotçkas darbojâsèehu Lunaparka atrakcijas. Ðâda veida izklaides iespçjasmûsu pagasta bçrniem bija pirmo reizi. Nopçrkot biïeti (0.40 Lslîdz 0.80 Ls) katrs varçja izmçìinât mazo vai lielo karuseli,pabraukt ar maðînîti auto kartingâ, pabaidîties ðausmu namâ,traukties uz augðu un leju, uz priekðu un atpakaï vizinotiesatrakcijâs “Himalaji”, “Zvaigþòu ceïð” un “Hali – gali”.

Sidgundieðiem tikt pie jaunas frizûras kïuvis vieglâk. Noaugusta sâkuma Sidgundâ “Rikteres” mâjâs darbu uzsâkusifrizçtava “Riktere” . Katru darba dienu un pçc vienoðanâs arîbrîvdienâs klientus laipni sagaida uzòçmuma îpaðniece unfriziere Guna Pozòaka. Dâmas, kungi un arî bçrni, par kuriem irîpaði padomâts, sagâdâjot spçles un rotaïlietas, var safrizçtmatus. Tiek piedâvâts arî manikîrs, pedikîrs, nagu dizains unnagu pieaudzçðana. Klientu loks pamazâm paplaðinâs. Kamçrsidgundieði vçl aprod ar jauno iespçju, ceïu uz frizçtavu jaumçro klienti no Mâlpils, Allaþiem, Nîtaures un pat Rîgas.

12. oktobrî ar ekskursiju uz Inèukalnu noslçdzies ðîsvasaras ceïojumu laiks klubiòâ “Rezçdas”.

Ðogad skatîta Sigulda pavasara puíu ziedçðanas laikâ,iepazîti kaimiòi Ropaþos. Vasarâ, aicinot lîdzbraucçjus, ceïotspa Kurzemi. Rudens ekskursijâ Inèukalnu iepazît palîdzçjatautas nama direktore Inga Freimane. Tika apskatîta baznîca,izbraukts pa veco Vidzemes ceïu, apskatîta Inèukalna pils, kurâiekârtots bçrnu nams. “Rezçdas” viesojâs Dienas centrâ unatremontçtajâ kultûras namâ. Interesanta bija iepazîðanâs aroperdziedâtâjas Annas Ludiòas dârzu, kurâ kokus stâdîjuðidaudzi pazîstami Latvijas mâkslinieki. Atmiòai no ðî braucienatika pârvesti koðuma augu un krûmu stâdi no kokaudzçtavas,kur îpaðnieka Nika Ozola kolekcijâ ir 70 daþâdas virðu ðíirnes.Daudzas no tâm priecçja ekskursantus vçl vçlajâ rudens dienâ.

Klubiòâ “Rezçdas” turpinâs tikðanâs vienu reizi mçnesîkultûras namâ. Katrs pensionârs, katra vecmâmiòa un arîvectçtiòi tiek laipni gaidîti.

Ziòas sagatavoja Dzinta Krastiòa

Saulainâ atvasara joprojâm turpina mûs lutinât, bet dzestrierîti ar skarbu tieðumu brîdina par rudens klâtbûtni. Ir pienâcislaiks, kad zemes kopçji var izvçrtçt ienâkuðos raþu, sagatavotaugsni nâkoðajai. „Mâlpils Vçstis” vairâkiem Mâlpils pagastagraudaugu un dârzeòu audzçtâjiem lûdza pastâstît par aizvadîtâssezonas rezultâtiem, nâkoðâ gada iecerçm, kâ arî dalîtiespârdomâs par situâciju lauksaimniecîbâ.

Jânis Þiva, z/s „Arâji”:„Mûsu saimniecîbâ raþas novâkðana pabeigta jau pirms

mçneða. Graudaugi – mieþi un auzas tika iesçti 60 hektâru lielâplatîbâ. Veselîbas problçmu dçï ðogad uz tirgu neizgâju, 34 haatstâju papuvç. Lîdz ðim viens no biznesa darîjumiem bija griíi.

Lauksaimnieku rudens raþaTâ kâ Mâlpilî vairs nav kaltes, no ðîs kultûras atteicos. Auzasizauga negaidîti labas, bet mieþi vasaras vidû nedaudz apslîka,tad sekojoðâ karstuma periodâ izdega un rezultâts ir viduvçjs.Iepriekðçjâ gadâ rudzus neiesçju, lîdz ar to varu teikt, kanepiedzîvoju problçmas – ziemâ izsaluði nav, vârpâs sadîguðinav. Graudaugus iesçju vçlu, tâpçc vçlais vâkðanas posms maniekrita saulains. Iegûto raþu kopâ ar „Ruíu” saimnieku Jâni Pîíikaltçjam un uzglabâjam îrçtâ ðíûnî.

Nâkoðajâ gadâ atkal sçðu mieþus un auzas. Vçl ir doma parrapsi, pamçìinâðu, kas iznâk Manuprât, agrâk vai vçlâkbiodegvielu nâksies pielietot un izejvielas vajadzçs. Ðorudendegvielas sadârdzinâjums stipri ietekmçja visus darbus.



Turpinâjums no 5. lpp.

Graudaugu audzçtâjiem energo-ietilpîga gan arðana, gan kultivçðana,gan kulðana un þâvçðana. Cenas cçluðâsarî minerâlmçsliem, agroíîmijai. Pie-mçram, slâpeklim cenas trîskârðojuðâs.Ja runâjam par ES maksâjumiem, kâ esvaru konkurçt ar vâcieti, francûzi, kurðsaòem 200 Ls par ha, bet es 60 Ls. Beztam, viòi strâdâ ar modernu tehniku.”

Jânis Þîgurs, z/s „Jaunzemi”:„Ðajâ sezonâ man apstrâdâtâs pla-

tîbas bija apmçram 40ha. Ziemâji – rudzi,auzas, un mieþi, kâ arî kartupeïi. Vislabâkðogad padevuðies mieþi, vidçjâ raþîba 38cnt no ha, auzas 30 cnt. Rudzi sliktipârziemoja, izretinâto labîbu pâròçmavârpata, ievâcot sanâca tikai ap 15 cnt noha. To Mâlpils pusç varçja vçrot daudzosrudzu laukos. Ðie graudi neatbilst pârtikasgraudu prasîbâm un realizçðana iespç-jama tikai lopbarîbai vai spirta rûpniecîbai.Savukârt, labvçlîgajos laika apstâkïosgraudi pietiekoði izþuva un tos nevajadzçjakaltçt, kas ir liels atspaids zemniekiem.Kartupeïi vienâ augðanas periodâ pâr-dzîvoja sausumu, bet vçlâkmirka lietavâs. Kaut gan rudenînovâkti ideâlâ laikâ, ar kartupeïukvalitâti varçtu bût problçmas.Izaudzçto kartupeïu raþu vçrtçjukâ cieðamu. Kopumâ ðis nebijatik raþîgs gads kâ iepriekðçjais.

Domâju, ka drîzumâ rudzuaudzçðana atkritîs. Ik pârisgadus, vai katrâ treðajâ gadârudzi izkrît, salîst, bet atdot parzemâm cenâm lopbarîbasgraudos neatmaksâjas. Iespç-jams, daudzi zemnieki izvçlç-sies perspektîvo eïïas auguaudzçðanu. Ðobrîd par sevinezinu, jo mazajiem zemnie-kiem tad jâbût citai, precîzâkaitehnikai, hermçtiskâm kaltçmun toròiem ðo augu sçklu dçï.

Vispâr jau zemnieki dzîvo ar skatu uzES naudu, bet visi lîdzekïi, kas tiks saòemti,bûs jâiegulda nâkoðai raþai. Brîvo lîdzekïugandrîz vai nav. Jaunas tehnikas iegâdepa lielâkai daïai nozîmç milzîgas summaskredîtos un procentos.”

Igors Ðaboha, z/s „Agatnieki” :„Pârsvarâ saimniecîba strâdâ ar

ziemâjiem. 800 hektâru platîbâ bija iesçtirudzi, griíi un mieþi. Vçl arî vasaras mieþiun vasaras rapsis. Kaut pirmo gadu, betvisvairâk tika iesçts vasaras rapsis, kasizauga labi, dodot vislielâko raþu. Tâ pað-laik ir pieprasîta kultûra. Mieþi, salîdzinotar iepriekðçjo gadu, padevuðies vidçji,tâpat griíiem raþa zemâka, ziemas rudziðogad der tikai lopbarîbai. Jâpibilst, ka

ziemâji ïoti slikti pârziemoja. Vidçji cent-neros raþa ziemas rudziem – 15 cnt noha, mieþiem pâri 30 cnt, rapsim30-40 cnt.

Lielâko daïu graudu kaltçt nevajadzçja,jo tie labi izþuva uz lauka. Produkcijurealizçju Siguldâ z/s „Zemzari”, kur iepçrkvisa veida graudus, kâ arî Lauberç SIA„Kesko Agro”. Tur nodevu rapsi un lop-barîbas rudzus. Abâs vietâs ir kaltes unuzòçmumi graudus gan iepçrk, gan pârdod.Attâlumi tikai 20 km, tâpçc daudzi mâlpilieðiðos pakalpojumus labprât izmanto.

Visâm kultûrâm ðajâ sezonâ iepirku-ma cenas samazinâjums ir sâkot ar 5latiem un augstâk. Pie tam vçl pieaugadegvielas cena un pârçjâs izmaksas.Paðlaik cenas var pacelt daudzi, tai skaitâgraudu pârstrâdâtâji, bet uz grauduraþotâjiem tas neattiecas. Mums noòemnaudu par viòu noteiktiem standartiem,bet rezultâtâ mçs sedzam viòu izdevu-mus. Arî ES programmas veicina pâr-strâdâtâju darbîbu, nevis produkta raþo-tâjus. Kopumâ valda nenoteiktîba, zem-niekiem trûkst konkrçtas informâcijas unrodas iespaids, ka lauksaimniecîba mûsuvalstî nevienu neinteresç.

Ðoruden iesçjâm ap 400ha ziemâju

– rapsi, rudzus, tritikâli. Iesçtâs platîbasgalvenokârt atrodas Mâlpils pagastâ,daïa arî Siguldas pagasta teritorijâ. Do-mâju, ka pavasarî varçtu izmantot 1000ha zemes, bet jûtot valdîbas attieksmi pretzemniekiem, rodas ðaubas, vai tas irvajadzîgs.”

Andris Bergs, z/s „Atvases”:„Saimniecîbâ aptuveni 130 hektâros

zemes bija iesçti mieþi, auzas un griíi.Vislielâkâs platîbas aizòçma vasarasmieþi. Labâkâ raþa ðogad auzâm. Griíuun mieþu iekûlums viduvçjs, bet rudziapsala. Graudu novâkðana notika ïoti la-bâ laikâ, tâpçc vasarâjus nevajadzçjaþâvçt. Daïu griíu realizçju Siguldâ,pârçjie graudi vçl glabâjas toròos. Nelielâ

platîbâ pârdoðanai audzçjam arî kartu-peïus. Tie izauguði vidçji.

Zemniekiem paðlaik iet smagi, bet jâ-kustas ir. Minerâlmçsli, agroíîmija kïuvuðidârgâki, arî degviela apçd naudu. Paðamdaudz jâpiedomâ, kâ izdzîvot.”

Aivars Ruðiòð, SIA „Vildeni”:„ Nodarbojamies tikai ar dârzeòu au-

dzçðanu. Pavasarî iestâdîjâm 22 hektâruskartupeïus un 7 hektârus kâpostus. Notiem kâdi 2,5 ha agrie kâposti, kâ arîpuíkâposti. Pârçjie – vçlie kâposti skâ-bçðanai. Ðajâ vasarâ kartupeïi sausumâizkalta, pçc tam lietavâs izmirka. Tomçrraþa ir apmierinoða. Tirgum audzçjamvçlos kartupeïus, kas tiek realizçti çdi-nâðanas uzòçmumos. Ðogad ïoti labipadevâs agrie kâposti. Puíkâpostusaugðanas periodâ ietekmçja sausums.Paðlaik no lauka vâcam vçlos kâpostus.Atðíirîbâ no citiem, kas nebeidz vienjûsmot, man nepatîk ðis siltais rudens. Irjau skaisti, labi zemîti art, bet kâpostipâraug. Mûsu apkârtnç pat vçl viens stâr-íis staigâ, jauns, þiperîgs.

Lîdz ðim paði audzçjâm, skâbçjâm,realizçjâm produkciju. Tagad kâpostu

skâbçðanu un dârzeòu realizâcijuesam nodevuði z/s „Klabkalni”pârziòâ. Mûsu prece galvenokârttiek pârdota Rîgâ, Cçsîs, iet pat lîdzVentspilij, Jaunpiebalgai, nedaudzMâlpilî. Pieredze liecina, ka Latvijâdârzeòiem ir noiets, it îpaði pietrûkstkartupeïu. Bet dârzeòkopîbâ zem-nieki iesaistâs piesardzîgi. Mçsesam vieni no nedaudzajiem, kamnav blakus nodarboðanâs. ArîMâlpils pagastâ nevaram atrast otrukâpostu audzçtâju, tagad mûsusadarbîbas partneris ar 50ha lieluplatîbu ir no Elejas Jelgavas rajonâ.”

SIA „Sidgunda – 2”, valdespriekðsçdçtâjs Normunds Kal-niòð:

„ Aptuvenâs platîbas, ko ðo-ruden kûlâm bija ap 500 hektâri. Graud-kopîba ir viena no mûsu saimniecîbasnozarçm, bet ðogad lielâka uzmanîba tikapievçrsta piena lopkopîbai. It kâ daïçjigraudkopîba palika novârtâ, kaut gan tajâpaðâ laikâ ieguldîjâm lielas investîcijasgraudu pirmapstrâdçs. Uzstâdîjâm pilnîgijaunu graudu torni un jaunu kalti.

Ja runâjam par atseviðíâm graud-augu kultûrâm, tad griíi izauga, bet ne-guvâm to, kas bija cerçts. Jo tieði tad, kadgriíiem sâkâs apputeksnçðanâs periods,uznâca divas nedçïas garas lietavas.Tâpçc par griíu raþu nevar teikt, ka viòamums ir skumja, nevar teikt, ka laba, betpieticîga. Vçl bija iesçti pelçkie ziròi, kurusmçs realizçjam „Dobeles dzirnavnie-kam.” Pelçkie ziròi ðogad izauga labi, bet


VÇSTURE

paðu ziròu lielums varçja bût labâks. Noziemâjiem sçjâm vienîgi ziemas mieþus.Diemþçl tik tieðâm tie pierâdîja, ka mûsuklimatiskajos apstâkïos nevar pienâcîgiizaugt. Tâpçc no viòiem kâ graudaugukultûras atteicâmies. 70% iesçtos ziemasmieþus jau pavasarî pârsçjâm ar vasarasmieþiem, kuri ðogad izauga ïoti labi untika pârdoti putraimu raþoðanai. Rudzusneaudzçjam viena iemesla dçï - ja gadâsslikti klimatiskie un agrotehniskie apstâkïi,tad rudzus realizçt par tik zemâm cenâmkâ ðogad, vai spirta pârstrâdei, nav eko-nomiski izdevîgi.

Ðogad noslçdzâm jaunu lîgumu parsçklas graudu audzçðanu un sçklasgraudu pavairoðanu. Paòçmâm diezganlabu ataudzçjumu tritikâlei un centîsimiesizaudzçt par sçklas graudiem, lai tâlâk arfirmas starpniecîbu realizçtu. Sçklkopîbâsaimniecîbai jau ir iepriekðçja pieredze.

Ðajâ vasarâ mûsu galvenâ rûpe bijasavest kârtîbâ graudu pirmapstrâdi un

kûtsmçslu krâtuvi govju kompleksâ„Jaunzemi.” SIA „Sidgunda-2” raþoðanasmodernizâcijâ ir ieguldîjusi aptuveni 180tûkstoðus eiro. Tagad „Jaunzemos” re-dzama kûtsmçslu krâtuve pçc visâmpçdçjâm ES regulâm un paðu noteiktâvisstingrâkâs kontroles. Ðeit izveidotaviena no modernâkajâm sûkòu sistçmâmkûtsmçslu krâtuvç Baltijâ. Tehnisko pro-jektu izstrâdâju pats kopâ ar sertificçtubuvprojektçtâju. Ieceres realizâcijaiatradâm sadarbîbas partnerus Kanâdasfirmâ „Holle.” Paðlaik esam vienîgie ðîsfirmas oficiâlie pârstâvji Baltijâ. Ar avîzesstarpniecîbu gribu pateikties mâlpilieðiem– Grigorijam Kozïakovskim un Jânim Lûki-nam par palîdzîbu un akurâti izpildîto dar-bu „Jaunzemu”fermâ.

Ieguldîtâ darba rezultâti jau tagadatmaksâjas. Graudu pirmapstrâdes punk-tâ energoresursu ietaupîjums, salîdzinotar iepriekðçjo, ir vismaz par 50%. Tornispalîdzçja uzglabât graudus, nâkoðajâ

gadâ bûvçsim vçl papildus toròus. Arjaunâs tehnoloìijas palîdzîbu radusiesiespçja tîrumus nodroðinât ar kûts-mçsliem un samazinât minerâlmçsludevas. Visiem zinâms, cik ïoti ðobrîd cç-luðas minerâlmçslu cenas. Vienîgâproblçma, ka nâksies cînîties ar nezâlçm.

Vai mçs, liels un mazs zemnieks, teizdzîvosim, vai neizdzîvosim – to râdîsnâkotne. Kamçr ir mutes, tâs vajag pa-barot un visu no Eiropas nesavedîs. Bûvçtlielus biznesa plânus 3-4 gadus uzpriekðu, var tikai ïoti liels optimists. Mûsdzîve katru dienu brîdina. Drîzâk jâplânorisks, ar kuru saskaramies, darot tâdu vaicitâdu lauksaimniecîbas darbu, jâno-sprauþ mçríi. Lauksaimniecîba nav no-zare, tas ir dzîvesveids, kurâ mçs atro-damies un dzîvojam.”

Mâlpils pagasta lauksaimniekudomas uzklausîja Dace Krilovska.

Piebaldzçni braukuði caur Mâlpili uz Rî-gu tirgot linus. Ceïâ devuðies daudzi pajûgireizç, lai Kangaru kalnos tos neaplaupa.Reiz barons Taube, panâcis ðo pajûgu rindu,gribçjis tikt garâm, bet piebaldzçni navlaiduði.

Kad vakarâ viòi apmetuðies Ðopu krogûnakðòot, pie viòiem ieradies barona vagars– lai braucot uz muiþu, barons visus linus noviòiem atpirkðot. Piebaldzçni ievesti muiþasðíûnî un kârtîgi nopçrti: “Tev bûs savu kungucienît un laist to ceïâ garâm!” Pçc tam pie-baldzçni teikuði: “Caur Mçlpili jâbraucprçtîgi.” Ðis teiciens iegâjis tautâ. Kâds puikabraucis no tehnikuma kalniòa. Ritenim pazu-duðas bremzes. Puika guï grâvî. Garâm iettantuks un saka: “Caur Mçlpili jâbraucprçtîgi.”

Kâds ðoferis pârsniedz âtrumu. To apturinspekcija, lai piedzîtu soda naudu. Garâmiet vecîtis un saka: “Caur Mçlpili jâbraucprçtîgi!”

* * *

Robeþa starp Akenstakas un Buku mui-þu zemi bijis Ezerkalna ezers. Abu muiþuïaudis ezerâ zvejojuði katrs savâ malâ unviss bijis kârtîbâ. Bet tad Buku muiþu ie-spçlçjis kârtîs kâds poïu pans, kurð nolçmis,ka ezers pieder tikai viòam, jo citâdi viòazivis izíerot Akenstaks. Toties Akenstaks tonav varçjis paciest un iesûdzçjis poli tiesâ.Naktî Akenstaks savâcis savus zemniekus,licis izrakt grâvi no ezera lîdz Sudai. Ezerspârvçrties purvâ. Buku muiþkungs vairâkkârtpa kluso mçìinâjis grâvi aizbçrt, bet tas navizdevies. Un tâ nu mums ir Ezerkalna purvs,kur iet dzçrvençs.

* * *

Par to, kas grâmatâ par Mâlpili neietilpaEzerkalna ezera galâ atrodas Aklais

ezeriòð. Par to stâstîja Milda Vilciòa. Viòastçvs bijis meþsargs Akenstakâ un mâjaatradusies uz ðauras zemes strçles netâluno Aklâ ezeriòa. Ðis ezeriòð esot bez dibena.Tajâ nekad neapmetoties ûdensputni,nedzîvojot zivis un pat meþa zvçri neejot turdzert. Ezeriòam esot slikta slava, viòðievelkot cilvçkus. Nostâsti vçsta, ka tur senoslaikos noslîkusi Akenstakas muiþas kal-pone.

Kâ Jokumu mâju vârds cçliesMuiþas laikos ceïð uz Siguldu gâjis tuvu

Sudas krastam. Tas bijis bruìçts ar sar-kaniem íieìeïiem(arot zemi, tie vçl tagadnâkot ârâ).Kalnâ augusi îpatnçja priede –braucot pa ceïu, vai ejot sarunâjoties, tâdevusi atbalsi. Licies, ka priede jokojas arcilvçkiem. Kad priede nozâìçta un turuzbûvçtas mâjas, tâs nosauktas parJokumiem.

/Ðos abus pçdçjos nostâstusatcerçjâs Biruta Lûkina/

Bçdu stâsti par Mâlpilsmuiþas dîíiem

Sibîrijas dîíis savu nosaukumu ieguvisjau no tâ rakðanas laikiem. Zemnieki to ra-kuði ar rokâm un smiltis stûmuði ar íerrâm.Darbs bijis grûts kâ Sibîrijâ, bet vagars sçdçjisdîía vidû uz saliòas un pa reizei ar pâtaguuzðâvis darbiniekiem. Dîía dibens esotbruìçts no akmeòiem.

* * *

Pie Pils dîía nelabu galu òçmis baronsTaube. Viòu, mîlçjoties ar istabmeitu,dîímalâ sakodusi odze. Tajâ vietâ vçlâkTaubem uzcelts piemineklis.

* * *Klabaþu dîíi jau labu laiku pçc kara

gribçja iztîrît. Taèu ekskavators uzdûrâsmînâm, tâdçï tam vçl tagad neviens neíerasklât.

Ðajâ dîíî noslîka arî kâds tehnikumaaudzçknis. Braucot gar dîíi, traktors ieslîdçjadîíî, piespieþot puiða þaketes stûri. Viòðnoslîka.

Nostâstus apkopoja Regîna Diðlere

Sibîrijas dîíis.


�� Mâlpils vidusskolas skolçnu izdevums

Sveiciens visiem, kas lasa mûsu „Skolas ziòas”.

Jau mçnesi skolâ rit spraigs darbs, vasaras vçji no skolçnu galvâm beidzot izvçjojuði. Jau klât, lai cik tas arî âtri neliktos,pirmais brîvlaiks un pirmais vçrtçjums starpsemestra atzîmju veidâ. To saòemot, katrs var papçtît, kurâ priekðmetâ vçl „jâsarauj”,un to tad arî izdarît.

Bet ðajâ lappusîtç atskaòas no vasaras un atvasaras un varbût ar î viela pârdomâm.Redakcija

Uz tâlâm zemçm…Izrâdâs, ka pietiekami daudz skolçnu

vasaras brîvlaikâ ir pabijuði ârpus Latvijas.Aptaujâjâm tieði vidusskolas klases.

Vispirms par 12. klasi. Lîga, Artûrs un Santa kopâ ar tautisko deju

kolektîvu „Sidgunda” bija Slovâkijâ. Santai unLîgai tas bija atpûtas brauciens, bet Artûrsuzstâjâs kopâ ar kolektîvu. Vislielâko iespaiduatstâja kalnainâ daba, un pârsteidzoði likâs,ka ïoti daudz cilvçku neprot ne angïu, nekrievu valodu.

Artis bija Ungârijâ, viòam visvairâk atmiòâpalikusi Budapeðta un dabas objekti.

Madara bija Latvijas Sarkanâ Krustajaunieðu pieredzes apmaiòas braucienâVâcijâ. Iespaidi : pretimnâkoði, izpalîdzîgicilvçki, skaista, sakopta vide.

Vairâki skolçni devâs ciemos pie radiemvai paziòâm : Inuta un Jânis uz kaimiòvalstîmIgauniju un Lietuvu, Alise uz Angliju, Oïegs –uz Krieviju. Alisei dîvaini likâs tas, ka satiksmenotiek pa otru ceïa pusi. Atmiòâ palikusiAnglijas daba – klintis un kalni. Toties Oïegaskatam pavçrâs lieli, neaizskarti plaðumi, betcilvçki likâs ïoti izpalîdzîgi un atklâti.

Kur bijuði 11.klases skolçni?Iveta devusies uz ASV apciemot radus.

Viòa tur papildinâja savas angïu valodaszinâðanas. Cilvçki ðíita draudzîgâki nekâLatvijâ, bet nepatika tas kâ pârtika pârsvarâbija neveselîga – sasaldçti un jau gataviprodukti, pusfabrikâti.

Edgars, Valts un Rûta projekta ietvarosdevâs uz Vâciju, lai papildinâtu vâcu valodaszinâðanas(par to sîkâk lasiet atseviðíârakstâ).

Kas interesçjis 10. klases skolçnus?Kristaps bijis Ungârijâ uz tautisko deju

festivâlu. Viòu visvairâk saistîjuði augstie kalniun skaistâ arhitektûra.

Uz Lietuvu atpûsties brauca Mârtiòð, betuz Vâciju – Lîga. Mârtiòam visvairâk atmiòâpalikusi jûra, pilsçta un ….zivis, bet Lîgai –labsirdîgi cilvçki un sakoptâ daba.

Guntars vasarâ bija veselâs trîs valstîs –Ukrainâ, Polijâ un Lietuvâ. Viòu visvairâksaistîjuðas daþâdo tautu tradîcijas unatðíirîgais dzîvesveids.

Kopîgais secinâjums : viss ko cilvçks redz,dzird un iepazîst, paplaðina viòa redzeslokuun liek citâm acîm paskatîties uz savu Latviju.

Skolçnu ekskursijas tepat Latvijâzelta rudens laikâ

Ekskursijas – veids, kâ interesanti atpûsties, mâcîties cienît vienam otra vçlmes un,pats galvenais, - iegût jaunus iespaidus un zinâðanas.

Ðogad ekskursijâs devâs gandrîz visas klases, un tas ir daudz vairâk nekâ citusgadus. Bet tas jau arî saprotams: kâ tik skaistâ laikâ sçdçsi mâjâs?

Ïoti iecienîta bija Liepâja. Uz turieni devâs 7.b, 8.a, 8.b un 10.klase. Skolçni vçrtçjuði,ka marðruts bijis ïoti interesants, taèu vislielâkâ „atrakcija”, bez ðaubâm, bijis Karostascietums, kur varçja izbaudît gan pratinâðanu, gan sçdçðanu karcerî, gan citas skarbas„izklaides”.

Uz Kurzemi devâs arî 9.a klase, tikai viòu ceïojuma mçríis bija Ventspils, pa ceïamiegrieþoties arî Sabilç un Kuldîgâ. Arî viòi pârbrauca ar labu skaudîbu par Ventspilssakoptîbu.

Zemgales pusç pabija 12. klase. viòi bija Bauskâ, Rundâlç, Rîgas Kinostudijas pilsçtiòâpie Dþûkstes, kur filmç „Rîgas sargus”, un K. Ulmaòa „Pikðâs”.

Apmeklçta ðoruden bijusi arî Vidzeme. 11. klase bija Cçsîs, Gaujienâ un Alûksnç, bet5.a, 5.b un 1.a klase – Madonâ. Pa ceïam viòi apskatîja arî Bçrzaunes truðu audzçtavu,Blaumaòa „Brakus” un uzkâpa arî Gaiziòkalnâ.

3. un 4.b klase Mazsalacâ izstaigâja Kurbada taku, klausîjâs atbalsis Skaòajâ kalnâun apskatîja velniòus koktçlnieka Hirtes muzejâ.

4.a klase bija Rûjienâ, bet arî viòi pa ceïam iegriezâs Mazsalacâ.2.b klase ciemojâs Gaujas Nacionâlajâ parkâ, kur izstaigâja Lîgatnes dabas takas un

apskatîja Zvârtes iezi.Latgalç pabijusi tikai viena klase – 9.b, viòi apskatîja Rçzekni, Lîvânus, Aizkraukli un

sajûsminâjâs par pasakainajiem Latgales dabas skatiem.Paldies visâm klases audzinâtâjâm, kas tomçr uzòçmâs lielu atbildîbu, vedot skolçnus

ekskursijâs. Vismaz jaunâko klaðu skolotâjâm tas noteikti nebija atpûtas pasâkums.Prieks, ka visas klases bija ar redzçto apmierinâtas, un nesastapâm nevienu skolçnu,

kuram viòa ekskursija nebûtu patikusi.

Darbs – dzîves skolaVçloties noskaidrot, kâ vidusskolçniem veicies darba meklçjumos vasarâ, aptaujâjâm

58 skolçnus. No tiem 43 strâdâjuði, tikai 3 gribçja strâdât, bet neatrada iespçjas, bet 12darbu nemeklçja.

Visvairâk skolçnu strâdâjuði celtniecîbâ, lielâko tiesu kâ palîgstrâdnieki, bet bijuði arîatbildîgâki pienâkumi. No ðî grupas tikai 4 skolçniem darbs nav paticis.

Tiem 7 skolçniem, kam darbs bija saistîts ar lauksaimniecîbu – ravçðana, laistîðana -ne visiem tas paticis. Apmierinâti bijuði tie, kuri piedalîjuðies daiïdârzu veidoðanâ.

Grûts darbs bijis Mâlpils pienotavas siera cehâ, tomçr skolçni ir apmierinâti, jo labinopelnîjuði.

Bijuði arî 3 tirdzniecîbas darbinieki, no kuriem vienam ir skaidrs, ka viòð nekad ðajâjomâ nestrâdâs.

4 meitenes strâdâjuðas par auklîtçm, un , kaut gan darbs bijis grûts, visas atzîst, ka tasbijis ïoti interesants.

Skolçni strâdâjuði arî autoservisâ, viesnîcâ, ceptuvç, purvâ.11 skolçni strâdâjuði pat vairâkâs darba vietâs.4 skolçni nav apmierinâti ar saòemto atalgojumu, bet lielum lielâkâ daïa ir apmierinâti,

ka varçjuði samçrâ labi nopelnît, guvuði jaunas zinâðanas un darba rûdîjumu.Atziòas nâkoðajai vasarai :1.) darbs jâmeklç savlaicîgi;2.) jâsaprot, ka jaunietis bez specialitâtes nevar saòemt lielu algu, maz strâdâjot.


Îsâs ziòas

Septembra pirmajâ nedçïâ skolâ notika tradicionâlâ ziedukompozîciju izstâde.

16.sept. zâlç pulcçjâs klaðu komandas un konkursu parDziesmu un deju svçtkiem – „Kas palika sirdî?” Konkursu vadîja12.klase, uzvarçja 11.klase.

21.sept. Policijas dienas.

23.sept. skolâ Donoru diena. Prieks bija redzçt, ka arî 4Mâlpils vidusskolas skolçni vçlçjâs palîdzçt citiem.

29.sept. Miíeïdienas tirdziòð. Bija iespçja vareni iepirkties!Vislielâkâ piekriðana bija zâïu tçjâm.

30.sept. Skolotâju dienas atzîmçðana. 12. klases skolçniembija iespçja iejusties skolotâju lomâ, kas bija ïoti interesanti unpamâcoði.

7.oktobrî mûsu skolotâju ekskursija uz Siguldu. It kâ tepatblakus, bet tomçr tik daudz nezinâma!

Divas nedçïas AngermundçÐovasar no 1. lîdz 15. jûlijam 5 Mâlpils vidusskolas 10. klases

skolçni un audzinâtâja L. Krûmiòa devâs uz nometni Vâcijâ – „Vasarasakadçmija”. Tajâ piedalîjâs 35 jaunieði no 6 Eiropas valstîm – Latvijas,Lietuvas, Èehijas, Polijas, Ungârijas un Vâcijas.

Vieta, kur mçs dzîvojâm, atrodas apmçram 56 km no Berlînes.Mûs tur ïoti viesmîlîgi sagaidîja, un cilvçku attieksme bija ïoti pozitîva.

Sazinâjâmies angïu, vâcu un krievu valodâ.

Dienas pavadîjâm daþâdâs ekskursijâs un izbraucienos –Berlînç, kur apmeklçjâm arî Reihstâgu, Sansusî pilî, koncentrâcijasnometnç, dzelzceïa muzejâ u.c.

Otrajâ nedçïâ tika organizçti katras valsts nacionâlie vakari, arîmçs godam novadîjâm latvieðu nacionâlo vakaru.

Dalîbnieki bija sadalîti piecâs grupâs, un to galvenais darbs bijasagatavot divu stundu garu teâtra izrâdi – „Romeo un Dþuljetu”pantomîmas variantâ un sava veikuma prezentâciju. Viss labiizdevâs, pçc tam bija atvadu ballîte, un tad jau varçja posties mâjup.

Mûsuprât, ðis brauciens bija ïoti izdevies, jo mçs guvâm daudzjaunu, spilgtu iespaidu, iepazinâm Vâcijas un pârçjo valstu kultûru,kas arî bija ðî brauciena mçríis.

Paldies par iespçju ðâdâ lieliskâ pasâkumâ piedalîties.Rûta Gulbe-Ðvâne, Aïona Èama, Edgars Siliòð.

„Skolas ziòas” lappusi veidoja 12. klases skolçni

Valts Valters prezentâcijas laikâ Angermundç.

Skolotâji pie Krimuldas baznîcas.

2003.gada pavasarî Mâlpilî pirmoreizviesojâs divu Itâlijas skolu pârstâvji, laiveidotu kontaktus daþâdos skolu pro-jektos. Toreiz vçl neviens nevarçja iedo-mâties, cik plaðs turpinâjums bûs ðaivizîtei – trîs Comenius programmasprojekti seðu valstu astoòâs skolâs. Mâl-pilî tâ ir jauna starptautiskâs un sav-starpçjâs sadarbîbas pieredze mûzikasun mâkslas skolai un profesionâlajai vi-dusskolai. Ðoreiz par jaunâko notikumu.No 8.lîdz 15.oktobrim pieci Mâlpils profe-sionâlâs vidusskolas skolotâji un èetriaudzçkòi uzturçjâs Mortaras profesio-nâlajâ skolâ Itâlijâ, kur kopâ ar vâcu unitâïu kolçìiem strâdâja pie iepriekðçjâmâcîbu gadâ izvirzîtajiem Comeniusskolu attîstîbas projekta uzdevumiem, kasaktuâli visâm projekta partnerskolâm,dalîjâs pieredzç par skolu vadîbas undarba organizâcijas jautâjumiem, kâ arî

Atkal sapòu zemçpriecâjâs par krâðòo Itâlijas rudeni. Stâstaprojekta dalîbnieki:

“Itâlijâ biju pirmo reizi. Tâ man tâpatkâ daudziem bija sap-òu zeme. Iepazinâmiesar itâïu draugu viesmî-lîbu, viòu skolas darbaspecifiku. Pârsteidzacilvçku mierîgums, arkâdu viòi darîja katrudarbu. Interesanta iz-vçrtâs iepazîðanâs aritâïu skolas audzçk-òiem, pabijâm viòu lab-iekârtotajâs çdienu ga-tavoðanas telpâs. Ðiscentrs bija labs piemçrstam, kâ nelielâs telpâsvar ïoti ekonomiski iz-vietot darba vietas unnepiecieðamâs iekâr-

tas. Patika itâïu jaunieðu augstâ viesuapkalpoðanas kultûra.


Itâïu audzçkòi darba tçrpos.


Turpinâjums no 9. lpp.

Brîvajâ laikâ apskatîjâm tuvâkâspilsçtas. Ar interesi vçrojâm darbus apa-vu, betona konstrukciju rûpnîcâs un vînaraþotnç. Ïoti patika K.Kolumba dzimteneDþenova, kuras akvaparkâ vçrojâm brî-niðíîgo zemûdens pasauli. Visvairâk manpatika Milâna ar Domu, La Scala opera,Leonardo da Vinèi piemineklis. Brauciensbija izdevies, ieguvâm jaunus draugusun pieredzi turpmâkajâ darbâ. (sk.R.Isajeva)

“Vçrtîgs ieguvums bija apziòa, kasalîdzinoði ar itâïu un vâcu profesio-nâlajâm skolâm izskatâmies ïoti labi. Mû-su skolçni daudz dara, lai skolas videbûtu sakopta (tâs ir obligâtâs piecas undaudziem audzçkòiem vçl vairâkas stun-das skolas labiekârtoðanas, apkârtnesuzkopðanas darbos).

Skola kâ centrs, kas strâdâ ar maziembçrniem, pusaudþiem, veicot profesio-nâlo orientâciju, iesaistot skolçnus daþâ-dos projektos, motivçjot izvçlçties profe-siju, tâ domâjot par saviem nâkamajiemaudzçkòiem (vâcu kolçìu pieredze).Mani nedaudz pârsteidza “itâïu mie-rîgums”- nekur nav jâsteidzas, viss notieklçni, bez steigas, un tâpat viss projektâieplânotais tika paveikts.

Ïoti pârsteigta biju par lielajiem rîsulaukiem, rîsu audzçðanas vçsturi, tehno-loìijâm.

Ieinteresçja vâcu kolçìu pieredzepretsmçíçðanas kampaòas organizç-ðanâ, skolçnu projekti (iekârtoti smçíç-tâju laukumi, izgatavoti reklâmas plakâtiu.c.).

Ïoti interesants bija vâcu kolçìu pro-jekts par skolotâju saskarsmes kultûrukolektîvâ, skolotâju çtiku, tâs izpçti savâskolâ un ieteikumiem skolotâju çtikas,savstarpçjo attiecîbu uzlaboðanâ. (sk.D.Melcere)

Projekta dalîbnieki pie Mortâras profesionâlâs skolas.

“Itâlijâ mani visvairâk pârsteidza cil-vçki. Neskatoties uz savu temperamentu,ïoti mierîgi, nekur nesteidzas, atsaucîgi,izpalîdzîgi. Ïoti skaista daba, izcila ar-hitektûra. Skaistas çkas, kas funkcionâliiederas dabas ainavâ.” (sk. V.Mihejeva)

“Itâlijâ ir ïoti daudz skaistu kalnu, ir arîrîsu lauki. Interesanti bija redzçt, kâ tiekraþoti apavi, kâ tiek audzçti un novâktirîsi. Visspilgtâk atmiòâ ir palikuðas divaspilsçtas: Dþenova un Milâna. Gan vienâ,gan otrâ ir ïoti skaistas strûklakas un pie-minekïi. Vçlos pateikt lielu paldies Mâlpilsprofesionâlâs vidusskolas skolotâjiem undirektorei par iespçju piedalîties ðajâprojektâ.” (S.Siliòa, 4.kursa audz.)

Regulâri rakstot “Mâlpils Vçstîm” parES izglîtîbas projektiem daþâdâs valstîs,esmu ievçrojusi, ka visgrûtâk ir sistema-tizçt gan dalîbnieku atsauksmes, gan sa-

vus vçrojumus tieði par Itâlijâ notikuðajiempasâkumiem. Ðie iespaidi vienkârði nepa-kïaujas nekâdai sistçmai. Kâ spilgta moza-îka tie dzîvo savu dzîvi, katra atmiòâ pa-liekot savâdâki un neatkârtojami. Varbûttieði tâ ir Itâlijas burvîba, kas atkal un atkalvilina uz ðo sapòu zemi? Bet arî mûsu maza-jai Latvijai ir ðî pievilcîba. Vai gan citâdimâlpilieðu “itâïu bçrni”, kas ðeit viesojâsmaijâ, bûtu tik apòçmîbas pilni atkal brauktðurp. Pirmie bûs klât jau Ziemassvçtkos,citi vasarâ, bet, nupat Itâlijâ satikti, viòi sûtasirsnîgus sveicienus savâm Latvijas ìime-nçm, un man patieðâm þçl, ka nevaru ðeitattçlot to skatienu, þestus un sejas izteiks-mi, kas pavadîja mana “itâïu dçla” Davidesteikto: “Es mîlu Latviju.”

Itâlijas iespaidu mozaîkukopâ salikt mçìinâja L.Mukâne

CITA PIEREDZE

Pa Eiropas ceïiemMâlpilietis Ansis Þukovs jau 35 gadus

savu dzîvi saistîjis ar ðofera profesiju, un ðajâlaikâ nobrauktie kilometri vairâkkârt pâr-sniedz zemeslodes apkârtmçru. Viòa va-dîtâs maðînas ripojuðas pa daþâdiem ceïiemgan Latvijâ, gan bijuðajâ Padomju Savie-nîbâ, bet pçdçjos piecpadsmit gadosiepazîtas arî Rietumeiropas maìistrâles.

- Kâ kïuvât par tâlbraucçju ðoferi?Vispâr ðoferis esmu kopð skolas beig-

ðanas. Tûlît izmâcîjos un tâ visu laiku braucu.Sâkumâ strâdâju tepat kolhozâ, tad Siguldâ,vçlâk uzòçmumâ „Agrokoks,” no kura arînâcâs veikt lielâkus gabalus uz Krieviju,Armçniju, Gruziju. Padomju laikâ tâlbraucçjsðoferis bija tas, kurð braukâja pa Krieviju,PSRS. Nopietnâk uz ârzemçm iznâca braukt

padomju laiku beigâs, 90.-tajos gados.Strâdâjot Kuldîgas „Vulkânâ,” divus gadusreisi bija Somijâ.

- Kur tagad strâdâjat?Transporta uzòçmumâ SIA „Ormanis.”

Tas atrodas Salaspilî un sniedz transportapakalpojumus.

- Kâdus reisus jûs veicat un kâdu kravupârvadâjat?

Austrumu – rietumu – austrumu. Pamatâno Latvijas vedam kokvilnu vai dçïus.(Tâ nav„kokvilna,” kas tagad aug Latvijas laukos,bet nâk no Vidusâzijas valstîm.) Mçs uzreiznebraucam atpakaï. Tagad doðos uz Vâciju,bet pçc tam, iespçjams, vajadzçs braukttâlâk uz Spâniju, Itâliju vai Portugâli. Arîârzemçs veicam starpvalstu pârvadâjumus.Es galvenokârt braukâju uz Spâniju. Tad no


Spânijas, vai no Francijas, Vâcijas uz Krieviju– Maskavu, Òiþòijnovgorodu.

No Spânijas, piemçram, uz Krievijuvedâm buljona kubikus „Gaïinu Blanku.”Nupat Krievijâ ir uzcelta raþotne un mçs pie-gâdâjam izejvielas. Daudz pârvadâjamceltniecîbas íîmiju(ðpakteïus, maisîjumus)– no Vâcijas, Spânijas.

- Pastâstiet tuvâk par braucienu. Tagadjûs izbrauksiet no Latvijas, pçc cik ilga laikanonâksiet Spânijâ?

Vispirms Vâcijâ izkrauðu kravu. LîdzVâcijas robeþai paiet divarpus dienas, tâlâktrîs, èetras dienas. Cauri Spânijai jâðíçrso1000 kilometru. Bez tam, ievçrojam reþîmu,dienâ braucam deviòas stundas, tad deviòasguïam. Pirmajos gados pie robeþas nâcâsstâvçt 3 -5 dienas, pat nedçïu. Tagad robeþapalikusi tikai uz Krieviju.

- Veroties pa maðînas logu, kâdas jûsredzat ðîs daþâdâs zemes, kâdi ir ceïi unbraukðanas stils?

Polijâ redz plaðus saulespuíu, sîpolulaukus. Tur ceïa malâs pârdod lauksaim-niecîbas produktus: kartupeïus, sîpolus,âbolus, zemenes, íirðus, sçnes. Uz Jâòiemparasti nogarðoju poïu zemenes. Francijâaudzç kukurûzu, olîves, saulespuíes, betpârsvarâ vînogulâjus. Arî Vâcijas dienvidos– Bavârijâ daudz vînogulâju. Man ïotipievilcîga, pârsteidzoða liekas Spânija.Palmas, kaktusi. Brauc pa tiltu pâri upei, bettur aug kaktusi, jo èetrus gadus ûdens navlijis. Tikai pavasaros no kalniem nâk atkuðòuûdens vai lietus periodâ. Tikko atgriezos noskaistâm vietâm Itâlijâ – Monako, Kannâm,kuras atrodas augstu virs jûras lîmeòa.

Krievijâ redza-ma gan lielanolaistîba, ganuzlabojums.Ceïi ðeit vçldiezgan bç-dîgâ stâvoklî,tâpat daudzibenzîntanki.Maskava pil-nîbâ atðíirasno pârçjâsKrievijas. Tâ irmegapilsçta,valsts valstî. Topaðu var teiktpar visâm lie-lajâm pilsçtâm.

Ja runâ-jam par brauk-ðanas kultûru, tad Eiropâ uz lielâ ceïa tevijebkurð palaidîs garâm, vçl piebremzçs,pamirkðíinâs. Pie mums reti kurð tâ rîkosies.

- Kâ jûs raksturotu ðajâs zemçs sa-staptos cilvçkus?

Spâòi ir draudzîgi, labprât parâda ceïu,pat iekâpj savâ maðînâ un pabrauc lîdzi.Vâcijâ un Francijâ tâ nenotiks. Vâcijâ cilvçkiïoti punktuâli, sausi, viss pa plauktiòiemsalikts, viss pa strîpiòu, viss pa diedziòu. Arîstipri iedomîgi. Francûþi saglabâjuði dum-pîgo garu un vismaz pâris reizes gadâ sa-organizç kâdu streiku – gan lidotâji, ganautobusu un kravas maðînu ðoferi.

- Tâlais ceïð tomçr ir diezgan no-gurdinoðs un vienmuïîgs, kâ jûs îsinât laiku?

Visvairâk klausos mûziku. Gaidot kravu,parisinu krustvârdu mîklas. Tâs itîpaði iecienîtas bija stâvot rindâ pierobeþas. Viens otram pajautâjâm parâciju : vai tu zini to un to. Palasu arîgrâmatas - detektîvus, lubenes unnopietnâkus darbus. Ilfa, Petrova„Zelta teïu” vienreiz gadâ atkârtotipârlasu. Tas man patîk no skolaslaikiem, vçl ðodien româns navzaudçjis aktualitâti.

- Vai reisâ gadâs kâds brîvâksbrîdis, kurâ var atpûsties, tuvâkiepazît zemi?

Ja ïoti vçlas, var izkârtot. Kopâar sievu iepriekðçjâ gadâ bijâmaizbraukuði pie okeâna, pie Vidus-jûras. Peldçðanas sezona dien-vidos beidzas augustâ, toties mumsïoti piemçrots arî septembris, jotemperatûra tâpat saglabâjusieskarsta. Pilsçtas aplûkot ir sareþìîtâk,tâpçc, ka noliktavas parasti atrodasârpus tâm un tâpçc jâmeklç citstransports.

- Daudz laika pavadot prom noLatvijas, jums nezûd piederîbassajûta savai dzimtenei?

Ir daþâdi cilvçki. Daudziem patîkstrâdât un dzîvot Îrijâ, Anglijâ, Vâcijâ.Man tas neder. Domâju, ka es pat

nevarçtu strâdât vâcu firmâ vai kompânijâ.- Tas, ka mûsu valsts iestâjusies Eiropas

Savienîbâ, jûsu darbu diezgan pozitîviietekmçjis.

Vienîgais pluss manâ darbâ no ES ir brî-vâs robeþas. Ja balsoðanas laikâ atrastosLatvijâ, bûtu balsojis pret iestâðanos. Pârâkdaþâdi visi kopâ izskatâmies. Jau tagadfranèi, holandieði protestç pret jaunajâmdalîbvalstîm. Mçs viòiem tik un tâ esam noAustrumiem.

- Kâdâm, jûsuprât, jâbût îpaðîbâm, laikïûtu par tâlbraucçju ðoferi?

Jâvçlas to darît. Latvijâ paðlaik tâ navpopulâra nodarboðanâs, jo trûkst ðoferu.Kaut gan nopelnît var salîdzinoði labi. PirmsES jauno ðoferu bija vairâk. Tagad daudzi iraizbraukuði strâdât uz vietas ârzemçs.

- Vai jûs jau bçrnîbâ sapòojât par ðoprofesiju?

Nç. Lasîju Þilu Vernu un vçlçjos kïût parjûrnieku.

- Kâpçc nekïuvât?Gâju uz jûrskolu, bet netiku. Ðofera pro-

fesiju izvçlçjos nejauði. Izlasîju avîzç, kaOgres profesionâli tehniskajâ vidusskolâsagatavo ðoferus un aizgâju mâcîties. Betvispâr par ðoferi strâdâju kopð 1970.gada.Vçl sâkumâ nodarbojos ar motosportu, skijo-ringu, jo Mâlpilî tajâ laikâ bija tâdi motosportaentuziasti kâ Jânis Radziòð un Pçteris Sîlis.

Es par to nekad nebiju iedomâjies, kajau trîsdesmit pieci gadi pavadîti uz riteòiem.

- Ðajos gados droði vien pçc kilometruskaita esat zemeslodi apbraucis?

Domâju, ka vairâkas reizes. 12 – 14 000kilometru nobraucu mçnesî, bet gadâ180 000 kilometrus.

- Vai nav tâ, ka nepiepildîtajam sapnimkuìoðanai un tagad braukðanai ar maðînupiemît kopîgas iezîmes – tieksme pâr-vietoties, ceïot?

Jûs gribçjât sacît, klaidonîba, klaiòo-ðana. Es neteiktu, ka man tas nepatîk.Pierasts.

Dace Krilovska

Ceïð un kalni aiz Madrides.

Kopâ ar sievu Valdu netâlu no Kadizas,Spânijas dienvidos.


NOTIKUMI. CEÏOJUMI. IESPAIDI.

Mâlpils baznîcas dzîveTradicionâlâ rudens ekskursija

Skaistajâ 1. oktobra rîtâ, mçs Mâlpils baznîcas draudzes cilvçkiun citi pagasta iedzîvotâji ar pagasta padomes finansiâlo gâdîbu,devâmies ceïâ uz Ziemeïvidzemes baznîcâm. Brauciens sâkâs armâcîtâja Ivara Jçkabsona uzrunu un Dieva svçtîbas pilnas dienasvçlçjumu. Pirmâ pietura bija Straupes baznîca, kurâ mûsu çrìelnieceLiene Jçkabsone uz çrìelçm nospçlçja “Ak, kâ es vçlçtos”. Skançjalieliski! Tâlâk Streòèu baznîcas ( ar interesantiem latviskiemornamentiem sienu un griestu apdarç) apmeklçjums, plostniekaskulptûras un gleznâ Gaujas krasta apskate, kur uz estrâdesbrauciena dalîbnieku “kopkoris” nodziedâja “Ðe kur lîgo prieþumeþi”. Kâríu pagasta informâcijas centra vadîtâja sagaidîja mûs arinteresantu stâstîjumu par pagastu un tâ cilvçkiem, aizveda mûs uzjauno 2002. gadâ iesvçtîto Kâríu baznîcu – baltu, skaistu un sirsnîbasapdvestu. Tâlâkajâ ceïâ no Valkas baznîcas toròa redzçjâm plaðuValkas un Vagas panorâmu, jau aiz robeþas - Igaunijâ apskatîjâmSangastes pili.

Jau reizç ar saules rietu bijâm pie Vijciema baznîcas, kas irunikâla ar savu zvîòveda koka dçlîðu apðuvumu.

Sirsnîga pateicîba visiem, kuri piedalîjâs ðajâ jaukajâbraucienâ par izturîbu un labo saskaòu visas dienas garumâ,kas vçlreiz apliecina – mûs visus vieno un svçtî viens Dievs!

9. oktobrî Mâlpils ev.lut. baznîcâ svinçjâm Pïaujas svçtkus.Tie ir labdarîbas svçtki, kur cilvçki dalâs ar Dieva svçtîto, paðuizaudzçto rudens raþu, to ziedojot tiem, kam tâdas nav. Ðossvçtkus kuplinâja Suntaþu bçrnu ansamblis “Kâpnîtes”,iepriecinot mûs ar skaistâm slavas un pateicîbas dziesmâmDievam. Pçc koncerta visi pakavçjâs pie sadraudzîbas mielastaar svçtîto maizi un vînogâm.

Saziedoto rudens raþu ar Diakonijas darbinieku un sociâlâdienesta gâdîbu aizvedâm draudzes pensionâriem un Mâlpilsaprûpes centram.

Mîïa pateicîba visiem, kas dalîjâs savâ raþâ! Lai jums visiemdieva svçtîta raþa arî nâkamgad!

Atgâdinâm, ka Dievkalpojumi Mâlpils ev.lut. baznîcâ irkatra mçneða otrajâ un ceturtajâ svçtdienâ plkst. 14.00, arîSvçtdienas skolas nodarbîbas notiek katra mçneða otrajâun ceturtajâ svçtdienâ plkst. 12.00 baznîcâ.

Ar novembra mçnesi Mâlpils kultûras nama telpâs notiksBîbeles stundas. Pirmâ nodarbîba 4. novembrî pl. 18.00.

Diakonijas darba vadîtâja Ilga EgleEkskursanti pie Vijciema baznîcas.

Mâlpils “Urga” -Druvienâ

Cauri biezai rîta miglai, cauri jau saulesapmirdzçtajiem rudajiem Piebalgas pakal-niem tieði pâri Viòíu kalnam, garâm Pçrïuûdensdzirnavâm un Druvienâ iekðâ. Tâds8. oktobra rîtâ bija Mâlpils kultûras nama TLMstudijas “Urga” un Lauberes audçju kopas“Noskaòa” ceïojums uz muzeju “Druvienasvecâ skola”, kur katru gadu oktobrî notiek J.Poruka dzejas dienas. Ðeit jau no augustavidus bija apskatâma gandrîz 40 abukolektîvu dalîbnieku tautas lietiðíâs mâkslasdarbu izstâde.

Skançja Poruka dzeja Lauberes triodziesmâs un skolotâjas Inâras Bahmanesrunas pulciòa mazo dalîbnieku izpildîjumâ.Muzicçja Mâlpils mûzikas skolas audzçkòi.Savu dzeju runâja Vidzemes dzejniekuapvienîbas dzejnieki. Viòiem pievienojâs arî

jaunie autori no Druvienas un Gulbîðuskolâm.

Visu kopâ saistîja folkloras kopas “Pçrlis”rudens dziesmas un muzeja vadîtâjasGuntas Zvaigznekalnes stâstîjums, kuranoslçgumâ izskançja pateicîbas vârdiviesiem un mâjiniekiem. Visiem tika pîlâdþuievârîjuma burciòas, zâïu tçju maisiòi unmiíelîðu zars no Poruku dzimtas stâdîtâkrûma. Kâ tas ir tradicionâli Poruka muzejânoslçgumâ cienasts - uz ugunskura vârîta“Buòìa” zupa .

Mâjupceïâ, kad autobusâ vietu bijaatraduði arî izstâdes darbi – deíi, lakati, kokatrauki, pinumi, karotes, ðalles, cimdi un citaslietas, tika pârrunâti dienas iespaidi: muzejaskaidrâ vienkârðîba, izstâdes mâjîgaisiekârtojums, dzejnieka elpas klâtbûtne,“Pçrïa” dziedâtâju acu mirdzums, dzeltenolapu ceïð un gardâs pankûkas “Silmaèu”muzejâ, sâtîgâ “Buòìa” zupa ar pupiòâm

un grûbâm, vakara saules atspîdumsDruvienas dîíi, un visam pâri druvçnieðulaipnâ sirsnîba.

Dzinta Krastiòa

Pie Druvienas vecâs skolas.


“Projekts Pçdas”, kas jau vairâkus gaduspopularizç vides sakopðanas un aktîva dzî-vesveida ideju, îstenoja veselu gadu lolotusapni-14dienu velomaratonu Kriðjâòa Baro-na taka Tartû –Dundaga.

Tâ “Pçdas” sev atbilstoðâ veidâ nolçmasagaidît Kriðjâòa Barona 170.dzimðanasdienu, kas tiks atzîmçta 31.oktobrî. Tâlajâ1858.gadâ Tçrbatas universitâtes astro-nomijas un matemâtikas students Kr.Baronsceïu no Tçrbatas lîdz Dundagai gâja arkâjâm. Visu ceïâ piedzîvoto un redzçtoatzîmçja kartç un aprakstîja pirmajâìeogrâfijas grâmatâ- Mûsu tçvzemesapraksts. Balstoties uz seno karti, velo-maratona marðrutu izstrâdâja “Pçdas”darba grupa. Tolaik kad Kr. Barons ðo ceïumçroja kâjâm, viòâm tas prasîja nepilnaspiecas nedçïas. Ðajâs nedçïâs viòð nogâja500 km, savukârt mçs braucâm divasnedçïas un pieveicâm ap 900 kilometru.Mçs tâ pat kâ Kr. Barons brauciena laikâiepazinâm Latviju un Igauniju, satikâmiesar daudziem interesantiem cilvçkiem unapskatîjâm skaistas vietas. Ceïojot vairâkâsvietâs stâdîjâm kociòus, rîkojâm sakop-ðanas talkas kopâ ar vietçjiem ïaudîm.Braucâm lielâkoties pa zemes ceïiem,jâatzîst, kad ceïi ir tâdi kâdi ir un tas nebijaviegli. Nonâkot kârtçjâ pieturas vietâ, kurvarçja sajust siltu uzòemðanu un îpaðugaidîðanas prieku, smçlâmies spçkus. GanLatvieði, gan Igauòi ïoti viesmîlîgi mûssagaidîja visur kur ciemojâmies un atbals-tîja mûsu brauciena un darboðanâs mçríi.“Pçdas”- jau nav tikai atkritumu vâcçji. Tiek

Pa pçdâm Kriðjânim Baronam

organizçti daþâdi projekti, tai skaitâ po-pularizçta veselîga dzîvesveida ideja, zaïâdomâðana, kâ dzîves stils, cilvçku sadzî-voðana ar dabu, arî nepiecieðamîbu pçtîtLatviju. Ðo 14 dienu laikâ tieðâm ïoti daudzredzçjâm un dzirdçjâm par mûsu skaistozemi. Tâ ir tagad mana bagâtîba un zinâ-ðanu bagâþiòa ko esmu ieguvusi ðai brau-cienâ. Arî draugi ir iegûti! Bija jau reizçmputekïu kamols kaklâ un viena doma prâtâ-viss pietiek, bet uzrodas otrâ elpa un ceïð

tiek turpinâts. Ðis maratons ir iecerçts kâikgadçja tradîcija no 7-20jûlijam. Noteiktiiesaku ik vienam, kurð ir draugos ar velo-sipçdu, dabu, un ir gatavs 14 dienas atrau-ties no ikdienas rûpçm un raizçm. Braucie-nâ var piedalîties arî pa posmiem, braukttik daudz, tik âri, cik katrs spçj. Ja kâdu taspatiesi ir ieinteresçji var ielûkoties mâjaslapâ www.pedas.lv

Inese Birþa

Autore sporta muzejâ Tartu, Igaunijâ.

Pçdçjais un daudziem auto braucçjiemizðíiroðais posms norisinâjâs ðâ gada1.oktobrî Mâlpilî un Mâlpils pagastâ.

Neskatoties uz neseniem notikumiem,kad 18. septembrî Lielbritânijas posma laikâtraìiski gâja bojâ Peugeot komandas stûr-manis Maikls Pârks, Latvijas autorallijaèempionâta pçdçjais posms „Latvija 2005”notika. Finâlposmâ piedalîjâs visas Latvijasstiprâkâs ekipâþas pilnâ sastâvâ. Protams,ðâds notikums pulcçja ïoti daudzus auto-sporta fanus un lîdzjutçjus.

Sestdien sportistiem bija jâveic 112,95km garð ceïa posms, kas sastâvçja no daþâ-da garuma âtrumposmiem, daudziem lîku-miem un ðauriem ceïiem, kas ïoti patîk skatî-tâjiem, bet sagâdâ grûtîbas autosportistiem.

Mâlpilî notika divi posmi, kur katra posmagarums bija 3,6 km. Bet, lai skatîtâjiem bûtuçrtâk un slinkâkajiem nebûtu daudz jâstaigâmeklçjot skatâmâkâs vietas, organizatoriparûpçjâs, lai abi posmi notiktu vienuviet unpa to paðu ceïu. Posma daïa A4 gâja garveco pienotavu, tad augðâ gar darbnîcâm un

Latvijas autorallija finâls Mâlpilî

SPORTS

visbîstamâkais posms vijâs ap dîíi. Spor-tistiem bija jâbrauc uzmanîgi, lai nepieïautukïûdas, bet nedrîkstçja braukt lçnâm unzaudçt tik svarîgâs sekundes. Pçc galvu rei-binoðiem lîkumiem, lai tiktu lîdz finiðam, auto-sportistiem bija dots taisns ceïa posms caurMâlpils skaisto parku.

Jâòa Varabjova vadîtais Mitsubishi Lan-cer Evo 8 nelika ekipâþai vilties un tâdejâdiuzvarot 8 no 9 âtrumposmiem, viòi droðinostiprinâja otro vietu N4 kategorijâ. Tomçr

par Latvijas èempioniem N4 kategorijâ kïuvaAivis Egle/Normunds Aizkalns.

N2000 kategorijâ cîòa par viceèempionatitulu risinajâs starp Anda Neikðâna/EdgaraUtâna duetu un Kaspara Ðimkusa/ArmandaÐimkusa duetu. Diemþçl avârijas dçï priekð-pçdçjâ posmâ A. Neikðâna ekipâþa bij spies-ta izstâties, kâ rezultâtâ viòi palika 3 vietâèempionâtâ. Par viceèempionu N2000 kate-gorijâ kïuva Kaspars Ðimkus/ArmandsÐimkus.

A Plus kategorijâ kopvçrtçjumâ par uzva-rçtâjiem kïuva Raimonds Kisielas/Gints Siliòð,

bet R2000 kategorijâuzvarçtâji ir Egils Île/Mâris Île. Lîdz ar to rallijasezonu var uzskatît parnoslçguðos.

Rakstu sagatavojaRaimonds Stutâns

BA „Turîba”Sabiedrisko attiecîbu

fakultâte


Sporta ziòas2005.gada 25.septembrî Siguldas pagasta Silciemâ notika

Rîgas rajona sporta spçles Rudens krosâ, kurâs startçja arîmâlpilieði. Kopumâ piedalîjâs 9 rajona komandas un Mâlpilskomanda kopvçrtçjumâ, ar izcînîtajiem 80 punktiem, ierindojâs6.vietâ. Pârliecinoði ar 97 punktiem no 100 iespçjamajiemuzvarçja vietçjie – siguldieði. Jâpiebilst, ka mâlpilieðiem lîdz2.vietai pietrûka tikai 7 punkti, t.n, ka komandas no 2. lîdz 6.vietaisarindojâs ïoti cieði. Individuâli Mâra Leitâne savâ vecuma grupâdiezgan pârliecinoði izcînîja uzvaru, bet Vilnis Brikðíe savâvecuma grupâ ieguva treðo vietu. Mazliet pietrûka OlgaiVolosatovai un Aivaram Melcerim, kas savâs vecuma grupâsierindojâs attiecîgi ceturtajâ un piektajâ vietâ.

2005.gada 10.oktobrî, ðogad jau treðo reizi, Siguldâ, veikalâ„Elvi”, pulcçjâs labâkie Rîgas rajona meistari boulingâ, starp kuriembija arî mâlpilieði. Atðíirîbâ no iepriekðçjâm divâm reizçm, ðîssacensîbas bija iekïautas Rîgas rajona 2005.gada sporta spçïukopvçrtçjumâ un lîdz ar to daudz nozîmîgâkas un apmeklçtâkas.Kopumâ piedalîjâs 14 komandas un katru komandu pârstâvçja 2sievietes un 2 vîrieði. Brînumainâ kârtâ nebija atbraukuði iepriekðçjodivu reiþu vieni no lîderiem – Sçjas komanda, bet tas nekâdâ ziòâneietekmçja cîòu spraigumu. Uzreiz jâpiebilst, ka mâlpilieðinostartçja ïoti veiksmîgi un pârliecinoði, iegûstot 2.vietu. UzvarçjaSiguldas novada komanda, bet 3.vietu ieguva Babîtes komanda.

Mâlpils komandu pârstâvçja Olga Faïiïejeva, Dace Èîma, JânisKlauss un Edgars Balodis. Visi nostartçja ïoti labi un stabili. JânisKlauss starp vîrieðiem izcînîja treðo vietu. Apsveicam !!!

2005.gada 15.oktobrî Mâlpilî notika ikgadçjâ Mâlpils kausaizcîòa volejbolâ, kurâ ðoreiz ïoti neaktîvi bija vietçjie – mâlpilieði.Kopumâ piedalîjâs 4 komandas, kuras, spçlçjot katrs ar katru,sadalîja medaïas. Spçles bija ïoti spraigas un tiesneðiem nâcâspat skaitît papild râdîtâjus, lai noskaidrotu medaïniekus. Treðoreizi pçc kârtas par Mâlpils kausa ieguvçjiem kïuva LMTkomanda, kuras sastâvâ startçja arî mâlpilietis – Ìirts Lielmeþs.Otro vietu izcînîja LAIKO komanda (Vitâlijs Lepins, MareksCimurs, Jânis Diðereits, Roberts Bâkulis, Arsçnijs Petrenko),bet treðajâ vietâ ierindojâs komanda DZELZS VILKS (EdgarsBalodis, Mâris Èîma, Adrians Fjodorovs un Oskars Janbergs),kuras nosaukums tapa par godu iepriekðçjâ dienâ notikuðajamgrupas „Dzelzs Vilks” koncertam Mâlpilî. Mazliet nepaveicâskomandai FIDELI, kuras sastâvâ startçja mâlpilietis – GustsNorkârklis, jo, uzvarot pçdçjâ kârtâ LMT komandu, viòiem bijaiespçja plûkt uzvarçtâju laurus, bet neveiksmes gadîjumâ atkristuz 4.vietu, diemþçl viòiem nepaveicâs un nâcâs samierinâtiesar 4.vietu.

Sporta organizators – Mâris Èîma,t.6445802

Sacensîbu kalendârs:26.novembris – Dambrete, Ðautriòu meðana

Mâlpils kausa volejbolâ ieguvçji – LMT komanda.

2.vietas ieguvçji Rîgas rajona 2005.gada sporta spçlçs boulingâ.

Mçs – dzimuðie rîdzinieki – nevaram le-poties ar to, ka dzîvojam Mâlpilî 100 gadus,taèu atnâcâm ðurp ar domu, ka te bûs mûsudzimtas saknes, mûsu palikðanas vieta. Laiieaugtu te, nevis muktu projâm no Latvijas.

Esmu tçlniece. Mans vîrs Sandris Skrib-novskis ir akmeòkalis jau paaudzçs – vec-tçvs Jçkabs; tçvs Arnolds Skribnovskis –tçlnieks un ilgus gadus pasniedzçjs undocents Mâkslas Akadçmijâ. Sandris –sertificçts akmens apstrâdes meistars,Amatniecîbas Kameras biedrs un Latvijasakmeòkaïu sekcijas vadîtâjs. Strâdâjis pieBrâïu kapu altâra atbalsta sienas restau-râcijas darbiem.

Atmodas sâkumâ gandrîz visi akmeò-kaïi piedalîjâs veco kapu sakopðanâ. Rîko-

MUMS RAKSTA, JAUTÂ

Atbildot uz “Mâlpils Vçstîs” publicçtajiem rakstiem, par kapu vietu saglabâðanuja talkas. Taèu – talka nav tâ, ar ko var veiktpieminekïu atjaunoðanu! Nç, nç! Talkas irlaba un atbalstâma lieta un ar to palîdzîbuvar veikt tos darbus, kur nav nepiecieðamasprofesionâlas amatnieka zinâðanas. Bet –profesionâla darbu vadîðana gan!

Mçs jau sen izstaigâjâm kapus unspriedâm un domâjâm, ko varçtu darît...kâ sakopt, kâ saglabât..., lai nespârdîtukâjâm, lai nenoraktu zemç... Visiempieminekïiem nemaz nav nepiecieðamaatjaunoðana. Tos tikai vajadzçtu pacelt,nolikt vietâ, nostiprinât un notîrît. Bet irpieminekïi, kuriem vajadzîga profesionâlapieeja. Tie ir pieminekïi: 1) kâ amatnie-cîbas ðedevri – roku darbs) izcilu perso-nîbu piemiòas vietu saglabâðana.

Mçs piedâvâjâm izmantot pieminekïudetaïu ( krustus u.c.) saglabâðanu, novie-toðanu un konservâciju, iestiprinot tosakmens mûra sienâ. Te var un vajag iz-mantot veco kapsçtas laukakmeòu þogu.

Patreiz laiki mainîjuðies un ne uz labopusi amatniekiem. Mazos uzòçmçjus iz-spieþ lielâs firmas, kuras par dempingacenâm ieved ðíçlîtçs sagrieztus akmeòusun par salîdzinoði lçtâm cenâm pârdot toskâ “pieminekïus”. Bet, kuri nostâv lîdzpirmajai vçtrai, kas pârðíeï tos kâ skaidas.Par ko jau pârliecinâjâmies pirms daþiemgadiem, kad vçtra nopostîja Lâèupes ka-pus Rîgâ un citviet.



Turpinâjums no 14. lpp.Patreiz mçs kopjam “Podiòu” veco saimnieku Kalcenavu atdusas

vietu un ar laiku atjaunosim ðo pieminekli. Kopjam tai apkârt esoðâstrîs unikâlâs vecâs kapu vietas. Pie mâjâm stâvçs ( patreiz top) ak-mens ar uzrakstu: Dusiet mierîgi tâlajâ Sibîrijâ, mçs mîlçsim jûsuzemi”- veltîjums Kalcenavu dçliem, kurus izsûtîja. Tâpat arî mçs esamsagatavojuðies – nokaluði, noslîpçjuði akmeni un uztaisîjuði tam pa-matu – akmenim, kurð domâts uzstâdîðanai pie kaplièas (bezatlîdzîbas!) ar ðâdu uzrakstu – aicinâjumu:

CEÏINIEK!PASVEICINI NO MUMS SAULI! JO – TU VÇL ESI! TU VARI! TU

ESI ATNÂCIS PIE SAVIEM MÎÏAJIEM – SAKOPT VIÒU ATDUSASVIETU, BET –CIK DAUDZ IR TÂDU, PIE KURIEM NEVIENS, NEKADNEATNÂKS!

TAD NOLIECIES PIE SAVA KAIMIÒA SEN NEKOPTÂS KOPIÒAS,JO – VARBÛT PÇC GADIEM – KÂDA SVEÐA ROKA NOLIEKSIES, LAISAKOPTU TAVU ATDUSAS VIETU!

Esmu pârliecinâta, ka cilvçki nav ciniski, ka cilvçki atsauktos uz ðoaicinâjumu, bet – tam nav jâbût lapiòas veidâ – piestiprinâtam piestaba – uz îsu brîdi, bet tâdam – uz visiem laikiem! Bet mçs vieninespçjam visu. Mums nav lîdzekïu, lai samaksâtu burtu kalçjam.Akmens stâv. Sandrim vasara ir vienîgais laiks, kad ar kaut cik nopelnîtiztikai, jo akmens apstrâde ir sezonas darbs. Ziemâ tas nav iespç-jams. Ziemâ nav darba...

Uz Valkîru un Zviedru ìimenes lûgumu saglabât kapus – es varuatbildçt: MÛS VIENO: Vçlçðanâs saglabât un sakop kapus. Un mçsreâli to varam izdarît. Mçs varam, mçs protam, bet... MÛS ÐÍIR: - Tas,ka ar lûgumiem un gribçðanu vien akmeòus un krustus no zemesnepacelsi. Vajadzîga tehnika, instrumenti... laiks un cilvçki... Tâtad –lîdzekïi!!!

Nabadzîba neïauj. Tâpat, lai kâ arî gribçtu, vairs nav iespçjamssarîkot talkas ar profesionâliem akmeòkaïiem. To var saprast, jocilvçkiem ðajâ laikâ ir nevis jâdzîvo, bet jâizdzîvo!!! Visiem ir ìimenes!Un ðis darbs nav vienai dienai vien. Tâ kâ es nevaru piekrist ViktorijaiKalniòas kundzei! Bûtu Mâlpilî, kas kopj! Tâdâ nozîmç, kâ aprakstîju.Grûti ticçt, ka pagastâ nebija zinâms, ka dzîvo profesionâli cilvçki ðajâjomâ. Kas attiecas uz kapsçtas (sa) kopðanu (lapas, celiòi, nezâles...),tad domâju, ka tas gan attiecas uz pagastu un negribas ticçt, ka nevaratrast ( noalgot) kopçjus. To gan arî varçtu darît ar parastâm talkâm.Tâ bûtu svçta lieta.

Dzintra Jansone – tçlnieceSandris Skribnovskis – akmeòkalis

2005. gada 2. oktobrî Mâlpils “Podiòos”

Policijas ziòas

20. septembrîSiguldas policijas nodaïâ saòemts 1958.g. dzimuða vîrieðaiesniegums par to, ka ilgâ laika periodâ 1967.g. dzimis vîrietisaizòçmies no viòa lielu naudas summu un lîdz ðim brîdim nav atdevis.

25. septembrîMâlpils pagastâ, savâ dzîves vietâ 1971.g. dzimis vîrietis sarîkojisìimenes skandâlu.

28. septembrî1973.g. dzimis vîrietis konstatçja, ka Mâlpilî no a/m FIAT-TEMPRA,atlauþot durvis, nozagtas viòam piederoðâs mantas un sabojâtsoptiskais radio aparatûras kabelis. Nodarîts materiâlais zaudçjumsvairâk nekâ 200Ls. Ierosinâta kriminâllieta.

Tajâ paðâ laika periodâ Mâlpilî apzagta vçl viena automaðîna, VWPASSAT, kurai arî atlauzta durvju slçdzene un no a/m nozagts CDautoatskaòotâjs ar radio. Ðajâ gadîjumâ materiâlâ zaudçjumasumma sastâda vairâk nekâ 100 Ls.

2. oktobrîMâlpilî, izsitot loga rûti, no saimniecîbas çkas izdarîta zâdzîba.Nozagtas 1959.g. dzimuðam vîrietim piederoðas mantas, vairâk nekâ100 Ls vçrtîbâ.

12. oktobrîMâlpilî, izurbjot balkona durvîs caurumus un,caur tâm iekïûstot mâjâ,no tâs nozagts mobilais telefons un nauda. Nodarîts materiâlaiszaudçjums gandrîz 200 Ls.13. oktobrî

Siguldas policijas nodaïâ saòemts 1981.g. dzimuðas sievietesiesniegums par to, ka viòai no nozaudçta naudas maka nozagtanauda 6 Ls un no kredîtkartes noòemta nauda 40 Ls.14. oktobrî

Siguldas policijas nodaïâ saòemts 1934.g. dzimuðas sievietesiesniegums par to, ka ganîbâs ar metâla stieni tîði savainota viòaipiederoða tele.

Mâlpils pagasta katlumâjâ ugunsgrçkâ bojâts jumts 8 kvadrâtmetruplatîbâ. Materiâlais zaudçjums 200 Ls.

19. oktobrîSiguldas policijas nodaïâ saòemts 1962.g. dzimuðas sievietesiesniegums par to, ka 1948.g. dzimis vîrietis neatdod viòai viòaspersonîgâs mantas, kuras atrodas vîrieða dzîvoklî Mâlpilî.

Ceïu satiksmes negadîjumi

1. oktobrîMâlpilî, Pils un Mergupes ielu krustojumâ notika sadursme starpautomaðînu AUDI A6, kuru vadîja 1978.g dzimis vîrietis un automaðînuVW PASSAT, kuru vadîja 1960.g. dzimis vîrietis. Bojâti transportlîdzekïi.Mâlpils pagastâ, autoceïa Inciems –Sigulda 25.km, 1958.g. dzimisautomaðînas VW PASSAT VARIANT vadîtâjs uzbrauca meþa zvçram,kurð ðíçrsoja braucamo daïu. Bojâts transportlîdzeklis.

10. oktobrî1981.g. dzimis automaðînas FORD SCORPIO,(kurai nav veikta valststehniskâ apskate un izdarîta obligâtâ civiltiesiskâ apdroðinâðana)vadîtâjs, kurð vadîja automaðînu bez tiesîbâm vadît attiecîgaskategorijas transportlîdzekïus, braucot pa vietçjas nozîmes ceïu noautoceïa Garkalne- Mâlpils puses, nobrauca no ceïa braucamâsdaïas un apgâzâs. Bojâts transportlîdzeklis.

Rîgas rajona policijas pârvaldes preses un sabiedriskoattiecîbu galvenâ speciâliste Inguna Gaile, t. 7219729

PAZIÒOJUMSPAR BÛVNIECÎBAS IECERES

PUBLISKO APSPRIEÐANU.Mâlpils pagasta padome izsludina èetru nedçïu Mâlpils

vidusskolas sporta zâles bûvniecîbas ieceres publisko ap-sprieðanu.

Mâlpils pagasta iedzîvotâji un citi interesenti tiek aicinâtiiepazîties ar informatîvo materiâlu par bûvniecîbas ieceri lîdzðâ gada 15. novembrim pirmdienâs un ceturtdienâs plkst.9.00 – 18.00, otrdienâs, treðdienâs plkst 9.00- 17.00, piekt-dienâs 9.00- 16.00 Mâlpils pagasta padomes bûvvaldestelpâs Nâkotnes ielâ 1, Mâlpilî.

Lûdzam iesniegt savus priekðlikumus un ierosinâjumuslîdz 2005. gada 15. novembrim Mâlpils pagasta padomeskancelejâ ( Nâkotnes ielâ 1, Mâlpilî, Rîgas rajonâ, LV – 2152).

Bûvniecîbas publiskâ apsprieðana un lçmuma pieòem-ðana Mâlpils pagasta padomes sçdç 2005. gada 16. novembrîplkst 15.00 Mâlpils pagasta padomes zâlç Mâlpilî, Nâkotnesielâ 1.

16 mALpILS VESTIS- -

SLUDINÂJUMI INFORMÂCIJA REKLÂMA

Mâlpils pagasta padomes izdevums "Mâlpils Vçstis"Adrese: Nâkotnes iela 5, Mâlpils, Rîgas rajons, LV – 2152Tâlruòi: 7925390, 7970888Redaktore: Dace Krilovska, þurnâliste: Dzinta KrastiòaInformâcijas centra vadîtâjs: Salvis Krieviòð

Mâkslinieciskâ noformçjuma konsultante: Mâra ÂrentePar raksta saturu un faktu precizitâti atbild tâ autors“Mâlpils Vçstis” elektroniski http://www.laikraksti.lvMakets sagatavots un iespiests SIA "N.I.M.S."Rîgâ, Pçrnavas ielâ 47/3, tâlrunis: 7311424

2005. gada oktobris

Sveicam novembra jubilârus!

Es tagad aizeju, bet ne jau prom,Es aizeju tâpat –Ar citâm puíçm, citu sauli,Ar citu zemi parunât.

Esam kopâ ar savu klases audzinâtâju Inu Turkinu,tçvu smilðu kalniòâ pavadot.

Sarîkojumi Mâlpils kultûras namâ2005. gada novembra mçnesî

Piektdien, 4. novembrî 20.00 Diskotçka un grupa “DEVICE”

Sestdien, 12. novembrî 13.00 Sarîkojums pagasta pensionâriem“Mârtiòroþu laiks”

Adîjumu, tamborçjumu demonstrçjumi – Rîgas TLM studija“ATKALNIS”, Ropaþu senioru vokâlâ ansambïa un “Rezçdu”

ansambïa dziesmas. Tçja un pîrâgi.Lûdzam dâmas un kungus ierasties uz sarîkojumu ar cepuri

galvâ, lai bûtu ko izrotât ar mârtiòrozes ziedu.Interesantâko cepuru îpaðniekiem balvas!

Ieejas maksas vietâ – ziedojumi pîrâgu cepçjiem.

Sestdien, 12. novembrî 19.00Grupas “LÎVI” KONCERTS

“Lîvi” joprojâm ir latvieðu roka leìendârâkâ grupa, un turpina radît svaiguun vitâlu rokenrolu, kas nekïûdîgi atrod vietu radiostaciju un pârdoðanastabulu augðgalâ.“Apbrînojama ir no citiem atðíirîgâ mûziíu gara dzîve uz skatuves. Daudziuznâk, nospçlç un aiziet. Tomçr pçc “Lîvu’ aizieðanas tâ vien ðíiet, kaviòi daïu savas dzîves ikreiz atstâj tur, kur spçlç. Un ikvienam no mums.Ar to, ka viòi var sevi izteikt savâ mûzikâ, mums dotas tiesîbas ieskatîtiestâdâ dziïumâ, ko ikdienâ neiespçsi” (Mazvçrsîte). ( //www. livi.lv/)

Piektdien, 18. novembrî 17.00Latvijas Republikas proklamçðanas dienai veltîts sarîkojumsUzrunas, apsveikumi, Mâlpils dziedâtâju un dejotâju koncerts

plkst. 21.00 Balle. Spçlç grupa “Roja”.

Sestdien, 26. novembrî E. Veizâna mûsdienu deju festivâls

Ceturtdien, 1. decembrî 13.00Liepâjas ceïojoðâ leïïu teâtra izrâde “Burvju stabulîte”

Treðdien, 2. novembrî plkst.. 17.00Mâlpils pagasta bibliotçkâ sarîkojums “Lîbieðu valodas stunda”Piedalâs – Zoja Sîle, vienîgâ lîbieðu valodas skolotâja Latvijâ un

pasaulç. Viòas palîgs Edgars Sîlis. Ansamblis “Lîvlist”. AnitasMellupes apgâda “Likteòstâsti” jauno grâmatu galds.

Ieeja 0.50 Ls

Pacel, dzîve, vçl uz spârniem,Ne jau lidot – vçju just.Pâri nodzîvotâm dienâm,Pâri nodzîvotiem gadiemPacel, dzîve, vçl uz spârniem.

Marta Bârbale

70 – Marijai Iesalniecei, Valentînai Ivanovai,Anastasijai Jakovïevai, Heinim Jurisonam,Jânim Kozlovskim, Ainai Raubiðkai,Zelmai Saulei

75 – Ivaram Bîriòam, Eleonorai Kinèai,Annai Smeilei, Gunâram Ðtrauham

80 – Lonijai Kïaviòai, Jânim Laizânam

85 – Elmâram Miíelsonam,Teklai Þovnerei

Cienîjamie Mâlpils pagasta iedzîvotâji un viesi!Sidgundâ „Rikterçs” atvçrâs jauna frizçtava, kurâ var saòemt

gan friziera, gan manikîra pakalpojumus. Ir iespçja pieaudzçt nagusar akrila materiâlu. Pârdoðanâ labi un efektîvi matu kopðanas lîdzekïi.

Ar prieku gaidîðu Jûs pie sevisP;O;C;P- 9.00 – 19.00T - 9.00 – 17.00S; Sv – pçc iepriekðçjâs vienoðanâs pa tel.7956729, 6594946

Meistare Guna

Izsakâm sirsnîgu pateicîbu Mâlpils pagastaPadomei par atbalstu Mâlpils luteriskâs draudzesekskursijai pa Ziemeïvidzemes baznîcâm.

Dieva svçtîbu labvçïiem novçlMâlpils evaòìçliski lut. baznîcas draudze

29. oktobrî pulkst.10.00DABAS DRAUGU TALKA PILSKALNÂ

Lîdzi jâòem labs garastâvoklis, strâdâtprieks,darba cimdi, cirvis, ïoti vçlams – motorzâìis. Kopîgisakârtosim un sagarinâsim krituðos, bebru nograuz-tos, vçja lauztos kokus.

Noslçgumâ kopîga pasçdçðana pie ugunskura.Un, padomâ – ieguvums bûs dubultîgs – par vienu

sakoptu vietu vairâk un par vienu, diviem, daudziemlîdzîgi domâjuðiem draugiem, ar kuriem kopâ arîturpmâk varçs “kalnus gâzt” vairâk!

Pçrk mâju, zemi Mâlpils pagastâ vai citur. Tel.9213089

mALpILS VESTIS · vinâðanas likums”. • Apstiprinât noslçgtos zemes nomas lî-gumus starp...

Documents

Transcript of mALpILS VESTIS · vinâðanas likums”. • Apstiprinât noslçgtos zemes nomas lî-gumus starp...