Laikraksts "Latvietis" 648Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com
Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.com
Nr. 648 2021. gada 4. maij TMEKL ISSN 1837-6991
9HRLINH*gjjaac+
„Manai tautai bs saules ms“ LPSR Augstkaj padom 1990. g. 4. maij
„Es zinu, ka cilvka dzve ir sa, bet vienmr dzvoju ar tdu cerbu, ka manai tautai bs saules ms. Mani nebied manas dzvbas laicgums, tau nepanesama liekas tautas dzvbas zaudšana. Bet, ja te zl s kds, kas jau grib dalt msu mantu, tad ieteicu mazliet pagaidt – ms vl elpojam, š ir msu pdj iespja izdzvot, un ms to izmantosim. Tpc ms pieprasm neatkarbu Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Krievijai, Gruzijai, Ukrainai – vism valstm, kur cilvka dzvba ir jaizsar- g, lai t btu svta un neaizskarama.
Kas ms esam pasaules acs? Es ceru uz sapratni, kaut apzinos, ka citas problmas ir vairk sabriedušas – eko- loija ir pasaules galven problma šo- dien. Msu zemeslode jau deg, valstis man atgdina neprtgos, kas kaujas de- goš mj tai laik, kad jdzš liesmas. Tagadj PSRS teritorij Arla jra ir izncinta. Krievijas vidiene prvrtu- sies aramzemes tuksnes. Ieklausieties, cik baigi skan – aramzemes tuksnesis. Rgas jras lcis kuvis par kloku utt. Tpc es aicinu PSRS valdbu – izbei- dziet turt ncijas aiz rokm, izbeidziet augt mazs valstis, izbeidziet kdt cilvkus pret cilvkiem! Zeme ir lies- ms, ekoloisks katastrofas uguns- grks jau rt ielauzsies msu mjs. Es aicinu PSRS valdbu atzt Staina tir- nijas visus valgus par sapuvušiem. Ne- sieniet ciešk! Atraisiet mezglus! At- brvosimies no netaisnbas murgiem, kas vl valda pr msu tautm! Tpc ms pieprasm neatkarbu! Dievs, dodi
mums izturbu!“ (Deputts Alberts Bels 1990. g. 4. mai- j, Augstks Padomes vakara sd)
* * * „Šodien Augstk padome uze-
mas, manuprt, prk lielu nastu, m- inot nelikumgi, bez jebkda pama- tojuma, atgt Satversmi, emot no ts etrus punktus, bet prjos pagaidm atceot. Kd es t sprieu? Pirmkrt, nav juridiska pamata kvalifict PSRS valdbas ultimatvo notu un Sarkanar- mijas dau ienkšanu Padomju Latvij 1940. gada 17. jnij k starptautisku noziegumu, k teikts dokumenta pro- jekt. Kra Ulmaa valdba piekrita not izteiktajm prasbm. Tas faktis- ki paglba Latviju no reli draudoš Hitlera iebrukuma.
Otrkrt, nepamatots ir apgalvojums, ka 1940. gada 14. un 15. jlija vlšanas notikušas terora apstkos, bet vlšanu rezultti viltoti. Šdi apgalvojumi bals- tti tikai uz sakpintm emocijm.
Treškrt, Latvijas PSR Augstka- jai padomei nav tiesbu atcelt Saeimas lmumus, jo ts abas savs tiesbs ir vienldzgas. Tautas Saeimas lmumi pauda Latvijas darbaauu gribu un pirmm krtm latviešu darba tautas vlmes.
Ceturtkrt, Kra Ulmaa autori- tatvais rems pats bija antikonstitu- cionls un k tds ar tika likvidts ar tautas Saeimas lmumiem.
Piektkrt, Liel Tvijas kara re- zultt kritušo padomju karavru, lat-
viešu strlnieku korpusu, partiznu brigu un vienbu kaujas un antifa- šistisk plaš pagrdes ca pret vcu fašistiskajiem okupantiem un viu rokaspuišiem ir spilgta liecba par pa- domju varas likumbu Latvij.“ (Deputts Alfrds Rubiks 1990. g. 4. maij, Augstks Padomes vakara sd)
* * * Vstures piebilde: PSRS vald-
bas ultimts 1940. gada 16. jnij se- koja PSRS bruotajam iebrukumam Latvijas teritorij nakt uz 15. jniju, kura laika Padomju spki nogalin- ja Latvijas robesargus un civilistus. 1940. gada 14. un 15. jlija vlšanas notika okupcijas spku uzraudzb, balsošana par viengo pieauto partiju bija praktiski obligta, un priekšvl- šanu kampa lika saprast, ka Latvijas neatkarba netiks trauctu, un neno- tiks pašumu nacionalizcija.
1990. gada 4. maij deklarcijai „Par Latvijas Republikas neatkar- bas atjaunošanu“ bija vajadzgas 134 „PAR“ balsis, lai to pieemtu. Re- zultti: 138 „PAR“, 0 „PRET“ (neat- balstošie deputti balsojum nepieda- ljs); 1 „ATTURAS“.
Rudens Austrlij.
FO TO
Il ze
C an
FO TO
A st
ra K
ro n
te FO
TO A
gr is
E ze
ri š
Kas ir bauda? Bauda ir kaut kas, kas izraisa labsajtu. Ms baudm garšas un smaras: labus dienus un dzrienus; tikko nopautas zles dvašu vai velnas iz-
garojumu miglaina rta agrum. Ms baudm kdu labu izrdi vai koncertu un apbrnojam mkslinieku talantu un prasmi. Baudm ar gargas lietas – k draudzbu, kopbu, gandarjumu. Da- bas skaistums: saullkti, putnu dzies- mas un Dabas mtes kršais rudens mtelis msos izraisa baudu. Bauda ir sajta, ko izjtm pc labi paveikta darba, pc fiziskas vai gargas piep- les, kad redzam pankumus un msu darba augus. T ir t sajta, kas rada msos gargu ldzsvaru.
Marta mnes Daugavas Vanagu mj notika muzikla pcpusdiena un pagjuš nedas nogal, tieši Juros, 23. aprl, notika gadskrtjie Drza Svtki. Abi sarkojumi bija labi apmek- lti un notika nama drz. Abi sarkoju- mi radja labsajtu un apmierinjumu.
Vispirms gribu piemint stas ie- krtojumu. Noliktavas un nodaas bi- juš su telpa, kas iesaukta par bun- kuru, abas nokrsotas gaiš krs un apstdtas ar puu dobm. Kaut gan vec citronkoka un brzu vairs nav, tagad skaists zaš dzvogs ielenc pa- galmu, kura gaisotn ir jauki pabt. Un visjaunkais izdaiojums ir pieci, me- tl darinti latviešu raksti, kas izgrez- no noliktavas sienu. Vanagu st savu mjokli atraduši Jumis, Zalktis, Pr- kons, Auseklis un Zvaigzne, dievbas,
Published by Sterling Star Pty Ltd ABN 54053671855
Redakcija / Editorial Office: Sterling Star PO Box 6219
SOUTH YARRA, VIC 3141 AUSTRALIA
Tel/fakss: (03) 98273753 redakcija@laikraksts.com latvietis@netspace.net.au
www.laikraksts.com Editor: Dr. Gunars Nagels
Associate Editor: Ilze Nagela Abonšanas cena druktam
laikrakstam: $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260 par 52 numuriem ar piegdi Austrlij.
ekus rakstt uz vrda: „Sterling Star Pty Ltd“.
Sludinjumu cena: $7 par 1 cm telpu vien slej vien numur.
Content and design: © Sterling Star 2021. All rights reserved.
Tmekl/Online ISSN 1837-6991 Abontjiem/Print ISSN 1837-6983 Ar autora vrdu vai iniciiem paraksttos rakstos izteikts domas ne katr gadjum atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tm neuzemas atbildbu. Redakcija
patur tiesbas manuskriptus un fotogrfijas redit. Laikraksts honorrus nemaks.
Kas ir bauda? Daugavas Vanagu sarkojumi Adelaid
Daugavas Vanagu Drza svtki.
kuras visas nes svtbu saviem audm. Sadziedšans sarkojumu,
27. mart, vadja Zanda Šulca, fol- kloriste no Lvniem, kura tagad dzvo Adelaid ar savu imeni. Viai pie- vienojs Lilita Daenke – akordeons, Matss Reinhards – itra un Daila Mora (Mohr). Baudjm romantiskas gan baldes anra dziesmas latgaliešu valod. Jatzstas, ka stingri bija j- ieklauss, lai vartu saprast neierasto
Sadziedšans sarkojums. No kreiss: Zanda Šulca, Matss Reinhards un Li- lita Daenke.
Drza svtki.
Otrdien, 2021. gada 4. maij Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.
Rakstniecbas un m- zikas muzejs sadarbb ar Latvijas Nacionlo kult- ras centru, Dziesmusvt- ku biedrbu un Pasaules brvo latviešu apvienbu aicina ikvienu interesentu
piedalties akcij Mani Dziesmu un deju svtki, kuras laik tiks vkti personiski Dziesmusvtku ststi – topošs Dzies- musvtku ekspozcijas sastvdaa. Visi interesenti var iestt ststus dados formtos – video, e-pastos un vstuls.
Ekspozcijas veidotji aicina ikvie- nu, kam sirdij tuva Dziesmusvtku tra- dcija, kurš ir bijis vai šobrd ir aktvs amatiermkslas kolektvu dalbnieks, paldzjis svtkiem tapt, bijis brvpr- tgais, šoferis, fotogrfs, klaustjs, ldzjutjs, vainagu pinjs, pavrs, ope- ratvo dienestu darbinieks, skattjs, at- balsttjs, mecents, dalties ar saviem ststiem, piedzvojumiem un pieredz- jumiem, spilgtkajm atmim gan par svtku norism, gan par svtku sadzvi.
Savus ststus ir iespjamas rti ies- tt video formt (pamcba – šeit*), k ar rakstt e-pastus (manisvetki@rmm. lv) un vstules – Rakstniecbas un m- zikas muzejam, akcijai „Mani Svtki“, Pulka iela8, Rga LV-1007, LATVIA.
„Katrs, kurš kaut reizi dzv ir pie- redzjis Dziesmusvtkus, noteikti var dalties ar savu, personisko ststu – ori- inlu, kršu, emocionli, smieklgu, asprtgu, traikomisku, aizkustinošu un dabrd teju neticamu. Strdjot pie ekspozcijas aprism un satura kodola, radoš komanda k prioritru iezmja š mantojuma apzinšanu un iekau- šanu ekspozcij. Plnojam, ka ststi iekausies gan audiovizulos risin- jumos, gan ar tiks ievietoti pašajs, visiem pieejams digitlajs un fiziska- js krtuvs. Akcija ir skusies un nu – dziesmusvtku ststu maiss ir va!“ aicina RMM direktore Iveta Ruskule.
Visprjie latviešu dziesmu un deju svtki ir pasaul atzts izcils un ilglaicgs kultras notikums Latvi- j, btiska latvisks identittes daa, 2008. gad tos iekva UNESCO Re- prezentatvaj cilvces nematerila
kultras manto- juma sarakst k Baltijas dziesmu un deju svtkus. 2023. gad tiks atzmta tradcijas 150 gade, viens no btiskkajiem notikumiem ce uz to ir Rakstniecbas un mzikas muzej topoš pastvg Dziesmusvtku eks- pozcija Meaparka Liels estrdes tel- ps. Ekspozcija top sadarbb ar Kul- tras ministriju un Rgas domi.
Paredzts, ka ekspozcija iekrto- sies divos stvos, ts pamat bs etri strakmei - multimedila instalcija Lielkais koris pasaul, vizuli un ska- niski izzinma svtku norišu laika lnija, meditcijas vietas kormzikas klaus- šans krslos un aktivitšu telpa, kura tiks atvlta tam, lai vartu satikties visi dziesmu svtku tradcij iesaist- tie – gan dalbnieki, gan ar to veidotji, k ar bs iespja rkot seminrus, mai- nms izstdes, gan ar veikt muzejpe- dagoiskas nodarbbas. Visiem inte- resentiem bs pieejami ar ar dziesmu svtku izpti saisttie materili, piem- ram, visi pieejamie svtku reperturu krjumi, dalbnieku datu bze, k ar plašas sabiedrbas iesttie pieredzes ststi. Ekspozcij tiks apskattas visas tradcijas attstbai btisks nozares – kora, dejas, ptju orestru, simfonisko orestru, koku mzikas, tautas trpu, folkloras ansambu, tautas daiamata. Izstde bs pirm Dziesmu un deju svtku tradcijai veltt pastvg eks- pozcija. Ts veidotju lok ir arhitekts Austris Mailtis, satura kuratore Iveta Ruskule, muzikl satura kurators Ju- ris Vaivods, reisore Kristne elve, RMM mkslas eksperti Ieva Ezeriete, Solvita Pute, Rta Lcte, Dzintars Gilba, izgltbas un satura nodaas va- dtja Liega Piešia, ekspozcijas dar- ba grupas vadtja Indra Vlipsone, dramature Rasa Bugavite-Pce.
Inga Vasijeva, Ekspozcijas sab. att. konsultante
2021. gada 30. aprl
* https://rmm.lv/wp-content/ uploads/2021/03/Padomi-video.pdf
„Mani Dziesmu un deju svtki“ Aicinjums dalties ar saviem Dziesmusvtku ststiem
Redakcij Sveicinti, lastji! Beidzot ir atrasts l-
dzeklis, k atbrvoties no disrgas, un no vi- siem nejaukiem ierobe- ojumiem. N, t nav vakcincija, tas ir kaut
kas daudz vienkršk. Nav vajadzga nekda zintne. Vienkrši trs burvju vrdii: „Epidemioloisks drošbas prasbas“. Vajag tikai šos trs vrdius izdvest, un viss ir krtb.
Nav svargi, vai šs „prasbas“ ir pamatotas zintn, vai pat elementr loik. Galvenais, ka ir uz k atsauk- ties.
16. aprl Vidzemes koncertzl „Csis“ notika koncerts „Kltbtne“, kuru translja gan televzija, gan radio. Koncert piedaljs Latvijas Nacion- lais simfoniskais orestris (LNSO) un Valsts akadmiskais koris „Latvija“. Publik bija tikai divas personas. Esot tikušas ievrotas visas „epidemiolo- isks drošbas prasbas“, bet, par spti tam, iknedas darbinieku testos vlk atklti 29 inficšans gadjumi, prsvar mziu un koristu starp. Nav droši zinms, vai inficšans no- tikusi koncerta laik, vai citur.
Apmram 65 mziu lielaj or- estr varja mant masku tikai vienai vijolniecei. Un koristiem, protams, ar nebija masku. Pusotru stundu garaj koncert bija visas iespjas vrusam izplatties. Ja ar valsts uzskata, ka profesionlie mzii nav jaizsarg tik pat ctgi, k „parast tauta“, tad kas liedza pašiem mziiem mazliet vai- rk rpties par savu un savu kolu veselbu?
Pandmija ploss, katru dienu mokas un mirst cilvki d Covid-19, bet Saeima, bdama gudrka par ministru kabinetu, ceturtdien lma ataut no 7. maija sabiedrisks di- nšanas atskšanu ra terass – tieši to, ko otrdien nebija pievis ministru kabinets.
Deputts Krišjnis Feldmanis le- pojs: „Gan komisija atbalstja, gan pc tam Saeima. Visi var teikt, bija universls Saeimas atbalsts šim lmu- mam. Viss sabiedrbas grups, visu partiju vltji, acmredzot ir izteikuši to vlmi pc kaut kdas svaigas pieej- as, pc relas rcbas krzes vadb.“
Ttad burvju vrdii: „epidemio- loisks drošbas prasbas“, un drk- sts bez maskm cieši sassties vairki cilvki no divm mjsaimniecbm un, teiksim, stundas garum virint mutes un priecties vrusa mkon. Ne jau visur un vienmr bs vjiš, kas v- rusu aiznes prom (uz nkamo galdu – 2 metru attlum?).
Vai nebtu laiks izmaint skangos viltus burvju vrdius pret patiesm epidemioloisks drošbas prasbm?
GN
PRK DZVOKU NAMU **Prk daudzdzvoku namu vai t dau Rg;
**Namu apsaimniekošana, juridiskie pakalpojumi;
A. Padegs 845-462-3317(NY) apadegs@optonline.net
4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2021. gada 4. maij
izloksni. Sarkojum, kas saskanja ar mart svinamo internacionlo Sievie- šu Dienu, ar pieminja Mariju e- i, Daugavas Vanadu kustbas goda priekšnieci, kuras dzimšanas diena ir 28. mart. Marijai eei pa godu Va- nadzes vis pasaul uztur mjturbas stipendiju, jo ee pati bija Kauc- mindes mjturbas seminra abiturien- te un Mjturbas institta veidotja.
23. apra Drza Svtkiem k ar svtbu uzspdja silta rudenga saul- te. Bija ko baudt: Vanadu sarptas
pusdienas, Ineses Laines vadb Va- nadu ansamba nodziedts dzies- mas, asprtga viktorna un Vinetas Lagzdias flautas skadarbs kop ar Kalla Dibrna (Kahil Gibran) dzejas lasjumu par Baudu. Flautas skaas prvrts putnu dziesm un aizlido- ja k putns zilajs debess. Domas ar minja atrisint Dibrna dzves gudrbas. Apbrnojam klusum visi klausjs – varbt patiešm visi bija nogrimuši savs doms, jo ar klusuma brdi tikko bija piemints beidzamais Adelaides nodaas ldzdibintjs, olim- pietis Juris Dancis, kurš pkši devs aizsaules ceos 20. mart. Via aiz-
iešana atsts lielu tukšumu Adelaides vanagu saim. Liels vrs – lieli darbi.
Pc raga darba, tpat k pc raas novkšanas, ir gandarjums un bauda. Katru sestdienu vl arvien vanadzes pie- dv siltas pusdienas, bet tuvojs ziemas periods, klusks laiks, kad daudzi cilv- ki dodas ceojumos un uz rzemm, pa- ši uz Latviju. K jau zinms, tas šogad vl nenotiks, lai cik oti ms to vltos.
Gaidsim pavasari, kad sarkojumi atsksies un mums atkal bs par ko priecties.
Astra Kronte Laikrakstam „Latvietis
26.04.2021
Jauns Sidnejas Latviešu tetra iestudjums Ivetas Salgrves luga „Lu vilinjums“ Salgrve paskaidro: „Luga ir par to, k vajadzgs kst viss tas, kas reiz izmests, aizdzts, pamests. Vrtbas mains.“
Darbba notiek šo- dien, Zemgales lauku mazpilstas krog Zilais logs.
Pilstas tuvum lie- las mjas – Li. oti skaistas, dzeltenu iee- u sienas, sarkans daks-
tiu jumts, bedrzs – pavasar viss vienos ziedos. Lu saimnieks Roberts (Andris Kariks), kopš sievas brm mjs palicis glui viens, jo dls uzs- cis savu patstvgu dzvi citur. Iero- doties krog viš saka: „Krog iet nav nekds gods. Nekad nav bijis“, bet to- mr tur ienk.
Uz pilstiu darba komandjum nostts ceu bves inenieris Krlis (Ojrs Greste), kam interes visi pretj dzimuma prstv- ji. Par iedzvotjiem viš saka: „Dvaini. Js te visi esat d- vaini. Cik uz ceiem strdju, pa krogiem, viesncm, viesu namiem mtjos, bet tdus audis neesmu saticis.“
Krog k pašnieks un brmenis strd Zigis (Jnis e- is) un apgalvo: „Pilsti droškie sakari ir vja uksti un auu valodas. Krog viss satiekas un satek vienuviet.” K viesu apkalpotja Robina (Ilze (Bonija) Vijuma); Kr- lim par pilstas iedzvotjiem, via atbild: „Es neko tdu neredzu. Parasti cilvki parast mazpilst.“
Pilsti dzvo un reizm krog pusdienot ierodas ro- sg un darbg Astra (Ilona Brvere). Par sevi: „Ak, t! Un kur tad mana izgltba, mani pankumi, darbs, atzinba sabiedrb, dzvoklis, mašna, tev nodrošinta dzve un at- balsts? Tas neskaits?“
Lugas autore Iveta Salgrve sapin šo piecu cilvku
ststus un attiecbas intrijoš plsm un iesprau pa ko- mentram par dzvi šodien Latvij – Robina apgalvo „...es nebraukšu prom! Kdam ir jpaliek, lai tiem, kas aizbrau- kuši, ir kur atgriezties.“
Tlu raksturi dod plašu iespju aktieriem pardt savas spjas. Tli ir no dzves, katram viegli pazstami un t va- ram saprast un just ldz viu veiksmei vai neveiksmei. Ak- tieriem uzdevums rdt k iekrot, mlt, manipult, aizst- vt, paust, prliecint. Un visu to bez lamšans! Laipni aicinu visus apmeklt izrdes: Sestdien, 15. maij, plkst. 16.00 un svtdien, 16. maij, plkst. 14.00 Sidnejas Latviešu nam. Sestdien, 22. maij, plkst. 16.00 Melburnas Latviešu nam.
Jnis Grauds Laikrakstam „Latvietis“
Lugas „Lu vilinjums“ minjums.
Vijolniece Inese Laine.
Otrdien, 2021. gada 4. maij Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp.
Latvijas Etnogrfiskais brvdabas muzejs aicina visus, kas ilgojas pc Latvijas amatnieku darinjumiem un vietjiem krumiem, uz Brvs dabas tirgu. Trs pavasargs mai- ja sestdiens: 1., 8., un 15. maij no plkst.10.00 – 15.00 muzeja tirgus pla- os vars atkal satikt Latvijas amat- niekus ar skaistiem un nodergiem darinjumiem un prtikas mjraot- jus ar dadiem Latvij tapušiem gar- dumiem.
Latvijas amatnieki pircjus šoreiz sagaids ar kršu keramiku, siltiem vilnas un vasargiem lina adjumiem, rotm dadm gaumm un noska- ojumiem, k ar katr virtuv node- rgiem koka darinjumiem. Drosm- giem citd mekltjiem bs iespja iegdties tradicionlus un neparas- tus izstrdjumus no kaokdm un kauliem. Aizvadot pavasari un gaidot vasaru, dadiem godiem tirg vars sagdt ar linu galdautus un kleitas. Tirg vars piemeklt ar burvgus ap- rbus brniem.
Prtikas mjraotji bs parp- jušies ne tikai par saldumu miem, bet ar citiem gardiem, sarpjot svaigu rudzu maizti, latviešu saim- nieu sietus sierus un kpintas ga- as produktus, gardus prdzius, cepumus un piparkkas, neparastas mrctes un vietjo bišu vkumu, k ar krumus no cidonijm un kae- pm.
Skaisto rotu meistars Edgars Skulte ststa: „Brvdabas muze- j valdoš noskaa ir neaizstja- ma. paš gadatirgus gaisotne ik gadu iedvesmo Latvijas amatnie- kus turpmkajam darbam un auj sajust cilvku mlestbu. Brvdabas muzejs ir radis iespju mums vi- siem kop sajust šo atkalredzšans prieku atbilstoši š bra iespjm. Tomr – sajta ir brnišga. Ms priecjamies satikt kolus un msu klientus, t ms krjam iedvesmu, lai turpintu radt un priect savus klientus.“
„Piedalšans Brvdabas muze- ja tirg mums, visai imenei, ir lieli svtki, jo šogad tas mums ir pirmais tirdziš! Esam paši gatavojušies un ar lielu prieku prezentsim msu jaunos, veselgos produktus – ie- kuršokoldes. Nezinu, vai tas ir galv vai sird, bet kda paša ener- tika Brvdabas muzeja tirdzios noteikti ir, varbt tpc, ka msu i- menes koks ir priede un tur tdu ir tiešm daudz. Katru gadu cenšamies piedalties visos rkotajos tirdzios, un ar šoreiz gaidsim savus pirc- jus, lai iepriecintu ar labkajiem prieu iekuru produktiem Latvij,“ gatavojoties atkal satikties ar pirc- jiem ststa prtikas mjraotja San-
„Brvs dabas tirgus“ Brvdabas muzej atgrieas andele
Skaista rota.
FO TO
P ub
lic it
ta Lomele. Kad tirgus izstaigts un pirkumu
grozi pilni, muzeja apmekltjiem bs iespja ne tikai baudt pavasara no- skaas un putnu dziesmas vis plaša- j muzeja teritorij, bet ar ieskatties sveu izgaismotaj Usmas baznc, izstaigt pašo Pavasara taku, kas piedv izšpoties 12 špols, meklt vienam otru labirint un satikt saules zirgu, un apskatt koši rotts muzeja kas un ceus.
Brvs dabas tirgus muzej nori- sins jau otro gadu un t piedvjums regulri tiek papildints un attstts.
Tirgus un muzeja apmekltjus aicina ievrot muzeja un valdbas nordjumus par ierobeojumiem, distancšanos un citiem drošbas jau- tjumiem.
Noderga informcija apmekl- tjiem: pie muzeja pieejama bezmak-
sas autostvvieta; mjdzvniekus l- dzam šoreiz atstt mjs; tirgus laik tiks fotografts un filmts.
Harita Mania, Latvijas Etnogrfisk brvdabas muzeja
Sabiedrisko attiecbu speciliste 29.04.2021.
6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2021. gada 4. maij
Pandmijas gads, kas bijis grts ikvien noza- r, ar latviešu amatieru tetriem vis pasaul at- nesa lielu vilšanos – ne- pabeigtas izrdes, tukšas zles, neiespjami iece-
rtie minjumi un projekti. Tomr liekas, ka katru vilšanos iespjams pr- vart ar optimismu un darbu! Jau pavi- sam drz, skoties dadm mjsdm, amatieru tetri prsldzs uz lugu un grmatu lasjumiem un izsplm virtuls platforms. Turpat iesks ar tikšans un radošu ideju apmaia amatieru tetru reisoru un entuziastu starp, kas likumsakargi noveda pie domas par diasporas latviešu kopienu amatieru tetru savienbas dibinšanu.
2021. gada 16. janvr tika di- binta Pasaules latviešu amatieru tetru savienba jeb PLATS, prst- vot 21 amatieru tetri trs kontinen- tos. No Eiropas piedaljs 17 tetri: Apvienotaj karalist (7), Norvij (2), pa vienam – rij, Dnij, Somi- j, Vcij, Itlij, Island, Beij un Zviedrij. ASV darbojas divi tetri un tpat divi tetri ir ar Austrlij. Tika izveidota PLATS valde 7 locek- u sastv, par valdes priekšsdtju tika ievlta Mra Luisa (Lewis) no Sanfrancisko Jaun tetra (ASV), bet priekšsdtjas vietnieks ir Ingmrs aklais no Birmingemas Maz tetra (Apvienot karaliste). Jpiebilst, nesen Eirop dibints vl viens tetris, un ta- gad PLATS sastv ir 22 tetru kopas. PLATS reistrta Apvienotaj karalis- t k bezpeas organizcija.
PLATS valdei akli vien eroties pie darba, jau 27. mart, Starptau- tiskaj tetra dien, notika PLATS biedru pilnsapulce Zoom platform. Pauot atbalstu jaundibintajai orga- nizcijai, pilnsapulces dalbniekus uz- runja Latvijas vstniece Apvienotaj karalist Ivita Burmistre un Specilo uzdevumu vstniece diasporas jaut- jumos Elita Gavele.
Vstniece Ivita Burmistre sacja,
ka tetris un tetra splšana ir cil- vku kopbas un prieka izpausme, un novlja, lai latviešu amatieru tetriem vienmr btu prieks gan splt, gan prieks, ko dot skattjiem.
Vstniece Elita Gavele vlja tet- riem rpties par savas vstures sagla- bšanu un veidot jaunu lapu Latvijas nacionlaj enciklopdij par latvie- šu amatieru tetriem rpus Latvijas. Via ar atgdinja latviešu tetra tva dolfa Alunna vrdus: „Katrai tau- tai, kas vlas virzties uz priekšu pret gaismai, ir vajadzgs tetris.“
Var tikai piekrist Eiropas latviešu apvienbas (ELA) Kultras nozares vadtjai Leldei Vikmanei, kura sac- ja, ka tetra vjš aizrauj visus! Patiesi, jebkurš, kas kaut reizi spljis tetri, zina, ka šim vjam (varbt pat viesu- lim) nav iespjams pretoties.
Ziojumu par PLATS valdes pa- veikto sniedza valdes priekšsdtja Mra Luisa. Via minja, ka vald visi patiesi strdjuši k zirgi, tiekoties divu ldz sešu stundu gars sanksms vairkas reizes ned dads darba grups.
Darbojoties pc defincijas, ka PLATS ir organizcija, kas grib attst- ties, sadarboties un mcties individu-
li un kop, tapuši PLATS mri: vei- cint savstarpjo tetru komunik- ciju un sadarbbu, celt tetru mksli- niecisko kvalitti, uzturt un saglabt saites ar Latviju, nodrošint infor- mcijas apriti, iz- gltbu, tetru vs- tures arhivšanu. Svargs uzdevums ir iesaistt latviešu
jauniešus tetru kops – gan k skat- tjus, gan k dalbniekus.
Izveidotas rjs komunikcijas platformas Facebook, Twitter un Ins- tagram medijos, notiek darbs pie m- jas lapas izveidošanas. Jau marta s- kum iznca pirm PLATS Ziu lapa ar jaunumiem un aktualittm, k ar notikumu kalendru. Regulri tiek no- sttas preses relzes Latvijas Nacio- nlajai informcijas aentrai LETA, laikrakstiem un interneta portliem. Notiek sadarbba ar Latvijas telev- zijas ziu portlu, un Latvijas Radio raidjumu Kultras rondo. Izveidots raidjumu cikls Uz skatuves, sadarbb ar socilo mediju Laiva.
PLATS turpins attstt arvien la- bku sadarbbu ar Latvijas valsts ies- tdm un organizcijm. Šogad sagata- voti un finansilam atbalstam iesniegti seši projekti. Latvijas rlietu ministrija jau atbalstjusi etrus projektus, vl tiek gaidtas atbildes no Latviešu fonda un Sabiedrbas integrcijas fonda (SIF).
M. Luisa atzmja, ka oti daudz kas jau padarts, bet darm netrkst ar turpmk. „Ceru gan, ka mums at- liks laiks splt ar tetri!” sava zio- juma beigs optimistiski bilda valdes priekšsdtja.
Pilnsapulces turpinjum PLATS nkotnes vziju iezmja ar viens no amatieru tetru savienbas idejas auto- riem, valdes priekšsdtjas vietnieks un PLATS kopsapulces vadtjs Ing- mrs aklais. Debats dadu tetru prstvji izteica savus priekšlikumus PLATS nkotnes darbam.
K jau katras organizcija pilnsa- pulc, notika Stattu un Krtbas rua apstiprinšana, PLATS budeta ap- stiprinšana, k ar Revzijas un ti- kas komisijas vlšanas.
Pandmijas gad sptgie latvieši... ...izveido pasaules latviešu amatieru tetru savienbu Ko dara latvieši pandmijas gad, kad slgti tetri vis pasaul? Par spti vrusam, mjsdei un vism prognozm, nodibina Pasaules latviešu amatieru tetru savienbu un vairkus jaunus amatieru tetrus!
PLATS pilnsapulce 2021. gada 27. mart.
FO TO
E kr
n uz
m
um s
„Prcelšans cevedis uz Latviju“ Izveidots informatvs materils
Latvijas Investciju un attstbas aentra (LIAA) ir izveidojusi infor- matvu materilu Prcelšans cevedis uz Latviju, kur ir apkopota btiskk informcija, kas jem vr, plnojot strdt un dzvot Latvij. Izstrdtais cevedis piedv rvalstu investoriem, profesioniem un Latvijas diasporas prstvjiem rti prskatmu inform- ciju par prcelšanos uz Latviju, iesp- jm darba tirg un integrciju kultr- vid. Cevedis ir sastdts angu valod un ar to var iepazties platform inves- tinlatvia.org, sada For Investors – Moving to Latvia. InvestinLatvia.org ir vietne, ar kuras starpniecbu LIAA uzrun rvalstu investorus un inform par iespjm Latvij.
Latvijas prioritte investciju pie- saistes jom šobrd ir vieds specia- lizcijas – IT, starptautiskie biznesa servisu centri, bioekonomika, vied mobilitte, biomedicna, fotonika un viedie materili, td, veidojot ceve- di, uzsvars likts uz šm industrijm, kurs paredzts piesaistt investcijas un augsti kvalifictus specilistus, lai sekmtu tautsaimniecbas izaugsmi.
„Latvija vienmr ir bijusi zinošu cil- vku, spilgtu personbu zeme, kura spj savienot ne tikai kultru, mkslu, spor- tu, bet ar zintni, inovcijas un biznesu starp dadm valstm un kontinentiem. Savu izcilbu ms spjam attstt tikai tad, ja esam atvrti jaunm idejm, kas rodas sadarbb ar citiem talantiem. Š iemesla d esam izveidojuši „Prcelša- ns cevedi uz Latviju“, kuram ir jkst par praktisku rokasgrmatu ikvienam, kurš Latviju aplko k vietu, kur atts- tt savus talantus un sasniegt mrus gan biznes, gan inovciju radšan,“ uzskata irts Blumers, Investciju pro- jektu departamenta direktors.
Lai padartu cevedi lastjam vieg- li saprotamu, LIAA iekva informci- ju, kura ir atainota vienkrša veid un auj izprast veicams darbbas, kuras ir btiski emt vr, plnojot prcelša- nos uz Latviju. Ceved tiek piedvti daudzi interesanti fakti par sadzvi, k ar nodergas saites uz resursiem, kur meklt papildus informciju. Cevea ievad ir publicta Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita uzruna, kur prezidents aicina uzlkot Latviju k starptautiski atvrtu valsti ar dinamis- ku ekonomiku, inovatviem uzmu- miem un bagtu kultras dzvi.
Materils bs praktisks palgrks tiem, kuri dom par prcelšanos uz Latviju, un katram ir savs ststs un ie- mesli, lai pieemtu šdu lmumu.
Ar savu prcelšans ststu dals Amerikas tirdzniecbas paltas Latvi- j direktore Zinta Jansone: „Viens no labkajiem lmumiem, ko jebkad esmu piemusi, ir prcelšans uz dzvi Lat- vij. Latvija ir kuvusi par modernu, radošu valsti ar bezgalgm iespjm. Latvij ir rti sakrtota sadzve. Pa- stv labs balanss starp rosgo pilstas dzvi un dabisko vidi ir bagts kultras un mkslas piedvjums un aktva biz- nesa vide. Tas sniedz plašas profesio- nls izaugsmes iespjas.“
Ststot par iemesliem, lai prceltos uz Latviju, uzmuma Cognizant Lat- via vadtjs Kims Leandersons uz- sver: „Ieskum mans plns bija pr- celties uz Latviju uz sešiem mnešiem stermia projektam. Kad seši mneši pagja, es paliku nedaudz ilgk un t tas turpinjs. T nu es šeit esmu jau astous gadus. Kpc? Jo man šeit patk, un šs ir manas mjas. Ir grti nosaukt vienu konkrtu iemeslu, kpc man patk Latvija, jo tas ir vairku ie-
meslu kopums, bet oti btiski faktori ir cilvki, daba un miers, kuru šeit rodu.“
Sagatavotais cevedis sastv no trs galvenajm dam – Prcelšans uz Latviju, Nodarbintba un uzmjdar- bba un Ikdienas dzve Latvij. Pirmaj da pieejama informcija par vzm un uzturšans ataujm, k ar prak- tiskiem jautjumiem, piemram, k at- rast mjokli. Otr sadaa auj lastjam uzzint visu nepieciešamo par darba tirgu, k ar uzmjdarbbas vidi Lat- vij. Treš cevea sadaa ir veltta sa- dzviskiem jautjumiem, apskatot tdas tmas k valoda, kultra, sports, vese- lbas aprpe, izgltba, integrcija u.c.
Cilvki, kuri pašreiz plno prcel- šanos uz dzvi Latvij, novrt, ka šds cevedis ir izveidots: „Ms ar dzves- biedri esam dzimuši un auguši Kand, bet plnojam prcelties uz Latviju, sa- redzot plaškas biznesa iespjas. Ce- vedis mums ir oti nodergs un sniedz plašu informciju ne tikai par dzvi un darbu Latvij, bet ar to, k praktiski organizt prcelšanos un kdi doku- menti nepieciešami. paši nodergi ir padomi, kas ir saistti ar vzas saem- šanu un uzmuma dibinšanu. Tpat daudz laiku aiztaups ceved piedv- tie dadie resursi gan mjoka atra- šanai, gan citu jautjumu risinšan,“ ststa Dainis Kalniš no Kandas.
Cevedi izstrdja LIAA sadarbb ar stratisks komunikcijas aent- ru ERDA un satura mrketinga aen- tru True Six.
Aicinm apmeklt investinlatvia. org, lai iepaztos ar Prcelšans cevedi uz Latviju un uzzintu vairk par aktu- alittm uzmjdarbbas joms Latvij.
Gundega Tupia, Investciju projektu departaments,
veck investciju projektu vadtja
ATBILDU UZ JAUTJUMU: Pabeigt, nobeigt, izbeigt: k un kad pareizi tos lietot?
Runa ir par darbbas vrdu BEIGT, kurš atvasints ar dadiem priedkiem. Katram priedklim ir sava nozme, ko tas piešir atvasi- ntajam vrdam, bet, ja priedklis vrda nozmi nemaina, tad to nepie- vienojam (beigt dzvi nomirt, beigt rott izrott).
PA- ir vairkas nozmes, tas no- rda ar uz darbbas pabeigtbu, ttad
PABEIGT ir paveikt, padart, izpildt, stenot (ko) pilngi, ldz galam, izpildt pdjo posmu, pavadt pilngi, parasti pdjo laikposmu (pabeigt ieskto, pabeigt sarunu, pabeigt dzvi); iegt pilnu attiecgs pakpes, nozares izgltbu (pabeigt sko- lu, augstskolu). Šis ir visneitrlkais no mintajiem darbbas vrdiem.
Ar NO- ir vairkas nozmes, to vid pabeigtbas, atdal-
tbas, ttad NOBEIGT nozme sakrt ar PABEIGT (nobeigt kursadarbu, dialogu), tomr t papildnozmes nonvt (no- beigt insektu) un bt par cloni cita nelabsajtai (nobeigt no- moct, nogurdint sarunas biedru) šo vrdu stilistiski iekrso t, ka pamatnozm to izvlamies lietot reti, lai gan senk, k liecina ar folklora, tas lietots daudz biek.
IZ- norda uz pabeigtbu, iztukšotbu, izncbu, ttad IZ- BEIGT ir pilngi prtraukt kdu darbbu, paskumu, stvokli (izbeigt attiecbas, izbeigt lietu (jurisprudenc), izbeigt dzvi nomirt), savukrt izloksns to lieto ar ar nozmi izlietot visu (izbeigt rudzu krjumus, izbeigt tabaku).
Sanita Dbolia Laikrakstam „Latvietis“
#latviešuvaloda #dzimtvaloda #raksti #raksttprieks #komunikcijakkvalittesinstruments #ceuztavugrmatu #valodairkupe
8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2021. gada 4. maij
Burvju meistars Evalds Dajevskis Latviešu kultras biedrbas TILTS rkots Zoom referts
Tie no mums, kuri ir gjuši latviešu skols un nometns un kuri ir bau- djuši latviešu tetru uz- vedumus, labi pazst zi- nmas stiliztas ainavas un pasaku tlus – sirmo
ozolu, zelta beli, pirtiu uptes mal, Sprdti, Princesi Gundegu... Mums tie ir tuvi un mi, tie atgdina skaisto un gaišo msu tautas mantojum. Šos latviskuma simbolus „ar folkloras… elementiem, ar pasaku burvbu un sapu prrelo spilgtumu“*... mums acu priekš ir uzbris scenogrfs un mkslinieks Evalds Dajevskis.
Svtdien, 18. aprl, Latviešu kul- tras biedrba TILTS rkotaj Zoom refert, Evalda dls, Pteris Da- jevskis, deva mums fascinjošu un izsmeošu ieskatu sava tva dzv un darb.
Referts – Latviešu scenogr- fa un mkslinieka Evalda Dajevska mkslas pasaule – pazstamais un nepazstamais – (latviešu valod ar angu subtitriem) bija otrais virtulais paskums mzikas un mkslas srij, Kultras TILTS. (TILTS ir organi- zcija, kas rko latviešu mkslinieku turnejas Amerik, ieskaitot klasisko un etnogrfisko mziku, tetrus un priekšlasjumus.) Priekšsde Dace Aperne sveica kuplo skaitu dalb- nieku no ASV, Kandas, Latvijas un citm Eiropas valstm, pateics tehnis- kam palgam Jnim Grigalinoviam Lejam (tehniskie palgi ir gauam va- jadzgi šajos Zoom laikos!) un iepazs- tinja Pteri Dajevski, TILTS biedru, kompnijas Interpretive Solutions Inc. prezidentu un Interpretcijas plnot- ju. (Jmin ar, ka Pteris bija viens no pirmajiem Latvijas nacionls biblio- tkas atbalsttjiem, un daudzus gadus prstvja ASV menedmenta firmu sakar ar LNB celtniecbu). Pteris
ir nenogurstoši strdjis pie tva mkslas krjuma dokumentšanas, fo t og r a f š a n a s un saglabšanas. Krjum ir vairk nek 250 gleznas, skatuves maketu un skices no iz- rdm, Amerikas latviešu tetra kos- tmu un dekorci- ju meti, dziesmu svtku dekorcijas, un dokumentcija par Evalda Dajevska darbu scnisks studijs, kur viš darbojs dekorci- ju gleznošan Brodveja skatuvm un Linkolna Centra uzvedumiem.
Pteris bija rpgi sakrtojis mil- zgo materilu daudzumu, norobeo- jot ststmo starp sevis piedzimšanu Augustdorf, Vcij 1948. gad un beidzot ar nejauši ieraudzto rakstu 2007. g. New York Times avz par tvu vien no IRO (International Re- fugee Organization) DP nometnm.
Evalda Dajevska dzves ststs tika pasniegts trs posmos: pirmo Pteris nosauca – Aizkuliss ar tvu – Evalds k scenogrfs; viu skatuves un kost- mu meti raksturoja Amerikas latviešu tetra darbbu 37 gadu posm kopš ie- ceošanas ASV. Ststjums ar apraks- ta Evalda Dajevska darbu ujorkas scnisks studijs, izpildot dekorci- jas pazstamiem Brodveja un Linkol- na Centra uzvedumiem. Otr posm Evalds ir iepazstints k gleznotjs un ilustrators, sapotjs un vizulais sts- tu vijjs. Treš da – Mana tva pdas mekljot – Pteris tieca: „..atrast sku- mu visam.“
Skums Evalda Dajevska radošam mkslas impulsam mekljams agrs brnbas iespaidos vectvu lauku m- js, atbgot ar veckiem no Krievijas
Pirm pasaules kara laik. Via paša vrdos, šie ie- spaidi bija saistti ar „senm guko- ku celtnm, milzu apsnojošiem jum- tiem, bieziem egu meiem... pavm ar senozoliem, sie- na šnšiem, ri- jm, kltm…“
Bet Evalds sav m izdz- voja divus bgu laikus, pavadot 7 gadus Mrbekas un Augustdorfas nometns rietu- mos no Hanoveras pc Otr pasaules kara beigm. Dls
Pteris šo laiku ska pilngk izptt pc tam, kad bija izlasjis 2007. g. New York Times rakstu par jaunizveidoto International Tracing Service (ITS) arhvu Bad Arolsen. Šaj arhv gla- bjs Otrs pasaules kara dokumenti no 51 koncentrcijas nometnes, cie- tuma un bgu nometnes. New York Times urnlists Mark Landler bija atbraucis uz Bad Arolsenu, lai pieda- ltos arhva publiskaj atklšan. Kad urnlists ir jautjis arhva vadbai, kas no arhva miljonu objektiem vi- suniklkais, viu prsteidza pardt Evalda mape ar dekorciju metiem un citiem darbiem. Landlers sav rakst apraksta latviešu scenogrfu Evaldu Dajevska krjumu arhv.
Pteris ar meitu riku aizlidoja uz International Tracing Service arhvu 2008. gad; abi bija pirmie ameriki, kas to apmeklja, un atklja faktus, ko nebija iepriekš zinjuši: piemram, ar- hv glabjs izsaukums Evaldam no tetra Buenosaires (Buenos Aires), piedvjot viam scenogrfa pozciju. „Es btu varjis bt Pedro,“ Pteris smjs... Arhv ar glabjs skices no grmatas Sprdtis – pirm pcka- ra grmata Vcij, kas tika iespiesta krss!
Bdams Vcij, Pteris apciemoja Hamburgas Svt Nikolaja katedrles pieminekli un muzeju, ko tvs bija 40 gadus iepriekš uzgleznojis (Gaismas atgrieas Hamburg). Sabiedrotie ka- raspki bija Hamburgu gandrz pilngi nobumbojuši, ieskaitot skaisto kated- rli. 1948. gad elektrba tika pilst atjaunota. Tas bija liels notikums – k Jaungada svinbs; Evalds, uzkpis blakus bazncas torn, ieminja Sv- t Nikolaja katedrli glezn – rdot tumšo katedrles skeletu liecamies pri spilgti apgaismotai ielai. Pterim š glezna rusies pie sirds visu mu. Apciemojot katedrles pieminekli (ti- kai tornis palicis) 2008. gad un ska- tot pagrab iekrtoto kara muzeju, kur kontrastam tiek rdta Anglijas Kon- ventri (Coventry) katedrles nobum- bošana vcu uzlidojumos, Pteris tei- cs krasi izjtam Otrs pasaules kara
Turpinjums 9. lpp.Evalds Dajevskis. „Gaismas atgrieas Hamburg“.
FO TO
n o
D aj
ev sk
u i
m en
es a
rh v
a
Evalds Dajevskis. Bilde no „New York Times“ 2007. g. 5. augusta.
FO TO
n o
D aj
ev sk
u i
m en
es a
rh v
traiskumu... Evaldam Dajevskim Vcijas no-
metu laika periods, kaut grts un pilns ar nezim, bija oti daudzvei- dgs un bagtgs. Kop ar Mrbekas latviešu tetri un Oldenburgas operas trupu (abs piedaljs slavenie Latvijas laika mkslinieki) viš iepriecinja ar savm skatuves dekorcijm un kost- miem gan nometnes iemtniekus, gan britu virsniekus, kas taj laik vl mita Vcij. No 1945. ldz 1949. gadam tika uzvesti 17 uzvedumi, ieskaitot Šeksp- ra Divpadsmit nakts un Šillera Vil- helms Tells. Skatuves iekrtas, kostmi un spltji brauca trs vec Renault ambulanc, ko Evalds bija pats prb- vjis. Taj laik nekas nebija dabjams. Bet ar Evalda izdomu un tehniskajm spjm neiespjamies tika veikts; Vil- helma Tella izrdei apgaismošana bija taista no konservu bundim un kostmi no kartupeu maisiem. Pro- fesore Maruta Lietia-Reja (Ray) (dekne Virdinijas Universitt) at- ststa Pterim savas brnbas atmi- as (sasints manos vrdos) – „Your dad’s workshops were magical… my mother played an aristocratic lady in William Tell… she needed aristocrat- ic clothing. The only material availa- ble was burlap… your dad painted a beautiful brocade pattern on it……and she had the loveliest glowing, golden necklace… painted wooden beads that I still have as a keepsake from those times…“**
K redzam, Evaldam bija daudz- pusgi talanti, izdoma un neatlaidba, k ar plašs skats uz rjo pasauli. Ie- braucot ujorkas pilst 1951. gad, viu uzreiz pievilka liel, mudoš pilsta ar savm pašm krsm un gaismu un tipiem – viam neapnika fotograft pilstas ielas, vecs trsst- vu kas, skursteus un denstorus, vilcienus, zivju tirgu... „Tvs ptja
visu... viš dzvi uztvra vizuli.“ Evalds nebrauca ar mašnu; dls viu veda no rtiem uz darba, k ar kle- joja viam ldz pa pilstu. Daudz Evalda gleznas at- spoguo ujorkas veco arhitektru un pilstas nemit- go kustbu.
Glezn – u- jorkas krustcei – attlots namelis, kam visapkrt vijas virszemes vilcienu sliedes. Darbs tagad atro- das Latvijas vst- niecb Vašingto- n. Kad 2014. g. Liepjas Muzej tika rkota Eval- da Dajevska 100 gadu jubilejas at- ceres izstde, viš noziedoja muze- jam pri par 200 Evalda darbus. Tie tika pievienoti muzeja eksistjošai Dajevska darbu kolekcijai, reprezen- tjot mkslinieka Latvijas laika pos- mu. Starp dvinjumiem bija vairki citi darbi ar Evalda ujorkas pilstas tmm. Par šiem darbiem vairki lie- pjnieki esot vaicjuši Pterim, kpc via tvs ir TDUS darbus gleznojis! Jo Evalds, kaut dzii patriotisks un emocionli smeoties sav mksl no latviešu teikm un pasakm, vienlai- kus baudja un varja iedzvoties u- jorkas daudzveidbu virpul. Pteris mums rdja meitas Mras salikts sldtes no vectva gleznm, nosauk- tas – The Multiple Worlds of Evalds Dajevskis***; tur bija iekauta lie- la dadba – no rijm ldz pilm, no Rgas koka vaiem ldz ujorkas de-
besskrpjiem, no tautu meitm ldz izfantaztm bt- nm.
Nav brnums, ka Evalds Da- jevskis sasniedza mksl in ieciskas sekmes Ameri- k. Ieskot darbu Michael Myer- berg Studios 1952. gad, viš radja scenogrfiju filmai Anstis un Grietia, zm- ja skices Aladina burvju lampai un Brodveja izr- dei Trspadsmit meitas. Uzem- tam United Sce- nic Artists nij 1957. gad, Eval-
dam izveidojs plaukstoša karjera u- jorkas tetru pasaul; via darbs tika iekauts daudzu slavenu operu, baletu un Brodveju izrds (piemram, Me- fistofeles, Riekstkodis, Don Kihots, Kabarejs, Pippins). Pteris ststja, ka tvam bija oti labas attiecbas ar Feller Scenery Studios pašnieku, kas Evalda d ziedoja latviešu tetra iz- rdm neskaitmas krsu krbas un audeklus. Jo bez maizes darba, Evalds bija neatemama daa no Amerikas latviešu tetra k scenogrfs un kost- mu meistars. Skot ar Maiju un Paiju 1951. gad, katru gadu Amerikas Lat- viešu tetris piedvja latviešu sabied- rbai jaunu lugu. Piemri – ska un Sandra – 1954. g.; Seši mazi bundzi- nieki – 1956. gad; Ugun – 1968. g.; Princese Gundega un Karalis Bru- subrda – 1975. g.; Rgas ragana – 1976. g., k ar ar citiem darbiem, ie- skaitot Kokltjs un velns – 1969. g., baletam ar Bruno Skultes mziku, kurš tika uzvests sadarbb ar Zigurdu Miezti un Toronto Didana dejot- jiem. Pdjais lieluzvedums Evaldam Dajevskim bija Andreja Jansona Gun- dega – 1988. gad. Viš ar izveidoja kora estrdi Otrajos ASV Visprjos Dziesmu svtkos ujorkas Harlem un dekorcijas deju lieluzvedumiem un citiem priekšnesumiem Indianapo- les Dziesmu svtkos 1988.g.
Bez scenogrfijas un gleznoša- nas Evalds ar bija ilggadjs ilus- trators, kura zmjumi bagtinja Grmatu Drauga vkus un lapas no 1948. gada ldz pat mkslinieka ma beigm1989. gad. Ms visi pazstam Sprdti, iespiestu 1947. g. Vcij ar
Burvju meistars E. Dajevskis Turpinjums no 8. lpp.
Turpinjums 15. lpp.
Evalds Dajevskis. „ujorkas krustcei“ („The El“). John Medveckis pašums (Latviijas goda konsuls Filadelfij). Darbs ir izstdts Latvijas vstniecb Vašington.
FO TO
n o
D aj
ev sk
u i
m en
es a
rh v
Evalds Dajevskis „Anstis un Grietia“ maket Maikla Majerberga (Michael Myerberg) filmu studij ujork.
FO TO
n o
D aj
ev sk
u i
m en
es a
rh v
10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2021. gada 4. maij
T nu ir izncis, ka man daira- d reles ir iemušas oti nozmgu lomu, un esmu šim instrumentam raks- tjusi mziku jau kopš studiju laikiem. Tas droši vien, pateicoties brnišga- jiem Latvijas relniekiem, ar kuriem kop mcjos, kpm uz skatuves, paldzjm un atbalstjm viens otru, runjm, diskutjm, priecjmies par otra pankumiem un prdzvojm ne- veiksmes. Š skaist, radoš atmosfra bija tik auglga, ka ar laiku sku rakstt tieši šim instrumentam, jo izjutu gan relnieku ikdienu, gan kršo kon- certu atmosfru (tolaik) Konservato- rijas rezl, k ar Latvijas lepnu- m – Rgas Doma koncertzl. T k jutos relnieku saimei piederoša, tad atbalstu savm idejm nencs grti atrast. Visilgstošk un auglgk ra- doš sadarbba man ir izveidojusies ar relnieci Ligitu Sneibi, kuras rezulttu nu varu apkopot apjomg autoralbum. Liels paldies flautistiem Imantam Sneibim, Anetei Toai, soprnam Ingai Šubovskai-Kanc- viai un relniecei Ilonai Birelei, kas ar lielu aizrautbu pievienojušies manu darbu atskaošan, k ar Latvi- jas Kultrkapitla Fondam un manam lieliskajam draugam Michael Schäfer par finansilo atbalstu š albuma tapša- n. Ceru, ka manis radt remzika iepriecins gan vienkršos klaustjus, gan mzikas specilistus un rads im- pulsus jauniem, skaistiem darbiem.
Indra Riše
Saruna ar Indru Riši Muzikologs Dvis Eelis: Tavs
jaunais albums veidots ap relm. Vai vartu teikt, ka cikls „Spektrs“, kas nav šeit iekauts, ir viens no pir- majiem taviem reu darbiem? Klau- sjos ierakst, k 1990. gad Rgas Dom to splja Atis Stepiš.
Indra Riše: J, Atis bija pirmais, kas to publiski atskaoja. Bet pirmat- skaojums, man šiet, notika Latvijas Universittes aul.
Vai vartu teikt, ka tav dairad reles vijas cauri vai varbt pat ne- lai tevi va?
Indra Riše: Nez vai tur ir kda mistika... Mana remzika tapusi, pateicoties ilgstošajai sadarbbai ar relnieci Ligitu Sneibi, un tas varbt šdu sajtu var radt. Bet ldzgu tan- dmu vstur ir daudz.
Bet „Spektr“ var saklaust, ka tev ir dotbas vai riens rakstt šim ins- trumentam. Vai atceries, kad pirmo- reiz izdzirdji reu skau?
Indra Riše: Te laikam jnovrt izgltbas nozme. Konservatorij s- kotnji apguvu klavierspli un studiju pdj gad fakultatvi mcjos re- les – vispirms pie Larisas Bulavas, pc tam pie Tlivalda Dekša. Tpat
k citi studenti piedaljos koncertos un publiski splju vienkrško re- reperturu. Ldz ar to es daudz laika pavadju relnieku vid.
80. gadu beigs ar relm bija t: Konservatorij bija divas telpas – reu zle un otra, neliela klase, kas atrads stvu augstk. Ne pie vienm, ne otrm relm tik viegli nevarja piekt. Visiem bija iepriekš jpierak- sts. Ja kds aizsdjs, nkamais jau stvja rind. Bet, ja kds kavjs, ie- priekšjais dabja pasplt ilgk. Un minjumu vai koncertu laik vien- mr kds bija blakus un reistrja, jo relniekam bez asistenta splt ska- darbu ir visai sareti. Un asistja tie paši relnieki. T vide bija oti rado- ša, draudzga un idejm piestinta.
Tas, ko tikko aprakstji, ir rel- nieku profesionl sadzve. Viens otru nomaina uz resola, viens otram paldz reistrt. Bet tu teici, ka apgro- zjies šaj sabiedrb. Vai tev izdevs tur atrast domubiedrus?
Indra Riše: Domubiedri tur bija visu laiku. Bet cik ilgi? Varbt mnesi, pusgadu, gadu. Kamr aktvi apgroz- jos, tikmr viens ar otru komunicjm. Vlk dzv katrs aizgjm savu ceu, bet šis kopgi pavadtais laiks ms vie- no vl joprojm. Drebšana aiz re- u durvm, kad bija jiet uzstties, un relnieku tusii pc koncertiem – tas viss bija radoš procesa neatemama sastvdaa.
Atceros, reu studentu koncer- tos publik bija biei redzamas vienas un ts pašas sejas. Viena no tm bija muzikoloe Ilma Grauzdia. Via smalki przinja latviešu relniekus un komponistus, kaut pati nesplja. Vartu pat teikt, ka via bija k mte jaunajiem relniekiem. Ja pc kon- certa kdu teikumu pateica, tas bija vajadzg viet un laik. Tpat rel- nieki – pedagogi Larisa Bulava un Tlivaldis Deksnis ar vrtjumiem neskopojs.
Es sku rakstt mziku, kad re- les vairs aktvi nesplju. Gju ar sa- vm kompozcijm pie relniekiem pc padoma. Viu komentri un ietei- kumi bija oti draudzgi un koleili, un man k jaunajai komponistei tas bija oti svargi.
Vai atceries kdus ierakstus, pla- tes vai nonkšanu baznc, kur izdzir- dji kaut ko oti atmi paliekošu?
Indra Riše: oti augstu novrt- ju franu komponista Olivj Mesina mziku. Ja koncert tiek atskaota mana un Mesina mzika, tad jtos k skolniece meistaru klausoties. T nu ir virsotne, pc kuras var tiekties un tiekties.
Ir vairki komponisti, kurus oti cienu, bet viu dairade man nav pa- ši tuva. Tds, piemram, ir Maksis
Rgers. Via mzika man liekas prk sareta, kaut ar relnieku reper- tur viš ir oti iecients. J. S. Baha mziku esmu daudz klausjusies un spljusi studiju laik un to uztveru, k katra mzia radošo bzi, kas dod iespju veidot savu muziklo redzju- mu tlk.
Bet varbt tu jau esi pamanjis, ka man patk vienkršba? Es sav m- zik vairk tiecos pc lakonisma un skaidras izteiksmes.
Respektvi, lai atrastu savu balsi, nepieciešams distancties.
Indra Riše: J. Labi, Mesins. Kas vl no fran-
iem? Klausoties tavu albumu, piefik- sju iespaidu – ja nezintu, ka t ir In- dra Riše, tad mintu, ka to sarakstjis kds franu komponists.
Indra Riše: Man vienmr paticis Sezrs Franks. Bet, lai es btu kaut ko apzinti prmusi – noteikti n. Ie- spjams, ka stils vai idejas virmo kaut kur gais, un es smeos turpat, kur frani vai otrdi. Un tad to var piel- dzint franiem vai kdam citam.
Tu pieminji izteiksmes vienkr- šbu, pc k tiekties mzik. Viena cita diska grmati par tevi ir tds raksturojums: tev ir ziemenieciska atturba, iedvesmas avots no dabas un lakoniska izteiksme. Par lakonis- mu pilnb piekrtu, to var saklaust ikvien tav darb, daba ar šur tur sajtama, bet par atturgumu uzreiz negribas piekrist. Pat klausoties tik nepieradintu mziku k „Saules ap- spdtie“. Vai tu esi par sevi lasjusi preczu raksturojumu?
Indra Riše: Esmu Mea meita. Preczk nevar bt! Esmu dabai oti pietuvinta un lielu dau sava laika pa- vadu dab.
Album ldzs relm ir flauta, ir ar cikls balsij un relm. Klausoties man liks, ka oti dabiski un viegli pa-
„SKANI 2020“ – INDRA RIŠE remzikas kompaktdisks „Eeu taures“
Turpinjums 11. lpp.
Otrdien, 2021. gada 4. maij Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp.
rds šie – no reu puses skatoties – rpusreu tembri. Seviši „Saules apmirdztajos“ liks, ka sitaminstru- menti un cilvka balss saucieni ir k ekstravaganti papildus reu reistri.
Indra Riše: J, tieši t. Mamma mani brnb radinja pie spartisk dzvesveida. Staigjm pa meiem un pavm neatkargi no laika pstkiem. Pc studijm Rg aizbraucu uz Dni- ju, un tur nekdu meu dieml nebi- ja. Bet brnb iegt pieredze nekur nepazuda. Dzvojot Dnij, es veidoju savas intraverts ainavas, un Saules apmirdztie ir viena no tm.
Kad tav mzik izskanjis pir- mais motvs vai pirm ideja, šiet, ka tikai tu pati zini, kas ar to notiks tlk. Taj nav nek tda, ko klasisk dra- maturijas izpratn vartu saukt par konfliktu, kas par atrisinjumu vai, runjot primitvi didaktisk valod – disharmonijas, kas prasa atrisinjumu konsonanss. Citiem vrdiem – tav mzik nekad neatrodu paredzamu vilkmi, kas kaut kur vestu, tpc teicu, ka tikai tu pati zini, kas ar to notiks tlk. Kdi avoti vai kdi skolotji vei- dojuši tavu izpratni par mzikas dra- maturiju, par kompozciju kopum?
Indra Riše: Vai tad staigjot pa meu tu zini, kas pardsies pc br- a? Tu ej, un aiz katra nkam soa ir prsteigums. Ja runa ir par struktru un attstbu, tad oti daudz man deva Pteris Plakidis. Tikldz atvos kaut kdu burbuošanu vai liekvrdbu, viš to tri atšifrja – „Par šo vietu, Indra, tu padom labi!“ Dareiz tas mani kaitinja, jo jutos prmrgi kon- trolta. Bet, kad beidzu savas studijas Rg un aizbraucu uz Dniju, tad sa- pratu šs skolas nozmi. Skaradis bez rmja, manuprt, nogurdina klaust- ju. Ar dzv man patk skaidra un sa valoda. Un mzik tpat.
„Eeu taures“ / „Trumpets of An- gels“ (2011) Komponts visaul aiz- gjušas draudzenes piemiai.
Ak, eeu taures, eeu taures! – To skas es gavilju un špojos liegi, To skas es dej virpuot eju, To skas Mlestb tiecos, Un Priek eju – Ak, eeu taures!
„Attlumi“ / „Distances“ (1992) Tu- vums sasprindzina, attlums atslbina.
„Dziesmas par Laimi“ (2014) Cikls komponts par godu Raia un Aspazi- jas 150 gadadienai. Specili soprnam Ingai Šubovskai-Kancviai.
Rainis (1865–1929) Pieci dzejoi no krjuma „Dagdas piecas skiu burt- ncas. Romns dzejoos“
I Skpsta ticba  Vai mani mli tu? Es nezinu, – Bet, cik es tevi noskpstu, Tik ticu es Un tu.
II Prieka ceš  „Es gribu prieku vien Un vl ik dien’, Bet bdu it nemaz Un it nekdu!“ Nu kas? Vai ceu lai tev rdu? Lko manu skaistumu vien, Skpsti mani tik vien Un vl ik dien’ Un vl arvien. –
III Smaidi mut  Nu man mut smaidi ir, Kopš lpm tu to skri, – Un, kopš tu spdi man pr dzvi pri, Man dzve drga ir.
IV Meln apsega  Kad tevis nav, es zvaigzns lkojos K tavu acu spoos dziumos, Tad mness nk ar klusu laipnbu – Ar tava vaiga samta maigumu. Bet nakts tin mani meln apseg, Kad tevis nav, lai neredzu nek.
V Ar atplestm rokm  Ar atplestm rokm Gulsim saul, Ar vaju dvsli: Nc, te ms esam! Saulte dos mums Visu, visu dodamu: Mums dzves sulas Lassies dvsl Un, karstas saul, Straujki atkal Rits pa dzslm K kausts spks! Dvt un dvt!
„Saules apmirdztie“ / „Sonnenbes- chienen“ (2001) Indra Riše.
Dab un dzv viss norit ldzgi – Ir jauki bt sault un un bt sasildtam. Bet, jo augstk un vairk pc saules
tiecies, jo mazk no vja un negaisa pasargts
esi.
„Mijiedarbba“ / „Die Mitbewe- gung“ (1999)
„Uguns rituls“ (2007) I Pulcšans svtviet II Stihiju piesaukšana un ziedošana III Apl iešana
Uguns rituls seno baltu cilts parasti notika 4 reizes gad – vasaras un zie- mas Saulgrieos un rudens un pava- sara ekvinokcijas laik, kad diena ar nakti ir viend garum. Cilvki patei- cs ruden par rau, ziem gremdjs prdoms, sadedzinja visu negatvo eneriju, emocijas, slimbas, pavasar attrjs, ldza veiksmi zemes darbos, vasar pieldza Sauli...(Indra Riše).
Par Indras Rišes rmzikas albtu Eeu  taures var noskatties Latvijas TV 1: https://replay.lsm.lv/ lv/ieraksts/ltv/211988/komponistes- indras-rises-ergelmuzikas-albumu- engelu-tau
„SKANI 2020“ – INDRA RIŠE Turpinjums no 10. lpp.
Pirmdien, 24. maij, 3MBS Radiothon rkot MUSIC SHE WROTE – Female composers festival – ietvaros Kew Courthouse (188 High St, Kew) Sofija Kirsanova – vijole kop ar ellistu Campbell Banks un pianistu Leigh Harold no Syzygy ansamba atskaos Indras Rišes klavieru trio Putnu Oratorija (Bird Oratory).
Abonjiet laikraksta „Latvietis“ drukto izdevumu! Abonements $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260 par 52 numuriem ar piegdi Austrlij.
Dviniet sev vai citam!
Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. eki rakstmi: „Sterling Star“
Abonementu var pieteikt un pagarint tmekl http://www.laikraksts.com
Laikraksts „Latvietis“ iznk jau trspadsmito gadu.
12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2021. gada 4. maij
„Katrs pats sev Politiis!“ Latvieši pasaul tiekas sarunu cikl
Šogad, maija mnes katru pirmdie- nas vakaru, pc Socil medija Laiva un Latviešu Kultras centra Birmingem iniciatvas tiesšaist Zoom platform un Facebook tiešraid tiks raidts sarunu cikls Katrs pats sev Politiis!, kur aici- nti piedalties tautieši no jebkuras vietas pasaul, un kura mris nav politisk ai- tcija, bet diskusija, kur pacelt aktuls tmas, izzint, pastrdties un no kompe- tentiem ekspertiem saemt atbildes.
Piecos raidjumos tiks diskutts un mekltas atbildes uz šiem un citiem jautjumiem: Diaspora k vltjs, plu- si un mnusi. Partiju sistma Latvij, k ts funkcion. Latvijas Saeimas un Paš- valdbu vlšanas, kopgais un atšir- gais. Vltju tiesbas un pienkumi, kdi tie ir. Vlšanu mti un realitte.
T bs unikla iespja atbilstoši lai- kam tikties kaut attlinti, tau tomr kltien tiešraid (Facebook Livestream), kam sekos diskusija aizkadr (reistrtiem dalbniekiem Zoom). Par ekspertiem aici- nti labkie Latvijas augstkolu pasniedzji un vadošie eksperti politiskajs un tiesbu zintns: Arvds Dravnieks – Publisko tiesbu institta direktors, vlšanu un pašvaldbu tiesbu eksperts; Dr.iur. Jnis Pleps – Latvijas Universittes docents; Edgars Pastars – Konstitucionltiesbu eksperts; Dr.iur. Edvns Danovskis – LU Juridisks fakulttes docents; Gatis Kr- miš – Vidzemes Augstskolas rektors un vadošais ptnieks un citi.
Raidjumu vadtji: Inga Gece (Politisko diskusiju klubs, Lielbrit- nij), Uldis Balodis (Socilais medijs
„Laiva“), Ingmrs aklais (Latviešu Kultras centrs Birmingem).
Lai pieteiktos Zoom tiešsait, l- dzu, rakstiet: medijslaiva@gmail.com vai WhatsApp +447787418811.
Ieskatam plnots tmas un apska- tmie jautjumi
3. maijs, Diaspora k vltjs. Kpc diasporai jpiedals vlšans? Pirms pašvaldbas vlšanas, kurs piedals diaspora. Kdi tam ir ieguvu- mi, kdi riski?
10. maijs, Partiju sistma Latvi- j no 20.gs. skuma ldz msdienm. Partiju veidošana, iesaistšans partij un partijas atbalstšana. Partiju iekšj demokrtija. K funkcion partijas?
Kas un k var pieteikties kandidša- nai vlšans? Partijas un pašvaldbas. Kas ir pozcijas partijas un opozcijas partijas? Kpc vltjs pirms vlša- nm atbalsta partiju, bet pc vlšanm tri klst par neatbalsttju? Kpc ir svargi izprast partiju un vlšanu sist- mu, lai pieemtu lmumu, par ko balsot.
17. maijs, Pašvaldbu un Saeimas vlšanas – kopgais un atširgais. V- lšanu krtba, delejums, personlijas, atbildba. Centrls partijas organizci- jas sasaiste ar partijas vietjm nodam.
24. maijs, Vai balsošana tiesba vai pienkums? Kpc vltjs nosoda un kritiz vlšanu sistmu Latvij? Vai vltja kritika ir pamatota? Vai vlt- ja atbildba aprobeojas ar balsojumu vlšans? Ar vltjs ir amatpersona. K tiek skaittas balsis un kpc vl- tji ievl tos, kurus nevlas ievlt?
Godgas balsu skaitšanas sistmas nav. 31. maijs, Vlšanas – mti un
realitte. Vltjs nesaprot, vai nev- las saprast? Populrks leendas un mti par vlšanm. Kpc sabiedrb rodas mti? Kpc bt neapmierintam ar vlšanu rezulttiem ir populri?
Socilais medijs LAIVA atrodas Lielbritnij, bet raida visa pasaule k interaktva platforma, komunikcijas modelis, kur cilvki var komunict viens ar otru, smelties informciju, ak- tvi piedalties platformas izaugsm un bt daa no ts. Socil medija LAIVA mri ir saglabt un uzturt latviskumu starp latviešiem pasaul, informt par notiekošo diasporas dzv. Vairk in- formcija: https://www.facebook.com/ medijslaiva un www.medijslaiva.com.
Latviešu Kultras centrs Birmingem ir bezpeas labdarbas organizcija, kas saglab, uztur, attsta un veicina latviešu kultru Lielbritnij un pasaul. Vairk informcija https://www. facebook.com/LatviesuKulturascentrs un www.kulturascentrs.com.
Raidjumi norisins projekta Poli- tisko diskusiju cikls „Katrs pats sev Po- litiis!“ ietvaros. Projektu finansili at- balsta Socilais medijs Laiva, Latviešu Kultras centrs Birmingem, Politisko diskusiju klubs Lielbritnij, Latvijas Republikas rlietu ministrija un Latvi- jas Republikas vstniecba Lielbritnijas un Ziemerijas Apvienotaj Karalist.
Elna Balode, Socilais medijs „Laiva“ Producente
2021. gada 28. aprl
No vstures – Vecie dod vairk Kanberas Latviešu biedrbai jauns priekšnieks – R. Alks
Sainšu stšanai padomju vergu darba nometns Sibrij nodarbintajiem latviešiem Kanber savkts 247:0:0. At- saucba bijusi lielka k jebkad. Tikai nedaudzi ir atteikušies, bet daudzi paši nesuši naudu klt vcjiem. Lielks summas – divi sainšiem devuši vecki cilvki, kuru rocba neliela un kuriem nav vairs tik viegli strdt. Jaunkie, kam iemumu vairk – devuši mazk.
Vai šoreiz drkstam uzskatt to par parasto naudas vkšanu, kad vartu drusku nepukoties – jau atkal viena liste? Ja ms uz 5 mintm prtrauktu savu steigu un dzii piedomtu, tad acu priekš pavrtos neizsakm posta dz- ve Sibrij. Un ko šiem cilvkiem dod viens viengs saintis? Cik trka, lai ar
katrs no mums btu Sibrij? Un vai ir pilngi izslgts, ka nevaram tur kdreiz vl nokt? Ko esam izdevuši ziedo- jot? Katrs vienu krietnu zeu pri. Vai vairums no mums jtam to k zaudju- mu? Lasm avzs – dai, kas turoties pie „principiem“, nav ziedojuši nemaz. Domju tie nebtu vairs latvieša vrda ciengi. Katram vajadztu izlast J. Šol- mera Mirušie atgrieas – aprakstu par dzvi Vorkut, lai zintu, k vii tur moks un gaida. T ms netieši katrs btu apciemojuši savus piedergos un censtos tiem daudz vairk paldzt.
Kanber ievlta Latvieša biedrbas jaun valde – priekšsdis R. Alks, pr-a vietn. P. Krastiš, sekretre A. Vtola, kasieris D. Zeps un biedrzine E. Bur-
kevice. KLB-bai domts vstules ad- resjamas R. Alkam, 6 Hardman St, O’Connor, Canbera, A.C.T.
KLB tautas deju kopa Sprigul- ts ieldz visus Kanberas tautiešus apmeklt kopas rkoto masku balli 20. jlij Canberra Club telps, Civic centr. Skums pl. 20.30, beigas pl. 2. Sprigultis ldz tautiešus pc iespjas ierasties masks. Vakara kuplinša- nai paredzti dadi priekšnesumi – kuplejas, raksturdejas u.t.t. Labko masku godalgošana. Zle teiksmaini apgaismota. Ieejas maksa 16 šilii. Uzkoamie bs atrodami uz galdiem, bet padzrienus var iegdties bufet.
L. 1957. g. maijs
Vai garšo sklandrauši? Varbt kockas? AL58.KD bs iespja baudt visdus latviešu dienus.
Otrdien, 2021. gada 4. maij Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp.
Ceamies laicgi un atsvaidzinti pc gars braukšanas vakardien, un k atbildgi vecvec- ki skam dienas nodar- bbas.
Pirmais uzdevums, pat pirms pašu brokastm, jpabaro no – mjas sargu un ciemiu laiz- tju! Kamr viš lustgi grau savas dams bumbias, sav jaunb ms dinjm msu suni Teli ar gardiem, gagiem kauliem, paši samekljam kaut ko mums piemrotku.
Dieml virtuves sauso dienu plaukti, un pat ledusskapis – taupgi bdgi. Brni steig bija atstjuši mju veselu nedu trk nek bija plnots, jo mazais bija nodomjis, ka via laiks jau klt, un nebija iepirkušies pirms msu ierašanos. Tomr samekljam maizi grauzdšanai, bezsls sviestu, burciu slaveno Vegemite, paciu auzu prslas, beztauku pienu, ar vairkas širnes zu tjas un burku ar oti smargiem kafijas biezumiem. Iztik- sim šort, bet bs jiet iepirkties drzk nek vlk.
Kamr ms atrodam un sagata- vojam msu brokastis, no jau sen pabeidzis savu damo un lk apkrt, gaidot msu uzmanbu. Kad izeju uz verandas st savas prslas, viš k aitu suns man starp kjm un k nosos st, viš bez acu mirkšinšanas vai astes luncinšanas pamatgi vro, k es lnam baudu savas brokastis. Beigu beigs padodos! Atstju bod viam, apmram, divas lielas karotes piena un nolieku bodiu viam pie deguna. Via nopietnais skats kst lustgks, un viš fiksi iztukšo bodiu. Pateicgi aplaizs un dodas virtuv caur viam specili iebvtm, uz abm pusm veramm durtim, jo Suzanna tur vl darbojs, un nevar zint, varbt ar da- bs kaut ko grauamu no vias.
Sazvanmies ar brniem slimnc un sarunjam, ka varsim pc pusdie- nm braukt apciemot vius. Covida d var tikai pa vienm apciemot ista- b, bet varam tikties visi kop drz, turpat pie slimncas ieejas.
Laiks silts un saulains, oti piem- rots zltes trai augšanai. Atrodu veco paujmašnu un benzna tvertni gar,
piepildu benznu un eros pie dar- ba. Zle saaugusi pc mana rina gandrz pusmetru augstu, un td bs jpauj uz vis- augstko regult- ja pozciju. Diem- l, zles eramais maiss neliels, un biei vien jpr- trauc stumšana, lai vartu izbrt sa- erto zli. Pa pau- šanas laiku krtgi sasvstu un jtos it k esmu ziedojis darbam, apmram, puskilogramu no mana svara. Rt bs jpauj vlreiz, bet uz smalkku regu- ltja pozciju.
Kamr es nodarbojos svaig gais, Suzannai pilnas rokas ar istabas tr- šanu un krtošanu. Steig dodoties uz slimncu, brniem beidzamais nolks btu bijis mjas sakopšana msu ie- rašans d. Glui saprotams, un jau- n vecmte rs pie darba ar milzu eneriju. Puteku scjs svilp, veas mazgtjs darbojs neatlaidgi, trauki, kas atstti izlietn, tri tri un trauku automts iedarbints.
Labs, kas padarts, un padarts ir samr daudz!
Laiks doties uz slimncu apciemot jauno mazbrnu un viu veckus.
Piesakmies pie slimncas viesu lodzia, kur mums parda virzienu uz klusu un patkami nainu sdvietu. Tur varsim sagaidt imenti. Viiem jprnk no slimncas otrs puses – dzemdbu nodaas, kur viiem dubult- gultu istaba ar vism nepieciešamm iercm, pat damgalds un dvns. V- lk mums ststa, ka pie vakarim var ar pieprast vnu vai alutiu! Ai, k tie laiki ir mainjušies.
Pkši durvis uz drzu atveras, un jaun imente iznk pie mums ar mazo Lvaiju (Levi) ratios, cieši ievstts. Lukas atvainojs, ka mums vajadzja tik ilgi gaidt viu ierašanos, bet paskaidroja, ka ejot pa koridoriem, katrs pretim ncjs gribja paskatties ratios un apsveikt jauno imenti.
Mazais gu miergi, un mieg ro- das skaisti sejas vaibsti. Kdreiz jautrs smns, tad tds dzidomgs vaibsts, un vl, it k dzii domdams, ar sakrun- kotu pieri. Kad mazais atver acis, tad ms visi galgi neapzinti skam smai- dt pret viu. Suzanna atkal saross, un es ievelku dziku elpu.
Skas fotografšana un diskusija ap via dzimtas pardbm. Manas acis un latvisks izskats. Lka tva Alna zods, bet ar deguns t k lat- visks, noteikti Alses iespaids. Matu biezums glui atspoguo manjos, tomr krsu zi manjie diezgan no- bljuši. Ievrojamas sportistu pard- bas. Dšgs izskats no tva un abiem vectviem, smalka pakaa un prot stip- ri izvingrint kjas un rocias. Tomr nevaram vienoties, vai bs basketbo- lists, vai spers bumbu ar kjm. Mans ttis vienmr teica, ka matemtika un statistika ir nopietnas un nozmgas zi- ntnes, td vl jpaskaidro, ka msu mazdls Lvaijs Tomass Vaipers (Levi Thomas Wyper) dzima 13. februr plkst. 12.26, 49 cm garum, bet sva- r – 3,26 kg!
Lvaijs prass pc pcpusdienas diena, ldz ar to atvadmies un doda- mies uz mjm, kur no gaida vaka- rias, un pusapcirptais mauriš gaida manas ples!
Kristaps Zariš Laikrakstam „Latvietis“
Turpmk vl
Mazdls un vnu lauki (2) No Zelta piekrastes caur Voga Voga uz Vangeratu un vl tlk Pirmais turpinjums. Skums LL647.
Vecvecki ar mazbrnu Lvaiju.
a
Oficilo dau tetrinieki tomr ga- rum nevilka, lai ar lielku prieku un entuziasmu vartu erties pie muzikli sabiedrisk izklaides vakara. Ms, da- lbnieki tikm lgti sarbties atbilsto- ši Tetra dienas garam – t, lai nevar
atpazt! Tetra motjus ar koncertu priecja mzii stais Mrtiš un jau- nais talants Jnis Zemickis. Vakara turpinjum stais Mrtiš izpildja dziesmas pc dalbnieku pastjuma, un liks, ka mkslinieka reperturam nav robeu. Savukrt publika* aizrau- tgi dziedja ldzi labi pazstamas un iemotas dziesmas.
Lai tetra entuziastiem spks, enerija un radošo ideju piepildjums! Tiksimies pc gada nkošaj PLATS kopsapulc!
Taira Zoldnere Laikrakstam „Latvietis“
14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2021. gada 4. maij
Jnis John Konrads dzimis 1942. gada 21. maij Rg rstes Elzas Konrades un zobu tehnia Ja Kon- rada imen, un ir latviešu izcelsmes bijušais Austrlijas peldtjs.
1944. gada august kop ar imeni atstja Latviju un devs bgu gaits uz Eslingeni, Vcij.
1949. gad ar kui General Omar Bundy imene ierads Austrlij. Te Jnis, kas vlk sevi prdvja par John kuva par pasaul pazstamu peldtju.
Viens no svargiem karjeras at- tstbas punktiem ir nokšana Ju- rankvintija imeu nometn, kur viš iemcjs peldt. Jnis apmeklja peldšanas kursus, kuros bija jaun- kais dalbnieks un uzrdja prstei- dzošu progresu pat starp t laika jau- najiem Austrlijas peldtjiem. Kop ar msu Ilzi Konradi viš apmeklja Rivsbijas priekšpilstas pamatskolu. Pirmais ievrojamais pankums bija uzvara 440 jardu (402 m) peldšan zniem, kas jaunki par 14 gadiem.
1956. gad viš kuva par Jaun- dienvidvelsas (NSW) pieaugušo em- pionu 220 un 440 jardu distancs. Šaj paš gad kuva ar par Austrlijas jauniešu meistaru 440 jardu distanc. 1956. gad Olimpiskajs spls Mel- burn viš bija pieteikts sacensbm,
tau tajs nestartja. 1958. gad viš piedaljs Britu
imprijas un Nciju Sadraudzbas sp- ls (British Empire and Commonwea- lth Games), kurs izcnja trs zelta me- daas. Nkamaj gad viš uzstdja pasaules rekordu 800 m un 880 jardu distancs. Viš tika ierindots labko t gada Austrlijas sportistu desmitniek (3. vieta).
1960. gada vasaras olimpiskajs spls Konrads ieguva bronzas medau 400 m distanc, bet savukrt 1500 m distanc guva uzvaru. Ca finla peldjum bija lielk šs distances Olimpisko spu vstur. Trešo meda- u Konrads ieguva, startjot 4x200 m brv stila stafet. Savukrt 1954. gada vasaras olimpiskajs spls J. Konrads startja viengi 4x200 m brv stila stafet. Kopum karjeras laik viš la- bojis 26 pasaules rekordus.
Pc karjeras beigm iestjs Dien- vidkalifornijas Universitt ASV, str- dja Austrlijas radio, k ar par peld- šanas treneri. Bija L’Oréal Austrlij direktors.
1984. gad viam tika nozagta Ro- mas Olimpiskajs spls izcnt zelta
medaa. T tika atdota 25 gadus vlk. 2011. gad Konrds izlma prdot iz- sol izcnts medaas.
Pteris Bernhards atceras: „Kad biju jaunks gados, es iepazinos ar Jni Konradu uz su brdi, kad es peldju Bankstown Pool. Pazinu ar via vec- kus, kad gjm pie viiem labot zobus. Jnis den bija k trlaiva; viengais, kas varja turties viam tuvum bija via treneris Don Talbot. Kaut pazi- nu Jni uz su brd, man viš atmi palicis draudzgs ar visiem, vienmr priecgs. Peldšana viam bija k zivij dens, bet neskatoties uz to, viš tre- njs garas stundas, kas atmaksjs ar daudzajm izcntajm medam.“
„Olimpides sples un Latvija – no Atnm ldz Pekinai“ – Laikraksta „Latvietis“ Nr. 208, 2012. g. 4. jlij, Zigurds Meavilks raksta: „Romas olimpiskajs spls zelta medau vis- garkaj peldšanas discipln 1500 m distanc izcnja latvietis Jnis Kon- rds, prstvot Austrliju. Via msa Ilze tika pie sudraba medaas peldša- nas stafet. Te viet piemint, ka Jnim Konrdam peldšanu izrakstja rsts, kas rstja brnu triekas paralzes.“
FO TO
c om
m on
s.w ik
im ed
ia .o
INTA STUPNS 8.11.1928 – 23.04.2021
Trs saujas vasaras, dzimtenes vasaras, Dodiet man ldzi, kad š saule riet. Nevajag noptu, nevajag asaru. Klusu. Lai kamene imens dzied. Sro dls Pteris, mazbrni Alise un Mielis, dzimten.
Jnis John Konrads 21.05.1942 – 25.04.2021
Jnis Konrads 1960. gad.
Jnis Konrads (centr) viesojas pie Pertas latviešu jauniešiem 1960. gad.
FO TO
Otrdien, 2021. gada 4. maij Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp.
Evalda septiiem krsainiem skatuves metiem Jaun Vrda apgda izdevu- m. Kas nav dzvojis ldz via ilus- trtajiem Tomia un Krikša piedz- vojumiem Aask? Un bija interesanti uzzint, ka populr imenes Pavards pavrgrmatai gs karikatras ir Evalda.
Ptera ststjum par tvu bija daudz, daudz vairk informcijas nek šeit iespjams aprakstt, nemaz neru- njot par vizulo apskati. Ieteicu las- tjiem uziet uz TILTS Facebook lapu – taj ir atrodama saite uz Youtube video ieraksta no referta.# Ar jpiemin, ka Evalda dzves stts tiek vl skk iz- klstts (ieskaitot brnbu, skološanos un darbu Latvij pirms Otr pasaules kara) drz publict Dzintras Andru- šaites Evalda Dajevska biogrfij.##
Zoom referta kopsavilkums, k es to saredzu, – Pteris deva klaus- tjiem aizkulises ieskatu tva daudz- veidgajs spjs un rakstur. Ar emocionlu un smalkjtgu dvseli, Evaldu valdzinja mitoloija un seni ststi, sagruvušas kas, mistrijas un teatrl burvestba; via gaišais dz- ves uzskats atspoguojs via pozit- v enerij, strdgum un praktisk talant. Ms refert daudz ko iem- cjmies par scenogrfijas sagatavo- šanas procesu – grtos un detaliztos darbu modeus izveidojot no skicm un gleznojot skatuves metus uz 40 pdu platu auduma. (Katskiu nomet- u damzles grda ir biei bijusi šd veid klta!) Evalda optimisms bija redzams jau no bgu laikiem, str-
djot ar Mrbekas latviešu tetri bez nek, via zmtais moto mkslinie- kiem – drmu maskas trepju galotn, cilvcii kpdami klupdami krizda- mi, un visam pri mudinjums – Uz augšu!
Pteris nobeidza savu refertu ar autores Dzintras Andrušaites piem- rotiem vrdiem: „Uzskatu, ka Evalda Dajevska mksla... ir izturjusi vis- bargk kritia – „laika“ prbaudi... Via radošs ieceres un sapi paliks msos ejot uz priekšu.“
Ilze Ptersone, TILTS
* Leonds Linauts 1982. gad, raksts katalogam Evalda Dajevska izst- dei Filadelfij.
** „Jsu tva darbncas bija mais- kas ... mana mte Viljam Tl splja aristokrtisku kundzi ... viai bija vajadzgs aristokrtisks aprbs. Viengais pieejamais ma- terils bija rupjš audekls ... jsu t- tis uz t uzgleznoja skaistu brokta rakstu ... un viai bija visskaist- kais mirdzošais, zelta kaklarota ... krsotas koka krelles, kas man joprojm ir piemiai no tiem lai- kiem...“
*** „Evalda Dajevska daudzkrtgs pasaules“.
# Refertu par Evalda Dajevski var noklausties TILTS Facebook lap: @TiltsAssociation (Latvian Cultu- ral Association TILTS). Ar 1. mai- ju ieraksts pieejams Latviešu kul- tras biedrbas TILTS mjaslap www.tilts.org (nodaa sarkojumi).
## Dzintras Andrušaites grmatu iz- dos apgds Jumava 2021. g. rude- n. Grmatas iespiešanu ir atbal- stjušas vairkas organizcijas, ieskaitot Amerikas Latviešu ap- vienba (ALA) – Kultras Fonds, Amerikas Latviešu Mkslinie- ku apvienba (ALMA), Latviešu Fonds, Pasaules Latviešu mkslas savienba (PLMS) un Latviešu Kultras Biedrba TILTS, k ar vairki privtie ziedojumi.
Datumi Vrda dienas, dzimšanas dienas un zmgi notikumi 7. maijs Henriete, Henrijs, Jete 1851. vcbaltiešu teologs dolfs fon Harnaks (Adolf von Harnack). 1936. latviešu fiziis ASV Juris Upat- nieks (1962. kop ar Emetu Leitu iz- gatavoja vienu no pirmajm hologram- mm.)
8. maijs Staislava, Staislavs, Stefnija Nacisma sagrves diena un Otr pa- saules kara upuru piemias diena 1926. Melburnas Latviešu biedrbas bibliotkas bibliotekre Olga Silia. 1967. vijolnieks Nilss Silkalns. 1991. Romas pvests atjauno Rgas metropoliju kop ar Rgas arhidiaczi un Liepjas dieczi. Par metropoltu tiek nomints prelts Jnis Pujts, par Liepjas bskapijas bskapu Jnis Bu- lis.
9. maijs Einrs, Ervns, Klvs Eiropas diena
1941. lai izpatiktu Vcijai, PSRS atce atzšanu no Beijas, Norvijas un Dienvidslvijas. 1949. sk iznkt laikraksts Austrlijas Latvietis.
10. maijs Maija, Paija 1871. pirmo reizi Valk latviešu valo- d tika izsplta tetra izrde. 1911. urnlists, muzikologs Rai- monds Skrbns. 1936. aktieris Aivars Kalnarjs. 1943. Austrlijas Latviešu tetra (ALT) aktrise un reisore Ieva Kaina.
11. maijs Karmena, Manfreds, Milda 1921. dzejnieks, dziesmu tekstu autors Alfrds Krklis. 1940. sabiedriska darbiniece Austrli- j Mra Siksna. 1940. sabiedriska darbiniece Austrli- j Ieva Šaule. 1951. latviešu virsnieks, Satversmes aizsardzbas biroja vadtjs (2003-
2013) Jnis Kaociš. 1951. dzejniece un rakstniece Laimdo- ta Sle. 1971. Latvijas šahists, lielmeistars Normunds Miezis. 1986. Latvijas vieglatlte Jeena Ština.
12. maijs Inra, Ina, Inrs, Valija Starptautisk medmsu diena 1921. dibinta pirm Latgales stu- dentu organizcija Latgales studen- tu savienba (vlk – biedrba), kura 1932. gad prtop par korporciju Montania. 1938. arhitekts, sabiedriskais darbi- nieks Austrlij Arnis Siksna. 1996. Daugavpil notiek junioru pa- saules empionts spdvej.
13. maijs Ira, Irada, Irna, Irna 1932. ALT aktrise Irna Klausa. 1956. Jrmal, Latvij dzimis Krievi- jas kosmonauts Aleksandrs Kaleri.
Burvju meistars E. Dajevskis Turpinjums no 9. lpp.
E. Dajevskis. Zmjums „Uz augšu“ no Mrbekas tetra laikiem. Oriinlais zmjums atrodas Immigration History Research Center, University of Minne- sota / Hugo Skrastiš collection.
FO TO
n o
D aj
ev sk
u i
m en
es a
rh v
16. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2021. gada 4. maij
Eiro kurss Eiropas Centrls bankas atsauces kurss 3. maij. €1 = 1,55730 AUD €1 = 0,86838 GBP
€1 = 1,67860 NZD €1 = 1,20440 USD
Sarkojumi, draudzes zias un ziojumi Tiešsaist – visur pasaul Otrdien, 4. maij, plkst. 18.00 (Lat- vijas laiks) – mjaslap sansusi.lv fes- tivla organizatori piedvs gandrz etru stundu ierakstus no 2020. gada Sansus notikumiem Aknst. Otrdien, 4. maij, Nacionl kino cen- tra (NKC) tradicionlais 4. maija Lat- vijas filmu maratons nu jau otro gadu notiks tiešsaist portl filmas.lv – paši atlastu filmu seansi visas dienas garu- m no plkst.11.00 vis pasaul, sekojot laika joslm apkrt visai zemeslodei.
Adelaid Otrdien, 4. maij, plkst.11.30 ALB nam ALB Rosmes saiets. Bs Balt galdauta tma, rotsimies ar latvju ro- tm un bsim patriotisk noskaojum. K parasti baudsim gardas siltas pus- dienas. Visi laipni aicinti. Dalbas mak- sa $5 LAIMAS klientiem, prjiem $10. Otrdien, 4. maij, plkst.18.00 Tlav Balt galdauta svtki. Ceturtdien, 6. maij, plkst.10,00 spl- sim Scrabble (latviešu un angu valod) un dsim siltas pusdienas. Ldzu pie- teikties LAIMAS biroj. Mneša maksa $5 LAIMAS klientiem, prjiem $10. Svtdien, 9. maij, plkst.9.30 novuss Tlav. Ceturtdien, 13. maij, plkst.10,00 sp- lsim Scrabble (latviešu un angu valod) un dsim siltas pusdienas. Ldzu pie- teikties LAIMAS biroj. Mneša maksa $5 LAIMAS klientiem, prjiem $10. Ceturtdien, 13. maij, plkst. 10.30, ALB nam skatsimies koncertu Liels Mzi- kas balva 2018. Pc tam pasniegsim siltas pusdienas; ldzam pieteikties LAIMAS biroj ldz 11. maijam. Dalbas maksa LAIMAS klientiem $5, prjiem $10. Svtdien, 16. maij, plkst.9.30 novuss Tlav. Trešdien, 19. maij, plkst.10.30, iz- brauksim no ALB nama uz Middleton. Pusdienas vietj tavern, cenas skot no $19. Pieteikties LAIMAS biroj ldz 18. maijam. Maksa par autobusu $3 LAIMAS klientiem, prjiem $5. Ceturtdien, 20. maij, plkst. 10.00 sp- lsim Scrabble (latviešu un angu valod) un dsim siltas pusdienas. Ldzu pie- teikties LAIMAS biroj. Mneša maksa $5 LAIMAS klientiem, prjiem $10. Sestdien, 22. maij, plkst. 12.40, Bal- tiešu sples, Pultney Grammar School. Svtdien, 23. maij, plkst. 9.30, no- vuss Tlav.
Adelaides Sv. Ptera draudze Prv. Dr. J. Priedkalns. Dievkalpojumos jievro COVID-19 noteikumi. Svtdien, 16. maij, plkst.11.00 Liel- dienu laika 7. svtdiena, dievkalpojums.
Brisban Sestdien, 22. maij, plkst. 12.00. Rum-
my, zoltes un latviešu Scrabble pc- pusdiena Latviešu nam. Maksa $10.
Kvnslandes latv. ev. lut. draudze
Kanber Kanberas latv. ev. lut. draudze
Melburn Sestdien, 8. maij, plkst. 12.00 Dau- gavas skolas imenes dienas svinbas Latviešu nam. Sestdien, 15. maij, plkst. 11.00 Va- nadu sanksme Latviešu ciem. Sestdien, 15. maij, plkst. 14.30 St John’s baznc, Flinders (Morning- ton Peninsula) Flinders Quartet kon- certs. Programm ietilpst Ellas Ma- nas A Love Worth Fighting For. Svtdien, 16. maij, plkst.11.00 Mra Saultis Cemetery Fund pilnsapulces 18/19 un 19/20 gadiem Sabiedriskaj nam, Latviešu ciem. Pirmdien, 17. maij, plkst. 11.00 un 18.00 Primrose Potter Salon, Mel- bourne Recital Centre, Flinders Quar- tet koncerts. Programm ietilpst Ellas Manas A Love Worth Fighting For. Sestdien, 22. maij, plkst. 16.00 Sidnejas Latviešu tetra (SLT) izr- de Melburnas Latviešu nam. Ivetas Salgrves komdija Lu vilinjums. Reisors Jnis Grauds. Piedals Ilona Brvere, Jnis eiš, Ojrs Greste, Andris Kariks, Ilze Viuma. Bietes $30/$25 prkamas pirms izrdes. Svtdien, 23. maij, plkst. 14.30 Montsalvat Barn Gallery Flinders Qu- artet koncerts. Programm ietilpst Ellas Manas A Love Worth Fighting For.
Melburnas latv. ev. lut. draudze Svtdien, 9. maij, plkst. 12.00 ime- nes dienas dievkalpojums Sv.Krusta baznc. Kalpos mc. Aldis Elberts. Kafijas galds bazncas zl.
Pert Pertas ev. lut. Sv. Pvila draudze Mc. Gunis Balodis.
Sidnej Otrdien, 11. maij, plkst. 13.00 Zol- te Latviešu nam. Informcija: Jnis Grauds, jgrauds@yahoo.com.au Piektdien, 14. maij, plkst. 11.00 Se- nioru saiets Latviešu nam. Sestdien, 15. maij, plkst. 16.00 SLT izrde Lu vilinjums Latviešu nam. Svtdien, 16. maij, plkst. 14.00 SLT izrde Lu vilinjums Latviešu nam.
Sidnejas ev. lut. latviešu draudze,  Svt Ja baznc Mc. Kolvins Makfersons. Svtdien, 9. maij, plkst. 10.00 diev- kalpojums. Svtdien, 16. maij, plkst. 10.00 diev- kalpojums. Svtdien, 23. maij, plkst. 10.00 diev-
kalpojums. Svtrunas noskatmas YouTube gan latviešu, gan angu valod. Saites draudzes mjas lapa tmekl: http:// www.sydneylatvianchurch.org.au
Sidnejas  latv.  ev.  lut.  Vienbas  draudze Mc. Raimonds Sokolovskis. Svtdienas dievkalpojumi notiks sa- skangi ar sabiedriskajm regulm. Lgums sazinties ar mctju R. So- kolovski, lai uzzintu par nkamajiem dievkalpojumiem.
Zelta piekrast Zoom tikšans nekltien katra m- neša pirm ceturtdien plkst. 15.00. Zoom saite izstta atseviši pirms katras tikšan.
Jaunzland Sestdien, 8. maij, plkst. 18.00 Latvie- šu nam 38 Gasson Street, Sydenham, Christchurch Balt galdauta svtki. Visi laipni lgti pievienoties baltajam galdautam ar saviem gardajiem die- niem! Vakarias sksim 19.00. emiet ldzi savus dzrienus. Tja un kafija uz vietas. $1 loze. emiet ldzi mantias izlozei. Ieeja pret ziedojumiem, izde- vumiem Latviešu nama jumta atjau- nošanai. Ziedojumiem virs $5 nodoku atlaide. Sestdien, 22. maij, plkst. 18.00 Vrda dienu svinbas Latviešu nam 38 Gas- son Street, Sydenham, Christchurch. Izmekljiet savu vrdu uz sienas plak- tu. Ja nav, izmeklsim ldzgu. Dvanu izmaiai, kas vlas piedalties. $10-$20 vrtib. Kas nevls piedalties dvanu izmaiai, nciet vien. Klieris bs vi- siem, bet emiet ldzi groziu dalties un pašu dzrienus. Tja un kafija uz vietas. Uz redzšanos.