Latvijas iedzīvotāji kopā nākotnes mežam, Latvijas Pašvaldību ...
LATVIJAS VIDE SKAITÏOS 2017. GADÂ: klimata pârmaiòas ... · Meža resursi 19 Forest resources...
Transcript of LATVIJAS VIDE SKAITÏOS 2017. GADÂ: klimata pârmaiòas ... · Meža resursi 19 Forest resources...
Arvien tuvâk
faktiem un
cilvçkiem!
2018
LATVIJAS VIDE SKAITÏOS 2017. GADÂ: klimata pârmaiòas, dabas resursi un vides kvalitâte
ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES: climate change, natural resources and environmental quality 2017
CENTRĀLĀ STATISTIKAS PĀRVALDE
CENTRAL STATISTICAL BUREAU OF LATVIA
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ:
KLIMATA PĀRMAIŅAS, DABAS RESURSI
UN VIDES KVALITĀTE
ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES:
CLIMATE CHANGE, NATURAL
RESOURCES AND ENVIRONMENTAL
QUALITY
2017
STATISTISKO DATU KRĀJUMS COLLECTION OF STATISTICS
RĪGA
2018
2
Datu krājumā sniegti statistiskie dati par investīciju izlietojumu un kārtējām izmaksām dabas resursu un apkārtējās
vides aizsardzībai (izlases apsekojuma dati), par piesārņojošo vielu izplūdi atmosfērā no stacionārajiem avotiem, vides
kvalitāti, par klimata pārmaiņām, siltumnīcefekta gāzu emisijām, energoresursu patēriņu, par dabas resursiem un to
izmantošanu (materiālu plūsmām, resursu efektivitāti), mežsaimniecību un atkritumu apsaimniekošanu 2017. gadā. Dati
ir salīdzināmi ar iepriekšējiem gadiem, kā arī atsevišķi rādītāji publicēti arī sadalījumā pa pilsētām.
Informācijas sagatavošanā par gaisa aizsardzību, vides kvalitāti, gaisa emisiju kontiem, kā arī sadzīves un bīstamajiem
atkritumiem izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
* * *
The collection of statistics presents information on environmental investment and current expenditure on protection of natural resources and environment (sample survey data), it also contains information on the emission of polluting substances into the atmosphere from stationary sources, environmental quality, climate change, greenhouse gas emissions, consumption of energy resources, natural resources and utilisation thereof ( material flow accounts, resources efficiency), forestry and waste management in 2017. The indicators are comparable to the previous years and in some tables are broken down by city.
The information on air protection, environmental quality, air emissions accounts, as well as generation of municipal and hazardous waste was developed based on the data of the Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
NOSACĪTIE APZĪMĒJUMI
EXPLANATION OF SYMBOLS
Parādība nav konstatēta - Magnitude zero
Parādība ir konstatēta, bet tās
lielums ir mazāks par pusi no
lietotās mērvienības
0; 0,0 Magnitude less than half of
the unit employed
Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi … Data not available or too uncertain for
presentation
© Centrālā statistikas pārvalde, 2018.
Central Statistical Bureau of Latvia, 2018.
Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
Reproductions and quotations are permitted on condition
that the source is stated.
Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301
tālrunis: 67366922; [email protected];
https://www.csb.gov.lv/
Lāčplēša iela 1, Riga, LV-1301
phone: +371 67366922; [email protected];
https://www.csb.gov.lv/
ISBN 978-9984-06-525-0
ISSN 2255-8055
18-024-000
3
SATURA RĀDĪTĀJS
CONTENTS
Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija (NACE 2. red.) 7
Statistical Classification of Economic Activities in the European Community (NACE Rev.2)
Lietotie saīsinājumi 11
Abbreviations
1. ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS 12
GEOGRAPHICAL CHARACTERISTICS
1.1. Latvijas teritorija pēc zemes lietošanas veida 12
Territory of Latvia by type of land use
Diagr. 1.2. Latvijas kopējās platības struktūra; 01.01.2018 12
Fig. Structure of the total area of Latvia; 01.01.2018
Diagr. 1.3. Teritorijas struktūra Baltijas valstīs un ES-28; 2015 13
Fig. Land cover in Baltic states and EU-28; 2015
1.4. Nacionālie parki un dabas rezervāti 13
National parks and strict nature reserves
Diagr. 1.5. Dabas aizsardzības meža platības; 2008–2017 14
Fig. Forests in nature protection areas; 2008–2017
Diagr. 1.6. Mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā; 2017 15
Fig. Mean monthly air temperature in Latvia; 2017
1.7. Mēneša vidējā gaisa temperatūra Rīgā; 2010–2017 15
Mean monthly air temperature in Riga; 2010–2017
2. DABAS RESURSI UN TO IZMANTOŠANA 16
NATURAL RESOURCES AND THEIR USE
2.1. Materiālu plūsmas konti 16
Material flow accounts
2.1.1. Materiālu plūsmas konti; 2011–2017 17
Material flow accounts; 2011–2017
Diagr. 2.1.2. Resursu produktivitāte IKP/DMC; 2000–2017 18
Fig. Resource productivity as GDP/DMC; 2000–2017
Diagr. 2.1.3. Iekšzemes materiālu patēriņš un tiešā materiālu ieejošā plūsma uz vienu iedzīvotāju;
2000–2017
18
Fig. Domestic material consumption and direct material input per capita; 2000–2017
2.2. Meža resursi 19
Forest resources
2.2.1. Galvenie Latvijas mežu raksturojošie rādītāji; 2005–2009, 2014 19
Key forest indicators in Latvia; 2005–2009, 2014
Diagr.
Fig.
2.2.2. Mežaudžu platību struktūra pēc koku sugas Latvijas mežā
Structure of forest stands in Latvia by tree species 20
Diagr. 2.2.3. Izcirstās krājas; 2000–2017 20
Fig. Timber felling; 2000–2017
Diagr. 2.2.4. Galvenā cirte un meža atjaunošana; 2007–2017 21
Fig. Final felling and forest regeneration; 2007–2017
Diagr. Fig.
2.2.5. Ugunsgrēku skaits un uguns skartā platība meža zemēs; 2007–2017
Number of forest fires and forest land area affected by fire; 2007–2017 21
2.3. Zivsaimniecība 22
Fishery
2.3.1. Galvenie Latvijas zvejniecību raksturojošie rādītāji; 2008–2017 22
Key fishery indicators in Latvia; 2008–2017
Diagr. 2.3.2. Nozveja pa zivju sugām; 2000–2017 23
Fig. Fish catches by fish species; 2000–2017
Diagr. 2.3.3. Nozveja ES valstīs; 2017 23
Fig. Fish catches in EU countries; 2017
2.4. Medības 24
Hunting
2.4.1. Medījamo dzīvnieku skaits; 2010–2017 24
Number of game animals; 2010–2017
2.4.2. Medību sezonā nomedītie dzīvnieki; 2011–2017 24
Game animals killed during hunting season; 2010–2017
4
3. ATKRITUMI 25
WASTE
3.1. Sadzīves atkritumi 25
Municipal waste
3.1.1. Sadzīves atkritumu daudzums valstī; 2017 25
Amount of municipal waste in the country; 2017
Diagr. 3.1.2. Radītais un savāktais sadzīves atkritumu daudzums valstī; 2008–2017 26
Fig. Municipal waste generated and collected in the country; 2008–2017
Diagr. 3.1.3. Radītais sadzīves atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju ES-28; 2016 26
Fig. Municipal waste generated per capita in EU-28; 2016
Diagr. 3.1.4. Pārstrādātais un apglabātais sadzīves atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju Baltijas
valstīs un ES-28; 2016
27
Fig. Municipal waste recycled and landfilled per capita in Baltic states and EU-28; 2016
3.2. Bīstamie atkritumi 28
Hazardous waste
3.2.1. Bīstamo atkritumu daudzums valstī; 2017 28
Amount of hazardous waste in the country; 2017
Diagr. 3.2.2. Radītais un savāktais bīstamo atkritumu daudzums valstī; 2008–2017 28
Fig. Hazardous waste generated and collected in the country; 2008–2017
4. GAISA PIESĀRŅOJUMS 29
AIR POLLUTION
4.1. Gaisa piesārņojums no stacionāriem avotiem 29
Air pollution from stationary sources
4.1.1. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no stacionāriem avotiem; 2010–2017 30
Emissions from stationary air pollution sources; 2010–2017
Diagr. 4.1.2. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no stacionāriem avotiem Latvijas lielākajās
pilsētās; 2017
30
Fig. Emissions from stationary air pollution sources in largest cities of Latvia; 2017
Diagr. 4.1.3. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no katlumājām salīdzinājumā ar gaisu
piesārņojošo vielu emisiju apjomu no stacionāriem avotiem; 2002–2017
31
Fig. Emissions from heat plant compared to emissions from other stationary air pollution sources; 2002–2017
4.1.4. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no stacionārajiem avotiem statistiskajos
reģionos; 2017
31
Emissions from stationary air pollution sources by statistical region; 2017
4.1.5. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no stacionāriem avotiem sadalījumā pa
darbības veidiem; 2017
32
Emissions from stationary air pollution sources by economic activity; 2017
4.1.6. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no katlumājām sadalījumā pa darbības veidiem;
2017
33
Emissions from heat plants by economic activity; 2017
4.1.7. Sēra dioksīda (SO2) emisiju apjoms atmosfērā no stacionāriem avotiem; 2008–2017 34
SO2 emitted into atmosphere from stationary air pollution sources; 2008–2017
Diagr. 4.1.8. SOx piesārņojums Baltijas valstīs un ES-28; 2009–2016 35
Fig. Emissions of SOx in Baltic states and EU-28; 2009–2016
Diagr. 4.1.9. NMGOS piesārņojums Baltijas valstīs un ES-28; 2009–2016 35
Fig. Emissions of NMVOC in Baltic states and EU-28; 2009–2016
Diagr. 4.1.10. PM10 piesārņojums Baltijas valstīs un ES-28; 2009–2016 36
Fig. Emissions of PM10 in Baltic states and EU-28; 2009–2016
Diagr. 4.1.11. NOx piesārņojums Baltijas valstīs un ES-28; 2009–2016 36
Fig. Emissions of NOx in Baltic states and EU-28; 2009–2016
4.2. Vides kvalitāte 37
Environmental quality
4.2.1. Gaisa kvalitāte; 2017 37
Air quality; 2017
5. KLIMATA PĀRMAIŅAS 38
CLIMATE CHANGE
5.1. Siltumnīcefekta gāzu emisiju konti 38
Greenhouse gas air emission accounts
5.1.1. CO2 emisijas; 2012–2016 39
CO2 emissions; 2012–2016
5
5.1.2. CH4 emisijas; 2012–2016 39
CH4 emissions; 2012–2016
5.1.3. N2O emisijas; 2012–2016 40
N2O emissions; 2012–2016
5.1.4. Netiešo siltumnīcefekta gāzu emisijas; 2016 41
Emissions of indirect greenhouse gases; 2016
Diagr. 5.1.5. Mājsaimniecību siltumnīcefekta gāzu emisijas procentos no kopējām emisijām;
2009–2016
42
Fig. Share of greenhouse gas emissions from households in total emissions; 2009–2016
Diagr. 5.1.6. Siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu iedzīvotāju Latvijā un ES-28; 2009–2016 43
Fig. Greenhouse gas emissions per capita in Latvia and EU-28; 2009–2016
Diagr. 5.1.7. Siltumnīcefekta gāzu emisiju avoti; 2016 43
Fig. Emissions of greenhouse gasses by source sector; 2016
Diagr.
Fig. 5.1.8. Transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas Baltijas valstīs un ES-28; 2009–2016
Greenhouse gas emissions from transport in Baltic states and EU-28; 2009–2016 44
Diagr.
Fig. 5.1.9. Kopējā energoresursu patēriņa siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte Baltijas valstīs un
ES-28; 2009–2016
Greenhouse gas emissions intensity of energy consumption in Baltic states and EU-28; 2009–2016
44
5.2. Energoresursi 45
Energy resources
Diagr.
Fig. 5.2.1. Kopējais energoresursu patēriņš Latvijā; 2000–2017
Gross inland consumption of energy resources; 2000–2017 46
Diagr. 5.2.2. No atjaunīgiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā
Baltijas valstīs un ES-28; 2010–2016
46
Fig. Share of renewable energy in gross final energy consumption in Baltic states and EU-28; 2010–2016
5.2.3. Saražotā elektroenerģija no atjaunīgiem energoresursiem; 2010–2017 47
Electricity produced from renewable sources; 2010–2017
Diagr. 5.2.4. No atjaunīgiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars elektroenerģijā Baltijas
valstīs un ES-28; 2010–2016
47
Fig. Share of renewable energy in electricity production in Baltic states and EU-28; 2010–2016
Diagr. 5.2.5. No atjaunīgiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars transportā Baltijas valstīs
un ES-28; 2010–2016
48
Fig. Share of renewable energy in transport sector in Baltic states and EU-28; 2010–2016
Diagr. 5.2.6. Enerģijas intensitāte Latvijā un ES-28; 2000–2016 48
Fig. Energy intensity of the economy in Latvia and ES-28; 2000–2016
Diagr. 5.2.7. Enerģijas produktivitāte Latvijā un ES-28; 2000–2016 49
Fig. Energy productivity in Latvia and ES-28; 2000–2016
Diagr. 5.2.8. Kopējais energoresursu patēriņš uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs un ES-28;
2010–2016
49
Fig. Gross inland energy consumption per capita in Baltic states and EU-28; 2010–2016
Diagr. 5.2.9. Enerģētiskā atkarība Baltijas valstīs un ES-28; 2010–2016 50
Fig. Energy dependence in Baltic states and EU-28; 2010–2016
Diagr. Fig.
5.2.10. Elektroenerģijas gala cenas Baltijas valstīs un ES-28; 2017
Final price of electricity in Baltic states and EU-28; 2017 50
6. VIDES EKONOMIKA 51
ENVIRONMENTAL ECONOMICS
6.1. Līdzekļu izlietojums vides aizsardzībai 51
Environmental protection expenditure
6.1.1. Līdzekļu izlietojums vides aizsardzības jomās; 2017 52
Environmental protection expenditure by environmental domain; 2017
Diagr. 6.1.2. Līdzekļu izlietojums vides aizsardzībai; 2010–2017 53
Fig. Environmental protection expenditure; 2010–2017
Diagr. 6.1.3 Investīcijas vides aizsardzībai pēc finansēšanas avota; 2017 53
Fig. Investments in environmental protection by source of funding; 2017
Diagr. 6.1.4. Investīcijas vides aizsardzībai pēc darbības veida un vides jomas; 2017 54
Fig. Investments in environmental protection by economic activity and environmental domain; 2017
Diagr. Fig.
6.1.5. Kārtējās izmaksas vides aizsardzībai pēc darbības veida; 2017
Current expenditure on environmental protection by economic activity; 2017 55
6
Diagr. 6.1.6. Ekoinovāciju indekss ES valstīs; 2017 56
Fig. Eco-innovation index in EU countries; 2017
6.2. Vides nodokļi 57
Environmental taxes
Diagr. 6.2.1. Vides nodokļu ieņēmumu īpatsvars no kopējiem nodokļu ieņēmumiem un sociālajām
apdrošināšanas iemaksām Baltijas valstīs un ES-28; 2003–2016 57
Fig. Share of environmental taxes in total tax revenues from taxes and social contributions in Baltic states and EU-28; 2003–2016
Diagr. 6.2.2. Vides nodokļu ieņēmumu īpatsvars no iekšzemes kopprodukta Baltijas valstīs un ES-28;
2003–2016 58
Fig. Share of environmental tax revenues in gross domestic product in Baltic states and ES-28; 2003–2016
7
SAIMNIECISKO DARBĪBU STATISTISKĀ KLASIFIKĀCIJA (NACE 2. red.) STATISTICAL CLASSIFICATION OF ECONOMIC ACTIVITIES IN THE EUROPEAN COMMUNITY (NACE REV. 2)
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division
Darbības apraksts
Description
A Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
Agriculture, Forestry and Fishing 01 Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības
Crop and animal production, hunting and related service activities 02 Mežsaimniecība un mežizstrāde
Forestry and logging 03 Zivsaimniecība
Fishing and aquaculture B Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
Mining of coal and lignite 05 Ogļu un brūnogļu (lignīta) ieguve
Mining of coal and lignite 06 Jēlnaftas un dabasgāzes ieguve
Extraction of crude petroleum and natural gas 08 Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
Other mining and quarrying 09 Ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības
Mining support service activities C Apstrādes rūpniecība
Manufacturing 10 Pārtikas produktu ražošana
Manufacture of food products 11 Dzērienu ražošana
Manufacture of beverages 12 Tabakas izstrādājumu ražošana
Manufacture of tobacco products 13 Tekstilizstrādājumu ražošana
Manufacture of textiles 14 Apģērbu ražošana
Manufacture of wearing apparel 15 Ādas un ādas izstrādājumu ražošana
Manufacture of leather and related products 16 Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu
ražošana
Manufacture of wood and of products of wood and cork, except furniture; manufacture of articles of straw and plaiting materials
17 Papīra un papīra izstrādājumu ražošana
Manufacture of paper and paper products 18 Poligrāfija un ierakstu reproducēšana
Printing and reproduction of recorded media 19 Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana
Manufacture of coke and refined petroleum products 20 Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana
Manufacture of chemicals and chemical products 21 Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana
Manufacture of basic pharmaceutical products and pharmaceutical preparations 22 Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana
Manufacture of rubber and plastic products 23 Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana
Manufacture of other non-metallic mineral products 24 Metālu ražošana
Manufacture of basic metals 25 Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas
Manufacture of fabricated metal products, except machinery and equipment
8
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division
Darbības apraksts
Description
26 Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana
Manufacture of computer, electronic and optical products 27 Elektrisko iekārtu ražošana
Manufacture of electrical equipment 28 Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana
Manufacture of machinery and equipment n.e.c. 29 Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana
Manufacture of motor vehicles, trailers and semi-trailers 30 Citu transportlīdzekļu ražošana
Manufacture of other transport equipment 31 Mēbeļu ražošana
Manufacture of furniture 32 Cita veida ražošana
Other manufacturing 33 Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana
Repair and installation of machinery and equipment D Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana
Electricity, gas, steam and air conditioning supply 35 Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana
Electricity, gas, steam and air conditioning supply
E Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija
Water supply, sewerage, waste management and remediation activities 36 Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde
Water collection, treatment and supply 37 Notekūdeņu savākšana un attīrīšana
Sewerage 38 Atkritumu savākšana, apstrāde un izvietošana; materiālu pārstrāde
Waste collection, treatment and disposal activities; materials recovery 39 Sanitārija un citi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi
Remediation activities and other waste management services F Būvniecība
Construction 41 Ēku būvniecība
Construction of buildings 42 Inženierbūvniecība
Civil engineering 43 Specializētie būvdarbi
Specialised construction activities G Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts
Wholesale and retail trade; repair of motor vehicles and motorcycles 45 Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts
Wholesale and retail trade and repair of motor vehicles and motorcycles 46 Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus
Wholesale trade, except of motor vehicles and motorcycles 47 Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus
Retail trade, except of motor vehicles and motorcycles H Transports un uzglabāšana
Transportation and storage 49 Sauszemes transports un cauruļvadu transports
Land transport and transport via pipelines 50 Ūdens transports
Water transport 51 Gaisa transports
Air transport 52 Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības
Warehousing and support activities for transportation 53 Pasta un kurjeru darbība
Postal and courier activities
9
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division
Darbības apraksts
Description
I Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
Accommodation and food service activities 55 Izmitināšana
Accommodation 56 Ēdināšanas pakalpojumi
Food and beverage service activities J Informācijas un komunikācijas pakalpojumi
Information and communication 58 Izdevējdarbība
Publishing activities 59 Kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšana
Motion picture, video and television programme production, sound recording and music publishing activities
60 Radio un televīzijas programmu izstrāde un apraide
Programming and broadcasting activities 61 Telekomunikācija
Telecommunications 62 Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības
Computer programming, consultancy and related activities 63 Informācijas pakalpojumi
Information service activities K Finanšu un apdrošināšanas darbības
Financial and insurance activities 64 Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu
Financial service activities, except insurance and pension funding
65 Apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo
apdrošināšanu
Insurance, reinsurance and pension funding, except compulsory social security 66 Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības
Activities auxiliary to financial services and insurance activities L Operācijas ar nekustamo īpašumu
Real estate activities 68 Operācijas ar nekustamo īpašumu
Real estate activities M Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
Professional, scientific and technical activities 69 Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi
Legal and accounting activities 70 Centrālo biroju darbība; konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās
Activities of head offices; management consultancy activities 71 Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze
Architectural and engineering activities; technical testing and analysis 72 Zinātniskās pētniecības darbs
Scientific research and development 73 Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi
Advertising and market research 74 Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
Other professional, scientific and technical activities 75 Veterinārie pakalpojumi
Veterinary activities N Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība
Administrative and support service activities 77 Iznomāšana un ekspluatācijas līzings
Rental and leasing activities 78 Darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu Employment activities
79 Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumi
Travel agency, tour operator and other reservation service and related activities
10
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division
Darbības apraksts
Description
80 Apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana
Security and investigation activities 81 Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi
Services to buildings and landscape activities 82 Biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības
Office administrative, office support and other business support activities O Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana
Public administration and defence; compulsory social security 84 Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana
Public administration and defence; compulsory social security P Izglītība
Education 85 Izglītība
Education
Q Veselība un sociālā aprūpe
Human health and social work activities 86 Veselības aizsardzība
Human health activities 87 Sociālā aprūpe ar izmitināšanu
Residential care activities 88 Sociālā aprūpe bez izmitināšanas
Social work activities without accommodation R Māksla, izklaide un atpūta
Arts, entertainment and recreation 90 Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības
Creative, arts and entertainment activities 91 Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība
Libraries, archives, museums and other cultural activities 92 Azartspēles un derības
Gambling and betting activities 93 Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība
Sports activities and amusement and recreation activities S Citi pakalpojumi
Other service activities 94 Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība
Activities of membership organisations 95 Datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonts
Repair of computers and personal and household goods 96 Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana
Other personal service activities T Mājsaimniecību kā darba devēju darbība; pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu
sniegšana individuālajās mājsaimniecībās
Activities of households as employers; undifferentiated goods- and services-producing activities of households for own use
97 Mājsaimniecību kā darba devēju darbība ar algotā darbā nodarbinātām personām
Activities of households as employers of domestic personnel 98 Pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās
Undifferentiated goods- and services-producing activities of private households for own use U Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība
Activities of extraterritorial organizations and bodies 99 Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība
Activities of extraterritorial organisations and bodies
11
LIETOTIE SAĪSINĀJUMI LIST OF ABBREVIATIONS
GOS – gaistošie organiskie savienojumi
VOC – volatile organic compounds
NMGOS – nemetāna gaistošie organiskie savienojumi NMVOCS – non-methane volatile organic compounds
SO2 – sēra dioksīds SO2 – sulphur dioxide
SOx – sēra oksīdi SOx - sulphur oxides
NOx – slāpekļa oksīdi NOx – nitrogen oxides
N2O – slāpekļa oksīds N2O – nitrous oxide
CO – oglekļa oksīds CO – carbon monoxide
CO2 – oglekļa dioksīds CO2 – carbon dioxide
CH4 – metāns CH4 – methane
HFC – fluorogļūdeņraži HFCs – hydrofluorocarbons
PFC – perfluorogļūdeņraži PFCs – perfluorocarbons
SF6 – heksafluorīds SF6 – sulphur hexafluoride
Rg – gada vidējās koncentrācijas robežlielums Rg – allowed quantity of mean yearly concentration
Rd – maksimālais diennakts koncentrācijas robežlielums Rd – allowed quantity of maximum daily concentration
Rh – maksimālais stundas koncentrācijas robežlielums Rh – allowed quantity of maximum hourly concentration
DMC – iekšzemes materiālu patēriņš DMC – domestic material consumption
DMI – tiešā materiālu ieejošā plūsma DMI – direct material input
NACE 2. red. – saimniecisko darbību statistiskā
klasifikācija Eiropas Kopienā
NACE Rev.2 – Statistical Classification of Economic Activities in the European Community
SEG – siltumnīcefekta gāzes GHG – greenhouse gases
IKP – iekšzemes kopprodukts GDP – gross domestic product
1 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017.GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
12
1. ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS GEOGRAPHICAL CHARACTERISTICS
Latvijas kopējā platība ir 64,6 tūkstoši km2, no kuriem
96 % aizņem sauszemes teritorija, bet 4 % ir iekšzemes
ūdeņi. Valsts robežojas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju
un Lietuvu sauszemē ar kopgarumu 1 388 km un ar
Zviedriju veido jūras robežu ar kopgarumu 498 km.
Latvija atrodas mērenajā klimata joslā; jūras tuvums un no
Atlantijas okeāna nestās gaisa masas ietekmē tās klimatu.
Valsts teritorijā valda maigs un mitrs klimats, un ir
vērojama izteikta četru gadalaiku maiņa. 2017. gada
vēsākajā mēnesī – janvārī – vidējā gaisa temperatūra bija
-2,7 °C, bet siltākajā mēnesī – augustā – vidējā gaisa
temperatūra bija +16,7 °C.
Tā kā Latvija atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumos,
tā ir līdzenumu valsts. Reljefa augstākais punkts atrodas
312 m virs jūras līmeņa. Valsts teritorijā ir vairāk nekā
12 tūkstoši upju un 2 tūkstoši ezeru.
The total area of Latvia comprises 64.6 thousand km2, of which 96 % are occupied by land, while the remaining 4 % are covered by inland waters. The country has 1 388 km long land border with Estonia, Russia, Belarus and Lithuania and 498 km long maritime border with Sweden. Latvia is located in the temperate climate zone; the proximity to the sea and air masses from the Atlantic Ocean influence climate in the country. Climate is mild and humid with four explicit seasons. In 2017, the mean air temperature in January, the coldest month of the year, comprised -2,7 °C, while in August, the hottest month, it constituted +16,7 °C. Latvia is located in the western part of the East European Plain and is rich in lowlands. The highest point of the relief is located 312 m above the sea level. Within the country territory, there are more than 12 thousand rivers and two thousand lakes.
1.1. LATVIJAS TERITORIJA PĒC ZEMES LIETOŠANAS VEIDA TERRITORY OF LATVIA BY TYPE OF LAND USE
(tūkstošos kvadrātkilometru/ thousand square kilometers)
Zemes lietošanas veids Platība
Area Type of land use
Pavisam 64.6 Total Sauszeme 62.1 Land
lauksaimniecībā izmantojamā zeme 23.2 agricultural land
mežs 30.8 forest Iekšzemes ūdeņi 2.5 Inland waters
CSP datubāze internetā (tabula: GZG010).
CSB online database (Table ID: GZG010).
1.2. LATVIJAS KOPĒJĀS PLATĪBAS STRUKTŪRA; 01.01.2018.
STRUCTURE OF THE TOTAL AREA OF LATVIA; 01.01.2018
(procentos/ per cent)
Valsts zemes dienesta Latvijas administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību zemes pārskats 2018. gada 1. janvārī.
Land Report of the Republic of Latvia on areas registered with the State Land Service on 1 January 2018.
47.9%
36.0%
3.8%
3.6%3.4%
2.1% 1.6% 1.6%Mežs/ Forests
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme/ Agricultural land
Iekšzemes ūdeņi/ Inland waters
Pārējās zemes platības/ Other land
Purvs/ Swamps
Zeme zem ceļiem/ Roads
Krūmājs/ Bushes
Zeme zem ēkām un pagalmiem/ Yards
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017.GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 1
13
1.3. TERITORIJAS STRUKTŪRA BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2015 LAND COVER IN BALTIC STATES AND EU-28; 2015
(procentos/ per cent)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: lan_lcv_ovw). Eurostat data (online data code: lan_lcv_ovw).
1.4. NACIONĀLIE PARKI UN DABAS REZERVĀTI
NATIONAL PARKS AND STRICT NATURE RESERVES
Dibināšanas gads
Year of foundation
Platība, hektāros
Area, hectares
Nacionālie parki/ National parks
Ķemeri 1997 36 180
Gauja 1973 91 790
Slītere 1923 16 414
Rāzna 2007 59 615
Dabas rezervāti/ Strict nature reserves
Moricsala 1912 818
Grīņi 1936 1 455
Krustkalni 1977 2 978
Teiči 1982 19 779
Dabas aizsardzības pārvaldes dati.
Data of the Nature Conservation Agency.
0 20 40 60 80 100
Lietuva/ Lithuania
Igaunija/ Estonia
Latvija/ Latvia
ES-28/ EU-28
Meža zeme/ Woodland
Aramzeme/ Cropland
Iekšzemes ūdeņi/ Inland waters
Pārējā zeme/ Other land
1 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017.GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
14
1.5. DABAS AIZSARDZĪBAS MEŽA PLATĪBAS; 2008–2017 FORESTS IN NATURE PROTECTION AREAS; 2008–2017 (tūkstošos hektāru/ thousand hectares)
CSP datubāze internetā (tabula: MSG060).Valsts meža dienesta dati.
CSB online database (Table ID: MSG060). Source: State Forest Service.
8.8 9.1 9.1 8.6 8.7 8.7 8.7 8.9 8.9 8.9
102.3 101.3 102.2 102.8 102.8 103.4 103.8 100.7 100.3 102.1
89.1 90.5 98.7 104.0 105.5 106.0 106.5 107.6 106.5 107.1
61.5 62.162.5 63.1 63.0 63.3 63.5 63.4 63.1 63.4
73.7 74.878.7
82.1 82.1 82.4 82.9 83.5 83.8 84.5
3.5 3.5 3.1 3.0 3.1
103.4 101.5102.1
98.7 98.2 99.6 99.3 97.4 98.2 104.0
39.4 38.1 39.2 41.8 41.041.4
19.3 17.716.8 16.6
13.6 13.2 13.8 12.5 13.012.7
0
100
200
300
400
500
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Īpaši aizsargājami meža iecirkņi un bioloģiski vērtīgs mežs/ Special protection forest areas and biologically
valuable forests
Mikroliegumu mežs/ Forests in microreserves
Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu mežs/ Environment and natural resources protection forest
Dabas pieminekļu mežs/ Forests in natural monuments
Aizsargājamo ainavu apvidu mežs/ Forests in protected landscape areas
Dabas parku mežs/ Forests in nature parks
Dabas liegumu mežs/ Forests in nature reserves
Nacionālo parku mežs/ Forests in national parks
Dabas rezervātu mežs/ Forests in strict nature reserves
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017.GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 1
15
1.6. MĒNEŠA VIDĒJĀ GAISA TEMPERATŪRA LATVIJĀ; 2017 MEAN MONTHLY AIR TEMPERATURE IN LATVIA; 2017
(Celsija grādos/ degrees Celsius)
CSP datubāze internetā (tabula: GZG070). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
CSB online database (Table ID: GZ5G070). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
1.7. MĒNEŠA VIDĒJĀ GAISA TEMPERATŪRA RĪGĀ; 2010–2017
MEAN MONTHLY AIR TEMPERATURE IN RIGA; 2010–2017
Periods
Period
Vidējā gaisa temperatūra, °C
Mean air temperature, °C
ilggadīgo
novērojumu dati
long-term observations
2010 2011 2011 2013 2014 2015 2016 2017
I -4.4 -10.4 -2.0 -2.3 -5.3 -5.1 -0.1 -6.1 -2.1
II -3.8 -4.2 -7.0 -7.5 -0.8 1.1 0.8 1.9 -1.6
III 0.0 0.4 0.8 2.1 -3.8 4.7 4.6 2.4 3.1
IV 5.9 7.0 7.9 7.4 4.9 8.6 6.9 7.5 5.2
V 12.6 13.6 12.6 13.3 15.7 13.3 11.4 15.4 12.2
VI 16.8 16.2 18.5 15.5 19.2 15.2 15.6 17.9 15.6
VII 17.9 23.3 21.1 19.6 19.1 21.4 17.5 19.3 17.4
VIII 17.0 20.3 17.9 17.2 18.3 18.4 19.4 17.4 18.2
IX 12.4 12.6 14.2 14.0 13.1 14.2 14.5 12.5 13.7
X 7.5 6.0 8.8 7.8 8.9 7.5 6.9 5.7 7.3
XI 2.3 3.3 5.1 4.7 5.3 3.1 5.2 1.6 4.3
XII -2.0 -5.8 2.6 -3.9 2.7 -0.2 3.7 1.8 1.8
CSP datubāze internetā (tabula: GZG060). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
CSB online database (Table ID: GZG060). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
-2.7 -2.3
2.1
4.1
10.6
14.116.0 16.7
12.8
6.6
3.4
1.2
-5.3 -4.9
-1.3
4.6
11.0
14.916.4 15.7
11.4
6.8
1.6
-2.7
-10
-5
0
5
10
15
20
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
Faktiski/ Actual Norma/ Normal
2 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
16
2. DABAS RESURSI UN TO IZMANTOŠANA NATURAL RESOURCES AND THEIR USE
Dabas resursi ir resursi, ko izmanto vai tiem pastāv
potenciāls tikt izmantotiem cilvēces materiālo bagātību
radīšanai, ar mērķi nodrošināt tās eksistenci un labklājības
paaugstināšanu. Lai cik bagāta būtu mūsu planētas daba un
cik daudzveidīgi būtu tās resursi, perspektīvā tie visi ir
ierobežoti un, tikpat strauji pieaugot iedzīvotāju skaitam un
patēriņam, daļa no tiem izsīks ievērojami ātrāk nekā tiks
rastas iespējas tos aizvietot ar citiem resursiem vai
izejvielām. Līdz ar to ir augstu jāvērtē dabas resursu
nozīme, un tie jāizmanto ilgtspējīgi, t.i., mūsdienu
vajadzības jāapmierina, neradot draudus nākamo paaudžu
vajadzību apmierināšanai.
Natural resources are resources that are used or may potentially be used in creation of material wealth of the mankind in order to ensure existence and promote prosperity thereof. No matter how rich our planet's nature is and how diverse its resources are, in perspective they are all limited, and with the rapidly growing population and consumption, some of them will run short much sooner than opportunities for substituting them with other resources or raw materials will be found. Therefore, it is extremely important to appreciate the significance of natural resources and use them sustainably, namely, today's needs should be met without compromising the needs of future generations.
2.1. MATERIĀLU PLŪSMAS KONTI
MATERIAL FLOW ACCOUNTS
Materiālu plūsmas kontos ietver visus cietos, gāzveida
un šķidros materiālus (izņemot gaisa un ūdens plūsmas),
ko mēra masas vienībās gadā.
Iekšzemes ieguves (DE) kategorijā iekļauj cieto, šķidro un
gāzveida materiālu (izņemot gaisu un ūdeni) gada
daudzumu, ko iegūst no dabiskas vides, lai izmantotu
ekonomikā.
Fizisks imports un eksports ietver visas importētās vai
eksportētās preces masas vienībās. Tirgotās preces ir
preces visos apstrādes posmos no izejmateriāliem līdz
gatavām precēm.
Iekšzemes materiālu patēriņš (DMC) raksturo kopējo
materiālu patēriņu valstī, un to aprēķina, gada laikā valsts
teritorijā iegūto izejmateriālu daudzumu saskaitot ar
kopējo fizisko importa apjomu un atņemot kopējo fizisko
eksporta apjomu.
Tiešā materiālu ieejošā plūsma (DMI) raksturo tiešo
materiālu ieejošo plūsmu to izmantošanai valstī, t.i., visus
materiālus, kam ir ekonomiskā vērtība un kas tiek
izmantoti patēriņam. DMI ietver valsts teritorijā iegūtos
(izmantotos) resursus un importu.
Material flow accounts covers all solid, gaseous, and liquid materials, except for flows of air and water, measured in mass units per year. Domestic extraction (DE) covers the annual amount of solid, liquid and gaseous materials (excluding air and water) extracted from the natural environment to be used as inputs in the economy. Physical imports and physical exports cover all imported or exported commodities in mass units. Traded commodities comprise goods at all stages of processing from raw products to finished goods. Domestic material consumption (DMC) measures the total amount of materials directly used by economy and is defined as the annual quantity of raw materials extracted from the domestic territory, plus all physical imports minus all physical exports. Direct material input (DMI) measures the direct input of materials for use into economy, i.e. all materials which are of economic value and are used in production and consumption activities. DMI equals domestic (used) extraction plus imports.
Resursu produktivitāte raksturo kopējo materiālu
daudzumu, kas tiek izmantots valstī saimnieciskajai
darbībai. Šis rādītājs parāda, vai notiek dabas resursu un
ekonomiskās izaugsmes atsaiste. Resursu produktivitāti
izsaka kā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomu (2010.
gada salīdzināmajās cenās) uz iekšzemes resursu patēriņa
vienību, t.i., IKP/DMC eiro uz kilogramu.
Resource productivity is a measure of the total amount of materials directly used by an economy in relation to economic activity. It provides insights into whether decoupling between the use of natural resources and economic growth is taking place. Resource productivity is expressed by amount of gross domestic product (GDP) generated (at constant prices of 2010) per unit of domestic material consumption, i.e. GDP/DMC in euro per kilogram.
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 2
17
2.1.1. MATERIĀLU PLŪSMAS KONTI; 2011–2017 MATERIAL FLOW ACCOUNTS; 2011–2017
(tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Iekšzemes ieguve/ Domestic
extraction
Biomasa/ Biomass 12 526 13 607 12 977 13 684 14 484 14 294 14 259
Metāla rūdas (neapstrādātas rūdas)/
Metal ores (gross ores) - - - - - - -
Nemetālu minerāli/ Non-metallic minerals
16 833 15 778 16 642 15 272 15 306 13 967 17 082
Fosilās enerģijas materiāli/ nesēji/
Fossil energy materials/ carriers 947 739 1 238 907 1 222 820 998
Imports/ Imports
Biomasa un biomasas produkti/
Biomass and biomass products 2 832 3 567 3 878 4 353 4 825 5 668 5 522
Metāla rūdas un koncentrāti
(neapstrādāti un apstrādāti)/
Metal ores and concentrates (raw and processed)
1 811 2 169 1 501 1 453 1 496 1 462 1 424
Nemetālu minerāli (neapstrādāti un
apstrādāti)/ Non-metallic minerals (raw and processed)
2 155 2 673 2 790 2 821 2 971 1 986 2 352
Fosilās enerģijas materiāli/ nesēji
(apstrādāti un neapstrādāti)/
Fossil energy materials/ carriers (raw and processed)
3 951 3 928 4 113 3 989 4 340 4 110 4 331
Citi produkti/ Other products 453 495 522 502 513 520 566
Importētie atkritumi, lai veiktu
galīgu apstrādi un apglabāšanu/
Waste imported for final treatment and disposal
216 256 222 324 326 309 301
Eksports/ Exports
Biomasa un biomasas produkti/
Biomass and biomass products 11 822 12 914 12 207 12 482 12 895 13 776 13 958
Metāla rūdas un koncentrāti
(neapstrādāti un apstrādāti)/
Metal ores and concentrates (raw and processed)
1 921 2 207 1 500 1 318 1 433 1 258 1 381
Nemetālu minerāli (neapstrādāti un
apstrādāti)/
Non-metallic minerals (raw and processed)
1 494 1 586 1 507 1 730 1 821 1 778 2 106
Fosilās enerģijas materiāli/ nesēji
(apstrādāti un neapstrādāti)/ Fossil energy materials/ carriers (raw and processed)
2 306 2 420 2 575 2 780 2 872 2 923 2 931
Citi produkti/ Other products 446 485 469 511 501 489 546
Eksportētie atkritumi, lai veiktu
galīgu apstrādi un apglabāšanu/
Waste exported for final treatment and disposal
669 438 578 559 345 238 582
Tiešā materiālu ieejošā plūsma/
Direct material input (DMI) 41 724 43 212 43 882 43 303 45 484 43 137 45 837
Iekšzemes materiālu patēriņš/
Direct material consumption (DMC)
23 066 23 163 25 045 23 923 25 617 22 676 24 333
CSP datubāze internetā (tabulas: VIG080, VIG090, VIG100).
CSB online database (Table ID: VIG080, VIG090, VIG100).
2 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
18
2.1.2. RESURSU PRODUKTIVITĀTE IKP/DMC; 2000–2017 RESOURCE PRODUCTIVITY AS GDP/DMC; 2000–2017
(eiro uz kilogramu/ euros per kilogram)
CSP datubāze internetā (tabula: VIG100).
CSB online database (Table ID: VIG100).
2.1.3. IEKŠZEMES MATERIĀLU PATĒRIŅŠ UN TIEŠĀ MATERIĀLU IEEJOŠĀ PLŪSMA
UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU; 2000–2017 DOMESTIC MATERIAL CONSUMPTION AND DIRECT MATERIAL INPUT PER CAPITA; 2000–2017
(tonnās uz iedzīvotāju/ tonnes per capita)
CSP datubāze internetā (tabula: VIG100).
CSB online database (Table ID: VIG100).
0.81 0.830.80 0.80
0.76 0.73 0.73 0.690.74
1.07
0.900.83 0.86
0.810.87 0.83
0.96 0.94
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
Resursu produktivitāte/ Resource productivity
10.4 10.812.0
13.414.9
17.219.0
21.220.1
14.7
18.1
20.321.2 21.8 21.7 23.0
22.024.1
6.5 6.8 7.6 8.49.6
11.212.7
15.013.5
8.29.5
11.2 11.412.4 12.0
13.011.6
12.5
0
5
10
15
20
25
30
35
Tiešā materiālu ieejošā plūsma/ Direct material input
Iekšzemes materiālu patēriņš/ Domestic material consumption
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 2
19
2.2. MEŽA RESURSI FOREST RESOURCES
Latvijas teritorijā jau vēsturiski tiek apgūtas mežu
teritorijas. Lai gan koksnes eksports aizvien pieaug, meža
platības valsts teritorijā ir palielinājušās. 2014. gada
1. janvārī pēc Meža resursu monitoringa datiem Latvijā
meža platība bija 3 260 tūkstoši ha, no kuriem valstij pieder
1 510 tūkstoši ha (46,3 % no visu mežu platības), savukārt
pārējo īpašnieku meža kopplatība bija 1 750 tūkstoši ha
(53,7 % no visa meža platības). 2017. gadā nocirsti 11,4
miljoni m3 koksnes, no kuriem puse jeb 5,7 miljoni m3
iegūts valsts mežā, bet pārējais – privāto meža īpašnieku,
pašvaldību un citu meža īpašnieku mežos. Salīdzinot ar
iepriekšējo gadu, 2017. gadā izcirstās koksnes apjoms ir
palielinājies par 8,4 %. Valsts mežā izcirstais koksnes
apjoms ir palielinājies par 638,1 tūkstošiem m3 koksnes,
bet pārējā mežā – par 249,5 tūkstošiem m3 koksnes.
In Latvia, forest areas have been widely utilised historically. Despite the growing timber exports, forest territory in the country has increased. Forest monitoring data show that on 1 January 2014 forest area in Latvia occupied 3 260 thousand ha, of which 1 510 thousand ha were owned by the state (46.3 % of the total forest area) and the rest of the area – 1750 thousand ha – by other owners (53.7 % of the total forest area). In 2017, 11.4 million m3 of timber were felled. Half of it (5.7 m3) were acquired from state-owned forests and the other from private forests and forests owned by local governments or other owners. Compared to the year before, in 2017 the volume of felled timber has increased by 8.4 %. The volume felled in state forests has increased by 638.1 thousand m3, while the volume felled in other forests by 249.5 thousand m3.
2.2.1. GALVENIE LATVIJAS MEŽU RAKSTUROJOŠIE RĀDĪTĀJI; 2005–2009, 2014 KEY FOREST INDICATORS IN LATVIA; 2005–2009, 2014
20051 20061 20071 20081 20092 20142
Meža zeme, tūkstošos hektāru
Forest land, thousand hectares 3 233 3 240 3 242 3 238 3 558 3 575
Mežs, tūkstošos hektāru
Forest, thousand hectares 2 950 2 958 2 961 2 956 3 241 3 260
mežaudze
forest stands 2 800 2 805 2 812 2 820 3 191 3 198
iznīkusī audze, degums, vējgāze, izcirtums
defoliated stands, burning, windfall, cleaning
150 154 149 136 51 62
Koksnes krāja mežā, miljonos kubikmetru
Standing timber, million cubic meters 569 572 569 569 647 668
Meža blīvums, kubikmetros hektārā
Forest density, cubic meters per hectare 203 204 202 202 203 209
Mežainums, procentos
Forest cover, per cent 46 46 46 46 50 50
Meža platība uz vienu iedzīvotāju, hektāros
Forest area per capita, hectares 1.31 1.33 1.34 1.35 1.50 1.63
Koksnes krāja uz vienu iedzīvotāju,
kubikmetros
Standing timber per capita, cubic meters 252.92 256.75 257.60 259.60 299.14 333.76
1 Par 2005.–2008. gadu Valsts meža dienesta dati. Source of the data on 2005–2008 – State Forest Service. 2 Sākot ar 2009. gadu, Zemkopības ministrijas Meža resursu monitoringa dati Since 2009, the data of Forest Resource Monitoring of the Ministry of Agriculture.
2 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
20
2.2.2. MEŽAUDŽU PLATĪBU STRUKTŪRA PĒC KOKU SUGAS LATVIJAS MEŽĀ STRUCTURE OF FOREST STANDS IN LATVIA BY TREE SPECIES (procentos/ per cent)
CSP datubāze internetā (tabula: MSG020). Meža resursu monitoringa 2. cikla dati.
CSB online database (Table ID: MSG020). Source: Data of Forest Resource Monitoring - Cycle 2).
2.2.3. IZCIRSTĀS KRĀJAS; 2000–2017 TIMBER FELLING; 2000–2017 (miljonos kubikmetru/ million cubic meters)
CSP datubāze internetā (tabula: MSG020). Valsts meža dienesta dati.
CSB online database (Table ID: MSG020). Source: State Forest Service.
28.2
26.9
18.3
9.7
8.0
5.71.2 2.0
Bērzs/ Birch
Priede/ Pine
Egle/ Spruce
Baltalksnis/ Grey alder
Apse/ Aspen
Melnalksnis/ Black alder
Osis, ozols/ Ash tree, oak
Citi/ Other
11 10.5111.29
11.68
10.7511.28
9.80 10.12
8.96
10.73
12.98 12.72
11.73 11.66 11.68
10.63 10.5611.44
0
2
4
6
8
10
12
14
Ciršu krāja/ Felling
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 2
21
2.2.4. GALVENĀ CIRTE UN MEŽA ATJAUNOŠANA; 2007–2017 FINAL FELLING AND FOREST REGENERATION; 2007–2017 (tūkstošos hektāru/ thousand hectares)
CSP datubāze internetā (tabulas: MSG020, MSG060). Valsts meža dienesta dati.
CSB online database (Table ID: MSG020, MSG060). Source: State Forest Service.
2.2.5. UGUNSGRĒKU SKAITS UN UGUNS SKARTĀ PLATĪBA MEŽA ZEMĒS; 2007–2017 NUMBER OF FOREST FIRES AND FOREST LAND AREA AFFECTED BY FIRE; 2007–2017
CSP datubāze internetā (tabulas: MSG90). Valsts meža dienesta dati.
CSB online database (Table ID: MSG90). Source: State Forest Service.
38.1930.84
40.19
49.63 47.19 44.66 43.24 43.4239.95 41.17 42.71
36.23
40.62
34.4432.21
35.23 35.23 40.2737.99
41.6538.64
40.40
0.00
10.00
20.00
30.00
40.00
50.00
60.00
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Izcirstās platības galvenajā cirtē/ Areas cut in final felling
Meža atjaunošana/ Forest regeneration
425
700
823
317360
162
422
698 704
641
423
332365
647
104 11590
217
591
540
467
265
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
(ugunsgrēku skaits/
number of forest fires)(hektāri/ hectares)
Ugunsgrēku skaits/ Number of fires Uguns skartā platība, hektāros/ Area affected by fire, hectares
2 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
22
2.3. ZIVSAIMNIECĪBA FISHERY
Latvijas zvejas darbība galvenokārt ir koncentrēta Baltijas
jūrā un Rīgas jūras līcī. 2017. gadā zivju nozveja bija 119
tūkstoši tonnu, kas ir par 4 % vairāk nekā 2016. gadā.
Pēdējo gadu laikā nozveja dažādām zivju sugām ir
samazinājusies. Salīdzinot ar 2012. gadu, kad vērojams
straujš nozvejas kritums, 2017. gadā nozveja
palielinājusies par 31,6 %. Nozveja 2017. gadā, salīdzinot
ar 2010. gadu, kad vērojama lielākā nozveja,
samazinājusies par 28,1 %. Salīdzinot ar citām valstīm,
2017. gadā vislielākā nozveja ir Dānijā, bet viszemākā –
Slovēnijā. Latvijas nozveja ir par 48,8 % lielāka nekā
Igaunijai un par 65,3 % lielāka nekā Lietuvā.
Fishery activities in Latvia mainly are concentrated in the Baltic Sea and the Gulf of Riga. Fish catch in 2017 constituted 119 thousand tonnes, which is 4 % more than in 2016. During the recent years, decline has been observed in the catches of various fish species. Compared to 2012 when was sharp decrease in fish catch observed, in 2017 fish catch increased by 31.6 %. Compared to 2010 when the highest fish catches were recorded, in 2017 the total catches have decreased by 28.1 %. Among other countries, the highest catches in 2017 were registered in Denmark, while the poorest in Slovenia. Catch in Latvia is 48.8 % larger than catch in Estonia and 65.3 % larger than in Lithuania.
2.3.1. GALVENIE LATVIJAS ZVEJNIECĪBU RAKSTUROJOŠIE RĀDĪTĀJI; 2008–2017 KEY FISHERY INDICATORS IN LATVIA; 2008–2017 (tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Kopējā nozveja/ Total catches 158.5 163.7 165.4 155.9 90.4 116.7 120.3 82.3 114.2 119.0
zivju nozveja/ fish catches 156.9 162.2 164.4 155.4 89.8 116.3 120.0 78.5 109.9 119.0
vēžveidīgo un molusku
nozveja/ catches of crustaceans and mollusc
1.6 1.5 1.0 0.4 0.5 0.5 0.2 3.8 4.3 0.0
Nozveja iekšējos ūdeņos/
Catches in inland waters 0.9 0.8 0.9 0.9 0.9 1.0 1.0 1.1 1.0 1.1
Nozveja Baltijas jūrā un Rīgas
jūras līcī/ Catches in Baltic Sea and Gulf of Riga
86.5 78.5 74.0 63.2 57.6 61.0 59.9 62.5 60.4 67.4
Nozveja Atlantijā/
Catches in the Atlantic 71.1 84.4 90.5 91.8 31.9 54.8 59.5 18.7 52.8 50.5
Nozveja uz iedzīvotāju (kg uz
iedzīvotāju)/ Catches per capita (kg per capita)
72.3 75.7 78.0 75.1 44.2 57.7 60.1 41.4 58.0 61.02
CSP datubāze internetā (tabulas: ZVG010, ZVG020).
CSB online database (Table ID: ZVG010, ZVG020).
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 2
23
2.3.2. NOZVEJA PA ZIVJU SUGĀM; 2000–2017 FISH CATCHES BY FISH SPECIES; 2000–2017 (tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)
CSP datubāze internetā (tabula: ZVG010).
CSB online database (Table ID: ZVG010).
2.3.3. NOZVEJA ES VALSTĪS; 2017 FISH CATCHES IN EU COUNTRIES; 2017 (tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: fish_ca_main). Eurostat data (online data code: fish_ca_main).
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
Brētliņas/ Sprat Reņģes/ Baltic herring Mencas/ Cod Pārējās zivis/ Other fish
0
2
2
9
10
24
70
72
80
119
162
174
192
207
222
241
247
362
529
723
902
904
0 100 200 300 400 500 600 700 800 900
Slovēnija/ Slovenia
Kipra/ Cyprus
Malta/ Malta
Bulgārija/ Bulgaria
Rumānija/ Romania
Beļģija/ Belgium
Horvātija/ Croatia
Lietuva/ Lithuania
Igaunija/ Estonia
Latvija/ Latvia
Somija/ Finland
Portugāle/ Portugal
Itālija/ Italy
Polija/ Poland
Zviedrija/ Sweden
Vācija/ Germany
Īrija/ Ireland
Nīderlande/ Netherlands
Francija/ France
Lielbritānija/ United Kingdom
Spānija/ Spain
Dānija/ Denmark
2 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
24
2.4. MEDĪBAS
HUNTING
Neatņemams dabas resurss Latvijā ir savvaļas dzīvnieki.
Vēsturiski dzīvnieki tika medīti, lai nodrošinātu iztiku,
mūsdienās medību tradīcijas tiek turpinātas, lai kontrolētu
dzīvnieku skaitu un novērstu postījumus mežsaimniecībai
un lauksaimniecībai. Latvijas teritorijā visplašāk
pārstāvēta stirnu populācija, savukārt visvairāk nomedītie
dzīvnieki ir mežacūkas. 2017./2018. gada medību sezonā
nomedīto mežacūku skaits ir sarucis par 25,2 %, salīdzinot
ar 2016./2017. gada medību sezonu. Kopumā medījamo
dzīvnieku skaits astoņu gadu laikā ir samazinājies par
15,8 %.
Wild animals are an indispensable natural resource in Latvia. Historically, animals were hunted for living, and today hunting traditions are continued to control the number of animals and prevent damage to forestry and agriculture. Roe deer population is the most wide-spread population of animals within the territory of Latvia, whereas wild boars are the most hunted animals. In the hunting season of 2017/2018, the number of hunted wild boars dropped by 25.2 %, as compared with the hunting season of 2016/2017. Generally, the number of game animals has decreased by 15.8% over the past eight years.
2.4.1. MEDĪJAMO DZĪVNIEKU SKAITS (UZ 1. APRĪLI); 2010–2017 NUMBER OF GAME ANIMALS (ON 1 APRIL); 2010–2017
(tūkstošos/ thousand)
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Aļņi/ Elks 16.4 17.5 19.3 20.9 21.1 21.7 22.0 23.0
Staltbrieži/ Red deer 39.8 43.7 49.6 51.8 52.5 52.2 54.0 57.0
Stirnas/ Roe deer 186.3 141.0 145.4 141.5 130.2 133.2 137.0 158.0
Vilki/ Wolves 0.9 0.9 1.2 1.2 1.1 1.2 1.2 1.1
Lūši/ Lynxes 1.6 1.7 1.7 1.7 1.6 1.7 1.7 1.5
Lapsas/ Foxes 34.0 33.4 32.8 29.8 28.2 29.8 28.6 27.7
Meža cūkas/ Wild boars 67.2 66.9 72.5 74.2 55.4 49.5 32.0 23.0
Jenotsuņi/ Racoons 26.9 28.8 29.2 29.3 29.2 29.4 28.9 26.3
Āpši/ Badgers 12.4 12.5 13.0 13.9 13.8 13.8 14.1 13.5
Caunas/ Martens 28.5 26.2 29.2 30.2 29.7 30.0 30.1 26.3
Bebri/ Beavers 86.9 82.8 79.5 76.4 7.3 71.4 67.7 58.4
Zaķi/ Hares 34.8 34.7 34.3 35.1 34.7 34.1 35.8 33.1
Amerikas ūdeles/ American minks 23.8 24.0 22.3 23.3 23.2 23.3 23.0 21.6
Ondatras/ Muskrats 5.2 5.0 4.8 5.3 5.5 5.7 5.8 5.0
CSP datubāze internetā (tabula: GZG100). Valsts meža dienesta dati.
CSB online database (Table ID: GZG100). Source: State Forest Service.
2.4.2. MEDĪBU SEZONĀ NOMEDĪTIE DZĪVNIEKI; 2011–2017 GAME ANIMALS KILLED DURING HUNTING SEASON; 2011–2017
(tūkstošos/ thousand)
2011/2012 2012/2013 2013/2014 2014/2015 2015/2016 2016/2017 2017/2018
Aļņi/ Elks 3.2 3.8 4.3 4.9 5.8 6.4 7.1
Staltbrieži/ Red deer 5.6 7.6 8.7 9.8 11.8 13.7 15.3
Stirnas/ Roe deer 4.6 7.0 5.9 9.4 13.2 17.3 22.1
Vilki/ Wolves 0.2 0.2 0.3 0.3 0.3 0.3 0.3
Lūši/ Lynxes 0.1 0.2 0.1 0.2 0.1 0.1 0.1
Lapsas/ Foxes 7.1 8.4 6.2 5.9 6.5 7.6 7.3
Meža cūkas/ Wild boars 26.3 37.4 37.6 44.9 51.0 34.1 25.5
Jenotsuņi/ Racoons 5.5 7.1 6.9 6.5 6.5 5.9 4.9
Āpši/ Badgers 0.4 0.4 0.7 0.6 0.7 0.8 0.7
Caunas/ Martens 1.1 2.7 2.1 2.1 1.8 2.0 2.1
Bebri/ Beavers 26.4 24.7 31.4 24.2 23.6 23.1 22.3
Zaķi/ Hares 0.6 0.7 0.7 0.8 1.2 1.2 1.1
Amerikas ūdeles/
American minks 0.5 0.4 0.7 0.6 0.7 0.5 0.5
Ondatras/ Muskrats 0.1 0.1 0.2 0.2 0.2 0.1 0.1
CSP datubāze internetā (tabula: GZG110). Valsts meža dienesta dati.
CSB online database (Table ID: GZG110). Source: State Forest Service.
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 3
25
3. ATKRITUMI WASTE
Palielinoties cilvēku skaitam, pieaug atkritumu daudzums.
Atkritumu apglabāšana atkritumu poligonos ir videi kaitīgs
process, tāpēc, lai samazinātu apglabājamo atkritumu
daudzumu, ir nepieciešama to šķirošana un atkārtota
pārstrāde. Šķirojot un pārstrādājot atkritumus, tiek taupīti
dabas resursi un netiek piesārņota apkārtējā vide, tiek
samazināti draudi dzīvajiem organismiem un cilvēku
veselībai. Pārstrādājot tādus materiālus kā plastmasa,
stikls, metāls, makulatūra ir iespējams tos atgriezt
saimnieciskajā ciklā. Piemēram, stiklu ir iespējams
pārstrādāt bezgalīgi. Šajā datu krājumā atkritumi klasificēti
kā bīstamie un sadzīves (sadzīves + ražošanas).
As the number of people in the world keeps increasing, also the amount of waste generated is growing. Waste disposal in landfills is a process harmful for the environment, therefore reduction of the amount of waste to be landfilled requires sorting and processing of waste. By sorting and processing waste, natural resources are saved and environment is not contaminated, thus reducing threat to living organisms and health of humans. By recycling materials, such as plastic, glass, metal, waste paper, it is possible to return them into the economic cycle, e.g., glass may be recycled indefinitely. In this collection of statistics, the waste has been classified as hazardous and municipal (municipal + production) waste.
3.1. SADZĪVES ATKRITUMI MUNICIPAL WASTE
Sadzīves jeb nebīstamie atkritumi ir mājsaimniecībās,
tirdzniecībā, pakalpojumu sniegšanas vai ražošanas
procesā radušies atkritumi. No visiem Latvijā radītajiem
nebīstamajiem atkritumiem 34 % ir mājsaimniecībās
radītie atkritumi. Savukārt no tiem lielākā daļa atkritumu
(59 %) ir parasti jauktie atkritumi. 2017. gadā, salīdzinot ar
2010. gadu, radītais sadzīves atkritumu daudzums ir
palielinājies par 89,3 %, bet savāktais atkritumu daudzums
par 38,8 %, savukārt pārstrādāts par 85 % vairāk atkritumu.
2017. gadā eksportētais sadzīves atkritumu daudzums
palielinājies 2,5 reizes, salīdzinot ar 2016. gadu.
Municipal or non-hazardous waste is the waste generated in households, trade, services or within production process. Household waste constitutes 34 % of all non-hazardous waste generated in Latvia, and the greatest part thereof (59 %) consists of mixed ordinary waste. Compared to 2010, in 2017 the amount of municipal waste generated has increased by 89.3 %, and the amount of waste collected by 38.8 % and the amount of waste recycled has grown by 85 %. In 2017, the amount of exported municipal waste has increased 2.5 times, compared to 2016.
3.1.1. SADZĪVES ATKRITUMU DAUDZUMS VALSTĪ; 2017 AMOUNT OF MUNICIPAL WASTE IN THE COUNTRY; 2017
Tonnas/ tonnes
Radītais 1/ Generated 1 2 141 215
Savāktais/ Collected 1 909 641
Pārstrādātais/ Processed 1 197 147
Apglabātais/ Landfilled 262 176
Eksportētais/ Exported 574 208
Importētais/ Imported 289 853
CSP datubāze internetā (tabula: VIG040). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
CSB online database (Table ID: VIG040). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology.
1 Aptuvens novērtējums par kopējo radīto sadzīves atkritumu daudzumu, kas aprēķināts, no kopējā radīto un savākto atkritumu
daudzuma atņemot tos atkritumu veidus, kas netiek viennozīmīgi klasificēti kā atkritumi (kūtsmēsli, koksnes atliekas, kas izmantotas
kā kurināmais, metāllūžņi).
Approximate estimate of the total amount of municipal waste generated. This amount is calculated by subtracting the types of waste not unambiguously classified as waste (manure, wood waste used as fuel, scrap metal) form the total amount of waste generated and collected.
3 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
26
3.1.2. RADĪTAIS 1 UN SAVĀKTAIS SADZĪVES ATKRITUMU DAUDZUMS VALSTĪ; 2008–2017 MUNICIPAL WASTE GENERATED 1 AND COLLECTED IN THE COUNTRY; 2008–2017 (tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)
CSP datubāze internetā (tabula: VIG040). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
CSB online database (Table ID: VIG040). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
3.1.3. RADĪTAIS SADZĪVES ATKRITUMU DAUDZUMS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU ES-28; 2016 MUNICIPAL WASTE GENERATED PER CAPITA IN EU-28; 2016
(kilogramos uz vienu iedzīvotāju/ kilograms per capita)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_wasmun).
Eurostat data (online data code: env_wasmun).
1 Aptuvens novērtējums par kopējo radīto sadzīves atkritumu daudzumu, kas aprēķināts, no kopējā radīto un savākto atkritumu
daudzuma atņemot tos atkritumu veidus, kas netiek viennozīmīgi klasificēti kā atkritumi (kūtsmēsli, koksnes atliekas, kas izmantotas
kā kurināmais, metāllūžņi).
Approximate estimate of the total amount of municipal waste generated. This amount is calculated by subtracting the types of waste not unambiguously classified as waste (manure, wood waste used as fuel, scrap metal) form the total amount of waste generated and collected.
777
627511 504 497
444 443 410 376307
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
Dānija/
Denmark
Vācija/
Germany
Francija/
France
Somija/
Finland
Itālija/
Italy
Lietuva/
Lithuania
Zviedrija/
Sweden
Latvija/
Latvia
Igaunija/
Estonia
Polija/
Poland
Atkritumu daudzums/ Waste volume ES-28/ EU-28
1 716.41 570.1
1 375.8
2 039.4
1 796.61 956.3
1 821.3 1 742.11 560.6
1 909.6
1 368.8
1 033.91 131.4
1 535.1
1 799.41 902.0
2 013.7 2 028.4 1 980.3
2 141.2
0
500
1 000
1 500
2 000
2 500
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Savāktais/ Collected Radītais/ Generated
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 3
27
3.1.4. PĀRSTRĀDĀTAIS UN APGLABĀTAIS SADZĪVES ATKRITUMU DAUDZUMS UZ VIENU
IEDZĪVOTĀJU BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2016
MUNICIPAL WASTE RECYCLED AND LANDFILLED PER CAPITA IN BALTIC STATES AND EU-28; 2016
(kilogramos uz vienu iedzīvotāju/ kilograms per capita)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_wasmun).
Eurostat data (online data code: env_wasmun).
62
10995
141
263
132
38
118
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
Atkritumu pārstrāde/ Recycled Atkritumu apglabāšana/ Landfilled
3 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
28
3.2. BĪSTAMIE ATKRITUMI HAZARDOUS WASTE
Bīstamie atkritumi ir atkritumi, kuriem piemīt viena vai
vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēku dzīvībai
un veselībai, videi, kā arī personu mantai, un kas atbilst
atkritumu klasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu
kategorijām.
2017. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, radītais bīstamo
atkritumu daudzums ir pieaudzis par 25 %, bet savāktais
daudzums samazinājies par 11 %. 2017. gadā, salīdzinot ar
iepriekšējo gadu, apglabātais atkritumu daudzums ir
palielinājies par 48 %, bet pārstrādātais atkritumu
daudzums par 26 %.
Hazardous waste is the waste which has one or several properties making it dangerous to human life and health, environment, as well as personal property and which corresponds to the categories of hazardous waste laid down in the list of waste. In 2017, compared to 2010, the amount of hazardous waste generated has grown by 25 %, and the amount of hazardous waste collected has decreased by 11 %, whereas compared to 2016, the amount of waste landfilled has increased by 48 %, while the amount waste recycled by 26 %.
3.2.1. BĪSTAMO ATKRITUMU DAUDZUMS VALSTĪ; 2017 AMOUNT OF HAZARDOUS WASTE IN THE COUNTRY; 2017 (tonnās/ tonnes)
Bīstamie atkritumi/ Hazardous waste
Radītais/ Generated 68 757
Savāktais 1/ Collected 1 77 681
Pārstrādātais 1/ Processed 1 23 947
Apglabātais/ Landfilled 4 692
Eksportētais/ Exported 7 805
Importētais/ Imported 11 409
CSP datubāze internetā (tabula: VIG040). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
CSB online database (Table ID: VIG040). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
3.2.2. RADĪTAIS UN SAVĀKTAIS BĪSTAMO ATKRITUMU DAUDZUMS VALSTĪ; 2008–2017 HAZARDOUS WASTE GENERATED AND COLLECTED IN THE COUNTRY; 2008–2017
(tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)
CSP datubāze internetā (tabula: VIG040). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
CSB online database (Table ID: VIG040). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
1 Savāktais un pārstrādātais atkritumu daudzums ir lielāks par radīto, jo Latvijā pārstrādā atkritumus, kas nav radušies Latvijā, bet tiek
nodoti šeit apsaimniekošanai.
The amount collected and recycled exceeds the amount generated, since waste of non-Latvian origin is transferred for management and is being recycled in Latvia.
87.47 87.72 86.87
68.15
91.50
116.60
88.7296.16
73.1077.68
46.4155.56 55.09 58.48
85.12
109.23
80.9886.60
63.6668.76
0
20
40
60
80
100
120
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Savāktais/ Collected Radītais/ Generated
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017.GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 4
29
4. GAISA PIESĀRŅOJUMS AIR POLLUTION
Gaisa piesārņojums var būt gan dabīgs (dzīvās būtnes
izdala oglekļa dioksīdu elpojot), gan antropogēns jeb
cilvēku radīts (piemēram, automašīnu izplūdes gāzes vai
emisijas, kas rodas sadedzinot fosilo kurināmo), kā arī tas
var būt gan saskatāms, piemēram, smogs virs pilsētas, gan
neredzams, kas veicina globālo sasilšanu un kaitē cilvēka
veselībai. Gaisa piesārņojums ir ne vien Latvijas, bet arī
Eiropas un visas pasaules jautājums, jo gaisu piesārņojošās
vielas, kas tiek emitētas vienā valstī, atmosfērā var tikt
pārnestas ārpus valsts robežām, tā veicinot gaisa kvalitātes
pasliktināšanos citviet.
Air pollution can be both natural (living beings emit
carbon dioxide when breathing) and anthropogenic or
human-induced (e.g., car emissions or emissions from
fossil fuels); pollution can be visible, such as smog over a
city, or invisible, which contributes to global warming and
has a negative impact on human health. Air pollution is
serious problem not only in Latvia, but also in Europe and
the entire world, because air pollutants that are emitted in
one country, in the atmosphere may be transmitted outside
the national borders, thus contributing to air quality
deterioration elsewhere.
4.1. GAISA PIESĀRŅOJUMS NO STACIONĀRIEM AVOTIEM AIR POLLUTION FROM STATIONARY SOURCES
Gaisu piesārņojošo vielu emisijas no stacionāriem
avotiem – piesārņojošo vielu daudzums pēc
instrumentāliem mērījumiem vai nozares apstiprinātām
metodikām, ieskaitot piesārņojošās vielas, kas izplūst gaisā
tehnoloģisko iekārtu nehermētiskuma dēļ. Individuālās
apkures emisijas netiek ieskaitītas.
Emissions from stationary air pollution sources refers to
the amount of polluting substances (including pollutants
emitted through not hermetically sealed technological
equipment) that are measured either by means of
controlling instruments or by applying the confirmed
methodology of the respective branch. Emissions of
individual heating are not included.
Stacionārais avots ir jebkura nekustīga ēka, celtne, iekārta
vai ierīce, kas tieši vai netieši emitē piesārņojumu gaisā.
Stationary source means any fixed building, structure,
facility, installation, or equipment that emits or may emit
any polluting substances directly or indirectly into
the atmosphere.
Sēra dioksīds (SO2) ir ķīmisks savienojums, kura ķīmiskā
formula ir SO2. Šī gāze ir galvenais produkts, kas rodas
sēra savienojumu oksidēšanās rezultātā, un tā nozīmīgi
ietekmē vidi. Gāze veidojas, sadegot sēram vai
sērūdeņradim. Visvairāk sēru vai tā savienojumus satur
akmeņogles un naftas produkti. To sadegšanas produkti
satur sēra dioksīdu, kas atmosfērā oksidējas par sēra
trioksīdu, tālāk veidojot sērskābi, kas ir skābā lietus
sastāvdaļa.
Sulphur dioxide (SO2) is the chemical compound with the
formula SO2. This gas is the main product formed within
the oxidation of sulphur compounds and having significant
effect on the environment. Gas is generated in the
combustion process of sulphur or hydrogen sulphide. Coal
and oil products have the highest content of sulphur or its
compounds. Combustion products contain sulphur dioxide
which oxidises in the atmosphere into sulphur trioxide,
further forming sulphuric acid, which is a component of
acid rain.
Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) ir organiski
ķīmiskie savienojumi, kuriem normālos apstākļos ir
pietiekami augsts tvaika spiediens, lai tie spētu iztvaikot un
ieplūst atmosfērā. Tos var iedalīt divu veidu apakšgrupās:
metāns (CH4) un nemetāna gaistošie organiskie
savienojumi (NMGOS). GOS reaģē ar slāpekļa oksīdu, kas
ir viens no būtiskiem gaisa piesārņotājiem, un saules
gaismā rada ķīmisko smogu. GOS emisiju avoti
galvenokārt ir degvielas uzpildes vai uzglabāšanas vietas.
Volatile organic compounds (VOC) are organic chemical
compounds that under normal conditions have vapour
pressures high enough to vaporize and enter the
atmosphere. They can be divided into two sub-groups:
methane (CH4) and non-methane volatile organic
compounds (NMVOC). VOC reacts with nitrogen oxide,
which is one of the most important air pollutants, and in
the sunlight causes chemical smog. The main VOC
emission sources are refuelling or storage facilities.
PM10 ir cietās daļiņas, kas ir mazākas par desmit
mikroniem. Piesārņojums ar PM10 ir viens no galvenajiem
gaisa piesārņojumiem Latvijā. Galvenie piesārņojuma
avoti ir transports, sadedzināšanas iekārtas, rūpnieciskie
procesi un pārrobežu pārnese. Pilsētās lielu PM10 gaisa
piesārņojumu rada ielu kaisīšana ar pretslīdes materiālu.
PM10 is particulate matter that is smaller than ten microns.
Pollution with PM10 is one of the main air pollutants in
Latvia. The key emitters of PM10 are transport, combustion
plants, industrial processes and transboundary flows. In
cities notable PM10 emissions emerge from using anti-slip
materials on streets and roads.
Slāpekļa oksīdi (NOx) ir slāpekļa oksīds (NO) un slāpekļa
dioksīds (NO2), kas izteikti kā slāpekļa dioksīds. Nozīmīgu
gaisa piesārņojumu rada intensīva satiksme. NOx gāzes
veidojas transportlīdzekļa dzinējā – degšanas procesā
slāpekļa klātbūtnē. NOx gāzes reaģē, veidojot smogu un
skābo lietu, kā arī ir troposfēras ozona veidotāji.
Nitrogen oxides (NOx) mean nitric oxide and nitrogen
dioxide, expressed as nitrogen dioxide (NO2). Significant
pollution is caused by heavy traffic; NOx gases are formed
in the vehicle engine – in the combustion process in the
presence of nitrogen. NOx gases react, forming smog and
acid rain, and causing tropospheric ozone.
4 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017.GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
30
4.1.1. GAISU PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APJOMS NO STACIONĀRIEM AVOTIEM;
2010–2017 EMISSIONS FROM STATIONARY AIR POLLUTION SOURCES; 2010–2017
(tonnās/ tonnes)
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Pavisam/ Total 34 515 38 539 39 370 36 796 35 758 35 401 33 196 34 613
NOx 8 442 8 561 9 178 8 920 8 157 8 698 8 645 9 242
SO2 1 510 1 005 1 121 643 570 476 406 409
CO 13 862 14 321 16 106 14 573 13 580 12 587 11 573 11 791
GOS/ VOC 2 443 3 577 2 248 2 192 2 007 1 808 1 652 2 853
cietās daļiņas/
particulate matter 3 337 2 690 3 368 3 419 3 509 3 559 2 727 3 257
citas vielas/
other substances 4 921 8 385 7 349 7 049 7 935 8 273 8 193 7 061
CSP datubāze internetā (tabula: VIG020). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
CSB online database (Table ID: VIG020). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
4.1.2. GAISU PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APJOMS NO STACIONĀRIEM AVOTIEM
LATVIJAS LIELĀKAJĀS PILSĒTĀS; 2017 EMISSIONS FROM STATIONARY AIR POLLUTION SOURCES IN LARGEST CITIES OF LATVIA; 2017
(tonnās/ tonnes)
CSP datubāze internetā (tabula: VIG030). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
CSB online database (Table ID: VIG030). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
5 307
1 661
997
983
762
675
634
620
349
Rīga
Ventspils
Rēzekne
Jelgava
Daugavpils
Liepāja
Valmiera
Jēkabpils
Jūrmala
0 1 000 2 000 3 000 4 000 5 000 6 000
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017.GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 4
31
4.1.3. GAISU PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APJOMS NO KATLUMĀJĀM
SALĪDZINĀJUMĀ AR GAISU PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APJOMU NO
STACIONĀRIEM AVOTIEM; 2002–2017 EMISSIONS FROM HEAT PLANT COMPARED TO EMISSIONS FROM OTHER STATIONARY AIR
POLLUTION SOURCES; 2002–2017
(tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
4.1.4. GAISU PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APJOMS NO STACIONĀRIEM AVOTIEM
STATISTISKAJOS REĢIONOS; 2017 EMISSIONS FROM STATIONARY AIR POLLUTION SOURCES BY STATISTICAL REGION; 2017
(tonnās/ tonnes)
Statistiskais
reģions
Statistical region
Pavisam
Total
tai skaitā:/ of which:
cietās
daļiņas
particulate
matter
SO2 NOx CO GOS
VOC
NMGOS
NMVOC
citas vielas
other
substances
Pavisam/ Total 34 612.5 3 257 409 9 241.5 11 790.8 2 852.6 1 831.6 5 230
Rīga 5 307 395.1 4.1 1 632.3 1 623.9 958.8 312 380.8
Pierīga 5 795.8 555.1 19.9 1 317.9 1 939.2 313.6 446.6 1 203.6
Vidzeme 5 289.5 579.0 39.0 933.4 2 322.6 135.9 297.5 982.1
Kurzeme 8 546.9 589.9 157.2 3 034.2 2 453.0 1 049.2 408.9 854.4
Zemgale 5 535.6 580.1 162.2 1 281.7 1 775.7 353.4 214 1 168.5
Latgale 4 137.7 557.8 26.6 1 042.0 1 676.4 41.7 152.6 640.6
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
41.837.4
30.224.8 24.9 23.0
17.1 17.7 18.8 18.1 18.3 17.0 14.9 14.2 14.8 14.1
51.5 50.9
44.8
40.542.9
39.8
32.630.7
34.5
38.5 39.436.8 35.8 35.4
33.234.6
2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Katlumājas/ Heat plants Pavisam/ Total
4 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017.GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
32
4.1.5. GAISU PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APJOMS NO STACIONĀRIEM AVOTIEM
SADALĪJUMĀ PA DARBĪBAS VEIDIEM; 2017 EMISSIONS FROM STATIONARY AIR POLLUTION SOURCES BY ECONOMIC ACTIVITY; 2017
(tonnās/ tonnes)
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division
Pavisam
Total
tai skaitā:/ of which:
cietās
daļiņas
particulate
matter
SO2 NOx CO GOS
VOC
NMGOS
NMVOC
citas vielas
other
substances
Pavisam/
Total 34 612.5 3 257 409 9 241.5 11 790.8 2 852.5 1 831.6 5 230
A 01 2 049.2 37.1 3.1 739.9 244.4 45.6 344.4 634.7
02 23.6 0.6 - 5.1 9.7 - 0.3 7.9
03 8.1 0.3 0.2 3.3 2.6 - - 1.7
B 08 116.1 63.9 - 6.5 9.3 0.1 0.0 36.3
C 10 1 161 111.8 30 170.9 304.3 7.3 38.7 498
11 41.4 0.5 1.2 15.7 15.5 3.7 3.1 1.7
13 45.2 6.3 1.8 9.4 7.7 - 6 14
14 3.4 - 0.7 1.0 1.1 - - 0.6
15 0.0 - - 0.0 0.0 - - -
16 6 309.8 984.7 7.7 1 257.8 1 870.9 758.3 56.6 1 373.8
17 7.8 - - 3.1 2.6 2.1 - -
18 12.9 0.1 - 1.5 2.3 5.8 2.6 0.6
19 6.5 0.4 - 0.1 4.5 0.6 0.3 0.6
20 330.9 10.5 1.1 84.6 95.4 2.2 75.8 61.3
21 83.7 - 0.1 14.1 25.8 0.1 41.6 2.0
22 269.8 0.8 0.1 27.8 34.5 15.1 188.3 3.2
23 3 814.7 396 85.1 1 780.5 1 347.1 2.4 9.2 194.4
24 29.5 7.7 0.1 1.4 13.1 0.0 1.0 6.2
25 437.5 41.4 3.7 33.3 60.9 122.4 87.9 87.9
26 33.4 - - 0.4 0.5 27 5.3 0.2
27 22.9 2.3 0.1 4.3 4.8 1.4 7.3 2.7
28 125 1.6 0.0 21.2 12.3 3.7 52.2 34
29 89.6 0.0 0.2 38.8 10.8 6.3 7.8 25.7
30 37.3 6.1 0.3 4.5 0.2 22.2 - 4
31 764.2 22.1 0.7 45.1 155.7 253.5 173 114
32 10.2 0.3 1.0 1.5 1.3 - 5.5 0.6
33 81.7 5.8 0.7 11.8 17.7 33.5 2.3 9.9
D 35 12 762.3 1 108.7 242.0 3 923.4 5 850.2 82.6 252.8 1 302.6
E 36 171.4 - - 4.2 4.7 - 120 42.5
37 505.1 0.6 0.5 136.1 29.1 - 104.6 234.2
38 385 11.7 2.7 108.1 215.9 31.8 6.9 7.9
39 1.1 - - 0.4 0.5 - - 0.2
F 41 9.3 0.1 - 2.4 2.6 - 1.0 3.2
42 230.2 44.7 3.1 37.4 98.5 2.4 4.9 39.2
43 20.5 1.3 0.1 4.4 4.1 10.5 - 0.1
G 45 19.3 0.4 0.4 5.3 5.0 1.5 5.3 1.4
46 561 83.9 3.6 105.2 224.2 4.6 65.4 74.1
47 348.1 1.6 0.1 7.5 9.8 239.6 80.6 8.9
H 49 92.6 20.6 0.5 15.2 20.9 8 7 20.4
50 130.3 - - - - 127.7 2.6 -
52 1 532.1 131.2 1.3 67.0 47.3 1 027.7 57 200.6
I 55 16.6 0.0 - 11.9 3.0 - - 1.7
56 5.4 0.3 0.0 1.3 1.8 - 0.9 1.1
J 61 1.8 - - 1.5 0.3 - - -
K 64 0.9 - - 0.5 0.4 - - -
L 68 472.8 15.5 5.6 123.6 277.5 2.1 7.6 40.9
M 73 3.4 0.2 - 0.6 0.8 - 1.5 0.3
74 2.9 0.4 - 1.1 1.4 - - -
N 77 28.1 13.4 0.1 1.7 11.1 0.5 - 1.3
80 1.5 0.2 - 0.6 0.7 - - -
81 108.4 3.6 - 88.7 12.3 0.1 0.1 3.6
O 84 771.8 87.2 3.0 174.3 422.3 0.0 0.1 84.9
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017.GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 4
33
turpinājums continued
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division
Pavisam
Total
tai skaitā:/ of which:
cietās
daļiņas
particulate
matter
SO2 NOx CO GOS
VOC
NMGOS
NMVOC
citas vielas
other
substances
P 85 206.5 12.1 2.6 43.3 131.1 0.0 - 17.4
Q 86 159 9.0 2.7 46.3 88.5 - - 12.5
87 122.6 9.2 2.7 36.1 63.3 - - 11.3
R 91–93 9.6 - - 3.0 3.1 - 0.0 3.5
S 94–96 16.7 0.7 0.1 6.5 5 0.1 4.1 0.2
T 97 0.8 0.1 - 0.3 0.4 - - -
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
4.1.6. GAISU PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APJOMS NO KATLUMĀJĀM SADALĪJUMĀ PA
DARBĪBAS VEIDIEM; 2017 EMISSIONS FROM HEAT PLANTS BY ECONOMIC ACTIVITY; 2017
(tonnās/ tonnes)
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division
Pavisam
Total
tai skaitā:/ of which:
cietās daļiņas
particulate
matter
SO2 NOx CO
Pavisam/ Total 14 139.9 840.8 300.5 5 235.1 7 763.5
A 01 355.6 1.6 1.5 184.0 168.5
02 15.4 0.6 - 5.1 9.7
03 2.7 - 0.1 1.2 1.4
B 08 16.2 3.3 - 4.6 8.3
C 10 399.9 10.8 28.7 138.3 222.1
11 35.2 0.6 1.3 16.9 16.4
13 12.1 - - 6.5 5.6
14 2.9 - 0.7 1.0 1.2
15 0.0 - - 0.0 0.0
16 1 890.3 229.4 4.0 588.4 1 068.5
17 0.9 - - 0.5 0.4
18 2.9 0.1 - 1.0 1.8
20 86.0 8.5 1.1 46.1 30.3
21 39.8 - - 14.0 25.8
22 55.1 0.3 0.0 27.4 27.4
23 11.9 0.1 0.0 8.5 3.3
24 2.2 0.1 0.1 1.0 1.0
25 57.6 3.9 3.3 15.1 35.3
26 0.3 - - 0.2 0.1
27 6.7 0.0 0.1 4.1 2.5
28 13.9 0.4 - 5.5 8.0
29 2.5 0.0 0.2 1.5 0.8
30 0.7 - - 0.6 0.1
31 218.8 17.9 0.7 45.0 155.2
32 3.4 0.3 0.8 1.1 1.2
33 33.4 4.9 0.6 10.8 17.1
D 35 8 577.5 374.8 235.2 3 278.8 4 688.7
E 36 8.9 - - 4.2 4.7
37 166.3 0.6 0.5 136.1 29.1
38 61.4 1.9 0.3 12.5 46.7
39 0.9 - - 0.4 0.5
F 41 5.1 0.1 - 2.4 2.6
42 13.5 2.0 0.8 3.9 6.8
43 9.1 0.5 0.1 4.4 4.1
G 45 10.0 0.3 0.4 4.4 4.9
4 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017.GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
34
turpinājums continued
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division
Pavisam
Total
tai skaitā:/ of which:
cietās daļiņas
particulate
matter
SO2 NOx CO
G 46 225.4 29.7 2.5 81.2 112.0
47 14.8 0.4 0.1 6.1 8.2
H 49 27.2 1.7 0.5 9.8 15.2
52 75.3 17.5 0.6 27.6 29.6
I 55 14.9 0.0 - 11.9 3.0
56 2.4 0.3 - 1.1 1.0
J 61 1.8 - - 1.5 0.3
K 64 0.9 - - 0.5 0.4
L 68 409.0 15.5 5.5 121.4 266.6
M 73 1.6 0.2 - 0.6 0.8
N 77 1.7 - - 0.9 0.8
80 1.5 0.2 - 0.6 0.7
81 102.8 1.7 - 88.7 12.4
O 84 679.3 79.5 3.0 174.4 422.4
P 85 189.1 12.1 2.6 43.3 131.1
Q 86 146.0 9.0 2.5 46.1 88.4
87 111.3 9.2 2.7 36.1 63.3
R 91 1.9 - - 1.1 0.8
93 3.8 - - 1.9 1.9
S 94 3.4 0.7 - 1.2 1.5
96 5.9 0.0 - 3.3 2.6
T 97 0.8 0.1 - 0.3 0.4
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
4.1.7. SĒRA DIOKSĪDA (SO2) EMISIJU APJOMS ATMOSFĒRĀ NO STACIONĀRIEM
AVOTIEM; 2008–2017 SO2 EMITTED INTO ATMOSPHERE FROM STATIONARY AIR POLLUTION SOURCES; 2008–2017
(tonnās/ tonnes)
CSP datubāze internetā (tabula: VIG020). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
CSB online database (Table ID: VIG020). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
1 168 1 155
1 510
1 0051 121
643570
476406 409
0
200
400
600
800
1 000
1 200
1 400
1 600
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017.GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 4
35
4.1.8. SOX PIESĀRŅOJUMS BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2009–2016
EMISSIONS OF SOx IN BALTIC STATES AND EU-28; 2009–2016
(kilogramos uz iedzīvotāju/ kilograms per capita)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_air_emis).
Eurostat data (online data code: env_air_emis).
4.1.9. NMGOS PIESĀRŅOJUMS BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2009–2016
EMISSIONS OF NMVOC IN BALTIC STATES AND EU-28; 2009–2016
(kilogramos uz iedzīvotāju/ kilograms per capita)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_air_emis).
Eurostat data (online data code: env_air_emis).
3.01 2.07 2.09 2.19 1.96 1.96 1.88 1.776.49 6.56 7.516.27 5.93 5.51 5.51 5.38
41.12
62.55
54.78
30.6827.69
31.05
24.16 22.68
8.94 8.34 8.15 7.34 6.40 5.85 5.50 4.65
0
10
20
30
40
50
60
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
20.47 20.03 20.5721.38
21.2121.83
21.1120.39
18.51
19.16 18.82 18.71
17.5718.05 17.75 18.28
18.63 18.3218.22 18.16
17.78
17.61 17.32 17.07
15.58 15.5614.77 14.43 14.02 13.44 13.39 13.13
0
5
10
15
20
25
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
4 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017.GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
36
4.1.10. PM10 PIESĀRŅOJUMS BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2009–2016
EMISSIONS OF PM10 IN BALTIC STATES AND EU-28; 2009–2016
(kilogramos uz iedzīvotāju/ kilograms per capita)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_air_emis).
Eurostat data (online data code: env_air_emis).
4.1.11. NOX PIESĀRŅOJUMS BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2009–2016
EMISSIONS OF NOx IN BALTIC STATES AND EU-28; 2009–2016
(kilogramos uz iedzīvotāju/ kilograms per capita)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_air_emis).
Eurostat data (online data code: env_air_emis).
13.68
12.0513.48 13.82
13.01 13.12 12.9312.32
4.36 4.42 4.58 4.63 4.73 4.67 4.40 4.55
11.63
17.57
25.95
9.86
13.29
10.06 10.66
8.50
4.71 4.77 4.53 4.53 4.354.11 4.12 4.04
0
5
10
15
20
25
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
17.2618.65
17.53
17.83
18.01 18.16 18.20 17.78
16.78 18.02 17.58 18.62 18.31 18.27 18.74 18.89
27.38
32.2131.20
28.5926.71 26.50
24.00 23.78
19.30 18.9118.17 17.48
16.65 15.96 15.58 14.96
0
5
10
15
20
25
30
35
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017.GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 4
37
4.2. VIDES KVALITĀTE ENVIRONMENTAL QUALITY
Gaisa kvalitātes mērījumus veic ar dažādu
automātisko staciju palīdzību, veicot nepārtrauktu
piesārņojošo vielu reģistrāciju pilsētās.
Air quality measurements, with logging of pollutant
concentrations, are made with various automatic
stations in towns.
Sēra un slāpekļa dioksīds nokļūst atmosfērā no
apkures sistēmām, autotransporta un rūpniecības
uzņēmumiem.
Sulphur and nitrogen dioxide are emitted into the
atmosphere from heating systems, road transport and
industries.
4.2.1. GAISA KVALITĀTE; 2017 AIR QUALITY; 2017
(mikrogramos kubikmetrā/ microgrammes per cubic meter)
Robežlielums (R) cilvēka
veselības aizsardzībai vai
iedzīvotāju informēšanas
rādītājs (IR)
Rīga Liepāja Rēzekne Ventspils
Maskavas
iela 165
Raiņa
bulvāris
19
O. Kalpaka
iela 34
2. stars,
O. Kalpaka
iela 34
Atbrīvošanas
aleja 108
2. stars,
Atbrīvošanas
aleja 108
Talsu/
Tārgales
ielas
krustojums
Limit value (R) for the
protection of human health
or information threshold (IR)
Riga Liepaja Rezekne Ventspils
165
Maskavas
Street
19
Raina
Blvd
34
O. Kalpaka
Street
2nd beam,
34
O. Kalpaka
Street
108
Atbrivosanas
Avenue
2nd beam,
108
Atbrivosanas
Avenue
junction of
Talsu and
Targale
Street
Sēra dioksīds/
Sulphur dioxide
maksimālā
diennakts
koncentrācija
maximum daily
concentration
Rd = 125 7 6 7 8 10 8 6
maksimālā
stundas
koncentrācija
maximum hourly
concentration
Rh = 350 14 13 18 19 24 24 20
Slāpekļa dioksīds/
Nitrogen dioxide
gada vidējā
koncentrācija
mean yearly
concentration
Rg = 40 22 23 21 12 12 12 14
maksimālā
stundas
koncentrācija
maximum
hourly
concentration
Rh = 200 184 147 162 100 122 145 83
Ozons/
Ozone
maksimālā
stundas
koncentrācija
maximum hourly
concentration
IR = 180 118 123 100 110 102 104 101
Cietās daļiņas (PM10)/
Particulate matter (PM10)
maksimālā
diennakts
koncentrācija
maximum daily
concentration
Rd = 50 … 49 65 … 97 - 55
CSP datubāze internetā (tabula: VIG010). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
CSB online database (Table ID: VIG010). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
5 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
38
5. KLIMATA PĀRMAIŅAS CLIMATE CHANGE
Saimnieciskās darbības rezultātā rodas dažādu gāzu un
vielu emisijas, globāli mainot atmosfēras gāzu sastāvu un
izraisot būtiskas klimata pārmaiņas. Dažādu gāzu un vielu
emisijas nonāk atmosfērā un veido siltumnīcefektu, kas
veicina temperatūras paaugstināšanos.
Latvijā vislielāko siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju
apjomu rada enerģētikas sektors, kas vidēji gadā emitē
7 milj. tonnas CO2 ekvivalenta (64 % no kopējām Latvijas
SEG emisijām). Kopš 1995. gada emitētais SEG daudzums
enerģētikas sektorā ir samazinājies par 24 %, un kopš
2005. gada samazinājies par 10 %.
Lauksaimniecības sektorā kopš 1995. gada ik gadu tiek
emitēts aptuveni 2 milj. tonnas CO2 ekvivalenta. Pēdējo 10
gadu laikā SEG emisijas šajā sektorā ir pieaugušas par
14 %. 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ir vērojams
SEG emisiju samazinājums par 0,3 %.
Mājsaimniecību sektorā CO2 emisijas veido vislielāko
īpatsvaru no kopējām SEG emisijām. Pēdējo trīs gadu laikā
ir vērojams šo emisiju samazinājums.
Economic activities lead to pollution, which is a significant
initiator of climate change. Various gases and emissions
are released into the atmosphere and cause greenhouse
effect which contributes to the temperature rise.
In Latvia, the greatest greenhouse gas (GHG) pollution is
released by the energy sector that annually emits on
average 7 million tonnes of CO2 equivalent (64% of total
Latvian GHG emissions). Since 1995, the amount of GHG
emitted by the energy sector has decreased by 24 %, and
since 2005 the indicator has declined by 10 %.
Since 1995, the agricultural sector annually emits
2 million tonnes of CO2 equivalent. Over the past
ten years, GHG emissions in this sector have increased by
14 %. Compared to 2015, in 2016, there is a 0.3 %
reduction in GHG emissions.
Within the household sector, the greatest GHG pollution is
caused by CO2 emissions; during the last three years, the
amount of these emissions has been decreasing.
5.1. SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU KONTI GREENHOUSE GAS AIR EMISSION ACCOUNTS
Siltumnīcefekta gāzes ir dabiskas un antropogēnas
izcelsmes atmosfēras sastāvdaļas, kas absorbē un reemitē
infrasarkano starojumu.
Tiešās siltumnīcefekta gāzes ir oglekļa dioksīds (CO2),
metāns (CH4), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O),
fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC) un
sēra heksafluorīds (SF6).
Netiešās siltumnīcefekta gāzes ir oglekļa monoksīds
(CO), slāpekļa oksīdi (NOx) un nemetāna gaistošie
organiskie savienojumi (NMGOS).
Greenhouse gases are atmosphere components of natural
and anthropogenic origin that absorb and re-emit infrared
radiation.
Direct greenhouse gases are carbon dioxide (CO2),
methane (CH4), nitrous oxide (N2O), hydrofluorocarbons
(HFCs), perfluorocarbons (PFCs) and sulphur
hexafluoride (SF6).
Indirect greenhouse gases are carbon monoxide (CO),
nitrogen oxides (NOx) and non-methane volatile organic
compounds (NMVOCs).
Gaisa emisiju kontos reģistrē un atspoguļo datus par
emisijām gaisā tādā veidā, kas ir saderīgs ar nacionālo
kontu sistēmu. Tajos reģistrē valstu ekonomiku emisijas
gaisā to saimniecisko darbību dalījumā, kas radījušas
emisijas. Saimnieciskās darbības ietver ražošanu un
patēriņu.
Izmantojot informāciju no Apvienoto Nāciju Organizācijas
Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un
Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos
attālumos 2018. gada ziņojumiem, kā arī CSP datus,
emisiju dati tika sadalīti pa nozarēm NACE 2. red.
griezumā un mājsaimniecībās.
Kopējā energoresursu patēriņa siltumnīcefekta gāzu
emisiju intensitāte – enerģijas patēriņa siltumnīcefekta
gāzu intensitāte ir attiecība starp diviem apakšrādītājiem:
ar enerģijas ražošanu un patēriņu saistītām siltumnīcefekta
gāzu emisijām (oglekļa dioksīds, metāns un slāpekļa
oksīds un fluorētas gāzes) un bruto iekšzemes enerģijas
patēriņu.
Aprēķinā iekļautās siltumnīcefekta gāzu emisijas atbilst
Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas
par klimata pārmaiņām 1. avota kategorijai (Enerģētika).
Air emissions accounts record and present data on
emissions into the air in a way that is compatible with the
national accounts. They record national economies’
emissions to air in a breakdown by emitting economic
activities. Economic activities comprise production
activities by industries as well as private households’
activities.
By using information of the United Nations Framework
Convention on Climate Change and Convention on Long-
range Transboundary Air Pollution reports of 2018 as well
as CSB data, the emissions data are broken down by NACE
Rev. 2 Sections and households.
Greenhouse gas intensity of energy consumption is the
ratio between two sub-indicators: energy-related
greenhouse gas emissions (carbon dioxide, methane and
nitrous oxide and fluorinated gases) and gross inland
energy consumption.
The greenhouse gas emissions included in the calculation
are those of source category 1 (Energy) under United
Nations Framework Convention on Climate Change
(UNFCCC).
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 5
39
5.1.1. CO2 EMISIJAS; 2012–2016 CO2 EMISSIONS; 2012–2016
(tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division 2012 2013 2014 2015 2016
Pavisam/ Total 8 874.63 8 705.47 8 695.80 8 952.70 8 788.09
A 01–03 496.94 496.19 492.65 499.74 551.06
B 05–09 36.67 54.83 44.05 41.24 48.82
C 10–12 172.15 163.23 157.33 142.27 144.96
13–15 28.23 20.30 14.86 14.29 13.10
16–18 133.73 106.07 110.58 108.55 117.86
19 0.11 0.11 0.13 0.13 0.12
20 20.25 22.27 19.54 20.82 23.97
21 13.98 13.36 12.31 11.28 11.96
22–23 956.46 878.95 916.45 782.04 615.48
24–25 178.79 69.56 21.90 41.91 20.72
26 0.96 1.35 0.88 0.69 1.04
27 4.24 4.40 4.96 3.42 5.41
28 7.53 7.66 6.04 5.22 5.28
29–30 9.76 8.16 6.84 5.64 5.85
31–33 80.04 82.70 83.93 28.26 23.59
D 35 1 875.83 1 938.12 1 681.59 1 757.42 1 836.12
E 36–39 25.95 22.88 29.74 32.25 35.40
F 41–43 251.15 218.11 211.14 236.27 209.37
G 45–47 222.40 214.35 184.79 234.48 232.81
H 49 1 647.55 1 708.16 1 832.37 2 095.60 1 897.90
50 29.18 40.84 28.03 26.22 33.70
51 460.75 397.64 433.66 446.37 461.18
52 105.22 111.91 97.79 128.09 123.67
53 6.92 5.48 6.65 6.73 7.39
I 55–56 12.45 16.65 19.00 22.79 18.23
J 58–63 14.34 15.54 8.82 12.47 13.04
K 64–66 7.19 6.84 5.76 6.91 7.45
L 68 86.32 101.51 101.76 109.67 121.64
M 69–75 38.93 32.72 25.86 32.01 39.13
N 77–82 63.70 57.04 47.02 59.85 52.97
O 84 97.22 78.28 83.48 93.36 98.36
P 85 15.77 17.24 16.72 15.93 17.16
Q 86–88 43.00 43.01 44.46 42.90 43.67
R 90–93 11.40 12.92 8.01 10.56 10.27
S 94–96 57.55 7.87 7.62 9.56 11.45
Mājsaimniecības/
Households 1 661.97 1 729.22 1 929.08 1 867.76 1 927.96
CSP datubāze internetā (tabula: VIG070).
CSB online database (Table ID: VIG070).
5.1.2. CH4 EMISIJAS; 2012–2016 CH4 EMISSIONS; 2012–2016
(tonnās/ tonnes)
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division 2012 2013 2014 2015 2016
Pavisam/ Total 74 028.38 75 485.71 78 292.57 7 4 897.83 76 196.24
A 01–03 35 741.20 37 140.67 38 471.86 38 554.20 38 676.28
B 05–09 1.50 2.10 1.68 1.57 1.93
C 10–12 485.51 479.00 487.95 482.20 504.81
5 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
40
turpinājums continued
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division 2012 2013 2014 2015 2016
C 13–15 0.92 0.78 0.46 0.69 0.57
16–18 5 084.17 5 364.85 5 562.01 5 583.32 6 095.89
19 0.01 0.01 0.01 0.00 0.00
20 23.01 25.06 45.28 141.37 147.58
21 0.34 0.33 0.30 0.27 0.27
22–23 85.32 79.64 91.02 83.03 61.55
24–25 11.96 6.01 5.16 3.45 3.65
26 0.08 0.09 0.04 0.02 0.03
27 0.12 0.13 0.13 0.16 0.17
28 0.69 0.59 0.52 0.59 0.39
29–30 0.26 0.24 0.20 0.19 0.27
31–33 23.63 30.12 28.23 28.00 32.21
D 35 3 034.86 3 856.84 4 994.36 3 951.34 4 449.73
E 36 39 21 779.87 21 271.55 21 273.51 19 764.22 19 840.10
F 41–43 20.92 18.31 12.36 13.16 12.38
G 45–47 172.66 233.55 217.44 284.52 275.79
H 49 142.44 142.10 100.46 97.04 89.39
50 1.87 2.48 1.85 1.64 2.14
51 6.22 5.10 6.07 6.60 5.96
52 57.86 52.76 104.64 92.88 86.49
53 6.10 5.39 5.09 3.81 15.08
I 55–56 23.85 28.77 52.23 25.78 22.85
J 58–63 2.52 2.30 2.75 1.89 2.75
K 64–66 1.89 1.42 2.80 2.09 2.61
L 68 175.11 228.39 249.11 299.63 288.28
M 69–75 29.01 35.41 12.13 7.28 10.51
N 77–82 30.52 24.29 22.38 33.34 19.31
O 84 669.40 679.30 689.66 513.67 571.95
P 85 253.04 126.84 101.01 74.78 127.21
Q 86–88 137.72 161.15 171.91 148.70 143.16
R 90–93 7.04 9.36 11.22 10.32 11.18
S 94–96 52.12 42.55 17.95 15.02 12.33
Mājsaimniecības
/
Households
5 964.64 5 428.23 5 548.79 4 671.06 4 681.44
CSP datubāze internetā (tabula: VIG070).
CSB online database (Table ID: VIG070).
5.1.3. N2O EMISIJAS; 2012–2016 N2O EMISSIONS; 2012–2016
(tonnās/ tonnes)
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division 2012 2013 2014 2015 2016
Pavisam/ Total 5 988.65 6 044.19 6 169.13 6 379.15 6 334.12
A 01–03 5 455.36 5 494.30 5 587.44 5 784.14 5 740.01
B 05–09 0.44 0.52 0.48 0.60 0.83
C 10–12 3.51 3.11 3.42 2.49 3.28
13–15 0.14 0.13 0.08 0.13 0.12
16–18 47.94 50.82 58.65 60.68 54.63
19 0.00 0.00 0.00 0.00 0.00
20 1.85 2.15 2.80 8.38 9.15
21 0.05 0.05 0.05 0.05 0.05
22–23 11.89 10.97 12.72 11.55 8.71
24–25 1.14 0.82 0.83 0.66 0.69
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 5
41
turpinājums continued
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division 2012 2013 2014 2015 2016
C 26 0.02 0.02 0.01 0.01 0.01
27 0.02 0.02 0.03 0.04 0.04
28 0.11 0.10 0.09 0.11 0.08
29–30 0.05 0.05 0.05 0.06 0.07
31–33 1.42 1.55 1.30 1.02 1.09
D 35 27.85 41.52 48.56 53.10 66.84
E 36 –39 118.99 114.74 123.44 123.13 134.15
F 41–43 4.28 4.56 4.37 5.44 4.76
G 45–47 4.98 6.86 6.24 9.01 8.65
H 49 127.02 130.32 134.02 142.89 124.80
50 8.35 12.36 7.13 7.23 9.72
51 16.74 14.35 16.13 17.05 17.25
52 1.72 1.96 1.49 1.86 1.90
53 0.22 0.19 0.22 0.22 0.25
I 55–56 0.34 0.42 0.49 0.37 0.33
J 58–63 0.33 0.34 0.18 0.31 0.31
K 64–66 0.14 0.13 0.12 0.14 0.14
L 68 2.38 2.72 2.57 3.45 3.08
M 69–75 1.19 1.12 0.67 0.81 0.98
N 77–82 1.50 1.34 1.28 1.57 1.39
O 84 10.33 10.23 10.47 8.35 10.44
P 85 3.43 1.73 1.27 1.00 1.43
Q 86–88 13.04 13.77 13.66 14.04 13.46
R 90–93 0.17 0.18 0.17 0.20 0.22
S 94–96 0.33 0.11 0.16 0.22 0.23
Mājsaimniecības/
Households 121.38 120.63 128.54 118.84 115.03
CSP datubāze internetā (tabula: VIG070).
CSB online database (Table ID: VIG070).
5.1.4. NETIEŠO SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS; 2016 EMISSIONS OF INDIRECT GREENHOUSE GASES; 2016
(tonnās/ tonnes)
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division CO NOx
NMGOS
NMVOC
Pavisam/ Total 116 814.94 43 431.83 40 369.46
A 01–03 7 921.79 9 162.28 8 209.09
B 05–09 93.54 171.22 19.10
C 10–12 458.62 418.13 1 470.32
13–15 24.58 24.76 9.29
16–18 7 718.84 1 687.08 5 018.91
19 0.68 0.31 0.11
20 157.23 96.64 378.01
21 13.05 18.60 7.18
22–23 850.02 1 767.44 1 631.72
24–25 106.14 65.70 503.97
26 3.27 2.04 11.07
27 7.24 9.78 9.84
28 14.60 11.25 12.19
29–30 11.81 17.22 222.94
31–33 168.57 79.46 395.51
D 35 2 811.51 4 440.49 1 871.67
E 36–39 197.85 192.89 896.48
5 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
42
turpinājums continued
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division CO NOx
NMGOS
NMVOC
F 41–43 1 244.52 972.46 2 016.27
G 45–47 1 379.05 908.16 3 368.09
H 49 3 879.89 13 875.54 899.54
50 49.02 827.50 49.84
51 687.73 1 269.42 118.71
52 305.88 440.70 83.63
53 30.90 37.84 7.60
I 55–56 90.67 40.32 21.98
J 58–63 70.88 35.82 11.88
K 64–66 37.59 15.91 6.33
L 68 586.50 265.52 250.24
M 69–75 231.42 97.21 39.95
N 77–82 233.13 208.30 47.48
O 84 2 565.37 642.99 663.67
P 85 245.03 68.47 111.33
Q 86–88 339.35 111.88 139.49
R 90–93 45.85 24.86 11.87
S 94–96 42.79 30.07 21.57
Mājsaimniecības/
Households 84 190.03 5 393.57 11 832.59
CSP datubāze internetā (tabula: VIG070).
CSB online database (Table ID: VIG070).
5.1.5. MĀJSAIMNIECĪBĀS RADĪTĀS SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS PROCENTOS NO
KOPĒJĀM EMISIJĀM; 2009–2016 SHARE OF GREENHOUSE GAS EMISSIONS FROM HOUSEHOLDS IN TOTAL EMISSIONS; 2009–2016
(procentos/ per cent)
CSP datubāze internetā (tabula: VIG070).
CSB online database (Table ID: VIG070).
19.9317.75 18.73 18.73 19.86
22.18 20.86 21.94
9.69 7.83 8.00 8.06 7.19 7.09 6.24 6.142.31 2.07 2.09 2.03 2.00 2.08 1.86 1.82
63.97
54.03 53.8751.10
44.1240.98
34.98 33.52
0
10
20
30
40
50
60
70
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Oglekļa dioksīds (CO₂)/ Carbon dioxide (CO₂)
Metāns (CH₄)/ Methane (CH₄)
Slāpekļa oksīds (N₂O)/ Nitrous oxide (N₂O)
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 5
43
5.1.6. SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU LATVIJĀ UN ES-28;
2009–2016 GREENHOUSE GAS EMISSIONS PER CAPITA IN LATVIA AND EU-28; 2009–2016
(tonnas CO2 ekvivalenta/ tonnes of CO2 equivalent)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: t2020_rd300).
Eurostat data (online data code: t2020_rd300).
5.1.7. SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU AVOTI; 2016 EMISSIONS OF GREENHOUSE GASSES BY SOURCE SECTOR; 2016
(tūkstošos tonnu CO2 ekvivalenta/ thousand tonnes of CO2 equivalent)
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.
5.386.08 5.79 5.79 5.81 5.81 5.9 5.96
9.56 9.74 9.44 9.29 9.088.72 8.76 8.69
0
2
4
6
8
10
12
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Latvija/ Latvia ES-28/ EU-28
7 239.2
2 663.4
660.2
725.9
Enerģētika/ Energy
Lauksaimniecība/ Agriculture
Rūpniecība/ Industry
Atkritumu apsaimniekošana/ Waste
disposal
5 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
44
5.1.8. TRANSPORTA RADĪTĀS SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS BALTIJAS VALSTĪS UN
ES-28; 2009–2016
GREENHOUSE GAS EMISSIONS FROM TRANSPORT IN BALTIC STATES AND EU-28; 2009–2016
(miljonos tonnu CO2 ekvivalenta/ million tonnes of CO2 equivalent)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_air_gge).
Eurostat data (online data code: env_air_gge).
5.1.9. KOPĒJĀ ENERGORESURSU PATĒRIŅA SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU
INTENSITĀTE BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2009–2016 GREENHOUSE GAS EMISSIONS INTENSITY OF ENERGY CONSUMPTION IN BALTIC STATES AND
EU-28; 2009–2016
(tonnas CO2 ekvivalenta uz teradžoulu/ tonnes CO2 equivalent per terajoule)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: tsdcc220).
Eurostat data (online data code: tsdcc220).
3.223.35
2.97 2.87 2.903.03
3.22 3.20
4.30 4.42 4.38 4.39 4.38
4.865.11
5.50
2.13 2.26 2.27
2.29
2.24
2.262.32 2.38
940.67
934.96
922.80
893.41
886.34
894.08
910.76
931.50
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
40.4643.88
41.5538.36 38.56 37.84 39.17 39.43
33.6145.31
40.99 40.64
40.79
39.42 38.20 38.63
64.97
73.55 72.9868.33 68.35 68.97
60.19
67.31
51.90 51.36 51.23 51.03 50.30 49.53 49.42 48.75
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 5
45
5.2. ENERGORESURSI ENERGY RESOURCES
Energoresursi – apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas
avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas
iegūšanai.
Kopējais patēriņš – energoresursu kopējais patēriņš
pārveidošanas sektorā, enerģētikas sektorā, visās
tautsaimniecības nozarēs, kā arī mājsaimniecībās.
Galapatēriņš – energoresursu patēriņš rūpniecībā,
transportā, mājsaimniecībās, lauksaimniecībā,
mežsaimniecībā, medniecībā, zivsaimniecībā un pārējiem
patērētājiem (NACE 2. red. 33., 36.–39., 45.–47., 52.–96.,
99. nodaļa).
Atjaunīgie energoresursi ietver vēja enerģiju, saules
enerģiju, hidroenerģiju, plūdmaiņu enerģiju, ģeotermālo
enerģiju, biomasu (kurināmo koksni, salmus, biogāzi,
biodegvielu) un atjaunojamos atkritumus.
Enerģijas intensitāte raksturo enerģijas izmantošanas
efektivitāti pievienotās vērtības radīšanai. To aprēķina:
enerģijas patēriņš pret iekšzemes kopproduktu (IKP) 2010.
gada salīdzināmajās cenās.
Enerģijas produktivitāte mēra enerģijas patēriņa
produktivitāti. Rādītājs tiek aprēķināts, dalot IKP
2010. gada salīdzināmajās cenās ar energoresursu kopējo
patēriņu.
Enerģētiskā atkarība ir indikators, kas tiek aprēķināts,
atņemot no energoresursu neto importa rādītāja eksporta
apjomu, dalot ar kopējo energoresursu patēriņu un
pieskaitot bunkurēšanu.
Elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām – vidējās
nacionālās elektroenerģijas cenas (EUR/kWh), iekļaujot
piemērotos nodokļus, nodevas un maksājumus, gada
pirmajā semestrī, vidēja izmēra mājsaimniecību
patērētājiem (patērētāju grupa DC ar elektroenerģijas
patēriņu gadā no 2500 līdz 5000 kWh).
Elektroenerģijas cenas galalietotājiem, kas nav
mājsaimniecības – vidējās nacionālās elektroenerģijas
cenas Latvijā (EUR/kWh), iekļaujot piemērotos nodokļus,
nodevas un maksājumus, katra gada pirmajā semestrī,
vidēja izmēra galalietotājiem, kas nav mājsaimniecības
(patērētāju grupa IC ar elektroenerģijas patēriņu gadā no
500 līdz 2000 MWh).
Energy resources – identified fuel supplies and energy
sources which may be used directly or for energy
production.
Total consumption (energy) – consumption of energy
resources by transformation sector, energy sector, all
sectors of national economy, as well as by households.
Final consumption (energy) – consumption by industry,
transport, households, agriculture, forestry, hunting,
fishery, and other consumers (NACE Rev. 2 divisions 33,
36–39, 45–47, 52–96, 99).
Renewable energy – wind, solar, geothermal, wave, tidal,
hydropower, aerothermal energy (heat which accumulates
in the air), geothermal energy (heat which is located below
the land surface) and hydrothermal energy (heat which is
located in surface waters), landfill gas, biogas and
biomass.
Energy intensity of the economy measures the energy
consumption of an economy and its overall energy
efficiency. This indicator is the ratio between the gross
inland consumption of energy and the gross domestic
product (GDP) at constant prices of 2010.
Energy productivity measures the productivity of energy
consumption. The indicator results from the division of
GDP at constant prices of 2010 by the gross inland
consumption of energy.
Energy dependence shows the extent to which an economy
relies upon imports in order to meet its energy needs. The
indicator is calculated as net imports divided by the sum of
gross inland energy consumption plus bunkers.
Electricity prices for household consumers – the national
average price in euros per kWh including taxes and levies
applicable for the first semester of each year for medium-
size household consumers (consumption band DC with
annual consumption between 2500 and 5000 kWh).
Electricity prices for non-household consumers – the
national average price in euros per kWh including taxes
applicable for the first semester of each year for medium
size non-household consumers (consumption band IC with
annual consumption between 500 and 2000 MWh).
5 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
46
5.2.1. KOPĒJAIS ENERGORESURSU PATĒRIŅŠ; 2000–2017 GROSS INLAND CONSUMPTION OF ENERGY RESOURCES; 2000–2017
(petadžoulos/ petajoules) (Indekss, 2000=100 %/ Index, 2000=100 %)
CSP datubāze internetā (tabula: ENG020).
CSB online database (Table ID: ENG020).
5.2.2. NO ATJAUNĪGIEM ENERGORESURSIEM SARAŽOTĀS ENERĢIJAS ĪPATSVARS
BRUTO ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅĀ BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2016 SHARE OF RENEWABLE ENERGY IN GROSS FINAL ENERGY CONSUMPTION IN BALTIC STATES AND
ES-28; 2010–2016
(procentos/ per cent)
CSP datubāze internetā (tabula: ENG051). Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: nrg_ind_335a).
CSB online database (Table ID: ENG051). Eurostat data (online data code: nrg_ind_335a).
164
176 177
185189
192199
205
197
189195
184191
187 186 184 185191
100
107 108
113115
117
122125
120
115119
112116
114 114 112 113116
80
85
90
95
100
105
110
115
120
125
130
160
170
180
190
200
210
220
230
240
250
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
PJ Indekss 2000=100 %/ Index 2000=100 %
30.4
33.5
35.737.1
38.737.6 37.2
19.6 19.921.4
22.723.6
25.8 25.624.6
25.5 25.8 25.6 26.3
28.6 28.8
12.9 13.214.4 15.2
16.1 16.7 17.0
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 5
47
5.2.3. SARAŽOTĀ ELEKTROENERĢIJA NO ATJAUNĪGIEM ENERGORESURSIEM;
2010–2017 ELECTRICITY PRODUCED FROM RENEWABLE SOURCES; 2010–2017
(gigavatstundās/ gigawatt hours)
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
PAVISAM/ Total 3 635 3 076 4 109 3535 2 803 2 777 3 482 5 461
Hidroelektrostacijas kopā/
Hydroelectric plants, total 3 520 2 887 3 707 2 912 1 993 1 860 2 530 4 381
Vēja elektrostacijas/ Wind power
plants 49 71 114 120 141 147 128 150
Biomasas koģenerācijas stacijas un
elektrostacijas/ Biomass CHP
plants and power plants 9 13 65 215 319 378 427 525
Biogāzes koģenerācijas stacijas
kopā/ Biogas CHP plants, total 57 105 223 288 350 392 397 405
atkritumu poligonu gāzes, citas
biogāzes koģenerācijas stacijas/
landfill gas, other biogas CHP
plants
46 94 212 278 340 382 386 394
notekūdeņu dūņu gāzes
koģenerācijas stacijas/ sewage
gas CHP plants 11 11 11 10 10 10 11 11
CSP datubāze internetā (tabula: ENG090).
CSB online database (Table ID: ENG090).
5.2.4. NO ATJAUNĪGIEM ENERGORESURSIEM SARAŽOTĀS ENERĢIJAS ĪPATSVARS
ELEKTROENERĢIJĀ BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2016 SHARE OF RENEWABLE ENERGY IN ELECTRICITY PRODUCTION IN BALTIC STATES AND EU-28;
2010–2016
(procentos/ per cent)
CSP datubāze internetā (tabula: ENG051). Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: nrg_ind_335a).
CSB online database (Table ID: ENG051). Eurostat data (online data code: nrg_ind_335a).
42.144.7 44.9
48.851.1 52.2 51.3
7.49.0
10.913.1 13.7
15.5 16.8
10.412.3
15.813.0 14.1 15.1 15.5
19.721.7
23.525.4
27.4 28.8 29.6
0
10
20
30
40
50
60
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
5 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
48
5.2.5. NO ATJAUNĪGIEM ENERGORESURSIEM SARAŽOTĀS ENERĢIJAS ĪPATSVARS
TRANSPORTĀ BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2016 SHARE OF RENEWABLE ENERGY IN TRANSPORT SECTOR IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2016
(procentos/ per cent)
CSP datubāze internetā (tabula: ENG051). Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: nrg_ind_335a).
CSB online database (Table ID: ENG051). Eurostat data (online data code nrg_ind_335a).
5.2.6. ENERĢIJAS INTENSITĀTE LATVIJĀ UN ES-28; 2000–2016 ENERGY INTENSITY OF THE ECONOMY IN LATVIA AND ES-28; 2000-2016
(kilogrami naftas ekvivalenta uz 1000 eiro/ kilograms of oil equivalent per 1000 euros)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: nrg_100a, nama_10_gdp).
Eurostat data (online data code: nrg_100a, nama_10_gdp).
4.0 4.1 4.0
4.0
4.13.9
2.8
3.8 3.8
4.9 4.84.3 4.6
3.6
0.4 0.4 0.4 0.4 0.4 0.4 0.4
5.2
4.0
5.65.9
6.56.6
7.1
0
1
2
3
4
5
6
7
8
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
314.3 316.4
293.6 287.8272.6
251.9233.6
217.8 217.0
243.5260.2
231.3 230.5221.5 216.7
207.1 203.1
154.8 154.8 152.6 153.8 151.5 149.0 144.9 138.3 137.3 135.2 137.5 130.1 129.6 127.9 121.1 119.9 118.3
0.0
50.0
100.0
150.0
200.0
250.0
300.0
350.0
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Latvija/ Latvia ES-28/ EU-28
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 5
49
5.2.7. ENERĢIJAS PRODUKTIVITĀTE LATVIJĀ UN ES-28; 2000–2016 ENERGY PRODUCTIVITY IN LATVIA AND ES-28; 2000–2016
(eiro par kilogramu naftas ekvivalenta/ euro per kilogram of oil equivalent)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: t2020_rd310).
Eurostat data (online data code: t2020_rd310).
5.2.8. KOPĒJAIS ENERGORESURSU PATĒRIŅŠ UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU BALTIJAS VALSTĪS
UN ES-28; 2010–2016 GROSS INLAND ENERGY CONSUMPTION PER CAPITA IN BALTIC STATES AND ES-28; 2010–2016
(tonnas naftas ekvivalenta/ tonnes of oil equivalent)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: nrg_110a, demo_gind).
Eurostat data (online data code: nrg_110a, demo_gind).
3.2 3.2 3.4 3.5 3.74
4.34.6 4.6
4.13.8
4.3 4.3 4.5 4.6 4.8 4.9
6.5 6.5 6.6 6.5 6.6 6.7 6.97.2 7.3 7.4 7.3
7.7 7.7 7.88.3 8.3 8.5
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Latvija/ Latvia ES-28/ EU-28
2.21 2.12 2.23 2.22 2.23 2.21 2.242.19 2.31 2.37 2.26 2.28 2.38 2.45
4.62 4.66 4.62
5.094.92 4.79 4.73
3.50 3.38 3.34 3.30 3.17 3.20 3.21
0
1
2
3
4
5
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/EU-28
5 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
50
5.2.9. ENERĢĒTISKĀ ATKARĪBA BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2016 ENERGY DEPENDENCE IN BALTIC STATES AND ES-28; 2010–2016
(procentos/ per cent)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: tsdcc310).
Eurostat data (online data code: tsdcc310).
5.2.10. ELEKTROENERĢIJAS GALA CENA BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2017 FINAL PRICE OF ELECTRICITYIN BALTIC STATES AND ES-28; 2017
(eiro par kilovatstundu/ euros per kilowatt hour)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: nrg_pc_205, nrg_pc_204).
Eurostat data (online data code: nrg_pc_205, nrg_pc_204).
45.5
59.956.4 55.9
40.6
51.247.2
81.8
81.7
80.3 78.3 78.0 78.4 77.4
13.6 12.017.0
11.99.2 7.3 6.8
52.7 54.0 53.4 53.1 53.4 53.9 53.6
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
0.20
0.16
0.120.11
0.14 0.14
0.10 0.10
0.00
0.05
0.10
0.15
0.20
0.25
EU-28/ EU-28 Latvija/ Latvia Igaunija/ Estonia Lietuva/ Lithuania
Vidēja izmēra mājsaimniecības/ Medium-size households
Vidēja izmēra rūpniecības/ Medium-size industries
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 6
51
6. VIDES EKONOMIKA ENVIRONMENTAL ECONOMICS
6.1. LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS VIDES AIZSARDZĪBAI
ENVIRONMENTAL PROTECTION EXPENDITURE
Līdzekļi vides aizsardzībai ietver investīcijas un kārtējās
izmaksas vides aizsardzības pasākumiem. Līdzekļi
paredzēti gaisa aizsardzībai, notekūdeņu un atkritumu
apsaimniekošanai, bioloģiskās daudzveidības un ainavas
aizsardzībai, vides pētniecībai un attīstībai un citām vides
aizsardzības darbībām.
Environmental protection expenditure includes
investments in and current expenditure on environmental
protection measures. Resources are envisaged for air
protection, management of waste and wastewater,
protection of biological diversity and landscape,
environmental research and development, as well as other
environmental protection activities.
Investīcijas vides aizsardzībai ietver kapitālieguldījumus
vides aizsardzības pasākumiem (ieskaitot metodes,
tehnoloģijas, procesus, iekārtas vai to daļas), kuru
galvenais nolūks ir savākt, apstrādāt, kontrolēt, samazināt,
novērst vai likvidēt piesārņojumu vai jebkādu citu vides
degradāciju, ko izraisa uzņēmumu ražošanas process.
Investments in environmental protection involve capital
investments in environmental protection measures
(methods, technologies, processes, equipment or parts
thereof) the main aim of which is to collect, process,
control, reduce, eliminate or prevent pollution or any other
environmental degradation caused by manufacturing
process of businesses.
Kārtējās izmaksas vides aizsardzībai ietver izlietoto
materiālu izmaksu summu vides aizsardzības nozīmes
objektu, tehnoloģiju, iekārtu (vai to daļu) darbībai, to
uzturēšanai, samazinot no uzņēmumu darbības radušos
piesārņojumu (izmešus gaisā, notekūdeņu izplūdes,
atkritumus u.c.) apkārtējā vidē.
Ekoinovācija ir jebkāda veida jauninājums jeb inovācija
(jauns produkts, pakalpojums, process, vadīšanas metode),
kas veicina efektīvāku resursu izmantošanu vai vides
aizsardzību.
Ekoinovāciju indekss parāda, kāds ir katras ES dalībvalsts
sniegums ekoinovāciju jomā, salīdzinot ar ES vidējo
rādītāju, kas ir pielīdzināts 100 (indekss ES=100). Indekss
apkopo dažādus ekoinovāciju aspektus, izmantojot 16
rādītājus, kas iedalīti piecās tematiskajās jomās:
ekoinovāciju ieguldījumi, ekoinovāciju pasākumi,
ekoinovāciju rezultāti, resursu efektivitāte un
sociālekonomiskie rezultāti. Indeksa mērķis ir veicināt
vienotu viedokli par ekonomisko, vides un sociālo darbību
Eiropas Savienībā.
Current expenditure on environmental protection
involves total costs of materials used for operation and
maintenance of environmental protection units,
technologies, equipment (or parts thereof) decreasing
environmental contamination caused by businesses (air
emissions, waste water discharge, waste, etc.).
Eco-Innovation is any kind of innovation (new product,
service, process, management method) that promote more
efficient use of resources or environmental protection.
Eco-Innovation Index shows how well individual Member
States perform in different dimensions of eco-innovation
compared to EU average, which is equated with 100 (index
EU=100). This indicator is based on 16 sub-indicators in
five thematic areas: eco-innovation inputs, eco-innovation
activities, eco-innovation outputs, resources efficiency and
socio-economic outcomes. The aim of this index is to
promote a holistic view on economic, environmental and
social performance.
6 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
52
6.1.1. LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS VIDES AIZSARDZĪBAS JOMĀS; 20171 ENVIRONMENTAL PROTECTION EXPENDITURE BY ENVIRONMENTAL DOMAIN; 20171
(tūkstošos eiro/ thousand euros)
Pavisam
Total
tai skaitā:/ of which:
investīcijas vides
aizsardzībai
investments in
environmental
protection
kārtējās izmaksas
vides aizsardzībai
current expenditure on
environmental
protection
Pavisam 203 290.9 50 985.1 152 305.8 Total
ūdens resursu
aizsardzībai 64 019.7 16 471.2 47 548.6
protection of
water resources
gaisa aizsardzībai 7 537.4 3 898.3 3 639.1 air protection
atkritumu savākšanas
un pārstrādes iekārtām 94 654.4 8 332.8 86 321.6
waste treatment
and disposal
facilities
zemes un pazemes
ūdeņu aizsardzībai 6 541.5 2 840.2 3 701.3
soil and
groundwater
protection
bioloģiskās
daudzveidības
un ainavas
aizsardzībai
2 502.6 92.6 2 409.9
biodiversity and
landscape
protection
pārējie 28 035.3 19 350 8 685.3 other
CSP datubāze internetā (tabulas: VIG050).
CSB online database (Table ID: VIG050). ________________________________________________
1 Dati apkopoti par ekonomiski aktīviem uzņēmumiem, kuru pamatnozares pēc saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas
NACE 2. red. ir 08–39 un 46–49.
Data are compiled on economically active enterprises the main economic activity of which may be classified to the Division 08–39
and 46-49 of the NACE Rev. 2.
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 6
53
6.1.2. LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS VIDES AIZSARDZĪBAI; 2010–2017 ENVIRONMENTAL PROTECTION EXPENDITURE; 2010–2017
(tūkstošos eiro/ thousand euros)
CSP datubāze internetā (tabula: VIG050).
CSB online database (Table ID: VIG050).
6.1.3. INVESTĪCIJAS VIDES AIZSARDZĪBAI PĒC FINANSĒŠANAS AVOTA; 2017 1 INVESTMENTS IN ENVIRONMENTAL PROTECTION BY SOURCE OF FUNDING; 2017 1
(procentos/ per cent)
1 Dati apkopoti par ekonomiski aktīviem uzņēmumiem, kuru pamatnozares pēc saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas
NACE 2. red. ir 08–39 un 46–49. Data are compiled on economically active enterprises the main economic activity of which may be classified to the Division 08–39
and 46-49 of the NACE Rev. 2.
57 857
38 309
117 003
135 651
51 486 49 361 53 383 50 985
68 918 66 549 68 965
81 739
98 186
120 590
151 257 152 306
126 775
104 858
185 968
217 391
149 671
169 951
204 641 203 291
0
50 000
100 000
150 000
200 000
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Investīcijas/ Investments Kārtējās izmaksas/ Current expenditure Pavisam/ Total
42.7%
41.2%
13.4%
2.0% 0.7%
Uzņēmumu un organizāciju līdzekļi/
Resources of enterprises
Banku kredīts/ Bank loans
Cits finansējuma avots/ Other
funding source
Pašvaldību budžets/ Local
government budget
Valsts budžets/ State budget
6 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
54
6.1.4. INVESTĪCIJAS VIDES AIZSARDZĪBAI PĒC DARBĪBAS VEIDA UN VIDES JOMAS; 2017 INVESTMENTS IN ENVIRONMENTAL PROTECTION BY ECONOMIC ACTIVITY AND ENVIRONMENTAL
DOMAIN; 2017
(tūkstošos eiro/ thousand euros)
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division
Pavisam
Total
tai skaitā:/ of which:
ūdens resursu
aizsardzībai
protection of water
resources
gaisa
aizsardzībai
air protection
atkritumu savākšanas
un pārstrādes
iekārtām
waste treatment and
disposal facilities
citas
other
Pavisam/
Total 50 985.1 16 471.2 3 898.3 8 332.8 22 282.8
B 08 7.5 2.9 - 2.0 2.6
C 10–11 2 997.5 652.8 180.0 94.7 2 070
13–14 190.4 43.6 1.8 145.0 -
16 18 346.8 0.8 542.3 42.5 17 761.2
17 27.7 27.2 - - -
18 103.4 35.9 14.8 52.7 -
20–21 809.8 743.5 19.0 - 47.3
22 8.2 7.1 1.1 0.0 0.0
23 65.8 26.8 37.7 0.0 1.3
25 6.2 3.9 - 2.3 -
27 216.2 - 214.3 - 1.9
28 225.5 23.7 171.3 17.4 13.1
31 3.9 - 0.0 3.9 0.0
D 35 4 553.0 380.5 1 954.4 14.2 2 203.9
E 36 11 469.3 11 469.3 - - -
37 2 948.0 2 922.6 - - 25.4
38 7 959.3 1.0 0.3 7 953.1 4.9
G 46 570.2 26.5 543.7 - -
47 133.5 - - 3.2 130.3
H 49 342.9 102.6 217.6 1.8 20.9
________________________________________________
1 Dati apkopoti par ekonomiski aktīviem uzņēmumiem, kuru pamatnozares pēc saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas
NACE 2. red. ir 08–39 un 46–49. Data are compiled on economically active enterprises the main economic activity of which may be classified to the Division 08–39
and 46-49 of the NACE Rev. 2.
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 6
55
6.1.5. KĀRTĒJĀS IZMAKSAS VIDES AIZSARDZĪBAI PĒC DARBĪBAS VEIDA; 2017 CURRENT EXPENDITURE ON ENVIRONMENTAL PROTECTION BY ECONOMIC ACTIVITY; 2017
(tūkstošos eiro/ thousand euros)
Sadaļa
Section
Nodaļa
Division
Pavisam
Total
tai skaitā:/ of which:
ūdens resursu
aizsardzībai
protection
of water
resources
gaisa
aizsardzībai
air protection
atkritumu
savākšanas un
pārstrādes
iekārtu uzturēšanai
citas
other
waste treatment and
disposal facilities
Pavisam/
Total 152 305.8 47 548.6 3 639.1 86 321.6 14 796.5
B 08 148.7 17.9 4.4 85.4 41.0
C 10–11 11 245.8 5 158.0 700.1 2 437.1 2 950.6
12 0.10 - - 0.1 -
13–15 720.0 432.7 22.8 215.6 48.9
16 1 700.8 350 157.8 903.8 289.2
17 369.8 209.6 3.4 116.8 40.0
18 206.5 38.2 2.6 148.5 17.2
19 5.0 - - 4.9 0.1
20–21 2 459.2 1 873.8 69.7 354.3 161.4
22 268.5 32.9 3.4 158.3 73.9
23 4 900.6 1 969.6 228.9 2 310.9 391.2
24 91.6 14.7 - 61.0 15.9
25 846.9 182.3 25.4 564.7 74.5
26–27 373.0 101.8 66.3 184.7 20.2
28 387.7 119.2 20.7 223.2 24.6
29–30 392.6 201.2 30.4 139.5 21.5
31 272.3 57.8 6.5 164.0 44.0
32–33 721.8 412.1 15.9 210.9 82.9
D 35 10 085.3 4 139.3 956.2 2 629.0 2 360.8
E 36 17 902.3 17 578.6 - 195.8 127.9
37 13 528.1 11 749.1 55.2 1 270.8 453
38–39 71 038.8 515.7 1.9 68 496.9 2 024.3
G 46 4 189.4 527.1 17.7 1 266.7 2 377.9
47 7 631.1 1 247.5 22.3 3 652.6 2 708.7
H 49 2 819.9 619.5 1 227.5 526.1 446.8
CSP datubāze internetā (tabula: VIG051).
CSB online database (Table ID:VIG051).
6 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
56
6.1.6. EKOINOVĀCIJU INDEKSS ES VALSTĪS; 2017 ECO-INNOVATION INDEX IN EU COUNTRIES; 2017
(indekss ES=100/ index EU=100)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: t2020_rt200). Eurostat data (online data code: t2020_rt200 ).
38
45
59
62
63
65
73
74
75
77
82
82
83
86
88
99
99
100
105
105
112
113
113
117
120
139
139
141
144
0 20 40 60 80 100 120 140 160
Bulgārija/ Bulgaria
Kipra/ Cyprus
Polija/ Poland
Igaunija/ Estonia
Ungārija/ Hungary
Rumānija/ Romania
Latvija/ Latvia
Slovākija/ Slovakia
Horvātija/ Croatia
Grieķija/ Greece
Čehija/ Czech Republic
Lietuva/ Lithuania
Beļģija/ Belgium
Malta/ Malta
Nīderlande/ Netherlands
Īrija/ Ireland
Francija/ France
EU-28 VIDĒJAIS/ EU-28 AVERAGE
Portugāle/ Portugal
Lielbritānija/ United Kingdom
Spānija/ Spain
Itālija/ Italy
Austrija/ Austria
Slovēnija/ Slovenia
Dānija/ Denmark
Vācija/ Germany
Luksemburga/ Luxembourg
Somija/ Finland
Zviedrija/ Sweden
LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 6
57
6.2. VIDES NODOKĻI
ENVIRONMENTAL TAXES
Vides nodoklis – nodoklis, kura bāze ir fiziska vienība (vai
fiziskas vienības aizstājējs) kaut kam tādam, kam ir
pierādīta noteikta negatīva ietekme uz vidi un kas Eiropas
kontu sistēmā (EKS'95) norādīts kā nodoklis. Vides
nodokļi tiek iedalīti šādās kategorijās: energoresursu,
transporta, piesārņojuma un resursu nodokļi.
Energoresursu nodokļi – nodokļi par energoresursiem,
kurus izmanto gan transportlīdzekļos, gan stacionāros
avotos. Svarīgākie energoresursi, ko izmanto transportā, ir
benzīns un dīzeļdegviela. Stacionāros avotos izmanto
mazutu, dabasgāzi, ogles un elektroenerģiju.
Environmental taxes – the taxes the tax base whereof is a
physical unit (or a proxy of a physical unit) of something
that has a proven, specific negative impact on the
environment, and which is identified in ESA'95 as a tax.
Environmental taxes can be of four types: energy,
transport, pollution and resource taxes.
Energy taxes – taxes on energy products used for both
transport and stationary purposes. The most important
energy products for transport purposes are petrol and
diesel. Energy products for stationary use include fuel oils,
natural gas, coal and electricity.
Transporta nodokļi – nodokļi, kas saistīti ar
īpašumtiesībām un transportlīdzekļu izmantošanu. Nodokļi
par citām transporta iekārtām un ar to saistītiem
pakalpojumiem arī ir iekļauti šajā grupā, ja vien tie atbilst
vispārējai vides nodokļu definīcijai. Transporta nodokļi var
būt vienreizēji nodokļi, kas saistīti ar iekārtas importu vai
pārdošanu, vai periodiski (tādi kā transportlīdzekļu
ikgadējā nodeva).
Piesārņojuma un resursu nodokļi – nodokļi par
piesārņojošo vielu izmešiem gaisā un ūdenī, atkritumu
apsaimniekošanu un trokšņa kontroli, kā arī nodokļi par
derīgo izrakteņu un ūdens izmantošanu un ieguvi.
Transport taxes – taxes related to the ownership and use
of motor vehicles. Taxes on other transport equipment (e.g.
planes), and related transport services (e.g. duty on
charter or scheduled flights) are also included here, when
they conform to the general definition of environmental
taxes. The transport taxes may be ‘one-off’ taxes related to
imports or sales of the equipment or recurrent taxes such
as an annual road tax. Taxes on petrol, diesel and other
transport fuels are included under energy taxes.
Pollution taxes – taxes on measured or estimated emission
to air and water, management of solid waste and noise.
6.2.1. VIDES NODOKĻU IEŅĒMUMU ĪPATSVARS NO KOPĒJIEM NODOKĻU IEŅĒMUMIEM
UN SOCIĀLAJĀM APDROŠINĀŠANAS IEMAKSĀM BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28;
2003–2016
SHARE OF ENVIRONMENTAL TAXES IN TOTAL TAX REVENUES FROM TAXES AND SOCIAL
CONTRIBUTIONS IN BALTIC STATES AND ES-28; 2003–2016
(procentos/ per cent)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: t2020_rt320).
Eurostat data (online data code: t2020_rt320).
8.28
8.90 9.03
7.76
7.227.43
9.63
10.47 10.5610.28
11.41
12.08 12.1511.69
6.49
8.87
6.29
5.00
6.00
7.00
8.00
9.00
10.00
11.00
12.00
13.00
2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
6 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017
58
6.2.2. VIDES NODOKĻU IEŅĒMUMU ĪPATSVARS NO IEKŠZEMES KOPPRODUKTA
BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2003–2016
SHARE OF ENVIRONMENTAL TAX REVENUES IN GROSS DOMESTIC PRODUCT IN BALTIC
STATES AND ES-28; 2003–2016
(procentos/ per cent)
Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: t2020_rt320).
Eurostat data (online data code: t2020_rt320).
2.28
2.462.52
2.23
2.05 2.08
2.66
2.98 2.99 2.99
3.36
3.6 3.66 3.65
1.93
3.06
2.44
1.50
2.00
2.50
3.00
3.50
2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28
ISSN 2255-805518-024-000
ISBN 978-9984-06-525-0