LATVIJAS DZELZCEĻA VĒSTURES MUZEJS 2017.GADA PĀRSKATS · fotofiksāciju, datu transportu uz...

LATVIJAS DZELZCEĻA VĒSTURES

MUZEJS

2017.GADA PĀRSKATS

RĪGĀ

DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 2

Saturs Ievads .................................................................................................................................. 3

Krājuma darbs ..................................................................................................................... 4

Zinātniskās pētniecības darbs ............................................................................................. 7

Pieejamības darbs................................................................................................................ 8

Ekspozīcijas .................................................................................................................... 8

Izstādes ............................................................................................................................ 9

Pasākumi ....................................................................................................................... 12

Muzeja izglītojošais darbs, semināri un izdevējdarbība ................................................... 18

Nodarbības, radošie pasākumi, drošības stundas, ekskursijas ...................................... 18

Lekciju cikls "Vakara sarunas par vēsturi” ................................................................... 19

Suvenīri. ........................................................................................................................ 19

Mājas lapa un sociālie tīkli ........................................................................................... 20

Atbalsta funkcijas.............................................................................................................. 22

Personāls un darba organizācija .................................................................................... 22

Dokumentu aktualizācija, nākotnes projekti ................................................................. 22

Muzeja statistikas rādītāji ............................................................................................. 23

Kursi, semināri .............................................................................................................. 25


Ievads Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs ir VAS „Latvijas dzelzceļš” struktūra, kas

dibināts 1994. gadā. Muzejs ir Komunikācijas un starptautisko attiecību direkcijas daļa.

Kopš 2003.gada Dzelzceļa muzejs ir valsts akreditēts muzejs. Muzeja administrācija,

krājums un pamatekspozīcija atrodas Rīgā Uzvaras bulvārī 2A. Muzejam ir ekspozīcija arī

Jelgavā Stacijas ielā 3 un Ritekļu krātuve Prohorova ielā (bij. Jelgavas depo). Muzejā strādā

11 darbinieki. Grāmatvedības, personāla uzskaites, juridiskos un apsaimniekošanas

procesus nodrošina VAS „Latvijas dzelzceļš” struktūras.

Muzeja pamatuzdevums ir Latvijas dzelzceļa vēstures saglabāšana, pētniecība un

popularizēšana. To muzejs veic veidojot un uzturot krājumu (~ 20 tūks. vienības),

zinātnisko arhīvu, grāmatas par tehnikas attīstību un vēsturi. Vistiešāk un aktīvāk

apmeklētāju muzejs uzrunā caur pamat ekspozīcijām par dzelzceļa vēsturi Rīgā un Jelgavā,

veidojot izstādes un tematiskus pasākumus. Muzeja darbinieku pētījumi saistīti ar krājuma

priekšmetu izpēti un sniegto konsultāciju tēmām. Muzeja krājumā un Zinātniskajā arhīvā

savākotos materiālus izmanto pētnieki savām publikācijām, radošās industrijas, skolēni

u.c. interesenti. Muzejs veido izglītojošas filmas par dzelzceļu vēsturi un rīko dažāda veida

akcijas un pasākumus, kā arī piedāvā pedagoģiskās nodarbības formālās un neformālās

izglītības ietvaros.

Paralēli muzeja pamatdarbībai, nozīmīga loma ir sadarbības projektiem ar izstāžu

un kultūras pasākumu kuratoriem un telpu nomas pakalpojumiem. Muzejā notiek izstādes,

kultūras, mākslas un sabiedriski nozīmīgi pasākumi. 2017. gadā muzejā notika 4 izstādes

un 45 pasākumi. Muzeju apmeklēja 50175 apmeklētāji. Gada ieņēmumi 121798 Eur, no

kuriem ieņēmumi par biļetēm, suvenīru tirdzniecību un citiem muzejiskajiem

pakalpojumiem 56969 Eur un telpu noma 64829 Eur.

Muzejs uztur un ar savu auditoriju komunicē, izmantojot mājas lapu

www.railwaymuseum.lv, sociālos tīklus facebook.com, twitter.com, instagram un

draugiem.lv vietnes. 2017.gadā turpināja publicēt video Youtobe video kanālā.

2017.gadā muzejā nav notikušas būtiskas personāla izmaiņas. Ekspozīciju un

izstāžu kuratori Jelgavā Lienei Murugovai piedzima dēls. Viņu uz laiku aizvieto Artūrs

Kokorēvičs.

Muzeja Stratēģijā 2013. – 2017. bija izvirzīts uzdevumu par dzelzceļa vēsturi

runāt vairāk, dziļāk, mūsdienīgāk un neaizmirstami, uzsverot, ka Latvijas dzelzceļa

tradīcijas ir nacionāla vērtība, kas jāzina, jāciena un jāsaglabā. Šī pārliecība turpina

būt pamatā ikvienai gada aktivitātei un darbībai. Nozīmīgākie notikumi 2017 gadā:

• Muzeja krājuma Ritekļu kataloga izdošana latviešu un angļu valodā;

• Dzelzceļa modelisma izstāde Liliputija 2017;

• Izstāde Latvijas muzeju gaismekļi zem Dzelzceļa muzeja debesīm „Staro Rīga”

laikā;

• Video filmas Tvaika vilnis ciklā par aizejošiem risinājumiem prezentācija Muzeju

naktī;

• Sarunu vakari Dzelzceļa muzejā;

• Video materiāli par izstādi Liliputija 2017, Sarunu vakariem un nodarbību

Lokokolāža. Finansējumu Muzeja darbībai nodrošina VAS „Latvijas dzelzceļš” un muzeja ieņēmumi no

sniegtajiem pakalpojumiem. VAS “ Latvijas dzelzceļš” struktūras sniedz atbalsta funkcijas

http://www.railwaymuseum.lv/


juridisko, finanšu, sabiedrisko attiecību, personāla, ēku un teritorijas apsaimniekošanas,

apsardzes u.c. jomās. 2017.gadā muzejs saņēma VKKF atbalstu Ritekļu kataloga izdošanai

9000 eur apmērā.

Muzejs darbojas tā, lai muzeja apmeklētājam rodas sajūta, ka viņš saņem vairāk kā gaidījis!

Krājuma darbs Mērķis: Mūsdienīgi un ērti lietojams, labi uzturēts un pieejams Krājums, kas glabā

Latvijas dzelzceļu vēstures liecības (dokumenti, attēli, priekšmeti, nemateriālās

liecības).

Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja krājuma darba 2017. gada prioritātes bija:

krājuma priekšmetu esības pārbaude un krājuma digitalizācijas procesi, kas sevī ietver

līdz 2010. gadam palīgkrājumā pieņemto priekšmetu ievadi grāmatvediskās uzskaites

sistēmā MySAP, iespieddarbu, dokumentu, fotogrāfiju skenēšanu un priekšmetu

fotofiksāciju, datu transportu uz Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs (NMKK). Kā arī

iespēju apzināšana, kā krājumu publiskot, lai tas būtu pieejams pēc iespējas plašākam

cilvēku lokam.

Apskatāmajā laika periodā esības pārbaude tika veikta lielākajai muzeja

kolekcijai, kas ir foto, kā arī uzsākts darbs pie albumu kolekcijas. Kopumā tika

pārbaudītas 7914 vienības. Pārbaudes laikā tika fiksēta gan fotogrāfijas esība, gan

saglabātības pakāpe, kā arī vai inventarizētie foto ir digitalizēti. Paralēli tam uzsākts

darbs pie foto pamata aprakstu kvalitātes pārskatīšanas, kas ir ievadīti MySAP sistēmā

(izskatītas 250 vienības). Darbs raksturojams kā apjomīgs, tādēļ turpināsies arī nākamajos

gados. Tāpat šajā gadā aktualizēts saraksts ar Jelgavas ekspozīcijā eksponētajiem

priekšmetiem.

2017. gadā īpaši tika domāts par krājuma

digitalizāciju, lai priekšmeti un to apraksti būtu pēc

iespējas ērtāk un plašāk pieejami pētniekiem,

interesentiem un arī pašiem muzeja darbiniekiem.

Grāmatvediskās uzskaites sistēmā MySAP tika

ievadīti 1083 krājuma priekšmeti, kas pieņemti līdz

2010. gadam. Ievades laikā iepriekš radītie pamata

apraksti par priekšmetiem, tika pārskatīti un

papildināti, lai atspoguļotu pēc iespējas plašāku un

daudzpusīgāku informāciju. Apskatāmajā periodā no

MySAP sistēmas uz NMMK tika transportēti dati par

3219 priekšmetiem, kas tagad jebkuram interesentam

brīvi pieejami NMKK datu bāzē. 2017. gadā tika ieskenēti 890 mazā un vidējā formāta

foto, dokumenti un iespieddarbi, sadarbojoties ar foto aģentūru F64 digitalizēti 50

lielformāta iespieddarbi, kā arī A. Malahovskis veica fotofiksāciju 85 priekšmetiem, kas

atrodās krātuvē Nr. 3.


2017. gadā krājumā pieņemti 113 jauni

priekšmeti. Apskatāmajā periodā īpaši izceļami Līvas

Vēliņas- Mikulaņecas (16 vienības) un Intas Šmites

(17 vienības) dāvinājumi. Tie ir personālpriekšmeti,

kas raksturo viņu ģimenes locekļu darbu dzelzceļā.

Intai Šmitei tas ir tēvs, Arturs Heisters, kurš par

mašīnistu Latvijas dzelzceļā strādājis no 1911.–

1989. gadam, savukārt Līva Vēliņa-Mikulaņeca

muzeja krājumam uzdāvināja fotogrāfijas,

dokumentus un iespieddarbus, kas stāsta par viņas

tantes, Veras Auns, un onkuļu Jāņa Bieziņa un

Edvarda Putāna darba gaitām. Tāpat jāmin, ka muzeja

krājumā tika iekļauti 4 foto albumi, kuros vienkopus apkopotas 232 fotogrāfijas, kas

raksturo 20. gs. 50.–70. gados Rīgā, Mežaparkā pastāvējušā Bērnu dzelzceļa darbību.

Gada laikā muzeja krājuma speciālisti par dažādām ar dzelzceļa vēsturi saistītām

tēmām snieguši 39 konsultācijas. Konsultāciju laikā, krājumā un zinātniskajā arhīvā esošos

materiālus (aptuveni 6000 vienības) savos pētījumos izmantojuši gan studenti un skolnieki,

gan žurnālisti, pētnieki un rakstnieki. Piemēram, TV3 raidījuma ietvaros “Sveika Rīga!” no

muzeja krājuma tika izmantoti foto par vagonrūpniecības vēsturi Latvijā un Bērnu

dzelzceļa darbību Mežaparkā. Tāpat sniegtas konsultācijas filmu “Homo Novus” un

“Dvēseļu putenis” māksliniekiem. No muzeja krājuma izmantoti foto, kas kā ilustratīvi

materiāli tiks izmantoti grāmatās, piemēram, “Mākslas vēsture 3. sējums”, “Divas

sarunas”, utt.

No muzeja krājuma apskatāmajā periodā deponēti vairāki desmiti priekšmetu. Kā

apjomīgākais jāmin Tukuma muzeja “Pils tornim” izsniegtais, kas kopā sastādīja 17

priekšmetus, kas līdz 2018. gada

augustam eksponēti izstādē

“Nākamā pietura –Tukums”. Tāpat

pagarināts deponējuma līguma

termiņš par Ml sērijas tvaika

lokomotīves izmantošanu Ventspils

piejūras muzejā.

2017. gadā Dzelzceļa muzejs

bija ne tikai deponējuma izsniedzējs,

bet arī deponējumu saņēmējs.

Akcijas “Staro Rīga” ietvaros muzejā

tika veidota izstāde “Latvijas muzeju

gaismekļi zem dzelzceļa muzeja

debesīm”, kur no 19 (Daugavpils

Novadpētniecības un mākslas

muzejs, Enerģētikas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzejs, Ķekavas

Novadpētniecības muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Ludzas

Novadpētniecības muzejs, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Ogres vēstures

un mākslas muzejs, Latvijas Okupācijas muzejs, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas

muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Salacgrīvas muzejs, Rīgas Stradiņa

universitātes muzeja, Talsu novada muzejs, Tukuma muzejs, Valkas novadpētniecības


muzejs, Ventspils muzejs, Ventspils piejūras muzejs, Rīgas Motormuzejs) akreditētiem

muzejiem un 1 neakreditētā muzeja (Saulkrastu velosipēdu muzejs) kā deponējumi tika

saņemti 221 gaismekļi. Tāpat veidojot izstādi, tika veikta izpēte daļai no muzeja krājuma

gaismekļu kolekcijas. 7 speciālistu radītie stāsti publicēti Latvijas dzelzceļa vēstures

muzeja facebook.com lapā.

2017. gadā krājuma glabātājas papildināja savas zināšanas apmeklējot kursus

Ugusndrošībā, Prakstiskās nodarbības pareizai un modernai rakstu valodai, Dzelzceļš –

vispārīgais kurss, Ievads fotogrāfiju restaurācijā.

Apskatāmajā periodā krājuma telpā Nr. 1iebūvēti papildus mobilais plaukts,

padarot to funkcionālāku un ietilpīgāku.

Restaurācijas darbs. Ritošā sastāva kolekcijas saglabāšanai tika veikta kontaktakumulatoru

lokomotīves VL26-005 karkasa krāsojuma restaurācija.

Turpinās darbs pie iespieddarbu un dokumentu kolekcijas saglabāšanas

nodrošināšanas. Veikta divu karšu, septiņu iespieddarbu un viena dokumenta restaurācija.

Visi šie priekšmeti arī digitalizēti.

Gada gaitā tika veikta ritošā sastāva apkope. Vasaras mēnešos īpašu uzmanību

pievērsām ritekļiem, kas izvietoti āra ekspozīcijā. Ritekļu saglabāšanai, notika to karkasu

mazgāšana un vaskošana.


Zinātniskās pētniecības darbs Mērķis: Muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas, avotu izpēte, lai dotu iespēju

dziļāk atklāt dzelzceļa transporta nozares būtiskākos notikumus, sasniegumus,

attīstību un to konsekvences Latvijas saimnieciskajā un sociālajā dzīvē kopš XIX gs.

piecdesmitajiem gadiem.

Pētniecība ir laikietilpīgs process, kas rezultējas publikācijās, izstādēs,

ekspozīcijās, digitālajos materiālos. 2017.gadā Muzeja darbinieki strādāja pie šādām

izpētes tēmām:

Mazbānīša vēsture Latvijā;

Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Ritekļu kolekcijas vagoni;

Latvijas dzelzceļa inženieri;

Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Ritekļu kolekcija;

Dzelzceļnieku formastērpi;

Gaismekļi dzelzceļā.

Pētnieciskā darba rezultātā sagatavots un ierakstīts ekspozīcijas Mazā metāla sirds

audioteksts ar attēlu vizualizāciju, sagatavotas anotācijas izstādē Latvijas muzeju gaismekļi

zem Dzelzceļa muzeja debesīm eksponētajiem priekšmetiem ne tikai no Dzelzceļa muzeja

krājuma, bet arī citu muzeju gaismekļiem. Papildināta kartotēka par Latvijas dzelzceļa

inženieriem. Sagatavots ekskursijas plāns par Muzeja vagonu kolekciju.

Aprakstīti dokumenti no Alojas, Limbažu, Skrundas stacijām, Baltijas dzelzceļa depo, kas

nonākuši muzejā no dažādām dzelzceļa struktūrām.


Pieejamības darbs Mērķis: Atrast mūsdienu sabiedrībai saprotamu valodu, lai nodrošinātu muzeja

uzkrāto un radīto vērtību plašu un daudzveidīgu pieejamību un veidotu patiesu

izpratni par dzelzceļa vēstures mantojuma Latvijā nozīmīgumu un unikalitāti.

Ekspozīcijas Pārskata periodā Jelgavā 18.maijā atklāta

ekspozīcija „Mazā metāla sirds”. Lauku platuma

dzelzceļi Latvijā”, kurā apskatīta 600mm dzelzceļu

vēsture. Kā galvenais objekts ekspozīcijā ir

izveidots šaursliežu dzelzceļa pasažieru vagona

fragments. Ekspozīcijas veidošanas laikā savāktie

atmiņu stāstījumi par dzīvi un darbu 600 mm

dzelzceļos dzirdami ekspozīcijas audioierakstā.

Ekspozīcijas atklāšanā piedalījās un ar atmiņām

dalījās cilvēki no Stendes un Pilsrundāles, kas vēl

piedzīvojuši mazbānīša laiku un palīdzēja

kuratoriem sagatavot ekspozīciju.

Foto A.Maahovskis

Rīgā ekspozīcija nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, bet muzejs turpina strādāt pie

tās pieejamības uzlabošanas. Ritekļu kolekcijas priekšmetiem izgatavotas jaunas

kvalitatīvākas un muzeja vizuālajai identitātei atbilstošas anotāciju plāksnes.

Lai vienkāršotu darbu ar ekspozīcijā demonstrētajiem video, iegādātas atmiņu

kartes, kurās pieejami visi videomateriāli.


Izstādes 2017.gadā Rīgas ekspozīcijā tika atklātas divas muzeja organizētas izstādes un 2

citu kuratoru veidotas izstādes.

No 24.10 līdz 29.10. notika septītā dzelzceļa modelisma izstāde “Liliputija 2017” .

Izstādē piedalījās:

• Sergejs Tretjakovs ar maketu Dzērbenes un Tirzas stacijas no līnijas Ieriķi -

Gulbene (mērogs 1:87);

• Jirži Čekans, modelists no Pilzenes un Inta Auzenbaha ar dzelzceļa maketiem -

Čehijas vidēja izmēra dzelzceļa depo un akmeņu lauztuve, kurā atainoti trīs dažādi

sliežu platumi (mērogs 1:87);

• Dzelzceļa muzejs ar maketiem

o 20.gs. beigās Jūrmalas Jauno tehniķu stacijā radīts Līvbērzes un Spāres

staciju dzelzceļa modelis (mērogs 1:87) ar Ventspils–Zilupes dzelzceļa

līnijai raksturīgajiem tiltiem, caurtekām un ceļiem;

o 1954.gada elektriskais dzelzceļa modelis, A.Jumīša dāvinājums;

o 1:32 mēroga modelis – darba vilciens;

o Tukums II stacijas un depo ēkas, autors A.Straume;

o Retro dzelzceļa modelis Marklin 3200 (mērogs 1:87), A.Reinharda

dāvinājums;

o Dzelzceļa muzeja makets no Jelgavas ekspozīcijas(mērogs 1:87), autors

S.Tretjakovs;

o Vagonu depo makets (mērogs 1:87);

• Andrejs Kovaļevskis ar speciāli šai izstādei veidotu dzelzceļa maketu (mērogs

1:87);

• Maketi.lv ar Rīgas stacijas ēku 20. gs. 30 – 40. gados;

• Latvijas dzelzceļa modeļu būvētāji – Vladislavs Labanovskis, Andris Visockis,

Modris Knēts, Aigars Kļaviņš un Miniaturmodella, IK Oņega – Master un SIA

Bergs, Igors Kovaļs, Viktors Baumanis, Andrejs Vinters, Artūrs

Buharins demonstrēja pašu būvētos vagonus un lokomotīves dažādos mērogos;

• 28.10 un 29.10. no 10:00 – 16:00 veikals Hobbyshop piedāvāja galda spēles.


Izstādes jaunums bija īpašais piedāvājums tiem, kuriem jau ir savas lokomotīves dzelzceļa

maketam mērogā 1:87 vai gribējās izmēģināt, kā tas ir vadīt vilcienu pa sliežu

ceļiem. Muzejs izveidoja atsevišķu stendu ar brīvi pieejamiem sliežu ceļiem un šo iespēju

īpaši izmantoja mazākie izstādes apmeklētāji.

Trijās dažādās radošās dabnīcās modelisma pasauli tuvāk iepazina bērni un jaunieši.

Lokolāža (4 – 7 gadi), Saliec savu tvaika lokomotīvi (6 – 10 gadi), Dzelzceļa ainava no

dabas materiāliem mērogā 1:87 (no 9 gadiem). Ainavas darbnīcā izveidotie gabaliņi pēc

nodarbības tika savienoti kopā vienotā maketā un uz tā sestdienā un svētdienā varēja

izbraukt ar vilcienu katrs apmeklētājs.

2017.gada lielākais izaicinājums bija aicināt uz sadarbību Latvijas muzejus, lai izveidotu

objektu "Staro Rīga" festivālam. Atsaucās 19 muzeji un Dzelzceļa muzejs no vairāk kā

200 gaismekļiem izveidoja vienotu gaismas instalāciju.

Izstādē no 17. – 24.11. bija apskatāmi dažnedažādu krāsu, formu un materiālu unikāli un

tipveida gaismekļi – signāl lampas, rokas lukturi, skalturi, Daugavas laivinieka lukturi un

Salacgrīvas ostas vaduguns, vējlukturi – gan amatnieku radīti, gan rūpnieciski ražoti

dažādās Eiropas valstīs, karbīda un petrolejas lampas, māla lustra, 19. gadsimta sadzīves

lukturi un īpaša galda lampa – dāvana kādai profesorei.

Gaismekļu īpašie stāsti un fotogrāfijas tika publicētas Dzelzceļa muzeja Facebook sociālajā

tīklā:www.facebook.com/latvianrailwaymuseum.

http://www.staroriga.lv/013/lv/category/objekti-2017/

http://www.facebook.com/latvianrailwaymuseum


Projekta sadarbības partneri: SIA "RJK", Daugavpils Novadpētniecības un mākslas

muzejs, Enerģētikas muzejs, Ķekavas Novadpētniecības muzejs, Latvijas Etnogrāfiskais

brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Okupācijas muzejs,

Saulkrastu Velosipēdu muzejs, Ludzas Novadpētniecības muzejs, Madonas

Novadpētniecības un mākslas muzejs, Ogres Vēstures un mākslas muzejs, Preiļu Vēstures

un lietišķās mākslas muzejs, Rīgas Motormuzejs, Rīgas Stradiņa universitātes

muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Salacgrīvas Pilsētas muzejs, Talsu Novada

muzejs, Tukuma Muzejs, Valkas Novadpētniecības muzejs, Ventspils Muzejs, Piejūras

brīvdabas muzejs.

Abu izstāžu norisi muzejs popularizēja un dokumentēja savos sociālajos tīklos, tajā

skaitā ar video materiāliem. Izstādei tika izgatavoti suvenīri – magnēti ar gaismekļiem no

Dzelzceļa muzeja krājuma. Izstādes sagatavošanas laikā muzejs saskārās ar muzeju dažādo

izpratni par autortiesībām un tiesībām fotografēt objektus publicitātei. Kopumā šādas

izstādes veidošana uzskatāma par lielisku iespēju muzeja turpmākai darbībai.


Pasākumi Gadu Muzejs iesāka ar īpašu pasākumu brīvprātīgajiem palīgiem. Dzelzceļa muzeja

ikdiena nav iedomājama bez tā atbalsta, ko sniedz mūsu brīvprātīgie. Katram no viņiem ir

savas intereses, savs ikdienas darbs, bet visus vieno dzelzceļa vēsture un aizrautība tās

popularizēšanā. Kāds stundām var pētīt vecas fotogrāfijas, kāds nenoguris meklē bijušo

sliežu ceļu vietas aizaugušās pļavās un mežos, cits rūpīgi veido dzelzceļa maketus, palīdz

atjaunot vagonus un lokomotīves, vadīt ekskursijas. Vēl kāds fotografē un dalās ar savu

skatījumu caur objektīvu ar citiem. Lai pateiktu paldies par ieguldīto laiku un attieksmi,

aicinājām visus, kas mums palīdzēja, uz tikšanos 19.janvārī , lai atskatītos uz 2016.gadā

kopīgi paveikto.


Sagaidot Latvijas valsts 100 gadi, muzejs 4.maijā aicināja dzelzceļniekus piedalīties

Balto galdautu svētkos, izcepot savu kūku.

Muzejs uzklāja baltu galdautu, ko papildināja ar Latgales keramiku no Mirtas Brakovskas

kolekcijas. Cienastu uzcepa astoņi kūku cepēji, gan muzeja darbinieki, gan īsti

dzelzceļnieki. Visi bija ļoti radoši un izcepuši patiešām garšīgas un ļoti atšķirīgas kūkas.

Katra no tām dienas noslēgumā saņēma savu nomināciju:

Visgaisīgākā kūka. Andris Drešmanis bija

izcepis klasisku Pavlovu ar nosaukumu Kūka

***. Trīsvaigžņu kūka apmeklētāju vēderos

pazuda visātrāk. Vairāki kungi atzina, ka pirmo

reizi dzīvē pagaršoja šāda veida kūku un bija

pārsteigti par to ka viņiem tā garšoja.

Iecienītākā kūka jeb Dzelzceļnieku izvēle.

Valdas Lapiņas kūka LDz ceļā uz 1435 mm

mēroja vistālāko ceļu uz muzeju gandrīz 200 km

no Gulbenes. Saņēma vislielāko apmeklētāju

balsu skaitu un žūrija īpaši uzslavēja kūkas

noformējumā ieguldīto laiku un izpildījumu.

Ģimeniskākā kūka. Ragovsku ģimene kā

vienmēr aktīvi piedalās uzņēmuma pasākumos.

Šoreiz viņi dalījās ar muzeja apmeklētājiem ar

savas ģimenes iecienītāko kūku Riekstkodis. Tās

nosaukums tik precīzi atbilda kūkas būtībai –

neaizmirstama riekstu smarža un garša.

Jāpiebilst, ka šī kūka saņēma otru lielāko muzeja

apmeklētāju balsu skaitu.

Baltā galdauta svētku kūka. Līga Līce galdā

cēla kūku Divas puses, kura bija aristokrātiski cēla, stilistiski izsmalcināta un ideāli

pieskaņota 4.maija svētku noskaņai.

Patriotiskākā kūka. Baiba Gurovska no Bikstiem pārsteidza visus. Vispirms jau ar kūkas

izmēru! Viņas Nameja gredzens apvienoja sevī tautiskos elementus, uzņēmuma simbolus

un iecienītākās garšas – medus un šokolādes kūka. Neviens nepalika vienaldzīgs,

nogaršojot Baibas radīto brīnumu.

Sirsnīgākā kūka - Persijs. Tās autors ir mazais Emīls – muzeja patstāvīgais apmeklētājs,

kurš nāk uz muzeju vismaz reizi nedēļā. Viņš kūku cepa savām draudzenītēm muzeja

ekspozīciju uzraudzēm Aija un Ainai un bija mazliet sarūgtināts, kad to ēda arī citi.

Žūrijas izvēle. Ievas Pētersones kūka Meklējot citronus, ieguva Māra Ozola un Līgas

Bukovskas jeb bargās žūrijas uzslavas – labs skābo un saldo garšu līdzsvars, piemērota

vasarai, garšos daudziem. Varētu būt laba izvēle LDz 5.augusta svētkiem.

Modernākais meistardarbs. Aija Vilciņa ar kūku Pa Latvijas zaļajām ārēm pārsteidza

visus ar visizsmalcinātāko un izstrādātāko darbu, kurā padomāts par katru detaļu un garšu

niansi. Visu acis piesaistīja spoguļglazūras dzidrums, kurā atspīdēja lokomotīve un sliedes.


Arī 2017.gadā Dzelzceļa muzejs bija atvērts Starptautiskās akcijas “Muzeju

nakts” laikā. Rīgas ekspozīciju apskatīja 5213 un Jelgavas muzeju 1500 apmeklētāji.

Iedvesmu programmai muzejs smēlās no E.Veidenbauma dzejas rindām „Laiks

ātrāki steidzas kā vagona rats” un LTV videofilmas "Bet vilciens brauc" (režisors A.Babris,

mūzika J.Kulakovs, vārdi E.Veidenbaums) Galvenajās lomās I.Akuratere, J.Kulakovs un

amatierteātra aktieri. Filmas uzņemšanā izmantota šobrīd muzeja ekspozīcijā apskatāmā

tvaika lokomotīve TE un cietumnieku vagons. Tika demonstrēti arī kadri no filmas

tapšanas aizkulisēm Jelgavas depo.

Vakara centrālais notikums bija muzeja jaunākās filmas “Tvaika vilnis” (lv un eng)

pirmizrāde. Filmas galvenie varoņi mūziķi Ansis un Niklāvs meklē iedvesmu, iepazīstot

tvaika lokomotīvi Gulbenes – Alūksnes bānītī. Par to kā tā darbojas stāsta vēsturnieks

Artūrs Tukišs, kas ikdienā darbojas Ventspils mazbānītī. Filmas režisors G.Graiksts. Filma

tapusi ciklā Aizejošo laiku risinājumi Vides filmu studijā (VFS). Tās mērķis ar dažādu

aktivitāšu – filma, mūzika, dziesma Bērni albūmā Balzams, palīdzību uzrunāt jauniešus

viņiem saprotamā valodā. Muzeja vārds izskanēja visās Anša jaunākā albūma Balzāms

rezentācijās, intervijās. Filma tiek demonstrēta ne tikai muzejā, bet arī Bānīša svētkos

Gulbenes un Alūksnes stacijās.

Henriks Eliass Zēgners

"Balzams" ir prasmīgi nostrādāts hiphopa ieraksts. Muzikālo bāzi tam lielākoties veido

moderns skanējums, kas veidots minimālistiski – izmeklēti, gaisīgi sintezatoru toņi,

modificētas ērģeles un efekti, kādus varētu sastapt arī indīmūzikā vai alternatīvā

elektronikā, sulīgas basa līnijas, uzmanīgi atlasīti bīti vienkāršos, bet trāpīgos ritma

zīmējumos, kas perfekti papildina vokālu. Šāda stilistika dzirdama lielākajā daļā albuma,

proti, dziesmās "Ir pagājis ilgs laiks", "Zāles", "Kas deg manā bākā", "Bērni" un "Sauss"

– un katrā tas nostrādā gaumīgi un efektīvi.

http://www.delfi.lv/kultura/news/music/latviesu-hiphopa-monarhija-repera-ansa-

albuma-balzams-apskats.d?id=48833255

http://www.delfi.lv/kultura/news/music/latviesu-hiphopa-monarhija-repera-ansa-albuma-balzams-apskats.d?id=48833255

http://www.delfi.lv/kultura/news/music/latviesu-hiphopa-monarhija-repera-ansa-albuma-balzams-apskats.d?id=48833255

http://www.delfi.lv/autori/?id=44690904

http://www.delfi.lv/autori/?id=44690904


No intervijas:

Autori: Edgars Spudiņš (Abra) (speciāli lsm.lv)

Tu galvenokārt esi bijis atbildīgs par albuma muzikālo pavadījumu, izņemot pāris

dziesmas, kur dzirdami "DotConcept" pavadījumi, kā arī tava sadarbība ar Niklāvu

dziesmā “Bērni”.

- Tā gan, jā. “Bērnos” es biju atbildīgs par piedziedājuma melodiju, akordiem, kamēr

NiklāvZ atbildēja par bungām, basu un pārējo.

- “Balzama šovā" tu paguvi pastāstīt, ka daļa no “Bērnu” skaņām un efektiem tika

ierakstīti no tvaika lokomotīves “Ferdinands” saistībā ar kādu projektu, ko rīko

Dzelzceļa vēstures muzejs. Saki, cik liela daļa no skaņām un celiņiem dziesmā

aizņēma “Ferdinands"?

- Diezgan liela, liela daļa no bungu, perkusiju, arī melodijas. Piemēram, piedziedājuma

fona melodija ir radīta no “Ferdinanda” svilpes, un šī melodija man ienāca prātā, braucot

ar šo lokomotīvi ceļā no Gulbenes uz Alūksnes pusi, atceros to brīdi ļoti labi. Katrā ziņā,

paldies Dzelzceļa vēstures muzejam, varu pačukstēt, ka drīzumā būs redzams šī projekta

galarezultāts dokumentālas īsfilmas formātā.

Jelgavas ekspozīcijā apmeklētājus aicinājām iepazīt jaunāko ekspozīciju Mazā

metāla sirds, akordeona skaņu pavadījumā, un pieslēgties videotiešraidē Rīgas

ekspozīcijai, kad notika filmas Tvaika vilnis demonstrējums un tikšanās ar tās autoriem.

http://www.railwaymuseum.lv/lv/content/noskaties-jaun%C4%81ko-muzeja-filmu-

tvaika-vilnis

http://www.lsm.lv/autors/edgars-spudins-abra/

https://open.spotify.com/track/6UzSaEB5B2f0HrKLwRFeLR

http://www.railwaymuseum.lv/lv/content/noskaties-jaun%C4%81ko-muzeja-filmu-tvaika-vilnis

http://www.railwaymuseum.lv/lv/content/noskaties-jaun%C4%81ko-muzeja-filmu-tvaika-vilnis


30.augustā muzejs savā dibināšanas gadadienā aicināja uz bezmaksas

ekskursijām, kurā īpaši iepazīstināja ar Vagonu kolekciju. Tas bija stāstījums par vagona

vēsturi, izrādot interjeru un atklājot kāpēc šis vagons tik īpašs, lai to saglabātu

nākamajām paaudzēm.

Foto A.Malahovskis

Apmeklētāju interese muzejam dod ierosmi pilnveidot šāda raksura piedāvājumu. Kā arī

plānot īpašas aktivitātes pirmsskolas nedēļā augusta noslēgumā, kad bērni atgriezušies

pilsētā un pietrūkst aktivitāšu pēdējo brīvo dienu izbaudīšanai.

Muzejiski nozīmīgākais 2017 gada pasākums – Ritekļu kataloga atvēršana

latviešu un angļu valodā 26. oktobrī. Pasākums pulcēja dzelzceļa interesentus, muzeja

brīvprātīgos palīgus un žurnālistus. Ritekļu kolekcija ir jebkura dzelzceļa muzeja

lepnums. Arī mēs varam lepoties ar šo izdevumu kurā apkopota informācija par lielāko

daļu muzeja ritekļu. Šis ir informatīvi ilustratīvs izdevums par Ritekļu vēsturi, to tehnisko

raksturojumu un nonākšanu muzeja krājumā. Kataloga krāsainajās bildēs un aprakstos

atrodamas dažādas interesantas lietas un ieraugāmas detaļas, ko ikdienā apskatot var

nepamanīt. Darbs pie kataloga sastādīšanas ilga vairākus gadus, bet vēl pirms tam ir

ieguldīts liels darbs, lai ritekļus sakoptu un padarītu pieejamus apmeklētājiem. Šim

darbam gan nekad nav gala, jo kolekcija prasa nemitīgu aprūpi. Kataloga izdošanu

atbalstīja arī Valsts Kultūrkapitālā fonds, kas piešķīra deviņus tūkstošus kataloga

izdošanai. Katalogu iespējams iegādāties muzeja suvenīru kioskā.

Tekstu autori – Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Līga Līce, Ieva Pētersone.

Kataloga sastādītāja – Līga Līce.

Māksliniece – Arta Ozola–Jaunarāja.

Literārie redaktori latviešu valoda – Inga Jēruma, angļu valoda Arthur Gordon Rushton.

Grāmatā izmantoti foto materiāli un dokumenti no Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja

krājumiem, Daiņa Puncula privātkolekcijas, laikraksta “Latvijas dzelzceļnieks” arhīva.


Fotogrāfi Sergejs Tretjakovs, Līga Līce, Andris Drešmanis, Andris Malahovskis, Andris

Biedriņš, Toms Altbergs, Mikus Biedriņš, Armands Grants, Gvido Kajons.


Muzeja izglītojošais darbs, semināri un izdevējdarbība Nodarbības, radošie pasākumi, drošības stundas, ekskursijas Vasaras radošo nodarbību kurss bērniem “TIKAI UZ PRIEKŠU!” -4 dienas nedēļā 18.07.-

21.07. un 25.07.-28.07.

Mērķgrupa: bērni no 9 līdz 12 gadiem. Katra diena nodarbībās tika veltīta savam

transporta veidam no velo līdz lidmašīnai. Dalībnieki apmeklēja Saulkrastu velosipēdu

muzeju, kur bērni iepazinās ar Latvijas velo industrijas vēsturi, kultūru un rūpniecību,

Motormuzeju, kur bērni iepazinās ar rūcošo spēkratu vēsturi Latvijas teritorijā, Rīgas

lidostu un Aviācijas muzeja.

Ekskursijas un Drošības stundas. Muzejs piedāvā ekskursijas pamatekspozīcijās Rīgā,

ka arī Jelgavas ekspozīcijā un īpašā iepazīšanās ekskursijā Jelgavas vecajā depo ēkā, kur

izvietota neeksponā muzeja Ritekļu kolekcijas daļa (latviešu, krievu un angļu valodās).

2017./2018. mācību gada jaunums! “Ceļojums pagātnē. Nodarbība sagatavota

sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.

Nodarbības pirmā daļa norisinās LNB, kur tiek izpētītas pastkartes no Nacionālas

bibliotēkas un Dzelzceļa muzeja krājumiem un tad katrs skolēns izveido savu kartiņas

dizainu un nodrukās to ar 100 gadus seno Bostonpresi. Nodarbības otrajā daļā dalībnieki

ekskursijā uz Dzelzceļa muzejā izzina kā mainījās sabiedrības pasaules uztvere un

ceļošanas paradumi, pateicoties dzelzceļa attīstībai kopš 19. gadsimta sākuma, un apmeklē

vēsturiskos dzelzceļa ritekļus.

Muzejpedagoģiskās programmas formālās izglītības ietvaros (pirmsskolas

iestāžu audzēkņiem un skolēniem):


Lekciju cikls "Vakara sarunas par vēsturi” 2017.gadā turpinājās Vakara sarunas par vēsturi gan klātienē, gan videoierakstā muzeja

Yutobe kanālā.

Sarunu vakaru lektorus aicinājām no labi iepazītiem muzeja brīvprātīgajiem palīgiem.

2017.gadā sadarbībā ar VFS un Dearty Deal Audio, pabeigta īsfilma par zūdošajiem

amatiem dzelzceļā - Tvaika vilnis. Radošā procesa laikā ansis un NiklāvZ ne tikai iepazina

tvaika lokomotīvi, bet arī radīja dziesmu Bērni un ierakstīja dažādas tvaika lokomotīves

izdestu skaņas, kas samiksētas arī vienotā melodijā.

Sadarbībā ar mākslinieci Artu Ozolu-Jaunarāju sagatavots un izdots muzeja Ritekļu

kolekcijas kataloga makets (LV,Eng)

Suvenīri. Muzeja suvenīru klāstā ir vairāk kā 30 dažādi priekšmeti. Skaitliski visvairāk tiek pirkti

suvenīri, kas maksā no 1- 3 EUR. Suvenīru TOP 10 veido muzeja vai LDz pasūtītie vai

radītie īpašie produkti.

2017.gadā muzeja pirktākais suvenīrs ir Stacijas dzīves šokolāde (1836 gab), populāra bija

grāmata Ilustrētā dzelzceļa vēsture, kas tapa sadarbībā ar žurnālu Ilustrētā pasaules vēsture.

Muzeja magnētu kolekciju papildināja Staro Rīga objektam izgatavotie suvenīri ar lākteņu

attēliem.

Savukārt Ziemassvētku laikā muzeja kioskā parādījās krūzīte ar tvaika lokomotīves attēlu.

http://www.railwaymuseum.lv/catalog

http://www.railwaymuseum.lv/catalog


Mājas lapa un sociālie tīkli Dzelzceļa muzejs komunikācijai ar sabiedrību izmanto sekojošus kanālus: mājaslapa

www.railwaymuseum.lv, konti twitter, facebook un draugiem.lv vietnēs. Mājas lapā

pieejama informācija par muzeja darba laiku, cenām, jaunumiem, pastāvīgajiem

piedāvājumiem, krājumu, personālu, attēlu galerijas par jaunākajiem notikumiem, krājuma

kolekcijām.

2017.gadā muzejs izmantoja izmantojot facebook vietni, lai uzrunātu gan esošo auditoriju,

gan piesaistītu jaunu. Tajā publicēta informācija par visām muzeja aktivitātēm, pārpublicēti

raksti par dzelzceļa vēsturi un notikusi komunikācija ar dzelzceļa entuziastiem.

2017. gada beigās muzeja sociālajai platformai facebook lapā seko 1363 cilvēki. Gads tika

uzsākts ar 940 personu lielu sekotāju loku. Lielākais procentuālais īpatsvars no iegūtā

sekotāju loka nāk no Latvijas, otro un trešo vietu ieņem sekotāji no Krievijas un Lietuvas.

2017.gadā vairāki cilvēki izvēlējās facebook lapu kā savu prioritāro komunikācijas

platformu, uzdodot jautājumus par pieejamiem muzeja pakalpojumiem, ka arī uzslavējot

muzeja labo darbu. Kopumā, 2017.gada beigās vidējā svērtā muzeja novērtējuma atzīme

sasniedza 4.8 zvaigznes.

http://www.railwaymuseum.lv/


2017.gada Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs facebook lapas saturu ir papildinājis ar

informāciju par muzejā gaidāmajiem jaunumiem, rakstiem par dzelzceļa vēsturi, dažāda

veida piedāvājumiem.

2017.gadā muzejs izveidoja Instagram kontu, kuram seko 222 interesenti un kurā muzejs

neformālā stilā stāsta par savu ikdienu.


Atbalsta funkcijas Mērķis: nodrošināt muzeja vadības procesus un pamatdarbībai nepieciešamos

atbalsta procesus, lai sniegtu kvalitatīvu pakalpojumu, kas atbilst LDz un sabiedrības

interesēm

Personāls un darba organizācija 2017.gadā muzejā nenotika būtiskas personāla izmaiņas. Tika sarīkots muzeja brīvprātīgo

palīgu vakars, kurā muzejs atskatījās uz kopā paveikto un tika pārrunātas nākotnes

sadarbības iespējas.

Gada laikā daudzas darba h tika veltītas Depo projekta attīstībai, Metu konkursam un

muzeja darbības izvērtējuma pēdējos 5 gados. Tika izvērtēti muzeja darba plānošanas un

informācijas aprites jautājumi. Lai uzlabotu muzeja komandas darbu, katru otrdienu notiek

iknedēļas darbu plānošanas sapulce. Izveidots aktuālo projektu saraksts, darbinieku

prombūtne u.c. visiem nozīmīga informācija, kas pieejama muzeja darba telpā uz tāfeles.

Lai uzlabotu komunikāciju ar potenciālo apmeklētāju, ieviests uzziņu tālrunis, kas

nodrošina lētākus zvanus klientiem un atbildes uz zvaniem, ja kāds no kolēģiem aizņemts

vai neatrodas uz vietas muzejā.

Dokumentu aktualizācija, nākotnes projekti Izstrādāta jauna Ugunsdrošības noteikumu instrukcija. Ieviestas izmaiņas Ugunsdzēsības

noteikumos pasākumu rīkotājiem.

Muzejs savu darbību realizējis piešķirtā budžeta ietvaros un sasniedzis visus gadam

noteiktos kvantitatīvos rādītājus.

Izsludināts un realizēts Muzeja izglītības un izstāžu centra metu konkurss. Konkursā

saņemti 6 piedāvājumi, no kuriem par uzvarētāju atzīts NRJA komandas piedāvājums.


Muzeja statistikas rādītāji

9514

23817

1906720650

2236124757

28367

37021

42226

49976 50175

0

10000

20000

30000

40000

50000

60000

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Muzeja apmeklētāji 2007- 2016

6%

22%

72%

Apmeklētāju skaits pa ieņēmumu grupām 2017

studenti, pensionāri pilna biļete bez maksas


Dažāda veida pakalpojumu skaits:

• 50 175 apmeklētāji

• 435 ekskursijas/7129 skolēni grupās

• 45 drošības h

• 20 ceļojumu nodarbības

• 47 dzimšanas dienas

• 27 loko nodarbības

• 68 braucieni ar drezīnu

• 1561 maketa demonstrējums

32%

10%3%2%

49%

1%3%

Ieņēmumi 2017 - 121 798 Eur

biļetes

suvenīri

grāmatas


Kursi, semināri

N.p.k. Veids Tēma Rīkotāji Ilgums Piedalījās darbinieki

1

kursi

Dzelzceļš -

vispārīgais kurss

LDZ

16

4

2

kursi

Ugunsdrošība

LDZ

3

2

3

kursi

Prakstiskas

nodarbības

pareizai un

modernai rakstu

valodai

Latvijas

Universitāte

6

1

4

kursi

Ievads fotogrāfiju

restaurācijā

Latvijas

Nacionālā

bibliotēka

12

1

5

kursi

Top 9 kļūdas

digitālajā

komunikācijā

Latvijas digitālo

ekspertu

biedrība

6

1

6

seminārs

Moderno

tehnoloģiju

izmantošana

kultūras

pieminekļu izpētē

VKPI

11

1

7

konference

Archiving 2017

Society for

Imaging Science

and Technology

/ Imaging.org

18

1

8

konference

WE are museums

2017

We are museums

15

1

LATVIJAS DZELZCEĻA VĒSTURES MUZEJS 2017.GADA PĀRSKATS · fotofiksāciju, datu transportu uz...

Documents

Transcript of LATVIJAS DZELZCEĻA VĒSTURES MUZEJS 2017.GADA PĀRSKATS · fotofiksāciju, datu transportu uz...