Laikraksts 'Latvietis' 405 · Aizliegtais paņēmiens par latviešu bērniem Īri-jā un...

Pirms kāda laika re-dzētais LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens par latviešu bērniem Īri-jā un Lielbritānijā, par kuru zūdošajām dzimtās valodas prasmēm pietie-kami nerūpējas Latvijas

valsts, vairāk par niknumu uz neģēlīgo valsti un tās ministrijām man raisīja pārdomas par mūsdienu cilvēka atbildī-bas sajūtu un savu iespēju apzināšanos.

Tāds raidījums, no kura dveš nepār-protami pārmetumi valsts virzienā par kaut ko neizdarītu un neapmaksātu, ir tikai viens piemērs pārāk plašajā līdzī-ga veida raidījumu, rakstu un cita veida sacerējumu klāstā Latvijas plašsaziņas telpā, kur tiek pieprasīts un sagaidīts, ka mītiskā valsts parūpēsies par pilnīgi visu cilvēka mūžā no šūpuļa līdz kapam.

Protams, ka mūsdienu liberālā un

sociāli atbildīgā demokrātijā valstij ir daudz vairāk iespēju un arī pienākumu palīdzēt saviem pilsoņiem, nekā tas bija pirms piecdesmit, simts vai simtpiec-desmit gadiem. Tomēr, vai mums tie-šām liekas, ka proporcionāli valsts soci-ālās atbildības pienākumu pieaugumam samazinās cilvēka kā indivīda pienāku-mi un atbildība pašam par savu dzīvi?

Sanāk paradoksāli, ka laikmetā, kad izcīnītas vislielākās tiesības un ie-spējas pašam veidot savu dzīvi, neatka-rīgi no kārtas, tautības, dzimuma, ādas krāsas vai vecāku bagātības, indivīdi nemaz paši nevēlas izmantot šīs iespē-jas, par kurām varēja tikai sapņot mūsu vecāki, vecvecāki un vēl tālāki senči.

Ko negribam dzirdētManas pārdomas nav tikai par dzim-

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 405 2016. gada 30. martā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ......................... 3, 4, 5, 9, 11Latvijas ziņas ................................1, 6, 7, 9, 13Latvieši pasaulē ........................2, 5, 8, 9, 11Redakcijā .............................................................3LV prezidents .............................................1, 15Sanita Upleja .............................................1, 15ELA ....................................................................2, 8LAAJ ..........................................................3, 5, 14Ivars Mirovics ....................................................4Guna Bīriņa ...............................................6, 7, 9Māra Branča skatījums ................................8Aina Gailīte .............................................. 10, 11Jancis ...................................................................12Betija ....................................................................12Ilona Brūvere ..................................................13Dace Kokarēviča ...........................................14Datumi ...............................................................15Sarīkojumi un ziņojumi ............................16Eiro kurss ...........................................................16

Valsts prezidents par 25. martuPieminot deportācijas, novērtēsim mūsu tautas spēku

25. martā, pieminot komunistiskā genocī-da upurus un atceroties vienu no drūmākajām dienām Latvijas vēsturē, Valsts prezidents Rai-monds Vējonis aicina domāt par to, cik liels ir

mūsu tautas spēks.Šajā dienā padomju okupācijas

vara piespieda tūkstošiem cilvēku at-

stāt savas mājas un zemi, un lika doties izsūtījumā. Okupācijas varas veiktais noziegums pret Latvijas tautu izjauca ģimenes un dzimtas, atņēma sapņus un nākotni. Daudzi atdeva visdārgāko ‘ dzīvību. Bija viss pamats padoties un vilties, tomēr tā nenotika. Latviešu tauta ne tikai izdzīvoja okupācijas laiku, bet vēl vairāk – izcīnīja tiesības valdīt savā zemē un atguva mūsu valsts neatkarību.

Šodien, pēc 67 gadiem, mēs turpi-

nām nostiprināt savu valsti. Vēl vienu 25. martu mēs nepieļausim. Tieši tāpēc mēs stiprinām savas valsts aizsardzī-bas spējas. Tāpēc mēs stāvam vienoti ar Ukrainu. Mēs ļoti labi zinām, ko

Atbildība savā priekšāLai nav jānožēlo garām palaistās iespējas

Turpinājums 15. lpp.


Skats uz Talsiem no Ķēniņkalna.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2016. gada 30. martā

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $50 par 10 numuriem, $95 par 20 numuriem vai $240 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Čekus rakstīt uz vārda:„Sterling Star Pty Ltd“.

Sludinājumu cena: $6 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star 2016.All rights reserved.

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Eiropas Latviešu apvienībaRedzējums par Latvijas izaugsmei būtiskiem jautājumiem

2016. gada 19. un 20. martā Tal-linā, Latvijas vēstniecības Igaunijā telpās notika Eiropas Latviešu apvie-nības (ELA) ikgadējā biedru organi-zāciju kopsapulce, kurā piedalījās or-ganizāciju pārstāvji no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Luksemburgas, Beļģi-jas, Zviedrijas, Francijas, Austrijas un Igaunijas.

Sanāksmi atklāja Latvijas Repub-likas Ārlietu ministrijas vēstnieks Tallinā Juris Bone. Sarunās par Ei-ropas Latviešu biedrību sadarbību ar Latvijas valsts iestādēm piedalījās arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA), Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Simtgades biroja, Latvijas Nacionālā kultūras centra un Latviešu valodas aģentūras pārstāvji.

ELA biedru sniegtās ievirzes un prioritātes kalpos kā ceļa karte turp-mākajai sadarbībai ar Saeimu un jau-no valdību. Šonedēļ ELA un PBLA vadība tiksies ar premjerministru Māri Kučinski, Ārlietu ministru Ed-garu Rinkēviču, Kultūras ministri Daci Melbārdi, Finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu un Izglītības un zi-nātnes ministru Kārli Šadurski.

Eiropas Latviešu apvienībai šogad pievienojās Latviešu biedrība Norvē-ģijā; līdz ar to ELA šobrīd apvieno 20 latviešu un latviešu sadraudzības ne-valstiskās organizācijas no 16 Eiropas valstīm ārpus Latvijas. ELA mērķis ir pārstāvēt Eiropas latviešu diasporas intereses, saskaņot tās biedru organi-zāciju darbību informācijas, latviskās izglītības un kultūras un pilsoniskās līdzdalības jomās, kā ari veicināt sa-darbību starp biedru organizācijām un ar radniecīgām organizācijām.

RezolūcijasEiropas Latviešu apvienības

2016. gada 19. un 20. marta biedru kopsapulces rezolūcijas:

1. ELA biedru kopsapulce aicina Latvijas valdību turpināt reemigrāci-jas atbalsta pasākumus. ELA aicina tos veidot kā konkrētus, praktiskus un reāli īstenojamus un finansētus pasā-kumus reemigrējušo un viņu ģimenes locekļu (arī nelatviešu) latviešu valo-das pilnveidošanai, iekļaušanai darba tirgū/uzņēmējdarbības vidē, izglītības sistēmā (t.sk., pirmsskolas līmenī) un mājokļa nodrošināšanai sadarbībā ar pašvaldībām, īpašu uzmanību pievēr-šot ģimenēm ar nepilngadīgiem bēr-niem. ELA pieprasa repatriācijas at-balsta pasākumus attiecināt arī uz tiem pilngadīgajiem un nepilngadīgajiem, kuri Latviju atstājuši pēc 1990. gada 4. maija.

2. ELA biedru kopsapulce ai-cina Izglītības un zinātnes ministriju sadarbībā ar ELA izstrādāt diasporas nedēļas nogales skoliņu darbības vīzi-

ju un uz tā pamata veidot skoliņu kla-sifikācijas sistēmu un nodrošināt at-balstu šīm prasībām atbilstošo skoliņu un skolotāju darbībai. ELA aicina IZM ziņot par šajā jomā paveikto nākamajā ELA biedru kopsapulcē 2017. gadā.

ELA biedru kopsapulce aicina Iz-glītības un zinātnes ministriju sadar-bībā ar diasporas organizācijām iz-strādāt ilgtspējīgu diasporas bērniem un jauniešiem piemērotu elektronisku mācību rīku, kā arī veicināt latvie-šu diasporas vidusskolēnu apmaiņas programmas Latvijā.

ELA biedru kopsapulce aicina ini-ciatīvu Iespējamā misija uz sadarbību jaunu profesionāļu piesaistei darbam diasporas nedēļas nogales skoliņās Ei-ropā.

3. ELA biedru kopsapulce izsaka atzinību un pateicību Latvijas Ārlietu ministrijai un vēstniecībām Eiropā par sadarbību un atbalstu Latvijas tēla un latvietības stiprināšanā mītnes zemēs Eiropā. Šīs sadarbības efektivitātes celšanai ELA aicina Ārlietu ministri-ju:

a – vēstniecībās norīkot atsevišķu darbinieku, kura pienākumos ir sadar-bība ar diasporas organizācijām to in-terešu pārstāvības, kultūras un izglītī-bas jomā, un par to informēt attiecīgās diasporas organizācijas;

b – izstrādāt vienotu, skaidru sis-tēmu par atbalsta sniegšanu diasporas organizāciju aktivitātēm, kas ir saistī-tas ar vēstniecību uzdevumiem;

c – ikgadējās Latvijas vēstnieku konferences ietvaros Eiropā rezidējo-šajiem vēstniekiem paredzēt tikšanos ar ELA pārstāvjiem.

4. ELA biedru kopsapulce atbalsta Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga piedāvājumu Cēsu bijušās pamatskolas telpās apvienot Pasaules latviešu mākslas centru ar Austra Graša bibliotēku un muze-ju Latvieši pasaulē, un šo iniciatīvu virzīt Kultūras ministrijā kā Latvijas Simtgades projektu sadarbībā ar ie-saistītajām organizācijām.

5. ELA biedru kopsapulce pieprasa Latvijas valdībai vismaz pašreizējā ap-mērā piešķirt līdzekļus bāzes budžetā SIF un Izglītības un zinātnes ministri-jas pārvaldīto diasporas atbalsta prog-rammu turpināšanai pēc 2016. gada, paredzot šo līdzekļu apmēra pielāgo-šanu atbilstoši diasporas organizāciju/skolēnu skaita pieaugumam.

ELA lūdz šo programmu īstenoša-nas izvērtēšanā iesaistīt ELA pārstāv-jus.

ELA apkopos savu biedru orga-nizāciju novērtējumu par projektu fi-nansējuma apguvi un izstrādās ietei-kumus projektu konkursu nolikumu pilnveidošanai, tostarp ar mērķi pro-jektu izvērtēšanā primāri ņemt vērā

projektu satura kvalitātes kritērijus, prioritāri atbalstīt reģionālās sadarbī-bas un partnerības projektus un īpašu uzmanību pievērst mazo kopienu/or-ganizāciju vajadzībām.

6. ELA Latvijas simtgadē dāvi-nās savu ieguldījumu Eiropā dzīvo-jošo latviešu latviskās identitātes un piederības sajūtas kopšanā un nesīs Eiropā Latvijas kā stipras, lepnas un eiropeiskas valsts tēlu. ELA biedru organizācijas un to mākslinieciskās pašdarbības kopas piedāvā savu dalī-bu Simtgades svinēšanas pasākumos Latvijā 2018. gada novembrī.

ELA biedru kopsapulce aicina Kultūras ministriju un Simtgades bi-roju Latvijas simtgades programmā un budžetā ietvert Eiropas latviešu organizāciju pasākumus simtgades svinēšanai un paredzēt iespēju diaspo-ras kopienās izmantot Latvijas valsts radītos simtgades materiālus (filmas, pētījumus, izstādes, u.c.).

ELA biedru organizācijas sagata-vos un ELA prezidijam līdz 2016. gada 1. jūnijam iesniegs savas ieceres par Latvijas simtgades atzīmēšanas sarī-


Trešdien, 2016. gada 30. martā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

Ne velti ir teiciens, ka no malas visu var labāk redzēt. Tā arī Latviešu Apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) ie-sāka 2016. gadu ar vēlmi

paskatīties uz sevi no malas. Aicinā-jām Austrālijā un Jaunzēlandē dzīvo-jošos tautiešus, atvērtā aptaujā izteikt savas domas. Ikvienam interesentam bija iespēja izteikties par LAAJ darbī-bas virzieniem, atbalstiem un nākotnē veicamajiem darbiem.

Atsaucība bija negaidīti liela, kas savukārt nozīmē, ka tautiešiem rūp sa-biedrības nākotne.

Vislielākā atsauksme – 54% bija no Viktorijas pavalsts, vienādi no Jaundienvidvelsas un Dienvidaustrāli-jas – abas 15% ; Kvīnslandei un Jaun-zēlandei – 6%; Savukārt Kanbera un Tasmānija – pārstāvēja 2%.

Liels paldies visiem, kas piedalī-jās aptaujā un izteica savu viedokli! Iespēju robežās mēģināsim ņemt vērā ieteikumus!

Jautājot par to, ko LAAJ būtu jā-atbalsta, vieslielāko atsaucību – 85% guva latviešu nometnes Austrālijā, aiz tā sekojot nometnēm un jauniešu prak-ses iespējām Latvijā. Citi, vairākkārt uzdoti ieteikumi bija par latviešu va-lodas apguves iespējām Austrālijā un Kultūras sarīkojumu atbalstu Austrāli-jā un Jaunzēlandē.

Jautājumā: Vai ir zināmi nometņu mērķi, vislielāko jā ieguva AZVV un Sveika, Latvija! brauciens. Savukārt visvairāk ir vēlme uzzināt par iespējām piedalīties Amerikas Latviešu Apvienī-bas rīkotajā braucienā Heritage Latvia un jauniešu prakses iespējām Latvijā.

Diemžēl tikai puse no aptaujas da-lībniekiem zināja, kur var meklēt infor-māciju par LAAJ darbības atbalstiem.

Kultūras sadalē vislielākā priekš-roka tika dota tautas dejām, pēc tam sekojot koru mūzikai un teātrim.

Iespējamās nozares/viesi – jaunie mūziķi no Latvijas, politiķi, gleznotāji un sportisti.

No atsevišķām personām vis-lielāko popularitāti ieguva Renārs Kaupers, Ance Krauze, Ēriks Ešen-valds un Vaira Vīķe-Freiberga.

Savukārt uz jautājumu par to kāda satura informāciju ir vēlme redzēt LAAJ mājas lapā ieteikumi bija seko-joši: intervijas ar Austrālijā un Jaunzē-landē dzīvojošajiem latviešiem, lai var labāk iepazīties ar tiem, kas aktīvi dar-bojas latviešu sabiedrības labā, kas sa-vukārt veicinātu plašāku sabiedrības iesaisti. Informācija par visiem latvie-šu sabiedrības sarīkojumiem Austrāli-jā. Kur un kā var satikt un iepazīties ar latviešiem Austrālijā un Jaunzēlandē. Dažāda veida ziņām un jaunumiem no Latvijas.

Pirms pāris nedēļām LAAJ rakstā Cik maksā latvietība (LL402)* pastās-tījām par to, cik un kur tiek izmantoti LAAJ ziedojumi, ieskaitot to, ka ne visu ir iespējams segt un līdz ar to ir jāizmanto iekrātais kapitāls.

Projektu un atbalsta lūgumi nesa-rūk, un tieši tāpēc esam īpaši pateicī-gi par testamentāro novēlējumu, kuru pirms dažiem gadiem, starp citām or-ganizācijām saņēma arī LAAJ. Riek-stiņa kunga novēlējumā bija teikts, ka lielākajai daļai ir jāiet Melburnas latvie-šu sabiedrības atbalstam. Pirms dažām nedēļām saņēmām lūgumu no MLNK atbalstīt lielāko Melburnas latviešu cen-tru – Melburnas Latviešu namu. Latvie-šu nams ir patiesi tā vieta, kurš pie sevis pulcina visvairāk Melburnā dzīvojošos

Ar skatu no malasLAAJ aptaujas rezultāti un ieskats šī gada darbībā

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Lieldienu laiks vien-

mēr ir zināmā mērā ne-viennozīmīgs. Sēras un prieks reizē. Nāve un atdzimšana. Nāve un grēku piedošana.

Piedodi mums mūsu parādus, kā mēs piedodam saviem parādniekiem. Kas ir tie mūsu parādnieki? Pārāk bie-ži tiek aizmirsta individuālā atbildība, un vainu par nedarbiem uzkrauj citu pleciem. Tāpēc, ka ir tās pašas tautības vai ticības kā vainīgais.

Ja Briseles spridzinātāji bija Beļģi-jas pavalstnieki, vai uzskatīsim visus beļģus par teroristiem? Ja spridzinātāji Lieldienu svinībās Lahorā, Pakistānā bija Alkaida grupējuma musulmaņi, vai mums ir tiesības uzkraut vainu kā-dam citam musulmanim?

Ja pagājušā nedēļā starptautiskā tiesa notiesāja kristieti Radovanu Ka-radžiču par genocīdu un kara noziegu-miem, to starpā par vairāk nekā 8000 bosniešu musulmaņu vīriešu un zēnu nogalināšanu 1995. gadā, vai tas pa-taisa citus kristiešus līdzvainīgus? At-cerēsimies, ka 1994. gadā Pareizticīgā baznīca piešķīra Karadžičam Zantes Svētā Dionisa pirmās šķiras bruņinie-ka ordeni.

Vēstulē galatiešiem Pāvils rakstīja: „Bet ikviens lai pārbauda pats savus darbus, tad viņam pašam būs prieks un viņš nelielīsies citu priekšā. Jo ikkat-ram jānes sava paša nasta.“ (6:4-5). Lī-dzīga doma ir Korāna: „Neviena dvē-sele nenopelna grēkus, izņemot pati pret sevi. Neviens nastu nesējs nenesīs cita nastu“. (6:164).

Tātad neviens īstais kristietis un neviens īstais musulmanis neuzvels kāda ļaundara vainu citam vai citiem. Piedodi mums mūsu parādus...

GN

Aicinām uz

Melburnas Evaņģēliski luteriskās latviešu draudzes 65 gadu jubileju svētdien, 10. aprīlī, plkst. 10.00.

Svētku dievkalpojumu kuplinās vīru koris “Veseris” un jauktais koris “Daina”.Pēc dievkalpojuma, turpat baznīcā, sekos svinīgas uzrunas un apsveikumi.

Lūdzam, ziedu vietā – ziedot turpmākajam baznīcas draudzes darbam.

Pēc svinīgās daļas baznīcas zālē sekos pusdienas (ieeja pret ziedojumiem).

Lūdzu visus, kas vēlas piedalīties pusdienās,pieteikties Edītei Atvarai līdz pirmdienai, 4. aprīlim, zvanot pa telefonu (03) 9782 9063.



Kā jau visām lietām, tā arī katram sportam un izklaidei pienāk gals, un tā Melburnas Mak-šķernieku biedrība Āķis noslēdza sava mūža ak-tīvo sezonu svētdien, 13. martā, 2016. gadā.

No kādreiz lielā biedru skaita (130! 1997. gadā), 18 Āķa biedri savā pēdējā sanāksmē Latviešu Ciema viesību zālē nosvinēja Āķa 43 gadu pastāvēšanas jubileju un, tai pašā reizē, nobalsoja izbeigt Āķa darbību. Klātesošie Āķa biedri, noklausoties priekšnieka Arvi-la Griķa pārskatu par 2015. gadu, bija spiesti nākt pie atziņas, ka Āķis ir pār-dzīvojis savu laikmetu, lai varētu pie-saistīt biedru interesi makšķerēšanas sportam un sabiedriskai izklaidei.

Šajā pēdējā sanāksmē – nonākot pie atziņas slēgt Āķi – visi saprata, kā šī kādreiz aktīvā biedrība, laikiem mainoties un biedru spēkiem un inte-resēm izsīkstot, nevar vairs pastāvēt. Tas, protams, nenozīmē, ka visiem jāpārtrauc makšķerēšana. Kam vēl ir prieks trenkāt zivtiņas, nav jāmet makšķeri krūmos – var lēnām aizčāpot tepat līdz Jarras upei, izvilkt pa zutim, nožāvēt un kopā ar bijušajiem cīņu biedriem to apēst, iemest pa čarkai un atcerēties jaunākus laikus.

Šīs sēdes oficiālajā daļā vēl tika nolemts kases atlikumu – $418 nozie-dot Kultūras dienu izrīkošanai š. g. beigās Melburnā.

Kad visas legālās lietas bija no-kārtotas, klātesošie makšķernieki un makšķernieces pie klātiem galdiem uzēda, uzdzēra un nodziedāja Āķim bēres, vēl ilgi pakavējoties izbrau-kumu, sarīkojumu un makšķernieku balles izraisītās atmiņās. Netrūka arī smieklu, klausoties makšķernieku personīgos joku stāstījumos un piedzī-vojumos. Tur izpaudās atziņa, ka Āķis bija biedrība, kas varēja piesaistīt plašu sabiedrības līdzdalību. Āķa izraisītās aktivitātes pievilka Melburnas latvie-šu sabiedrības spektru no viena gala līdz otram. Nav otrs tāds sporta vai izklaides iestādījums Melburnā, kas varēja sacensties ar Āķi. Kā jau pats vārds izsaka, uz to uzķērās daudzi: lieli, mazi, veci, jauni, turīgi, pieticīgi, dažādu interešu, arodu un talantu pār-stāvji. Tie visi saplūda kopā, izveido-dami savu īpatnēji draudzīgo, iecietīgo sabiedrības vidi. Ja kāds sajūsmā stās-tīja un rokas izpletis rādīja, ka pēdējā izbraukumā Jūkambīnē noķēris metru garu foreli, visi to smalkjūtībā pieņē-ma, – nevienam nepārtraucot ar: Ak, tu meli, ko tu muldi! Makšķernieku sabiedrība bija izkopusi savu īpatnējo vidi, kur katrs jutās pilntiesīgs, derīgs, līdzvērtīgs dalībnieks.

Nebūs daudz tādu latviešu, kuri

kādreiz nebū-tu turējuši rokā makšķeres kātu. Varbūt latviešiem, dzīvojot pie Bal-tijas jūras vai pie daudzām Latvijas upēm un ezeriem, makšķerēšana ir iesēdusies mūsu gēnos un izveido-jusi savu sadzīves kultu. Kad iebrau-cām Melburnā 1940. gadu beigās, atradām šeit sava veida makšķerētāju paradīzi; gandrīz katrs nedēļas nogalēs metās uz zu-šiem. Cik zutis Latvijā un Eiropā bija rets un dārgs gardums, tik šeit bija zušu pārpilnība. Šeit mazai makšķer-nieku grupiņai noķert 100 zušus vienā vakarā nebija makšķernieku stāsts – tā bija atkārtojama, pierādāma patiesība. Žāvēts zutis nebija vairs retums, ko ēd svētkos; šeit tos varēja ēst katru dienu. Drīz arī atklāja upītes Melburnas tu-vumā, kur vienā vakarā varēja sagrābt pilnu maisu ar nēģiem, ko bijušie Car-nikavas meistari mācēja izcept. Tāpat bija ar maziem saldūdens vēžiem – re-kords bija trim draugiem vienā dienā noķerot 960 vēžus! Nu, tie bija mak-šķernieku Leiputrijas laiki. Vēlāk, kad uzbūvēja lielos ūdens rezervuārus Sniegotajos kalnos, sākās lieliska fore-ļu ķeršana. Tas pievērsa arvien vairāk cilvēkus makšķerēšanas sportam.

Un tā, dažu kaislīgu makšķernieku ierosināta, pacēlās doma dibināt Mel-burnā makšķernieku klubu. Lai vāktu naudu Latviešu vidusskolai, vairā-ki makšķernieki Jāņa Laduzāna un Anša Vairoga uzņēmībā 1968. gada 24. februārī sarīkoja makšķernieku balli Latviešu namā. Zāle bija jauki izdekorēta ar gaisa telpā iekārtām krā-sainām zivīm un slaidām nārām. Balle bija labi apmeklēta; ieradās arī skolas priekšnieks Gerhards Brēmanis ar visu skolotāju svītu. Tikai... kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ neieradās balles orķestris. Mūzikas trūkums tika aiz-pildīts, pašiem dziedot un lecot tautas dejas. Lai gan neveiksme ar orķestri noņēma mazliet sparu kluba veido-šanai, šo balli tomēr var uzskatīt par de facto datumu makšķernieku bied-rībai. Otrā makšķernieku balle notika 1973. gadā – šoreiz viss notika kā nā-kas: balle izdekorēta, labi apmeklēta un orķestris ieradies. Šīs balles secībā tā paša gada 3. martā makšķernieku sanāksmē tika nodibināta makšķernie-ku biedrība Āķis. Tā izveidojās viena populāra, rosīga biedrība, piesaistot daudzus latviešu sabiedrībā aktīvus darbiniekus. Āķa dibinātāji bija Jānis Laduzāns, Ansis un Nora Vairogi,

Hugo un Valija Misiņi, Laila un Ar-mands Ļauļas, Elmārs Hartmanis un Arnolds Šmits. Par priekšnieku ievēlēja Hugo Misiņu. Visi šie iesā-cēji bija ne vien kaislīgi makšķerētā-ji, bet arī labi organizētāji un idejām pilni sabiedriski darbinieki, kas va-rēja kuplināt Āķa sarīkojumus, balles un izbraukumus ar humora rakstiem, runām, skatuves skicēm un ludziņām. Makšķernieku balles kļuva par visas Melburnas latviešu sabiedrības gaidī-tu gadskārtēju notikumu.

Āķis auga, vēlāk piesaistot daudzus citus aktīvus organizētājus un sabied-riskus darbiniekus, kuplinot tā sarīko-jumus un sanāksmes. Te var pieminēt Edgaru Laķi (izmanīgu protokolētā-ju), Laimu Lindiņu, Dzintru Jeski, Veltu Veinbranti, Veru Lešinsku, Elvīru Latišu, Anitu Hermani (Āķa avīzītes ilggadīgo redaktori), Rolan-du un Gici Šķobas, Valdi un Lidiju Bergmansonus, Valdi Volsbergu, Elvīru Latišu, Māri Krustu, Her-bertu Rammu, Nikolaju Lapko, Oti un Birutu Lejiņus, Ivaru Mirovicu un citus. Un bija jāvēlē Āķa priekšnie-kus kā Valdi Putniņu, Ēriku Vainā-nu, Oļģertu Sidoru, Zigurdu Jeski, Pēteri Balodi un Arvilu Griķi, kas vadītu biedrus virzienā uz pareiziem ūdeņiem.

Atmiņas nobeidzot, vēsturis-kam pārskatam, jāpiemin pēdējos Āķa (2015. g.) valdes locekļus: Āķa priekšnieks un kasieris Arvils Gri-ķis; Āķa sekretāre Dzintra Jeske; Āķa pēdējā protokola rakstītājs Ed-gars Laķis. Droši vien, šiem trim biedriem bija visskumjāk ap sirdi, iz-pildot sapulces lēmumu aizvērt Āķim durvis. Bet jaukās atmiņas, ko dalīties ar citiem draugiem, paliks un, laikam tekot, Jūkambīnē noķertās foreles ar katru gadu būs izaugušas vēl mazliet lielākas.

Beidzot, pēc makšķernieku pa-rašas, novēlot visiem bijušajiem Āķa biedriem nākotnē – ne asakas!

Ivars MirovicsMelburnā, 26.03.2016.

Laikrakstam „Latvietis“

Makšķerēšana – sportam un izklaideiMakšķernieku biedrība „Āķis“

„Āķa“ pilnsapulce un „bēres“. Labā pusē stāv „Āķa“ va-dītājs Arvils Griķis.

FOTO

Ivar

s Mir

ovic

s


Skolotāju konference šogad SidnejāPiedalās pieci viesi no Latvijas

9. un 10. aprīlī Sid-nejas Latviešu namā paredzēta skolotāju konference Austrālijas latviešu sestdienas un svētdienas skolu skolo-tājiem. Konference pē-

dējos pāris gadus notikusi reizi gadā un dod skolotājiem iespēju satikties, pārrunāt aktuālas tēmas par latviešu bērnu intereses uzturēšanu un apmācī-šanu latviešu skolās Austrālijā.

Šogad no Latvijas uz konferenci kā lektori un darba grupu vadītāji brauks veseli pieci viesi no vairākām Latvijas iestādēm – gan valsts, gan nevalstis-kām.

Pirmā konferences diena – 9. ap-rīlis – iecerēta kā atklāta diena. Lek-cijas klausīties aicināti visi Sidnejas latvieši, kam ir interese par valodu un valodas mācīšanu. Konference sāksies plkst. 9.00 no rīta un ilgs visu dienu līdz plkst. 17.30.

Jānis Valdmanis ir Latviešu valo-das aģentūras direktors un arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģi-jas un mākslas fakultātes profesors. Profesors ievadīs konferenci ar 1. lek-ciju – plkst. 10.30 – Latviešu valodas prasme un valodiskā uzvedība: Socio-lingvistiskais aspekts.

Pēc kafijas pārtraukuma – plkst. 11.15 sekos Daces Dalbiņas lekcija: Latviešu valoda kā svešvaloda Latvijā un diasporā. Dace Dalbiņa ir 20 gadus mācījusi latviešu valodu un literatūru, kultūras vēsturi Valmieras Viestura vidusskolā; 10 gadus strādā-jusi Latvijas Universitātē, mācot kur-sus literatūras zinātnē, teksta analīzē, literatūras vēsturē; nodarbojusies ar valsts valodas prasmes pārbaudes jau-

tājumiem, vadījusi Izglītības satura un eksaminācijas centra Valsts valodas atestācijas daļu, kopš 2009. gada ir Latviešu valodas aģentūras direktora vietniece – Izglītības daļas vadītāja.

Sidnejas Latviešu skola sagādās pusdienas – tās latviešu skolu skolotā-jiem būs bez maksas, bet citiem intere-sentiem tās būs par maksu.

Pēc pusdienām – plkst. 13.30 – 3. lekciju sniegs Anta Lazareva no Valsts izglītības satura centra: Valo-das prasmes līmeņi – kā tie saistāmi ar latviešu valodu diasporā? Antai ir maģistra grāds baltu filoloģijā, viņa vairāk nekā 20 gadus strādājusi Lat-vijas Universitātes Filoloģijas fakul-tātē, lasījusi dažādus kursus latviešu literatūras vēsturē. 14 gadus strādā Valsts izglītības satura centrā un kopš 2007. gada ir Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja; kopā ar nodaļas kolēģiem veido un nodrošina latviešu valodas kā svešvalodas (LVS) pārbaudījumus (atbilstoši Eiropas va-lodas prasmes līmeņiem) Latvijā un ārvalstīs.

Plkst. 14.15 sekos mūsu pašu Melburnas latviešu jaunieša Andreja Jaudzema uzruna par to, ko Austrā-lijas latviešu jaunieši var Latvijā darīt pēc skolas beigšanas. Andrejs ir 20 gadus vecs un šobrīd studē inženier-zinātnes Monaša Universitātē, bet 2014./2015. g. pavadīja gadu Latvijā, kur viņš Latvijas prezidentūras sek-retariātā veica gan prakses darbu, gan vēlāk strādāja algotu darbu. Andreja pieredze ir interesanta, jo tā parāda, kādas iespējas paveras mūsu jaunie-šiem, ja vien viņiem ir interese pavadīt laiku Latvijā.

Tālāk skolotājiem būs darbs gru-

pās, kur būs iespēja mācīties no Lat-viešu valodas aģentūras metodiķes Vinetas Vaivades par diferencētu mā-cīšanu valodas klasēs; mācīšanu dažā-diem valodas līmeņiem vienā grupā. Vineta ir Latviešu valodas aģentūras galvenā speciāliste – metodiķe, vada mācību un metodisko līdzekļu izstrā-des darba grupas, arī pati veido mācī-bu un metodiskos līdzekļus; strādā ar pedagogiem – tālākizglītotājiem. An-tas Lazarevas darba grupā uzzinās par to, kā latviešu valodas pārbaudes darbus skolotājs var veidot, kā arī iz-mantot valodas apguvē.

Otrā dienā – 10. aprīlī būs iespēja uzzināt no Ļenas Rumpes par viņas izveidoto Adelaides Latviešu skolas eksperimentālo mācību programmu. Ļena Rumpe ir dzimusi, augusi, izglī-tību ieguvusi Latvijā. Pēc izglītības – sākumskolas skolotāja, pamata darba pieredze Latvijā – administrācija. Uz Adelaidi ar ģimeni pārcēlās pirms 4 gadiem. Aizraujas ar latviešu valodas apmācīšanu jau kopš studiju gadiem, mācot latviešu valodu krievvalodīga-jiem bērniem, jo pati nāk no bilingu-ālas ģimenes.

Un vēl no Arņa Grosa, Melbur-nas latviešu IT konsultanta, un Antas Spundes, PBLA Izglītības padomes izpilddirektores, uzruna par latviešu valodas tālmācības programmu un tās izstrādi. Pēdējos trīs gadus Anta ļoti aktīvi strādājusi pie diasporas tālmā-cības programmas izstrādes un lobēju-si tās nepieciešamību. Anta ir eksperte diasporas latviskās izglītības jautāju-mos.

Vineta Vaivade arī iepazīstinās

Svētdien, 3. aprīlī plkst. 13.00, Sidnejas Latviešu namāLatvijas Okupācijas muzeja direktors

Dr. Gunārs Nāgelsreferēs par Okupācijas muzeju un bijušo Čekas māju – Stūra Māju.

PĒC REFERĀTA, JAUTĀJUMI UN PĀRRUNAS.

* * *

Svētdien, 3. aprīlī plkst. 14.30, Sidnejas Latviešu namāLatvijas Okupācijas muzeja 2015. gadā izdotā filma, Zedelgema. Šī 57 min. garā dokumentālā filma stāsta, ko astoņos mēnešos piedzīvoja un pārdzīvoja 11 727 latviešu karavīri Zedelgemas nometnē, angļu gūstā. Filma latviešu valodā ar angļu subtitriem.

Ieeja pret ziedojumiem par labu Latvijas Okupācijas muzejam.Stāstījums un filma – sākot no $15; stāstījums vai filma – sākot no $10; skolēniem ieeja bez maksas.



Latvijas Grāmatizde-vēju asociācijas ikgadējā grāmatu mākslas kon-kursā Zelta ābele 2015 šogad nominētas 43 grā-matas 9 kategorijās. Kon-kursā piedalījās 42 izde-

vēji ar 101grāmatu. Grāmatas vērtēja 7 grāmatu eksperti. Žūrijas sastāvā šogad darbojās atzīti nozares profesionāļi: mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, žurnāla Iespiedgrafika galvenā redak-tore Ieva Bečere, Rīgas Valsts tehniku-ma direktore Dagnija Vanaga, māks-linieki Roberts Koļcovs, Ilze Lībiete, Guntars Sietiņš, Kristaps Zariņš.

Žūrijas priekšsēdētājs Guntars Sietiņš, raksturojot žūrijas darbu, at-zina, ka nav viegli būt grāmatu māks-linieciskās kvalitātes vērtētājam un norādīja, ka „grāmatas tika vērtētas no visiem skatu punktiem. Pirmkārt, žūrija nepieļāva vaļības grāmatas ma-ketā. Nozīmīgu grāmatas vērtēšanas aspektu sniedz tauste. Tā ir tieša sa-skare ar grāmatu, to šķirstot. Grāma-tas vērtēšanas process var būt arī ļoti intīms. Kopumā konkursam iesniegtās grāmatas liecina par augstu māksli-niecisko un poligrāfijas līmeni. Ieprie-cinošas ir grāmatas bērniem. Šogad kategorijā „Grāmatas bērniem“ nomi-nētas 7 grāmatas, lai gan vienā kate-gorijā parasti nominē 6 grāmatas.“

Pirmo reizi konkursa žūrijas dar-bā piedalījās māksliniece Ilze Lībiete. Gūto pieredzi māksliniece raksturo kā jaunu un skaistu. „Tā bija mācību stunda. Pirms tam grāmatas veidoša-nas tehniskās iespējas un likumības uztvēru intuitīvi. Tagad zinu likumus. Prieks par dažiem īpašiem izdevu-miem. Domāju, ka konkursa rīkotā-jiem nākotnē jāakceptē arī ļoti rado-šas idejas. Kā pie tām nonākt? Varbūt pievienot kategoriju „Autorgrāmata”. Grāmatas, kuras ir tikai vienā eksem-plārā. Citās valstīs ir šāda pieredze.”

Šogad Balvai par mūža ieguldījumu grāmatniecībā izvirzīta grāmatu redak-tore Ligita Bībere. Grāmatizdevēju

asociācijas izpilddirektore Dace Pugača grāmatu redaktora profesiju raksturo kā „nepamanāmu“, bet augsti profesionāls redaktors vienmēr ir autora un izdevēja veiksme. Literatūras zinātnieks Viktors Hausmanis par Ligitu Bīberi raksta, ka „Ligita – kā 1958. gadā sāka strādāt par redaktori, tā visu darba mūžu šajā grūtajā un atbildīgajā darbā nostrādā-ja: vispirms izdevniecībā „Liesma“, kas padomju laikā skaitījās pati lielākā un centrālā grāmatu izdošanas iestāde, taču tieši tur Ligitai nācās izbaudīt bar-gās varas sistēmas roku, kas gūlās pār izdevniecības darbinieku galvām. Kolē-ģi gan bija jauki un tīkami, viņa strādā-ja kopā ar Intu Čaklo un Ildzi Krontāli un citām amata māsām. Kad Gunārs Bībers uzrakstīja grāmatu „Gunāra Priedes dramaturģija“, protams, to nevarēja rediģēt Ligita, šo darbu veica Krontāle, bet kādu brīdi Ligita strādāja kopā ar Silviju Radzobi, kas pirms stā-šanās darbā ZA Valodas un literatūras institūtā, strādāja izdevniecībā „Lies-ma“. Ligitai Bīberei darbs „Liesmā“ bija talanta kalšanas un spodrināšanas laiks – viņa izdevniecībā nostrādāja vairāk nekā trīsdesmit gadus, viņas ro-kās nonāca grāmatas par rakstniekiem, par literāriem darbiem, par literatūras procesiem. Apgādā „Liesma“ iznāca latviešu literatūrzinātnieku uzrakstītais monogrāfiju cikls par latviešu rakstnie-kiem: Regīnu Ezeru, Raini, Annu Saksi, Aleksandru Čaku, Jāni Sudrabkalnu, un daudzām no tām redaktore bija Ligi-ta Bībere, un viņas vērienīgais skatiens autoriem palīdzēja šīs monogrāfijas pilnveidot. Savā ziņā Ligitai nācās veikt varoņdarbu: nācās rēķināties ar cenzū-ru – Glavļitu, bija personas un parādī-bas, ko nedrīkstēja pieminēt, pie tam – ja cenzūras pārstāvji bija saokšķerējuši ko pavisam nepieņemamu, redakcijas vadītājam nācās doties uz Centrālkomi-tejas attiecīgo nodaļu taisnoties vai arī saņemt rājienu, tāpēc bija jāatrod ceļš, jāizdomā paņēmiens, kā tekstā domu pateikt tā, lai nevarētu tai „piesieties“. Tas nepavisam nebija viegli, saprast un

piekrist autora paustajai domai. – Un tomēr, likt to pārtaisīt, taču cerot, ka zemtekstu – savējie sapratīs.“

Šī gada grāmatu mākslas konkurss Zelta ābele 2015 ir ievērojams ar atgrie-šanos pie Miķela Goppera apgāda ori-ģinālā logo, kura autors ir Voldemārs Krastiņš. Turpmākajos gados grāmatu mākslas konkursa atpazīstamības zīme būs filigrānais Zelta ābeles grafiskais tēls, kuram līnijas tīrību piešķīra jaunie mākslinieki Liene un Oskars Pavlovski.

Latvijas Nacionālā bibliotēkas Ziedoņa zālē 31. martā notiks Zelta ābeles 2015 apbalvošanas ceremonija. Tajā konkursa balvu Zelta ābeles ābo-lu saņems veiksmīgākie izdevēji, grā-matu mākslinieki un žūrijas izvirzītais Gada mākslinieks.Grāmatas, kuras sacentīsies par galvenajām balvām, 9 kategorijās

Dzeja• Jāns Kaplinskis. Balts papīrs un

laiks. Mākslinieks – Zigmunds Lap-sa; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfi-ja; izdevējs – Mansards.

• Toms Treibergs. Drudzis. Māksli-nieks – Reinis Pētersons; tipogrāfi-ja – McĀbols poligrāfija; izdevējs – Mansards.

• Inese Zandere. No mazā. Dzeja 1975-2015. Mākslinieks – Zigmunds Lapsa; tipogrāfija – McĀbols polig-rāfija; izdevējs – Mansards.

• Rainis, sastādītājs Ilmārs Šlāpins. Rainis. Cilvēks. Dizains – Kārlis Dovnorovičs, ilustrācijas –Kristi-ans Brekte, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo, Māra Brīvere, Reinis Lie-pa, Anete Melece, Kaspars Groševs, Anda Lāce, Krišs Salmanis, Paula Zariņa; tipogrāfija – Dardedze Ho-logrāfija, izdevējs – Ascendum.

• Aleksandrs Čaks. Umurkumurs. Poēma par ormani. Mākslinie-ki – Aivars Vilipsons, Katrīna Va-

Latvijas grāmatizdevēju 2015. g. skaistākās grāmatasIkgadējai grāmatu mākslas konkurss „Zelta ābele 2015“„Milione iraid tūkstošu reiz tūkstoši, tas ir tá saprotams, kad tavā dārzā būtu tūkstoši āboļu-koki un us katra būtu tūk-stoši āboļi, tad tas būtu Milione āboļu. Ak, kāds liels pulks!“ Vecais Stenders



siļevska; tipogrāfija – Jelgavas ti-pogrāfija; izdevējs – Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs.

Proza• Mēliss Frīdentāls. Bites. Māksli-

nieks – Zigmunds Lapsa; tipogrāfi-ja – Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – Mansards.

• Jāns Undusks. Gaidot vārdus. Mākslinieks – Zigmunds Lapsa; ti-pogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; iz-devējs – Mansards.

• Božena Ņemcova. Vecmāmiņa. Māksliniece – Gita Treice; tipogrāfi-ja – Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – Pētergailis.

• Juris Zvirgzdiņš. Dancis uz virves. Mākslinieks – Krišs Salmanis; ti-pogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; iz-devējs – Pētergailis.

• Hanss Hennijs Jāns. Svina nakts. Dizains – Margarita Stoka, ilustrāci-jas – Nele Zirnīte; tipogrāfija – Dar-dedze Hologrāfija; izdevējs – J.L.V.

Dokumentālie izdevumi• Richarda Zarriņa atmiņas. Māksli-

niece – Daiga Brinkmane, Riharda Zariņa zīmējumi un grafikas; ti-pogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; iz-devējs – VESTA–LK.

• Sastādītāji Aigars Lielbārdis, Māra Zirnīte. Baltijas bēgļi Gotlan-dē Dāvida Holmerta fotogrāfijās 1944-1945. Dizains – Krišs Salma-nis, foto – Dāvids Holmerts, Fricis Forstmanis; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – LU Literatū-ras, folkloras un mākslas institūts, LU Filozofijas un socioloģijas in-stitūts, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija Dzīvesstāsts.

• Guntas Strautmanes teksts pēc Dag-māras Beitneres audiointervijām. Dialogā ar vēsturi. Pētera Krupņi-kova dzīvesstāsts. Mākslinieks – Ul-dis Sosnovskis; tipogrāfija – Jelga-vas tipogrāfija; izdevējs – Zinātne.

• Terje Binders. Kur piedzimst vējš. Mākslinieki – Natalija Kugajevska, Dina Ābele; vāka foto Jānis Vecbrā-lis; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfi-ja; izdevējs – Valters un Rapa.

Grāmatas bērniem• Mārtiņš Zutis. Nenotikušais atklā-

jums. Mākslinieks – Mārtiņš Zutis; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – Liels un mazs.

• Inese Zandere. Kaķis brīvdienās. Dizains – Artis Briedis, Rūta Brie-de; ilustrācijas – Aleksejs Naumovs; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – Liels un mazs.

• Pēteris Brūveris. Grāmata Gun-degai. Dzejoļi ne tikai bērniem. Māksliniece – Gundega Muzikante; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – Zvaigzne ABC.

• Zane Zusta. Ucipuci meklē mājas. Māksliniece – Evija Timma-Novi-ka; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfi-ja; izdevējs – Valters un Rapa.

• Juris Zvirgzdiņš. Lauvas rūciens. Māksliniece – Lina Dūdaite; ti-pogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; iz-devējs – Pētergailis.

• Juris Zvirgzdiņš. Have a Nice Day! Gandrīz mīlas stāsts. Māksliniece – Elīna Brasliņa; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – Pētergailis.

• Aivars Vilipsons. Reiz dzīvoja Čaks. Mākslinieks – Aivars Vilipsons; ti-pogrāfija – Adverts; izdevējs – Vi-lipsons.

Zinātniskās grāmatas• Sastādītāja Sanita Stinkule. Jānis

Krēsliņš – latviešu tradicionālo vēr-tību izzinātājs. Māksliniece – Anta Pence; tipogrāfija – Jelgavas ti-pogrāfija; izdevējs – Neputns.

• Imants Lancmanis, Angelika Berči. Bertschy. Arhitekta Paula Maksa Berči un viņa dēlu devums Liepā-jai. Māksliniece – Inese Hofmane; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – Valters un Rapa.

• Gothards Frīdrihs Stenders. Latvie-šu gramatika 1783. Māksliniece – Baiba Dūdiņa; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – LU Literatū-ras, folkloras un mākslas institūts.

• Zinātniskais redaktors Andris Le-vāns. Terra Mariana 1186-1888. Mākslinieks – Aivars Plotka; ti-pogrāfija – Franco Cosimo Panini apgāds Modenā; izdevējs – Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Vatikāna Apustulisko bibliotēku.

• Sastādītāji Andris Levāns, Gustavs Strenga. Manas grāmatas, mans

laiks 1514: izstādes 1514. Grāmata. 2014 katalogs. Mākslinieks – Mār-tiņš Ratniks; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – Latvijas Na-cionālā bibliotēka.

Uzziņu literatūra• Sērija Informatīvie materiāli par

Latviju svešvalodās: From Tribe to Nation: A Brief History of Latvia, Dress Code: Latvian, From Peasant to Pleasant: The Cuisine of Latvia, Culture: The Key to Latvia, The Many Faces of Riga, Sunny Days & Frozen Bays: Nature in Latvia, Latvia Today. Dizains – Rhino Di-zaina aģentūra; tipogrāfija – Talsu tipogrāfija, Veiters Korporācija; iz-devējs – Latvijas institūts.

• Sastādītājs Jānis Dripe. Latvijas ma-zās gaismas pilis. Māksliniece – Kris-tiāna Kalniņa; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – Latvijas Nacio-nālās bibliotēkas Atbalsta biedrība.

• Ilgonis Vilks. Astronomijas vārdnī-ca. Māksliniece – Baiba Lazdiņa; tipogrāfija – Latgales Druka, izde-vējs – LU Akadēmiskais apgāds.

• Klauss Dīters Ludvigs, Mudīte Smil-tena. Vācu-latviešu frazeoloģijas vārdnīca. Māksliniece – Baiba Laz-diņa; tipogrāfija – Latgales Druka, izdevējs – LU Akadēmiskais apgāds.

• Mārtiņš Kuplais. Latvijas Etno-grāfiskais brīvdabas muzejs. Ceļ-vedis. Māksliniece – Inta Sarkane; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – Zinātne.

Mācību grāmatas• Lauris Gundars. Dramatika jeb ra-

cionālā poētika. Dizains – birojs H2E; tipogrāfija – Jelgavas tipogrā-fija; izdevējs – Darbnīcas.

• Astrīda Krūmiņa, Viesturs Bauma-nis. Eikariotu šūnu bioloģija: cito-loģiskie, molekulāri bioloģiskie un ģenētiskie aspekti. Mākslinieks – Mi-kus Čavarts; dizains – Ilze Reitere; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; iz-devējs – Rīgas Stradiņa universitāte.

• Harijs Tumans. Varoņi un varonība Senajā Grieķijā. Māksliniece – Bai-ba Lazdiņa; tipogrāfija – Latgales Druka, izdevējs – LU Akadēmiskais apgāds.

• Zigurds Zariņš, Lolita Neimane,

Latvijas grāmatizdevēju...Turpinājums no 6. lpp.



2016. gada 18. marts Jelgavas kultūras dzīvē iezīmējās ar to, ka pilsē-tas iedzīvotāji atvadījās no Johana (Jāņa) Valtera diplomdarba Tirgus Jel-gavā, kas labvēlīgu aps-tākļu dēļ tieši pirms 11

mēnešiem – 18. aprīlī pirmo reizi pēc 1897. gada atceļoja atpakaļ uz dzimto pilsētu. Pagājušajā gadā Jelgava svi-nēja 750 gadu jubileju, tāpēc muzejā bija sarīkota mākslas izstāde Jelgavas zelts, uz kuru varējām šo izcilo un pil-sētai tik nozīmīgo darbu atvest uz seno Mītavu. Šo sen loloto ieceri bija iespē-jams īstenot tikai tādēļ, ka Nacionālais mākslas muzejs, kam tas pieder, atra-dās rekonstrukcijas stāvoklī.

Kā mediji ziņoja*, pēc restaurā-cijas un rekonstrukcijas pabeigšanas nupat kā sākusies muzeja eksponātu transportēšana atpakaļ uz Krišjāņa Valdemāra ielas namu. Pirmā pārbrau-ca mājās Teodora Zaļkalna skulptūra Cūka (Diez, kādi apsvērumi kā rek-lāmas zīmi kolekcijas pārvietošanai uz muzeju bija izvēlēts tieši šis darbs? Tas ir lielisks darbs, taču kādēļ ne kāda Jaņa Rozentāla glezna – kaut vai viņa diplomdarbs No baznīcas – ja jau šogad svinam viņa 150 gadu jubileju vai kāda Vilhelma Purvīša ainava, ja jau viņš bija pirmais muzeja direktors pēc pirmā pasaules kara un viņa vārdā nosaukta prēmija?). Tagad muzejs vē-las saņemt atpakaļ arī Johana Valtera gleznu. Tā dzimtajā pilsētā uzturējās ilgāk, nekā pirmsākumā bija pare-dzēts – nevis līdz vasaras beigām, kā bija plānots, bet gan līdz šī gada pa-vasarim.

Atcerēsimies, 1897. gada pavasa-ra un vasaras mēnešus Jelgavā krievu biedrības Kružok nama augšējā stāvā Pasta ielā savus diplomdarbus gleznoja divi draugi, Pēterburgas Mākslas aka-dēmijas studenti, – Vilhelms Purvītis un Jelgavas iedzimtais Johans Valters. Septembra beigās dažas dienas viņi tos izlika pilsētnieku apskatei. Tas Kurzemes hercogistes galvaspilsētas dzīvē bija ārkārtas notikums – kā nu

ne, divi baltieši, kā vēstīja valodas un Jelgavas vācu avīze, cītīgi glezno kon-kursa darbus mākslinieka grāda iegū-šanai! Starp citu, līdz ar Tirgu Jelgavā Johans Valters bija izstādījis vēl 112 mazākus eļļas gleznojumus un akva-reļus. Topošo mākslinieku darbu izstā-de izsauca sajūsmu, apbrīnu un kvēlas pārrunas, kurš no abu draugu darbiem ir labākais. Johana Valtera pielūdzējus īpaši pievilka tas, ka viņš tik daiļi bija uzgleznojis divas cienījamu jelgavnie-ku meitas pastaigājamies gaišās klei-tās, kas tik lieliski izceļas pavasarīgajā saules gaismā. Žurnāls Privātā Dzīve tolaik nepastāvēja, tāpēc ļaudis čuks-tus vēstīja cits citam jaunākās valodas, ka Eduarda Feldmaņa meita Meta un lieltirgotāja Hansa Štelmahera mei-ta Karolīne ir abu studentu iecerētās. Vēlāk, kā izrādījās, tā bijusi patiesību, jo tepat Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcā ar triju gadu starpību Dieva priekšā viņi ar jaunkundzēm mija lau-lību gredzenus. No vēstures zināms, ka Vilhelms Purvītis ieguva ārzemju stipendiju, bet Johans Valters pēc tam līdz 1906. gadam, kad pameta dzimte-ni un apmetās Vācijā, dzīvoja Jelgavā, atrazdamies šejienes kultūras dzīves centrā.

Dienā, kad jelgavnieki atvadījās no šīs gleznas, muzeja speciālists, vēs-turnieks Aldis Barševskis stāstīja par

tirgus laukumu un ēkām ap to un ar vecu uzņēmumu starpniecību palīdzē-ja skatītājiem atrast punktu, no kura mākslinieks šo skatu gleznojis. Pilsēta ir ļoti mainījusies ne tikai ar namiem, bet arī pēc plānojuma. Muzejnieks pa-rādīja kādreiz slepenībā turētu karti, kurā uz sena plāna uzlikts padomju laiku ielu un namu izkārtojums. Viņš arī sniedza ieskatu tirgus vēsturē. Tas, kā izrādās, pirmo reizi minēts 17. gs. vidū, kad laukums bija lietus laikā dubļains; tikai pašās 18. gadsimta bei-gās radās doma par tā bruģēšanu. Vē-lāk še notika armijas parādes, slavenie Jāņu tirgi, kad kopš 17. gs. otrās puses visi jelgavnieki kārtoja naudas darīša-nas.

Johana Valtera Tirgus Jelgavā aiz-ceļoja atpakaļ uz Rīgu, taču, kā mums šķita, šī glezna iederas tieši Jelgavā, kur tā iegūst savu nenovērtējamo kul-tūrvēsturisko nozīmību. Rīgā tā būs viena no daudzām. Tomēr, kā gribas ticēt, mēs, jelgavnieki, esam kļuvuši redzīgāki, emocionāli bagātāki un iek-šēji lepnāki – katra saskare ar pagātni ceļ pašapziņu.

Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“

* Ainas Gailītes raksts LL403 – „At-griešanās“http://www.laikraksts.com/raksti/6144

Māra Branča skatījumsJelgavnieki atvadās no Valtera tirgus

Daļa skatītāju un muzeja darbinieki pie Valtera gleznas.

FOTO

Jāni

s Šab

anov

s

kojumiem, t.sk. iesniegšanai PBLA un KM vienota pārskata izveidei par diasporas aktivitātēm.

7. ELA biedru kopsapulce aicina Kultūras ministriju sadarbībā ar ELA izstrādāt vīziju par atbalstu diasporas mākslinieciskās pašdarbības kopu dar-bībai.

ELA biedru organizācijas līdz 2016. gada 1. jūlijam apkopos un ELA

prezidijam iesniegs informāciju par viņu mītnes zemēs pieejamo valsts un pašvaldības atbalstu NVO/pašdarbības kopu darbības nodrošināšanai (finan-sējums, telpas, cits nodrošinājums).

8. ELA biedru kopsapulce aicina latviešu organizācijas Eiropā aktīvi mudināt savus biedrus apzināt, pētīt un popularizēt Latvijas pēdas pasaulē.

9. ELA biedru kopsapulce aicina latviešu organizācijas Eiropā aktīvi mudināt savus biedrus apzināt Lat-vijas izcelsmes profesionāļus un tos

ieteikt vai aicināt viņus reģistrēties vienotajā kontaktbiržā – www.latviesi.com/kontaktbirza

10. ELA biedru kopsapulce at-balsta ieceri 2017. gadā rīkot Eiropas Latviešu kongresu un apņemas aktīvi līdzdarboties tā sagatavošanā un nori-sē.

11. ELA biedru kopsapulce atbal-sta sadarbības stiprināšanu ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību.

Indulis BērziņšEiropas Latviešu apvienība

Eiropas Latviešu apvienībaTurpinājums no 2. lpp.


Ceturtdien, 17. martā, Melburnā, Federation Square – Flinders un Ras-sel ielu krustojumā, Viktorijas Na-cionālā galerijā – NGV Australia, The Ian Potter Centre, mākslas vēstur-

nieks Patriks Makekijs (Patrick Mc-Caughey) atklāja slavenā Melburnas mākslinieka Jāņa Šenberga (Jan Sen-bergs) pirmo visaptverošo retrospektī-vo gleznu izstādi Novērošana – Iztēle

(Observation – Imagination). Tā būs skatāma līdz 12. jūnijam; ieeja bez maksas. ■

Edgars Bodnieks. Uztura mācība. Māksliniece – Baiba Lazdiņa; ti-pogrāfija – Latgales Druka, izde-vējs – LU Akadēmiskais apgāds.

• Autoru kolektīvs. Vispusīgās fizis-kās sagatavotības trenera rokasgrā-mata. Dizains – Rihards Delvers, ilustrācijas – Ilze Dambe, Signe Holendere; tipogrāfija – PNB Print; izdevējs – DUE, Latvijas Treneru tālākizglītības centrs.

Mākslas izdevumi• Eimija Brizgela. Miervaldis Polis.

Māksliniece – Inga Ģibiete; tipogrā-fija – Jelgavas tipogrāfija; izde-vējs – Neputns.

• Margarita Zieda. Andris Freibergs. Mākslinieki – Rūta Briede, Artis Briedis; tipogrāfija – PNB Print; iz-devējs – Neputns.

• Anita Vanaga. Kirkes grāmata.

Māksliniece – Anna Aizsilniece, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izdevējs – Neputns.

• Sastādītāja Simona Orinska. Buto. Māksliniece – Laura Feldberga; ti-pogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, iz-devējs – Mansards.

• Jānis Dripe, Andris Vilks. Latvijas Nacionālā bibliotēka. Arhitekts Gu-nārs Birkerts. Mākslinieks – Juris Petraškevičs, foto – Indriķis Stūr-manis; tipogrāfija – Jelgavas ti-pogrāfija; izdevējs – Latvijas Nacio-nālās bibliotēkas Atbalsta biedrība.

Foto albumi• Valdis Brauns. Mūža mirkļi. Māks-

liniece – Marika Samardaka; ti-pogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; iz-devējs – Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija Dzīvesstāsts.

• Vladimirs Arhipovs. The Best of Nudes I. The Secret Diary. Māks-linieki – Vladimirs Arhipovs, Līga Krēže, Aleksandrs Rudenko, Alek-

sandra Arhipova; tipogrāfija – Jel-gavas tipogrāfija; izdevējs – Arkhi-pov Production.

• Sastādītāji Arnis Balčus, Alnis Stakle. Latvijas ainava. Dizains – Krišs Salmanis, foto – Arnis Balčus, Alnis Stakle, Ilze Vanaga, Reinis Hofmanis, Iveta Vaivode; tipogrāfi-ja – Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – Mūsdienu kultūras centrs Kultkom.

• Sastādītāja Šelda Puķīte. Edvards Steihens. Fotogrāfija/Photography. Māksliniece – Anta Pence, tipogrā-fija – Jelgavas tipogrāfija, izdevēji – Neputns, LNMM.

Nominētās grāmatas apskatāmas vairākās izstādēs: Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no 2. aprīļa līdz 2017. gada 1. aprīlim Jāņa Pāvila lasītavā M stāvā un izstādē 2015. gads Latvijas grāmat-niecībā Latvijas Universitātes Akadē-miskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā no 27. marta līdz 20. maijam.

Guna BīriņaLaikrakstam „Latvietis“

Latvijas grāmatizdevēju...Turpinājums no 7. lpp.

„Novērošana – Iztēle“Jāņa Šenberga (Jan Senbergs) darbu izstāde

Skats no izstādes.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

sFO

TO D

zidz

is G

rodz

s

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem, apsveikumiem, paziņojumiem.Cena $6 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $34.


Tā nu sanāca, ka Talsus skatīju visos ga-dalaikos. Rudenī un ziemā var labi redzēt baznīcas un daudzu ēku fasādes. Katru reizi, iebraucot Talsos, nākas iet garām ļoti nepa-rastai un senatnīgai ēkai Zvaigžņu ielā, pie bijušās (pirmās) Vilhelma Rodes dārzniecī-

bas. Uzkalnā atrodas sena kapliča ar vairākām kapa vie-tām, tā ir Heincu-Kupferu dzimtu kapliča, celta 1806. gadā jaunklasicisma stilā, vienādmalu trijstūra formā, kuras stū-rus rotā kolonnas. Kupferu dzimta vairākās paaudzēs bijusi slavena ar ārstiem, teologiem un tirgotājiem. No uzkalna paveras skats uz Dzirnavkalnu. Tā vienā nogāzē ir bijušais Talsu Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības depo (1874), un Ezera laukumā – Dižmāras tirgus vieta arī mūsdienās.

19. gadsimtā Kurzemē tika atjaunota katoļticība ar baz-nīcu būvēšanu. Talsu katoļu draudze saņēma dāvinājumā zemi ar divām ēkām un noteikumu, ka sarkano ķieģeļu ēka tiks pielāgota lūgšanu namam. 1983. gadā Romas pāvests Jānis Pāvils II par pirmo Latvijas kardinālu iecēla prāvestu Julijanu Vaivodu, kurš divus pirmskara gadus vadīja Tal-su katoļu draudzi. Baznīca vairākkārt pārbūvēta un tikai 2000. gadā tika pie ērģelēm. 2005. gadā Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīcai tika iesvētīti trīs jaunie zvani: Ticība, Cerība un Mīlestība.

Talsos vēl bez luterāņu un baptistu baznīcām Krievragkalnā pie Vilkmuižas ezera 1999. gadā (arhitekts Aivars Lācis) tika uzcelts pirmais pēckara laika Latvijā Septītās Dienas Adventistu dievnams.

Bet vecpilsētā, netālu no luterāņu baznīcas, Kalnu ielā atrodas bijušais ebreju lūgšanu nams, pārbūvēts ap 1854. gadu, trīsdaļīgās fasādes vidū niša – kā Jeruzalemes tempļa atdarinājums. Pašlaik bijušo sinagogu izmanto kā dzīvojamo ēku.

Ielai otrā pusē atrodas Latvijā visiem zināmais Tal-su Piensaimnieks, dibināts 1922. gadā, līdz 1940. gadam apvienojoties ar citām apkārtnes pienotavām, darbojās kā Talsu Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība. Nu jau vairāk nekā desmit gadus atzinību ir izpelnījies siers Talsu ritulis dažādās variācijās. Pati pienotava izskatās ļoti glīti – vis-caur balta, pat skurstenis, ar sakoptu apkārtni un blakus tai ir talsenieku ļoti iecienītā konditoreja Piena sēta, kurā var nopirkt pat lejamo pienu; kūkas, maizītes un kafija tiešām gardas, iesaku iegriezties, skaista vieta.

Pavisam netālu, mazliet no kalna lejā, ir ļoti skaists krustojums, un galvenais, ka ļoti sens, faktiski – senākais. Tas ir Ūdens un Kalēju ielas stūris ar skaisti koptu akmens-

dārzu (senās fo-togrāfijās redzēju agrākos pilsētas ūdens pumpjus, katrs iepakots savā koka na-miņā, visi vienā rindā). Šeit atro-das pilsētas vecā-kās dzīvojamās ēkas, arhitektū-ras pieminekļi, kuras joprojām tiek apdzīvotas. Tikpat sens ir ielas bruģis ar lietus ūdens no-teku vidū, tagad tāda ierīkota arī ielas malā. Ļoti senatnīga vieta,

nav horizontālas virsmas, viss ir slīpumā, turpat pa kreisi, augstāk kalnā luterāņu baznīca. Būsiet Talsos, noteikti sa-meklējiet Ūdens ielu!

Deportācijas nav metušas līkumu Talsiem; piemēram, Rožu ielas 7 nams: uz Sibīriju izsūtītā Talsu pilsētas advo-kāta Viļa Evaldsona (Kaijgara) dzīvojamā un kantora ēka, nacionalizēta un no 1945. – 1996. gadam šeit atradās Talsu Vēstures un mākslas muzejs. Šobrīd ēka ir privātīpašums, un tā tiek atjaunota, ievērojot visas prasības, un tā izskatās kā balta pils plašajā krustojumā.

1996. gada 21. decembrī Talsu novada muzejs svinī-gi atgriežas savās vēsturiskajās telpās Kārļa Mīlenbaha ielā 19. Vēsturiski tā ir barona Georga fon Firksa muižas dzīvojamā ēka. Pēc viņa repatriācijas uz Vāciju, 1923. gadā tajā tiek ierīkota Talsu Vidusskola/ģimnāzija un dibināts

Deviņu pakalnu pilsēta (4)Kurzemes skaistākās vietasNoslēgums. Sākums LL400, LL402, LL404.

Luterāņu baznīca.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Kupferu dzimtas kapliča.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Turpinājums 11. lpp.Katoļu baznīca.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

„Koklētājs“.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e


vēsturiskais muzejs. Muižas ēka būvēta neoklasicisma stilā ar augstu cokola stāvu. Vienlaicīgi ar muižas Villa Hoch-heim būvniecību Tiguļu kalnā, barons ierīkojis arī plašu parku. Šodien tas ir Talsu dendroloģiskais parks. Parks tiešām ir skaists – ar milzīgiem kokiem, dīķi un ozolu ale-ju, ar skaistu skatu lejā uz Talsiem (tikai ziemas laikā, kad kokiem nav lapu).

No Tiguļu kalna, pārejot uz Pilskalnu, paveras ļoti skaists skats uz Talsu ezeru un Ķēniņkalnu ar Koklētāju, kā arī uz Talsu pilsētu ar tās atspīdumu ezerā. Gar ezeru Pilskalna pusē ierīkota pastaigu taka – dēļu laipa; par visu padomāts. No Ķēniņkalna ziemas laikā var ieraudzīt to, ko vasarā slēpj koku lapas. Teika vēstī, ka kalnu ar cepurēm sanesuši ļaudis par godu kuršu ķēniņam Lamekinam. Ķē-niņkalna nogāze uz ezera pusi ir plānveidīgi veidota; vairā-kas terases, apaugušas jau lieliem kokiem, pilsētas kāpnes, kuras divu kilometru garumā savieno paugurus. Talsi ir ļoti fotogēniska pilsēta, skatoties uz to pār ezeru, liekas, ka skaties gleznā. Izstaigājot tikai to pilsētas daļu, ko augstāk aprakstīju, saproti, ka Talsi tik tiešām ir deviņu pakalnu pilsēta.

Es noteikti vēl atgriezīšos Talsos un ne reizi vien. Ne-pārbaudīts pali-ka arī fakts par zaļo autobusu ar deviņu pakalnu maršrutu. Talsi ir zaļi, sakopti, labiekārtoti un specifiski ar savu reljefu, ir ielas ar vienvirziena kus-tību; nav plašu-mu, viss ir tuvu stāvošs un drau-dzīgs; te jūties kā

Latvijā, jo Talsi noteikti ir vislatviskākā pilsēta.Uz atvadām iegriezos Talsu novada TIC, un šoreiz man

bija iespēja palūkoties uz pilsētu no Tautas nama tornīša un izstaigāt visas zāles un Radošās sētas darbnīcas. No sirds pateicos TIC speciālistēm un šoreiz tieši Bibijai Millerso-nei. Es noteikti vēl iegriezīšos pie jums, TIC-ā!

Ļoti ceru, ka esmu kādu ceļotāju ieinteresējusi par Tal-siem, sazinieties ar TIC un redzēsiet deviņu pakalnu pilsē-tas skaistākās vietas!

Aina GailīteLaikrakstam „Latvietis“

Deviņu pakalnu pilsēta (4)Turpinājums no 10. lpp.

Talsu novada muzejs.FO

TO A

ina

Gai

līte

Vecākā vieta Talsos.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Nams Rožu ielā 7.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Latviešu biedrī-ba Norvēģijā darbojas kopš 1952. gada. Sā-kotnēji biedrībai bija biedri gan Oslo, Ber-genā, Trondheimā un daudzās lielākās un mazākās vietiņās visā

Norvēģijā. Laika zobs ir darījis savu, un šodienas biedri visumā ir Oslo un Akershus apriņķī dzīvojošie latvie-ši. 2013. gadā tika dibināta Latviešu biedrība Norvēģijā – Bergenā. Šodien darbojas arī LBN nodaļa – biedrība

Kristiansandā un biedrība Olesundā (Ålesund).

Ņemot vērā minēto, LBN valde ierosina reģistrēt LBN reģionālu no-daļu – LBN Oslo un tagadējo LBN veidot kā jumta organizāciju visām Norvēģijas Latviešu biedrībām, tās valdē iesaistot visu biedrību pārstāv-jus, līdzīgi kā tas piemēram ir Zvied-rijā.

Gada sapulce priekšlikumam pie-vienojas, un dibina Latviešu biedrība Norvēģijā – Oslo. LBN biedrus un lī-dzekļus pārceļ uz LBN – Oslo.

Lai nodrošinātu valdes nepār-trauktu darbību, tad katru gadu pār-vēl pusi no valdes locekļiem. Valdē uz diviem gadiem ievēl Ilvaru Ragu un Iveti Priedi, bet vienu gadu Verneru Veliku un Ievu Halvorsen.

Par valdes priekšsēdi uz diviem gadiem ievēl Kārli Valdmani. Kasta-ņa skoliņa darbojas kā daļa no LBN – Oslo. Gada sapulce pieņem uzstādīto budžetu un vēl jaunajai biedrībai sek-mīgi darboties.

Harijs Valdmanis, OsloLaikrakstam „Latvietis“

Pārmaiņas latviešu organizācijās NorvēģijāGada sapulce Latviešu biedrībā Norvēģijā

skolotājus detaļās ar aģentūras vei-dotiem mācību materiāliem – gan tiešsaistē pieejamo Māci un mācies portālu, kā arī papīra formāta un elek-troniskiem izdevumiem, kā arī lietotni (app), ko var izmantot valodas mācī-

šanā.Skolotāji jau pieteikušies no Bris-

banes, Adelaides un Melburnas. Sid-nejas skolotāji un visi Sidnejas latvieši ar interesi par valodu un izglītību laip-ni lūgti 9. aprīlī uz šo konferenci, kur būs iespēja tikties ar zinīgiem lietpra-tējiem gan no Latvijas, gan tepat no Austrālijas.

Latvijas viesi pēc konferences do-sies arī uz Melburnu, kur viņiem nāka-majā nedēļas nogalē – 15. aprīlī – būs iespēja tikties ar Melburnas Latviešu pamatskolas un vidusskolas saimēm.

Daina GrosaLAAJ Skolu nozares vadītāja

Laikrakstam „Latvietis“

Skolotāju konference SidnejāTurpinājums no 5. lpp.


Vēl kā šodien at-ceros to dienu ar prie-ku – pirmā ziņa Ciema tapšanā. Svarīgākais mums bija, ka tā zeme tapa izvēlēta mūsu Mel-burnas pusē. Kaut arī mēs te bijām dzīvojuši

jau 10 gadus, bet nekad nebijām ie-vērojuši to ielu stūri, kas tagad pieder latviešiem. Ar steigu mašīnā, lai to apskatītu, jo no mūsmājām tas ir tikai 7 minūtes braucienā. Nevarējām īsti zināt, kur tās robežas sākas, kur bei-dzas; jāgaida, kamēr to kāds pastāsta. Arī privātmājas apkārtnē tikpat kā nav.

Pienāca tā diena, kad visus ieinte-resētos sagaidīja un ar tiem aprunājās tā laika valde. Tajos laikos vēl nebi-ja organizētas talcinieces vai palīgi. Katrs pielika palīdzīgo roku, kur va-jadzēja.

Pirms skats bija – augsts smilšu kalns skaisti saules apspīdēts. Tas

šodien neizskatās tik plašs un augsts, jo to sedz Ciema mājas un koptie dārzi.

Kalna galā stāvēja noīrēta kara-vāna, kur varēja dabūt dzeramos. Tā bija pirmā diena, kad es priecīgu prā-tu sāku strādāt Ciema labā un līdz šai dienai vēl neesmu beigusi. Ēdamo ne-kādu nevarēja piedāvāt, bija jāiztiek tikai ar biskvītiem. Par dzeramiem naudu neprasījām, bet to devām pret ziedojumiem. Nezinu, kam tā ide-ja radās, bet ienākumi trīskāršojās. Katrs maksāja, nesagaidot naudas iz-maiņu.

Tajos laikos nezinu, vai policija tik ļoti dzenāja mašīnas, nemaz ne-runājot par iepūšamiem; tādi vēl ne-maz nebija izgudroti. Cilvēki dzēra, un kad vairs nevarēja nostāvēt, sēdās mašīnā un brauca mājās. Mazāk bija nelaimes gadījumu uz ceļiem nekā šodien.

Es laikam novirzījos no temata par Ciema zemi. Ceļmalā mums bija atstā-

ta veca pussagruvusi mājiņa. Kādreiz te bija ābeļu dārzs; lielākā daļa no tā jau bija likvidēta, palikuši tikai veci ābeļu koki gar ceļmalu. Paziņoja, ka ābeles malku var dabūt katrs, zāģējot un vedot mājās.

Atkal viena gaiša doma – nav jā-rīko talka, lai iztīrītu palikušo dārzu. Kurš gan latvietis to nezin, ka augļu koku malka ir vislabākā žāvēšanai. Tajos laikos bija maz latviešu, kas ne-brauca zvejot zušus. Pēc pāris nedēļām vairs dārzā nebija nevienas ābelītes. Arī mūsmājās bija grēda ar smaržojo-šu malku.

Tā bija mūsu pirmā diena Ciemā. Pēc manām domām svētīgākais pasā-kums latviešu sabiedrībā. Vēl šodien, skatoties uz Ciema iedzīvotājiem, var redzēt. ka vecākam cilvēkam latviskā vide ir vispatīkamākā. Ceru, ka vēl ilgi mēs varēsim paturēt latviskumu, siltumu un mīlestību.

BetijaLaikrakstam „Latvietis“

Kā var aizmirst... Kā var aizmirst?Jancis par atmiņu

Cik savādi. Gandrīz vai visu mūžu tu esi dziedājis šīs rindiņas – gan šūpojot alus kausu rokās, gan veco dzies-mu kladi šķirstot, ar asarām acīs, un nekad

tev nav ne prātā nācis, ka varētu pie-nākt tāda diena, ka par aizmiršanas spēju tev nebūs nekādas rūpes – tā notiks automātiski, bez tavas palī-dzības. Atcerēšanās būs tā, kas tev sagādās galvas sāpes un lielus kreņ-ķus.

Tev gribētos izbaudīt kādu roman-tisku brīdi un tu mēģini iedomāties, kā tas toreiz bija, kad pirmo reizi iemīlējies meitenē? Tu sēdi kādas minūtes piecas un domā... Tu pakasi galvu un domā atkal... Kas par mei-teni? Par kādu meiteni tu tagad runā? Vai tad tu kādreiz biji tik garā vājš, ka varēji iemīlēties? Vai tik tev nenāk prātā kāds stāstiņš no kādas nesen la-sītas grāmatas...? Jā, jā... Ļoti iespē-jams; pag’ paskatīsimies, kas tā bija par grāmatu.

Grāmata? Kas par grāmatu? Tu veselu mūžību neesi pacilājis grāma-tu; – ko tu tagad muldies? Vai tad tu nupat neiesāki domāt par blondu mei-teni? Blondu? Varbūt bija ar blonda. Man vienmēr patikušas blondas sie-vietes... Bet kāds sakars blondīnēm ar pazudušām grāmatām? Man liekas, ka kāds te tīšām grib man samaisīt

galvu. Vai tad ir vajadzīgas grāmatu zināšanas, lai varētu iemīlēties? Kas tādas muļķības izdomājis? Prātiņ, nāc mājās!

Mīlestība pati ielec tev krūtīs – un sirdī ar – it sevišķi tā pirmā mīlestība. Ar otro un trešo... Nu ar tām ir bišķīt savādāk; tur tavs prāts ar maisās iekšā; sevišķi, ja tanī pirmajā tu kārtīgi ap-svilinājies.

Redz, tā vien liekas, ka man tā do-māšana šoreiz ritēs gludi un sakarīgi. Runājot par pirmo mīlestību...

Kā tad tur nu atkal bija? Meitene bija, to es skaidri atceros, bet vai vi-ņai bija balti vai melni mati, par to gan man drusku būs jāpadomā... Tik daudz gadiņu pa vidu aizvadīti; vai kāds brī-nums, ka krāsa izbalē?

Ielēca jau gan prātā – blonda, bet šinī vecumā tu, brālīt, visam, kas ie-lec prātā, nevari viss tūliņ ticēt. Un vai tas tiešām būtu tik svarīgi, at-cerēties matu krāsu? Lai cik man tā atmiņa varbūt reizēm paklibo, esmu pārliecināts, ka matu krāsa nebija noteicošā pie tās iemīlēšanās. Tur bija visa tā borģele kopā! Actiņas, lūpiņas – austiņas, mēlīte – rociņas, kājiņas un tur pa vidu ar... Ne vairs ēst gribējās, ne prasījās iet uz dīķī plunčāties, kā puikas bija pasākuši ik dienas darīt. Skaistā, smukā meitenī-te pa dīķiem nevazājās; laikam negri-bēja samērcēt sprogainos, dzeltenos matiņus. Redz’ nu – nekā neesmu

aizmirsis – blondie matiņi stāv acu priekšā kā šodien. Ar atmiņu man viss vēl kārtībā.

Vai, vai, – cik tas bija skaisti... Varēja vai iemīlēties... Pag, pag, – to jau laikam izdarīju ar... Jā, – noteikti iemīlējos. Citādi jau es nebūtu sācis rakstīt par iemīlēšanos. Galvā jau nu man vēl viss it kā vajag būt. Ar aknām varēja būt drusciņ labāk, un par nie-rēm ar ārsts sevišķi sajūsmināts nav. Bet par galvu neviens vēl nav sūdzē-jies.

Kur tad nu es paliku? Tā vien lie-kas, ka kaut kādu neizprotamu iemeslu dēļ netieku vaļā no blondiem matiem. Tie vien pa galvu vandās. Bet man taču esot jau sirmi mati.

Pats jau nu gan ar spoguļiem ne-krāmējos; nav nekāds prāta darbs samaitāt sev omu, bet ja vairāki pa-ziņas ir izteikušies par maniem sir-miem matiem, tad droši vien būs arī sirmi.

Lai nu tas būtu kā būdams, bet es esmu pārliecināts, ka maniem sirmiem matiem ar manu pirmo iemīlēšanos nav nekāda sakara. Pilnīgi pārlieci-nāts!

Kāds te kaut ko ir salaidis dēlī, bet man nav ne laika, nedz patikas citu kļūdas labot. Tādēļ vienkārši pielikšu punktu.

JancisLaikrakstam „Latvietis“

Mūsu pirmā diena „Ciemā“Betijas atmiņas


Šogad Lielā piekt-diena iekrita 25. mar-tā, Latvijas sēru dienā, kas arī ir Komunistiskā genocīda upuru piemi-ņas diena. 1949. gada 25. martā no Latvijas uz Sibīriju deportēja vairāk

nekā 42 000 Latvijas pilsoņu. Pēc da-žādu pētnieku datiem no 1940. gada

jūnija līdz 1953. gadam, kad nomira Staļins, Latvija bija zaudējusi 320 000 Latvijas pilsoņu; – deportēti, nošauti un bojā aizgājuši Padomju-Krievijas okupācijas varas tiešās politikas dēļ; cietumos miruši, nošauti un aprakti nezināmās kapu vietās, miruši Padom-ju-Krievijas vergu nometnēs un dažā-du piespiedu darbu vietās Sibīrijā.

Lai atzīmētu un pieminētu šo brutālo Padom-ju-Krievijas geno-cīdu pret latviešu tautu, mūsu tau-tieši sāka pulcēties pie Okupācijas muzeja 25. martā jau ap plkst. 12.00, lai pēc tam dotos gājienā un noliktu ziedus pie Brīvī-bas pieminekļa, kur arī piedalījās Latvijas valsts va-

došās personas, Latvijas Bruņoto spē-ku vadība/pārstāvji, ārzemju valstu vēstnieki un militārie atašeji, dzīvi palikušie izsūtītie (daudzi no viņiem tai laikā Sibīrijā bija bērna gados) un tautieši. Rīgas mērs Nils Ušakovs ne-bija nekur redzams.

Andrejs MežmalisLaikrakstam „Latvietis“

Dziesma, ar ko tu sāksies…

Ja gatavojieties iz-mantot šo recepti, tad, lūdzu, ievērojiet, ka šai receptei ir nepieciešami daudzi produkti un ne-

drīkst knapināties, bet drīkst aizvietot vienu produktu ar ko citu līdzīgu.

Sastāvdaļas:Solisti; Blice; Diriģents; Skaņu un

gaismu tehniķi; Kafija un tēja; Sviest-maizītes; smalkmaizītes; torte; rulete; Zāle; Smaidi, enerģija; Žūrija; Aktieri; Klausītāji

Pagatavošana:Paņem vēsu pēcpusdienu, kad

vējiņš skrien pa ielām, dauzīdamies starp ēkām un kniebjot sejā, ausīs, nu kur vien var tikt klāt! Tad klāt pielie-ciet jauku atmosfēru, gaišu telpu, so-listus, mūziķus un klausītājus. Bet ļoti svarīgi ir, lai šīs daļas samaisa kopā pareizā kārtībā.

Pāris stundas pirms tam pārlieci-nieties, ka ir čaklas rokas, kas sagata-vo ēdienu, ko pārdot kafejnīcā, novada mēģinājumu, sakārto zāli, lai var laicīgi sākt koncertu. Ievērojiet, ka šai recep-tei ir ļoti svarīgi, lai viss notiek laicīgi.

Sadaliet koncertu divās daļās. Ne-aizmirstiet, ka ir nepieciešami tuč tuč programmas pieteicēji, bet ar diviem pietiek.

Kā jau nopietnā ēdienkartē, ir ne-pieciešama amuse bouche (bouche ir mute), ar ko sākt. Pirmā koncerta daļa

šo vajadzību apmierina, lai gan šajā gadījumā būtu labāk to saukt par amu-se les oreilles (oreilles ir ausis), jo so-listi iepriecina ar dziesmām un mūziķi ar pavadījumu.

Tad vēl nepieciešamas tuč tuč gar-švielas. Šai gadījumā der humors, pie-mēroti kostīmi un parūkas:

Kad pirmā daļa ir nodziedāta, tad nepieciešams skatītājus fiziski uzsil-dīt, ņemot palīgā siltus dzērienus un uzkodas. Ja gatavojiet šo recepti, tad atceraties, ka nekādā gadījumā ne-drīkst izlaist šo daļu.

Šai receptei ļoti svarīga ir otrā kon-certa daļa. Te parādās R. Rasas blice, kas darbojas kā raugs, kas palīdzēs koncertam pacelties, sasniegt citu līme-ni. Kā jau parasti, galvenajam ēdienam nepieciešamas piedevas. Šajā gadījumā piedevas sastāv no jauniem muzikan-tiem, kas spēlē gandrīz neskaitāmus instrumentus un kopā ar blici padara visu krāsaināku – skaņa kļūst apjomī-gāka. Priecē diriģenta solo uzstāšanās, vokālisti, kas dzied līdzi solistiem, un Rīgas improvizācijas teātris.

Šīs receptes sāls līdz šim vēl nav mi-nēts. Tagad, pašās beigās, žūrija pieber mazliet sāli, asumiņu, bet, kā jau visi labi pavāri zina, sāli ir jāmāk pareizi lietot. Ja to lieto kā šajā koncertā, lai tas būtu pikantāks, tad jau ir labi. Ja pieliek par daudz, tad neko citu vairs nevar sa-garšot. Katrs dalībnieks koncertā izcē-lās ar savām spējām, savu paveikto, un viss kopā sanāca jauks veids, kā pavadīt piecas stundas pelēkā dienā... laikam pēc pedējiem dziesmu svētkiem ne-

viens neuzdrošinās īsāku laiku dziedāt!Paldies jauniešu korim Balsis (uz-

stāšanās kārtībā): Annija Paula Vu-cāne, Santa Svara, Akselis Rijkuris, Ernests Grietens, Beāte Karlsberga, Monta Elīna Ozoliņa, Ģirts Manfelds, Zane Skrauča; Undīne Apsāne, Sinti-ja Usāne, Beāte Zavadska, Elizabete Rapa, Gustavs Fricis, Elīne Avenīte, Jānis Muzikants, Jānis Kastanovsis, Rihards Lapiņš, Aija Dimza, Arvis Os-tovskis, Alise Baumane, Diāne Pran-de, Laima Vikmane, Kristaps Folk-manis, Elīna Čipāne, Laura Gribuste, Krisjānis Rapa, Anete Šķēle, Elīna Seile, Antra Dzērve, Viktorija Ledaka, Agrita Stepāne, Emīls Kraucis, Mārcis Ošiņš, Laura Nikola Silamedne, Alise Adoviča, Rihards Rudovičs.

Paldies diriģentam: Intam Tete-rovskim! Paldies mūziķiem! Paldies tehniskiem darbiniekiem... it sevišķi, kad koncerta laikā tika izsistas spul-dzes!

Ilona BrūvereLaikrakstam „Latvietis“

Jauniešu kora „Balsis“ solo koncertsRecepte: Kā pavadīt jauku pēcpusdienu ar koristiem Rīgā

Jauniešu koris „Balsis“.

FOTO

Val

dis O

šiņš

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienaGājiens no Latvijas Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim

Pulcēšanās pie Okupācijas muzeja.

FOTO

And

rejs

Mež

mal

is

Tuvojoties Brīvības piemineklim.

FOTO

And

rejs

Mež

mal

is


Rosināt diskusijas par luteriskās Baznīcas lomu un vietu Latvijas sa-biedrībā, tostarp, vai Baznīcai nepie-ciešamas pārmaiņas, bija sestdien, 27. februārī, Torņakalna baznīcā no-tikušās konferences rīkotāju mērķis.

Trīs Lutera draudzes mācītāji bija to septiņu garīdznieku vidū, kuri pērn parakstīja aicinājumu Par vienotu lu-terisko Baznīcu Latvijā. Konference bija mēģinājums spert nākamo soli – diskutēt par šiem jautājumiem publis-ki, un sarīkojumā ar priekšlasījumiem par Baznīcas pašizpratni bija aicināts uzstāties gan Latvijas Evaņģēliski lu-teriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags, gan prāveste no Zvied-rijas Ieva Graufelde, kura runāja Lat-vijas Evanģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) vārdā.

Pirms konferences medijiem tika piesūtīta Doma draudzes priekšnieka Kaspara Upīša vēstule, kurā teikts, ka abas luteriskās Baznīcas jau esot vienotas: „Latvijas Evaņģēliski lute-risko baznīcu un Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas vie-no kopīga izcelšanās, vēsture, valoda, ticība un sakramenti. Abas Baznīcas savā darbībā ievēro savu mītnes zemju Satversmes, likumus, bet savā iekšējā dzīvē ir patstāvīgas. Atbilstoši Kopī-gajiem noteikumiem abu Baznīcu sa-darbības koordinēšanai darbojas Sa-darbības padome.“ Taču konferences dalībnieks, LELBĀL paspārnē esošās Rīgas evaņģēliskās draudzes mācītājs Klāvs Bērziņš gan uzskata, ka Sa-darbības padomē ik gadu galvenokārt spriežot par to, kas pagājušajā gadā nav izdarīts... Un, kā ir reāli ar vienotī-bu dzīvē, rāda kaut vai viens piemērs – evaņģēliskā draudze īrēja telpas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, taču, kad evaņ-ģēliskā draudze ordinēja par mācītāju Ievu Puriņu, telpu noma ar ieganstu „turpmāk mums pašiem šajā laikā va-jadzēs šīs telpas“ tika atteikta. Jāpa-

skaidro, ka LELB sievietes neordinē un ir paredzējusi vasarā Sinodē lemt nostiprināt LELB satversmē normu, ka ordināciju drīkst lūgt tikai vīrieši.

Arhibīskaps Vanags priekšlasīju-mu konferencē iesāka ar atrunu, ka Sinodē tiks apstiprināts dokuments, kurā vesela nodaļa būs veltīta Baznīcas pašizpratnei, vīzijai un stratēģijai, taču pirms apstiprināšanas to citēt pāragri. „Baznīcas var meklēt salikt kopā dažā-dos veidos,“ sacīja arhibīskaps. „Baznī-cas sadarbojas vai apvienojas, vai no-dibina asociācijas pēc zemes, tautības, valodas, pēc kopīgas vēstures un citām svarīgām pazīmēm. Bet tā pazīme, pēc kuras Baznīcas var savienoties kopā tiešām patiesā vienībā, pēc manām do-mām, ir tas, ko var nosaukt par kato-lisko kultūru. Šeit, nepārprotiet, lietoju vārdu „katolisks“ teoloģiskā nozīmē, proti, senos laikos „katoliskā Baznīca“ bija sinonīms patiesai Kristus Baznīcai pasaulē.“ J. Vanags akcentēja, ka bieži vien notiekot tāda kā sedziņas staipīša-na starp Baznīcām, kura ir atvērtāka, un viņa formulējums – „Baznīca ir atvērta visiem, taču ne visam, vienojo-šajam faktoram iespējamās apvienoša-nas gadījumā jābūt ticības kodolam.“

Jāpiebilst, ka LELBĀL ir atvērtā-ka sievietēm, kas vēlas kalpot kā mā-cītājas, un vēl LELBĀL nenoraida ho-moseksuāļus, kas vēlas saņemt svēto vakarēdienu. Savukārt LELB uzskats arhibīskapa Vanaga formulējumā ir: „Ja Baznīca sāk svētīt cilvēkus, kas dara to, ko Bībele atzīst par grēku, mēs šos cilvēkus apdraudam.“

Prāveste Ieva Graufelde raksturoja, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskā baz-nīca ārpus Latvijas apvieno 96 drau-dzes (ASV, Kanādā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā un nu jau ir vairākas arī Lat-vijā) un tajās kalpo 70 mācītāji. Viņa minēja, ka pēdējā laikā notiek lielas pārmaiņas; no Latvijas uz citām zemēm emigrējušos LELB draudžu locekļus

aprūpē LELBĀL: „2012. gadā Sadarbī-bas komisijas sēdē tika nolemts: „Ņe-mot vērā to, ka daudzi LELB draudžu locekļi uz laiku maina savu dzīvesvietu un vēlas pilntiesīgi piedalīties vietējā draudzē, nezaudējot saiknes ar līdzši-nējo draudzi, LELB nav iebildumu pret to, ka viņu locekļi vienlaicīgi pieder kā-dai LELB un LELBĀL draudzei.““

Ieva Graufelde pauda: „Mēs no LELBĀL puses uzskatām, ka oktobrī uzrakstītā septiņu mācītāju vēstule ir sākums jaunam procesam, un šis fo-rums var būt telpa, kur par to diskutēt.“

Lutera draudzes mācītājs Kaspars Simanovičs kā konferences Luteris-kās Baznīcas loma Latvijas sabiedrī-bā iniciatīvas grupas dalībnieks vērtē, ka viens no pasākuma mērķiem ir sa-sniegts. Proti, šī bija pirmā reize, kad publiski diskutēts par jautājumiem, kuri urda daudzus kristiešus. Taču otrs mērķis – iezīmēt Baznīcas lomu sabiedrībā – sasniegts tikai daļēji, jo lektoru priekšlasījumos trūka secinā-jumu daļas, tie bija jāizdara klausītā-jiem pašiem.

UzziņaLatvijas luterāņiem raksturīgi, ka:• gandrīz 1/4 daļa tikpat kā nekad

neapmeklē dievnamu (to nedara arī 8% katoļu un 17% pareizticīgo);

• 7% luterāņu (arī 7% pareizticīgo) nekad nelūdz Dievu;

• 32% luterāņu (un 20% katoļu un 21% pareizticīgo) uzskata, ka Dievs nav persona, bet bezpersoniska augstāka būtne.

Avots – reliģiju pētnieka Valda Tēraudkalna priekšlasījums; dati no 2008. gadā veikta pētījuma.

Dace KokarēvičaLaikrakstam „Latvietis“

pirmpublicējums „Latvijas Avīzē“:

http://www.la.lv/risinajums-luterana-dubultpilsoniba/

Risinājums – luterāņa „dubultpilsonība“?Rosināt diskusijas par luteriskās Baznīcas lomu un vietu Latvijas sabiedrībā„Baznīca ir atvērta visiem, taču ne visam, vienojošajam faktoram iespējamās apvienošanas gadījumā jābūt ticības ko-dolam,“ uzskata LELB arhibīskaps Jānis Vanags.

latviešus, tādējādi kā pirmo atbalsta punktu apstiprinājām medicīniskās pa-līdzības defibrilatora iekārtas iegādi.

Arī turpmāk informēsim par LAAJ

darbību, atbalsta lūgumiem, nomet-nēm, to mērķiem un ikviena līdzdalības iespējām. Starplaikā aicinām sniegt at-sauksmes un ieteikumus http://laaj.org.au/kontakti/ un protams, ja vēl neesat, tad variet iestāties par LAAJ biedru.http://laaj.org.au/par-mums/ko-jus-

varat-darit/LAAJ Informācijas nodaļas vārdā:

Kristīne SaulīteLaikrakstam „Latvietis“

* http://www.laikraksts.com/raksti/6135

Ar skatu no malasTurpinājums no 3. lpp.

Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu krāsās!Abonements $50 par 10 numuriem, $95 par 20 numuriem vai $240 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

Abonementu var pieteikt un pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com


DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi31. martsGvido, Atvars1971. Mons. Dr. K. Ručs iecelts par latviešu un igauņu nacionālo pārstāvi pie Svētā Krēsla.

1. aprīlisDagnis, DagneJoku diena1896. rakstnieks, literatūras kritiķis Jānis Veselis.1906. aktieris Artūrs Filipsons.1910. gleznotājs, Zilā ota biedrs Kārlis Mednis.1921. likvidē Latvijas armijas virspa-vēlnieka posteni.1930. rakstnieks, inž. Juris Krādziņš.1938. tautsaimnieks, deputāts, bij. PBLA priekšsēdētājs Uldis Grava.1947. sabiedrisks darbinieks, bij. PBLA priekšsēdētājs Mārtiņš Sausiņš.

2. aprīlisIrmgardeStarptautiskā bērnu grāmatu diena

1876. militārais darbinieks, Latvijas skautu prezidents, LKOK ģenerālis Kārlis Goppers. PSRS okupācijas lai-kā apcietināts. 1941. g. 25. martā, 64 gadu vecumā, nošauts Ulbrokas mežā un aprakts masu kapā.1926. izglītības darbiniece – Melbur-nas vidusskolas direktore, zinātniece (mākslas vēsturniece) Anna Ziedare (dzimusi Vēvere).1946. jurists, ALT aktieris Egils Stokāns.1986. latviešu basketbolists Andris Biedriņš.

3. aprīlisDaira, Dairis1876. literatūras zinātnieks, rakstnieks Antons Birkerts.1961. medicīnas profesors Pēteris Dār-ziņš.1971. Latvijas futbolists Vitālijs Astaf-jevs.

4. aprīlisValda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

1621. Rīgu piemeklē postoši Daugavas palu plūdi.1871. Latvijas ģenerālis Andrejs Auzāns.1919. ALTA režisors Visvaldis Dulpiņš.

5. aprīlisAivija, Vija, Vidaga1906. aktieris, teātra darbinieks Pauls Melducis.1948. politologs, sociologs Dr. Uldis Ozoliņš.

6. aprīlisDzinta, Zinta, Vīlips, Filips1826. rakstnieks Juris Neikens (Neike-nu Juris).1871. rakstnieks Ernests Birz-nieks-Upītis.1926. Rīgā dzimis ASV komiksu māks-linieks Elija Katcs (pseid.: Gil Kane).1931. latviešu vēsturnieks un arheo-logs Ēvalds Mugurēvičs.1946. aktrise Lolita Cauka.1947. sabiedrisks darbinieks Jaunzē-landē Miervaldis Altments. ■

tās valodas mācīšanu saviem bērniem svešumā augot, bet par domāšanas un uztveres vidi, kādu mēs veidojam savā valstī ar plašsaziņas starpniecību. Tā vien liekas, ka mediju pārstāvjiem vieg-lākais un ātrākais ceļš kā sasniegt lielāku auditoriju un atpazīstamību ir visu novelt uz neizdarīgās valsts pleciem. Auditori-jai daudz nepievilcīgāka būtu pieeja, ja no medijiem tā saņemtu pretī jautāju-mus – un ko katrs no jums ir darījis vai var vairāk darīt savas dzīves uzlabošanā?

Es nezinu, ko patiesībā domā poli-tiķi un ierēdņi, kuriem ir plašsaziņas telpā jātaisnojas un jāsola, kādās kon-cepcijās un plānošanas dokumentos tiks risināti jautājumi un nodrošināts finan-sējums. Tomēr, pat ja viņi apzinās, ka ļoti daudzas lietas, kas tiek prasītas un sagaidītas no valsts, pirmkārt, ir cilvē-ku pašu atbildības un iespēju jautājums, tad diezin vai kāds to uzdrošināsies publiski pateikt, jo tiks nolinčots uz vie-tas. Tāpēc vien, ka liela daļa sabiedrības nav pieradusi dzirdēt patiesību un nevē-las arī pārāk iedziļināties lietas būtībā.

Mums ir bijuši daži gadījumi, kad Latvijas politiķi ir centušies skaidrot sabiedrībā nepopulāras lietas, piemē-ram, par padomju laika pensiju ne-esošajiem uzkrājumiem. Parasti šāda

skaidrošana beidzas diezgan skaudri, un ir vajadzīga ļoti bieza āda un stiprs raksturs, lai turpinātu darboties politi-kā, strādāt valsts un tautas labā.

Atbildēsim pašiNenoliedzami, ka vienmēr būs pa-

kalpojumi izglītības, veselības aprūpes un citās jomās, ko var un vajag nodro-šināt valstij, taču tas nenozīmē, ka pat šajās dzīves jomās cilvēkam nav nekā-das atbildības par paša dzīvi. Galu galā skolā neiemāca visu, kas dzīvē nepie-ciešams un noderīgs, un ļoti daudz ir jāapgūst pašam un ģimenes lokā. Tāpat ar veselību – no zināšanām par veselī-gu dzīves veidu un pastāvīgām rūpēm par savu ķermeni un garu ieguvējs jau būs neviens cits kā cilvēks pats.

Turklāt rūpes par sevis izglītošanu un savu veselību jau nav nekāds smags un nepatīkams pienākums pret valsti vai sabiedrību. Tas ir pienākums un at-bildība pašam pret sevi un savas labklā-jības vairošana. Ja mēs kā sabiedrība izvairīsimies par šādiem pienākumiem un atbildību pret sevi atklāti runāt plaš-saziņā, tad turpināsim dzīvot kā apbur-tā lokā, – kuļoties pa dzīves problēmām un vainojot valsti tā vietā, lai paši uzla-botu savu dzīvi un labklājību.

Te arī mans jautājums vecākiem, kuru bērni svešumā zaudē spēju sa-runāties dzimtajā valodā. Kā jūs varat

no sirds izrunāties ar saviem bērniem, ja viņi jau nerunā dzimtajā valodā vai runā arvien sliktāk? Vai tiešām jūs la-bāk varat savā starpā izrunāties svešā valodā, kura galu galā nav jūsu dzim-tā un kuru ne jūs, ne bērni nepārzināt pilnībā? Jeb varbūt jūs nemaz nerunā-jat un tikai gaidāt, kad Latvijas valsts nodrošinās viņiem valodas apmācību?

Paturēsim prātā, ka bērni aug ātri, un, ja nu Latvijas valsts nepaspēs vai pie-nācīgi labi neapmācīs jūsu bērnus latvie-šu valodā, vai tomēr lielākie zaudētāji ne-būsiet jūs paši un jūsu bērni, ja nebūsiet varējuši kārtīgi izrunāties savā starpā.

Dzimtās valodas mācīšana, kultū-ras mantojuma un dzīvesziņas nodo-šana saviem bērniem taču nav nekāds abstrakts pienākums saglabāt latviešu kultūru ārpus Latvijas. Tas, pirmkārt, ir vajadzīgs cilvēkiem pašiem, lai viņi var saprasties savā starpā ģimenē, un tad, ja tas būs izdevies, tad ieguvēja būs arī latviešu tauta un kultūra kopumā.

Par to, kā mēs dzīvojam savu dzīvi un kādas iespējas izmantojam, dzīves gaitā mums būs jāatbild pašiem sev, un brīdī, ja kaut kas būs neatgriezeniski nokavēts vai palaists garām pašu vainas dēļ, diezin vai mierinājumu sniegs doma, ka par to taču bija jāparūpējas valstij.

Sanita Upleja, brīvžurnālisteLaikrakstam „Latvietis“

Pirmpublicējums portālā irir.lv 23.03.16

Atbildība savā priekšāTurpinājums no 1. lpp.

nozīmē agresija, vēr�

Laikraksts 'Latvietis' 405 · Aizliegtais paņēmiens par latviešu bērniem Īri-jā un...

Documents

Transcript of Laikraksts 'Latvietis' 405 · Aizliegtais paņēmiens par latviešu bērniem Īri-jā un...