1 Sorosa fonda Latvija rkots diskusijas "Latvijas uzmjdarbbas vide - batuts vai skrejce?" kopsavilkums

Sorosa fonda Latvija rkots diskusijas

"Latvijas uzmjdarbbas vide - batuts vai skrejce?"

KOPSAVILKUMS

2014. gada 27. februr notika ceturt Sorosa fonda Latvija (SFL) rkot diskusija cikl Dzves kvalitte Latvij.

Diskusijas mris bija noskaidrot, cik veicinoa jaunu uzmumu veidoanai un esoo uzmumu izaugsmei ir

Latvijas uzmjdarbbas vide? K to ietekm valsts makroekonomiskie rdtji, nodoku politika un sabiedrbas

attieksme?

Diskusiju atklja Sorosa fonda Latvija programmu direktore Ieva Morica, to vadja enertikas eksperts Juris

Ozoli. Diskusij piedaljs Gatis Babauers, Rgas Tehnisks universittes profesors, Mrti Kazks,

Swedbank Latvija galvenais ekonomists, Krlis Krsli, Ventspils Augstskolas prorektors, Tlis Linkaits,

transporta nozares eksperts, Uldis Hmieevskis, SIA Vega1 valdes prieksdtjs, Gundars Skudri,

lauksaimnieks, Vides risinjumu institts, Inese Apse Apste, zmolvede, zmolu ligzda MATKA.

Atkljot diskusiju, ts vadtjs Juris Ozoli atsaucs uz iepriekjo diskusiju Ko sagaidm no augstks

izgltbas Latvij? , kuras laik tika analizti augstks izgltbas uzdevumi, taj skait, radot uzmumiem

nepiecieamo darbaspku un zinanas. Lai veidotu saikni ar iepriekjo diskusiju, Gatis Babauers, Rgas

Tehnisks universittes profesors, meklja atbildes uz jautjumiem, vai studenti ir gatavi kt par uzmjiem un

vai Latvijas vide ir uzmjdarbbu vecinoa?

G. Babauers uzsvra, ka ar izgltbu vien nepietiek, jo ir jbt videi, kur cilvks var realizt savas spjas.

Galvenais uzdevums, lai radtu jaunus produktus un uzmumus, ir attstt vidi, kur cilvki var realizt savu

potencilu, tai skait, jau augstskolu lmen. Studenti ir gan ar pietiekamu entuziasmu, gan spjm radt jaunus

konkurtspjgus uzmumus (piemram, RTU studentiem ir lieliski pankumi robotu tehnoloijs), tau eso

birokrtisk iekrta kav jaunu uzmumu attstbu. Galvenais izaicinjums, lai veidotu veicinou

uzmjdarbbas vidi ir, veidot prognozjamu likumdoanu, taj pa laik, iedroinot cilvkus radt jaunus

uzmumus.

Diskusiju turpinja Mrti Kazks, Swedbank Latvia galvenais ekonomists, kur akcentja Latvijas ekonomikas

pozitvos un negatvos aspektus.

K norda M. Kazks, ptot IKP dinamiku, Latvijas atganas pc krzes ir bijusi diezgan strauja. Kopum

Latvijas ekonomika aug un pckrzes atsitiens ir beidzies. Izaugsme ir sabalansta un tuvkajos gados t tiek

prognozta 4-5% procentu apmr. Latvijas atganos pckrzes gados veicinja eksports. Latvijai ir maza,

2 Sorosa fonda Latvija rkots diskusijas "Latvijas uzmjdarbbas vide - batuts vai skrejce?" kopsavilkums

atvrta ekonomika ar diezgan nelieliem ienkumiem un uzkrjumiem, ldz ar to galvenais izaugsmes virztjs bija

un bs eksports. Ja eksportam klsies labi, tad ar mjsaimniecbm bs labi, k ar mazajiem uzmumiem, kuri

ir vrsti uz iekzemes patriu. Pdj gada situciju raksturojot, tomr jatzst, ka eksporta apjomi ir mazi,

investcijas jau iepriekjos divos gados ir mazas, un mjsaimniecbu patri ir kuvis par lielko izaugsmes

vilcju. Pc M. Kazka domm, baas nkotn rada tiei nelielais investciju apjoms, jo, neinvestjot jaunos

produktos un lielks jauds, izaugsme bs lnka. Ja eksports ir vj, tad ekonomik ieplst mazk ldzeku, ldz

ar to gan jaunu darbavietu radana, gan ienkumu kpums bs lnks, un tas atspoguosies ar mjsaimniecbu

patria samazinjum. Latvijas prognozes vrtjot, baas ir par periodu ap 2016.gadu. o tendenci var vrtt k

ekonomikas pusma krzi (middle income trap) valsts sasniedz zinmu ienkumu lmeni un tad rodas

problmas ar straujku izaugsmi.

Sabalanstai un straujai izaugsmei savukrt ir nepiecieams strukturli kvalitatvks pamats. Vrtjot Swedbank

Baltijas jras indeksu, kur izvltas desmit jomas (uzmjdarbba, darba tirgus, nodoku politika, finanu tirgi,

rj tirdzniecba, izgltba, prvaldba, infrastruktra, loistika, inovcijas), var redzt, ka praktiski visos rdtjos

Latvija ir zem vidj lmea Baltijas jras reion, izemot darba tirgus un nodoku politikas jomas, kur Latvija

atbilst vidjam lmenim. Ja Latvija vlas turpint augt tikpat strauji k iepriekjos gados, tad bez labkm

institcijm, labkas uzmjdarbbas vides, kvalitatvkas izgltbas un strukturlm reformm tas nebs

iespjams, nordja M. Kazks.

Latvijas nodoku struktra parda, ka kopjais nodoku slogs ir zems, tau tas ir relatvi augsts darbaspkam. oti

augsta ar ir ienkumu nevienldzba. Plaisa starp zemiem un augstiem ienkumiem ir krietni plaka nek Eirop

vidji. Ldz ar to ir jmazina darbaspka slogs, lai mudintu jaunu darbavietu izveidi, samazintu darbaspka

izmaksas, tdjdi paldzot zemajiem ienkumu guvjiem.

M. Kazks atgdinja, ka, samazinot vienu nodokli, ir jpalielina cits, lai nemazintos kopjais nodoku apmrs,

kas Latvij ir saldzinoi zems (Latvij tas ir 27-28% no IKP, saldzinot ar Eiropu vidji -apmram 39% no IKP).

Ldz ar to ir loiski, ka ms daudzs joms procentuli no IKP trjam mazk nek Eirop. Savukrt, ja valsts

neiekas un nepalielina nodokus, tai nav ldzeku pensiju indekscijai un publisk sektora izdevumiem, kas aktvi

pieprasa palielinjumu savs joms, k ar reformm, kuras ir btiskas, lai veicintu izaugsmi nkotn. Algu un

pensiju nepalielinana nkotn nav iespjama. Reformu nestenoana, savukrt, nedos iespju nkotnes

izaugsmei. Ldz ar to nodoku palielinana ir ticamkais scenrijs. Jautjums ir par palielinjuma lielumu, kas

visdrzk bs nepietiekos, lai nosegtu reformas. Ekonomikas izaugsmes temps nkotn attiecgi bs diezgan

lns.

Uzmanba ir jvr ar nu ekonomikai, jo ts patsvars valst ir prk liels, kas trauc uzmjdarbbas attstbai.

nu ekonomikas samazinana nodrointu stabilku izaugsmi.

Darba tirgus Latvij pareiz ir visoptimistiskkais, tau ar pats riskantkais. Ja algu temps ir straujks nek

ragums, tad pieaug izmaksas, mazins konkurtspja un uzmjiem ir grtk prdot savas preces. Algu

kpums ir atbalstms, ja uzmums spj to atauties, respektvi, ja algu kpums iet roku rok ar ragumu.

Vrtjot pareizjo situciju, raguma kpums ir krietni zemks par algu kpumu, kas rada eksporta problmas,

bremz patriu un palnina ekonomisko izaugsmi, ldz ar to cilvkiem radsies vlme emigrt darba mekljumos.

Noslgum M. Kazks uzsvra, ka svargi ir skatties ne tikai uz odienu, bet ar tlk nkotn. Patlaban Latvijas

ekonomika bauda tdu k medus mnesi, jo pc oti spg krzes sitiena atlabana notiek, tau inerce, kas ms

palaik dzen, drz beigsies. Bez nepiecieamo izmaiu veikanas, nkotnes izaugsme bs apgrtinta.

Krlis Krsli, Ventspils Augstskolas prorektors, informja par Globls konkurtspjas ziojumu1 un Latvijas

sasniegtajiem indeksiem. K. Krsli uzsvra, ka, lai izprastu visus rdtjus, ir jiziet no metodoloiskajiem

1 http://www.weforum.org/reports/global-competitiveness-report-2013-2014

3 Sorosa fonda Latvija rkots diskusijas "Latvijas uzmjdarbbas vide - batuts vai skrejce?" kopsavilkums

rmjiem un jskats situcija kontekst. Un, ja ms gribam iegt prliecinous datus, ir jtaisa papildus ptjumi

par attiecgo indikatoru un jomu.

Globls konkurtspjas ziojum Latvija ir vien grup ar Igauniju, Lietuvu, Krieviju un li. s grupas valstis

atrodas proces no efektivittes vadtas ekonomikas uz inovciju vadtu ekonomiku.

Vrtjot Latvijas vietu 148 valstu vid (2013., 2014.), K. Krsli uzsvra, ka pc pamatprasbm (institcijas,

infrastruktra, makrovide) un efektivittes dzinuiem ms esam lab viet, respektvi, 40. un 41. Tas, kur msu

sasniegtais rezultts nav tik labs, ir inovciju faktoru zi, kur Latvija ierindojas 68. viet. Globls konkurtspjas

ziojuma datos atspoguojas ar 5 faktori, kas Latvij trauc uzmjdarbbai: birokrtija, nodoku likmes, piekuve

finansjumam, nodoku regulas, korupcija.

Tlis Linkaits, transporta nozares eksperts, sniedza ieskatu par Latvijas stvokli Baltijas jras reion. Pdjo

gadu laik Rietumu/Austrumu daljums Baltijas reion ir mazinjies. Ekonomisks atirbas starp valstm ir

izldzinjus, tau to nevar teikt par atseviiem reioniem.

Vrtjot Latvijas stvokli Baltijas reion, patreiz mums ir viens no zemkajiem IKP uz vienu iedzvotju, k ar

produktivitte ir zema. Pc T. Linkaia domm, eit vartu bt vainojama msu tautsaimniecbas vsturisk

struktra, k ar tas, cik makstspjgi ir msu uzmju klienti,un nepietiekams zinanas, kd veid radt

augstkas pievienots vrtbas produktus.

T. Linkaits uzsvra, ka pdjo gadu laik ir notikuas pozitvas izmaias ostu, dzelzcea un avicijas

infrastruktras attstb, tau autoceu zi mums vl joprojm ir slikta situcija. Uzmjiem, kuri eksport un

import, ir oti nozmgas transportanas izmaksas. Nav lielas starpbas, vai import vai eksport no Latvijas vai

citm Eiropas valstm uz zijas valstm, bet, ja no Latvijas veic preu maiu ar Eiropas valstm, tad attlums sk

splt btisku lomu izmakss.

Uldis Hmieevskis, SIA Vega1 valdes prieksdtjs, sniedza ieskatu SIA Vega1 darbb un ts lielkajos

izaicinjumos. Balstoties uz uzmuma piemriem, U. Hmieevskis pardja, ka mazas valsts uzmuma

specilistiem, kur daudzas zinanas uz vietas nav pieejamas, ir jspj izmantot fundamentls

pamatzinanas un pieredzi uniklu un pirmreizju produktu veidoan. ajos procesos btiska ir veiksmga

sadarbba ar pieredzjuiem rvalstu partneriem, k ar drosme un uzmba rvalstu pieredzi adaptt vietjiem

apstkiem. Uzmuma veikts inovcijas ir bijuas iespjamas, balstoties uz uzmuma specilistu pieredzi un

uzdrkstanos radt jaunu pievienoto vrtbu. Uzmuma pieredze ar rda, ka Latvij iegta izgltba nav rslis

darboties inovatvi.

Gundars Skudri, lauksaimnieks un zemsaimnieks, daljs ar savu pieredzi uzmumu grupas attstan, kas

darbojas joms no zemes izmantoanas ldz kosmosa tehnoloijm. G. Skudri daljs sav pieredz

uzmumu veidoan, uzsverot, ka jspj ne tikai izdomt, bet ar stenot idejas un dart lietas. G. Skudria

uzmumu grupas attstba ir loiski veidojusies uz iepriekjo darbu un pieredzes pamata ilgk laika period.

Inese Apse Apste, zmolvede no zmolu ligzdas MATKA, uzsvra, ka, strdjot ar daudziem uzmjiem, ir

secinjusi, ka vadmotvs uzmjdarbai nekad nav cipars vai teortiskas idejas. Motivciju uzmjiem var

atklt ar atbildi uz jautjumu ko tu gribi un kpc tu to dari?, un visbiek tie ir dzii persongi iemesli. Ldz ar to

zmolvedim ir jspj paldzt uzmjam atrast atbildi uz o jautjumu. Attstba un lietas notiek tur, kur cilvki

skaidri atbild uz o jautjumu. Latvij cilvki vl pagaidm oti baids no iracionlas pievienots vrtbas, tau, k

pierda veiksmgie pasaules piemri, k, piemram, Apple, inovatvie uzmumi fokusjas uz emocionlo

pievienoto vrtbu. Nosldzot diskusiju I. Apse- Apste uzsvra, ka ms visu laiku esam nodarbojuies ar

saredzamajm lietm, strdjui ar to, kas ir pieejams, bet, iespjams, Latvijas kultras mantojums ir lielk

inovcija; instrumenti, pakalpojumi, kuri rosina cilvkiem interesties par gargm vrtbm, ir jaun pievienot

vrtba.

4 Sorosa fonda Latvija rkots diskusijas "Latvijas uzmjdarbbas vide - batuts vai skrejce?" kopsavilkums

Diskusija pardja, ka, lai veidotu ilgtspjgu Latvijas ekonomiku, ir jrada tai veicinoa vide. Tda vide, kur

Latvijas jaunie potencilie zintnieki, inenieri un eksperti sptu izpausties un veicintu tehnoloisko progresu.

Latvija spj radt saretas tehnoloijas ar augstu pievienoto vrtbu, ko pierda esoo uzmju, jauno studentu

sasniegtais rezultts gan Latvij, gan rzems, tau liela loma ir valsts institcijm, lai rastu risinjumus faktoriem,

kas kav uzmjdarbbas attstbu. K lielkie izaicinjumi Latvijas uzmjdarbbai ir spja veidot

prognozjamu likumdoanu, esoo jauno talantu attstana, spja iedarbint jaunus ekonomiskos dzinuus un

cilvku spja uzdrkstties un rkoties.

Diskusijas videoieraksts ir pieejams: Pirm daa http://youtu.be/DaXvlWksq3I Otr daa http://youtu.be/EdYXIPJN-g0 J. Ozolia sagatavotais diskusijas dokuments, k ar prezentcijas ir pieejamas: http://ej.uz/SFLdiskusija-4-materiali