Kopsavilkums – 2016 - European Agency for Safety & Health … · · 2017-06-09līdzekļu...

Kopsavilkums 2016. gada ziojums

Droba un veselba darb skar ikvienu no mums. Ieguvums jums. Ieguvums jsu uzmumam.

Eiropas Darba drobas un veselbas aizsardzbas aentra


Eiropas Darba drobas un veselbas aizsardzbas aentra EU-OSHA 1

Europe Direct dienests jums paldzs rast atbildes uz jautjumiem par Eiropas Savienbu

Bezmaksas tlrua numurs (*):

00 800 6 7 8 9 10 11 (*) Informciju sniedz bez maksas, tpat ar lielk daa zvanu ir bezmaksas (izemot daus

operatorus, viesncas vai taksofonus). Papildu informcija par Eiropas Savienbu ir pieejama portl Europa (http://europa.eu). Luksemburga: Eiropas Savienbas Publikciju birojs, 2017. gads ISBN 978-92-9496-322-2

ISSN 1977-2556

doi: 10.2802/356388

Kataloga numurs: TE-AF-17-001-LV-N

Eiropas Darba drobas un veselbas aizsardzbas aentra, 2017. gads Reproducana ir atauta, ja tiek nordts avots.

Attli

Titullapa: SHUTTERSTOCK/Branislav Nenin, SHUTTERSTOCK/science photo,

SHUTTERSTOCK/bikeriderlondon, EU-OSHA/Stoyko Sabotanov



Eiropas Darba drobas un veselbas aizsardzbas aentrai (EU-OSHA) 2016. gads bija nozmgs, izplatot ziojumus, kuri saistti ar vairkiem vriengiem projektiem. o projektu skait bija Eiropas uzmumu aptaujas par jaunajiem un nkotnes riska veidiem (ESENER-2) otrais izdevums un liels Eiropas Parlamenta ierosints projekts Droks un veselgks darbs jebkur vecum darba drobas un veselbas aizsardzba darbaspka novecoanas kontekst.

Veselbai nekaitgu darbavietu kampaai 2016.-2017. gads bija oti veiksmgs, un aj posm ieviesa vienkri lietojamu elektronisko rokasgrmatu un datu vizualizcijas rku. ie sasniegumi bija iespjami, pateicoties EU-OSHA darbinieku neatlaidgam darbam un apmbai, k ar valstu kontaktpunktiem un kampaas partneriem.

1 Bt gataviem prmaim EU-OSHA 2016. gad ska jaunu projektu, kur ilgs 2 gadus: Prognou ptjums par jauniem un nkotnes riskiem darba drobas un veselbas aizsardzbas jom saistb ar informcijas un komunikcijas tehnoloijm un darba veikanas vietu ldz 2025. gadam. Projekt tiks ptts, k darba aizsardzbu ietekminformcijas un komunikcijas tehnoloiju attstba un darba veikanas vietas maia. Papildus tam, ka rezultti rosins diskusiju par iespjamo politiku un paskumiem, tie ar sniegs informciju ES un valstu politikas veidotjiem un socilajiem partneriem.

Trs ekspertu prskata publikciju autori EU-OSHA uzdotajam ptjumam par kolektvo pakalpojumu izmantoanu, robotiku un sniegumu uzlabojom zlm ar saviem darbiem iepazstinja EU-OSHA valdes seminr 2016. gada janvr. Tika uzskts darbs pie vl divm prskata publikcijm par 3D drukanu un darbinieku uzraudzbas programmatru, kuras publics vlk 2017. gad.

2 Fakti un skaiti 2.1 ESENER (Eiropas uzmumu aptauja par jaunajiem un nkotnes

riska veidiem) 2014. gad otrs ESENER aptaujas laik tika analiztas gandrz 50 000 darbavietu 36 valsts. Par to publicja prskata ziojumu 2016. gada mart, un 2016. gada novembr Eiropas Komisijas Darba drobas un veselbas aizsardzbas padomdevju komitejas plenrsd iepazstinja ar divu papildinoo ptjumu1 secinjumiem. 2016. gad sks divi citi padziintie ptjumi par 1) psihosocilo risku prvaldbu un 2) par darba drobas un veselbas aizsardzbas prvaldbas praksm, un rezulttus publics 2018. gad. Ar ESENER-2 konstatjumiem iepazstinja paskumos, kuri notika valsts un

1 Darbinieku iesaistana darba drobas un veselbas aizsardzbas prvaldb, tostarp galvenais ziojums, kopsavilkums un

septii valstu ziojumi, k ar Kopja analze par trs galvenajm aptaujm saistb ar DDVA: ESENER-2, LFS 2013 ad hoc modulis par nelaimes gadjumiem darb un ar darbu saisttm veselbas problmm un 6. EWCS, kura publicta k galvenais ziojums un k kopsavilkums.

EU-OSHA, Shutterstock/science photo

https://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/publications/future-work-crowdsourcing/viewhttps://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/publications/future-work-crowdsourcing/viewhttps://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/publications/future-work-robotics/viewhttps://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/publications/future-work-performance-enhancing-drugs/viewhttps://osha.europa.eu/en/surveys-and-statistics-osh/esenerhttps://osha.europa.eu/sites/default/files/ESENER2-Overview_report.pdfhttps://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/publications/worker-participation-management-occupational-safety-health/view



starptautisk lmen. Viens no beidzamajiem projektiem bs ESENER-2 novrtana, kura paldzs izstrdt ESENER-3 aptauju, kuru veiks 2019. gada skum.

2.2 Prskati par darba aizsardzbu 2016. gad tika pabeigts 3 gadu pilotprojekts Droks un veselbai nekaitgks darbs jebkur vecum darba droba un veselbas aizsardzba novecojoa darbaspka kontekst. T galvenais mris bija uzlabot drobu un veselbu darb td kontekst, ko rada izaicinjumi, kuri saistti ar novecojou darbaspku, un paldzt politikas izstrdei aj jom. Ziojuma galvenie rezultti un secinjumi ir iekauti dokument Droks un veselbai nekaitgks darbs jebkur vecum visprjais, galgais analzes ziojums.

Skotnjos rezulttus im 3 gadus ilguajam projektam publicja 2016. gad, lai vartu noteikt efektvu politiku, stratijas un praktisku pieeju darba vides prvaldbai jo pai mikrouzmumos un mazos uzmumos (MMU). Ziojums Darba aizsardzbas paskumi mikrouzmumos un mazos uzmumos Eiropas Savienb SESAME projekts apstiprina MMU nozmbu ES ekonomik, tau ar uzsver baas saistb ar darbinieku drobu un veselbas aizsardzbu un izce faktorus, kas ietekm DDVA darba aizsardzbas sistmas darbbu mazos uzmumos. 2017. gad publics citu ziojumu par MMU darbinieku un panieku perspektvu.

2016. gad tika turpints darbs pie projekta par ar darbu saisttm slimbm un traucjumiem. Literatras prskatu pirmajam projektam Rehabilitcija un atgrieans darb pc saslimanas ar vzi publicja 2017. gada 4. februr, kas ir Pasaules aundabgo audzju diena. Literatras prskatu citiem projektiem2 publics vlk 2017. gad.

Ar vl vienu darba aizsardzbas projektu Darba aizsardzbas izmaksas un ieguvumi ir paredzts noteikt darba aizsardzbas vrtbu un nozmbu sabiedrbai, lai paldztu politikas veidotjiem, ptniekiem un starpniekiem pieemt informtus lmumus par nozares politiku un praksi. Skotnjais datu prskatanas projekts Nelaimes gadjumu darb un arodslimbu izmaksu aprinana: Eiropas datu avotu analze tika publicts 2016. gad. Projekta otr posma pirmo dau uzska 2016. gad. Datu vizualizcijas rku ieviess vlk 2017. gad, pc tam izveidos skku izmaksu modeli.

2 paas slimbas, kas saisttas ar bioloisku aentu iedarbbu darba viet; metodika, pc kuras nosaka ar darbu saisttas

slimbas, izmantojot aizsardzbas vai brdinjumu sistmas.

EU-OSHA, Adam Skrzypczak

EU-OSHA, Emmanuel Biard

https://osha.europa.eu/en/themes/osh-management-context-ageing-workforce/ep-osh-projecthttps://osha.europa.eu/en/themes/osh-management-context-ageing-workforce/ep-osh-projecthttps://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/publications/safer-and-healthier-work-any-age-final-overall-analysis-report-0/viewhttps://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/publications/safer-and-healthier-work-any-age-final-overall-analysis-report-0/viewhttps://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/publications/contexts-and-arrangements-occupational-safety-and-health-micro/viewhttps://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/publications/contexts-and-arrangements-occupational-safety-and-health-micro/viewhttps://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/publications/contexts-and-arrangements-occupational-safety-and-health-micro/viewhttps://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/publications/rehabilitation-and-return-work-after-cancer-literature-reviewhttps://osha.europa.eu/en/themes/good-osh-is-good-for-businesshttps://osha.europa.eu/en/themes/good-osh-is-good-for-businesshttps://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/publications/estimating-cost-work-related-accidents-and-ill-health-analysis/viewhttps://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/publications/estimating-cost-work-related-accidents-and-ill-health-analysis/view



3 Darba aizsardzbas prvaldbas instrumenti OiRA ir EU-OSHA galven tmeka platforma, kura Eiropas uzmumiem nodroina bezmaksas interaktvus tiesaistes rkus darba vides risku novrtanai. Rki ir pielgoti dadu nozaru un valstu kontekstu vajadzbm. OiRA tmeka vietni uzlaboja 2016. gad, un 2017. gada janvr t atska darboties. Ldz 2016. gada beigm bija publicti vairk nek 100 OiRA rku, un ar o rku paldzbu tika veikti vairk nek 50 000 riska novrtjumu. OiRA kopiena ir projekta galven veiksmes atslga. Visu 2016. gadu EU-OSHA un kopiena ciei sadarbojs, lai vairotu informtbu par OiRA. EU-OSHA ar izstrdja OiRA rku kopu, kura sks darboties 2017. gad un paldzs paplaint OiRA sasniedzambu Eirop.

EU-OSHA ar apmusies atbalstt citu darba vides e-rku izstrdi un popularizanu. Tlab Bilbao 2016. gada septembr notika seminrs par e-rkiem. Eksperti sniedza prezentcijas par tematiem, kuri ietvra gan prskatus par e-rku izstrdi, gan to, k izveidot mobilo lietotni tikai ar pieciem soiem! Vl viens seminrs par e-rkiem ir plnots 2017. gada septembr. T temats bs saistts ar bstamajm vielm, liekot uzsvaru uz 2018.-2019. gada Drou un veselbai nekaitgu darbavietu kampau.

4 Informtbas paaugstinana 4.1 Kampaas Izvrtjot 2014.-2015. gada Drou un veselbai nekaitgu darbavietu kampau: Veselgas darba vietas uzvar stresu, tika secints, ka kampaa bija veiksmgka nek visas iepriekjs kampaas. kampaa bija patiess prmaiu katalizators. EU-OSHA risins daas identificts nepilnbas, piemram, vairk pielgos kampaas materilus valstu kontekstam un secinjumus izmantos, veidojot 2018.-2019. gada Drou un veselbai nekaitgu darbavietu kampau.

2016.-2017. gada Drou un veselbai nekaitgu darbavietu kampau: Dros un veselgs darbs jebkur vecum oficili uzska 2016. gada 15. aprl. T pievras preventvu paskumu nozmgumam, saglabjot ilgtspjgu darba dzvi vis darba dzves laik.

EU-OSHA valstu kontaktpunktu tkls ir ikvienas Drou un veselbai nekaitgu darbavietu kampaas pamats, jo t kontaktpersonas koordin kampau valsts lmen. Vii organiz daudzveidgas kampaas aktivittes, piemram, paskumus, plasazias ldzeku un sabiedrisko attiecbu akcijas, un, pateicoties viu aktvai iesaistei, kampaas laik ir skaidrots, kd veselgas un ilgtspjgas darbavietas ir svargas darbiniekiem jebkur vecum.

Kampa izmantoja daudz izdales materili, tostarp kampaas vadlnijas, kas pieejama 25 valods. Ldz decembra beigm bija izplatti apmram 800 000 kampaas materilu vienbu. s kampaas produktu skait bija E-cevedis Veselbai nekaitgas darbavietas jebkur vecum un tiesaistes vizualizcijas rks Droks un veselgks darbs jebkur vecum, kur lietotjiem auj interaktvi ptt informciju.

Kampaas Dros un veselgs darbs jebkur vecum uzskana Brisel 2016. gada aprl

EU-OSHA, Michael Chia

https://oiraproject.eu/en/https://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/tools-osh-managementhttps://osha.europa.eu/en/healthy-workplaces-campaigns/healthy-workplaces-manage-stresshttps://osha.europa.eu/en/healthy-workplaces-campaigns/healthy-workplaces-manage-stresshttps://osha.europa.eu/en/healthy-workplaces-campaigns/2016-17-campaign-healthy-workplaces-all-ageshttps://osha.europa.eu/en/healthy-workplaces-campaigns/2016-17-campaign-healthy-workplaces-all-ageshttps://osha.europa.eu/en/healthy-workplaces-campaigns/2016-17-campaign-healthy-workplaces-all-ageshttps://osha.europa.eu/en/healthy-workplaces-campaigns/2016-17-campaign-healthy-workplaces-all-ageshttps://healthy-workplaces.eu/en/national-focal-pointshttps://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/e-guide-all-ageshttps://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/safer-and-healthier-work-any-age-data-visualisation-tool



Eiropas Ned drobai un veselbai darb, kura notika no 24. ldz 28. oktobrim, vis Eirop risinjs simtiem paskumu, lai populariztu kampaas vstjumu. EU-OSHA un viens no kampaas plasazias ldzeku partneriem PPE.org organizja tieraides Twitter trzanu, un kampaas plasazias ldzeku partneriem bija iespja intervt Dr. Sedlatschek.

Kampa iesaistjs vairk nek 100 oficilo kampaas partneru un 34 kampaas plasazias ldzeku partneri. Oficilie kampaas partneri 2016. gad rkoja vairkus paskumus, tostarp labas prakses apmaias paskumus uzmumos Ideal Standard un Lego. Oficilie kampaas partneri ar izveidoja Drou un veselbai nekaitgu darbavietu oficilo kampaas partneru vadbas grupu, kuras nolks ir izstrdt un popularizt labas prakses apmaiu un kopgu apmcbu.

Kampau popularizja socilajos plasazias ldzekos (#EUhealthyworkplaces), zis un kampaas bietenos.

obrd notiek gatavoans 2018.-2019. gada Drou un veselbai nekaitgu darbavietu kampaai: Veselbai nekaitgs darbaviets prvalda bstams vielas.

4.2 Izpratnes vairoanas paskumi 2016. gada novembr DOK Leipzig festivl Veselbai nekaitgu darbavietu filmu balvu ieguva Jakob Schmidt par savu filmu Bt skolotjam (Zwischen den Sthlen). Filma ir emocionls ststs par trs jaunu skolotju pirmo pieredzi, strdjot skol, kur izststts iejtgi un ar humoru. Tomr to psihosocilo risku attlojums, ar kuriem nkas saskarties jauniem skolotjiem, izraisa skattjos prdomas. Filmai izveidos subtitrus 13 valods, un to izplats DVD formt valstu kontaktpunktos.

Neviena Veselbai nekaitgu darbavietu kampaa nebtu pilnga bez Napo filmas. Lai populariztu 2016.-2017. gada Drou un veselbai nekaitgu darbavietu kampau, tika izveidota jauna filma Napo film ... Atpaka veselg nkotn. 2016. gad tika turpinti rkkopas Napo skolotjiem popularizanas paskumi, un obrd ir pieejama versija ehu valod.

EU-OSHA visa gada garum organizja vairkus paskumus, tostarp Eiropas dienas svinbas 9. maij. Septembr t ar rkoja seminru 19. Eiropas Veselbas forum Gatein un piedaljs 12. Pasaules

konferenc par traumu profilaksi un drobas veicinanu Tamper, kas ar notika septembr. Tpat EU-OSHA piedaljs 12. Pasaules konferenc par traumu profilaksi un drouma veicinanu Prg un ES Slovkijas prezidentvalsts konferenc Bratislav ie abi paskumi notika oktobr. Decembr Brisel notikuaj ES Aentru forum dalbnieki bija ES aentras, ieinterests personas un politikas veidotji, un tie piedaljs augsta lmea prruns.

5 Zinanu tklu veidoana OSHwiki ir EU-OSHA daudzvalodu tmeka sadarbbas platforma, kura lietotjiem auj veidot un kopgot zinanas par DDVA tiesaist. EU-OSHA 2016. gad popularizja OSHwiki tmeka vietni, lai paplaintu ts lietotju kopienu un zinanu bzi. T rezultt tika publicti jauni raksti, k ar rediti

Via Storia and the Napo Consortium

https://healthy-workplaces.eu/en/european-week-safety-and-health-workhttps://twitter.com/search?q=%23EUhealthyworkplaces&lang=enhttps://healthy-workplaces.eu/en/newshttps://healthy-workplaces.eu/en/healthy-workplaces-newsletterhttps://healthy-workplaces.eu/en/healthy-workplaces-newsletterhttps://osha.europa.eu/en/healthy-workplaces-campaigns/future-campaignshttps://osha.europa.eu/en/healthy-workplaces-campaigns/future-campaignshttps://osha.europa.eu/en/healthy-workplaces-campaigns/awards/hw-film-awardhttps://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/napo-safety-smilehttps://www.napofilm.net/en/napos-films/napo-back-healthy-futurehttps://www.napofilm.net/en/napos-films/napo-back-healthy-futurehttps://www.napofilm.net/en/using-napo/napo-for-teachershttps://oshwiki.eu/wiki/Main_Page



un tulkoti jau esoie. Pc priekizptes veikanas saistb ar OSHwiki nkotni EU-OSHA obrd izstrd ilgtermia stratiju platformai.

Citas EU-OSHA tklu veidoanas aktivittes 2016. gad galvenokrt tika fokustas uz aroda izcelsmes aundabgo audzju novranu, vairojot informtbu un daloties ar labas prakses pieredzi. T ciei sadarbojs ar Eiropas partneriem, veidojot Cevedi par kancerognm vielm, lai pildtu vienoans saistbas, kuras parakstja 2016. gada 25. maij. Cevedis veidots saska ar Direktvas par kancerogniem un mutagniem (2004/37/EK) piedvtajm izmaim, kuras paredztas, lai mazintu darba mju pakauanu kancerognu iedarbbai. EU-OSHA ar atbalstja Eiropas Komisiju direktvas prskatanas laik, piedaloties sanksms un videokonferencs.

6 Tklu veidoana un korporatv komunikcija Valde sanksm 2016. gad vienojs par direktora lguma turpmku pagarinanu uz 5 gadu termiu un nolma, ka birojam jdarbojas k OiRA koordincijas komitejai. EU-OSHA prrunja svargus tematus ar dadm padomdevju grupm, un ie temati attiecs uz valstu kontaktpunktu lomu komunikcij un kampau veidoan (komunikcijas un veicinanas padomdevju grupa) un stratiju 2018.-2019. gada Veselbai nekaitgu darbavietu kampaai (komunikcijas un veicinanas padomdevju grupa un darba aizsardzbas ekspertu zinanu padomdevju grupa).

Eiropas lmen EU-OSHA turpinja veidot attiecbas ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju, sniedzot konsultcijas par darba aizsardzbas jautjumiem un piedaloties nozaru socil dialoga komitejs. Apmekljot Parlamenta Nodarbintbas un socilo lietu komitejas sanksmes, t regulri kontaktjs ar Eiropas Parlamenta deputtiem un vairoja informtbu par savu darbu. EU-OSHA ar saglabja cieas darba attiecbas ar socilajiem partneriem un Eurofound.

Lai sasniegtu savus mrus, EU-OSHA paaujas ar uz savu partnerbu ar valstu kontaktpunktiem un Eiropas Biznesa atbalsta tklu (EEN). Pirmo reizi kontaktpunktu nobeiguma sanksm 2016. gad piedaljs EEN darba aizsardzbas vstnieki. Saska ar komunikcijas partnerbas projektu EU-OSHA sadarbojas ar EEN, lai veicintu darba aizsardzbas jautjumu risinanu MMU. 2016. gad bija nozmgs EEN darba aizsardzbas vstnieku pieaugums no 17 vstniekiem 2015. gad ldz 28 vstniekiem 2016. gad.

Ar EU-OSHA tiesaistes kltbtne 2016. gad bija vr emama: visas tmeka lapas kop apmeklja vairk nek 2,4 miljoni apmekltju, un turpinja pieaugt EU-OSHA kltbtne socilajos plasazias ldzekos viss platforms (Twitter, Facebook, LinkedIn un YouTube), piemram, Twitter gadjum par 19 %, saldzinot ar 2015. gadu. Ar EU-OSHA tiesaistes bietenam OSHmail pieauga abonentu skaits, un tas sasniedza 73 000.

EU-OSHA ir sei valstu kontaktpunkti Rietumbalknu valsts un Turcij, tdjdi atbalstot Eiropas trspusjo darba aizsardzbas struktru. Darbu ar m valstm atbalsta Pirmspievienoans paldzbas instruments (IPA). atbalsta rezultt tikai 2016. gad vien vairk nek 200 darba aizsardzbas jomas profesionu un socilo partneru no m valstm varja piedalties mcbu kursos, nodarbbs un seminros. nozmg informcijas apmaia paldzja labk izprast darba aizsardzbas praksi Eirop un uzlaboja socilo dialogu reion.

https://osha.europa.eu/en/themes/dangerous-substances/roadmap-to-carcinogenshttps://osha.europa.eu/en/legislation/directives/directive-2004-37-ec-carcinogens-or-mutagens-at-workhttps://osha.europa.eu/en/legislation/directives/directive-2004-37-ec-carcinogens-or-mutagens-at-workhttps://www.eurofound.europa.eu/http://een.ec.europa.eu/https://twitter.com/eu_oshahttps://www.facebook.com/EuropeanAgencyforSafetyandHealthatWorkhttps://www.linkedin.com/company/european-agency-for-safety-and-health-at-workhttps://www.youtube.com/user/EUOSHAhttps://osha.europa.eu/en/oshmail-newsletter



K PASTT ES IZDEVUMUS

Bezmaksas izdevumi

Viens eksemplrs:

ar EU Bookshop starpniecbu (http://bookshop.europa.eu).

Vairk nek viens eksemplrs vai plakti/kartes:

Eiropas Savienbas prstvniecbs

(http://ec.europa.eu/represent_lv.htm),

Eiropas Savienbas delegcijs valsts, kas nav ES dalbvalstis

(http://eeas.europa.eu/delegations/index_lv.htm),

ar Europe Direct dienesta starpniecbu

(http://europa.eu/europedirect/index_lv.htm)

vai piezvanot uz tlrua numuru 00 800 6 7 8 9 10 11 (zvanana bez maksas no jebkuras vietas

Eiropas Savienb) (*).

(*) Informciju sniedz bez maksas, tpat ar lielk daa zvanu ir bezmaksas (izemot daus operatorus, viesncas

vai taksofonus).

Maksas izdevumi

Ar EU Bookshop starpniecbu (http://bookshop.europa.eu).

http://europa.eu.int/citizensrights/signpost/about/index_en.htm#note1#note1



Eiropas Darba drobas un veselbas aizsardzbas aentra

12 Santiago de Compostela, E-48003 Bilbao, Spnija lr.: +34 944358400 Fakss: +34 944358401 E-pasts: [email protected]

http://osha.europa.eu

Eiropas Darba drobas un veselbas aizsardzbas aentra (EU-OSHA) paldz padart Eiropas darbavietas drokas, veselbai

nekaitgkas un ragkas. Aentra veic

ptjumus, izstrd un izplata uzticamu,

ldzsvarotu un objektvu informciju par darba

drobu un veselbas aizsardzbu, k ar

organiz informatvas Eiropas lmea

kampaas. Aentra, ko Eiropas Savienba

izveidoja 1994. gad un kuras mtne atrodas

Bilbao, Spnij, apvieno prstvjus no

Eiropas Komisijas, dalbvalstu valdbm,

darba devju un darbinieku organizcijm, k

ar vadoos ekspertus no 28 ES dalbvalstm

un rpus tm.

mailto:[email protected]://osha.europa.eu/

1 Bt gataviem prmaim2 Fakti un skaiti2.1 ESENER (Eiropas uzmumu aptauja par jaunajiem un nkotnes riska veidiem)2.2 Prskati par darba aizsardzbu

3 Darba aizsardzbas prvaldbas instrumenti4 Informtbas paaugstinana4.1 Kampaas4.2 Izpratnes vairoanas paskumi

5 Zinanu tklu veidoana6 Tklu veidoana un korporatv komunikcija

/ColorConversionStrategy /CMYK /ColorImageAutoFilterStrategy /JPEG /ColorImageDepth -1 /ColorImageDict > /ColorImageDownsampleThreshold 1.50000 /ColorImageDownsampleType /Average /ColorImageFilter /DCTEncode /ColorImageMinDownsampleDepth 1 /ColorImageMinResolution 150 /ColorImageMinResolutionPolicy /OK /ColorImageResolution 300 /ColorSettingsFile () /CompatibilityLevel 1.3 /CompressObjects /Off /CompressPages true /ConvertImagesToIndexed true /CreateJDFFile false /CreateJobTicket true /CropColorImages false /CropGrayImages false /CropMonoImages false /DSCReportingLevel 0 /DefaultRenderingIntent /Default /Description > /DetectBlends true /DetectCurves 0.10000 /DoThumbnails false /DownsampleColorImages false /DownsampleGrayImages false /DownsampleMonoImages false /EmbedAllFonts true /EmbedJobOptions true /EmbedOpenType false /EmitDSCWarnings false /EncodeColorImages true /EncodeGrayImages true /EncodeMonoImages true /EndPage -1 /GrayACSImageDict > /GrayImageAutoFilterStrategy /JPEG /GrayImageDepth -1 /GrayImageDict > /GrayImageDownsampleThreshold 1.50000 /GrayImageDownsampleType /Average /GrayImageFilter /DCTEncode /GrayImageMinDownsampleDepth 2 /GrayImageMinResolution 150 /GrayImageMinResolutionPolicy /OK /GrayImageResolution 300 /ImageMemory 524288 /JPEG2000ColorACSImageDict > /JPEG2000ColorImageDict > /JPEG2000GrayACSImageDict > /JPEG2000GrayImageDict > /LockDistillerParams false /MaxSubsetPct 100 /MonoImageDepth -1 /MonoImageDict > /MonoImageDownsampleThreshold 1.50000 /MonoImageDownsampleType /Average /MonoImageFilter /CCITTFaxEncode /MonoImageMinResolution 300 /MonoImageMinResolutionPolicy /OK /MonoImageResolution 1200 /Namespace [ (Adobe) (Common) (1.0) ] /NeverEmbed [ true ] /OPM 1 /Optimize false /OtherNamespaces [ > > /FormElements true /GenerateStructure false /IncludeBookmarks false /IncludeHyperlinks false /IncludeInteractive false /IncludeLayers false /IncludeProfiles false /MarksOffset 6 /MarksWeight 0.25000 /MultimediaHandling /UseObjectSettings /Namespace [ (Adobe) (CreativeSuite) (2.0) ] /PDFXOutputIntentProfileSelector /UseName /PageMarksFile /RomanDefault /PreserveEditing true /UntaggedCMYKHandling /LeaveUntagged /UntaggedRGBHandling /UseDocumentProfile /UseDocumentBleed true >> ] /PDFX1aCheck false /PDFX3Check false /PDFXBleedBoxToTrimBoxOffset [ 0 0 0 0 ] /PDFXCompliantPDFOnly false /PDFXNoTrimBoxError true /PDFXOutputCondition () /PDFXOutputConditionIdentifier () /PDFXOutputIntentProfile (Coated FOGRA39 \050ISO 12647-2:2004\051) /PDFXRegistryName (http://www.color.org) /PDFXSetBleedBoxToMediaBox true /PDFXTrapped /False /PDFXTrimBoxToMediaBoxOffset [ 0 0 0 0 ] /ParseDSCComments true /ParseDSCCommentsForDocInfo true /ParseICCProfilesInComments true /PassThroughJPEGImages false /PreserveCopyPage true /PreserveDICMYKValues true /PreserveEPSInfo true /PreserveFlatness false /PreserveHalftoneInfo false /PreserveOPIComments true /PreserveOverprintSettings true /StartPage 1 /SubsetFonts false /TransferFunctionInfo /Remove /UCRandBGInfo /Preserve /UsePrologue false /sRGBProfile (sRGB IEC61966-2.1)>> setdistillerparams> setpagedevice

Kopsavilkums – 2016 - European Agency for Safety & Health … · · 2017-06-09līdzekļu...

Documents

Transcript of Kopsavilkums – 2016 - European Agency for Safety & Health … · · 2017-06-09līdzekļu...