Māra Rone

Braucot pa autoceļu Valmiera — Mazsa-laca, iepretī Vecates pagasta centram braucējuskatienu arvien piesaista ar izdomu izveidotādekoratīvo augu dobe. No agra pavasaralīdz pat salam tur kaut kas plaukst un zied.Blakus dobei pašlaik bagātīgi un koši sazie-dējusi dāliju kolekcija. Ziedošā ceļmala kļu-vusi par vienu no Vecates vizītkartēm. «Lies-mai» palaimējās satikt tās veidotājus un ko-pējus, vecatiešus REGĪNU KVETKOVSKUun GUNĀRU BERGU.

Vaicāti, kā radusies doma intensīvas satiksmesceļa malā radīt vienmēr ziedošu saliņu, abi pa-stāstīja: «Dzīvojam tepat Vecates centrā vienāno daudzdzīvokļu mājām. zeme ir mūsu. Tā

atrodas pašā ceļa malā, tādēļ, dārzu veidojot,nolēmām, lai tuvāk ir skaistums sev un citiempar prieku, bet tālāk nost no acīm lai viss izaugkā kārtīgā sakņu dārzā laukos. Pietiek tur vietasarī zālājam — trušu barībai. To mums daudz!Kad izlēmām veidot dekoratīvo augu dobi, ne-gribējām kļūdīties, tādēļ talkā aicinājām mūspusēpopulāro daiļdārznieci zentu Skrastiņu. Pēcviņas ieteikuma tad arī visu te izveidojām, sa-meklējām un sastādījām augus. Dobē ir pakādam mūžzaļajam skujenim, kā arī daudzga-dīgās ziemcietes. Ir arī rozes, vasaras puķes unpat pa kādam eksotiskam augam — pasūtītamno dārzkopības kataloga. Stādījumi tiek izgais-moti ar saules bateriju lampiņām.»

Dārzā daudzviet jūtama saimnieku radošāizdoma. Nu kaut vai kupica! Kas gan tur īpašs,

bet šajā oāzē zemes robeža iezīmēta ar glītiveidotu laukakmeņu krāvumu. Gan skaisti, ganarī praktiski, jo var piesēst un par savu dārzkopjadarbu papriecāties. Uzzinām, ka dālijas esotpārpalikums no Gunāra agrāko gadu dālijugumu biznesa. Neesot vairs tik daudz kā agrāk,bet arī ar atlikušo kolekciju nākoties pietiekaminoņemties. Gumus ziemojot tepat daudzdzīvokļumājas pagrabā. Gunārs vēl strādājot par algotunaktssargu, bet Regīna kopš maija algotu darbuvairs nestrādājot. Dārzs arvien prasa laiku unuzmanību, bet dod arī pretī. Abi saka: «Kadviss te uzzied, ar patiku un prieku nākam šeit.Dzīvojot Vecates centrā, no pašiem vien atkarīgs,cik katrs savu roku un izdomu pieliek, laimums apkārt būtu sakopta un skaista vide.Mēs citādi neprotam!»

VALMIERA | BEVERĪNAS NOVADS | BURTNIEKU NOVADS | KOCĒNU NOVADS | MAzSALACAS NOVADS | NAUKŠĒNU NOVADS | RŪJIENAS NOVADS

Komanda.lv1. līgas spē-le futbolā VALMIE-

RA GLASS VIA — Gro-biņas SC sestdien, 23. sep-tembrī, pl. 16.00 J. Daliņastadionā. Ieeja bez mak-sas, visi laipni aicināti.

Kā informē VAS «Lat-vijas Valsts ceļi», līdz

piektdienas vakaram plkst.20 būs slēgta dzelzceļapārbrauktuve Dzelzavā uzreģionālā autoceļa Lubāna— Dzelzava (P83). Ap-braukšana caur Cesvaini.Visā valsts teritorijā turpi-nās autoceļu remontdarbi.Ceļinieki atgādina, ka uzRīgas apvedceļa A4 pietilta pār Mazo Juglu notiekbūvdarbi un satiksme turtiek organizēta pa vienuceļa joslu. Lai arī darbdie-nās tur strādā satiksmes re-gulētāji, satiksme var būtpalēnināta, īpaši virzienāuz Saulkalni, tādēļ ieteiktsizmantot citus maršrutus.KĻŪDAS LABOJUMS.Manas vainas dēļ laikraksta21. septembra numurā rak-stā «Kad kartupeļu ražalietus mākoņiem jāzog»nepareizi nosaukts koo-peratīvs, uz kuru no «Jaun-ozoliem» ved graudus.Graudus ved uz kooperatīvaVAKS bunkuriem. Atvai-nojos Ilmāram Immuram.Aivars Ustups

Laikraksts Ziemeļvidzemē | www.eliesma.lv | eliesma@eliesma.lv | Nr. 147 (14 130) | Piektdiena, 2017. gada 22. septembris | Cena € 0,60

Kristaps Valters:rezultātu uzreiznegaidiet!__________ 3. lpp.

Anda Munkevica:stikls vēl arvienatklājas un atklājas__________ 6. lpp.

ĪSzIņASRUDENIM SĀKOTIES. Vecatē pašā ceļa malā košu dāliju ziedu sveicienu garāmbraucējiem sūta šā nelielā ceļmalas dārza saimniekiRegīna Kvetkovska un Gunārs Bergs. Paldies par to! Ārijas Romanovskas foto

Koši ziedošā ceļmalā Vecatē

Ja sinoptiķu prognozes par siltu un saulainulaiku nedēļas nogalē piepildīsies, reģionos varētusākties kartupeļu masveida novākšana. LatvijasLauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC)augkopības speciālisti atgādina — atkarībā notā, cik mitrs bijis lauks, jāparedz iespējas kartu-peļu apžāvēšanai un jāatceras, ka pārlieku lielāmitrumā bijušus kartupeļus nedrīkst atlasīt stā-dāmajam materiālam.

Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļasvecākais dārzkopības speciālists skaidro: «Parpārmērīga mitruma ietekmi uz kartupeli liecinapalielinātas elpošanas atveres — lenticellas, kassaskatāmas ar neapbruņotu aci. Tās ir kā balti

punktiņi vai nelieli, it kā nedaudz pūkaini, plan-kumiņi. No tiem nav jābaidās: bumbuļiem no-nākot normālos apstākļos un apžūstot, kvalitātenetiek ietekmēta. Taču pastāv risks, ka caur šīmatverēm bumbulī var iekļūt bakteriālo puvju ie-rosinātāji, un tie vienkārši sapūs, inficējot arī ve-selos.

Kā rīkoties, lai sekmīgāk novāktu kartupeļus?Izvēlas laukus vai to daļas, kas ātrāk apžūst

un kur ir iespējams uzsākt vākšanu.Paredz vietu iepriekšējai apžāvēšanai pirms

bumbuļu novietošanas pastāvīgai glabāšanai. Japastāv risks attīstīties bakteriālajām puvēm, tadjāatceras, ka kartupeļus nedrīkst žāvēt ar siltugaisu +15 līdz +20OC, jo tas var izraisīt bakte-riālo puvju ļoti strauju tālāko izplatību. Ventilā-cijai jāizmanto +12 līdz +13oC, tātad vēss gaiss.Saglabājoties siltam laikam, ar āra gaisu var ven-tilēt tikai veselos bumbuļus. Riskam pakļautie

jāventilē tikai ar iepriekš nedaudz atdzesētugaisu, lai samazinātu gaisa mitrumu.

Kad žāvēšana ir pilnībā pabeigta, jāveic kar-tupeļu papildu šķirošana pirms ievietošanas no-liktavā glabāšanai.

Ja augsnes mehāniskā sastāva dēļ bumbuļi ie-vērojami aplipuši ar augsnes daļiņām, noderēsšķirošanas galds ar birstēm, jo īpaši tad, ja kar-tupeļos izplatīts melnais kraupis vai rizoktonija,kas ietekmē bumbuļu izskatu.

Saglabājoties sausam laikam, ja platības ļauj,var veikt apžāvēšanu uz lauka, izmantojot kar-tupeļu racējus vai kombainam nolaižot lejātransportieri un noberot kartupeļu bumbuļus uznovāktām vagu vietām.

No laukiem, kur kartupeļu bumbuļi ilgstošibijuši ūdenī vai pārmērīgā mitrumā, nevajadzētuatlasīt stādāmo materiālu.

Ilze Rūtenberga-Bērziņa

Kā saglābt kartupeļus

Bekojot neaizmirsti:«Liesma» oktobrim pasūtāma līdz27. septembrim!

ļoti nopietns politiskais zemtekstsir ieilgušajam, tehnokrātiskajam unārēji garlaicīgajam strīdam par LatvijasMobilā Telefona un Lattelecom ne-/ap-vienošanu. To apliecina (vienmēr tikflegmatiskā) vides un pašvaldību mi-nistra pēkšņais emociju izvirdums šo-nedēļ, asi uzbrūkot abu uzņēmumumazākuma akcionāram Telia.

Kaspars Gerhards (portālā diena.lv)skarbi pieteica līdz šim diplomātiski no-klusēto: lēmums par sakaru uzņēmumunākotni, kas valdībai jāpieņem 5. oktobrī,ir kļuvis par nacionālās pašcieņas jautā-jumu. Tāpēc lai nekādi lepnie aizjūraskungi necenšas komandēt suverēnas valststelekomunikāciju politiku!

Protams, nacionāļu ministrs, divkaujuterminoloģijā izsakoties, tikai pacēla cim-du, ko, publiski izaicinot mūsu valdību,

tai pie kājām meta ziemeļu un Baltijasvalstīs dominējošais sakaru uzņēmums.Telia amatpersona laikrakstam Dienasniegtā intervijā (6. septembra numurā)biedēja Latvijas sabiedrību: ja uzņēmumusneapvienos, ziemeļnieki vairs to attīstībāneieguldīs nekādus līdzekļus. Viņi tadtikai «pumpēs» ārā dividendes, kas aizceļosuz kompānijas galveno mītni Stokhol-mā.

Tie bija precīzi nomērķēti draudi —iepriekšējos gados tieši Latvijas valsti,vairākuma akcionāru, interesēja vienīgiiekasēt sev pienākošos peļņas tiesu. Tagadvaldībai, ja tā nepiekāpjas Telia vēlmēm,būtu jāatbild par investīcijām LMT vaiLattelecom attīstībai. Taču mēs visi pārāklabi zinām, ka valstij ar brīvu naudu irproblēmas... Un Telia prasmīgi uzspiedauz šo vājo vietu.

Esmu gan dzirdējis zinātājus teicam,ka sakaru uzņēmumiem pašiem ir iekrātaspietiekamas naudas rezerves, lai tie īstenotutālākas izaugsmes plānus — valsts makstraucēts netikšot. Abu (bet šķiet, ka īpašiLMT) interesēs ir palikt pastāvīgiem na-cionāliem uzņēmumiem un (citēju) «no-

darbināt latviešu smadzenes» — izstrādātsavus produktus un pakalpojumus, tosarī eksportējot kaimiņiem un citviet pa-saulē. Nevis, kā jau esmu te augustā rak-stījis, pārvērsties Telia filiālēs, kas tikailabo sakaru torņus, piesūta klientiem rē-ķinus un iekasē naudu.

Lai apliecinātu ambīcijas ar taustāmiemdarbiem, vakar LMT izrādīja žurnālistiemsavu speciālistu veikumu militāro tehno-loģiju izstrādē — topošo valsts aizsardzībasmobilo informācijas platformu Viedsargsun vēl citus «gadžetus». Šāda platforma(tapusi sadarbībā ar Aizsardzības minis-triju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiemun Rīgas Tehnisko universitāti) tikšotpiedāvāta arī citu NATO valstu armijnie-kiem. Vēl LMT sola veidot «mobilo ki-berpoligonu» bezvadu sakaru drošībaspārbaudēm.

Valdība jau pietiekami nelokāmi augustāpateica, ka valsts akcijas ziemeļniekiemnepārdos. Viens no argumentiem bija dro-šības apsvērumi — vēlme kontrolēt savussakaru tīklus. Tāpēc Telia šantāžas centieniuztur nopietnas aizdomas, ka LMT unLattelecom sapludināšanā slēpjas iespēja

juridiski un grāmatvediski samainīt valstsun ziemeļnieku kompānijas lomas, pēdējaikļūstot par vairākuma akcionāru, pat gal-veno noteicēju.

Līdz šim vien Māris Kučinskis valdībābija konsekvents sakaru politikas suve-renitātes sludinātājs. Gerharda, Nacionālasapvienības galvenā ministra, demaršs pretTelia apliecina, ka premjers var rēķinātiesar visas šīs partijas atbalstu. Tātad sarunasar mazākuma akcionāru var izvērstiesļoti skarbas.

Iespējams, citos apstākļos Arvils Aše-radens, atbildīgais par dialogu ar Telia,dusmotos vai vīpsnātu par valdības kolēģauzdrošināšanos nelūgti iemaldīties eko-nomika ministra «lauciņā». Tagad labākpaklusēt un iekļauties ierindā, citādi vēlsabiedriskā doma ieskaitīs viņu «zviedrupakalpiņos».

ziemeļnieki par vēlu sāka īstenot vēlmipārņemt LMT un Lattelecom. Valda Dom-brovska vai Laimdotas Straujumas rātnajāsvaldībās Telia savu panāktu, tikai uzsitotknipi. Šai valdībai, izrādās, interesē nevien budžeta skaitļi, bet arī tik netveramalieta kā nācijas pašcieņa.

Piektdien, 2017. gada 22. septembrī | KOMENTĀRS. VIEDOKļI Liesma | www.e lies ma.lv2

DainisLemešonoks,īpaši «Liesmai»

Drošības, pašapziņas un smadzeņu jautājums

Twitter sienaĪsumā par aktuālo Latvijā

Labklājības ministrija septembra bei-gās un oktobra sākumā rīkos reģionālosseminārus Valmierā un Jelgavā, kuraicinās piedalīties darba devēju, sociālopartneru, valsts un pašvaldību institūcijupārstāvjus, lai kopīgi meklētu atbildesun diskutētu par optimālākajiem risi-nājumiem bērnu pieskatīšanas elastīgupakalpojumu nodrošināšanā vecākiemar nestandarta darba laiku.

Komentē projekta «Elastīga bērnuuzraudzības pakalpojuma nodrošināšanadarbiniekiem, kas strādā nestandartadarba laiku» vadītāja IVETA BALTI-ņA:

«Katrs trešais Latvijas iedzīvotājsstrādā nestandarta darba laiku. Ir daudzprofesiju, kur jāstrādā maiņu darbā, kāarī vakaros, naktīs un brīvdienās. Kodarīt šādās situācijās? Jautājums, kasaktuāls joprojām. Vecākiem ir grūtībassaskaņot nestandarta darba laiku ar pa-rastiem bērnu aprūpes pakalpojumiem,jo klasiska bērnudārza darba laiks irno septiņiem rītā līdz septiņiem vakarā.Turklāt likums vecākiem nosaka pie-nākumu bērnu līdz septiņu gadu vecu-mam neatstāt bez pieaugušā uzraudzī-bas. Principā veidojas gandrīz strupceļš.Bērnu aprūpes nepieejamības gadījumāšādi darbinieki ir spiesti samazināt no-darbinātības apjomu, strādāt nepilnu

laiku vai vispār pārtraukt darba attiecībasuzņēmumos ar nestandarta darba lai-ku.

Bet nav tā, ka risinājumu nevaratrast. Kopš 2015. gada septembra Lab-klājības ministrija īsteno projektu «Elas-tīga bērnu uzraudzības pakalpojumanodrošināšana darbiniekiem, kas strādānestandarta darba laiku». Tiek izveidotsilgtermiņa modelis šo pakalpojumusubsidēšanai, tādējādi veicinot vecākunodarbinātību un darba un ģimenesdzīves saskaņošanu. Tas nozīmē, kareģistrētā aukle vai iestāde 20 stundasnedēļā (80 stundas mēnesī) pieskatadarbinieka bērnu jebkurā darbiniekanestandarta darba laikā no pulksten 18līdz 8 darba dienās, brīvdienas vaisvētku dienās.

Izmantot šādu bērnu uzraudzībaspakalpojumu ir iespēja vecākiem, ku-riem ir vismaz viens bērns vecumā noviena gada līdz sešiem gadiem un ne-standarta darba laiks vismaz reizi divāsnedēļās. Nestandarta darba laikā vartikt iekļauts arī laiks līdz divām stundām,kas vajadzīgs vecāka nokļūšanai uzdarbu un no tā, ja šis laiks iekrīt projektānoteiktajā nestandarta darba laikā.

Būtiskākais, ka maksu par pakalpo-juma izmantošanu pilnībā vai daļējipašlaik sedz no projekta līdzekļiem.

Bet uzņēmumi, kas piedalās šajā pro-jektā, nodrošina bērnu uzraudzības pa-kalpojuma līdzfinansēšanu saviem dar-biniekiem.

Taču šis ir pilotprojekts jeb izmēģi-nājuma projekts, lai pārbaudītu šādasatbalsta sistēmas nepieciešamību unpieprasījumu no uzņēmumu un ģimeņupuses. No vienas puses par šāda pa-kalpojuma lietderību šaubu nav, betno otras tas kaut ko maksā, un pagaidāmprojekta īstenošanai ir pieejams arī Ei-ropas finansējums. Bet pēc gada tasbeigsies.

Tāpēc ir nepieciešams sākt diskusijasar darba devējiem, sociālajiem partne-riem, darbiniekiem, kuri ir un nākotnēvarētu būt potenciāli ieinteresēti šādapakalpojuma izmantošanā, kā arī paš-valdībām. Sabiedrībā vajadzētu domātpar to, kādi būtu optimālie pakalpojumaieviešanas un finansēšanas mehānismipēc Eiropas Savienības līdzfinansējumabeigām.»

Jāatgādina, ka pašlaik projekts tiekīstenots 30 Latvijas uzņēmumos, kurosir jāstrādā vakara vai nakts stundās,brīvdienās vai svētku dienās. Valmierāprojektā iesaistījās AS «Valmieras stiklašķiedra», «Maxima», Vidzemes slim-nīca.

Sagatavojusi Ilze Kalniņa

Diskutēs par atbalstu ģimenēm

Mūrmuižā viesojas pārstāvji noGīterslo apriņķa (15. septembrī):

Brīvprātīgajiem samaksāt par iz-braukumu pēc izsaukuma... Man ter-mins «brīvprātīgais» gan īsti ar sa-maksu nesaistās. Ielūkojos «mātē Goog-lē» un Wikipēdijā atradu brīvprātīgādefinīciju, un tā ir: «Brīv-prātīgais ir persona, kaspēc pašas vēlēšanās atvēllaiku un enerģiju dar-biem, kas nes labumu ci-tiem un visai sabiedrībai kopumā, darotto brīvprātīgi un bez atlīdzības», res-pektīvi, Beverīnas novadā darbojas ne-vis BUB, bet gan algoti darbinieki,

kas nav nekas slikts, tik vajadzētu būtprecīzākiem ar terminiem. Valmierie-tis

Mammas tomāti — paši labākie!(19. septembrī):

Atkal laikam jāteic paldies dabai,konkrēti gēniem... zirdziņu Rūdis būtu

priecīgs, ja redzētu, kasno mazdēla izaudzis. Janu latvietim kaut kādsdarba, neatlaidības vai

talanta gars ir iekšā, tad agri vai vēluizlauzīsies uz āru, varbūt citādā izskatā,bet būs. Lai nu slavenajam šefpavāramar mammas atbalstu veicas!

Miera vārdā (20. septembrī):Lai nu būtu kā būdams, tomēr obli-

gātā militārā dienesta laikos vismazkādu daļu no tā jauniesaukto pulka,kurā arī visādu ņuņņu netrūka, par cil-vēkiem pataisīja. Nezinu, vai tas būtuvajadzīgs pilnīgi visiem bez izņēmuma,bet nav jau nekāds noslēpums, ka mūs-dienu diezgan tizlajai (fiziski) podziņuspaidītāju paaudzei, kam ne skola, neģimene nekādus vīriešu lietas nevariemācīt, militārā disciplīna un stingrībanāktu drīzāk par labu. Nevajag jau trīsgadus dienēt, pietiktu ar īsāku laiku,bet stāja un disciplīna vīrieti ceļ, nevispazemo.

Lasītājs internetā Liesmai

ELIESMA.LV

LIESMAS VIESIS | Piektdien, 2017. gada 22. septembrīLiesma | www.e lies ma.lv 3

Guntis Vīksna, teksts un foto

Tā sola basketbolistu Valterudinastijas pagaidām pēdējais pro-fesionālā līmenī uzspēlējušais puisisKristaps, ko Valmierā toreizējovalsts čempionu Valmiera/ORDOformā laukumā ieraudzījām pērnāssezonas izskaņā. Tobrīd ar viņa unlīdz šim ekskluzīvākā valmieriešuleģionāra pieredzējušā Eirolīgascentra Dora Fišera duetu tika sais-tītas mājinieku vismaz bronzas ce-rības Latvijas čempionāta izslēg-šanas spēlēs. Tomēr liktenis izspē-lēja ļaunu joku ar Kristapa veselību,un pēc nepilnām divām spēlēmviņš uz savu jauno komandas biedrusērīgo sezonas finišu jau noraudzījāsno rezervistu soliņa nekustināmāgala. Taču KRISTAPS VALTERSjoprojām ir Valmierā un, šo pirm-dien nosvinējis 36. dzimšanas dienu,jau kā komandas galvenais trenerisgatavo savējos 2017./2018. gadaLBL virslīgas sezonai, pirmajaisavā galvenā trenera karjerā.

Paziņojums, ka ar tevi noslēgtslīgums uzreiz uz trim sezonām,nāca kā zināms pārsteigums. Kātur viss izveidojās?

Man pašam tas varbūt nebijaliels pārsteigums. Varbūt daudzinezina, ka es pēdējos gadus, kadspēlēju ārzemēs, komandā biju spē-lējošais treneris, asistents galve-najam trenerim. Reāli Turcijasklubā Turk Telekom biju otrais tre-neris — ne oficiāli, bet laukumādaudz palīdzēju trenerim, iesaistījostaktiskās lietās, arī spēlēs daudzdiriģēju. Man tas ļoti labi izdevās.

Kad aizgāju uz turieni, komandatabulā bija pēdējā vietā, es viņustajā gadā aizvedu līdz play off, kurzaudējām Efes Pilzen. Ar saviemspēkiem es palīdzēju komandainokļūt tur, kur mums vajadzēja —līdz izslēgšanas spēlēm. Nākamajāgadā jau sezonas sākumā Turcijādabūju smagu Ahila traumu. Varteikt, ka sabruka mans mērķis paliktTurk Telekom par galvenā treneraasistentu. Tad nākamās sezonasbeigās nāca piedāvājums no Val-mieras. Biju atkopies no traumasun ienācu Valmieras komandā kāspēlētājs, sāku palīdzēt arī UvimHelmanim, darbojoties ar jaunā-kajiem basketbolis-tiem. Ja Uvim bija kā-das problēmas ar spē-lētājiem, es vairāk arviņiem kontaktējos kāspēlētājs. Sezonamums neizdevās, joes dabūju traumu. Man jau bijadoma, ka pēc tās sezonas iešu partreneri, par to jau it kā biju izlēmis,taču tad nāca galvas trauma, pēckuras es pilnīgi pateicu NĒ aktī-vajam basketbolam un pievērsostrenera darbam. Bet tu laikam gribidzirdēt, kā man tas izdevās?

Jā, kā tu salīgi ar Valmierasklubu? Kas bija noteicošais tavāizvēlē? Tu tomēr esi Rīgas puikaun arī ne ar to pašu miermīlīgākoraksturu... Vai Valmiera nav parklusu?

(Smejas) Kāpēc? Trenerim jābūtautoritātei. Domāju, ka es kā spē-lētājs vienmēr biju autoritāte, kāpēclai Valmiera man kā pilsēta traucētubūt šeit? Jums ir ļoti labas basket-

bola tradīcijas, Valmierā visi mīlbasketbolu, no šejienes nākuši dau-dzi basketbola talanti. Manuprāt,Valmiera noteikti ir viena no gal-venajām basketbola pilsētām Lat-vijā.

Es te domāju Rīgu ar visiemtās plusiem un mīnusiem, patszini, kādā jomā... Valmiera tomērir miera osta.

Nu, mani tas neinteresē. Esmupievērsies trenera darbam, navdaudz laika domāt par kaut ko citu.Un tad nav starpības — Rīga, Val-miera, Liepāja vai vēl kāda citapilsēta. Es vienkārši nāku, profe-sionāli strādāju un eju uz savumērķi. Valmierai pagājušā sezonaar Uvi Helmani priekšgalā nebijaizdevusies, šajā situācijā pie manisnāca ar piedāvājumu, un tas sakrītar manu ideju, ka mēs ejam uzmērķi attīstīt Valmierā jaunos bas-ketbolistus. Būvējam komandu nojauna, tajā vairāk jauno spēlētājunekā pieredzējušo. Mūsu mērķisdivu triju gadu laikā sagatavot spē-lētājus augstākam līmenim — iz-lasei, varbūt kādiem Eiropas klu-biem, varbūt, ja te kāds supertalantstrāpīsies un izšaus, pat NBA...

Dzeltenā prese tevi nav žēlo-jusi... Vai Kristaps Valters, tagadValmieras/ORDO galvenais tre-neris, un tas Ādolfs, kurš gāzapodus leģendārajā Latvijas izlasessezonā, jau ir divi dažādi cilvēki?

Divi dažādi cilvēki. Viens ir pri-vātā dzīve, bet pēdējos trīs četruskarjeras gadus, kopš sasniedzu 30gadu robežu, kā sportists biju ļotiprofesionāls, arī nobriedu kā spē-lētājs. Izaugu līdz tam līmenim,kad sapratu, ka būšu treneris. Viss,ko darīju agrāk, bija man mācība.Protams, dzeltenā prese par manuprivāto dzīvi rakstījusi visu ko,taču kā basketbolists es vienmēresmu bijis profesionālis, esmu nācisuz treniņiem, šausmīgi daudz strā-dājis. Šobrīd ar talantu vien bas-ketbolā neko nevar sasniegt. Manbija talants, taču es arī ļoti daudzstrādāju. Nebija tā, kā par manirakstīja Privātā Dzīve un Kas Jauns,ka esmu tikai pa bāriem vien stai-gājis un glāzes cilājis...

ļoti gribas uzzināt no pirma-vota — kurš tevi pirmoreiz tevinokristīja par Ādolfu? Cik stiprišis vārds tev pielipis?

Tas bija astoņu vai deviņu gaduvecumā. Bija tāds šoferis UldisValtera basketbola skolā. Man bijatraks raksturs, tāds riktīgi nekaunīgs,agresīvs, dažreiz pat negatīvs. Tadnu Uldis man teica — pieliec (rāda)šitā divus pirkstus pie ūsiņas un tu

izskatīsies kā Ādolfs Hitlers! Tassākumā aizgāja kā joks, tad pama-zām visi mani sāka saukt par Ādol-fu, reti kurš mani jaunībā vairssauca par Kristapu. Arī mani tuvākie— bračka, mamma un tētis —mani sauca par Ādolfu.

Pārejam pie tīrā basketbola.Nule beidzies Eiropas čempionātafinālturnīrs, kurā Latvijas izlasenospēlēja ļoti cienīgi, jau trešdiensāksies kārtējais LBL čempionāts,kurā tevi gaida debija galvenātrenera amatā. Kā vērtē mūsējoveikumu Stambulā?

Protams, ka varējām vairāk!Manuprāt, Latvijā visi pārāk ieslī-guši eiforijā, ka esam izcīnījušiNOSACĪTI piekto vietu, kas ir

FIBA shēmā uztaisīts. Reāli mēsatkal esam izkrituši ceturtdaļfinālā,tā bija arī 2015. un 2001. gadā.Toreiz mums bija jāspēlē par 5. —8. vietu un abas reizes mēs palikāmastotie. Ja skatās kā sasniegumu,tad tas ir tāds pats, kāds bijis visusiepriekšējos gadus. Ja skatās spēli,tad šoreiz izlase noteikt rādīja vis-labāko sniegumu. Tādu uzbrukumabasketbola dominanci, kāda bijaLatvijas un Slovēnijas spēlē, esnebiju redzējis! Nu, kaut kas līdzīgsvarbūt bija ASV pret Spāniju olim-piādē. Tur grūti mūsu čaļiem kopārmest, taču finālturnīros izslēg-šanas spēlēs visu izšķir sīkumi. Tānav veiksme, tie ir sīkumi! Detaļas,varbūt kāda komplektācija, kādaspēlētāja nepaņemšana izlasē... Pretserbiem mums pietrūka garo, pārissodu, pāris gudras epizodes visuizšķīra. Ja būtu vinnējuši Serbiju,mēs būtu dabūjuši pretī ungārusun itāļus, būtu pusfinālā, jo parUngārijas un Itālijas izlasēm Latvijanoteikti bija pārāka. Kā otrā ko-manda grupā mēs trāpījāmies uzMelnkalni un Slovēniju, šī brīžačempioniem. Visu finālturnīrā izšķirdetaļas un sīkumi!

Tagad par ikdienu. Cik ilgijau strādā ar Valmieras/ORDOgalveno komandu?

Sākām 22. augustā, agrāk ne-varējām sakarā ar visām klubaproblēmām. Šī mums ir piektā tre-niņu nedēļa, bet pilnā sastāvā esamtikai nedēļu, jo Jānis (Kaufmanis)mums pievienojās pirms nedēļas,bet Edmunds (Elksnis) pirms divām.Esam aizvadījuši tikai trīs pārbaudesspēles. Jaunai komandai, kurā lieladaļa sastāv no U-16, U-18 un U-20 izlašu džekiem, kuri pirms tamnav spēlējuši LBL, tas ir par maz— vajadzīgas vismaz 6, 8, pat 10spēles. Tāpēc saku skatītājiem, tiemcilvēkiem, kuri apkārt basketbolamValmierā — nu, nebūs uzreiz re-zultāta! Protams, epizodiski būsuzvaras Tāpēc pacietību vajag netikai mums, bet arī skatītājiem.

Kā galvenais treneris tu sācno baltas lapas. Kur esi smēliestaktiskās gudrības?

Piecus gadus spēlēju Spānijāpie labiem treneriem, arī vēlāk Tur-cijā. Visu šo iegūto pieredzi liekukopā, mēģinu to ar savu redzējumunodot jaunajiem basketbolistiem.

Iepazīstini ar savu palīgu! Kā-pēc tieši viņš?

Edgars Kuks ir jauniešu sistēmastreneris Valmierā ne pirmo gadu.Viņš palīdz man, pie reizes arī val-mieriešiem aug savējais treneris.Protams, es gribēju, lai paliek Gatis

Melderis, taču patlaban viņam navoficiāla statusa komandā. Ar Gatiregulāri tiekos, viņš man daudzpalīdz, jo man kā trenerim vēl pa-šam ļoti daudz jāaug, daudzas lietasjāsaprot. Gatis man daļēji palīdzēsarī spēlētāju skautingā, kur viņš irļoti labs speciālists. Es ļoti ceru,ka varbūt ar laiku mēs varētu atkaldabūt Gati atpakaļ Valmieras bas-ketbolā, taču esmu apmierināts arīar Edgara Kuka darbību: viņš raujasar jauniešiem, taču maksimāli palīdzarī man. Viegli mums neiet, tačudarām visu iespējamo, lai paceltušo komandu, kurā kopā ar jaunatniir arī trīs pieredzējuši spēlētāji.

Šī sezona klubam finansiālinebūs ar bezizmēra budžetu. Vai

rēķinies, ka nevarēsi ģenerālme-nedžerim paprasīt to spēlētāju,kuru tu gribētu redzēt komandā,bet būs jāpietiek ar esošajiem?

Plāns ir sākt ar tiem, kas mumsir. Varbūt sezonas vidū, varbūt sā-kumā... Kad sāksim spēlēt, redzē-sim, kur ir caurumi. Ja Anrijs (Miš-ka) nevarēs 30 minūtes nospēlēt,ja dabūs daudzas piezīmes, tadvarbūt meklēsim vēl kādu ceturtonumuru. Arī treniņos Anrijam derētupretī kāds nopietnāks ceturtais nu-murs, lai viņš aug kā spēlētājs.

Komandā tev ir trīs nopietnalīmeņa vietējie Valmieras vaļi,uz kuriem balstīt spēli. EdmundsElksnis, kas atgriezies pēc veik-smīgas karjeras Jūrmalā, un diviLatvijas čempioni — Jānis Kauf-manis un Vidzemes Eifelis ViktorsIļjins...

Man jau sākumā bija mērķispiesaistīt gan Jāni, gan Viktoru.Uz viņiem visiem trim balstīsimkomandu, lai jaunie pieliek seviklāt!

Gandrīz viss pārējais sastāvsno jauniem un talantīgiem bas-ketbolistiem, vairums spēlējušivadošās lomas savu vecumu jau-natnes izlasēs. Kā izdodas jaunībusakausēt ar pieredzi?

(Smaida) Komanda lēnām vei-dojas. Ļoti labi, ka mums ir trīspieredzējuši spēlētāji, jaunie skatāsun mācās. Taču rezultāts nebūs uz-reiz, viņi augs pa spēlēm, pa dienām.Treniņi mums ir ļoti nopietni, do-māju, visam jābūt kārtībā.

Kāds esi pret saviem spēlētā-jiem kā treneris? Nupat manviens no viņiem tevi uzteica, kaviņus gluži kā zaldātus tu neturotvis.

Ak tā? Esmu ļoti prasīgs treneris,es arī bļauju spēlēs. Ja spēlētājsguļ vai peld, tad iedodu viņam kār-tīgu aukstu dušu! Tas ir treneraziņā — redzēt, uz kuru spēlētājuvar spiest vairāk, uz kuru mazāk.Es jau arī te vēl tikai taustos, tasviss man nāks ar laiku.

Vai esi gatavs saņemt arī kri-tiku jau pašā sezonas sākumā,ar šo sastāvu tevi nekāda vieglāpastaiga un garas uzvaru sērijaslaikam negaida? Jo publika allažmīl uzvarētājus...

Atceries — jo vairāk kritikas,jo labāk, jo tu progresē! Jo vairākkritikas, jo saproti, ka vēl vairākjāstrādā. Esmu vienmēr bijis kritiskspret sevi. Vienmēr eju savu ceļu,un, ja zinu, ka daru pareizi, tad no-teikti pēc sliktām spēlēm, dienāmbūs arī labās. Jo sports vienmēr ietuz augšu un leju, tāpēc es par toneuztraucos. Kritika mani motivējakā spēlētāju un motivēs kā treneri.Spēlētājiem nebūs viegli, jo es ne-mīlu zaudēt, nekad to neesmu savāspēlētāja karjerā mīlējis. Tāpēc nā-kamajā dienā pēc zaudējuma no-teikti būs nopietns darbs.

Tomēr bez privātās dzīves ga-līgi neiztiksim... Cik brīvs vaiaizņemts esi ar ģimenes rūpēm,kā esi iedzīvojies Valmierā?

Par privāto dzīvi runāšu maz.Nu jau otro reizi esmu šķīries, tasgan vēl nav oficiāli noformēts.Man ir draudzene. Bet man ir piecibērni! Jā, esmu bijis jaunībā ļotimežonīgs, man bijušas divas ģi-menes, kuras nav sanākušas... Esmukopā ar draudzeni, taču savus bērnus— dēlu un četras meitas — mēģinusatikt, cik bieži vien varu. Dzīvēvisi kļūdās, bet bērni jau tur navvainīgi. Man Valmiera ļoti patīk,tā ir izcila pilsēta. Te cilvēki irmierīgi, atvērti, un es te ļoti labijūtos.

Kritika mani motivēs

REIZĒ JAUNS UN PIEREDZĒJIS. Kristaps Valters savā pro-fesionālā basketbolista karjerā spēlējis Latvijā, Turcijā, Grieķijā,Vācijā, Itālijā, Krievijā un Spānijā, arī NBA vasaras līgā. Savupieredzi viņš gatavs nodot komandai Valmiera/ORDO nu jau kāgalvenais treneris.

“ Kritika mani motivēja kā spēlētājuun motivēs kā treneri!

Piektdien, 2017. gada 22. septembrī | SABIEDRĪBA Liesma | www.e lies ma.lv4

Vidzemes slimnīca sāk sa-darbību ar Rīgas Stradiņa uni-versitātes Sarkanā Krusta me-dicīnas koledžu.

Septembrī pirmā skolas dienabija arī tām Rīgas Stradiņa uni-

versitātes (RSU) Sarkanā Krustamedicīnas koledžas (SKMK)studentēm, kuras medicīnas mā-sas profesiju apgūs praksei pie-tuvinātā vietā Valmierā, Vidzemesslimnīcā, kur sadarbībā ar SKMK

tiks īstenota pirmā līmeņa pro-fesionālās augstākās izglītībasstudiju programma «Māszinī-bas».

Teorētiskās mācības notikskoledžā Rīgā, prakse Vidzemes

slimnīcā. Studiju ilgums būs 3gadi.

Pirmajā tikšanās reizē topošāsmedicīnas māsas uzrunājaSKMK studiju nodaļas vadītājaLiene Veitnere un direktores viet-niece administratīvajos un attīs-tības jautājumos/ personāla va-dītāja Linda Venskus, Vidzemesslimnīcas valdes priekšsēdētājsUģis Muskovs un galvenā māsaAntra Kupriša.

Koledžas pārstāves jaunāsstudentes iepazīstināja ar mācībuprocesa organizāciju, pārbaudī-jumu un eksāmenu kārtību, mā-cību iestādes rakstītajiem liku-miem un novēlēja pilnībā iz-mantot lielisko iespēju mācītiespraksē balstītā vidē un sadarbotiesar augstākā līmeņa docētājiem.

U. Muskovs, uzrunājot jau-nietes, pateicās viņām par drosmi,izvēloties apgūt medicīnas māsasprofesiju, un aicināja nebažītiespar darba vietu pēc diploma sa-ņemšanas, jo slimnīcā jaunas,izglītotas māsas arvien ir gaidītas.«Paldies koledžai,» turpināja U.Muskovs, «par pretimnākšanujauniešiem reģionos, dodot ie-spēju viņiem iegūt labu izglītībuun veidot profesionālo karjeru».

Ilgstošajiem bezdarbniekiem ar inva-liditāti turpmāk tiks ieviestas specializētasmotivācijas programmas un sociālā men-tora pakalpojumi.

Noteikumi izstrādāti ciešā sadarbībāar nevalstiskajām organizācijām, kas pār-stāv cilvēkus ar invaliditāti. Pakalpojumstiks finansēts, piesaistot Eiropas Sociālāfonda līdzfinansējumu. Tas būs pieejamsNodarbinātības valsts aģentūrā reģistrē-tajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti.

Atbalsts un motivācijas programmasbezdarbniekiem veidotas ar mērķi veicinātiekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanospiemērotā pastāvīgā darbā, mazinot so-ciālās atstumtības riskus. Projektā iekļautasprasības un noteikti kritēriji pakalpojumasniedzējiem. Pakalpojuma sniedzējusbezdarbnieki varēs izvēlēties, primārivadoties pēc funkcionālo traucējumu vei-da, jo pieredze un tehniskā bāze darbā arcilvēkiem ar dažādiem funkcionālo trau-cējumu veidiem ir atšķirīga.

Kopš 2014. gada, kad Vid-zemes slimnīca ar Rīgas Stra-diņa universitāti (RSU) noslē-dza sadarbības līgumu par Me-dicīnas fakultātes 3. un 5. kursastudentu praksēm, vairāk nekā200 topošie mediķi tieši Val-mierā spēruši soli tuvāk savaiizvēlētajai profesijai. Arī šo-vasar Vidzemes slimnīcas no-daļās bija redzami jaunieši me-diķu tērpos. Sešiem 3. kursastudentiem tā bijamāsu jeb klīniskās ap-rūpes prakse. Savu-kārt ārsta praksi tera-pijas, ķirurģijas undzemdību un gineko-loģijas nodaļās izgāja pavisamdivdesmit 5. kursa studenti.

Katram jaunietim bija saviapsvērumi, kāpēc pieteikušiespraksei Vidzemes slimnīcā. Rī-dziniecēm Sabīnei Rumpei unKristīnei Fominai iz-lemt palīdzējušas ie-priekšējo gadu prak-tikantu atsauksmes.Tagad, praksei bei-dzoties, abas atzīst,ka neesot vīlušās. Tas bijis liet-derīgi pavadīts laiks — mei-tenes piedalījušās un asistējušasoperācijās, likušas šuves, pa-līdzējušas pārsiet pacientus pēcoperācijas, dzemdību nodaļāpirmo reizi dzīvē «noķērušas»bērniņus, terapijas nodaļā vei-kušas pacienta pirmreizējo ap-skati, ievākušas anamnēzi jebslimības vēsturi un izdevieslabi saprasties ar pacientiem.Visās nodaļās bijuši ļoti atsau-cīgi ārsti — «ja bija neskaid-rības vai jautājumi, vienmērtika dota atbilde vai parādītsceļš uz to». Par vislielāko ie-guvumu abas studentes uzskataiespēju sajust patstāvību un at-bildību.

Praktikants Uģis Šolmanis,arī rīdzinieks, kopā ar Sabīniun Kristīni ik dienas ar auto-mašīnu mēroja ceļu Rīga –Valmiera - Rīga. Izvēlotiesprakses vietu, skatījis tās tu-vumu Rīgai, taču noteicošā bi-jusi slimnīcas reputācija —šeit labi apmācot, esot gudriun atsaucīgi ārsti un arī teh-niskais nodrošinājums ganamūsdienīgs. Par prakses vēr-

tīgāko ieguvumu Uģis nosauciespēju darboties kopā ar pie-redzējušajiem kolēģiem un uz-ticēšanos no viņu puses, kā arīiegūtās iemaņas saskarsmē arpacientiem. Un, plānojot rezi-dentūru traumatoloģijā, apsverdomu par reģionālo slimnīcukā nākamo soli profesionālajāizaugsmē.

Arī citu praktikantu kopīgaisiespaids par Vidzemes slimnīcuveidojies pozitīvs. Nodaļās viņisastapuši draudzīgus un atsau-cīgus mediķus, kas ļāvuši ie-

saistīties pacientu aprūpē unārstēšanā. Iepriekšējās praksēsRīgas klīnikās, atzina jaunieši,viņiem pārsvarā ļauts tikai aracīm sekot notiekošajam. Sa-vukārt Vidzemes slimnīcas ār-sti, kuriem tika uzticēti prak-tikanti, teica atzinīgus vārduspar jauniešu mērķtiecību, vē-lēšanos darboties un izmanotkatru brīdi, lai izzinātu profe-sijas «knifiņus».

NMP un pacientu uzņem-šanas nodaļā šovasar par brīv-prātīgo strādāja studente Tat-jana Pantejeva, ko slimnīcasdarbinieki atceras kopš «ēnudienām». Toreiz Tatjana mā-cījās ģimnāzijā un mērķtiecīgigatavojās medicīnas studijām.Tagad, kad aiz muguras četrimācību gadi RSU, bet šai va-sarā obligātā prakse nav pare-dzēta, viņa pieteikusies darbāNMP un pacientu uzņemšanasnodaļā par volontieri. Studen-tam, viņasprāt, visvairāk pie-

trūkstot prakses tiešā darbavidē slimnīcā, savukārt uzņem-šanas nodaļa ir vieta, kur sākaspacienta saskare ar mediķiem.Tatjana neslēpj lepnumu, kakolēģi viņai uzticas, ļauj dar-boties un neliedz padomu. Spil-gtākie iespaidi NMP nodaļā— labi organizētais personāladarbs, saskaņotā rīcība sprie-dzes situācijās un izpalīdzība.

Neiroloģijas nodaļā internāsmedicīnas kursu šogadizgāja pirmā kursa rezi-dente Lauma Dobelniece.Vidzemes slimnīcā viņabijusi praksē pēc 5. kursaun ļoti iepatikusies slim-nīcas vide, izpalīdzīgiekolēģi, tehniskais nodro-šinājums, tāpēc pietei-kusies arī rezidentūrā.Sākotnēji plānojusi spe-cializēties internajā me-dicīnā ar apakšspecialitātigastroenteroloģijā. BetVidzemes slimnīcas ne-iroloģijas nodaļā nostrā-dātajā laikā sirdij tuvākakļuvusi neiroloģija. «Jā,ar visām šīs nozaresproblēmām, smagi sli-majiem pacientiem, bet,no otras puses, ar šeitiepazītajām diagnostikas

un ārstēšanas iespējām, ko no-drošina gudri un pieredzējušiārsti un visa personāla koman-das darbs,» tā Lauma.

Apkopojot topošo mediķušīs vasaras darbošanos Vidze-mes slimnīcā, ārstnieciskā di-rektore Inga Ozoliņa uzsver:«Mēs labprāt uzņemam un ap-mācām praktikantus, kā arī do-mājam ilgtermiņā, rūpējotiespar paaudžu maiņu un speciā-listu pēctecību. Pašlaik mumsnoslēgti līgumi par 18 rezidentuapmācību.»

Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajāmpersonām (fonds) ietvaros 2017. gadapirmajā pusgadā aktīvi turpinājusies at-balsta sniegšana trūcīgām un krīzes si-tuācijā esošām ģimenēm, gan izsniedzotpārtikas preču, higiēnas un saimniecībaspreču un mācību piederumu pakas, gannodrošinot maltītes, gan organizējot iz-glītojošus pasākumus un sniedzot dažādaveida konsultācijas. Pusgada laikā iz-dalītas 169 515 pārtikas preču pakas unnodrošinātas 158 070 gatavās maltītes.Ģimenēm ar bērniem izdalītas teju 26tūkstoši higiēnas un saimniecības prečupakas, un vairāk nekā 4300 mācību pie-derumu pakas. Savukārt ģimenes ar zī-daiņiem un maziem bērniem papildussaņēmušas 3 279 pārtikas un 2 029 hi-giēnas preču pakas.

Fonda pārtikas un pamata materiālāspalīdzības atbalsts ir atvieglojis vistrū-cīgāko iedzīvotāju un mājsaimniecībubudžeta slogu. Liela nozīme šajos sešosmēnešos bijusi izzinošu un praktiskupasākumu organizēšanai. Tie notikušivisā Latvijā, un nodarbībās piedalījušiesvairāk nekā 5000 dalībnieku. Papildpa-sākumu organizēšana ir fonda būtiskasastāvdaļa, jo sniedz cilvēkiem atbalstupraktisko iemaņu attīstībai. Pasākumugalvenās tēmas bija veselības veicināšana,dzīves prasmju pilnveidošana, nodarbi-nātības paaugstināšana. Organizētas spor-tiskās un brīvā laika pavadīšanas akti-vitātes, kā arī jurista, sociālā pedagoga,psihoterapeita un psihologa konsultācijas.

Jāatgādina, ka Valmierā palīdzībaspaku izsniegšanu nodrošina LatvijasSarkanais Krusts, sadarbojoties arī arsociālajiem dienestiem novados. Atbalstapaku izdale Valmierā notiek Stacijasielā 26. Turpat jau mēnesi darbojas arīapģērbu apmaiņas istaba. «Šī istaba irvieta, kur katrs var atrast sev nepiecie-šamo un tāpat var atnest mantas, kastīras, sakoptas un būs kādam noderīgas,»tā LSK Valmieras nodaļas vadītāja DainaStikāne, piebilstot, ka apģērbu apmaiņasistaba būs atvērta trešdienās no plkst.10 līdz14 un piektdienās no plkst. 14līdz 18. Savukārt lielgabarīta dāvinājumus(mēbeles, sadzīves tehniku u.c.) var pie-teikt, piezvanot Dainai Stikānei pa tālruni29521709, viņa tālāk meklēs lietu jaunossaimniekus.

Dala tūkstošiem pārtikas paku

Mentori palīdzēs atrast darbu

Studē tuvāk dzīvesvietai

Topošie mediķi praktizējas slimnīcā

“Uģis Šolmanis: Plānojot rezidentūru traumatoloģijā, apsveru domu par reģionālo slimnīcu kā nākamo soli profesionālajā izaugsmē.

“Lauma Dobelniece: Biju plānojusi specializēties gastroenteroloģijā. Bet neiroloģijas nodaļā nostrādātajālaikā sirdij tuvāka kļuvusi neiroloģija.

JAUNIETES ne tikai no Valmieras, bet arī kaimiņrajoniem izvēlējušās mācību iestādi, laituvāk savai dzīvesvietai iegūtu labu izglītību. Pirmajā mācību dienā viņas kopā ar koledžasun Vidzemes slimnīcas pārstāvjiem. Benitas Brilas foto

Lappusi sagatavojusi Ilze Kalniņa

NOVADOS UN PILSĒTĀS | Piektdien, 2017. gada 22. septembrīLiesma | www.e lies ma.lv 5

Žurnālā «Ir»Daugavai būt!Likteņupi sargādami, Dainis Īvāns

un Artūrs Snips pirms 30 gadiem netikai paglāba no HES appludināšanasskaisto dabu un vēstures dārgumusLatgalē, bet arī atrāva slūžas visastautas brīvības alkām. Kā viņiem tasizdevās?

Vai roboti atnesīs 1500 eiro al-gas?

2030. gadā gandrīz puse cilvēkuLatvijā būs vecāki par 50 gadiem unstrādājošo skaits samazinājies par 20%. Kur ņemt darbarokas? Imigrācijaspretinieku galvenā cerība ir robotizācijaun ražīguma celšana. Vai ar to būspietiekami?

Savā vietāPrestižās Ilmāra Lazovska balvas

laureāts onkologs Jānis Eglītis ir bijisnesaudzīgi tiešs par vēža izmeklējumuzemo kvalitāti Latvijā. Viņa vadītāasociācija prasījusi izņemt no reģistrazāles, par kuru efektivitāti trūkst pie-rādījumu. Tagad onkologs brīdina —valsts medicīna var nomirt, ja tuvākajosgados nenotiks pārmaiņas.

Iesprostoti provincēOECD prezentējusi pirmo pārskatu

par Latvijas ekonomiku kopš mūsuiestāšanās organizācijā. ziņojumā mi-nētas vismaz trīs svarīgas jaunas rī-cībpolitikas jomas, kurām Latvijaibūtu jāpievēršas, lai augtu straujāk.Ko iesaka OECD?

Visiem saprotamsKatru dienu uzrakstīt dzejoli —

tāda bija Guntara Rača Jaungada ap-ņemšanās. Viņš to nav pārkāpis nereizi, un katru dienu viņa feisbukakontā «iekrīt» pa dzejolim. Nesen daļano tiem iznākusi grāmatā «365». Ne-lielais krājums kļuvis par vienu novisvairāk pieprasītajiem izdevumiem.

Jā, tā ir atkarība!Kārtīgs sēņotājs pārsitīs galvu, uz-

dursies uz naža, taču grozi paliks ne-skarti. Dienā nostaigās 15 kilometrus,salasīs pilnus grozus ar baravikām,tīrīs tās līdz četriem rītā un nākamajādienā sāpošām kājām un rokām dosiesatpakaļ mežā. Kas tas ir? Alkatība?Atkarība? Atbildes meklē azartiskāsēņotāja Dace Rukšāne-Ščipčinska.

IR komentārsŠonedēļ komentāros — Aivars

Ozoliņš par to, ka daži desmiti pat vēlnedzimušu bērnu neapdraud Latvijasvalsti, Pauls Raudseps par Saeimasatturībniekiem, bet Austrumeiropaspolitikas pētījumu centra pētnieks Ri-nalds Gulbis no Frankfurtes par Bun-destāga vēlēšanām.

Lies masmi nikon kurss vē rī ga jiem

Uģis Vītiņš strādā koka darbus.Bet viņam ir vēl kāda liela aiz-raušanās, nodarbe. Kāda?

Ja atrodat atbildi šīsnedēļas«Liesmas» numuros, zvanietpirmdien, 25. septembrī, pl. 9— 12 pa tālruni 64222140! Pir-majam vērīgajam balvā — jau-nākais «Ir» numurs.

Līdz oktobra vidum Val-mieras novada fonds ir atvērisdivas programmas jauniemprojektiem Valmieras apkai-

mē. Jau ierastais projektu kon-kurss «Sev, tev, novadam» gai-da lielākas vai mazākas idejas,kas vērstas uz līdzcilvēku ie-

saistīšanu fiziskā vai citādādzīvesvides pilnveidē. Savu-kārt jaunums ir Ziedotāju ap-lis, kam var piedāvāt 2000 eirovērtas ieceres, kas drīzāk vēr-stas uz sabiedriskā labumadarbības nodrošināšanu, re-gulāriem pakalpojumiem, bettikpat labi var ietvert videsobjektu izveidi vai vienreizējupasākumu rīkošanu.

Ziedotāju aplis — jauns pa-sākums, kurā Valmieras novadafonds aicinās apkaimes ļaudisklātienē ziedot naudu trimprojektiem. Aicināmprojektu autorus piedā-vāt savu ieceri 2000 eiroapmērā. Trīs izvēlētieprojekti būs aicināti toprezentēt potenciālajiem ziedo-tājiem klātienē 7. decembra pēc-pusdienā. Šī ir organizāciju ie-spēja ne vien iegūt finansējumuprojektam, bet arī pievērst uz-manību organizācijas mērķiemun veidot ilgtermiņa attiecības.Pieteikumus var iesniegt līdz12. oktobrim.

Tā kā ziedotāju aplis būsjaunums Valmierā un arī fondā,pirms projektu iesniegšanas ai-cinām sazināties ar mums.

Projektu konkursā «Sev,tev, novadam» pieejamo finan-

sējumu devuši ziedotāju klubadalībnieki un ienākumi no Lab-darības bumbu rallija. Finansē-juma apjoms nav noteikts, at-karībā no ideju kvalitātes esamgatavi meklēt papildu resursus.Projektus vērtēs divās kārtās.Šoreiz tiks vērtēti arī 1. kārtasprojekti, un fonds sniegs reko-mendāciju, vai gatavot projektu2. kārtai un vai ir nepieciešamikādi uzlabojumi. Idejas uzme-tums jāiesniedz līdz 19. oktob-rim.

Abos projektu konkursos te-matika nav ierobežota,

un pieteikumu var ie-sniegt gan biedrības unnodibinājumi, gan ne-formālas iedzīvotājugrupas no Valmieras

apkaimes (Valmieras pilsētas,Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu,Mazsalacas, Naukšēnu un Rū-jienas novada).

Vairāk par konkursu no-sacījumiem un pieteikuma an-ketas var atrast fonda mājaslapā www.vnf.lv sadaļā «Īstenoideju». Jautājumu gadījumā sa-zinieties, rakstot uz e-pastuvnf@vnf.lv vai pa tālruni26136756 (Ansis).

Ansis Bērziņš,VNF valdes priekšsēdētājs

TOP. Tā īstenojās viens no fonda atbalstītajiem projektiemMatīšos. Foto no VNF arhīva

Jaunas iespējas projektiem

Jaunais mācību gads sācies, un «Tastālais skolas laiks...» bija šīs reizes stāst-nieku tikšanās tēma Mazsalacas pilsētasbibliotēkā.

Stāstnieki dalījās atmiņās un pārdomāspar piedzīvoto skolas laikā Dvietē, Kabilē,Puikulē, Rūjienā, Jeros, Alojā, Braslavā,Valmierā un, protams, Mazsalacā. Kamērvieni skolas laikā darījuši palaidnības unpret mācībām izturējušies viegli, tikmērcitiem skola bijusi tik mīļa vieta, ka bezmazvai jāraud, ja gadījies saslimt un tādēļ jāpaliekmājās. Dažiem mājās apstākļi bijuši sliktāki,tādēļ skola likusies kā pils. Vairākiem arīturpmākā dzīve tiešāk vai pastar-pinātāk bijusi saistīta ar skolu.

Kāda kundze atcerējās, kā brau-kusi 1. septembrī no skolas arkombainu un pirmo divnieku sa-ņēmusi par to, ka nepareizi uzrak-stījusi vārdu Ļeņins, bet, kad pēc vairākiemgadiem klases ekskursijā izdevies redzētĻeņinu mauzolejā, bijusi vilšanās. Mazajāsklasēs neizpratni izraisījis «alfabēts» ķīmijaskabinetā pie sienas.

Atsevišķi stāsti ir par oktobrēniem, pio-nieriem un stāšanos komjauniešos: kādambijis kokvilnas kaklautiņš, citam zīda. Veidotassienas avīzes. Bija traktormācība, militārāapmācība, arī civilā aizsardzība ar gāzmaskuvilkšanu un pagrabos sēdēšanu, ierindasskates, talkas kolhozā un pārgājieni «Pretīrudenim» uz dažādām fermām.

Bijis laiks, kad skolēni gājuši uz skolukājām pat septiņus kilometrus jebkādos laikaapstākļos. Protams, bijusi iespēja īrēt istabiņupilsētā vai palikt internātā, kāds arī ticis uzskolu ar zirgu vai piena mašīnu, ja gadījušiespali un tilts «aiznests», mājās varējuši nokļūt

tikai ar laivu. Skolēni paši bijuši atbildīgipar tīrību un kārtību skolā, ar sadalītiempienākumiem, kā arī strādājuši «lauciņos»un bijuši atbildīgi par skolas parku. Protams,kad tīrot skolas gaiteni, nejauši gadījies arslotu izsist stiklu mācību pārziņa kabinetadurvīm, pašiem bijis arī jāiestiklo, un, jagadījies šūpojoties salauzt krēslu, tad ar visukrēslu bijis jāiet mājās un jālūdz vecākiemsalabot.

Kādai kundzei milzīgi pārdzīvojumi saistītiar pamatskolas izlaidumu, jo nav pieticis lī-dzekļu jaunai kleitai, tāpēc viņa uz izlaidumunav aizgājusi vispār. Savukārt žetonvakarā

pēc izrādes, kad pārģērbusies, konstatējusi,ka baltais priekšauts ir nosmērēts ar grimu,un viņai bijis kauns tādu vilkt, tādēļ zālē uzsvinīgo daļu viņa atgriezusies bez priekšauta,par ko skolas direktors bijis dusmīgs unlicis viņai uzlikt priekšautu vai iet mājās.Nelīdzējuši arī paskaidrojumi par nosmērētopriekšautu. Viņa bijusi tik aizvainota, kakopā ar ģimeni un draudzenēm aizgājusi nosava žetonvakara.

Bijuši gan apavi, kas taisīti no riepām,gan lietusmētelīši, kas šūti no vaskadrāns.Meiteņu skolas formām izsēdētā daļa pāršūtauz priekšpusi, jo zem priekšauta spīdīgumspaslēpts, bet tenisa čības balinātas ar zobu

pulveri. Runājot par labām sekmēm mācībās,

kādai kundzei dēls reiz teicis: «Bet, mammu,puikiem nav smuki būt teicamniekiem!»tomēr tiem, kam mācībās tik labi neveicies,čaklākie skolas biedri izlīdzējuši rasējot,rakstot sacerējumus un dodot norakstīt mā-jasdarbus. Reiz kāds puisis kārtējo reizilūdzis klasesbiedrenei pateikt pareizo atbildi,bet viņa pateikusi nepareizo, jo jau bijis ap-nicis. Kad izrādījies, ka atbilde kļūdaina,viņš pagriezies pret meiteni ar paceltu lineālu,bet viņa ātrumā metusi pretī atvērtu tintespudeli.... Citai stāstniecei sekmes mācībās

bijušas tik labas, ka skolotājauzticējusi labot skolēnu aritmē-tikas un ģeometrijas burtnīcasun pat likt atzīmes. Savukārt parkrievu valodas stundas bastošanuaizrādījumu dabūjuši gan basto-tāji, gan tie, kas nodevuši.

Cik patīkams bijis skolas laiks,lielā mērā atkarīgs no skolotājupersonības un cilvēciskā siltuma.

Ja skolotājs stundās spēlējis ģitāru, dziedājis,rakstījis bērniem vēstules, organizējis dažāduspasākumus un talkas, tad skolas laiks palicisgaišā atmiņā. Mazsalacas vidusskolā notikušiarī kolosāli literārie karnevāli. Protams, in-teresantas un atmiņā palikušas arī dažādaspedagogu īpatnības un iesaukas. Leģendāraspersonības Mazsalacas vidusskolā ir bijušiskolotāji M. Vīksne, J. Osis, J. Pabriks un J.Valentinovičs, skolotāja A. Mence un citi.Cik dažādas paaudzes un laiki, tik dažādakatram ir pieredze un skolas atmiņas.

Liene ApsīteMazsalacas bibliotēkā

No 20. septembra plkst. 6.30 līdz 21. sep-tembra plkst. 6.30 Valsts ugunsdzēsībasun glābšanas dienests Vidzemē saņēmasešus izsaukumus — vienu uz uguns-grēku dzēšanu, četrus uz glābšanasdarbiem, viens bija maldinājums.

Vakar plkst. 8.48 saņemts izsaukums uz

Plostnieku ielu Valmierā, kur no piestātnesbija atrāvies plosts (Gaujas tramvajs).Ugunsdzēsēji glābēji plostu nogādājakrastā un pietauvoja. Plkst. 10.34darbi pabeigti.

Plkst. 9.52 palīdzība bija nepie-ciešama Burtnieku novada Rencēnu pagastā,

kur uz autoceļa Valmiera — Rūjiena noticissatiksmes negadījums — vieglās un smagāsautomašīnas sadursme. No vieglās automašīnasar hidraulisko instrumentu palīdzību uguns-dzēsēji glābēji atbrīvojuši automašīnā iespiestucilvēku un sakārtojuši brauktuvi. Darbi pabeigtiplkst. 11.58.

Atraujas Gaujas tramvajs

VUGD

Tālie skolas gadi

“ Cik patīkams bijis skolaslaiks, lielā mērā ir atkarīgsno skolotāju personībasun cilvēciskā siltuma

Piektdien, 2017. gada 22. septembrī | NEDĒļAS NOGALE Liesma | www.e lies ma.lv6

Valentīna Brūniņa

Viens no interesantākajiemun vērtīgākajiem piedāvāju-miem nesen aizvadītajos Kok-muižas svētkos, manuprāt, bijisAndas Munkevicas stikla skul-ptūru izstāde. Liels palies paršādu iespēju iepazīties ar maz-mazītiņu daļu no nu jau atzītasmākslinieces darbiemjāteic svētku režisoreiJolantai Borītei, kuraizstādes laikā Siguldāmākslinieci bija uzru-nājusi ar domu atdzī-vināt seno Kocēnu zirgustalli.

«Kad pirmoreiz šurpatbraucu, zāle bija manlīdz vidum. Tomēr dažasreizes kopā ar vietējiemiedzīvotājiem pastrādājot,pamazām viss pārmainī-jās, ieraudzījām, ka te irpat taciņas. Mēs atvērāmdurvis un logus, ielikāmtajos krāsainus stikliņus.Tie tagad kalpo par tā-diem kā iekšā aicinātā-jiem, īpaši, kad te vaka-ros deg gaismiņas. Jā,un tālākejošā ideja paš-valdībai ir te izveidottādu kā mazu kultūrascentru,» stāsta māksli-niece

Tā kā talkās piedalījāsdaudz vietējo iedzīvotāju,radusies doma logos starpkrāsainajiem stikliņiemievietot arī šo cilvēkuplaukstu nospiedumusstiklā, jo katrs no viņiemtaču pielicis savu roku,«lai lielais darbs uz priekšu tiek».Tagad un arī turpmāk būs ap-skatāmi gan deju kolektīva da-lībnieku, gan novada domespriekšsēdētāja, kaimiņmājassaimnieku un iedzīvotāju, vairākucitu kocēniešu plaukstu nospie-dumi. Arī šādi, izrādās, var vairot

piederības sajūtu ciematam unkonkrētai vietai.

«Kad gāju bērnudārzā, manjautāja, kas es vēlos būt, kad iz-augšu. Teicu, ka gribu būt māk-sliniece. Skolā man bija ļoti labszīmēšanas skolotājs — OjārsBērziņš. Viņš mani pamanīja,un, kad pienāca laiks domāt partālāko ceļu, pēc padoma gājupie viņa. Kā jau visi bērni, kas

mācās, gribēju iet uz dekorato-riem vai gleznotājiem, bet sko-lotājs padomāja, un, acīmredzotsaskatījis manī domu un idejulidojumu, teica: «Anda, ej uzstikliem!». Pirmā asociācija, dzir-dot vārdu stikls, saistījās ar pu-delēm, ar kaut ko asu. Tomēr

skolotāju uzcītīgi paklausīju. Unkā 14 — 15 gadu vecumā sākuar stiklu spēlēties, tā to turpinunu jau 27 gadus.

Taču, jo ilgāk strādāju, jo ma-zāk zinoša es sev liekos. Skolēniun studenti gan nāk pie manismācīties, bet man pašai šķiet, kapedagoga darbam vēl neesmugatava, jo apzinos, ka daudz kovēl nezinu. Stikls arvien atklājas

un atklājas... Ta-gad zinu, ka tas irciets, trausls, caur-spīdīgs, smags,ass...» savas izjū-tas neslēpj AndaMunkevica. «Betpar savām skul-ptūrām varu teiktvienu — tās ir asi-nis, sviedri un asa-ras.»

Kopīgi apska-tām izstādītos dar-bus. Pirmā uzma-nību piesaista div-daļīga, bet idejiskivienota lielformā-ta skulptūra, kasattēlo vīrieti unsievieti dejā. Māk-sliniece pastāstīja,ka par modeļiemšai skulptūrai kļu-vuši viņi abi arvīru un ka pirmsgadiem šādā teh-nikā darbus nebi-jis iespējams uz-taisīt, jo šādamlielformāta dar-bam nepieciešamavismaz tikpat lielakrāsns — stiklam,lai to sakarsētu un

izlocītu, nepieciešama 800 —900 grādu temperatūra. Tehno-loģijas attīstās, un rodas arvienjaunas iespējas. Tomēr, ja trūkstideju, ar iespējām vien ir parmaz. Piemēram, kad jāizdomā,kā darbus, kas radīti izstāžu zā-lēm, eksponēt vecajos zirgu staļļa

mūros zem klajām debesīm. «Lielais darbs — dejojošais

vīrietis un sieviete — ilgi gulējatepat blakus esošajā dārzā ar ro-kām augšā, paldies saimniekiempar atvēlēto vietu, bet to vajadzējauzstādīt vertikāli. Devāmies uzmežu, nocirtām desmit mazosbērziņus, viens, divi, un statīvsskulptūrām gatavs,» veiksmīgiatrasto risinājumu atklāj māksli-niece un labprāt pastāsta arī parpelēko konteineru staļļa pagalmā.«Tas ir kaut kas absolūti jauns

arī man — mobila stikla studija,ko varam pārvadāt un kurā uzvietas vārām stiklu. Tā ir pirmāun Baltijā vienīgā. Šajā studijāarī tapa visas staļļa logos redza-mās stikla rociņas.»

Anda Munkevica šo vietu at-zina par ideālu mākslas telpu.Sevišķi mājīga tā veidojās vakarā,kad darbi bija izgaismoti un stiklsspēlējas ar optiku. Violetas, sar-kanas, garas ēnas no stikliem lo-gos sniedzas tālu, tālu, radot sir-reālu iespaidu.

Asinis, sviedri unasaras...

ANDA MUNKEVICA. 2017. gada 9. septembris.

TĒVS. Ar lielu mīlestību māksliniece stāsta par savutēvu. Tagad viņš caur stiklu vēro meitu darbnīcā, unAnda ik rītu ar tēvu sasveicinās un aprunājas. Fotono «AM studio» bukleta «Anda Munkevica. Glass»

Anda Munkevica2000. gadā beigusi Latvijas Mākslas Akadēmijas

Stikla dizaina nodaļu un ieguvusi maģistra grādu.Kopš 1999. gada Latvijas Mākslas apvienības Stikladizaina asociācijas biedre. Pēc studiju beigšanaskarjera saistībā ar stikla mākslu sākās lielākajā Latvijasstikla rūpnīcā «Līvānu Stikla rūpnīca», kur A. Munkevicabija projektu dizainere. 2002. gadā kopā ar partneriviņi nodibināja savu stikla dizaina Studiju — «AMstudio», kas specializējas liela un maza mēroga stikladizaina projektos.

Kopš 1996. gada A. Munkevica aktīvi piedalās dažādāsizstādēs Latvijā, Ungārijā, Beļģijā, Somijā, ASV, Japānāun citās valstīs, kā arī radošajos simpozijos Latvijā,Igaunijā, Vācijā, Ungārijā, Ukrainā un Dānijā. Mākslasdarbi ir izstādīti Rīgas Mākslas muzejā, Internacionālajāeksperimentālajā stikla sudijā «Bardudvarnok» (Un-gārija), Kentuki Mākslas un dizaina muzejā, Korningamuzejā (ASV), Coganezaki Stikla muzejā (Japāna),tāpat arī vairākās privātās kolekcijās visā pasaulē.Kopā ar kolēģiem A. Munkevica īstenojusi arhitektesArtas Goldbergas ieceri 3,5 metrus augstam piemi-neklim Zolitūdes traģēdijas upuriem.

GALMA SPOGULIS. Tā augš-pusē saskatāms karaļa kronis,pa vidu tāda kā naba, kas arīdomāta kā pasaules naba. Spo-gulis, kā tas pilīs arī bijis, irmazliet sašķiebies, noputējis unnedaudz nosvīdis. Katrs tajāvarot ieraudzīt ko citu — viensredz sevi, otrs debesis, cits ap-kārtējās ēkas vai kopainu.

VITRĀŽA, kas spēj pārtaptpar skatuvīti logā. Fotogrāfijānotverts moments, kad stallimgarām iet kāds makšķernieks.

DEJOTĀJI. Gan šī, gan citas skulptūras izgaismotas atdzīvojas.Ārijas Romanovskas foto

Valentīna Brūniņa

Viens no Strenču psihoneiro-loģiskās slimnīcas pacientiem so-ciālajos tīklos izplatīja ziņu, kašīs ārstniecības iestādes teritorijāsavairojušies bezsaimnieka kaķi,ka to nu jau varētu būt ap seš-desmit. Šī informācija nonāca arīlīdz dzīvnieku aizsardzības bied-rībai «Trīnīte»: «Mums lūdza pa-līdzību, un mēs iesaistījāmies.Par šo situāciju sižets bijis Val-mieras televīzijā, palīdz arī laik-raksts «Ziemeļlatvija», informā-cija tika izplatīta arī biedrībasmājas lapā, kā arī no mutes mutēcaur veterinārās klīnikas «Mājasmīlulis» klientiem. Tā pamazāmproblēma tiek risināta. Trijos pie-gājienos, iesaistoties brīvprātī-gajiem, klīnikai piegādāti un ste-rilizēti jau 16 pieaugušie kaķi,no kuriem četri runči. (Lielākaispienesums no Strenčiem bija ot-rajā reizē, kad uz klīniku vien-laikus tika atvesti septiņi pieau-gušie un septiņi jaunie kaķi.) Visiviņi nogādāti atpakaļ Strenču psi-honeiroloģiskās slimnīcas terito-rijā. Klīnikā uzņemti arī 19 ka-ķēni. Desmit no viņiem jau adop-tēti, kas ir ļoti labs rezultāts tikīsā laikā. Deviņi kaķēni joprojāmatrodas veikala telpās. Visi viņiir vakcinēti, atblusoti, izpotētipret infekcijas slimībām, un tie,kuri jau trīs mēnešus veci, arīpret trakumsērgu.

Strenču kolonijā palikušas pa-šas viltīgākās ciltsmātes, kurasir ļoti grūti noķert. Drošākie dzīv-nieki noķerti paši pirmie, bet irviena problēma — viņi kļuvušivēl drošāki, un tieši viņi atkalpirmie nokļūst ķerambūra lamatās.Teritorijā palikuši desmit pieau-gušie kaķi un trīs vai četri mazie,tā ka darbs turpināsies,» stāstadzīvnieku aizsardzības biedrības«Trīnīte» valdes priekšsēdētājaELĒNA HAZOVA.

Kaķu apdzīvotā teritorija at-rodas slimnīcas kompleksam pavidu. Šie bezsaimnieka dzīvniekimitinās vairākos šķūņos, kā arītiem pretī esošajā būvgružu kau-dzē zem vecām betona plāksnēm.

Problēmas risināšanā pašlaik

iesaistījušies četri brīvprātīgie,no kuriem viena sieviete, kas ie-priekš strādājusi «Ulubelē», patbrauc no Vangažiem. Vispirmskaķi tiek noķerti divos ķerambū-ros, tad pārvilināti mazākos būros— atbrīvojot ķeramos, iespējamsnoķert vairāk kaķu. Darbs nebūtnav viegls...

Cik ilgi «Trīnīte» jau pa-stāv?

No 2012. gada 14. februāra.To labi atceros, jo mūs piereģis-trēja tieši Valentīna dienā. Bied-rība tika dibināta ar mērķi gankaķus sterilizēt, gan bezsaimniekaklaiņojošiem dzīvniekiem meklētmājas. Tas viss var notikt tikaino ziedojumiem. Cik saziedots,tik dzīvnieku arī varam uzņemt— ārstēt, sterilizēt. Sterilizācijaiienāk mazāk ziedojumu, vairāksmagiem gadījumiem un tiešikonkrētiem dzīvniekiem. Piemē-ram, pašlaik pie mums atrodaskaķenīte ar sapļautām kājiņām.Diemžēl vienu ķepiņu nācās pil-nībā amputēt, otrai bija jāamputēnagi. Smagākajos gadījumos, kadvajadzīga arī ārstēšana, raksti nomūsu mājas lapas tiek pārpublicētidažādos sociālajos tīklos. Sadar-bojamies ar Dzīvnieku policiju,patversmju dzīvnieku katalogu«Sirdsdraugs», delfiem, kas pār-publicē mūsu sagatavotos rakstus.

Ar kādiem smagiem gadīju-miem vēl pēdējā laikā nāciessaskarties?

Veterinārās klīnikas «Mājasmīlulis» daktere LIENE JĒGEREstāsta: «Ar plaušu iekaisumu piemums nokļuva no mājām izmestsruds runcītis. Neviens diemžēlnevar pateikt, kā kaķītis tik bēdīgāstāvoklī nonācis. Pakaļkāja lauztabija uz pilsētas tilta notriektajaivai pa mašīnas logu izkritušaikaķenītei.

Arī šādiem dzīvniekiem inva-līdiem kā kaķenīte ar sapļautāmkājām agri vai vēlu saimnieki at-rodas.

Pagājušajā gadā bija gadījums,kad paņēma kaķenīti ar vienunoņemtu austiņu, pie tam gados.Izrādījās, ka austiņu nācies no-ņemt, jo tajā bijis audzējs. Piejaunās saimnieces kaķenīte diem-

žēl ilgi nenodzīvoja, tomēr pēdējiemēneši viņai bija laimīgi — ka-ķenīte bija aprūpēta, samīļota,tika iespējami ilgi uzturēta labāfiziskā formā un veselības stā-voklī.

Cits stāsts par runci Renāru,kurš bija mīlēts, barots, bet dzī-vojis ārā un iedzīvojies astes trau-mā. Ar domu, ka runcis jāeitanizē,viņu bēdīgā stāvoklī atveda uzklīniku. Mēs asti amputējām, Re-nāru sterilizējām, taču saimniekiviņu vairs atpakaļ negribēja ņemt.Pašlaik runcis dzīvo Rūjienasveikalā.

Arī persiešu runcis Perso, kamtagad apmēram septiņi gadi, bijaatvests uz iemidzināšanu, bet kļu-va par veikala talismanu — viņštik labi pie mums iedzīvojās, katika nolemts — lai paliek. Persošīs uzskata par savām mājām —iziet ārā, apiet ap ēku un, ja at-griežoties netiek pamanīts, prasās,lai iekšā ielaiž klīnikas vai veikalaklienti. Vēl viņš iemācījies piekases diedelēt kārumus.

Tipiskākās problēmas no ārapaņemtajiem kaķīšiem sagādāparazīti, gan iekšējie, gan ārējie,kā arī visas iespējamās vīrususaslimšanas, sākot ar kaķu mēri

un beidzot ar infekciozo rinotra-heītu. Ja organisms ir novājinātsun imunitāte nestrādā, šādus dzīv-niekus ir grūti izārstēt. Tomērcenšamies palīdzēt. Tad vēl āradzīvniekiem raksturīgas dažādastraumas — ķepām, astēm.

Kā ar mežonīšiem tiekatgalā?

Iedot ēst un iztīrīt kastīti sta-cionārajos būros dzīvojošie kaķiļaujas, jo laikam saprot, ka nekoļaunu viņiem neviens nedarīs,bet rokās ņemt un dot projām uzjaunām mājām tādus nevar. Betoperācijas notiek narkozē, dzīv-nieku fiksējot būrī.

Iestājies rudens, dārza darbibeidzas, cilvēki pamet dārziņukooperatīvus, kaķi paliek unveido kolonijas.

Jā, kooperatīva «Gaujmala»teritorijā jau sen kā izveidojusieskaķu kolonija. Arī tur tos ķersim,sterilizēsim un vedīsim atpakaļ.Bet mazos kaķēnus brīvprātīgiejau ir pieteikušies paņemt uz pa-gaidu mājām.

Pilsētas māju pagalmos kaķitiek pieskatīti un baroti. Valmierāpat pastāv savs ziņotāju tīkls —tie ir cilvēki, kas par kaķīšiemrūpējas, uztur tos. Viņi savaskolonijas labi pārzina, un, jakāds jauns kaķis pienāk klāt,ziņo. Ja tiešām var redzēt, kakāds ir mājas dzīvnieks, paņe-mam pie sevis un meklējam jau-nas mājas. Meža ielas kolonijābija viena kaķene ar salauztukāju, paņēmām uz ārstēšanosperiodu, sterilizējām un palaidāmatpakaļ, jo mājas kaķis viņanebūs nekad, bet ir jauna, dzī-votspējīga — lai dzīvo.

ZIEDOJUMU KONTS:Dzīvnieku aizsardzības biedrība «Trīnīte»AS SEB BANKALV40UNLA0050018620445Reģ. Nr.40008190018SWIFT kods: UNLALV2X

SIRDSĀĶĪŠI | Piektdien, 2017. gada 22. septembrīLiesma | www.e lies ma.lv 7

Lai vienkāršotu kārtību dzīv-nieka pases izsniegšanai suņusaimniekiem, Saeimas Tautsaim-niecības, agrārās, vides un re-ģionālās politikas komisija otr-dien, 19. septembrī, pirmajā la-sījumā atbalstīja grozījumus Ve-terinārmedicīnas likumā.

Likumprojekts rosina, ka su-ņiem turpmāk būs viens veselībuapliecinošs dokuments — lolo-jumdzīvnieka pase — neatkarīgino tā, vai dzīvnieki tiek izvestino valsts vai visu mūžu dzīvoLatvijā.

Patlaban suņa īpašniekam, laiizceļotu ar dzīvnieku no valsts,vakcinācijas apliecība ir jāno-maina pret lolojumdzīvniekapasi. Ņemot vērā, ka visi pierā-dījumi par vakcināciju paliek

apliecībā un veterinārārsts ne-drīkst pārrakstīt datus pasē, suninākas vakcinēt vēlreiz, teikts li-kumprojekta anotācijā.

Tādējādi turpmāk suņa īpaš-nieks izmantos vienu dzīvniekaveselību apliecinošu dokumentu,kurā vienuviet redzamas visasvakcinācijas, un pēc nepiecie-šamības varēs brīvi ar suni pār-vietoties Eiropas Savienības te-ritorijā, nemainot dokumentusun nevakcinējot dzīvnieku at-kārtoti.

Paredzēts, ka suņiem, kamvakcinācijas apliecība jau ir iz-sniegta līdz šīm izmaiņām, tābūs derīga visu suņa mūžu unto nevajadzēs mainīt pret lolo-jumdzīvnieka pasi, ja vien suņaīpašnieks ar dzīvnieku nevēlēsiesceļot ārpus valsts.

Veterinārmedicīnas likumagrozījumi trīs lasījumos vēl jā -skata Saeimai.

Vienkāršos kārtību suņu pases izsniegšanai

Bezsaimnieka kaķi veido kolonijas

Piektdien, 2017. gada 22. septembrī | IZGLĪTĪBA Liesma | www.e lies ma.lv8

Pagājušas pirmās jaunā mā-cību gada atkalredzēšanās sa-traukuma pilnās dienas un sāciesaktīvs mācību darbs. Sākotiesjaunajam mācību gadam, katramLatvijas skolēnam būs jāatjaunovai no jauna jāiegādājas un mā-cību iestādē jāapstiprina skolēnaapliecība, kas ir skolēna identitātiun statusu apliecinošs doku-ments. Atbilstoši normatīvajāaktā noteiktajam pedagoģiskāprocesa organizēšanai viens nonepieciešamajiem dokumentiemvispārējās pamatizglītības, vis-pārējās vidējās izglītības iestādēun arī profesionālās izglītībasiestādē ir skolēna apliecība, kurānorāda izglītojamā vārdu, uz-vārdu, perso nas kodu, izglītībasiestādes nosaukumu un klasi,kurā izglītojamais mācās.

Bet kāds tad skolēna doku-ments ir izskatījies kādreiz? Ap-skatot manā kolekcijā esošosļoti dažādos skolēna apliecībuoriģinālus, kuri datēti ar 1926.— 1942. gadu, kā arī pārskatotmūsdienu skolēnu apliecību for-mas un veidus, var secināt, kaLatvijā dažādos vēstures perio-dos nav bijušas ar normatīvoaktu strikti noteiktas skolēnuapliecības formas un saturs, kasapliecībā būtu jāatspoguļo. Ap-skatot oriģinālus, var secināt —katra izglītības iestāde ir izga-tavojusi savai mācību iestādeiraksturīgu skolēna apliecību.

Interesanti, ka skolēnu ap-liecības ar parakstu apliecinājušicilvēki tādos mums šodien ne-dzirdētos amatos kā skolaspriekšnieks, mācību iestādespriekšnieks, skolas pārzinis,darbvedis, klases pārzinis, kasļauj secināt, ka laikā no 1926.līdz 1942. gadam izglītības sis-tēmā nav bijis vienota profesijuklasifikatora.

Zīmīgs aspekts, ka Latvijaspirmās brīvvalsts laikā mācībuiestādēs ar mazākumtautību va-lodu apliecības tika aizpildītastikai latviešu valodā.

Interesanti, ka skolēnu ap-liecību izdevēji bijuši dažādiun atšķirīgi pēc darbības fun-kcijām. To vidū tādi kā mumsjau zināmie «Valters un Rapa»

un «Jānis Roze», kā arī mazākzināmi: «Latvijas vērtspapīruspiestuve», A. Vasermaņa spies-tuve, «Dzintars» un Izglītībasministrijas Mācību līdzekļu no-daļa. Arī politisko iekārtu maiņaabsolūti nav ietekmējusi ne sko-lēna apliecības formu, ne saturu,un tā ir vairākkārt pagarināta,pastāvot jau citai politiskajaiiekārtai.

Raksturīga kopīga iezīme vai-rākām apliecībām ir tajās norā-dītā informācija, ka apliecībasīpašnieks sabiedriskajā trans-portā var pārvietoties par paze-minātu braukšanas maksu, konoteikušas, kā apliecībās minēts,Rīgas pilsētas valdes būvju no-daļas ielu dzelzceļu pārvaldevai Galvas pilsētas Rīgas Sa-tiksmes pārvalde.

Vēl kāds interesants fakts, kavairākas no skolēnu apliecībāmpēc poligrāfiskā izpildījuma at-bilst tā laika pasu izgatavošanaskvalitātei, jo fotogrāfijas aplie-cībās ir kniedētas pēc ārvalstupasu parauga un apstrādātas arcaurduru kodu mašīnu, kas atbilstļoti augstiem tā laika personuapliecinošo dokumentu standar-tiem.

Manā kolekcijā ir vēl vienaskolēna apliecība, ar kuru īpašilepojos, jo tā ir Valmieras Valstsģimnāzijas skolniecei NanijaiVīrs 1931. gadā izdota apliecība,kas būtiski atšķiras no pārējām,jo tajā iekļauta ne tikai parakstuaile par skolas prasību nokārto-šanu, bet arī uzskaitīti noteikumi,kas nosaka ģimnāzijas audzēkņudzīvi skolā un ārpus skolas.

Apskatot 29 apliecībā iekļau-tos noteikumus, var secināt, kaValmierā tajos laikos lielu vērībuveltīja skolēna atbildībai attiecībāpret mācību darbu, cieņai pretskolotāju, darbinieku, jebkurucilvēku, uzmanību pievēršot arīatbildībai par uzvedību ārpusskolas. Es minēšu tikai dažus,manuprāt, interesantākos no no-teikumiem:

«9. Nokavētajā laikā skolāizņemtā viela skolēnam pēc ie-

spējas drīz jāizmācās patstāvīgi,un viņš nevar aizbildināt savunezināšanu ar skolas neapmek-lēšanu.

10. No neobligātoriskajiempriekšmetiem atsvabinātie sko-lēni stundu laikā paliek vai nuklasē, vai nodarbināmi citādiklases audzinātāja pārziņā.

Piezīme: Neobligātoriskospriekšmetus, kurus skolā māca,skolēns izvēlas ar vecāku ziņu,ģimnāzijā iestājoties. No neob-ligātorisko priekšmetu mācīšanāsskolēns var atteikties ar vecākuziņu vājas veselības vai nesek-mības dēļ vienīgi otrā mācībugada sākumā. No vingrošanas,dziedāšanas un militārās apmā-cības praksē paidogogu padomevar atsvabināt skolēnu uz moti-vētu skolas ārsta priekšlikumu.Par šādu atsvabināšanu jābūtpasniedzēju ierakstam skolas unmājas sazināšanās burtnīcā.Vienreiz piešķirts atsvabinājumsno vingrošanas, dziedāšanas unmilitārās apmācības praksē de-rīgs līdz iesāktā mācību pusgadabeigām.

17. Skolā un ārpus mājas sko-lēnam obligātoriski jāvalkā for-mas apģērbs: meitenēm tumšizils uzvalks ar baltu apkaklīti,melns priekšauts, tumšas krāsaszeķes; zēniem - tumši pelēksuzvalks ar vaļēju apkakli (svār-kiem 3 pogas vienā rindā). Vi-siem skolēniem jānēsā formascepure. Katram skolēnam jāie-gādājas noteikta veida vingro-šanas tērps.

19. Skolēni nedrīkst lietot al-koholiskus dzērienus un apmek-lēt dzertuves. Nav atļauts smēķētskolā un publiskās vietās. Skolēninedrīkst piedalīties neatļautāsspēlēs.

21. Mācību gada sākumā sko-lēns uzdod klases audzinātājamsavu dzīvokļa adresi, ierakstotto skolas un mājas sazināšanāsgrāmatā, kā arī katrreiz neka-vējoties ziņo par dzīvokļa maiņu.Dzīvot nepiemērotās pansijāsaizliegts.

Piezīme: Skolēnam nav atļautsdzīvot atsevišķās istabās jeb dzī-vokļos, kur nedzīvo dzīvokļa sa-imnieki; aizliegtas jauktas pan-sijas zēniem un meitenēm, japaidogogu padome nav pārbau-dījusi mājas iekārtu un apstākļusun devusi tam savu atļauju. Ne-drīkst īrēt istabu pie dzertuvēmvai alkoholisku dzērienu pārdo-tavām. Nedrīkst arī iet ēst vies-nīcās un traktieros. Nav atļautsīrēt istabas dzīvokļos, kur trūkstviselementārākās iekārtas, navkatram skolēnam savas gultas,ir maz gaismas un gaisa.

25. Par izrīkojumu apmeklē-šanu ārpus skolas skolēnam ie-

priekš jāziņo klases audzinātā-jam, kas var ierobežot izrīkojumuapmeklēšanu atkarībā no skolēnasekmēm un uzvešanās, kā arīno tā, cik bieži skolēns izrīko-jumus apmeklē. Izrīkojumos ār-pus skolas uz deju palikt aiz-liegts, ja skolas direktors navziņojis pretējo.

Piezīme: Saskaņā ar I.M. sko-lu departamenta rīkojumu ģim-nāzijas skolēni var palikt izrī-kojumos ne vēlāk kā līdz plkst.1.

Ir sācies saspringtais skolas

laiks ar cīņu par zinībām, sav-starpējām attiecībām ar vienau-džiem, skolas biedriem, vecā-kiem un skolotājiem un tāpēcšis materiāls lai ļauj mums izzinātun salīdzināt, kāda bijusi Val-mieras un Latvijas skolēna ik-dienas dzīve pagājušā gadsimtapirmajā pusē, kāda bijusi skolas,pedagogu un sabiedrības atbil-dība par skolēnu.

Ilze AvotiņaValmieras tehnikuma juriste

Reaģējot uz izmaiņām glo-bālajā un nacionālajā darbatirgū, kā arī stiprinot Latvijaszinātnisko institūciju pētnie-cisko un inovatīvo kapacitāti,Vidzemes Augstskola (ViA)laika posmā no 2017. gadaseptembra līdz 2020. gadamartam īsteno divus Darbībasprogrammas «Izaugsme unnodarbinātība» Eiropas Re-ģionālās attīstības fonda(ERAF) projektus ar kopējovērtību vairāk nekā viens mil-jons eiro.

14. septembrī augstskola irparakstījusi vienošanos ar Cen-trālo finanšu un līgumu aģentūrupar sadarbību projektu īsteno-šanā.

«Vidzemes Augstskolas zi-nātniskās infrastruktūras attīs-tīšana pētnieciskās un inovatīvāskapacitātes stiprināšanai» pro-jekta mērķis ir stiprināt ViA pēt-niecisko un inovatīvo kapacitāti,īstenojot starptautiski konkurēt-spējīgus pētniecības projektusun pakalpojumus, kas atbalstaLatvijas viedās specializācijasnozaru attīstību un tautsaimnie-cības produktivitātes celšanu re-ģionālā, nacionālā un starptau-tiskā līmenī.

«Vidzemes AugstskolasSTEM studiju vides moderni-

zācija» projekta īstenošanas re-zultātā tiks paplašinātas augst-skolas piedāvātās studiju iespējasSTEM nozarēs. Tiks veicinātaViA konkurētspēja un studējošoskaita pieaugums STEM studijuprogrammās, kas atbilst darbatirgus pieprasījumam, līdz ar tosekmējot absolventu nodarbi-nātību un valsts stratēģisko pro-grammu īstenošanu.

Abu projektu ietvaros būtisksieguldījums tiks veikts ViA telpuinfrastruktūrā un materiālteh-niskās bāzes attīstībā. Tiks mo-dernizētas deviņas esošās labo-ratorijas (Virtuālās un papildi-nātās realitātes, Mehatronikas,Elektronikas, Datortīklu, Mobilotehnoloģiju, Radiofrekvenciālāsidentifikācijas, Energoefektivi-tātes, Datu drošības un Multi-mediju laboratorijas) un izvei-dotas Datu drošības, Būvniecībasun Telpiskās pētniecības labo-ratorijas.

STEM projekta kopējās iz-maksas ir 563 345 eiro (valstsbudžeta un ERAF finansējums).Zinātniskās pētniecības projektsizmaksās 567 164,21 eiro,(ERAF un Latvijas valsts bu-džeta finansējums, 28 358,21eiro ViA līdzfinansējums).

Elīna MiezīteVidzemes Augstskolā

Vidzemes Augstskolā attīstīsies STEMstudiju programmas un pētniecība

Skolēna apliecība laiku lokos

BRĪVSOLIS | Piektdien, 2017. gada 22. septembrīLiesma | www.e lies ma.lv 9

No ledus laikmetalīdz mūsdienām

grāmatas

Jūlijs Cukurs

Ar apgāda Zvaigzne ABC gādībuceļu pie lasītājiem sākusi Jāņa Klēt-nieka jaunā grāmata Seno laikmetulokos. Jānis Klētnieks ir LZA godadoktors, ģeodēzijas vēstures pētnieks,Latvijas astronomijas biedrības biedrsun vairāku grāmatu un publikāciju,tostarp lielu popularitāti guvušās grā-matas Svētie noslēpumi, autors. Viņš2006. gadā apbalvots ar Triju Zvaig-žņu ordeni. Pētījis senās Baltijas ie-dzīvotāju astronomisko priekšstatusaistību ar citu Eiropas un Tuvo Aus-trumu tautu reliģiskajiem ticējumiem,tradīcijām un kultūrvēsturiskajāmizpausmēm. Jānis Klētnieks pieda-lījies Karnakas tempļa un Džoserapiramīdas izpētes darbos Ēģiptē, kāarī citu senatnes pieminekļu apse-košanā dažādas valstīs.

Zinātnieka pamatīgajam pētīju-mam Seno laikmetu lokos ir trīsdaļas, kurās tālā senatnē tiek meklētasatbildes uz mūsdienu civilizācijasvēsturei svarīgiem jautājumiem. Pir-majā daļā Klusējošie akmeņi autorsatklāj, kā radies šumeru un babilo-niešu dabas kalendārs, centies izdi-bināt, kā izcēlušies un kas savulaikbijuši Eiropas ziemeļos sastopamiemegalīti — kulta celtnes, apbedījumuvietas vai varbūt senās observatorijas,no kurām pirmatnējie cilvēki vērojaSaules, Mēness un zvaigžņu kustī-bu.

Otrajā daļā Atmodinātā senatnestāstīts par rakstības pirmsākumiemun burtu alfabēta izveidi, indoirāņuun persiešu svētajiem gadalaiku ti-cējumiem un indoeiropeiskās kultūrasizplatīšanos. Šajā daļā pieminēta arīsenā Autīnes pils, kuru senvēsturespētnieki mēģinājuši lokalizēt ganValmieras Valterkalniņā un tuvējāPekaskalnā Kauguros, gan arī Au-ciema muižas apkārtnē pie Cēsīmun Bānūžos, piebilstot, ka pašlaikpamatotāks šķiet uzskats, ka Autīnespils bijusi Priekuļu Sārumkalnā, kuratuvumā atrodas Ģūģeru kapulauks.

Trešā daļa Gaišais ticības ceļšveltīta reliģiju izcelsmei senajā Ēģiptē,Romas impērijā, antīkajā Grieķijā,Tuvajos Austrumos un arī Latvijā,atgādinot mūsu tautas svētvietas vēlpirms krusta kariem un kristietībasieviešanas, starp kurām kā ievēroja-mākā Gaujas labā krasta teritorijāvairākkārt tiek minēta teikām un no-stāstiem apvītā kulta vieta Zilaiskalns.

Grāmatas Izskaņa noslēdzas arautora atziņu: «Cilvēku sabiedrībaspastāvēšana var balstīties vienīgi uzlielajos laika lokos uzkrāto cilvēciskogarīgo vērtību mantojumu, ko ietvercilvēces kultūra savas daudzveidībasizpausmēs,» un nav nekāda iemeslaviņam nepiekrist.

Decembrī Latvijas lielāka-jās pilsētās ikviens tiek aicinātsuz TV3 Jaungada šovu, kasbūs veltīts leģendārajam TVraidījumam Savādi gan!, kasšogad svin 18 gadu jubileju.Pēc pirmizrādes Latgales vēst-niecībā GORS šovs 28. decem-brī viesosies Valmieras Kul-tūras centrā.

Tā būs lieliska iespēja vie-nuviet satikt visus kādreizējosraidījuma veidotājus un kopāpasmieties par šīs dienas aktua-litātēm. Kā saka Zuarguss (Vies-turs Dūle), šova režisors: «Sa-vulaik, kad veidojām raidījumuSavādi gan!, dominēja uzskats,ka latvieši nav asprātīgi, tačupēc saviem paziņām pavisamdroši varēju spriest, ka — unvēl kā! — latvieši ir gan asprā-tīgi. Toreiz tautas asprātību vis-notaļ veiksmīgi mēģinājām dabūttelevīzijā un dabūjām arī. Kāpēcto tagad mēģinām atkal? Manliekas, ka tas varētu būt kā mazs,foršs klases salidojums, kur sa-nāks kopā cilvēki, kuriem sa-vulaik kopā ir bijis ļoti labi un,taisot raidījumu, klājies visnotaļ

jautri. Protams, mēs kā cilvēkipa šiem gadiem esam mainījušies(piemēram, es esmu pilnībā aiz-gājis uz izglītības sfēru), tačujoprojām no saviem bijušajiemkolēģiem sajūtu sirsnību un at-ceros tos laikus, kad savā starpābijām sirsnīgi un atbalstoši. Unkur nu vēl atklātība, kas vienamotram piemita tīri daudz… Ga-diem ejot, esmu konstatējis, kamanā dzīvē tās ir divas svarīgā-kās vērtības: sirsnība un atklā-tība. Ir arī viens mīnuss: esmuaplipis ar to, ka man visu laikugribas jokoties un ir iepatikušiesjoki. Tāpēc, ja cilvēkiem šīs lie-

tas patīk, tad lai viņi pavisamdroši nāk uz mūsu Jaungadašovu! Turklāt — kas ir pats sva-rīgākais — mēs kopā ar skatī-tājiem svinēsim šova 18 gadujubileju.»

Pēc režisora domām, būtugarlaicīgi rīkot šovu par dzīviParadīzē, kamēr neviens vēl naviekodies ābolā, čūska nevienunav kārdinājusi, Aivars, Nils unSolvita vēl neko nav izdarījuši.«Taču, tā kā Latvija ir tieši tiksmieklīga, cik mums ir tālu līdzParadīzei, domāju, ka mumsbūs, kur izvērsties,» ir pārlieci-nāts režisors.

Viņam piebalso arī TV ēterapersonība Baiba Sipeniece - Ga-vare, atklājot — viss notiks Sa-vādi gan! labākajās tradīcijās,sastāvs būs nemainīgs, un pa-gājušie gadi darījuši stiprākuprojekta veidotāju pārliecību.«Viss, ko agrāk darījām, bijalabi un pareizi. Arī tagad būtugrēks klusēt, neko nedarīt, tāpēcmetīsimies iekšā ar lielu joni,jo pašreizējā situācija un apstākļimums neļauj apstāties, iesūnot,stāvēt dīkā un klusēt. Jo tie pro-totipi ir tik spilgti, ka prasītiesprasās, lai viņus atkal uzliek uzskatuves. Tāpēc nāciet un ska-tieties, un nebūsiet vīlušies!»

Nelielu ieskatu gaidāmajāšovā paver pazīstamais TV šovuvadītājs Valters Krauze, jo, pēcviņa domām, lai cik tas dīvainineliktos, pašreiz piedāvājumānav neviena pašmāju humorašova. «Tāpēc paldies ViesturamDūlem (Zuargusam), kas toreizuztaisīja Savādi gan!, kur sā-kumā darbojāmies tikai piecicilvēki! Raidījumā iejutos dau-dzās lomās, īpaši jau veidojotparodijas par politiķiem, sākotar Šķēli un beidzot ar Māri Gaili,lai gan līdzība dažkārt bija ap-šaubāma. Arī tagad, atklāti sakot,netrūktu tēmu, ko aplūkot, pie-mēram, nesen aizvadītās paš-valdību vēlēšanas. Šajā TV3Jaungada šovā abi ar Baibu Si-penieci - Gavari būsim vecīši— dīvāna eksperti, kuriem irviedoklis par visu. Jo, kā jaumūsu valstī ierasts, galvenais irneko nedarīt, bet par jebko iz-teikties anonīmos interneta ko-mentāros, sākot no hokeja unbeidzot ar Eirovīziju, tā ka būs,kur izvērsties.»

Koncerta daļu ar Latvijā po-pulārāko mākslinieku piedalī-šanos vadīs Jānis Skutelis.

Una Griškeviča

«Sanāca tā, ka Pauls maniuz noklausīšanos uzaicināja,pat īsti nezinot, kāda man irbalss. Viņš uzticējās mūsu ko-pējam paziņam FerdinandamLukašinskim, kas tolaik strādājaRadiofonā. Viņš bija padzir-dējis, ka Maestro meklē dzie-dātāju savai jaunajai program-mai un joka pēc ieteica mani.Es uz skatuvi nerāvos. Ja mannebūtu pie zvanījis Raimonds,es nezinu, kas no manis būtuiznācis. Bet nekādā ziņā — nedziedātājs.

Man nav svarīgi, kur esdziedu. Vai tā būtu vislielākālatviešu estrāde vai omulīgskrodziņš, es to vienmēr daru

ar baudu un pilnu atdevi. Dzie-dot cauri gadiem, mana mīles-tība pret mūziku ir tikai augusi,un es varu lepoties, ka esmuviens no tiem cilvēkiem, kamdarbs ir darīt to, kas patīk. Unman patīk dziedat. Tāpēc, jaciti uz jautājumu Ja tu nevarētuelpot... atbildētu, ka bez ieelpastie nevarētu dzīvot, es atbildētu,ka es nevarētu dziedāt...

Uzskatu, ka lielāko dzīvesdaļu un vēl joprojām esmu da-rījis to, kam Dievs mani radījis.Ir sava publika, kas mani mīlēsvienmēr, un es viņiem dziedāšuno visas sirds un dvēseles,»— tā par sevi Sandras Lan-dorfas grāmatā Izredzēts saka

populārais dziedātājs ViktorsLapčenoks, kas gadus neskaita,lai arī 2017. gada 16. janvārīkopā ar mūziķiem un saviemklausītājiem nosvinēja 70 gadujubileju. Mākslinieks to darīsarī 15. oktobrī uz ValmierasKultūras centra skatuves, kurviņam piebalsos Aija Vītoliņa,Elīna Čampere un Laima Mil-tiņa, bet pavadījumu spēlēsinstrumentālā grupa RaimondaMacata (taustiņinstrumenti) va-dībā — Juris Kristons (tausti-ņinstrumenti), Artis Orubs (si-taminstrumenti), Oskars Spro-ģis (basģitāra) un Mārcis Au-ziņš (soloģitāra)

Ēriks Naļivaiko

SAVĀDI GAN! komanda. Laura Vīksnes foto

Ielūdz dīvāna eksperti noSavādi gan!

Dziedās no visas sirds

Jau rīt, 23. septembrī, nopl. 11 līdz 15 pie Valmiermuižasalus darītavas tiks lustīgi atzī-mētas Miķeļdienas svinības undarbosies tirdziņš Ar Gardumuti Valmiermuižā. Tā kā šisir jaunās ražas laiks, tirgotājibūs saveduši dažādus laukugardumus un amatniecībasmeistarstiķus. Izzinot Miķeļ-dienas tradīcijas, uzstāsies fol-kloras kopa un risināsies tra-dicionālas meistarnīcas.

Lai izzinātu Miķeļdienas tra-dīcijas, Valmiermuižā viesosies

Jērcēnu folkloras kopa Mežābele,kas ar dziesmām, stāstiem unrotaļām viesiem ierādīs, ko tadtradicionāli rudens saulgriežosdarīja — kā strādāja, kā svinējaun kādas izdarības veica. Tirdziņalaikā būs iespējams pašiem veidotlabības vainagus un salmu lelles.Meistarnīcās izzināsim, kā saim -nieces gatavojas ziemai, lai arītad ir kas galdā ceļams. Miķelisrūpējas par zirgiem rudenī – tadnu ar viņa gādību būs iespējamsdoties izjādēs ar Valmiermuižasstaļļa saimi.

Sendienās Miķeļu laikā svinējasvētkus, kur goda vietā celta jau-nā raža un rīkots tirgus. Arī Val-miermuižā ieradīsies tirgotāji nomalu malām, vedot sev līdzi lau-ku labumus, maizi, sieru, gaļu,zivis, aso piparu zaptes, ievārī-jumus, kaņepju gardumus, ve-selību stiprinošus dzērienus undažnedažādus našķus. Ne tikaizemnieki, bet arī amatnieki būsparūpējušies par plašu piedāvā-jumu — metālkalumiem, pērļurotām, dažādiem pinumiem, kokarotaļlietām un vēl daudz ko citu.

Miķeļi ir arī īstais laiks, kadbrūvēt alu, tāpēc Valmiermuižasalus darītavas meistari galdācels tumīgu, saldu un garšā iz-teiksmīgu alu, kas īpaši veltītsMiķeļdienai. Bet, lai nenoreibtuno alus un svētkiem, gan sest-dien, gan svētdien (pl. 10 —14) Valmiermuižas alus virtuvespavāri visus gaidīs uz Latvijasgaršu vēlajām brokastīm, kurbūs sarūpēts viss, lai izbaudītunesteidzīgu maltīti ar šī brīžameža un dārza veltēm galvenajālomā.

Miķeļdiena Valmiermuižā

Piektdien, 2017. gada 22. septembrī | SPORTS Liesma | www.e lies ma.lv10

Otrajā mājas spēlē VidzemesOlimpiskajā centrā hokeja klubsValmieras HK/BSS/ViA tikās arZemgale/JLSS komandu, kurassastāvā šogad spēlē bijušais Val-mieras komandas spēlētājs Alek-sejs Jakovļevs. Spēle valmierie-šiem noslēdzās nelabvēlīgi —1:2. Vienīgos vārtus mājiniekulabā guva Mikus Ozols.

Spēles pirmais periods aizritējalīdzīgā cīņā. Tā sestajā minūtēvalmierieši nopelnīja divu minūšunoraidījumu, paliekot skaiktliskajāmazākumā. Piecas minūtes vēlāk,kad bija nospēlēts mazliet vairāknekā pusperiods, viesi atklāja

spēles rezultātu. Vārtus guva Ro-berts Pētersons. Turpinājumā savukomandu skaitliskajā mazākumāatstāja zemgalietis Raivo Okats,tomēr valmieriešiem vārtu gūša-nas iespējas izmantot neizdevās.

Pārtraukums par labu bija nācismājiniekiem, viņi otrā periodaotrajā minūtē spēja izlīdzināt re-zultātu, panākot 1:1. Valmierasuzbrucējs Mikus Ozols iegājapretinieku zonā un ar spēcīgumetienu guva vārtus. Otrā trešdaļabija noraidījumiem bagāta. Laiarī viesiem nepilnu pusotru minūtibija iespēja spēlēt lielajā skait-liskajā vairākumā (3 pret 5), viņi

nespēja gūt vārtus. Pēcāk ar no-raidījumiem apmainījās abu ko-mandu spēlētāji, un minūti pēcto izturēšanas sodu par sitienupretiniekam ar nūju nopelnījaZemgales komanda. Spēlējotskaitliskajā mazākumā, otros vār-tus savas komandas labā guvapretinieku komandas uzbrucējsJānis Ričards Kārkliņš.

Trešā perioda pirmajā pusēspēle risinājās lielākoties viesuaizsardzības zonā. 48. minūtēviesu komanda nopelnīja divuminūšu noraidījumu, kas valmie-riešiem palīdzēja spēli pārņemtsavā vadībā. Presings no valmie-riešu puses turpinājās arī atlikušoperiodu, tomēr gūt vārtus neiz-devās. Spēles pēdējā minūtē vār-tus atstāja Valmieras HK/BSS/ViAkomandas vārtsargs Markuss Žu-kovskis, bet pretinieku veiksmīgāspēle aizsardzībā neļāva izlīdzinātrezultātu. Pēdējās sekundēs tur-pinājās cīņa un veidojās asumipie viesu vārtiem. Spēle noslēdzāsar rezultātu 1:2 komandas Zem-gale/JLSS labā.

Paldies skatītājiem par atbalstu!Nākamā spēle Valmieras hoke-jistiem paredzēta 21.septembrīizbraukumā pret Latvijas kausaizcīņas B grupas līderiem Lido.

Edīte Mežciema

Valmieras HK/BSS/ViA - HKZemgale/JLSS (0:1, 1:1, 0:0)Vārti: 11:45 Pētersons (Gordins)0:1, 21:07 Ozols (Krūze) 1:1,28:26 Kārkliņš (Kromans) 1:2.Vārtsargi: Markuss Žukovskis -Artūrs Krists Krūklītis

Aizvadītajā nedēļas nogalēValmieras vārds vairakkārt ska-nēja, mūsu airēšanas slalomistusapbalvojot ar Kauņas čempionātamedaļām un sportistiem kāpjotuz Lietuvas kausa goda pjedestāla.Kluba Vidzemes sporta asociācija- Valmiera jaunie audzēkņi unpieaugušie atlēti abās kaimiņvalsts2017. gada noslēdzošajās sacen-sībās izcīnīja vietas pirmajā trij-niekā, turklāt visvairāk bija tiešiNr. 1.

Sestdien, 16. septembrī, parKauņas čempioniem ne pirmoreizi kļuva Toms Karlivāns, K1MOpen, Emīls Putniņš, C1M Openun C1M U18, un Ralfs Baldiņš,C1M U15, vicečempiona godsKasparam Pakeram, K1M Open,un bronzas medaļa Ralfam Jur-jānim, K1M U15. K1 laivu klasēvīriešiem finālā iekļuva un des-mitais sacensības noslēdza Gun-tars Strazdītis, savukārt K1MU15 kategorijā Lietuvas debijaun 13. vieta Pēterim Dabekalnam.

Vakarā panākumu svinības gannesekoja, jo rīts VSA-VALMIERAairēšanas slalomistiem nāca arnākamajām cīņām Vokes upesūdenī.

Svētdien, 17. septembrī, arīvairākas Lietuvas kausa trofejasnonāca Valmieras airēšanas sla-lomistu īpašumā. Trasē kā zvēri,krastā jo cēli, — tā VSA-VAL-MIERA juniori pēc sacensībāmgrūtām ar lepnuma jūtām. C1Mlaivu klasē kopējā un juniorukonkurencē uzvara Emīlam Put-niņam, K1M laivu klasē U14 ve-cuma grupā līderis Ralfs Jurjānis,bet Ralfs Baldiņš pirmais C1MU14 un otrais K1M U14. Lietuvaskausa goda pjedestāls arī vado-šajiem Latvijas atlētiem TomamKarlivānam un Kasparam Pake-ram, attiecīgi K1 laivu klases vī-riešiem sudrabs un bronza. Pir-majā divpadsmitniekā arī PēterisDambekalns (11. vieta K1M U14)un Guntars Strazdītis (12. vietaK1M Open).

Aizvadītās nedēļas nogalē star-tējusi jaunā ELVI florbola līgassezona.

Ar uzvarām sezonu atklājušasvisas trīs mūspuses komandas —FBK Valmiera un Kocēnu Rubenevīriešu komandas, kā arī desmit-kārtējās Latvijas čempiones Ru-benes dāmas.

Valmieras florbolisti viesosar 14:7 sakāva Ķekavu. Rezul-tatīvākais starp uzvarētājiem arčetriem (2+2) punktiem bija Ri-čards Eglītis. Rubenes vīri savuskatītāju priekšā izrēķinājās arlīgas jaunpienācējiem no Tartu— EMU SK, pārspējot tos ar9:4. Ata Stepāna kontā pieci(3+2) rezultativitātes punkti. Ru-benes dāmas arī Kocēnu sportanamā, atkārtojot pērnā gada fi-

nālspēles scenāriju, tika galā arsīvākajām sāncensēm FK NNDno Rīgas — 6:2. Par labāko spē-lētāju uzvarētāju sastāvā tika at-zīta Ilga Jēkabsone, kas atvairīja21 no 23 pretinieku metieniem.Divi iemetieni Lauras Gaugareskontā.

Ar spēli pret Bauskas komandušodien pl. 20 Vidzemes Olim-piskajā centrā mājas spēļu sezonuatklās arī valmierieši. Svētdienviņi turpat pl. 17 uzņems Betsa-fe/Ulbroka florbolistus. Rubenesvīri turpinās ar cīņām pret Lek-ringu (sestdien pl. 18 Kocēnos)un SK Pārgauja (svētdien pl. 16arī Kocēnos). Rubenes florbolis-tēm svētdien priekšā pirmais iz-braukums — pretī stāsies FKĶekava.

9. un 10. septembrī Jāņa Daliņastadionā notika tradicionālās unjubilejas 10. starptautiskās spēlesMēs varam! Bērni un jaunieši arinvaliditāti tikās, lai mērotos spē-kiem komandas sporta veidos undažādās individuālās disciplīnās.Pasākumā piedalījās dalībniekino Latvijas, Igaunijas, Norvēģijas,kopā 20 komandas, kā arī Bocciatiesnešu brigāde no Norvēģijas.

Valmieras Invalīdu sporta klu-bu (VISK) Stars S un ValmierasBērnu sporta skolu (VBSS) pār-stāvēja astoņi dalībnieki. Pasā-kuma programma tika veidotatā, lai katrs dalībnieks varētu iz-vēlēties disciplīnu pēc savām spē-jām un vēlmēm. Paralēli visāmaktivitātēm notika tradicionālaisBoccia turnīrs. Norvēģu tiesnešubrigāde uzņēma spēlētājus desmitspeciāli izveidotos laukumos. Ap-kārt tiem vienmēr virmoja atbal-stītāju vētrainas emocijas.

Pirmās dienas sacensības ikgadu noslēdzas ar sportistu balli

pie klātiem galdiem, priekšne-sumiem un diseni. Šogad dejuplacī mūs kopā sasauca grupaDeju orķestris. Lieli un mazi,visi bez aizspriedumiem ieplūdadeju placī, lai kopā baudītu mū-ziku un kustību.

Nākamā rītā turpinājās sacen-sību programma — skrējām, le-cām, spērām, metām, kā arī se-kojām līdzi Boccia turnīra pusfi-nāla un fināla spēlēm. ŠogadStars S (II) komanda izcīnīja 3.vietu (Marks Fadejevs, MelānijaBeļājeva, Zanda Ribele).

Mūsu sportistu labākie sasnie-gumi: Dainis Grīnbergs — jo-projām labākais īso distanču skrē-jējs mūsu komandā; Ričards Mat-jušenoks — 1. vieta smilšu mai-siņu mešanā mērķī; Marks Fa-dejevs — labākais bumbiņu me-šanā mūsu komandā; MelānijaBeļājeva — 1. vieta basketbolasoda metienos un sitienos pa vār-tiem; Madara Ustinova — jopro-jām labākā gargabalniece mūsu

komandā; Elvis Vītols uzstādījapersonisko rekordu tāllēkšanā arieskrējienu; Dzintars Kreicbergsuzrādīja izcilus rezultātus bum-biņu mešanā un smilšu maisiņumešanā mērķī; Zanda Ribele uz-stādīja personisko rekordu 60 mskrējienā.

Kāpēc šīs pasākums ir tik po-pulārs? Katra dalībnieka rezultātsir personisks sasniegums. Tomērdaudz vērtīgāka ir kopā būšana,svētku noskaņa, kopējais pozitīvoemociju lādiņš ko varam paust vi-sumā, lai pasaule kļūstu labāka.

VISK Stars S pateicas Val-mieras pašvaldībai, Dauguļu spe-ciālajai internātpamatskolai unsadarbības partneriem no Nor-vēģijas par iespēju piedalīties ungūt prieka un svētku sajūtu. Pa-teicamies visiem kas piedalījāspasākuma organizēšanā, vadīšanāun tiesāšanā.

Sarmīte Ulanovska,VISK Stars S un VBSS

sporta trenere

VALMIERIEŠI gavilē Ķekavā. Patrika Paula Briķa foto

Sākusies florbola sezona

Ar lepnumu no airēšanas slaloma sacensībām Lietuvā

RALFS JURJĀNIS. Olden Jentson fotoMIKUS OZOLS (pa labi) ripas iemetienā spēlē pret zemgalie-šiem.

Valmieras hokejistiem Latvijas kausā pirmais zaudējums

BOCCIA TURNĪRA 3. vietas ieguvēji Stars S (II) komanda, no kreisās Marks Fadejevs, ZandaRibele un Melānija Beļājeva.

Veiksmīgie starti Mēs varam 2017!

zāģē bīstamus kokus bez pacēlājapie ēkām, vadiem, kapsētās, vainaguveidošana. Tālr. 27833107.–––––————————————

Ju mi ķi bez mak sas no mē rīs, ap -rē ķi nās dar ba un ma te ri ā la dau dzu -mu jū su jum tam. Ir lie la pie re dzevi su vei du jum ta se gu mu ie klā ša nā,kā arī jum ta kon struk ci jas iz vei dē,strā dā jam rū pī gi, ce nas pie ņe ma -mas. Mob.t. 27833538. –––––————————————

Spe ci a li zē ja mies lē ze no jum tu,ru be ro ī da kau sē ša nā uz jum tiem.Mob.t. 28348332.

Veic dziļurbuma darbus ūdensieguvei. Iespējama ES fondu pie-saiste. Pilna aprīkošana. Mob.t.29239547.

zāģē baļķus dēļos klienta sētā.Mob.t. 26547957.–––––————————————

Dārzu izveides un sakopšanaspakalpojumi. Tālr. 26775021.–––––————————————

Piedāvā trimmera pakalpojumusar savu inventāru un transportu.Mob.t. 26652582.–––––————————————

Piedāvā darbu Kocēnos graudukaltes operatoram nakts maiņā. Tālr.29134169.–––––————————————

Atdod būvniecības vagoniņu noobjekta. Mob.t. 29406788.

zs vēlas nomāt lauksaimniecībāizmantojamu zemi Burtnieku nov.(Ēveles, Rencēnu pag.), Strenču nov.Mob.t. 29432989.

Sieviete vēlas kopdzīvei iepazītiesar vīrieti no 50 līdz 65 gadiem. Mob.t.28392909.

Latvijas uzņēmums pērk me žusar ze mi. Mob.t. 29420502.–––––————————————

Pērk cirsmas, meža īpašumus.Mob.t. 29411432.–––––————————————

«CRAFT WOOD» pērk visa vei-da meža īpašumus visā Latvijā, cenano 1000-10000 EUR/ha. Atjaunojamtaksācijas. Tālr. 26360308.–––––————————————

Pērk mežus ar zemi, cirsmas.Mob.t. 28692020.

sia «Lauku Miesnieks» iepērkmājlopus. Augstas cenas. Samaksatūlītēja. Svari. Mob.t. 20207132.

SIA «Hunland Baltics» iepērkgaļas škirnes buļļus līdz 300 kg.Mob.t. 20291677.

Pērk visa veida metāllūžņus, no-lietotu sadzīves un lauksaimniecībastehniku. Samaksa tūlītēja. Mūsutransports. T. 22028068.–––––————————————

Pērk visa veida metāllūžņus, kāarī automašīnas, izbraucam pie klien-ta. Mob.t. 24835735.–––––————————————

Pērk rudens un ziemas ābolussulai. Braucam klāt. Mob.t. 29600223.–––––————————————

Iepērk ābolus. Atbrauksim pakaļ.Tālr. 22425826.–––––————————————

Iepērk ābolus. Mob.t. 26168709,26865084.

Pār dod kva li ta tī vu skal dī tu mal -ku ar pie gā di. Mob.t. 29197566.–––––————————————

Pārdod jauktu, skaldītu lapkokumalku. Mob.t. 29433443.–––––————————————

Pārdod skaldītu malku ar piegādi.Mob.t. 20371382.–––––————————————

Pārdod vilkābeļu stādus dzīvžo-giem. Mob.t. 29455211.

Pārdod pārtikas kartupeļus,piegāde mājās no 1 maisa. Mob.t.26519894.

Ir skumjas, kas acīs asaras rieš,Ir atmiņas, kas dzīvi silda.

(A. Skujiņa)Skumju brīdī esam kopā ar Lauru,

no vistuvākā cilvēka atvadoties.Valmieras Viestura vidusskolas10.c klases audzēkņi, vecāki un

audzinātāja9 9 9

Liepu lapu tiltu klāju,Māmulīti gaidīdama;Vējš nopūta liepu lapu,Māmulīte neatnāca.Skumju brīdī esam kopā ar Lau-

riņu.Bijušie 9.b klasesbiedri un

audzinātāja

Mūžībā aizgājis arTŪrs zaĶis

(1937.07.08. – 2017.20.09.).zemes klēpī guldīsim 23. sep-

tembrī pl. 14 kocēnu kapos.piederīgie

...Un kad jūs mani projām aiznesīsiet

Un baltā smilšu kalnā atstāsiet,

es reizēm atnākšu uz brīdi īsu,

Lai redzētu,kā mani koki zied.

(ā. elksne)

ar skumjām paziņojam, kamūžībā aizgājis

ViLis krŪMiņš(17.12.1930. – 20.09.2017.)

atvadu ceremonija otrdien, 26.septembrī, pl. 14 kocēnu kapukapličā, zemes klēpī guldīsimBurtnieku Jaunajos kapos.

Ģimene

­LAIKA­­ZIŅAS+14— +190 C, A vējš 4-7 m/s, saulains

LĪDzJŪTĪBas

pārDoD

iepazĪšanās

pērk

Īre

ŠODIENMāris, Mārica,Maigurs

REKLĀMA. SLUDINĀJUMI | Piektdien, 2017. gada 22. septembrī 11

Redak­to­re­­ANTRA­LĀCE.Laik­raksts­­iznāk otr die nās, treš die nās, ceturt die nās, piekt die nās.

Indekss 3041. Reģis trā ci jas aplie cī ba Nr. 0794.

­E-pasts:­iman­ta@ml.lv Mob.­­tel.­26439036.Tāl­ru­ņi: redak to rei A. Lācei — 64222140; I. Kalniņai — 64225434; J. Līgatam — 64264891; A. Ustu pam, J. Cuku ram, G. Vīk snam — tel. 64223100, e-pasts: iman ta@valm.lv; M. Strei čai un V. Brū ni ņai — 64222430; grāmat ve dei B. Zie di ņai — 64207001; rek lāmasnoda ļas vadī tā jai I. Beri ņai — tel./fakss 64225016, e-pasts: rek la ma@e lies ma.lv.Izde­vējs— ­SIA «IMAN TA info», A. Upīša ielā 7, Val mie rā, LV 4201, val des priekš sē dē tā ja M. Rone, tel./fakss 64223704. ­Iespiests tipo grā fi jā «Lat ga les druka» Rēzek nē, Baz nī cas ielā 28. Par faktupre ci zi tā ti atbild auto ri, par slu di nā ju miem — to iesnie dzē ji. Pub li kā ci jas nevien mēr atspo guļo redak ci jas vie dok li. – mak sas pub li kā ci ja. *­gale­ri­jas­­var­apska­tīt­­www.307.lv­­­

Slu­di­nā­ju­mus­pie­ņem: A. Upīša ielā 7 Pm.-Cet., pl. 9—17, Pt. pl. 9—15.

© SIA «IMAN TA info». Citē jot atsau ce obli gā ta, pār pub li cēša na, kopēša na izpla tīša nai — ar rak stis ku atļau ju.

MP

Izdevējs ir Latvijas Preses izdevējuasociācijas (LPIA) biedrs www.lpia.lv

Viss par rek lā muLies maLies ma Val mie rā, a.Upīša 7

Tālr./fakss 64225016

Liesma | www.e lies ma.lv

DažāDi

z/s «Kaln pier bes» IepĒrk

LIELLOPUS, JAUNLOPUS,AITAS, ZIRGUS.

Samaksa­tūlītēja.Zva­nīt­—­29497789,64725543­(fakss).

­SIA­«Cep­līši­­A.S.»­­iepērk­dzīv­sva­rā

GOVISlTELESlBUĻĻUSSamak­sa­tūlī­tē­ja.­Trans­ports­­bez­mak­sas.­ Tālr. 29184771, 26451129.

JJJBallēties jābeidz tad, ja no rīta spogulī ieraugi nevis mai-

siņus zem acīm, bet kaut kādas acis uz maisiņiem.* * *

Bārā ienāk vīrs:— Visiem uzsaucu! Man dēls piedzimis!— Oooo! Kā jūtas sieva?— Viņa vēl nezin.

* * *— Cienītā, kāpēc jūsu vīrs pēkšņi palīda zem galda?— Tas nav mans vīrs, vīrs stāv durvīs.

Salāti ar dzērvenēmKāpostu sagriež salmi-

ņos un saberž ar sāli, sarkano sīpolu — pusgredzenos, papriku(krāsu dažādībai dzelteno) — strēmelēs. Samaisa ar saujudzērveņu un sasmalcinātām pētersīļa lapiņām un iecilā mērcīti(3 ēdamkarotes augu eļļas, 1 tējkaroti ābolu etiķa, pa šķipsnaisāls un cukura, arī svaigi malti melnie pipari).

dienas recepte

Laika ziņas VidzemeiSestdien, 23. septembrī. Minimālā temperatūra naktī +5 grādi,maksimālā dienā +18 grādi. Naktī skaidras debesis. A vējš 3 — 5m/s. Dienā izteikti saulains. A vējš 4 — 6 m/s, brāzmas līdz 12m/s.Svētdien, 24. septembrī. Minimālā temperatūra naktī +4 grādi,maksimālā dienā +20 grādi. Naktī skaidrs. A vējš 3 — 5 m/s.Dienā izteikti saulains A, ZA vējš 3— 5 m/s.Pirmdien, 25. septembrī. Minimālā temperatūra naktī +4 grādi,maksimālā dienā +19 grādi. Naktī skaidrs. A vējš 2 — 4 m/s.Dienas sākumā izteikti saulains, pievakarē nedaudz mākoņu. Avējš 3 — 5 m/s. Otrdien, 26. septembrī. Minimālā temperatūra naktī +5 grādi,maksimālā dienā +16 grādi. Naktī pārsvarā skaidrs. A vējš 2 — 4m/s. Dienā saulains. A vējš 2 — 5 m/s.

Jums ir mežs?Domājat – ko darīt?

Vajag naudu?Zva niet — atra dī sim labāko risi nā ju mu.

Mob.t. 29227712.

­SIA­«­AIBI» ­iepērk­liel­lo­pus,­jaun­lo­pus,­­aitas,­zir­gus.

Pērk­arī­gaļas­šķirnes­jaunlopus­eksportam.­Labas­­cenas,­samak­sa­tūlī­tē­ja.­Svari.Piemaksa­par­bioloģiskiem­lopiem.Zva­nīt­—­26142514,­20238990.

SIA «Cēsu gaļas kombināts»par augstām cenām iepērk

jaunLopus un LieLLopus.Samaksa pēc vienošanās

Mob.t. 26185703; 25573447.

SIA « LATVIJAS GAĻA»iepērk liel lo pus,

jaun lo pus, zir gus.Samak sa tūlītē ja.

Svari. T. 28761515.

­SIA­«­ZVZ»­MAZSALACĀPār dodPār dod apses, mel nalk šņa

dēļus pir tīm, skuj ko kaapšu vu ma dēļus,

zāģ ma te ri ā lus­celt­nie­cī­bai.

T. 64251409, 29173016.SOMAS

un KOFERIceļojumiem, sportam

un ikdienaiVislielākā un vislētākā izvēle

veikalā «MĀRA»Baumaņa ielā 9, Valmierā

Piektdien, 2017. gada 22. septembrī | REKLĀMA. KONKURSS Liesma | www.e lies ma.lv12

rEk LĀ MA LiesLies māmā Tālr./fakss 64225016, e-pasts: rek la ma@e lies ma.lv

ZIGMUNDS KAZANOVSKIS. «Valmierai 734»

Fotokonkurss «Es ieraudzīju»Jau nedēļu pilnā sparā rit mūsu fotokonkursa šī gada pēdējānoslēdzošā — 4. kārta. Tikmēr 3. kārta noslēdzās ar Zigmunda Ka-zanovska uzvaru ar darbu «Valmierai 734». Pilni rezultāti apskatāmimūsu mājaslapā.

VIESTURS HEMMELIS. «Brenda ar Reksi»

SIA­Plastik­būvuzņēmumsaicina­darbā:­celtniekus,­

apdares­meistarus,­namdarus­un­palīgstrādniekus.

Kontakti:­personals@plastik.lvvai­zvanīt­27872146.

Būvfirma «R.K.C.F. Renesanse»SIA aicina darbā:

• Betonētājus• Namdarus

Prasības:• Pieredze kādā no augstāk minē-

tajiem amatiem;• Augsta atbildības sajūta pret

darba kvalitāti;• Labas saskarsmes un komuni-

kācijas prasmes;• Bez kaitīgiem ieradumiem;• Vēlme strādāt.

Piedāvājam:• Sociālās garantijas;• Savlaicīgu un konkurētspējīgu

atalgojumu;• Darbu Valmierā un Vidzemē.

Gaidīsim Jūsu CV un pieteikumu uz e-pastu: darbs.rkcf@gmail.com vai arīzvanot 64229696.

Publicējam šajā nedēļā iesūtīto fotogrāfiju. Balsošana, konkursa no-teikumi un bilžu iesniegšana www.eliesma.lv sadaļā «Fotokonkurss».Aicinām piedalīties ar fotogrāfijām, kas tapušas šajā sezonā.