KAPA - herciowebdesingner.files.wordpress.com€¦ · Web viewLIAN MAKLOKE. Ba dahuluk hakerek...
Transcript of KAPA - herciowebdesingner.files.wordpress.com€¦ · Web viewLIAN MAKLOKE. Ba dahuluk hakerek...
KAPA
RELATORIO ESTAGIO
CENTRO SOLIDARIDADE SOSIAL MUNICIPIO BAUCAU
Elabora Húsi :
Emis :290550
Naran :Herçio Moreira Gusmão
TÉCNICO DE LINGUAGEM DE PROGRAMAÇÃO
ESCOLA TÉCNICA INFORMATICA BAUCAU
(ETI-BAUCAU)
2018
PÁJINA KOÑESIMENTU
Bazeia ba Diploma Ministeriál N0 27 / ME / 2013 loron 13 Dezembro no Dekretu Lei N0 8 / 2010 loron 15 Fevereiro, estájiu ka “Fórmação em Contexto de Trabalho” (FCT), hanesan komponente ida iha planu Kuríkulu fóun ba “Ensino Secundaria Téknika Vocacional”. Nune’e ha’u hala’o ona estájiu iha “CENTRO SOLIDARIDADE SOSIAL MUNICIPIO BAUCAO”tuir data ne’ebé determinadu tiha ona ho durasaun durante fulan 3 (500 horas), ne’ebé haha húsi loron 26 fulan Fevereiru 2018 no remata iha loron 26 fulan Maiu tinan 2018.
Naran : Herçio Moreira Gusmão
Klasse : 12o Ano
Turma : B
Kursu : Técnico Linguagem de Programação
Baukau, / / 2018
Aprova Húsi
Profesór Orientadór Xefi Departamentu
( Dionísio M. de Jesus Ximenes, M.T.I) ( Dionísio M. de Jesus Ximenes, M.Gi )
Diretór Eskola
( Dionísio Miguel de Jesus Ximenes, L.Gi )
LEGALIZASAUN RELATÓRIU
Relatóriu Estájiu ida ne’e hakerek-nain hala’ó ona konsulta bá Profesór Orientadór ho Xefe Departementu no hakerek-na’in mós konsulta ona bá profesór sira husi kursu espesífiku no mós husi kursu jerál.
Aprova Húsi
Responsavél Kuríkulu Diretór CSSMB
( Doroteia dos Reis Freitas, L.ED) (Guido Ricardo Belo, M.PA )
Diretór Eskola
( Dionísio Miguel de Jesus Ximenes, L.Gi )
MOTTO NO DEDIKASAUN
Moto
Kontenti Nu’udar Dalan, Triste Nu’udar Obstákulu
“Moris ne’e fasíl se ita paseinsia simu no la’o tuir Realidade”
Hakerek na’in hakarak dedika relatóriu ida ne’e espesiál ba pai Ernesto Ximenes, ho mãe Juliana da Conçeição Moreira, no mos ba maun no Alin sira hotu, no ba mestre/a sira ne’ebe fahe ona sira nia Matenek ba hakerek na’in liu húsi ensinu primariu to’o iha ensinu sekundáriu.
Lahaluha mós ba maluk sira ne’ebe durante ne’e terus hamutuk iha eskola, hahú húsi ensinu primáriu ,pre-sekundáriu no sekundariu, liu-liu ba kolega sira 12o ano turma B.
Baukau,…..../………../2018
Hakerek nai’n
(Herçio Moreira Gusmão)
BIOGRAFIA
Hakerek na’in naran Herçio Moreira Gusmão, moris iha munisípiu Díli, postu administrativu Dom Alexo , suku Comoro iha loron 02 fulan Abríl tinan 2002, oan datoluk húsi família Ernestu Ximenes no Juliana da Conçeição Moreira, hakerek na’in hahú estudu iha edukasaun formal iha tinan 2007 iha EBC São Domingos Savio iha munisípiu Baukau, postu administrativu Baukau Vila No remata iha tinan 2012 no kontinua hala’o estudu iha CEBC Santo António Baukau no remata iha 2015. Iha tinan tuir mai kontinua hikas iha ensinu tékniku vokasionál, Eskola Téknika InformátikaBaukau (ETI-BAUKAU).
Baukau, __/__/2018
Hakerek na’in
(Herçio Moreira Gusmão)
LIAN MAKLOKE
Ba dahuluk hakerek na’in hakarak hasa’e agradese ba Aman Maromak tamba nia grasa no espiritu ne’ebé haraik mai hakerek na’in bele konsege hakerek hotu relatóriu ida ne’e tuir tempu ne’ebé determina tiha ona.
No mós ba ha’u nia família ne’ebé durante ne’e suporta ha’u iha tempu difisíl nia laran.
Liu húsi oportunidade ne’e mós hakerek na’in hato’o agradese wain ba parte hotu-hotu ne’ebé fo ona kontribuisaun direita no indireita mai ha’u hodi bele hakerek relatóriu ida ne’e:
1. Sr. Dionísio M. De J. Ximenes,L.Gi Nu’udar Diretór da Eskola Téknika Informátika Baucau nomós nudar orientador ba hakerek-na’in nia relatóriu, ne’ebé mak ho nia matenek no dedikasaun tomak bá eskola, hodi guia estudante no edukadór sira hotu, hodi ami bele bá hala’ó ami nia estájiu iha instituisaun sira ne’ebé prátika ho di’ak.
1. Sra. Doroteia dos Reis Freitas L.Ed nu’udár responsavél kuríkuku ba eskola téknika informátika.
1. Sra. Ludovina Maria dos Reis, L.Ed, nu’udar responsavél GAT iha eskola téknika informátika Baukau (ETI-Baukau)
1. Sra. Octavia do Santos nu’udár Diretóra da turma ne’ebé hamutuk ho ami durante tinan tolu nia laran ne’ebé fo ninia kontribuisaun, dedikasaun no morál durante tinan tolu nia laran to’o fin.
1. Sra. Albertina Ximenesnu’udárProfesóra observadóra ne’ebé mak lori ami ba hala’o ami nia estájiu iha Sentru Solidaridade Sosiál Munisípiu Baukau, ne’ebé mak ho esperitu kontributivu, guia no monitoriza ami, tan ne’e ami nia estájiu lao ho di’ak no susesu.
1. Sr. Guido Ricardo Belo, M.PAnu’udár Diretór Sentru Solidaridade Munisípiu Baukau, ne’ebé oferese ona fatin mai ami hodi realiza ona ami nia atividade estájiu ida ne’e.
1. Ba Mestre/a hotu – hotu ne’ebé orienta no eduka ona ami tama eskola no to’o tempu estájiu.
1. Ba kolega sira hotu ne’ebé fó ona nia hanoin no kontribuisaun hodi hakerek relatóriu ida ne’e.
Ikus liu ha’u lahaluha hato’o obrigadu barak barak ba Mestre/a ho nia estrutura tomak, nomós ba entidade tomak iha Sentru Solidaridade Munisípiu Baukau ne’ebé mak ajuda ona ha’u Direita / Indireita atu nune’e ha’u bele realiza ha’u nia atividade estájiu ida ne’e ho di’ak. No ikus liu tan hakerek na’in ho hakraik an no laran luak tebes hodi simu sujestaun no krítika hodi hadi’a an ba konseitu iha relatóriu nia laran ne’ebé ho kunstrutivu no progressaun ba relatóriu ne’e nia di’ak ba futuru.
REJISTU SUMÁRIU / ÍNDISE
KAPAiPÁJINA KOÑESIMENTUiiLEGALIZASAUN RELATÓRIUiiiMOTTO NO DEDIKASAUNivBIOGRAFIAvLIAN MAKLOKEviREJISTU SUMÁRIU / ÍNDISEviiiKAPÍTULU I INTRODUSAUN11.1 Fundu11.2 Objetivu21.2.1 Objetivu Estájiu21.2.2 Objetivu hakerek relatóriu21.3 Formulasaun problemas21.4 Limitasaun problema31.5 Benefísiu Husi Estájiu3KAPÍTULU II KOÑESIMENTU GERÁL KONA-BÁ FATIN ESTÁJIU41.1Perfil Sentru Solidariedade Sosiál Munisípiu de baukau42.2VISAUN NO MISAUN52.2.1Visaun52.2.2Misaun52.3Estrutura Organizasaun no Funsaun Estrutura6a.Estrutura (Centro Solidadaridade Social Municipio Baucau)6b.Funsaun Estrutura7KAPÍTULU III ATIVIDADE ESTÁJIU LOR-LORON NIAN113.1Fulan Fevereiru113.2Fulan Marsu123.3Fulan Abríl173.4Fulan Maiu23KAPÍTULU IV ENSERAMENTU284.1Konkluzaun284.2Sujestaun28ANEKSU30REFERENSIA32
ii
KAPÍTULU I INTRODUSAUN1.1 Fundu
Escola Ténica Informática hanesan Ensinu Sekundariu Téknku Vokasionál privadu ida ne’ebé eziste iha Munisípiu Baukau, servisu ba edukasaun iha área téknika profesionál no vokasionál ho objetivu atu fo matenek ba joven sira iha siensia infórmatika no mós prepara joven sira atu prontu hala’o servisu tuir nesesidade nebe’e mak eziste. Ho objetivu refere, molok atu ba servisu ka estájiu, ba dahuluk eskola organiza ami atu hala’o uluk tuir kurríkulun ne’ebé mak vigora iha eskola atu nune’e bele aprende esperiensia balun hodi sente diferente entre servisu no eskola. Estájiu mak formatu edukasaun ida ne’ebé ho maneira fo esperiensia estudu ida ba ami estudante sira atu bele hala’o prátika diretamente iha servisu fatin iha mundu real, tantu iha empreza, instituisaun governu no mós intituisaun privadu sira.
Iha parte seluk, bele mós fo importansia ba ami estájiariu sira tanba dala barak esperiensia ne’ebé mak ami hasoru iha fatin, teoriamente la hanorin iha eskola tanba ne’e liu husi ida ne’e ami bele hasa’e kualidade edukasaun liu husi estudante sira iha nivel Ensinu Sekundáriu Tékniku Vokasionál epesial liu ba Escola Téknika Informátika (ETI) ne’ebé mak sai hanesan matadalan ida atu dezenvolve sistema ida ne’ebé mak iha relasaun diak entre edukasaun no empreza ka servisu.
Buka matenek iha idade foin sa’e, sei sai nu’udar bukae ba nia vida ikus, vida ne’ebé tenke servisu hodi sustenta nia-oan no familai. Sai matenek, moris sei la susar iha loron ikus. Instituisaun públika eh intituisaun privadu, wainhira buka ema atu tama iha sira nia instituisaun, sira sei la buka ema beik, maibe sira sei buka ema matenek hodi lori ema nia instituisaun ba oin. Matenek katak, ema hatene buat barak. Matenek iha polítika, matenek iha área edukasaun. Matenekiha área saude, no seluk-seluk tan.
1.2 Objetivu1.2.1 Objetivu Estájiu
Husik eskola no ba fali servisu ho ema funsionario públiku sira iha ambiente foun, tamba iha ninia objetivu. Objetivu balun husi estájiu mak hanesan tuir mai:
· Hala’o estájiu atu nune’e bele prenxe rekezitu atu bele tuir ezame nasionál nu’udar Lei Edukasaun Téknika Vokasionál haruka;
· Atu tau ba prátika buat ne’ebé aprende iha eskola durante tina rua;
· Atu aumenta experiensia, konfiansa, mentalidade no responsabilidade hodi halo servisu;
· Metin relasaun entre ETI no entidade patronál sira;
1.2.2 Objetivu hakerek relatóriu
Hakerek relatóriu nia objetivu mak hanesan tuir mai:
· Hakerek na’in hakerek relatóriu hodi hatudu katak ema ne’e hala’o ona estájiu;
· Kumpri Despaxu Ministériu Edukasaun número rejistu 1098 data 07-04-2012 N0 karta DNESTV N0 78/ME-DNESTV/VI/2012 kona-bá estájiu;
· Manan Experiénsia atu bele kontinua estudu iha ensinu superiór;
· Aumenta koñesimentu oinsa atu hakerek monográfia.
1.3 Formulasaun problemas
1.Iha eskola aprende ona teoria ruma kona-bá informátika. Presiza hatene buat ne’ebé aprene iha eskola durante tinan rua, to’o ona atu ba implementa iha fatin estájiu ka seidauk?
2. Estudante estajiáriu aprende ona informátika iha eskil informátika presiza hatene buat ne’ebé aprende iha eskola bele ona fo resposta ba nesesidade ohin loron iha área komputadór ga seidauk?
3. Buat ne’ebé aprende durante tinan rua, to’o ona atu halo relatóriu estájiu nian ga seidauk?
1.4 Limitasaun problema
1. Iha estájiu fatin presija implementa buat ne’ebé hakerek na’in aprende ona hodi nune’e bele deskobre sira nia koñesimentu.
2. Eskola Téknika Infomátika sai nu’udar baze ba koñesimentu infomátika , atu hatene liu tan hodi fó resposta ba nesesidade área komputadór, presiza kontinua eskola iha ensinu superiór.
3. Eskola nunka fó preparasaun ba estudante oinsa halo relatóriu . se bele ba oin, eskola buka hanorin oinsa halo relatóriu , molok husik estudante finalista ba kumpri estájiu.
1.5 Benefísiu Husi Estájiu
Husi atividadeestájiu ne’ebé hakaerek na’in halo ona iha mos nia nia benifisiu hanesan tuir mai ne’e :
1. Hatene oinsa halo relatóriu servisu nian;
2. Hetan esperiénsia kona-bá oras servisu funsionáriu públiku sira nian;
3. Bele aumenta hakle’an no haforsa liu tan hakerek na’in nia koñesimentu iha área servisu nian;
4. Bele hametin no hakbiit liu tan estudantes nia esperiensia no koñesimentu iha departamentu rasik;
5. Bele hametin no haforsa liu tan hakerek na’in nia fiar hodi hasoru no ko’alia ho ema boot sira;
6. Bele sai nu’udar esperiensia ida ba hakerek na’in iha futuru ne’ebé mai.
KAPÍTULU II KOÑESIMENTU GERÁL KONA-BÁ FATIN ESTÁJIU
1.1 Perfil Sentru Solidariedade Sosiál Munisípiu de baukau
Ministériu Solidariedade Sosiál ba Sentru Solidariedade Sosiál Minisípiu Baukau harii iha loron 15 fulan janeiru tinan 2007 ho nia baze legál lei inan konstituisaun Repúblika Demokrátika de Timor-Leste hahú iha loron 20 fulan Maiu tinan2002.Razaun atu harii MSS bazeia ba artigu 56 konstituisaun RDTL kona-bá Seguransa Sosiál noAsistênsia Sosiál, ne’ebé dehan katak “Sidadaun hotu-hotu iha direitu ba Seguransa no AsistênsiaSosiál, tuir lei haruka.Estadu hola medida sira tuir nia kbi’it nasionál nian, hodi halo organizasaun ho sistema ida, Estadu sei fiskaliza tuir lei ba servisu no funsaun ba instituisaun solidariedade sosiál nian no seluk tan ne’ebé nu’udar interese públika la buka lukru.
Programa espesífiku iha MSS, bazeia ba konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste(RDTL). Hanesan ezemplu kona-bá programa antigus kombatentes libertasaun nasionál, sai expresaun ida husi kompromisu RDTL ba solidariedade no valorizasaun ba rezisténsia hanesan temi iha artigu 10 & 11 konstituisaun RDTL:
“...Repúblika Demokrátika Timor-Leste mós solidáriu ba povu hotu-hotu ne’ebé luta ba libertasaun nasionál...” “...Repúblika Demokráatika Timor-Leste rekoñese no fó valor ba povu maubere nia rezisténsia tinan atus ba atus hasoru dominasaun husi rai liur mós sira hotu-hotu ne’ebé fo kontribuisaun ne’ebé mak luta ba independênsia nasionál...”
Direitu fundamentál, Organizasaun,Liberdade no Garantia sira ne’ebé temi iha Artigu 2 iha prinsípiu jerál iha titulu I dehan momós ka klaru kona-bá intensaun RDTL atu fó apoiu ba MSS nia benefisiáriu entre artigu 16 no 21, ho títulu universalidade no igualdade entre feto ho mane; protesaun ba labarik; foinsa’e sira; idozus sira; sidadaun defisientes sira no seluk-seluk tan.Artigu sira ne’e sai hanesan matadalan ka diretrizes ba lala’ok estrutura, funsaun, responsabilidade no programa MSS. Formasaun Ministériu sira, papél,responsabilidade, autoridade no resultadus bazeia ba dokumentu xave ida ne’e, ne’ebé sei válida ba tempu naruk to’o loron ruma karik halo mudansa.
2.2 VISAUN NO MISAUN2.2.1 Visaun
Visaun MSS konvense ho vida sosiál ba ema hotu iha Timor-Leste ne’ebé fórmula ona hanesan: “Solidariedade Sosiál, Protesaun Sosiál no Justisa Sosiál ba ema hotu”.
2.2.2 Misaun
MSS iha nia misaun hanesan mós visaun ne’ebé prevene no fórmula pontus tuir mai ne’e:
· Promove solidariedede no asistênsia ba sidadaun hotu;
· Garante seguransa sosiál ba sidadaun hotu;
· Garante justisa no reinsersaun sosiál ba kamada vulnerável hotu;
· Rekoñese no valoriza membrus antigus kombatentes libertasaun nasionál sira;
· Asegura proteksaun ba vida sosiál humana no rekursus ba meiu ambiente hodi fo proteksaun ba dezastres;
· Konstrui no dezenvolve instituisaun relevantes ministériu nian ho solidariedade sivíl hodi fó moris di’ak ba populasaun.
2.3 Estrutura Organizasaun no Funsaun Estrutura
a. Estrutura (Centro Solidadaridade Social Municipio Baucau)
b. Funsaun Estrutura
0. Observasaun
· Liña Komandu
Liña komandu mak orientasaun servisu iha estrutura laran ne’ebé mak estabelese iha instituisaun ruma, no mós simu kna’ar ka orden husi Xefi delegadu no mós membru ida – idak servisu ho toma responsabilidade.
0. Papél servisu nian
1. Diretór: Dirije, superviziona no koordena servisu husi unidade, Funsionáriu no Ajente sira hotu husi delegasaun;
2. UAFRUL: Unidade Administrasaun, Finansas Rekursus Umanus Logistíka niniamisaun atu fó apoiu ba delegasaunteritoria sira nia funsionamentu iha nívél Administrativu, Logistíku, Finanseíru noJestaun Rekursu Umanu. No nia knaar mak :
a. Asegura espediente no delegasaun sira nia arkivu;
b. Asegura delegasaun nia kontrolu finaseíru no kontabilístiku liu husi konrtrolu ezekusaun orsamentál;
c. Prepara relatóriu ba konta sira no ba delegasaun sira nia atividade, haree ba relatóriu husi unidade sira seluk, no tuir orientasaun husi servisu sentrál sira;
d. Fó informasaun no orienta funsionáriu kona-bá sira nia direitu no dever, tuir buat ne’ebé prevene iha lei no tuir orientasaun husi MSS;
e. Asegura funsionáriu sira nia rejistu atualizadu, lui-liu kona-bá data hahú servisu, pozisaun iha karreira, faltas, lisensa no avaliasaun dezempeñu, no haruka informasaun sira ne’e ba servisu sentrál;
f. Atende no simu sidadaun sira ne’ebé rekore ba delegasaun, no halo triajen kona-bá sira nia situasaun. Fó informasaun loos no adequado no bainhira sira presija, haruka fali ba unidade ne’ebé kompetente.
g. Fó informasaun kona-bá kritéria atu heta benefísiu no apoiu sosiá;
h. Disponibiliza formuláriu ne’ebé ema presija atu halo rekerimentu,reklamasaun,rekursu,sujestaun no sira seluk tan;
i. Elabora no manten rejistu ba fulan ida-ida ho informasaun atualizada kona-bá informasaun ne’ebé ema husu no enkamiñamentu ne’ebé realiza.
3. UAS: Unidade Asistênsia Sosiál nia misaun atu garante asistênsia sosiál da ema ne’ebé iha situasaun vulnerável sira,mak hanesan:
a) Subsidiu famíliar (Bolsa da familia)
· Rejistu kandidatu benefisiáriu familia vulnerável;
· Reajustamentu dadus benefisiáriu;
· Organiza publikasaun lista editais no mós lista finál ba pagamentu;
· Monitoriza lista pagamentu ba benefisiáriu família vulnerável.
b) Assisténsia Funerál ba ema vulnerável
· Rejistu no fasilita transporte funerál ba familia vulnerável sira ho gratuita;
· Apoiu kaisaun ba familia funerál hirak ne’ebé iha kondisaun vulnerável ho gratuita.
4. UAKLN : Unidade Antigos Kombatentes Libertasaun Nasionál
Nia misaun mak atu implementa, iha área jeográfika, medida sira atu proteje,rekoñese no fó valor ba kombatente sira ba Libertasaun Nasionál no ba sira nia família no nia knaar mak:
a. Asegura jestaun no manutensaun husi semitériu no asuáriu ba kombatente no mártir sira ba libertasaun nasionál sira nia restus mortais;
b. Simu no fó instrusaun kona-bó rekerimentu pensaun no benefísiu sira seluk ba kombatente sira ba libertasaun nasionál no mós simu reklamasaun no rekursu iha ámbitu prosesu sira ne’e;
c. Fó apoiu ba serimónia rekoñesimentu no valorizasaun ne’ebé hala’o iha unidade nia área atuasaun jeográfika;
d. Implementa programa sira ne’ebé fó apoiu ba kombatente sira ba libertasaun nasionál, liu-liu iha área adukasaun no formasaun téknika profisionál, empregu, asesu ba kréditu no iha atividade sira ne’ebé bele sai hanesan fonte rendimentu.
5. UDS:Unidade Dezenvolvimentu Sosiál
Nia misaun mak atu organiza servisu operasionál hodi fó protesaun ba labarik no feto no mós oganiza ambiente grupu vulnerável, ho nia karakter atividade hanesan tuir mai ne’e:
a. Identifikasaun área hirak ne’ebé iha eskalasaun risku konflitu;
b. Organiza servisu dialogu komunitáriu hodi asegura redusaun konflitu iha komunidade;
c. Organiza servisu akompañamentu kazu iha prosesu juridisiál iha nível piolísia to’o iha nível tribunál iha prosesu julgamentu to’o iha desizaun finál;
d. Assesmentu kazu protesaun labarik no feto vulnerável(VBJ);
e. Monitorijasaun ba kazu no terminasaun ba intervensaun ba iha tratamentu kazu hirak ne’ebé la iha ona ligasaun iha prosesu nia laran.
6. USS : Unidade Seguransa Sosiál
Nia misaun mak atu subsidiu hirak ne’ebé hodi asegura sobrevivênsia idozu no invalid hodi iha kapasidade kompra iha nível famíliar nian mak hanesan tuir mai ne’e:
a. Rejistu submisaun lista kandidatu benefisiáriu idozus no invalidus;
b. Organiza púplikamente lista editais no lista pagamentu subsídiu idozu no invalidus;
c. Organiza servisu koordenasaun ho BNCTL atu ligasaun ho kalendarizasaun ba horáriu pagamento subsidiu no invalidus;
d. Organiza monitorizasaun ba pagamentu subsidiu idozus no invalidus;
7. UGRD: Unidade Gestaun Risku Dezastre
Nia misaun mak atu implementa iha área atuasaun jeográfika, programa sira kona-bá gestaun risku dezastre no nia knaar mk tuir mai ne’e:
a. Hala’o atividade prevensaun, migrasaun, resposta ba situasaun emerjénsia no rekuperasaun hafoin dezastre;
b. Fó apoiu umanitária hanesan fornesimentu ai-han ka sasan sira seluk ne’ebé esensiál, abrigu provizóriu no akompañamentu ba ema família ka komunidade sira ne’ebé afetadu, no artikulu servisu sira ne’ebé ho UAFRUL;
c. Partisipa iha nível lokál iha enkontru sira ho parseiru ne’ebé relevante ba monitorizasaun no divulgasaun kona-bá informasaun ne’ebé refere ba risku dezastre, ho responsável husi servisu sentrál no bainhira hetan designasaun atu partisipa;
d. Kolabora ho servisu sentrál sira atu fó informasaun ba sosiedade atu sensibiliza kona-bá risku dezastre;
KAPÍTULU IIIATIVIDADE ESTÁJIU LOR-LORON NIAN
Ho atividade relatóriuhahú husi data 26 de Fevereiru ,hahú halo atividade iha Sentru Solidaridade Sosiál Munisípiu Baukauno remata iha 26 de Maio 2018, mak ninia tabela atividade mak hanesan tuir mai ne’e
3.1 Fulan Fevereiru
Nu
Data
Oras
Atividade Servisu
Obs
Segunda-Feira
26-02-2018
Dader
Loraik
1. 1
08:00-12:00
· Aprezentasaun no Introdusaun Jerál Kona ba servisu Ministériu Solidaridade Sosiál
14:00-17:30
· Introdusaun badak kona ba oinsa atu halo atendimentu ba Tratamentu Idozu nian
2. 2
Tersa-Feira
27-02-2018
08:00
-
12:00
· Halo atendimentu kona-ba Apoiu Emerjénsia ba vítima dezastre naturál husi Postu Administrativu sira
14:00-17:30
· Prense/Rekapturasaun Dados kona ba Idozu ka Terseira Idaden
3. 3
Kuarta-Feira
28-02-2018
08:00
-
12:00
· Halo atendimentu kona-ba Apoiu Emerjénsia ba vítima dezastre naturál husi Postu Administrativu Vemase
14:00
-
17:30
· Halo Instalasaun Sistéma Operativu no Programa sira ne’ebé mak bele suporta ba Servisu sentru nian
3.2 Fulan Marsu
Nu
Data
Oras
Atividade Servisu
Obs
Dader
Loraik
4. 4
Kinta-feira
01/03/2018
08:00
-
12:00
· Halo atendimentu kona-ba Apoiu Emerjensia ba Vítima dezastre naturál husi Postu Administrativu Laga.
13:30
-
17:30
· Kópia dokumentu sira husi Unidade Asistensia Sociál
5. 5
Sesta-feira
02/03/2018
08:00
-
12:00
· Atividade Extra
13:30
-
17:30
· Halo atendimentu kona-ba Apoiu Emerjénsia ba vítima dezastre naturál husi postu administrativu laga.
6. 6
Segunda-feira
05/03/2018
08:00
-
12:00
· Partisipa serimónia isar Bandeira Nasionál iha resintu Administrasaun Munisípiu.
13:30
-
17:30
· Revista / Rekapturasaun dadus idozus invalidu sira
7. 7
Tersa-feira
06/03/2018
08:00
-
12:00
· Revista / Rekapturasaun dadus idozu invalidu sira
13:30
-
17:30
· Revista / Rekapturasaun dadus idozu invalidu sira
8. 8
Kuarta-feira
07/03/2018
08:00
-
12:00
· Halo atendimentu no Revista ba Dadus Idozu sira
13:30
-
17:30
· Kontinua Halo atendimentu no Halo Rekapturasaun ba dadus Idozus Invalidu sira
9. 9
Kinta-feira
08/02/2018
08:00
-
12:00
· Halo atendimentu kona ba Apoiu Emerjensia no Distribui sasan ba Postu Administrativu Baguia ho montante uma kain “(90KK)”
13:30
-
17:30
· Halo Instalasaun ba Rede Konputadór
10. 10
Sesta-feira
09/03/2018
08:00
-
12:00
· Atividade Extra
13:30
-
17:30
· Halo Rekapitulasaun ba Lista Apoiu Emerjnsia no relatóriu mensál
11. 11
Segunda-Feira
12/03/2018
08:00
-
12:00
· Revista Dadus sira ne’ebé Arkivu kona Dezastre Naturál
13:30
-
17:30
· Halo atendimentu no Esplikasaun kona-ba “Lei de Criação do Regime Contrutivo de Seguransa Social”
12. 12
Tersa-feira
13/03/2018
08:00
-
12:00
· KópiaNota/Formularu Despaxu atu halo verifikasaun ba vítima dezastre naturál husi Postu Administrativu Vemase
13:30
-
17:30
· KópiaKarta Orientasaun no mos dadus sira ne’ebé mak atu halo Konfirmasaun
13. 13
Kuarta-feira
14/03/2018
08:00
-
12:00
· KópiaKarta ne’ebé atu halo Sinkronizasaun no Kria label ba Karta ne’e rasik
13:30
-
17:30
· Halo Rekapitulasaun ba dadus idozu no Invalidu Sira
14. 14
Kinta-feira
15/03/2018
08:00-
12:00
· Atendimentu kona-ba Apoiu Emerjensia ba vítima dezastre aihan uma husi postu administrativu “Quelicai”
13:30
-
17:30
· Halo Rekapitulasasun dadus vítima dezastre naturál husi postu administrativu “Quelicai”
15. 15
Sesta-feira
16/03/2018
08:00
-
12:00
· Atividade Extra
13:30
-
17:30
· Halo sinkronizasaun dadus iha STAE munisípiu Baukau no mos Rekapitulasaun ba Dadus Foun no Pendente Sira
16. 16
Segunda-feira
19/03/2018
08:00
-
12:00
· Halo atendimentu kona-ba Apoiu Humanitária ba Vítima dezastre Aihan Fatin negosiante sira iha Postu administrativu Baukau Villa
13:30
-
17:30
· Arkivu dadus sira / Karta pedidu orsamentu.
17. 17
Tersa-feira
20/03/2018
08:00
-
12:00
· Kópia karta konvite ba preparasaun Enkontru / Divulgasaun lei “Regime Contributivo”
13:30
-
17:30
· Ketik Relatóriu Apoiu Alternativu sira ba Utente Sira iha tinan 2017
18. 18
Kuarta-feira
21/03/2018
08:00
-
12:00
· Kontinua Relatóriu Apoiu Alternativu sira ba Utente Sira iha tinan 2017
13:30
-
17:30
· Kópiakarta konvite ba preparasaun Enkontru / Divulgasaun lei “Regime Contributivo”
19. 19
Kinta-feira
22/03/2018
08:00
-
12:00
· Partisipa Enkontru / Sosializasaun Lei nu 12/2016 de 4 Novembru “Regime Contributivo Seguransa Social”
13:30
-
17:30
· Halo Preparasaun va Enkontru no Avaliasaun SAS Tinan 2017
20. 1.
Sesta-feira
23/03/2018
08:00
-
12:00
· Atividade Extra
13:30
-
17:30
· Prense Lista Sira hotu husi Enkontru Rede Referál Munisípiu Baukau
21. 21
Segunda-feira
26/03/2018
08:00
-
12:00
· Kópia Kartaun Eleitorál kona-ba Lista pagamentu protesaun Labarik
13:30
-
17:30
· Halo atendimentu ba ema ne’ebé mai halo tratamentu kona-ba idozu no Invalidu sira
22. 22
Tersa-feira
27/03/2018
08:00-
12:00
· Halo Rekapitulasaun ba dados Dezastre naturais sira husi postu administrativu Baukau
13:30
-
17:30
· Kópia Kartaun Eleitorál Vítima Dezastre Naturál Sira.
23. 23
Kuarta-feira
28/03/2018
08:00
-
12:00
· Atividade Extra
13:30
-
17:30
· Repara Komputadór ne’ebé mak hetan failansu iha programa “Microsoft Offise”
3.3 Fulan Abríl
24. 26
Segunda-feira
02/04/2018
08:00
-
12:00
· Arkivu karta Apoiu Emerjensia ba Familia Matebian Sira
13:30
-
17:30
· Kópia kartaun Eleitorál bernifisiáriu sira ne’ebé mai halo tratamentu idozu nian
25. 29
Kinta-feira
05/04/2018
08:00
-
12:00
· Kópia Kartaun Eleitorál husi benifisiáriu ne’ebé mai halo tratamentu ba Bolsa da Mãe
13:30
-
17:30
· Halo atendimentu ba ema ne’ebé mai halo tratamentu kona-ba idozu no Invalidu sira
26. 30
Sesta-feira
06/04/2018
08:00
-
12:00
· Atividade extra
13:30
-
17:30
· Halo atendimento ba kliente sira mai fo vistu ba naran ne’ebé simu ona osan “Bolsa da Mãe” husi postu administrativu Baukau vila
27. 31
Segunda-feira
09/04/2018
08:00
-
12:00
· Lori nota despaxu sira ba Diretór Asina
13:30
-
17:30
· Halo atendimento ba kliente sira mai fo vistu ba naran ne’ebé simu ona osan “Bolsa da Mãe” husi postu administrativu Baukau vila
28. 32
Tersa-feira
10/04/2018
08:00
-
12:00
· Halo atendimento ba sira ne’ebé mai fo vistu ba naran ne’ebé simu ona osan “Bolsa da Mãe” husi postu administrativu baukau vila
13:30
-
17:30
· Kópia Kartaun eleitorál husi benifisiáriu ne’ebé mai halo tratamentu “Bolsa da Mae” nian.
29. 33
Kuarta-feira
11/04/2018
08:00
-
12:00
· Kópia Kartaun eleitorál husi benifisiáriu ne’ebé mai halo tratamentu “Bolsa da Mae” nian.
13:30
-
17:30
· Halo atendimento ba sira ne’ebé mai fo vistu ba naran ne’ebé simu ona osan “Bolsa da Mãe” husi postu administrativu Baukau vila
30. 34
Kinta-feira
12/04/2018
08:00
-
12:00
· Rejistu no Arkivu karta sira Tama iha Unidade Asistensia Social
13:30
-
17:30
· Kópia eleitorál husi sira ne’ebé mai halo tratamentu “Bolsa da Mae” nian.
31. 35
Sesta-feira
13/04/2018
08:00
-
12:00
· Atividade Extra
13:30
-
17:30
· Kópia eleitorál husi sira ne’ebé mai halo tratamentu “Bolsa da Mae” nian.
· Rejistu Funsionáriu sira nia relatóriu semanál fulan marsu 2018
32. 36
Segunda-feira
16/04/2018
08:00
-
12:00
· Kópia karta delegasaun no entrega ba unidade ida-idak
13:30
-
17:30
· Rejistu Funsionáriu sira nia relatóriu semanal fulan marsu 2018
33. 37
Tersa-feira
17/04/2018
08:00-
12:00
· Kria orariu ba Estudante Universitáriu ne’ebé mak atu hala’o estajiu
13:30
-
17:30
· Arkivu nota no formuláriu hodi entrega kona-ba “Rejime Kontributivu Seguransa Sosiál” nian.
34. 38
Kuarta-feira
18/04/2018
08:00
-
12:00
· Halo rekapitulasaun dadus Funsionáriu Permanente no Kontratadu sira
13:30
-
17:30
· Pasa informasaun ba kuadru avizu no konvite ne’ebé mai husi Autoridade Munisípiu
35. 39
Kinta-feira
19/04/2018
08:00-
12:00
· Kópia lista estrutura komisaun organizadora Loron nasionál sira 2018
13:30
-
17:30
· Halo rekapitulasaun ba formuláriu rekerimentu lisensa lutu nian
36. 40
Sesta-feira
20/04/2018
08:00
-
12:00
· Atividade Extra
13:30
-
17:30
· Kópia kartaun eleitorál Funsionáriu sira nian
37. 41
Segunda-feira
23/04/2018
08:00
-
12:00
· Halo rekapitulasaun lista no Arkivu karta entrada interna tinan 2018
13:30
-
17:30
· Kópia karta azuntu kona-ba monitorizasaun ba funsionáriu tekniku sosiál baguia nian
38. 42
Tersa-feira
24/04/2018
08:00-
12:00
· Hakerek formatu formasaun funsionáriu iha rai laran no rai liur
13:30-
17:30
· Arkivu karta konvite husi Autoridade Munisípál
39. 43
Kuarta-feira
25/04/2018
08:00
-
12:00
· Halo rekapitulasaun no editasaun formuláriu rekerimentu ba lisesna lutu
13:30
-
17:30
· Kópia karta delegasaun servisu no formuláriu lisensa lutu
40. 44
Kinta-feira
26/04/2018
08:00
-
12:00
· Halo rekapitulasaun formuláriu rekerimentu ba lisensa maternidade
13:30
-
17:30
· Pasa informasaun kona-bá oráriu limpeza jerál iha kuadru avizu
41. 45
Sesta-feira
27/04/2018
08:00-
12:00
· Atividade Extra
13:30
-
17:30
· Rekonstrui dadus arquivaduhusi Funsionáriu permanente no kontratadu sira
42. 46
Segunda-feira
30/04/2018
08:00-12:00
· Aniversáriu Eskola Téknika Informatika Baukau
13:30-17:30
·
3.4 Fulan Maiu
43. 48
Kuarta-feira
02/05/2018
08:00
-
12:00
· Rekapitulasaun dadus husi fingerprint ba fulan abril nian
13:30
-
17:30
· Rekonstrui dadus arquivado husi Funsionáriu permanente no kontratadu sira
44. 49
Kinta-feira
03/05/2018
08:00
-
12:00
· Reconstrui dadus arquivado husi Funsionáriu permanente no kazuais sira
13:30
-
17:30
· Hakerek orario limpeza iha kuadru avizu
45. 50
Sesta-feira
04/05/2018
08:00-
12:00
· Atividade Extra
13:30
-
17:30
· Lori lista estrutura organizadora interna iha CSSMB ba Diretór asina
46. 51
Segunda-feira
07/05/2018
08:00-
12:00
· Kópia no arkivu karta delegasun servisu no mos desloka ba kada unidade
13:30
-
17:30
· Rekonstrui arkivu husi tinan 2016 ba fali tinan 2018
47. 52
Tersa-feira
08/05/2018
08:00-
12:00
· Kópia no arkivu karta kona-ba husu autorizasaun no aprovasaun
13:30
-
17:30
· Rekonstrui arkivu husi tinan 2016 ba fali tinan 2018
48. 53
Kuarta-feira
09/05/2018
08:00-
12:00
· Kópia lista prezensa seguransa sosiál no tekniku sosiál husi postu administrativu (6)
13:30-
17:30
· Rekapitulasaun lista prezensa anual, ba Funsionáriu permanente no kontratadu sira ba fulan abríl 2018
49. 57
Tersa-feira
15/05/2018
08:00
-
12:00
· Kópia kartaun eleitorál Funsionáriu sira nian
13:30
-
17:30
· Kópia kartaun no mos konta bankária benifisiariu bolsa da mãe nian
50. 58
Kuarta-feira
16/05/2018
08:00
-
12:00
· Lori lista Rekapitulasaun orsamentu ba Diretó asina
13:30
-
17:30
· Kópia no arkivu karta delegasaun servisu
51. 59
Kinta-feira
17/05/2018
08:00
-
12:00
· Hakerek karta rekomendasaun servisu no karta delegasaun servisu
13:30
-
17:30
· Desloka karta konvite ba kada unidade iha CSSMB
52. 60
Sesta-feira
18/05/2018
08:00
-
12:00
· Atividade Extra
13:30
-
17:30
· Prepara lista prejensa Funsionáriu sira nian
53. 61
Segunda-feira
22/05/2018
08:00
-
12:00
· Kópia karta formuláriu Lisensa de Paternidade
13:30-
17:30
· Halo Rekapitulasaun dadus viajem lokal
54. 62
Tersa-feira
23/05/2018
08:00
-
12:00
· Halo rekapitulasun Formatu Formasaun Rai Laran no Rai Liur
13:30
-
17:30
· Kria lista nu’udar preparasaun ba avaliasaun Estajiariu sira nian
55. 63
Kuarta-feira
24/05/2018
08:00
-
12:00
· Lori karta aprovasaun ba diretór asina no Kópia karta ne’e rasik
13:30
-
17:30
· Kópia karta husu autorizasaun no Aprovasaun
56. 64
Kinta-feira
25/05/2018
08:00
-
12:00
· Limpeza Jerál iha aréa edifisíu CSSMB
13:30
-
17:30
· Kópia karta konvite, ho karta akompñamentu
57. 65
Sesta-feira
26/05/2018
08:00-
12:00
· Limpeza Jerál iha aréa edifisíu CSSMB
13:30
-
17:30
· Kópia karta konvite, ho karta akompñamentu
58. 66
Segunda-feira
28/05/2018
08:00
-
12:00
· Kópia bilhete avaliasaun ba estajiariu sira
13:30
-
17:30
· Halo rekapitulasaun Delegasaun Servisu nian
KAPÍTULU IVENSERAMENTU4.1 Konkluzaun
Bazeia ba resultadu estájiu hakerek na’in konklui ho resultadu ne’ebé kondis ho objetivu estájiu mak hanesan tuir mai ne’e:
1. Ho estájiu ida ne’e hakerek na’in prienxe ona rekezitu sira hodi bele tuir exame nasionál;
2. Ho estájiu ida ne’e hakerek na’in sente preparadu atu kontinua nia estudu iha ensinu superiór;
3. Ho estájiu ida ne’e hakerek na’in hatene ona oinsa fó atendementu ba públiku;
4.2 Sujestaun
Bazeia estájiu ne’ebé hala’o durante fulan tolu(3) iha Sentru Solidariedae Sosiál Munisípiu Baukau ne’ebé hetan konkluzaun katak estájiu fó rezultadu di’ak mak ho nune’e hakerek na’in fó sujestaun ruma atu estájiu sira tuir mai karik fó rezultadu di’ak liu tan mak hanesan tuir mai ne’e:
1. Espera katak liu husi programa estájiu ida ne’e bele hametin tan relasaun entre Eskola Téknika Informátika no entidade patroniá Sentru Solidariedae Sosiál Munisípiu Baukau;
2. Ba Xefe Sentru Solidariedae Sosiál Munisípiu Baukau atu fó nafatin oportunidade ba ami nia alin estudante husi Eskola Téknika Informátika Baukau(ETI) karik sira presiza hala’o sira nia estájiu iha ita boot sira nia servisu fatin;
3. Ba oin mai husu ba parte eskola hasai matadalan ofisiál atu nune’e bele orienta ho lolo’os.
4. Ba alin estudante sira bele uza relatóriu ida ne’e hodi sai hanesan mata dalan/guia idaba imi hodi hakerek relatóriu.
Maske estájiu hotu ona no hakerek na’in hakerek ona relatóriu no hatama ba eskola maibé ladauk kompletu tuir lee na’in sira nia hanoin no examinadór sira nia hakarak ho komun sira nia haree/hakarak ho razaun katak hakerek na’in foin aprende no hakerek relatóriu, iha sorin seluk, lee na’in ho haree relatóriu ne’e ladauk kompletu mak sei fó hatudu dalan no hanoin di’ak ba hakerek na’in fó dalan konstrutivu ho ne’e hakerek na’in prontu simu no halo tuir nu’udar bukae boot ida atu ba futuru liu-liu iha ensinu superior nian. Ida ne’e mak sejestaun ikus nian husi hakerek na’in hato’o ba examinadór ho lee na’in sira.
ANEKSU
Halo Preparasaun atendimentu apoiu humanitáriu vítima dezastre naturál iha postu administrativu Baguia ho montante uma kain (90) (90kk).
Halo atendimentu apoiu humanitáriu vítima dezastre naturál iha postu administrativu Baguia ho montante uma kain (90) (90kk).
Halo Preparasaun atendimentu apoiu humanitáriu vítima dezastre ai han fatin negosiante iha postu administrativu Baukau Vila.
Halo atendimentu apoiu humanitáriu vítima dezastre ai han fatin negosiante iha postu administrativu Baukau Vila.
REFERENSIA
· Perfíl no Estrutura Sentru Solidaridade Sosiál Munisípiu Baukau Hetan Husi : Sr. Lourenço Ximenes.
· Matadalan Hakerek Relatóriu Estájiu Hetan Husi Alumi Ano Letivo 2017.