Kampaņas rokasgrāmata Stresa un psihosociālo risku pārvaldība ...

Drošība un veselība darbā skar ikvienu no mums. Ieguvums jums. Ieguvums jūsu uzņēmumam.

Veselīgas darbavietas

www.healthy-workplaces.eu

uZvarstresu

Kampaņas rokasgrāmataStresa un psihosociālo risku pārvaldība darbā

#EU

Man

ageS

tres

s

http://www.healthy-workplaces.eu

2 | EU-OSHA — Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra

Kampaņas rokasgrāmata

Europe Direct dienests jums palīdzēs rast atbildes uz jautājumiem par Eiropas Savienību.

Bezmaksas tālruņa numurs (*): 00 800 6 7 8 9 10 11

(*) Daži mobilo sakaru operatori liedz piekļuvi numuriem, kas sākas ar 00 800, vai arī par šiem zvaniem var būt jāmaksā.

Šajā publikācijā izmantotajos fotoattēlos redzami dažādi darba procesi. Tajos ne vienmēr ir attēloti labas prakses piemēri vai atbilstība tiesību aktu prasībām.

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Kataloga dati ir atrodami šīs publikācijas beigās.

© Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra, 2013. gads

Ideja un dizains — ROS, Spānija

Fotoattēli — © EU-OSHA, Shutterstock

Printed in Luxembourg

Reproducēšana ir atļauta, ja tiek norādīts avots.

uZvar stresu

http://europa.eu

EU-OSHA — Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra | 3

Veselīgas darbavietas uzvar stresu

Saturs

Ievads 4Kas ir ar darbu saistīts stress un psihosociālie riski? 4

Kāpēc stresa un psihosociālo risku pārvaldībai ir tik liela nozīme? 5

Kāpēc EU-OSHA organizē šo kampaņu? 6

Kāds ir problēmas apmērs? 8

Psihosociālo risku pārvaldība 10Vadības nozīme psihosociālās vides uzlabošanā 11

Darbinieku iesaistīšanās nozīme 12

Preventīvo pasākumu principi 15

Kas ir vajadzīgs labas psihosociālās darba vides radīšanai? 16

Kādi ir guvumi no psihosociālo risku novēršanas? 16

2014.–2015. gada kampaņa “Veselīgas darbavietas uzvar stresu” 19Par šo kampaņu 19

Praktiski rīki un atbalsts stresa mazināšanai 20

Kas var piedalīties kampaņā? 20

Praktiski veidi, kā iesaistīties 20

Eiropas Labas prakses balvu konkurss 23

Mūsu pašreizējais partneru tīkls 25

Iepriekšējo kampaņu panākumi 26

Papildu informācija un resursi 28

EU-OSHA kontaktpunktu tīkls 29



Ievads

Ieguvēji no efektīvas veselības un darba drošības pārvaldības ir gan darbinieki, gan uzņēmumi, gan arī sabiedrība kopumā. To ir īpaši svarīgi atcerēties šajā ekonomikas nestabilitātes laikā, kad uzņēmumiem ir būtiski saglabāt produktivitāti un tāpēc, steidzot laikus pabeigt darbus, palielinās kļūdu un nelaimes gadījumu iespējamība. Mūsdienu darbavietā, kurā darbs rit spriedzes apstākļos, var būt vilinājums nevērīgi izturēties pret darba aizsardzību, uzskatot to par “administratīvu slogu”, kas jāpilda tikai juridisko saistību dēļ, bet šāda nostāja ir neproduktīva. Vienmēr ir svarīgi apzināties un novērst darba vietā esošos riskus.

Šī brošūra ir Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) organizētās 2014.–2015. gada kampaņas “Veselīgas darbavietas uzvar stresu” galvenā rokasgrāmata. Tās galvenais mērķis ir palīdzēt darba devējiem, vadītājiem, darbiniekiem un darbinieku pārstāvjiem pazīt un novērst stresu un psihosociālos riskus darba vietā.

Efektīva psihosociālo risku pārvarēšana rada veselīgu darba vidi, kurā darbinieki jūtas vērtīgi un darbavietas kultūra ir pozitīvāka, kā arī uzlabojas uzņēmuma rezultatīvie rādītāji.

Kas ir ar darbu saistīts stress un psihosociālie riski?

Ar darbu saistīts stress rodas gadījumos, kad darbā izvirzītās prasības pārsniedz darbinieka spējas ar tām tikt galā. Tas ir vienas no svarīgākajām neatbilstošas psihosociālās darba vides sekām, jo īpaši tāpēc, ka darbinieki, kuri darbā ilgi izjutuši stresu, var ciest arī vēlāk no nopietniem garīgās un fiziskās veselības traucējumiem.

Psihosociālie riski ir saistīti ar negatīvām psiholoģiskām, fiziskām un sociālām sekām, ko rada neatbilstoša darba organizācija un vadība darbavietā, kā arī nelabvēlīgs sociālais konakts darbā. Daži no riska faktoriem ir šādi: • pārāk intensīvs darbs un/vai nepietiekams laiks

uzdevumu pabeigšanai; • pretrunīgas prasības un skaidrības trūkums par

darbinieka pienākumiem; • nesaderība starp darbam vajadzīgajām prasmēm

un darbinieka kompetenci; darbinieka prasmju nepietiekama izmantošana var būt tikpat liels stresa cēlonis kā pārāk lielas prasības;

• nepietiekama darbinieku iesaistīšana viņiem būtisku lēmumu pieņemšanā, kā arī nespēja ietekmēt darba izpildes veidu;

• darbs vienatnē, īpaši strādājot ar iedzīvotājiem un klientiem, un/vai vardarbīga trešās puses rīcība, kas var izpausties kā agresivitāte vārdos, negribēta seksuāla uzmākšanās un fiziskas vardarbības draudi vai to īstenošana;

• vadības un kolēģu atbalsta trūkums, kā arī vēsas savstarpējās attiecības kolektīvā;

Ar darbu saistīts stress rodas tad, kad prasības darbā pārsniedz darbinieka spējas tikt ar tām galā.



• psiholoģiska vai seksuāla uzmākšanās darbavietā — apceļoša, pazemojoša, noniecinoša vai draudīga vadītāju vai kolēģu attieksme pret darbinieku vai darbinieku grupu;

• netaisnīga darba un atalgojuma sadale, paaugstinājumu piešķiršanas kārtība vai nevienlīdzīgas karjeras iespējas;

• neefektīva saziņa, slikti vadītas organizatoriskās izmaiņas un nedrošība par palikšanu darbā;

• grūtības apvienot pienākumus darbā un mājās.

Šeit svarīgi uzsvērt, ka psihosociālos riskus nedrīkst jaukt ar veselīgu, prasīgu, bet atbalstošu darba vidi, kas stimulē darbiniekus un veicina viņu attīstību, kā arī nodrošina iespējas pēc iespējas labāk apliecināt savas spējas.

Kāpēc stresa un psihosociālo risku pārvaldībai ir tik liela nozīme?

Kaut arī darbinieku garīgo veselību un labsajūtu ietekmē daudzi faktori, ir pierādīts, ka ievērojama nozīme ir darba videi. Labā psihosociālā vidē darbs var ļoti labvēlīgi ietekmēt darbinieku garīgo veselību, sistematizējot viņu dzīvi un nodrošinot viņiem lielāku sociālās iekļautības izjūtu, identitāti un statusu, attīstības iespējas un lielāku pārliecību par sevi. Turpretī nelabvēlīga psihosociāla darba vide var radīt ievērojamu negatīvu ietekmi uz darbinieku veselību.

Neatbilstoši pārvaldītu psihosociālo risku negatīvā ietekme uz indivīdu cita starpā izpaužas kā ar darbu saistīts stress, slikta garīgā veselība, izdegšana, grūtības koncentrēties un lielāks pieļauto kļūdu skaits, problēmas mājās, narkotiku un alkohola lietošana, kā arī slikts fiziskās veselības stāvoklis, jo īpaši sirds un asinsvadu slimības, kā arī balsta un kustību sistēmas traucējumi.

Negatīvā ietekme uz organizāciju cita starpā izpaužas kā neefektīva darbība kopumā, lielāks darba kavējumu skaits, slimu darbinieku (kuri nespēj efektīvi pildīt savus pienākumus) nākšana uz darbu, kā arī lielāks nelaimes gadījumu un traumu skaits. Darba kavējumi mēdz būt ilgāki nekā citos gadījumos (1), un ar darbu saistītā stresa dēļ darbinieki, jo īpaši biroja darbinieki, cenšas priekšlaicīgi pensionēties (2). Kopumā tas rada ievērojamas izmaksas uzņēmumiem un sabiedrībai, kas valstu līmenī sasniedz miljardus eiro.

(1) Health and Safety Executive, 2009–2010. Materiāls pieejams tīmekļa vietnē http://www.hse.gov.uk/statistics/causdis/stress/(2) Austrijas darbinieku veselības apsekojums, 2009. Augšaustrijas provinces Darba kamera (AK OÖ) un Austrijas Empīrisko sociālo pētījumu institūts (IFES), Vīne.

http://www.hse.gov.uk/statistics/causdis/stress/



Kāpēc EU-OSHA organizē šo kampaņu?

Jautājums par psihosociālajiem riskiem darbavietā rada daudz pārpratumu un ir ļoti jūtīgs, un arī garīgās veselības problēmas vēl aizvien tiek stigmatizētas. Eiropas uzņēmumu apsekojumā par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER) tika konstatēts, ka vairāk nekā 40 % darba devēju uzskata, ka psihosociālos riskus ir grūtāk pārvaldīt nekā “tradicionālos” darba vides riskus. Galvenie norādītie šķēršļi bija “problēmas jutīgums” un “zināšanu trūkums” (3). Turklāt apsekojumā, ko veica augstākās vadības pārstāvju vidū, atklājās, ka gandrīz puse no šiem vadītājiem uzskata, ka neviens no viņu darbiniekiem savas darba karjeras gaitā nekad necietīs no garīgās veselības problēmām (4). Realitāte liecina, ka garīgas veselības problēmas var skart pat katru sesto darbinieku. Dažreiz uzskata, ka darbinieki ar garīgās veselības traucējumiem rada “risku” organizācijai, kaut arī pat tie darbinieki, kuru garīgās veselības problēmas nav saistītas ar darbu, parasti var efektīvi darboties darbavietā ar pozitīvu psihosociālo vidi.

Kampaņas mērķis ir uzlabot izpratni par šo jautājumu un pārvarēt problēmas, nodrošinot atbalstu un padomus darbiniekiem un darba devējiem, kā arī veicinot praktiski noderīgu un ērti lietojamu rīku izmantošanu.

Ar darbu saistītais stress ir organizācijas problēma, nevis indivīdam piemītošs trūkums.

Eiropā darba devējiem ir juridisks pienākums novērtēt un novērst psihosociālos riskus darbavietā (5). Turklāt Eiropas garīgās veselības un labklājības paktā (6) ir atzīts, ka prasības darbavietās mainās un spriedze pieaug, kā arī rosināts darba devējiem brīvprātīgi īstenot papildu pasākumus garīgās labsajūtas veicināšanai.

Attiecībā uz darba devējiem kampaņas mērķis ir tos pārliecināt, ka minētā juridiskā pienākuma izpilde ir būtiska veiksmīgai uzņēmējdarbībai, motivēta un veselīga darbaspēka saglabāšanai, kā arī uzsvērt, ka stresa un psihosociālo risku pārvaldības nodrošināšanai ir vajadzīgi organizatoriskie pasākumi.

Attiecībā uz darbiniekiem mērķis ir vēlreiz viņiem apliecināt, ka ar darbu saistīts stress ir organizācijas problēma. Viņiem nebūtu jābaidās par to ziņot, nedz arī jāraizējas par to, ka tā ir atsevišķa indivīda vājuma pazīme.

(3) Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra, 2010. Eiropas uzņēmumu apsekojums par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER). Materiāls pieejams tīmekļa vietnē https://osha.europa.eu/en/publications/reports/esener1_osh_management

(4) The Shaw Trust, 2006. Mental Health: The Last Workplace Taboo. Shaw Trust, London.(5) Pamatdirektīvā 89/391/EEK, Pamatnolīgumā par stresu darba vietā (2004) un Pamatnolīgumā par uzmākšanās un vardarbības novēršanu darbavietā (2007) ir

norādījumi darba devējiem par to, kā šos jautājumus risināt.(6) Eiropas garīgās veselības un labklājības pakts, 2008. Materiāls pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/health/mental_health/docs/mhpact_lv.pdf

https://osha.europa.eu/en/publications/reports/esener1_osh_management

http://ec.europa.eu/health/mental_health/docs/mhpact_lv.pdf

© EU-OSHA/Michel Wielick

Ko darbinieki Eiropā domā par stresu, kas saistīts ar darbu? Nesen veikta viedokļu aptauja (7) visā Eiropā liecina, ka

• 72 % no darbiniekiem uzskata, ka reorganizācija darbā vai nedrošība par darba vietas saglabāšanu ir viens no visbiežākajiem ar darbu saistītā stresa cēloņiem;

• 66 % stresu saista ar “nostrādātajām darba stundām vai darba slodzi”;

• 59 % stresu saista ar “apstākļiem, kuros jācieš nepieņemama uzvedība, piemēram, agresivitāte vai uzmācība”;

• 51 % no visiem darbiniekiem atzīst, ka viņu darbavietā stress ir parasta parādība;

• aptuveni četri no katriem desmit darbiniekiem uzskata, ka stresa mazināšanas jautājumi viņu darbavietā netiek risināti veiksmīgi.



Kāds ir problēmas apmērs?

Statistika rosina nopietni pievērsties šim jautājumam.Pētījumi liek domāt, ka stress darbā un psihosociālie riski ir cēlonis 50–60 % no visām zaudētajām darba dienām (8). Pēc skeleta un muskuļu bojājumiem tā ir otra visbiežākā ar darbu saistītā veselības problēma Eiropā. Gandrīz 28 % no darba ņēmējiem Eiropā atzina, ka deviņus gadus ilgā laika posmā viņi ir bijuši pakļauti psihosociāliem riskiem un tam bijusi ietekme uz viņu garīgo labklājību (9).

Pētījumi norāda, ka psihosociālie riski un ar darbu saistītais stress rada ievērojamas izmaksas gan organizācijām, gan tautsaimniecībām kopumā. Darbiniekiem, kas izjūt ar darbu saistītu stresu un citas psiholoģiskas problēmas, kopumā ir ievērojams darba kavējumu apjoms. Šādi darbinieki nereti ierodas darbā arī tad, kad viņi nav spējīgi pilnvērtīgi darboties (pavada laiku darbā slimi).

Lēš, ka garīgās veselības traucējumu radītās kopējās izmaksas Eiropā (ar darbu saistītās un ar darbu nesaistītās) ir 240 miljardi eiro gadā (10). Mazāk nekā pusi no šīs summas rada tiešās, piemēram, ārstēšanas izmaksas, bet 136 miljardu eiro lielus zaudējumus rada darba ražīguma samazināšanās, tostarp prombūtne slimības dēļ.

(7) Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra, 2013. Viseiropas aptauja par darba drošību un veselību, 2013. gada 21. marts. Materiāls pieejams tīmekļa vietnē https://osha.europa.eu/en/safety-health-in-figures

(8) Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra, 2000. Pētījums par stresu, kas saistīts ar darbu. Materiāls pieejams tīmekļa vietnē http://osha.europa.eu/en/publications/reports/203/view

(9) Eurostat, 2010. Darba drošība un veselības aizsardzība Eiropā (1999–2007) — statistikas apraksts. Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga. Materiāls (angliski) pieejams tīmekļa vietnē http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-31-09-290/EN/KS-31-09-290-EN.PDF

(10) Eiropas Tīkls veselības veicināšanai darbavietā (ENWHP). A guide to the business case for mental health [Rokasgrāmata garīgās veselības ekonomisko aspektu izvērtēšanai], 2009. Materiāls pieejams tīmekļa vietnē http://www.enwhp.org/fileadmin/downloads/8th_Initiative/MentalHealth_Broschuere_businesscase.pdf

© E

U-O

SHA/

Crist

ina V

atie

lli©

EU

-OSH

A/Lu

igi L

auria

https://osha.europa.eu/en/safety-health-in-figures

http://osha.europa.eu/en/publications/reports/203/view

http://osha.europa.eu/en/publications/reports/203/view

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-31-09-290/EN/KS-31-09-290-EN.PDF

http://www.enwhp.org/fileadmin/downloads/8th_Initiative/MentalHealth_Broschuere_businesscase.pdf

Ekonomiskie aspekti — piemēri • Aprēķināts, ka ar darba vides stresu

saistītās izmaksas Francijā 2007. gadā bija no 2 miljardiem līdz 3 miljardiem eiro (11).

• Aprēķināts, ka Apvienotajā Karalistē 2009.–2010. gadā ar darbu saistīta stresa dēļ tika zaudēts aptuveni 9,8 miljoni darba dienu un vidējais viena darbinieka prombūtnes dienu skaits bija 22,6 dienas (12).

• Austrijā psihosociālie traucējumi ir galvenais cēlonis, kura dēļ biroju darbinieki priekšlaicīgi dodas pensijā, un ir cēlonis vairāk nekā 42 % no visiem gadījumiem, kad šīs kategorijas darbinieki pensionējas priekšlaicīgi (13).

© Shutterstock, Inc./Rehan Qureshi



Visām organizācijām jāpievērš uzmanība ar darbu saistītajam stresam un psihosociālajiem riskiem. Vidēji 51 % no strādājošiem uzskata, ka viņu darbavietā ar darbu saistīts stress ir parasta parādība, un šādi domājošo skaits ir ievērojams neatkarīgi no organizācijas lieluma. Ļoti mazās (mikro)organizācijās, kurās strādā deviņi cilvēki vai mazāk, 45 % no darbiniekiem uzskata, ka ar darbu saistīts stress ir parasta parādība, un lielākās organizācijās šādi domā 54–58 % no darbiniekiem (14).

EU-OSHA ESENER apsekojumā tika konstatēts, ka par stresu darbavietā ir noraizējušies 79 % no vadītājiem, kas strādā Eiropā (15). Tajā pašā laikā mazāk nekā 30 % Eiropas organizāciju ir izstrādāta kārtība, kā mazināt stresu, uzmākšanos un trešo pušu vardarbību darbavietā.

ESENER parādīja, ka lielākajās organizācijās (ar darbinieku skaitu 250 un vairāk) pasākumi psihosociālo risku pārvarēšanai ir ieviesti 40–50 % gadījumu, turpretim mazākās organizācijās (ar darbinieku skaitu no 10 līdz 49) šādi pasākumi ir ieviesti tikai 20–30 % gadījumu. Mazākas organizācijas īpaši bieži minēja atbalsta un padoma vai arī zināšanu trūkumu.

Tomēr psihosociālos riskus var novērtēt un novērst arī nelielās organizācijās ar ierobežotiem resursiem. Guvumi, kurus nodrošina ar darbu saistīta stresa pārvaldība mazās organizācijās, ir

Psihosociālo risku pārvaldība

lielāki nekā pasākumu ieviešanas izmaksas (16). Galvenais ir panākt visu strādājošo iesaistīšanos labas psihosociālās darba vides veicināšanā. Tad gan vadītāji, gan darbinieki būs labi sagatavoti sarežģītas situācijas risināšanai, ja nāksies ar tādu saskarties. Tikai ārkārtējos gadījumos būs vajadzīgas psihologa zināšanas un pieredze.

(11) Trontin, C., Lassagne, M., Boini, S. un Rinal, S., 2007. Le coût du stress professionnel en France en 2007. Institut National de Recherche et de Sécurité, Paris.(12) Health and Safety Executive, 2009–2010. Materiāls pieejams tīmekļa vietnē http://www.hse.gov.uk/statistics/causdis/stress/(13) Austrijas darbinieku veselības apsekojums, 2009. Augšaustrijas provinces Darba kamera (AK OÖ) un Austrijas Empīrisko sociālo pētījumu institūts (IFES), Vīne.(14) Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra, 2013. Viseiropas aptauja par darba drošību un veselību, 2013. gada 21. marts. Materiāls pieejams

tīmekļa vietnē https://osha.europa.eu/en/safety-health-in-figures(15) Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra, 2010. Eiropas uzņēmumu apsekojums par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER). Materiāls

pieejams tīmekļa vietnē https://osha.europa.eu/en/publications/reports/esener1_osh_management(16) Health and Safety Executive, 2007. The Suitability of HSE’s Risk Assessment Process and Management Standards for Use in SMEs. Materiāls pieejams tīmekļa

vietnē http://www.hse.gov.uk/research/rrpdf/rr537.pdf

© E

U-O

SHA

/Em

man

uel B

iard

http://www.hse.gov.uk/statistics/causdis/stress/

https://osha.europa.eu/en/safety-health-in-figures

https://osha.europa.eu/en/publications/reports/esener1_osh_management

http://www.hse.gov.uk/research/rrpdf/rr537.pdf



Vadības nozīme psihosociālās vides uzlabošanā

Darba devējs ir atbildīgs par psihosociālo riska novēršanas/samazināšanas plāna ieviešanu, ļaujot darbiniekiem izpildīt savus uzdevumus un radīt veselīgu psihosociālo darba vidi. Izrādot gatavību uzklausīt un iejūtību, kā arī veicinot atbalstošas vides veidošanu darbavietā, vadītāji ne vien ļaus darbiniekiem izvirzīt jautājumus, bet arī iedrošinās viņus sniegt palīdzību risinājumu meklēšanā. Izpratne par grūtībām, ar ko darbiniekiem nākas saskarties ārpus darba, kaut arī neietilpst darba devēja juridiskajos pienākumos pret darbiniekiem, arī palīdzēs veicināt atbalstošu darba vidi. Pozitīva nozīme būs arī darba devēja radītajām sociālās mijiedarbības iespējām ārpus darba. Būtiska nozīme šajā ziņā ir vidējā posma vadītājiem, jo viņi ir kopā ar darbiniekiem ikdienā. Vajadzētu rosināt, lai viņi attīsta savas zināšanas par labas psihosociālās darba vides veidošanu.

Laba priekšzīme var palīdzēt samazināt ar darbu saistīto stresu un psihosociālos riskus. Nav taisnība, ka par labiem līderiem jāpiedzimst. Līdera un cilvēku vadīšanas prasmes ir apgūstamas un attīstāmas tāpat kā citas prasmes.

Labs līderis rāda priekšzīmi, lai iedvesmotu darbiniekus un motivētu tos pilnībā īstenot savu potenciālu. Viņam vai viņai ir raksturīga gatavība uzklausīt un izpratne par kolektīva locekļu stiprajām un vājajām pusēm.

Labs līderis aicina un iedrošina kolektīvu strādāt kopīgu mērķu un vispārēja labuma sasniegšanai, kā arī uzņemties atbildību par savu darbu. Viņš vai viņa veicina komandas garu un noskaņojumu, kā arī panāk to, ka kolektīvs strādā tik labi, cik vien spēj.

Psihosociāli riska faktori ir katrā darbavietā.

©EU

-OSH

A/Ad

am S

krzy

pcza

k



Darbinieku iesaistīšanās nozīme

Kaut arī darba devējiem ir juridisks pienākums nodrošināt to, lai riski darbavietā tiktu pienācīgi novērtēti un novērsti, ir būtiski, lai iesaistītos arī darbinieki. Darbinieki un viņu pārstāvji vislabāk izprot problēmas, ar kurām var nākties saskarties viņu darbavietā. Daloties šajās zināšanās ar vadītājiem un darba devējiem, viņi var piedalīties plānošanā un risinājumu ieviešanā.

Darbinieku iesaistīšanās ir vairāk nekā informācija, ko zemākais posms sniedz vadībai. Starp darba devējiem un darbiniekiem ir vajadzīgs patiess dialogs, kurā iesaistītas abas puses: • jārunā vienam ar otru; • jāieklausās vienam otrā; • jādalās ar viedokļiem un informāciju; • kopīgi jāpieņem lēmumi (17).

Darbinieku iesaistīšanās ir īpaši būtiska, lai veiksmīgi tiktu galā ar stresu un psihosociālajiem riskiem darbavietā, jo, konsultējoties ar darbiniekiem, vadītāji palīdz veidot savstarpējas uzticības atmosfēru, kurā darbiniekiem nav neērti runāt par iespējamām problēmām. Darbinieku iesaistīšana preventīvo pasākumu izstrādāšanā arī uzlabo kopējo noskaņojumu un nodrošina, ka ieviestie pasākumi ir gan atbilstoši, gan efektīvi.

(17) Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra, 2012. Nodarbināto iesaistīšanās darba drošības un veselības aizsardzības veicināšanā. Praktiska rokasgrāmata. Materiāls pieejams tīmekļa vietnē https://osha.europa.eu/en/publications/reports/workers-participation-in-OSH_guide

© E

U-O

SHA

/Mar

cos

Oliv

eira

© E

U-O

SHA

/Tom

as B

erte

lsen

https://osha.europa.eu/en/publications/reports/workers-participation-in-OSH_guide



GADĪJUMA ANALĪZE

Rigshospitalet, Kopenhāgena

Pozitīvie rezultāti, ko dod kopīgs darbs un darbinieku iesaistīšana darba vides uzlabošanā, skaidri redzami gadījumā, kas tika analizēts Dānijā (18).

Valsts slimnīca Rigshospitalet, kurā ir nodarbināti aptuveni 8500 darbinieki, ir viens no Dānijas lielākajiem darba devējiem. Tomēr apsekojums, ko veica 2011. gadā, lai noskaidrotu apmierinātību ar darbu, parādīja, ka stress, agresivitāte un seksuāla uzmākšanās rada nopietnas problēmas darbavietā.

Augstākā līmeņa vadība noteica darba vides uzlabošanu par vienu no galvenajām prioritātēm. Bet tā vietā, lai tūlīt pieņemtu lēmumus augstākajā līmenī, viņi uzsāka darbu grupās, lai pārskatītu darba vidi visās atsevišķajās slimnīcas struktūrvienībās, kā arī piesaistīja arodbiedrības un darbinieku pārstāvjus, lai ieviestu jaunu praksi ar darbu saistītā stresa, agresivitātes un seksuālās uzmākšanās mazināšanai. Tika uzsvērts, cik svarīgi ir dalīties zināšanās un sniegt atgriezenisku informāciju, kā arī esošo darba grupu darbs tika reorganizēts tā, lai uzlabotu abus šos aspektus. Darbinieku pārstāvjus iesaistīja rokasgrāmatu un politikas izstrādāšanā, kā novērst agresivitāti un seksuālu uzmākšanos un mazināt stresu. Izveidoja vadības tīklu aizskarošas uzvedības

novēršanai un slimnīcas elektroniskajā informatīvajā biļetenā publicēja piemērus par to, kā konkrētas struktūrvienības ir uzlabojušas savu darba vidi.

© Hay que poner el pie de foto

(18) Godalgas saņēmējs 2012.–2013. gada Labas prakses balvu konkursā “Novērsīsim darba vides riskus kopā”.

Par konkrētiem rezultātiem liecināja vispārēja uzlabošanās apmierinātībā ar darbu un ievērojama stresa līmeņa pazemināšanās administratoru un medmāsu vidū.



©EU-OSHA/Mário Marques



Preventīvo pasākumu principi

Aktīva attieksme un plāns problēmu nepieļaušanai ir visefektīvākais veids psihosociālo risku pārvaldīšanai darbavietā. Pieredze liecina, ka produktivitāte un inovācija sāk pazemināties jau pirms tam, kad vērojams ar darbu saistītā stresa, kā arī slimību un darba kavējumu pieaugums, un tas viss ievērojami ietekmē uzņēmuma rezultatīvos rādītājus.

Psihosociālos riskus var novērtēt un novērst tādā pašā sistemātiskā veidā kā citus darba vides riska faktorus, iesaistot darbiniekus.

• Nosaka riska faktorus un tos darbiniekus, kuriem varētu draudēt risks. Galvenā nozīme ir informētībai — jānodrošina, lai vadītāji un darbinieki apzinātos psihosociālos riskus un agrīnās pazīmes, kas liecina par stresu darbā, un abas puses iesaistītos riska novērtēšanā.

• Riskus novērtē un sakārto tos pēc prioritātes. • Plāno preventīvo rīcību — ja riskus nevar

novērst, varbūt tos var pēc iespējas samazināt? • Plānu īsteno — nosaka nepieciešamos

pasākumus, vajadzīgos resursus, iesaistītos cilvēkus un īstenošanai atvēlēto laiku.

• Plāna īstenošanu pastāvīgi pārrauga un pārskata, kā arī plānā izdara izmaiņas, reaģējot uz pārraudzības rezultātiem.

Jāpatur prātā, ka vienos un tajos pašos apstākļos konkrēti cilvēki var reaģēt atšķirīgi, piemēram, laikā, kad pieaug prasības vai ir noteikti saspringti termiņi, daži cilvēki tiek labāk galā ar uzdevumiem nekā citi. Kad vien iespējams, psihosociālo risku novērtējumā jāņem vērā darbinieku psiholoģiskās spējas un vajadzības (piemēram, tādas, kas saistītas ar dzimumu, vecumu vai pieredzi). Mikroorganizācijās vadītāji parasti regulāri strādā kontaktā ar darbiniekiem un viņus iepazīst. Lielākās organizācijās ievērojama nozīme ir vidējā posma vadītājiem, jo viņi ikdienā atrodas kontaktā ar darbiniekiem.

Šī kampaņa sniedz atbalstu darba devējiem, vadītājiem un darbiniekiem, veicinot vienkāršu, ērti lietojamu rīku un metožu izmantošanu psihosociālo risku novērtēšanai un pārvaldībai darbavietā. Īstenojot šādu pieeju, var sākt ar esošās darba vides novērtējumu, veicot apsekojumu un aptaujājot darbiniekus, un tad apspriešanās rezultātā noteikt praktiskus uzlabojumus. Ievērojot šādu kārtību, tiek iesaistīti darbinieki un koncentrēta uzmanība ar darbu saistītā stresa un citu psihosociālo problēmu pamatcēloņu risināšanai. Rīki procesa sistematizēšanai ļaus organizācijām arī pārraudzīt to, cik veiksmīgi bijuši preventīvie pasākumi. Svarīgi, lai psihosociālo risku pārvaldība būtu integrēta kopējā darba aizsardzības sistēmā, nevis īstenota kā atsevišķs pasākums.

Riska novērtēšanas metodi var viegli piemērot ar darbu saistītā stresa pārvaldībai.



Kas ir vajadzīgs labas psihosociālās darba vides radīšanai?

Labā darba vidē darbinieki pauž apmierinātību ar darbu un jūtas aicināti un motivēti pilnībā realizēt savu potenciālu. Organizācijai tas nozīmē labus rezultatīvos rādītājus, kā arī zemus prombūtnes rādītājus un zemu darbinieku mainības līmeni. Galvenie faktori, kas palīdz veidot labu psihosociālo darba vidi, ir šādi: • darbinieki ir labi apmācīti un viņiem ir pietiekami

daudz laika un patstāvības savu uzdevumu organizēšanai un veikšanai;

• monotonie uzdevumi tiek pēc iespējas samazināti vai sadalīti starp darbiniekiem, un darbinieki tiek rosināti uzņemties atbildību par savu darbu;

• darbinieki skaidri saprot, ko no viņiem sagaida, un atgriezeniskās saites veidā regulāri saņem konstruktīvu informāciju (gan pozitīvu, gan negatīvu);

• darbinieki tiek iesaistīti ar savu darbu saistīto lēmumu pieņemšanā un rosināti piedalīties, piemēram, darba paņēmienu un grafiku izstrādē;

• darba un atalgojuma sadale, paaugstinājumu piešķiršana un karjeras iespējas ir taisnīgas;

• darba vide ir labvēlīga un atbalstoša, un laikos, kad darba ir visvairāk, ir pieejami papildu resursi;

• saziņas process ir atklāts un abpusējs, un darbiniekiem tiek sniegta informācija par pārmaiņām, jo īpaši laikā, kad notiek organizatoriskas izmaiņas;

• ir ieviesti pasākumi ar darbu saistīta stresa, uzmākšanās un trešo pušu vardarbības novēršanai, un darbinieki apzinās, ka attieksme pret visām viņu problēmām būs iejūtīga;

• darbinieki var veiksmīgi apvienot savu privāto un darba dzīvi.

Darba devēji var pēc savas izvēles ieviest papildu pasākumus darbinieku garīgās labsajūtas paaugstināšanai.

Kādi ir guvumi no psihosociālo risku novēršanas?

Tie ir pārliecinoši. • Darbinieku vidū pieaug labsajūta un

apmierinātība ar darbu. • Vadītāji iegūst motivētu darbaspēku ar labu

veselību un augstu darba ražīgumu. • Uzlabojas organizāciju rezultatīvie rādītāji,

samazinās darba kavējumu skaits, slimības gadījumā darbinieki pārstāj nākt uz darbu, samazinās nelaimes gadījumu un traumu skaits un darbinieku mainība.

• Samazinās izdevumi sabiedrībai un indivīdu radītais slogs sabiedrībai kopumā.

Labā darba vidē darbinieki pauž augstu apmierinātību ar darbu un jūtas aicināti un motivēti pilnībā īstenot savu potenciālu.

(19) Pasaules Veselības organizācija. Materiāls pieejams tīmekļa vietnē http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs220/en/

http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs220/en/



© EU-OSHA/David Tijero Osorio

Garīgās veselības veicināšanaGarīga labsajūta ir būtiska labai veselībai un dzīves kvalitātei. To var uzskatīt par “labsajūtas stāvokli”, kas ļauj cilvēkiem īstenot savu potenciālu, tikt galā ar dzīvei raksturīgo stresu, ražīgi strādāt un ieņemt pozitīvu vietu sabiedrībā, kurā tie dzīvo (19).Garīgās labsajūtas veicināšana var būt būtisks ieguldījums veselīgas darbavietas radīšanā. Iespējamo pasākumu piemēri ir šādi: • elastīgs darba grafiks; • atbalsts ikdienas problēmas risināšanā,

piemēram, piekļuves nodrošināšana bērnu aprūpes pakalpojumiem;

• apmācība par garīgās veselības jautājumu izpratni vadītājiem un darbiniekiem;

• psihologa konsultācijas un bezmaksas atbalsts;

• atbalsts darbinieku dalībai fiziskās kultūras nodarbībās un pasākumos.



Vai jūs zinājāt? • Aptuveni puse no darbiniekiem uzskata, ka ar

darbu saistīts stress ir parasta parādība viņu darbavietās. Tā ir otrā visbiežāk norādītā ar darbu saistītā veselības problēma Eiropā.

• Ar darbu saistīts stress un psihosociālie riski ir cēlonis 50–60 % no visām zaudētajām darba dienām.

• Katrs sestais strādājošais darba dzīves laikā cieš no garīgās veselības traucējumiem.

• Valstu līmenī psihosociālie riski darbā izmaksā miljoniem eiro.

• Pārvaldīt stresu un psihosociālos riskus darbā atmaksājas — guvumi uzņēmumiem pārsniedz ar īstenošanu saistītās izmaksas.

© Shutterstock, Inc./wavebreakmedia



Strādājot kopā, darba devēji, vadītāji un darbinieki var pārvarēt ar darbu saistīto stresu un psiholoģiskos riskus tā, lai ieguvēji būtu visi.

Par šo kampaņu

Psihosociālie riski var rasties jebkurā darbavietā, un jebkuras darbavietas kvalitāti lielā mērā saista ar stresu, ko tajā izjūt darbinieki.

Kaut arī nereti šķiet, ka psihosociālos riskus un ar darbu saistīto stresu nav viegli pārvarēt, šīs kampaņas mērķis ir parādīt, ka šos jautājumus var risināt tajā pašā loģiski pamatotajā un sistemātiskajā veidā kā jebkuru citu darba drošības un veselības aizsardzības jautājumu. Ņemot to vērā, drošu un veselībai nekaitīgu darba vietu 2014.–2015. gada kampaņai ir šādi galvenie uzdevumi:

• vairot informētību par augošo problēmu, ko rada ar darbu saistīts stress un psihosociālie riski;

• nodrošināt vienkāršus, praktiskus rīkus un norādījumus par psihosociālo risku un stresa pārvaldību darbavietā, kā arī veicināt to izmantošanu;

• uzsvērt pozitīvo ietekmi, tostarp ekonomisko efektu, ko rada psihosociālo risku un stresa pārvaldība darbavietā.

Šīs kampaņas uzsākšanai EU-OSHA ir izstrādājusi vairākus resursus, kas palīdz vairot informētību

un paaugstināt izpratni par stresu, kas saistīts ar darbu, un psiholoģiskajiem riskiem. Īpašs notikums kampaņas otrajā gadā būs daudzvalodu rokasgrāmata ar vienkāršu, uz pierādījumiem balstītu informāciju par psihosociālajiem riskiem, kas sagatavota darba devējiem un vadītājiem no mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu vidus. Rokasgrāmatas mērķis ir motivēt darba devējus risināt ar darbu saistītos psihosociālos riskus, parādot, ka psihosociālo risku pārvaldība mikrouzņēmumos un mazajos uzņēmumos ne vien ir iespējama, bet arī ļoti atmaksājas. Rokasgrāmata rosina veikt psihosociālo risku sistemātisku un efektīvu pārvaldību mazajos uzņēmumos, izmantojot valsts vai nozarē lietotos rīkus.

Kampaņas pamatā ir 2012.–2013. gada kampaņa par drošām un veselībai nekaitīgām darba vietām “Novērsīsim darba vides riskus kopā”, kurā bija uzsvērts tas, cik svarīgi ir apvienot labu pārvaldību ar darbinieku iesaistīšanos. Šī pieeja ir atkārtoti izmantota 2014.–2015. gada kampaņā, kurā ieteikts iedalīt aktīvu lomu gan darbiniekiem, gan vadībai un kopīgi strādāt, lai efektīvi risinātu psihosociālo risku un ar darbu saistītā stresa jautājumus.

2014.–2015. gada kampaņa “Veselīgas darbavietas uzvar stresu”

Svarīgākie datumi • Kampaņas uzsākšana — 2014. gada

aprīlis • Eiropas Darba drošības un veselības

aizsardzības nedēļas — 2014. gada un 2015. gada oktobris

• Labas prakses balvu piešķiršanas ceremonija — 2015. gada aprīlis

• Drošām un veselībai nekaitīgām darbavietām veltīta galotņu tikšanās — 2015. gada novembris



Kas var piedalīties kampaņā?

Rosinājums piedalīties šajā kampaņā ir adresēts visām organizācijām un indivīdiem:

• jebkura lieluma darba devējiem valsts un privātajā sektorā;

• vadībai, vidējā posma vadītājiem un darbiniekiem;

• darba aizsardzības speciālistiem; • arodbiedrībām un par darba drošību un

veselības aizsardzību atbildīgajiem darbinieku pārstāvjiem;

• darba devēju asociācijām; • profesionālajām organizācijām; • izglītības un apmācības nodrošinātājiem; • darba aizsardzības kompetentajām institūcijām

un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Praktiski veidi, kā iesaistīties

Atsevišķi indivīdi un organizācijas var iesaistīties kampaņā vairākos veidos:

• izplatot un publiskojot kampaņas materiālus; • organizējot pasākumus un aktivitātes, piemēram,

seminārus un darbseminārus; • izmantojot un iesakot praktiskos rīkus, kas

pieejami ar darbu saistītā stresa un psihosociālo risku pārvaldībai;

• piedaloties Eiropas Labas prakses balvu konkursā;

• iesaistoties Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības nedēļas pasākumos 2014. un 2015. gadā;

• kļūstot par oficiālu ES kampaņas partneri vai valsts līmeņa kampaņas partneri.

Praktiski rīki un atbalsts stresa mazināšanai

Psihosociālos riskus var izmērīt, risināt un mazināt, izmantojot praktiskus rīkus.

Tiešsaistē ir pieejami vairāki ērti lietojami un efektīvi praktiski rīki stresa un psihosociālo risku novērtēšanai un samazināšanai darbavietā.

• Starptautiskā Darba organizācijas rokasgrāmata “Kontrolpunkti stresa novēršanai darbā”; tajā ir apkopoti ērti lietojami “kontroljautājumi” stresa faktoru noteikšanai un to izraisītās kaitīgās ietekmes mazināšanai.

• Apvienotās Karalistes Veselības aizsardzības un darba drošības pārvaldes standarti, kuros atspoguļota laba prakse sešās pamata jomās un sniegts paraugs, ko organizācijas var izmantot savu rezultatīvo rādītāju novērtēšanai.

• Francijas Nacionālā pētījumu un darba drošības institūta (INRS) materiāls “Faire le Point”, kurā ir norādīti svarīgākie jautājumi psihosociālo risku novērtēšanai mazos uzņēmumos un sniegti praktiski padomi, kā no tiem izvairīties.

• Beļģijas Sobane stratēģija; Sobane stratēģiju, kas paredz līdzdalību un kuru veido četri posmi, piemēro psihosociālo risku novērtēšanai un novēršanai.

• Slovēnijā ir uzsākusi darboties tīmekļa vietne “SOS darbavietā. Rokasgrāmata darbinieku veselības un labsajūtas uzlabošanai darbavietā”.

• EU-OSHA kontaktpunkti nodrošina arī citus rīkus stresa un psihosociālo risku pārvaldībai, un tie ir pieejami kampaņai veltītajā tīmekļa vietnē.



Kampaņas rīkkopa EU-OSHA kampaņas rīkkopa ir lielisks resurss darba devējiem, vadītājiem, par darba drošību atbildīgajiem pārstāvjiem un faktiski jebkuram, kurš domā par patstāvīgas darba drošībai un veselības aizsardzībai veltītas kampaņas rīkošanu. Rīkkopā ir praktiski padomi un norādījumi par visiem kampaņas organizēšanas aspektiem, ieskaitot šādus.Padoms par kampaņas plānošanu • kampaņas mērķu noteikšana; • kampaņas galvenā vēstījuma izvēle; • zīmols un veidi, kā piesaistīt auditoriju; • kampaņas veiksmīguma izvērtēšana.

Metodiski norādījumi par resursiem un sadarbības tīkliem • budžeta veidošana; • darbs ar partneriem; • pēc iespējas efektīvāka iespēju izmantošana

kampaņas vēstījumu izplatīšanai.Kampaņas veicināšanai izmantojamo rīku un paņēmienu piemēri • paziņojumi presei vai plaši raksti masu

informācijas līdzekļos; • reklāma un veicināšana; • izplatīšana tiešsaistē un sociālajos saziņas

līdzekļos; • pasākumu organizēšana.

Kampaņu plānošanas resursos ir pieejami arī piemēri, kā kampaņas veiktas citās organizācijās.

osha.europa.eu/en/campaign-toolkit

©iStockphoto /ImageegamI

http://osha.europa.eu/en/campaign-toolkit



Ieguvumi kampaņas partneriemPateicībā par kampaņas veicināšanu un publicitātes nodrošināšanu oficiālie kampaņas partneri tiek publiskoti konkrētā kampaņai veltītās tīmekļa vietnes sadaļā un tos atzīmē ik reizi, kad EU-OSHA popularizē drošo un veselībai nekaitīgo darbavietu kampaņu ES līmenī. Partneri saņem arī uzaicinājumus apmeklēt EU-OSHA pasākumus.

© EU-OSHA/Eric VIDAL



Eiropas Labas prakses balvu konkurss

Labas prakses balvu konkursā par drošām un veselībai nekaitīgām darbavietām tiek atzīmēts izcils un inovatīvs ieguldījums drošās un veselībai nekaitīgās darbavietās, un šis konkurss parāda guvumus, ko dod labas prakses ieviešana darba drošības un veselības aizsardzības jomā. Dalībai konkursā ir aicinātas pieteikties visas organizācijas un uzņēmumi no ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm, potenciālajām kandidātvalstīm un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA).

Kandidātiem jāparāda: • efektīva pārvaldība ar darbinieku līdzdalību, kas

saskan ar kampaņas tēmu “Veselīgas darbavietas uzvar stresu”;

• veiksmīga pasākumu īstenošana, lai uzlabotu drošību un veselības aizsardzību darbavietā;

• pārliecinoši rezultāti darba vides uzlabošanā; • pasākumu efektivitāti ilgtermiņā; • iespēja pasākumus ieviest citās organizācijās,

kuras var atrasties citās valstīs vai būt atšķirīgas pēc lieluma.

EU-OSHA kontaktpunktu tīkls apkopo konkursantu pieteikumus un nosauc Viseiropas konkursa uzvarētājus no katras valsts. EU-OSHA kampaņas oficiālie partneri var iesūtīt savus konkursa pieteikumus tieši ES Darba drošības un veselības aizsardzības organizācijai. Labas prakses balvu konkursa godalgu piešķiršanas ceremonija notiek kampaņas otrajā gadā, lai veicinātu labu praksi un tajā dalītos, paziņotu konkursa uzvarētājus un nosvinētu visu dalībnieku panākumus.

© E

U-O

SHA

/Med

ia C

onsu

lta Ir

elan

d©

EU-O

SHA

/Sus

an K

enne

dy



Īss pārskats par drošu un veselībai nekaitīgu darbavietu kampaņām

• Katras kampaņas gaitā EU-OSHA nodrošina informāciju, kā arī praktiskas rokasgrāmatas un rīkus; bez maksas ir pieejams arī publiskošanai paredzētais materiāls, kas tulkots 25 valodās.

• Katras kampaņas laikā tiek rīkots Eiropas Labas prakses balvu konkurss.

• Īpaša vieta kampaņā ir Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības nedēļai, ko rīko ik gadu oktobrī.

• EU-OSHA var paļauties uz kontaktpunktu tīkla atbalstu kampaņu veicināšanai. Kontaktpunkti parasti ir par darba drošību un veselības aizsardzību atbildīgās iestādes dalībvalstīs.

• Katrā kampaņā tiek īstenota Eiropas kampaņas partneru programma, kurā organizācijām tiek dota iespēja kļūt par EU-OSHA partneriem, palīdzot vairot izpratni par kampaņas tēmu un palielināt kampaņas un partnerorganizāciju redzamību.

© EU-OSHA/EU-OSHA



Mūsu pašreizējais partneru tīkls

Labas partnerattiecības ar galvenajām ieinteresētajām pusēm ir kritiski svarīgas tam, lai kampaņa būtu veiksmīga. Mēs varam paļauties uz vairākiem partneru tīkliem, tostarp šādiem: • Valstu kontaktpunkti. Drošo un veselībai

nekaitīgo darbavietu kampaņu valstu līmenī koordinē EU-OSHA kontaktpunktu tīkls. Ja vēlaties vairāk uzzināt par mūsu kontaktpunktiem vai tieši sazināties ar tiem, izmantojiet saiti uz kontaktinformāciju šīs rokasgrāmatas beigās.

• Kampaņas oficiālie partneri. EU-OSHA mudina Viseiropas un starpvalstu organizācijas kļūt par kampaņas oficiālajiem partneriem. Drošām un veselībai nekaitīgām darbavietām veltīto kampaņu aktīvi atbalsta 80 partneri. Ja vēlaties kļūt par kampaņas partneri, lūdzam jūs apmeklēt mūsu kampaņas tīmekļa vietni (www.healthy-workplaces.eu/).

• Partneri no plašsaziņas līdzekļu vidus. Eiropas valstīs ir īpaša žurnālistu un redaktoru kopa, kas aizrautīgi piedalās drošu un veselībai nekaitīgu darbavietu veicināšanā. Eiropas vadošie darba drošības un veselības aizsardzības žurnāli palīdz EU-OSHA veicināt kampaņas atpazīstamību, turpretim EU-OSHA piedāvā žurnālistiem un redaktoriem platformu, kas ļauj viņiem būt saziņā ar tās tīkliem un ieinteresētajām pusēm Eiropā un aiz tās robežām, informēt tās un izvērst darbību vietējā mērogā.

• Eiropas Biznesa atbalsta tīkls. Šis tīkls konsultē un atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) visā Eiropā, lai tie spētu izmantot ekonomiskās iespējas. Tas ir nozīmīgs drošo un veselībai nekaitīgo darbavietu kampaņas sadarbības partneris.

©

EU

-OSH

A/E

ric V

IDA

L

© E

U-O

SHA

/Eric

VID

AL

©

EU

-OSH

A/D

anie

l de

Pabl

os

http://www.healthy-workplaces.eu/



uzmanība bija pievērsta tam, lai vadītājiem un darbiniekiem būtu nodrošināta iespēja tikties un kopīgi apspriest to, kā novērst risku un nodrošināt darba drošību un veselības aizsardzību darbā. Labas prakses balvu konkursa uzvarētāji bija ļoti dažādi un arī ļoti inovatīvi, un viņi visi vēlējās strādāt kopā — te bija pārstāvēti gan risinājumi rūpniecībai Austrijā, Nīderlandē, Somijā un Turcijā, pasākumi stresa mazināšanai Dānijas slimnīcā, MVU atbalsta organizācijas Vācijā un Spānijā, mazumtirdzniecības grupa Portugālē, viesnīcu grupa Kiprā un piensaimnieku diskusiju klubs Īrijā.

Kampaņā “Drošības uzturēšana darbā”, kas notika 2010.–2011. gadā, 50 uzņēmumi pievienojās Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūrai daudzu pasākumu rīkošanā un kampaņas vēstījumu izplatīšanā. Kampaņas galvenais mērķis bija vairot izpratni par apkopes svarīgumu darbinieku drošībai un veselības aizsardzībai un ar apkopi saistītajiem riskiem. Tika izstrādātas un popularizētas dažādas publikācijas par tēmām, kas saistītas ar apkopi.

Ļoti veiksmīga bija arī 2008.–2009. gada kampaņa. Nozīmīgs šīs kampaņas mantojums bija OiRA (tiešsaistes interaktīvs riska novērtējuma rīks internetā). Kampaņas uzmanības centrā bija riska novērtēšana, kas ir stūrakmens Eiropā īstenotajā pieejā arodtraumu un arodslimību novēršanai. OiRA ir radīts riska novērtēšanas procesa atvieglošanai. Tas ir paredzēts lietošanai mikrouzņēmumos un mazajos uzņēmumos un soli pa solim palīdz lietotājiem ieviest un pārraudzīt riska novērtēšanas procesu. OiRA rīki, kas domāti mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem un pieejami daudzās Eiropas valodās, ir atrodami tiešsaistē tīmekļa vietnē www.oiraproject.eu

Iepriekšējo kampaņu panākumi

Drošu un veselībai nekaitīgu darbavietu kampaņu mērķis ir paaugstināt informētību par darba aizsardzību. Pamatojoties uz šo mērķi, kampaņas ir aptvērušas daudzas tēmas. Kampaņas tiek rīkotas kopš 2000. gada, un katras kampaņas galvenā tēma ir noteikta diviem gadiem. Drošu un veselībai nekaitīgu darbavietu kampaņas ir pasaulē plašākās šāda veida kampaņas un kļūst aizvien populārākas; pašlaik tajās iesaistās simtiem organizāciju no vairāk nekā 30 valstīm. EU-OSHA un šīs organizācijas kampaņas partneri koordinē drošu un veselībai nekaitīgu darbavietu kampaņas, un papildus tam, ka tiek vairota informētība par nozīmīgiem darba drošības un veselības aizsardzības jautājumiem, tiek virzīta ideja, ka drošības un veselības aizsardzības uzlabošana darbvietā nāk par labu uzņēmējdarbībai.

Ieskats drošo un veselībai nekaitīgo darbavietu kampaņās Jaunākajās EU-OSHA drošu un veselībai nekaitīgu darbavietu kampaņās uzmanības centrā ir bijušas tēmas “Novērsīsim darba vides riskus kopā” (2012.–2013. gads), “Drošības uzturēšana darbā” (2010.–2011. gads) un “Risku novērtēšana” (2008.–2009. gads).

Kampaņas ”Novērsīsim darba vides riskus kopā”, ko rīkoja 2012.–2013. gadā, rezultātā pieauga izpratne par to, cik svarīgi riska novēršanai ir apvienot labu pārvaldību ar darbinieku līdzdalību. Kampaņas gaitā EU-OSHA izstrādāja divas praktiskas rokasgrāmatas par vadības priekšzīmi un darbinieku iesaistīšanos darba drošībā un veselības aizsardzībā darbā. Vairāk nekā 80 kampaņas oficiālie partneri, kas pārstāvēja dažādas nozares, organizēja darbseminārus un pasākumus un piedalījās konferencēs. Īpaša

http://www.oiraproject.eu



Papildu informācija un resursi Drošo un veselībai nekaitīgo darbavietu kampaņu tīmekļu vietnē ir bagātīgs kampaņas materiālu klāsts, kuru var lejupielādēt: • būtiski fakti un skaitļi; • ziņojumi un faktu lapas, ieskaitot jaunākos

ESENER rezultātus; • praktiskas rokasgrāmatas un rīki; • praktiska informācija, kas īpaši būtiska

mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem;

• kampaņas idejas; • PowerPoint formāta prezentācijas, plakāti,

reklāmas lapiņas un citi kampaņas materiāli; • jaunākie videomateriāli par Napo un viņa

draugiem; • saites uz vērtīgām tīmekļa vietnēm.

Visa informācija ir pieejama 25 valodās tīmekļa vietnē www.healthy-workplaces.eu

©

EU

-OSH

A/B

ritt V

ange

nech

ten

http://www.healthy-workplaces.eu



ISLANDE

SOMIJA

NORVĒĢIJA

ZVIEDRIJA

IGAUNIJA

DĀNIJA

LATVIJA

LIETUVA

ĪRIJA APVIENOTĀ KARALISTE NĪDERLANDE

BEĻĢIJA

LUKSEMBURGA

VĀCIJA

ČEHIJAS REPUBLIKA

POLIJA

SLOVĀKIJA

FRANCIJA

LIHTENŠTEINA

ŠVEICE

AUSTRIJA

SLOVĒNIJAUNGĀRIJA

RUMĀNIJAITĀLIJA HORVĀTIJA

SERBIJA

MELNKALNE BULGĀRIJA

PORTUGĀLE

SPĀNIJA

KOSOVA Saskaņā ar ANO DP Rez. 1244/99

ALBĀNIJA Bijušās Dienvidslāvijas MAĶEDONIJAS REPUBLIKA

GRIEĶIJATURCIJA

MALTA

KIPRA

ES dalībvalstisEiropas Ekonomikas zonas valstis, Rietumbalkānu valstis un Turcija

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpersonu tīklshttps://osha.europa.eu/en/about/organisation/focal_points

©

EU

-OSH

A/B

ritt V

ange

nech

ten

https://osha.europa.eu/en/about/organisation/focal_points



Kampaņas rokasgrāmata. Stresa un psihosociālo risku pārvaldība darbā

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs

2013 — 29 lpp. — 16,2 x 25 cm

ISBN 978-92-9240-410-9

doi:10.2802/18280

TE-01-14-603-LV-C

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) palīdz Eiropai kļūt par drošāku, veselīgāku un produktīvāku vietu darbam. Aģentūra pēta, izstrādā un izplata uzticamu, izsvērtu un objektīvu informāciju par darba drošību un veselības aizsardzību, kā arī rīko Eiropas mēroga informatīvi izglītojošas kampaņas. Aģentūra, ko Eiropas Savienība nodibinājusi 1996. gadā un kas atrodas Spānijas pilsētā Bilbao, savā darbā iesaista pārstāvjus no Eiropas Komisijas, dalībvalstu valdībām, darba devēju un darba ņēmēju organizācijām, kā arī vadošos ekspertus no katras ES dalībvalsts un ārpus to robežām.

doi:10.2802/18280

Kampaņā par drošu un veselībai nekaitīgu darbavietu “Veselīgas darbavietas uzvar stresu” 2014.–2015. gadam ir uzsvērts, cik svarīgi ir apzināties ar darbu saistīto stresu un citus psihosociālos riskus. Tā veicina stresa un riska pārvaldības iekļaušanu integrētajā pieejā veselībai nekaitīgu darbavietu uzturēšanā.

Katrā darbavietā ir savi psihosociālie apdraudējumi, bet tos var veiksmīgi pārvaldīt pat ar ierobežotiem resursiem. Šī kampaņa nodrošina atbalstu, padomu un vajadzīgos rīkus ar darbu saistītā stresa un psihosociālo risku veiksmīgai novēršanai.

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra

C/Santiago de Compostela 1248003 Bilbao, SPAINE-mail: [email protected]

http://osha.europa.eu

978-92-9240-410-9

http://osha.europa.eu

mailto:information%40osha.europa.eu?subject=

Kampaņas rokasgrāmata Stresa un psihosociālo risku pārvaldība ...

Documents

Transcript of Kampaņas rokasgrāmata Stresa un psihosociālo risku pārvaldība ...