Laimdota Laimdota KalniKalniņņaa, Aija Ceri, Aija Ceriņņa, Agnese Puja, Agnese Pujāāte, te, Olga Ritenberga, Olga Ritenberga, Kristaps KiziksKristaps Kiziks

Latvijas UniversitLatvijas Universitāātete, , ĢĢeogreogrāāfijas un Zemes zinfijas un Zemes zināāttņņu fakultu fakultāātete, , ee--pastspasts: Laimdota.Kalnina@lu.lv: Laimdota.Kalnina@lu.lv

Kā veidojušies Rīgas kalni un lejaskopš pēdējā leduslaikmeta līdz mūsdienām?

1. attēls. Rīga atrodas Piejūras zemienē, Rīgas līča dienvidu krastā, Rīgavas līdzenumā, kur paugurus (kalnus) veido kāpas,

bet ieplakās atrodas purvi un ezeri..

Birķis, A., Danilāns, I., Freimanis A., Gailīte L., Saltupe B., Stinkule A.,Tracevska L., 1988. Daba un dabas resursi. Enciklopēdija Rīga. 9.-24. lpp.

2. attēls. Rīgas teritorijas salīdzinoši līdzeno reljefu nosaka tas, ka to ir ietekmējuši ģeoloģiskie procesi daudzu tūkstošugadu laikā. Viens no galvenajiem ir pēdējā apledojuma Rīgas ledus plūsma, kas, uzvirzoties Rīgas teritorijai, noārdīja agrākajosģeoloģiskajos laikos izveidojušos nogulumus.

Pēdējā apledojuma izplatība. Pirms 28 000 – 18 000 gadu Rīgas teritoriju sedza apmēram 3 km biezs ledājs.

Ehler J. Gibbard P. 2004.

Pēdējā apledojuma atkāpšanās gaitaEhler J. Gibbard P. 2004.

Ledāja kušanas ūdeņu baseiniZelchs, Markots, 2004

Baltijas jūrasattīstības stadijas

Pēc Eronen et al., 2001

Birķis, A., Danilāns, I., Freimanis A., Gailīte L., Saltupe B., Stinkule A., Tracevska L., 1988. Daba un dabas resursi. Enciklopēdija Rīga. 9.-24. lpp.

Yoldia arctica

Birķis, A., Danilāns, I., Freimanis A., Gailīte L., Saltupe B., Stinkule A., Tracevska L., 1988. Daba un dabas resursi. Enciklopēdija Rīga. 9.-24. lpp.

Rīgas teritorijaLitorīnas jūras 1. stadijas(transgresijas) laikā, pirms 8000-7000 gadu

Littorina littoreaLittorina littoreaBirķis, A., Danilāns, I., Freimanis A., Gailīte L., Saltupe B., Stinkule A.,Tracevska L., 1988. Daba un dabas resursi. Enciklopēdija Rīga. 9.-24. lpp.

Kvartāra nogulumiRīgas teritorijā

Birķis, A., Danilāns, I., Freimanis A., Gailīte L., Saltupe B., Stinkule A.,Tracevska L., 1988. Daba un dabas resursi. Enciklopēdija Rīga. 9.-24. lpp.

Birķis, A., Danilāns, I., Freimanis A., Gailīte L., Saltupe B., Stinkule A.,Tracevska L., 1988. Daba un dabas resursi. Enciklopēdija Rīga. 9.-24. lpp.

Birķis, A., Danilāns, I., Freimanis A., Gailīte L., Saltupe B., Stinkule A.,Tracevska L., 1988. Daba un dabas resursi. Enciklopēdija Rīga. 9.-24. lpp.

Rīgas kalni un ūdeņi (K. Kiziks)K. Kiziks, 2016.

Rīgas kalni un ūdensteces

Akmens laikmetaatradumi Rīgas pilsētas teritorijāun tās apkārtnē(Zagorska, 1998)

1 - Jūrmalas gatves un Apūzes stūris;2, 15, 16 - Davgavas krasts pretī Lucavsalai;3 - Miera iela 98; 4 - Ķīpsala; 5, 13 - Ķērsēklis;

6 - Zaķu sala; 7 - Sarkandaugava; 8 - Rumbula; 9,10 - Katlakalns; 11 - Valdeķu iela; 12 - Zvirgzdu sala; 14 - Grīvas iela; 17, 18 - Finansu ministrijas ēka Vecrīgā;19, 20 - Daugava oie Eksportostas; 21 - Doma baznīcas dārzs;

a - raga rīki; b - dzīvnieku ragi; c - bultu gali;D - harpūnas; e - māla trauka lauskas;f - krama rīki; g - dunči; h - sauszeme; I - ūdeņi; j - purvs; k - lagūnas; Lit a - Litorīnas jūras krasts; m - tagadējais hidrogrāfiskais tīkls; n - Rīgas pilsētas robeža

Zagorska I., 1998. Rīgas pilsētas un tās tuvākās apkārtnes senākā apdzīvotība. Senā Rīga. Grām: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē.25.-38. lpp.

Liecības par cilvēku klātbūtni Rīgas teritorijā akmens laikmetā

(I. Zagorska, 1998)

Akmens kaujas cirvji

Ķīšezerā Katrīndambī

Rīgas teritorijā atrastie akmens laikmeta kaujas cirvji liecina par aktīvu cilvēka klātbūtni un uzturēšanos Rīgas teritorijā jau neolītā pirms 6-3 gadu tūkstošiem (I.Loze, 1998)

Loze I., 1998. Auklas keramikas savrupatradumi Rīgā un tās apkārtnē. Senā Rīga. Grām: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē.39.-60. lpp.

Informācija par Rīgas teritorijas reljefu un tā izmaiņām dzelzs laikmetā un viduslaikos ir skopa, jo tas ir būtiski pārveidots jau kopš viduslaikiem, noraktas kāpas, pārveidotas ūdensteces. .Par Rīdziņas, Rīdzenes jeb Rīgas upi V. Gutceits 1865.g. atsaucies uz 1562. gadā izdotu karti, kur īezīmēts, ka upe iztek no Ķīšezera. Taču ir arī citas versijas. Diemžēl visas ir bez zinātniska pamatojuma.

Rīgas teritorija dzelzs laikmetā un Viduslaikos

Caune A., 1978)

Kultūrslānis Rīgas pilspagalmā

atsegts 2008. gadaArheoloģiskajos izrakumos

(J. Cigļa foto)

Viduslaiku Rīgas nogulumu jeb kultūrslāņa veidošanā aktīvi piedalījās cilvēki.Tā rezultātā, veicot arheoloģiskos izrakumus,tiek atsegti nogulumu slāņi, kas liecina par aktīvucilvēku darbību.

.

Kultūrslānis

Dabas un cilvēku radītās izmaiņas ainavā Rīgas teritorijā un tās tuvumā viduslaikos.

Bebris R.A., Visapkārt smilšu kalni, pati Rīga ūdenī, Vides vēstis. http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=129&what=20.

PaleoekoloPaleoekoloģģiskie piskie pēēttīījumi Vecrjumi Vecrīīggāā

VaVaļņļņu un 13. janvu un 13. janvāāra ielas stra ielas stūūrrīī (R(Rīīdzenes upes vietdzenes upes vietāā))nogulumos atrastnogulumos atrastāās augu makroskopisko atliekass augu makroskopisko atliekas

A. Ceriņas pētījums

Kalniņa, L., Ceriņa, A., Pujāte, A., Kiziks, K., Dručka, A. 2014. Evidences of human impact and vegetation change in some Iron Age-Medieval

Livonian sites along the lower course of River Daugava”, International Conference „Crusading Ecology”, section ‘Landscape change in Livonia”

Potamogeton perfoliatus

Scirpus lacustris

Rubus idaeus Chenopodium album

VaVaļņļņu un 13. janvu un 13. janvāāra ielas stra ielas stūūrrīī (R(Rīīdzenes upes vietdzenes upes vietāā))nogulumos atrastnogulumos atrastāās augu makroskopisko atliekas s augu makroskopisko atliekas

Baltā balandaChenopodium album

Mazā nātreUrtica urens

Parastā nātreUrtica dioica

Blusu sūrenePolygonum lapathifolium

VaVaļņļņu un 13. janvu un 13. janvāāra ielas stra ielas stūūrrīī (R(Rīīdzenes upes vietdzenes upes vietāā))nogulumos atrastnogulumos atrastāās augu makroskopisko atliekas s augu makroskopisko atliekas

TriangulaTriangula BastionBastiona nogulumu a nogulumu palinolopalinoloģģiskie piskie pēēttīījumijumi

Ievērojamais lakstaugu putekšņu pārsvars pār koku putekšņu daudzumu liecina par atklātu ainavu Rīgas teritorijāTriangula Bastiona pastāvēšanas laikā 16.- 17. gadsimtā.

Kalniņa, L., Ceriņa, A., Pujāte, A., Kiziks, K., Dručka, A. 2014. Evidences of human impact and vegetation change in some Iron Age-Medieval

Livonian sites along the lower course of River Daugava”, International Conference „Crusading Ecology”, section ‘Landscape change in Livonia”

Triangula Bastiona nogulumu palinoloģiskie pētījumi

Kultivēto augu, tai skaitā miežu, kviešu un rudzu putekšņu atradumi liecina par zemkopības attīstību Rīgas apkārtnēTriangula Bastiona pastāvēšanas laikā 16.- 17. gadsimtā. Neparasti liels ir arī rožu putekšņu daudzums, kas norāda, ka bastiona tuvumā ir audžetas arī rozes.

Kalniņa, L., Ceriņa, A., Pujāte, A., Kiziks, K., Dručka, A. 2014. Evidences of human impact and vegetation change in some Iron Age-MedievalLivonian sites along the lower course of River Daugava”, International Conference „Crusading Ecology”, section ‘Landscape change in Livonia”

Velnezera nogulumu pētījumi

Kalniņa, L., Ceriņa, A., Pujāte, A., Kiziks, K., Dručka, A. 2014. Evidences of human impact and vegetation change in some Iron Age-MedievalLivonian sites along the lower course of River Daugava”, International Conference „Crusading Ecology”, section ‘Landscape change in Livonia”

Velnezera nogulumu putekšņu kopējā diagramma

Velnezera nogulumu pVelnezera nogulumu pēēttīījumijumi

Kalniņa, L., Ceriņa, A., Pujāte, A., Kiziks, K., Dručka, A. 2014. Evidences of human impact and vegetation change in some Iron Age-MedievalLivonian sites along the lower course of River Daugava”, International Conference „Crusading Ecology”, section ‘Landscape change in Livonia”

Velnezera nogulumos atrasto makroskopisko atlieku kompleksi

Velnezera nogulumu pVelnezera nogulumu pēēttīījumijumi

Kalniņa, L., Ceriņa, A., Pujāte, A., Kiziks, K., Dručka, A. 2014. Evidences of human impact and vegetation change in some Iron Age-MedievalLivonian sites along the lower course of River Daugava”, International Conference „Crusading Ecology”, section ‘Landscape change in Livonia”

Cilvēku izveidotie kalni Rīgā

1859.gadā starp Basteja bulvāri un Pilsētas kanālu nocietinājumu Smilšu bastiona vietā no norakto pilsētasaizsargvaļņu zemes uzbēra un izveidoja 15 m augsto Bastejkalnu.Mūsdienās tas ir augstākais Rīgas centra kalns.

Bastejkalns 1860. – 1870. gadā un 20. gadsimta beigās

Cilvēku izveidotie kalni Rīgā

Jaunākais Rīgas kalns ir uzbērts 2015. gadā atkritumu izgāztuves vietā, kur vēsturiski ir bijis Hausmaņa purvs, kas izveidojies aizaugot seklai ieplakai. Tā lūk, reljefs Rīgā mainījies no ieplakas (negatīvas reljefa formas) līdz kalnam (pozitīvai reljefa dormai). .