1

2014. gada 27. februārī

Viesnīcā Tallink Hotel Riga

Elizabetes iela 24

Latvijas

uzņēmējdarbības

vide - batuts vai

skrejceļš?

Diskusiju organizē Sorosa fonds – Latvija

13.02.2014

Diskusijas dokuments

Veiksmīga uzņēmējdarbība - priekšnoteikums Latvijas veiksmes stāstam

Juris Ozoliņš

Enerģētikas eksperts

jurisozolins@apolo.lv

Diskusijas mērķis ir noskaidrot, cik veicinoša jaunu uzņēmumu veidošanai un esošo uzņēmumu izaugsmei ir

Latvijas uzņēmējdarbības vide? Kā to ietekmē valsts makroekonomiskie rādītāji, nodokļu politika un

sabiedrības attieksme? Uzņēmējdarbības gars un iniciatīvas ir Latvijas nākamā attīstības posma lielākais

uzdevums un izaicinājums. Uzņēmēju pieredze, kuru dzirdēsim diskusijā, palīdzēs izdarīt secinājumus par

iespējām Latvijas uzņēmējiem attīstīt savus talantus, radīt pievienoto vērtību un celt dzīves kvalitāti Latvijā.

Latvijas ekonomikas, izglītības un dzīves kvalitātes norisēs velkamas paralēles ar globālajiem procesiem –

resursu nepietiekamību, klimata pārmaiņām, nodarbinātības pieprasījuma un piedāvājuma dramatiskām

izmaiņām tehnoloģiju progresa rezultātā un uzņēmējdarbības vides izmaiņām. Diskusijā tiks veidota saite

starp Latvijas izglītības kvalitāti, par ko vairāk tika spriests iepriekšējā diskusijā, un izaicinājumiem

uzņēmējdarbībai1. Sarunas gaitā no makroekonomiskā stāvokļa analīzes pāriesim pie uzņēmēju pieredzes

izaugsmes uzsākšanai savā biznesā.

Latvijas politiķi sevi slavē kā ekonomiskās atlabšanas programmas realizētājus un paraugu citām ES valstīm,

parādot, kā ar taupības pasākumiem sakārtot valdības finanses un atgriezt nacionālo ekonomiku pie stabilas

izaugsmes. Akadēmiskais strīds par taupības vai stimulēšanas metodēm kā universālas zāles izaugsmes

atgūšanai pēc recesijas turpināsies gadiem, bet reālā dzīve rit tālāk ar savām prasībām un iespējām. Statistika

par Latvijas kopprodukta pieaugumu ir iepriecinošā un optimisma pilna (1.att.): 2

1 Lūdzu skatīt Sorosa fonda – Latvija 2014. gada 23. janvāra diskusijas materiālus par izaicinājumiem augstākajai

izglītībai: http://ej.uz/SFLdiskusija3 2 Visos grafikos šajā dokumentā ir izmantoti Centrālās Statistikas pārvaldes dati www.csb.gov.lv vai Eurostat

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/eurostat/home/

2

1.att. Statistika par Latvijas kopprodukta pieaugumu

Tomēr, ikdienā bažās par nākotni nav rimušas - Latvijā saglabājas augsts bezdarba līmenis, un nav atsākusies

krīzes maksimuma laika aizbraukušo darba meklētāju atgriešanās dzimtajās vietās. Lai arī bezdarba rādītāji,

salīdzinot ar dažām ES dienvidu dalībvalstīm, izskatās labāki, ir saskatāms liels izaicinājums valsts

iedzīvotājiem (2.att.). Emigrācija vairs nevar būt līdzeklis bezdarba seku pārvarēšanai, un ar bezdarbu katrai

valstij jātiek galā pašai. Sekmes var būt tikai katra iedzīvotāja, uzņēmēju un valdības saprātīgas sadarbības

rezultātā.

2.att. Bezdarba līmenis 2013.gads (M12 Eurostat)

13,1 6,7 6,9

5,1 9,3

12,1 27,8

25,8 10,8

18,6 12,7

17,5 12,1

11,4 6,2

9,3 6,7 7,0

4,9 10,1

15,4 7,1

10,1 13,8

8,4 8,0

7,2 5,2

3,5 9,0

6,7

0,0 5,0 10,0 15,0 20,0 25,0 30,0

Bulgaria

Denmark

Estonia

Greece

France

Italy

Latvia

Luxembourg

Malta

Austria

Portugal

Slovenia

Finland

United Kingdom

Norway

United States

3

Lai kā arī nevēlētos vai politiski nesolītu palielināt publisko finansējumu izglītībai, medicīnai, zinātnei, jārēķinās ar reālām iespējām. Darba ražība kombinācijā ar kvalitāti ir vienīgā iespēja palielināt nacionālās ekonomikas apjomu un katra iedzīvotāja dzīves kvalitāti. Šādā izaugsmes procesā neizbēgams ir nākošais nepatīkamais izaicinājums – ienākumu nevienlīdzība. Tās mazināšanai aritmētiskas nodokļu struktūras izmaiņas nav pilnīgs atrisinājums. Ir jāmainās arī uzņēmēju un darbaspēka attieksmei un savstarpējām attiecībām. Latvijā jārēķinās ar tiem dabas resursiem, kas mums ir. Tie nesola ienākumus no vienkāršas to ieguves un

izmantošanas – nevar atļauties neievērot ilgtspējīgas attīstības pamatnoteikumus. Tādēļ lielākās cerības ir

jāliek uz cilvēku spēju radīt pieaugošu pievienoto vērtību. Iepriekšējā diskusijā par augstākās izglītības tēmu

secinājām, ka izglītības sistēmai ir jāizglīto ne tikai darba ņēmēji, bet arī darba devēji. Proti, pieaugoša

bezdarba apstākļos cilvēkiem būs jāspēj pašiem radīt sev darba vietas. Diskusijā galvenā uzmanība tādēļ tiks

pievērsta tieši Latvijas cilvēku spējam un potenciālam radīt pievienoto vērtību, neizmirstot, ka uzņēmējs un

darba ņēmējs ir personība ar cieņu pret sevi un citiem.

Darba ņēmēju struktūra un dažu problēmu raksturs ir saskatāms jau šajā vienkāršotajā statistikā. Tā dod

priekšstatu darba spēka potenciālu un atalgojuma vai darba spēka izmaksu struktūru (3.att.).

3.att. Darba ņēmēju struktūra 2012.g. oktobrī

Darba algu sadalījums atspoguļo paaugstinātu sociālās neaizsargātības risku līmeni (4.att.).

4.att. Darba ņēmēju skaita sadalījums pēc darba ienākumiem (EUR) 2013.gada oktobrī

845 550 784 370

174 913

0

200 000

400 000

600 000

800 000

1 000 000

PAVISAM ..tai skaitā ar darba ienākumiem

..tai skaitā ar minimālo darba algu vai mazāk*

0 20 000 40 000 60 000 80 000 100 000 120 000 140 000 160 000 180 000

Līdz 71.14

142.30–284.57

426.87–569.15

711.45–853.72

996.02–1138.30

1280.59–1422.87

2134.32–2845.74

3557.19–4268.62

4980.06–5691.49

4

Darba vietu sadalījums pa sektoriem norāda uz nepieciešamību paaugstināt darba ražību vai produktu

pievienoto vērtību ceļā valsts kopējo labklājības līmeni (5.att.).

5.att. Aizņemtās darbvietas pa darbības veidiem 2013.g. 3.ceturksnī

Diskusijā mēģināsim noskaidrot, cik veicinoša jaunu uzņēmumu veidošanai un esošo uzņēmumu izaugsmei ir

Latvijas uzņēmējdarbības vide? Kā to ietekmē valsts makroekonomiskie rādītāji, nodokļu politika un

sabiedrības attieksme? Apspriedīsim uzņēmēju pieredzi, lai saprastu, kādi uzlabojumi nepieciešami, lai

uzņēmējdarbības vidi padarītu vēl veicinošāku uzņēmēju talantu atraisīšanai. Neradot priekšnoteikumus

cilvēku spēju realizēšanai un neiekļaujot arvien vairāk cilvēku uzņēmēju rindās, pastāv risks, ka sociālās

nevienlīdzības plaisa tikai turpinās pieaugt.

Pašreizējais Latvijas iedzīvotāju radītais kopprodukts (10,900 EUR/iedz. 2012.g.) liek nopietni pārdomāt tālāko

katra ceļa izvēli un cerības uz labklājības valsti vienkāršotā izpratnē. Arī Latvijas valdība ir saudzīga un

pieticīga nodokļu politikā – 27% pārdalei no iekšzemes kopprodukta.

22 052

3 369

118 152

13 126

7 853

65 522

146 526

75 520

29 964

23 647

18 549

26 198

37 600

31 463

60 509

96 320

57 928

24 104

14 876

0 20 000 40 000 60 000 80 000 100 000 120 000 140 000 160 000

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

Apstrādes rūpniecība

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa …

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana …

Būvniecība

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un …

Transports un uzglabāšana

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

Finanšu un apdrošināšanas darbības

Operācijas ar nekustamo īpašumu

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā …

Izglītība

Veselība un sociālā aprūpe

Māksla, izklaide un atpūta

Citi pakalpojumi

5

6.att. Nodokļu politikas struktūra

7.att. Iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju šodienas tirgus cenās €/iedzīv. 2012

Kā redzams (att.6., att.7.) ar tik pieticīgu pievienoto vērtību un relatīvi mazu nodokļu slogu („mazu valdību”)

sagaidīt būtisku publisko līdzekļu ieplūšanu pakalpojumu finansēšanai un infrastruktūras uzlabošanai nav

pamata. Pašlaik liktās cerības uz Nacionālo attīstības plānu un ES finansējuma efektīvu izmantošanu ir

pamatotas un saprātīgas. Taču jāatceras, ka tas nav ilgtspējīgs pasākums, un pēc laika cerības būs jāliek uz

nacionālo publisko un privāto finansējumu. Tādēļ uzņēmējdarbības gars un iniciatīvas ir Latvijas nākamā

attīstības posma lielākais izaicinājums.

34 000 5 400

14 600 43 900

32 600 13 000

35 700 17 200

22 300 31 100

10 300 25 700

20 700 10 900 11 000

80 700 9 800

16 300 35 800 36 400

9900 15 600

6 200 17 200

13 200 35 500

42 800 30 300

32 900 114 700

77 500 61 900

0 20 000 40 000 60 000 80 000 100 000 120 000 140 000

Belgium

Czech Republic

Germany

Ireland

Spain

Croatia

Cyprus

Lithuania

Hungary

Netherlands

Poland

Romania

Slovakia

Sweden

Iceland

Norway