JavaScript izmantošana mājas lapu veidošanā

Click here to load reader

  • date post

    04-Nov-2021
  • Category

    Documents

  • view

    0
  • download

    0

Embed Size (px)

Transcript of JavaScript izmantošana mājas lapu veidošanā

JavaScript izmantošana mjas lapu veidošanDarba vadtjs: informtikas skolotjs Jnis Tumovs
2011
Eleja
ANOTCIJA
valodu, ts iespjamo pielietojumu interaktvu mjas lapu veidošan. Ptjuma mris bija iepa-
zt un izptt JavaScript valodas uzbvi, ts nozmi mjas lapu veidošan, izveidot pilnvrtgus
skriptus skolas mjas lapai, k ar izveidot su un prskatmu darbu, kas sptu teortisk lmen
informt visus iespjamos interesentus par JavaScript iespjm un nozmi. Zintniski ptniecisk
darba galvenie uzdevumi bija atrast darbam nepieciešamo informciju par JavaScript; no iegta-
jiem literatras, informcijas materiliem izveidot savstarpji vienotu, kritrijiem atbilstošu dar-
bu; veikt darba praktisko dau – izveidot skriptus skolas mjas lapai. Ptjuma galvenie rezultti
iegti darba gait, gan no analiztajiem un apraksttajiem literatras avotiem, gan darba autora
ptniecisks darbbas laik. Ptniecisk darba veikšanai tika izmantota analtisk, sintzes un sa-
ldzinoš ptjuma metode. Ptjuma galvenie rezultti ir izveidotais zintniski ptnieciskais
darbs, kas sev ietver JavaScript pamatsintakses izpti un aprakstu, k ar izveidotie JavaScript
skripti, kurus var izmantot gan interaktvu, gan informatvu mjas lapu elementu veidošan. B-
tiskkais secinjums ir, ka JavaScript programmšanas valodu var viegli pielietot mjas lapu
veidošan, lai ts padartu vairk interaktvas, un ar ts paldzbu var ievrojami samazint mjas
lapas datu, elementu atjauninšanas laiku.
Atslgas vrdi: JavaScript, programmšana, skripti, mjas lapas
- 2 -
ANNOTATION
The meaning of the research is the society’s less knowledge about JavaScript program-
ming language, it’s using to the interactive web page creation process. The aim of the research
was to learn and discover the structure of JavaScript, it meaning in web page creation process,
create fully working scripts for school’s homepage, and also create small and understandable
project work, which can be used to inform everybody about the JavaScript language and its main
features in an average level. The main tasks of the research was to find needed information about
the JavaScript; from collected materials, create connected, well formed work; do practical part –
create scripts for the school’s web page. The main results were got in research process – from
analyzed and described literature and also from authors scientifically activity. In the research
process was used analyzing, syntheses and comparing methods. Main results about the research
is the created scientifically work, which includes research and description of the JavaScript’s
syntax basics, and also created JavaScript scripts can be used in interactive and informative web
page’s element creation. The most important conclusion is, that JavaScript programming lan-
guage can be easily used to create web pages, make its more interactive, and with JavaScript pro-
gramming language it’s possible to update web page’s data and elements faster and easier.
Keywords: JavaScript, programming, scripts, homepages
- 3 -
SATURS
Anotcija................................................................................................................................2
Annotation..............................................................................................................................3
Ievads......................................................................................................................................5
1.5. Vai JavaScript ir tas pats, kas Java?........................................................................11
1.6. Dai JavaScript piemri mjas laps......................................................................12
2. Ieskats JavaScript sintaks...............................................................................................14
2.1. Alfabts un pieturzmes..........................................................................................14
2.8. Notikumi un funkcijas............................................................................................22
2.9. Citi sintakses elementi............................................................................................23
elektroniskais kabatas skaitotjs (turpmk – EKS) – ierce, kuras daudzpusgs izmantošanas ie-
spjas nav pilnb apjaustas vl pat msdiens.” [23.,3. lpp.]1
Tomr ar to viss nebeidzs, EKS tika uzlaboti un pielgoti cilvku vajadzbm, ldz beidzot
rads pirmie personlie datori, kas spja izpildt saretas un apjomgas programmas, kas bija
uzraksttas kd no pirmajm programmšanas valodm – FORTRAN2 vai COBOL3. Ldz ar
personl datora tlku attstbu, rads ar daudzas jaunas programmšanas valodas (skatt 4. ta-
bulu pielikum). Ap 1962. gadu rads pirmie interneta pamati, kas skotnji tika izmantoti tikai
militrajm vajadzbm. [2., 3.-4.][10.]
Daudz vlk, tikai ap 1990. gadu internets kuva pieejams plaškai sabiedrbai, iespjams,
tikai tad sks interneta „uzvaras gjiens”, rads jaunas, paši interneta vajadzbm pielgotas
programmšanas valodas – HTML, JavaScript, Java, XML, u.c.
Msdiens internets tiek oti plaši izmantots galvenokrt t apjomgo iespju un pieejamo
funkciju d. Internets sniedz visdadko informciju, auj izklaidties, k ar sazinties ar ci-
tiem t lietotjiem, k ar auj veikt oti svargus uzdevumus, piemram, nomakst rinus, nos-
tt dokumentus. Tomr tikai retais no interneta lietotjiem spj pateikt to, kas ir gandrz ikvienas
mjas lapas pamat – kur un k ar JavaScript paldzbu ieviesti interaktvie elementi. Tieši td,
š zintniski ptniecisk darba autors vlas sniegt daudz plašku informciju par JavaScript prog-
rammšanas valodu, ts vsturi, uzbvi (sintaksi), un to, k ar ts paldzbu var uzlabot, padart
interaktvu ikvienu mjas lapu. Darba autors šo tematu uzskata par aktulu un nozmgu, jo,
pirmkrt, gan jaunieši, gan vecka gada gjuma cilvki msdiens oti daudz izmanto internetu
un t piedvts iespjas, otrkrt, latviešu valod ir neliels informcijas daudzums par JavaScript
valodu, iespjams, tieši td ir tik mazs cilvku skaits, kas par šo valodu zina, interesjas un ar
izmanto.
Sav darb autors centsies uzskatmi pardt, k ar izveidot daudzus, pc iespjas dad-
1 Šaj un katr nkamaj nord pirm atzme atspoguo literatras avota vietu kopj sarakst, bet otr - lappusi
konkrtaj literatr.
2 FORTRAN (FORmula TRANslation) – programmšanas valoda, kas izveidota 1957. gad un lielkoties tika
izmantota zintniskiem un militriem mriem. [3.,6. lpp.]
3 COBOL (COmmon Bussiness-Oriented Language) - 1959. gad izveidota programmšanas valoda, kas tika
izmantota biznesa vajadzbm, tiek lietota ar msdiens. [3.,6. lpp.] - 5 -
kus, JavaScript izmantošanas piemrus un paraugus. Ptnieciskaj darb autors aplkos un pa-
skaidros daas nepareizi izveidojušs asocicijas, kas saisttas ar JavaScript nosaukuma neparei-
zu izprašanu, k ar ar JavaScript drošumu un iespjamo risku lietotja datoram.
Darba mris: Iepazt un izptt JavaScript uzbvi, t nozmi mjas lapu veidošan, izveidot
pilnvrtgus skriptus skolas mjas lapai, k ar izveidot su un prskatmu darbu, kas sptu teor-
tisk lmen informt visus iespjamos interesentus par JavaScript iespjm un nozmi.
Darba uzdevumi:
2. Analizt, sagrupt, konspektt un apkopot iegtos materilus.
3. Veikt darba praktisko dau – izveidot skriptus skolas mjas lapai.
4. Radt savstarpji vienotu un kritrijiem atbilstošu darbu.
5. Novrtt JavaScript lietdergumu un pielietojumu.
Darba hipotze: JavaScript elementu izmantošana padara mjas lapu vairk interaktvu un sa-
mazina ts atjauninšanas laiku.
zes (savienošanas) ptšanas metodi, tau daviet autors pievršas ar saldzinošajai ptjuma me-
todei.
Darba teortisk bze: Darb kopum izmantoti 27% (7) rakstiskie, literrie avoti un 73% (19)
elektronisko resursu avoti. Darb ir 4 galvens nodaas. Autors analiz gan šaj, gan iepriekšj
gadsimt uzraksttos literros darbus un avotus.
Darba struktra: Darbs sastv no ievada, 4 nodam (3 nodam, kas ietilpst darba teortiskaj
da un 1 praktisks daas nodaas), secinjumiem, izmantots literatras saraksta, anotcijm un
pielikuma.
- 6 -
1. INFORMCIJA PAR JAVASCRIPT
Tpat k ikvienai cilvku valodai, ar ikvienai programmšanas valodai ir sava izcelšans,
vsture un attstba. Tieši td, š darba autors sekojošajs apakšnodas centsies izklstt su Ja-
vaScript valodas vsturi, sniegs informciju par JavaScript izmantošanas iespjm; par to, k ie-
spjams pievienot JavaScript mjas lapai, k ar aplkos daus, ar JavaScript valodu saisttus, ne-
patiesi izveidojušos, uzskatus.
kad pirmos JavaScript pamatus izstrdja Brendons Eis (Brendan Eich). Skotnji JavaScript
tika izstrdts un paredzts tikai Netscape prlkprogrammm4, turklt JavaScript, t pirmsku-
mos, tika dvts par Mocha. Vlk šis nosaukums vairkkrtgi tika maints, piemram, par Li-
veScript, ldz beidzot izveidojs patstvgs valodas apzmjums jeb ts nosaukums – JavaScript.
Jaun programmšanas valoda ieguva šdu nosaukumu, pateicoties Netscape Navigator pr-
lkprogrammai, kas pirmoreiz vstur ska plaši izmantot jauns Java tehnoloijas un to pied-
vts iespjas, kas tika sniegtas ar kompnijas Sun (Microsystems) noslgt lguma ietvaros.
1995. gada decembr JavaScript bija izstrdts pietiekami augst lmen, lai to vartu ie-
kaut Netscape prlkprogrammas 2.0B3 versij. JavaScript tika izmantots pirmajs interneta
mjas laps un drz vien guva oti lielu interneta lietotju un programmtju atsaucbu. Ja-
vaScript bie nosaukumu maia daudzos cilvkos radja nepareizu uzskatu, ka JavaScript apz-
m tieši tdu pašu jdzienu k pavisam cita programmšanas valoda – Java (skatt 1.5. apakšno-
dau, lai aplkotu btiskks šo valodu atširbas). Ptniecisk darba autoram interesanti šiet
tas, ka šs neliels, vairkkrtgs prsaukšanas rezultt, vl pat msdiens ir oti daudzi cilvki,
kuri Java un JavaScript uzskata par identiskm valodm.
Laika gait JavaScript tika vairkas reizes prdots un izstrdts tds ievrojams komp-
nijs, k Netscape, Sun Microsystems, Mozilla Foundation. Laik kad notika formalitšu krto-
šana par JavaScript sto nosaukumu un t pašnieku, 1996. gada august – kompnija Microsoft
izveidoja jaunu JavaScript valodas dialektu, ko nosauca par JScript, lai izvairtos no autortiesbu
prkpšanas. Jaunizveidoto JScript Microsoft ietvra sav prlkprogramm – Internet Explorer
3.0. Nedaudz vlk, ap 1998. gadu, Netscape organizcijai Ecma International iesniedza standar-
tiztu JavaScript versiju, ko nosauca par ESMAScript. Neskatoties uz to, kompnija Mozilla
4 Prlkprogramma – datorprogramma, kuras galven funkcija ir prlkot interneta mjas lapas, k ar veikt datu
apmaiu starp interneta lietotju un interneta pakalpojuma sniedzju (mjas lapu). - 7 -
Foundation turpinja JavaScript izstrdi.
Lai gan JavaScript msdiens tiek plaši izmantots mjas lapu veidošan, tau t izstrdša-
na vl turpins, pdj JavaScript versija (1.8.1) tika izstrdta un prezentta 2009. gad. [12.]
[13.]
1.2. JavaScript iespjas un priekšrocbas
Kas sti ir JavaScript programmšanas valoda, ko ar to var paveikt, un kds no ts ir la-
bums? JavaScript ir programmšanas valodu, ko dareiz, ts vienkršbas d, sauc ar par
skriptšanas (scripting) valodu. JavaScript valodas galvens funkcijas ir padart mjas lapas inte-
raktvas, interesantkas un „gudrkas”. Ar JavaScript paldzbu ir iespjams gan veikt saretus
aprinus, gan vienkrši un tri iegt informciju no lietotja5 datora (datumu, laiku, prlkprog-
rammas informciju utt.), apstrdt lietotja ievadtos datus, k ar veikt dadas darbbas, atkar-
b no lietotja rcbas mjas lap, piemram, peles klikša, taustia nospiešanas, elementa iel-
des utt. Lai gan JavaScript iespjas ir ierobeotas, jo JavaScript nevar redit informciju, kas at-
rodas lietotja dator; tomr ar šo programmšanas valodu ir iespjams veikt pietiekami daudz,
dadu un saretu operciju (skk par JavaScript valodas sintakses elementiem un to funkci-
jm – last 2. nodau).
Darba autors par JavaScript valodas galvenajm priekšrocbm izvirza sekojošs:
Vienkršba un saprotamba. JavaScript valoda ir pietiekami viegla, lai to sptu sa-
prast un izmantot jebkurš mjas lapu veidotjs, kurš labi przina HTML6 un CSS7 valo-
du elementus un patnbas. Ttad, var secint, JavaScript valodu s laik var apgt ar
cilvki, kuri nekad iepriekš nav programmjuši.
Savienojamba. JavaScript sav darbb tri un vienkrši var izmantot HTML un CSS
elementus, bet mjas lapas HTML kods var piekt JavaScript kodam; no t seko, ka šs
abas valodas (JavaScript un HTML) savstarpji oti labi mijiedarbojas.
Informcijas iegšana. Izmantojot JavaScript, var iegt informciju no mjas lapas ap-
mekltja, piemram, prlkprogrammas versiju, ekrna izširtspjas lielumu, tdjdi
lapas veidotjs ar JavaScript paldzbu var pielgot savu lapu dadu lietotju datoriem,
izvairoties no dadm mjas lapas attlošanas kdm.
5 Šaj projekta darb ar vrdu „lietotjs” jsaprot persona, kura izmanto internetu un datoru.
6 HTML – (HyperText Markup Language) hiperteksta iezmšanas valoda, kas tiek izmantota, lai mjas lap
attlotu parastos elementus (tekstu, attlus, tabulas, u.c.)
7 CSS – (Cascading Style Sheet) paši uzrakstts kods, ar kura paldzbu iespjams daudz trk un vienotk
noformt mjas lapu galvenokrt tiek izmantots, ja nepieciešams vienlaicgi noformt oti daudzas mjas lapas
sadaas jeb apakšlapas. - 8 -
Piemrs:
Lapas apmekltja datora ekrnam ir maza izširtspja, JavaScript to nosaka, un pc lapas vei-
dotja ievadtajm komandm – pielgo lapas izmrus atbilstoši ekrna izširtspjai, vai ar no-
virza lietotju uz via datora ekrnam atbilstošo lapu; sniedz paziojumu, kas ldz iestatt liel-
ku izširtspju.
Informcijas iegšanai un apstrdei JavaScript var izmantot ar skdatnes8. [12.]
1.3. Savienošana ar mjas lapu
JavaScript savienošana ar mjas lapu (HTML kodu) nav sareta, k jau autors to secina
iepriekš, un neprasa lielu piepli, programmšanas iemaas, jo ldzgi ar mjas lapas kodu tiek
savienots ar CSS un citu programmšanas valodu kodi. Jatceras, ka viens no galvenajiem
HTML un JavaScript sasaistšanas elementiem ir birkas9 – <script
type=”text/javascript”> un </script>.
Mjas lapas sasaistšan ar JavaScript, var izmantot sekojošos savienošanas pamienus:
1. JavaScript ievietošana galven (starp birkm <head> un </head>). Šds savienošanas
pamiens auj ieldt JavaScript kodu pirms visiem mjas lapas elementiem. Šda paš-
ba ir noderga, ja mjas lapas apmekltjam ir lns interneta savienojums, pc lapas iel-
des, apmekltjs var veikt visas darbbas, negaidot, kamr ieldsies kda JavaScript
daa. Tomr šdai metodei ir ar nozmgs trkums – mjas lapas ielde, brdis ldz pirmo
elementu pardšans laikam, var bt oti ilgs, jo paši tad, ja JavaScript kods ir apjomgs
un prasa ilgu ieldes laiku.
Paraugs:
</head><body></body></html>
2. JavaScript ievietošana HTML koda ermen (starp birkm <body> un </body>). Šis
pamiens auj JavaScript ieldt vienlaicgi ar visiem mjas lapas elementiem, tdjdi
tiek samazints laiks ldz pirmo elementu pardšans brdim, tomr šis pamiens nav
izdevgs, ja JavaScript un visa mjas lapa ir apjomga, tad JavaScript kods var netikt iel-
dts pilnb, k rezultt var rasties kdas mjas lapas attlojum un skripta ielde var
8 Skdatne – (cookie) – ir neliela JavaScript izveidota datne, kas spj saglabt nelielu teksta veida informciju, piemram, lietotja vrdu, datumu, laiku, u.c.
9 Birka (tag) – HTML valodas elements, kas sniedz komandas, nordes prlkprogrammai, piemram, ielikt atstarpi vai ievietot attlu, maint fona krsu utt. Birks var ievietot atribtus, bet atribtos vrtbas, kas attiecgi izmaina katras birkas darbbas rezulttu.
- 9 -
Paraugs:
</body></html>
3. JavaScript izmantošana no attlints datnes. Pc autora domm, šis ir viens no retk
izmantotajiem JavaScript un HTML sasaistšanas pamieniem galvenokrt td, ka m-
jas lapas un JavaScript ielde šd gadjum prasa daudz laika – prlkprogrammai jat-
rod attlints datnes, ts jnolasa un japstrd, un tikai tad jveic nordto darbbu iz-
pilde. Metode ir izdevga tikai tad, ja viens un tas pats JavaScript kods tiek izmantots vai-
rks mjas lapas apakšlaps (sadas). Jpiebilst, ka šdi pievienots JavaScript kods ir
daudz vairk aizsargts un to ir grtk nokopt. Atširb no abiem iepriekšjiem pa-
mieniem, šaj – <script> birk papildus jnorda atribts „src”, kas satur ceu ldz attli-
ntajai datnei.
</head><body></body></html>
1.4. JavaScript drošba un saderba ar prlkprogrammm
Tpat k par ikvienu cilvku kdreiz ir izveidojušs dadas baumas, tpat ar veidojas
baumas par cilvka izgudrojumiem un radtajm lietm, protams, ar par JavaScript programm-
šanas valodu. Galvenokrt lielkie strdi un diskusijas interneta lietotju vid ir par to, ka Ja-
vaScript ir oti nedroša valoda, t satur vrusus, spj aunprtgi piekt lietotja datoram, dat-
nm, programmm utt. Pc autora domm, šdi uzskati, iespjams, radušies sekojošo iemeslu
d:
1. JavaScript kods tiek lejupieldts un izpildts vienlaikus ar HTML kodu, un lietotjs bez
pašm zinšanm un drošbas iestatjumiem nevar atcelt JavaScript izpildi, k rezultt,
lietotjus var premt bailes, ka viu dator, bez ataujas, tiek lejupieldta un izpildta
jebkda datorprogramma, šaj gadjum, skripts. [15.];
2. Autora iepriekš mints Java un JavaScript valodu neatširšanas d – t k Java valod
ir iespjams uzrakstt lietotja datoram kaitgas programmas, tad, iespjams, ka kdaini
šda paša pašba tika un tiek piedvta ar JavaScript (par Java un JavaScript valodu at-
- 10 -
Tomr ptniecisk darba autoram jatzst, ka iepriekš nosauktie iemesli nav pamatoti un Ja-
vaScript nevar veikt aunprtgas darbbas ar lietotja datoru un datiem – nevar nolast vai ierak-
stt datnes dator, nevar palaist vai vadt citas datorprogrammas, nevar izveidot savienojumu ar
citiem datoriem. JavaScript var tikai lejupieldt citu HTML vai JavaScript datni, nostt e-
pastus, vai ar iegt laika un datuma informciju no lietotja datora, td darba autors secina, ka
JavaScript valod nav iespjams uzrakstt bstamus datorvrusus, kas sptu kaitt lietotja dato-
ram.
vaScript kodam izmantot ActiveX10 iespjas, k rezultt, JavaScript var ar piekt un modifict
lietotja datora datnes, td IE ir viena no nedroškajm interneta prlkprogrammm.
Ldzgi k IE ir prlkprogramma, kas auj JavaScript izmantot ActiveX, tpat pastv ar
daas citas JavaScript elementu atširbas dads prlkprogramms, kas jem vr izstrdjot
mjas lapu, lai t darbotos visos datoros viendi (lielkoties šs atširbas saisttas ar mjas lapas
noformšanas skriptiem).[5.]
Piemram, lai nomaintu mjas lapas fona krsu pret melnu, dadm prlkprogrammm
jizmanto dadi kodi:
IE – document.all.fons.style.backgroundColor = "#000000";
Netscape – document.fons.backgroundColor = "#000000";
Protams, ir ar citas JavaScript elementu un sintakses atširbas dads prlkprogram-
ms, tau, par laimi mjas lapu veidotjiem, ir iespjams izveidot JavaScript kodus, kas spj no-
teikt lietotja prlkprogrammu un spj pielgot izvades rezulttu tieši tai, tdjdi lietotjiem
nenkas sdzties par to, ka ar vienu prlkprogrammu lapu var apskatt ideli, bet ar otru viss
izskats nepatkami un neglti, k ar novrojamas citas kdas skriptu izpild.
1.5. Vai JavaScript ir tas pats, kas Java?
K jau autors min iepriekš, nosaukuma vairkkrtjas prdvšanas d (Mocha, LiveScript
un JavaScript), daudzi cilvki ska uzskatt, un vl joprojm uzskata, ka JavaScript un Java ir
pilngi identiskas valodas, kurm nav btisku atširbu. Patiesb ir pavisam otrdi – šs valodas
ir oti atširgas, un tm ir tikai daas kopgas pašbas. Lielks un nozmgks JavaScript un
Java programmšanas valodu atširgs un kopgs pašbas ir apskatmas 1. tabul. K redzams,
10 ActiveX – Microsoft izveidota programmu sastvdaa, kas atvieglo un patrina citu programmu, programmu komponentu un skriptu izpildes trumu un iespjas. [15.]
- 11 -
tad JavaScript ir daudz vienkrška un ikvienam pieejamka programmšanas valoda nek Java.
[12.][15.]
1. tabula
Kopgs pašbas Atširgs pašbas
Ir veidotas no C# programmšanas va- lodas sintakses pamatiem.
Daudzi kopgie elementi, paši tie, kas saistti ar matemtisko un datuma ope- rciju, funkciju izmantošanu.
Tiek plaši izmantotas mjas laps.
JavaScript valodu izveidoja un izstrd- ja Netscape programmtjs Brendons Eis (Brendan Eich), bet Java valodu – Sun (Microsystems).
JavaScript valoda ir dinamiska, t.i., maingais var saturt jebkda veida ele- mentu, turpretim Java valod katrs mai- ngais ir jdefin un ir strikti noteikts.
JavaScript valod rakstto cilvka tek- stu dators var nolast un izpildt uzreiz, tau Java programm uzrakstto tekstu vispirms ir jkompil11.
JavaScript ir daudz vienkrška valoda nek Java, kas sav saretb ir piel- dzinma C# un C++ valodm.
JavaScript programmšanas valoda ir atvrt pirmkoda12 valoda, bet Java va- lodas pirmkods var bt ar slgts, ja t vlas programmas autors.
1.6. Dai JavaScript piemri mjas laps
K jau autors raksta darba iepriekšjs nodas, tad JavaScript kods ir atrodams ikvien in-
teraktv mjas lap. Jebkuras mjas lapas HTML un JavaScript koda apskatšana ir oti vienkr-
ša – prlkprogramm jatver nepieciešam, analizjam mjas lapa, tad jveic peles labs pogas
klikšis uz brvu vietu mjas lap, t.i., kur nav attlu, saišu, u.c. interaktvu elementu, tad jizv-
las iespja Source vai ar View Source, skatt 1.attlu) (tas atkargs no izmantojams prlkprog-
rammas), rezultt HTML, CSS un JavaScript kodi bs redzami.
K pirmo piemru, darba autors aplko Latvij vispopulrko mjas lapu Draugiem.lv (ti-
kai mjas lapas skumlapu). Redzams, ka prlkprogramma attlo tikai Draugiem.lv logotipu, e-
pasta un paroles ievades laukus, un daas saites, ttad parastam interneta lietotjam var šist, ka
šaj lap nav nek sareta, un viss ir oti labi saprotams. Tau, veicot iepriekš aprakstto koda
apskatšanas pamienu, var ieraudzt, ka patiesb draugiem.lv skumlapas kods ir 112 rindias
11 Kompilt – prveidot mnemonisko kodu (cilvka rakstto virku kodu) mašnkod (datoram saprotam kod). [3.,5. lpp.]
12 Pirmkods – programmas skotnjais, cilvka raksttais kods, kas vlk tiek kompilts vai ar tiek tieši izmantots (prlkprogrammas tieši nolasa JavaScript kodu).
- 12 -
garš un satur 6042 simbolus. Tikai nelielu dau, aptuveni 30%, no š koda veido parastais HTML
un CSS kods, bet atlikušo dau (70%) veido
JavaScript (skatt pielikuma 5. attlu). Anali-
zjot draugiem.lv kodu, autors novro, ka Ja-
vaScript šeit izmantots, lai atpaztu lietotja
autorizciju, k ar, lai paziotu par pogas
„Caps Lock” nospiešanu. Atlikus skripta daa
tiek izmantota, lai veiktu saziu, datu apmaiu
starp Draugiem.lv serveri un lietotja datoru.
Nedaudz atširgka pieeja JavaScript
izmantošan ir lielkajam Latvijas ziu port-
lam – Delfi.lv. Saldzinot ar Draugiem.lv, Del-
fi.lv JavaScript kods aizemt tikai oti nelielu dau no skumlapas visa koda, prjo dau sastda
HTML kods. Delfi.lv JavaScript izmanto, lai veiktu nelielu lapas pielgošanu lietotja datoram,
k ar lai saemtu dada veida informciju no citiem ziu serveriem. Interesanti, ka Delfi.lv
sav mjas lap izmanto gan JavaScript, gan VBscript programmšanas valodas. [6.]
Visbeidzot, autors analiz ar Elejas vidusskolas mjas lapas HTML un JavaScript kodu, jo
ar sava ptniecisk darba praktiskaj da autors veidos skriptus tieši šai mjas lapai. Saldzin-
jum ar iepriekš mintajm mjas lapm,
šaj lap JavaScript tiek izmantots tikai inte-
raktvu elementu pardšanai, kas ar sekm
tik tru mjas lapas ieldi un ts elementu
attlošanu. Mjas lap ievietots JavaScript
kods, kas parda attiecgs dienas vrda die-
nas gaviniekus Elejas vidusskol, k ar sa-
da Paskumi ievietots oti ss, bet efektvs
skripts, kas auj lietotjam tri un interesanti
apskatt daus fotoattlus (skatt 2. attlu).
- 13 -…