Jauna sabiedrisk elektronisk medija izveides koncepcijas detalizcija

08.01.2013

Gints MielsonsZane ulkstna

2

2Digitl evolcija turpins...Mediju lietotjiParadumiKonkurence

*

*Koncepcijas detalizcijas projektsLaiks: 08.2012 - 12.2012 (3 mnei darba grupu pamatdarbs)Vieta: Latvija + pieredzes izpte 5 valstsProjekta metode: 45 darba grupas, sabiedrbas izpte, darbinieku aptaujaProjekta iesaiste: ~200 specilisti (LR, LTV, nozares, akadmiskie, ministrijas)Projekta komunikcija: 3 p-konferences,neplpadome.lvBudets: 80k LVL (bruto)Projekta komanda : 2+18 ekspertiRezultts : Plns 370 lpp, daudzas jaunas idejas!

*Projekta komanda

SfraEkspertiMisija, vzija, mriZane ulkstna, Gints MielsonsSabiedriskais labumsMra TauriaAuditorijas segmentcjaAldis PauliMedija satursDaina Markova, Krlis Dagilis, Marta CeravaSatura veidoanaAnda RokalneJuridiskais, prvaldes modelisIeva Tillere-Tilnere, Una Petrauska, Ilze Straustia, Edgars VoskisOrganizcija, mcbu centrsMarina Pavlova, Gitna DvidsoneTehnoloijas un apraideirts Kleinbergs, Aivars Orbidns, Jurijs vecovs, Bruno RadziTelpu risinjumiJnis OzolsMarketings Liene KupaBudets un finansjumsArmne Movsisjana, Mra Bukovska

MisijaVzija: Stipra Latvijas demokrtija un nacionl identitte.Misija: Informt, izgltot un iedvesmot katru Latvijas iedzvotju. Nodroint platformu sabiedrbas diskusijm. Bt par vadoo mediju Latvij.Vrtbas: Profesionalitte un neatkarba, atbildba, radoums un inovcija, atvrtba un tolerance.Mri:Nacionls identittes, valodas, kultras un socils atmias stiprinana;Demokrtiskas un saliedtas sabiedrbas veidoana;Piederba Eiropas un starptautiskai kopienai;Izgltbas un zinanu izplatana;Radouma un uzmbas veicinana;Brnu un jaunieu iesaiste.

Vzija, misija, vrtbas ir prskatmas reizi piecos gados, mri reizi divos gados.

*

Vadbas mri*Vadbas mri ir prskatmi reizi gad.

Vadbas mri20122013201420152016201720181. Sasniegt unikl auditorija (Daily Reach, kopj)-50%55%60%65%70%75%LTV36%37%39%40%42%45%50%LR25%27%30%34%39%42%44%internets0.5%5%10%15%20%25%30%2. Satura kvalitte (auditorijas apmierintba, kopj)-70%80%90%90%90%90%LTV60%65%70%80%85%85%85%LR90%90%91%92%92%92%92%internets-50%60%70%80%85%85%3. Uzticans indekss-70%80%90%90%90%90%LTV76%76%80%90%90%90%90%LR63%65%70%75%80%80%80%internets-50%60%70%70%70%70%4. Finansjuma pieaugums (%)5%5%15%25%15%15%15%5. Medija tls (zmolu tops)-- Top100Top60Top40Top30Top20

Sabiedriskais labums*

KritrijsDimensijasMrmie parametriNovrtjuma metodeSasniegt auditorijaKopj sasniegt auditorija (daily reach) un skatans/ klausans laika daa (share)Kopj auditorijaSpecifiskas mrgrupas, piem., mazkumtautbas, jaunieiKopjie - 2000 Latvijas iedzvotju vecum no 15 ldz 74 gadiem aptauja, 2 reizes gadTV un Radio TNS Mediju dati, internets TNS vai GemiusIknedas, ikmnea un pusgada datiKvalitte Sabiedrbas apmierintbaKopum un katrai platformai, kanliem2000 Latvijas iedzvotju vecum no 15 ldz 74 gadiem aptauja 2 reizes gad

Mediju novrtjums saska ar sabiedrisk medija mriemNacionls identittes, valodas, kultras un atmias stiprinana.Demokrtiskas un saliedtas sabiedrbas veidoana.Piederba Eiropas un starptautiskai kopienai.Izgltbas un zinanu izplatana. Radouma un uzmbas veicinana.Brnu un jaunieu iesaisteTla atbilstba sabiedrisk medija vrtbmProfesionalitte, neatkarba, atbildba, radoums un inovcija, atvrtba un toleranceSatura, formtu sabalanstbaDadu anru, formtu raidlaika patsvarsMedija iekjo datu analzeIknedas, ikmnea un pusgada datiUzticambaUzticans kopumKopum un katrai platformai, kanliem2000 Latvijas iedzvotju vecum no 15 ldz 74 gadiem aptauja 2 reizes gadZiu un informatvi analtisko raidjumu neatkarbaUzticans zimFinanu efektivitteVienas stundas vidjs izmaksas uz vienu lietotjuFinanu dati pret sasniegto auditoriju noteikt laika vienbTV, radio un interneta platformaiMedija iekjo datu analze unInterneta auditoriju ptjuma datiIknedas, ikmnea un pusgada dati

Auditorijas segmentcija*Vajadzbu segmenti (auditorijas grupas ar atirgm satura vajadzbm vai pieejambas risinjumiem)

Kopj auditorija vecum no 14 gadiem, izmanto medijus latvieu valodBrni pirmsskolas vecum (3-6)Jaunko klau skolni (7-13)Cilvki ar pam vajadzbmLatgalieu valodas lietotjiMazkum-tautbasNeizmanto medijus latvieu valod

paie segmentiBrniGalvens platformas - TV un internets (Radio k medijs aj vecum nav svargs, tau ir nepiecieams nodroint radio lugu un citu ierakstu pieejambu Internet).Galvenais saturs - katrai vecuma grupai pai veidots izgltojoi izklaidjos saturs, informjoi raidjumi par Latviju, dabu, dzvniekiem.Astevis Interneta portls, kur ir pieejami visu TV un Radio programmu arhvi un liels pavadoo materilu kopums. Pusaudi un jaunieiGalven platforma internets un jauns radio kanls.Saturs intereses caurmr neatiras. Ir iebildumi pret formu saturs novecojis, nepietiekoi atraktvs, un tds, kas nespj noturt uzmanbu. Liela daa pau pusaudu un jaunieu veidota satura. Mazkumtautbu prstvjiValodas barjera nav noteicoais faktors mediju satura izmantoanai latvieu valod Ir iebildumi pret sabiedrisko mediju satura kvalitti, mazkumtautbu auditorijas prstvniecbas iztrkumu un tlu, ar kuru mazkumtautbu auditorija nespj sevi identifict. Jturpina attstt LR4, jnodroina iespja izvlties interneta portla saturu krievu valod. TV platform turpmkos 5 gadus ir saglab un jattsta esoais krievu valod sagatavotais saturs, kuram ir jnodroina maksimla pieejamba cits mediju platforms internet, komercmedijos, u.c.Jparedz atsevias mrketinga aktivittes tiei ai mra auditorijai.

*

Saturs - platformas*Interneta platformai ir iziroa nozm gados jaunas un ekonomiski aktvs sabiedrbas sasniegan. Tdjdi internets kst par dominjoo platformu.

Saturs - tmas5 satura priorittes un btisks to apjoma patsvara pieaugums*

LTV, 2012LTV, JaunaisLR, 2012LR, JaunaisInternets, JaunsNo LTV un LR (50%)Papildus (50%)KopZias6,3%8%10,4%10,4%9%35%22%Informatvi analtiskie raidjumi6,6%15%16,3%16,3%16%15%15%Izgltba un zintne5,5%10%2,9%9%10%20%15%Brnu un pusaudu raidjumi1,8%8%0.9%2%5%15%10%Kultras raidjumi (t.sk. reliija)4,7%8%11,6%11,6%10%5%7%Sports13,4%7%0,4%1%4%5%5%Mzika42,6%40%20%5%13%Ekranizjumi 40,8%16%8%4%Izklaidjoas raidjumi6,1%8%12,2%8%8%4%Cits saturs 10%5%3%Pareklma, reklma15,8%10%2,9%2,9%6%3%

Saturs - oriinlraidjumiBtisks oriinlraidjumu apjoma pieaugums *

RaidjumiLTVLRInternetsh%h%Oriinlstundu skaits (bez ekranizjumiem TV gadjum, bez mzikas LR gadjum)2012291352%1411476%3 jauni portliJauns kop485561%1824872%Jauns pieaugums+1942+67%+4135+29%

Saturs neatkargie producenti Btisks neatkargo producentu radta satura pieaugums

*

RaidjumiLTVLRh%h%Neatkargo producentu radta satura apjoms (bez ekranizjumiem TV gadjum, bez mzikas LR gadjum)20124087%Jauns kop129916%272311%Jauns pieaugums891218%

Saturs visa sabiedrbaBtisks reionls informcijas apjoma pieaugums Lai nodrointu reionls informcijas kvalitti un neatkarbu,jizveido 4 reionlos sabiedrisk medija punktus, kas sagatavotu saturu vism 3 platformm. Sistma, kas auj monitort ldzvrtgu sabiedrbas grupu prstvniecbu sabiedrisk medija satur. Galvu uzskaiti ziu un informatvi analtiskajos raidjumos, lai:nodrointu reprezentatvu etnisko grupu prstvniecbu (vismaz 1/3 mazkumtautbu),nodrointu reprezentatvu reionos dzvojoo prstvniecbu (vismaz 1/4 novados dzvojoo),novrstu disproporcionlo politiu prstvniecbu (ne vairk k 1/3 politiu).Atgriezenisk saites un maksimla auditorijas iesaiste:visiem raidjumiem ir jparedz obligta kltbtne socilajos medijos,sabiedrba ir jiesaista datu vkanas kampas un cits iesaistes aktivitts.

*

Saturs kanlu pozicionjumsLTV1 pamatkanls, LTV2 padziint satura kanlsLR1 pamatkanls, LR2 latvieu mzikas un reionl satura kanls, LR3 klasisks mzikas un kultras kanls, LR4 informatvs kanls krievu valod, LR5 jauns paaudzes kanls3 portli pamatportls, jaunieu portls, brnu portls*10 kanli

Satura veidoanas principi un struktraSatura redakciju veidoana ar mri:Uzlabot satura kvalitti, radoumu un daudzveidbu, k pretstats ldzinjai projektu pieejai (LTV) un kanlu orientcijai (LTV);Uzlabot redakcionlo neatkarbu un patstvbu lmumu pieemanas proces;Veicint sadarbbu starp dadm sabiedrisk medija struktrm un profesioniem;Samazint birokrtisko procedru daudzumu un vadbas lmeu skaitu; Paaugstint satura veidoanas procesu efektivitti.

*

Satura veidoanaNo projektu pieejas (LTV) un kanlu orientcijas (LR) uz satura redakciju pieejasSamazints formlo procedru un vadbas lmeu skaits, palielinot vidj lmea vadtju atbildbu un redakcionlo autonomiju, k ar sabiedrisk medija profesionu savstarpjo mijiedarbbu. Jauno satura projektu attstbas daas izveideKatra raidjuma novrtjums 2 reizes gad*

Latvijas Sabiedriskais medijs Mrketings

MrketingsFokuss uz vidja termia prmaim; Zmola un vrtbu kampaasProduktu marketinga kampaas (TV, Radio, Internets)Sabiedriskais pastjums: nias saturs, t attstana;Profesionli satura veidotji, radoo industriju attstba;

201320142015PriorittesSatura kvalitteJaunas auditorijas piesaisteJauno produktu novrtjums, fokusgrupasReitingi, ptjumi,Zmolu topsReitingi, zmolu un reputcijas tops, ptjumiSabiedrisks kom. programmasPilotprojektiStruktraPieteikumsAuditorijas piesaisteKvalitatva satura piedvjums viss platformsJaunais ziu portls; raidjumi, to komunikcijaBrni un jauniei, ekonomiski aktv auditorija, Multimediju saturs izgltbai, bezsaistes (offline) notikumi, paizpausme, interaktivitte, uzzint vairk mudinos saturs

Vrtbu komunikcija, prstvniecbaSabiedrisks komunikcijas programmas, notikumi, kvalitatva satura pieprasjuma veicinanaKritrijiSabiedrisks kampaas2016

*Mrketings

Juridiskais un prvaldes modelisSaeimaSMP

Auditorijas padome(21)

KapitlsabiedrbaValde

Koleila lmjinstitcija (5)NEPLPnozares regulatorsAkcepttais juridiskais un prvaldes modelis: Uz likuma pamata tiek izveidota jauna atvasintu publisko tiesbu juridisk persona - Sabiedrisk medija padomi (SMP) Saeimas prraudzb, kas:

prem NEPLP funkcijas, kas saisttas ar sabiedrisko plasazias ldzeku uzraudzbu un prvaldi, sabiedrisk pastjuma formulanu un izpildes kontroli.

nodroina gan vienot sabiedrisk medija saturisko, gan organizatorisko uzraudzbu un darbojas k kapitla dau turtjs. Ikdienas funkciju realizanu nodroina vienota kapitlsabiedrba:

nodroina sabiedrisk medija pakalpojumus TV, radio un interneta kanlos.NEPLP saglab elektronisko plasazias ldzeku nozares uzrauga funkciju.

PadomeSaturisk un organizatorisk uzraudzba (5)

Auditorijas padome nodroina sabiedrbas satura vajadzbu prstvniecbu, Ombud funkcija.

*Padomes (SMP) funkcijas un atbildba5 dalbnieki (dadas jomas, rotcija, motivcija)Medija stratisk vadbaSabiedrisk labuma testa prraudzbaSabiedrisk pastjuma gada plnu un prskatu apstiprinanaSabiedrisk medija stratijas (mru) apstiprinanaSabiedrisko mediju stattu uzturanaSabiedrisk medija finanu budeta un prskatu apstiprinanaValdes iecelana, motivcijaReorganizcijas un darbbas virzienu lmumiOrganizcijas audita un revzijas prvalde

Auditorijas padome21 dalbnieksprstvti Latvijas 4 reioni un Rgadadas vecuma grupas, socilais stvoklis un mediju tehnoloiju lietoanas paradumitiek rekrutti uz brvprtbas pamata, uz 1 gaduCie sadarbb ar SMP sniedz tieu atgriezenisko saiti par sabiedrisk medija darbbu; mediju tehnoloiju lietoanas paradumiem un izmaimkonsultatvi piedals sabiedrisk pastjuma uzdevumu definan, sabiedrisk medija attstbas stratijas izstrd, kalpo k tiea atgriezenisk saite attiecb uz sabiedrisk pastjuma uzdevumu izpildi un mru sasnieganu

*Valdes funkcijas (kopgs)Medija satura stratijas izstrde Organizcijas darbbas stratijas izstrdeMedija prstvana sabiedrb, iestdsOrganizcijas gada un ceturka finanu budetsKapitlieguldjumu plnsGada prskatu apstiprinana1.lmea vadtju atlase, motivcijaOrganizcijas stratisko projektu plnsOrganizcijas struktra, dau mri un budetsLielie reklmas darjumi

Juridisk modea ievieanas mehnismi

Izvrtjot iespjamos mehnismus btu ieteicams izvlties reorganizciju, abas esos kapitlsabiedrbas apvienojot vien jaun kapitlsabiedrb un s daas nodot uz likuma pamata izveidotajai Sabiedrisk Medija padomei.Piedvtie juridisk modea ievieanas mehnismi: Esoo sabiedrbu reorganizcija (apvienoanas) pievienojot vienu sabiedrbu otrai:Izmaksu zi visltk, procesa zi saldzinoi vienkra, nerada grti prognozjamus juridiskus riskus; jizdara izvle, kura sabiedrba tiek pievienota

Esoo sabiedrbu reorganizcija (apvienoana) apvienojot abas sabiedrbas jaun sabiedrb:Izmaksu zi saldzinoi ltk, procesa zi saldzinoi vienkra, nerada grti prognozjamus juridiskus riskus; nav jizdara izvle, kura sabiedrba tiek pievienota

Esoo sabiedrbu likvidciju. Jaunas sabiedrbas dibinana:Izmaksu zi visdrgk, procesa zi saretka, rada grti prognozjamus izveides procesa riskus

1.Komanda2.Sabiedrba3.Produkti4.ProcesiAizrauj InovatviIntegrtiRentabliAttstbaProfesioniMri un MotivcijaAttiecbas/IesaisteSabiedrbas vajadzbasPartnerbaLobisms

triEfektviVienkriElastgiPrvaldbas priorittesUzlabota plnoana, darba organizana, motivcija un kontrole Uzlabota stratisk un operatv prvaldba!

Personla vadbas stratijaJauna vadbas komanda (lderis, radoais, personlvadtjs, tehniskais, finanu)Vidj lmea vadbas prasmju attstba un stiprinana (komanda, komunikcija, prmaiu un jauninjumu atbalstana)Radoo talantu attstba un piesaiste (kompetences, apmcbas, motivcija, apstki)Orientcija uz mri un rezulttu (konkurtspja, efektivitte)Viens no labkajiem darba devjiem!*

Organizcijas struktra*~600 tata vietas

Darba apjomi un atalgojums*Pamata atalgojuma sistma (+10% gad)Jaunas multimediju prasmes / apmcbu programmatata vietu samazinjums 10%Maing atalgojuma sistma (~ 20% pret pamatalgu) saite ar rezulttuDarba apjomu pieaugums un produktivitte ~ 5% gadTirg konkurtspjgs atalgojums

Organizcijas personla budets*Piemumi2014.g. 10% tata vietu samazinjumsFTE un darba efektivittes pieaugums = ~ 3-5% gadVid. algu likmes pieaug par ~10% gad = konkurtspjas uzlabojumsMaingais atalgojums pieaug par ~5% gad = satura kvalittes uzlabojumi Apmcbu budets = investciju budeta sada

Mcbu centra uzdevumi

Medija darbinieku kompetencesVadtjiem Prmaiu vadba, komunikcijas prasmes, organizanas prasmes, radoums, konceptul domana un mediju tehnoloiju izmantoanaDarbiniekiemAnaltisk domana, Elastba un spja pielgoties prmaim, Komunikcijas prasmes (iekauj attiecbu veidoanu un uzturanu), Organizanas prasmes (orientcija uz rezulttu), Radoums un attstba, mediju tehnoloiju izmantoana

*

Mcbu pamatprogrammu veidiVadbas prasmes

Piemram,Darba plnoana un organizana,Personla vadba

Socils prasmes

Piemram,Sadarbba un informcijas apmaia,Komandas darbsMultimedijuprasmes

Piemram, dadu moderno tehnoloiju veidi,Socilo mediju izmantoana

urnlistika un satura producana

Piemram, Informcijas atlase un analze, ziu sagatavoana

Mcbu metodesMcans darba proces/vietPamcbaRotcijaGrupu mcbasKltienes mcbas

PartneriAugstskolas LatvijMediju mcbu centri rvalstsVietjie mcbu, personlvadbas treneriIT&T nozares uzmumi, to mcbu centriStarptautiska mroga nozares eksperti

Mcbu centra budetsIzmaksas uz 1 darbinieku vidji 144 LVL / mn

Pozcija5 gados izmaksasMcbu centra izveide0,35 M LVLMcbu programmu izveide0,32 M LVLPamatprogrammas (13)1,98 M LVLPapildus programmas (9)0,4 M LVLCitas programmu uzturanas izmaksas un neparedzts izmaksas2,17 M LVLKop~5,2 M Ls (ar PVN)

*Tehnoloiju platformu stratijaNo mediju lietotju viedoka:Satura pieejamba dads platforms un formtos:Vienotais WEB portls (no 2013.g)Portla versija mobilm iekrtm (no 2014.g)TV programmas un materili xHD formt (no 2015.g caur Internet, TV kabeu tklos on-line un no arhva)Satura tehniskas kvalittes atbilstba msdienas standartiem un prasbmMedija materilu viegla meklana vienotj materilu arhv un pieejamba (caur WEB portlu, no 2014.g)

*Tehnoloiju platformu stratijaNo darbinieku viedokaVienotas IT sistmas un datubzes:Vienotais materilu arhvs (2014.g), kur rti mekltVienotais ziu katalogs (news room) (2014.-2015.gg)Vienotas resursu vadbas sistmas (finanses, iepirkumi, projekti, personla vadba, lietvedba un t.t.) (2014.-2015.gg)Jaunas WEB platformas izveide (2013.g) TV tehnoloiskas raoanas bzes nomaia un paplainana:Preja uz bez lenu tehnoloiju (2013.-2014.gg)Materilu filmana un glabana xHD formt (daji no 2013.g, 100% - no 2015.g)Gatavba raidanai xHD formt (2015.g)Papildus TV studiju izveidoanaDatu Centru izveidoana un infrastruktras rezervanaTehnoloisko platformu prcelana jaunajs telps Radio tehnoloiskas bzes dabiska atjaunoana

Tehnisko platformu arhitektraFinanu, HR, resursu plnoanas un vadbas sistmas Traffic sistma - materilu iepirkana un programmu plnoana, reklmas prdoanaNRCS (newsroom computer system) ziu raoanas sistma (editorial)TV production systemArchive systemVideo un audio signla padoanas infrastruktraLAN, PC, SRV, komutcijaRadio production systemWeb production systemDelivery / Publish - Linear playout:TV Radio WEBNon-linear playout:WebMobileAcquisition:TV/Radio/WEB:StudijasPTSEl.News Gathering (ENG)Social mediaNews agenciesContent providersProducenti Media Asset Management (MAM) system

Platformu ievieanas laika grafiks

*Apraides stratija 5 gadiTV apraide multiplatforms (DVB, IP, kabei, Internets)Attstt Interneta apraidi (ar starptautiski) un arhvu adaptv vairku ekrnu platformuNo15.g. LTV preja uz daju HD (modmu jautjums)Radio apraide paliek FM un InternetsLR5 frekvenu pieirana 4 reionos

Tehnoloiju izmaksasis ir medija optimlais attstbas investciju budets. Kur investcijas btu iespjams samazint ~ 10% robes un ~ 30% ir iespjams piesaistt ES ldzfinansjumu.

Gints Mielsons

Telpu risinjums

Medija vajadzbasSpecifisks vajadzbas: izvietojums, Rgas centra tuvums, transporta pieejamba, telpu augstums, gaismoana, skaas izolcijas, sakaru mezgli, elektrbas padeves, apsaimniekoanas elementi un attstbas iespjas.

Telpu funkcijasApjomsDarba vietas (administrcija, redakcijas, sanksmju telpas)~ 8,4 tkstoi m219 studiju telpas (TV, Radio tieraides un ierakstu vajadzbm)~ 4,5 tkstoi m2Tehniskas telpas (dekorcijas, inventrs, arhvi, tehniskie sakaru mezgli)~6,2 tkstoi m2Auto garas (jo specil tehnika ziemas sezon ir juztura noteiktos apstkos)~0,8 tkstoi m2Kop telpas~ 19 tkstoi m2

Scenriju saldzinjums

ScenrijsIzmaksas M LVL 10 gadiPlusi/mnusi1.1 paliek 2 kas, LTV un LRdaji rekonstru14,3Daji uzlabotas 2 kas, mris nav sasniegts1.3 LTV pilnb rekonstru, Radio prceas, Vecrg paliek studijas10,3Iespjams realizt jauno sab.mediju sadarbba ar VNI, ES ldzfinansjuma piesaiste, uz mediju attiecas tikai daa no izmaksm2.1 Vecrg administrcija, Zausal studijas14,9Daji uzlabotas 2 kas, nav pankts mris2.2 Vecrg admin un jaunu studiju izbve17,7Vecrga drgs risinjums, daja apvienoana3.1 Jaunas nomtas telpas16,7tri realizjams, bet pieaug uzturana4.1 Jaunas kas bvniecba25,9Btiskas izmaksas

Ieteikumi telpu risinjumiem1. Zausalas rekonstrukcija un pielgoana Radio vajadzbm, Vecrgizveidojot TV un Radio tieraides studijas 2. ku nodoana Valsts Nekustmo paumu prvaldb un attstb,rekonstrukcijas finansjuma piesaistei, medijs noms tikai 50% telpas3. Kopjs investcijas Zausal ~ 17M Ls, ES ldzfinansjuma piesaiste,skot no 2014.g. uz mediju attiecint tikai 50% kas!4. Pc Zausalas rekonstrukcijas 2017.g. prvietot Radio uz Zausalu5. Pc rekonstrukcijas ~ 50% Zausalas kas var tikt izrta radoaiindustrijai un Radio mja var tikt realizta citiem mriem

Aprina loikaKopjais budets veidots uz kopjo naudas plsmuBudeta pieaugums, jo pamat ir medija attstbaFinanu efektivitte iekauta atsevis pozcijs

*Medija uzturanas budetsSummas M LVL ar PVNApraides izmaksas nav ieskaittas!!!Uzturanas izmaksas pieaug: Oriinlraidjumu apjomi pieaug, darba samaksa, prmaiu vadba, tehnoloiju izmaksas, arhva digitalizcija, licences, informcijas iegde Pieaug ~ 10% gad!

Papildus 30 M Ls

Sinerija 5 M Ls

*Medija investciju budetsSummas M LVLInvestcijas: ku rekonstrukcija un jaunu studiju izbve, tehnoloisko platformu modernizcija un jaunu multimediju IT sistmu ievieana42 M Ls 5 gados!

*Medija finansjuma modelis (1)Medija investciju programma (42M LVL) tiek segta no pau reklmas iemumiem (~50%) un atlikus starpba 22 M LVL no valsts budeta un ES ldzfinansjuma programmmSummas M LVL

*Medija finansjuma modelis (2)Medija uzturanai un nkotnes papildus izmaksu ~ 30 M LVL seganai ir jpiesaista papildus finansjumsSummas M LVL

*Medija finansjums kopLai nodrointu sabiedrisk pastjuma finansjuma lielku neatkargu un ilglaicbu un medija attstbu nkotn uzturanas izmaksas vartu tikt segtas ar1) 2014.g 2015 -> Piesaisti 0,3-0,4 % apmr no IIN bzes 2) 2015 2016.g. ievieot medija nodevu (nodokli) ~ 3 Ls / mn maksjums ekonomiski aktvajiem iedzvotjiemInvestciju programma tiktu nosegta ar medija paa iemumiem (~ 50%) un atlikus daa ar valsts un ES ldzfinansjuma paldzbu

*Eiropas sabiedrisko mediju finansjuma modeiSarkans TV nodeva, Zils TV nodeva, reklmaDzeltens TV nodeva, reklma, valstsGaii za Valsts, reklma, Tumi za - ValstsES vidjais sabiedrisko mediju finansjums

Motivcijas sistma*Prmaiu plns201320142015201620172018Likuma izmaiasPadome, valdeFinansjums IINMediju nodevaRestrukturizcijaLR5, InternetsMcbu centrsSabiedrisk labuma sistmaMarketinga kampaasTehnoloiju platformasTelpu rekonstrukcijasSatura uzlabojumi

Prmaiu aktivitu plns

*Vienot medija argumentiSpcgka sabiedrisk medija izveide (1+1 = 3) (TV, Radio, Internets);Resursu (fizisko, finansilo un intelektulo) apvienoana konkurences uzlaboanai;Profesionlkas un dinamiskkas prvaldes izveide, gatavba nkotnei, attstbai;Efektvka finanu programma (kopgas investcijas un iepirkumi, atbalsta funkcijas);Medija auditorijas sasniedzambas uzlabojumi multikanli, kopgs marketings;Satura kvalittes un apjomu pieaugums, medija lietotju apmierintbas uzlabojumi;Labko mediju nozares profesionu piesaiste;Satura raoanas sinerija (multimediju formti, radoo jomu dadba).

*Latvijas Sabiedriskais medijs

2Paldies par atbalstu!

Lai mums veicas!

Sabiedriskie mediji ir prmaiu priek vadba, stratija, finanses, aprkojums....*Mains, ekrni, formti, pieaug mediju patria laiks, neliner TV, 3 ekrnu koncepts, bet skattju skaits un intereses galvenokrt ir ts paas informt, izklaidt, izgltoties...Tau pieaug konkurence....*Unikla iespeja...*K galvenie uzdevumi: skot ar 2013 gadu, mrtiecga sabiedrisk medija mrketinga programma. Pilotrojekti vienotais ziu portls, kas nodroins augstas kvalittes ziu oriinlsaturu viss interneta platforms; ***Uzmuma prvaldba tiks iedalta 4 sfrs, priorittesPamat visam plnoana, organizana, motivcija un kontrole *Programmu vadbas prvald ietilpst TV, Radio un Web programmu/kanlu vadtji, kuri pilda satura plnotju, pasttju un izplattju lomu;Ziu dienests ir izdalts no citm redakcijm, tam ir paredzta sava tehnisk atbalsta komanda (operatori, autovadtji, video/audio montas specilisti) ar mri nodroint maksimli operatvu darbbu; Satura prvalde atbild par redakcijm, pastjuma izpildi TV, Radio un WEB kanliem, taj ietilpst producanas daa, kas rao multimediju raidjumus; [k alternatva Informatvi dokumentlo raidjumu redakcija var tikt iekauta Ziu dienest];Attstbas un mrketinga prvalde nodroina tirgus izpti, zmolu vadbu, jaunu satura un tehnoloiju produktu ievieanu; jauninjumu izstrd piedals attiecgie specilisti no Satura prvaldes [procesa apraksts tika izstrdts Satura veidoanas darba grup]; Atsevias Personla vadbas un Finanu un administratv vadbas struktrvienbas; o funkciju organizan ir iespjamas ar citas pieejas. Personla vadbas struktrvienbas pastvana valdes pakautb tiek veidota ar domu atbalstt vadbas komandu prmaiu stenoan, k ar ds struktras risinjums ir balstts uz labu praksi personla vadbas organizan;Tehnisk vadba atbild par tieraidm, platformm, IT uzturanu un apraidi;Ieteicams izvrtt iespju nodot rjiem piegdtjiem apsaimniekoanas un autotransporta funkcijas.Jaun raoanas platforma ZausalIlgtermia arhva risinjuma ievieanaEsoo sistmu integrcija / migrcija jaunaj platformVienots Interneta portlsMobils sakaru iekrtas medija darbiniekiem2 lielo esoo TV studiju HD upgrade ZausalJauno telpu Zausal sagatavoanaRadio infras prcelana uz Zausalu (jauns telps)Tiea tera studiju izveide VecrgOtra rezerves Datu Centra izveide

***Medija attstba, konkurtspja = investcijas Latvijas satura raoanLTV un LR uzturanas izmakss nav btisku rezervjuMediju prmaiu finansjums ~ 240k LVLApraides izmaksas ~ 3 M Ls/gad prcelt uz LVRTC budetuApstiprint 3 gadu investciju programmu (telpas, tehnoloijas, apmcbas) 23,8 M Ls2014.g. piesaiste IIN, papildus uzturanas finansjums 1,2 M LVLInvestt medija tla uzlabojum, lai2015.g. ieviest mediju nodevu (~ 57 Eiro/gad, ekonomiski aktvie iedzvotji), kura sedz nkotn medija uzturanu

**Unikla iespeja...Ms sagaida jauna vadbas komanda, jauns kurss, jauns ekipjums un finansjums!*