Iknedēļas e-žurnāls izglītības profesionāļiem · Iknedāīas e-ūurnēls izglķtķbas...

1Iknedēļas e-žurnāls izglītības profesionāļiem. www.skolasvards.lv; E-pasts: [email protected]

Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

Vāka foto: ahsd.org

ISSN 2255-9515

Iknedēļas e-žurnāls izglītības profesionāļiem

METODISKIE MATERIĀLIAudzinātāja stunda 4. klasē Nevēlamie svešinieki. Mācīšanās ar modeļu palīdzību dabazsinību un bioloģijas stundās.

Matemātika sākumskolā:

stāstījums atmirst, dominē darbība

Starpdisciplināra mācību vide

Vai maz atalgots darbs var būt cienījams? LIZDA pēta un diskutē

Patriotisma nedēļa skolā.Idejas skolotājiem

kā mācīt komisko literatūrā

Nr. 33(74); 06. 11. 2014.


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.saturs

346

11

15

23

42

AKTUĀLISeiles "lielās prioritātes" būs izglītības pieejamība un kvalitāte. Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles "lielās prioritātes" būs izglītības pieejamības un kvalitātes nodrošināšana, pēc apstip-rināšanas amatā sacīja ministre.

NUMURA INTERVIJAMatemātika sākumskolā: stāstījums atmirst, dominē darbība. Kāds ir matemātikas mācīšanas mērķis, un kā mācīt matemātiku mūsdienās – turpinām iepriekšējā numurā aizsākto sarunu ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas asociēto profesori Dr. paed. Inetu Helmani.

NUMURA TĒMAStarpdisciplināra mācību vide. Starpdisciplināra mācību vide veicina skolēnu uzņēmību un uz-ņēmējspēju. Latvijā ir izstrādāta uzņēmību un uzņēmējspēju sekmējoša starpdisciplināru mācību metodoloģija un viela, kas tika aprobēta un pilnveidota piecās Latvijas skolās. Pedagoģijas doktore, Latvijas Universitātes vadošā pētniece un ESF projekta Atbalsts izglītības pētījumiem pētījuma Peda-gogu profesionālo kompetenču pilnveide darbam starpdisciplinārā mācību vidē, lai tuvinātu mācības reālajai dzīvei un paaugstinātu skolēnu uzņēmību vadītāja Karine Oganisjana Skolas Vārdu informē par konferenci, kurā tika prezentēti pētījuma rezultāti, un citām aktualitātēm.

KONFERENCEVai maz atalgots darbs var būt cienījams? LIZDA pēta un diskutē. Oktobra nogalē notika Latvi-jas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) konference Sociālā dialoga loma nodar-bināto sociāli ekonomisko apstākļu uzlabošanā. Tajā apbalvoja skolotājiem draudzīgākās skolas un sprieda par pedagoga cienīgu darbu. Par to, kā skolotāji streiko Norvēģijā, stāstīja norvēģu arod-biedrības pārstāvji.

VALSTS SVĒTKUS SAGAIDOTPatriotisma nedēļa skolā. Gatavošanās valsts svētkiem un to svinēšana ir viens no veidiem, kā iz-kopt bērnos un jauniešos patriotismu, valstisko apziņu un emocionālo saikni starp paaudzēm. Mēr-ķtiecīga un radoša darbošanās skolotāja vadībā sekmē piederības un vienotības izjūtu un motivē skolēnus konkrētai rīcībai, jo patriotismu nevar iemācīt – tas rodas pozitīva pārdzīvojuma un reālas darbības rezultātā.

PIEREDZEKas norāva lācītim kāju jeb kā mācīt komisko literatūrā. Ne tikai saruna ar latviešu valodas un literatūras skolotāju, literāro redaktori Sarmīti Paegli, bet arī mana personiskā pieredze pierāda, ka komiskais literatūrā ir tēma, kuru var mācīt gan citu tēmu kontekstā, gan atsevišķi, analizējot kon-krētā rakstnieka darbu saistībā ar komiskā elementiem.

METODISKIE MATERIĀLIAudzinātāja stunda 4. klasē Nevēlamie svešinieki. Pieredzē dalās Mairita Rimoviča, Ilūkstes 1. vidusskolas sākumskolas skolotāja.Mācīšanās ar modeļu palīdzību dabazsinību un bioloģijas stundās. Pieredzē dalās Daiga Mar-tinsone, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotāja.


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

Seiles "lielās prioritātes" būs izglītības pieejamība un kvalitāte

AKTUĀLI

Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles "lielās prioritātes" būs izglītības pie-ejamības un kvalitātes nodrošināšana, pēc apstiprināšanas amatā sacīja ministre.

Politiķe skaidroja, ka izglītības sistēmas kvalitāte ir tik laba, cik labi ir tās skolotāji. Izglītības pieejamī-ba un kvalitāte caurvīs Izglītības un zinātnes minis-trijas (IZM) darba plānus, norādīja Seile.

Ministre uzskata, ka pedagogu darba samak-sas paaugstināšana ir viens no absolūti nepiecie-šamajiem priekšnoteikumiem, lai būtu iespējams sistēmai piesaistīt un noturēt labākos augstskolu absolventus.

"Mums ir jāpalielina algas skolotājiem," norādīja Seile, sīkākus komentārus gan nesniedzot laika trū-kuma dēļ.

Saeima 5. novembrī apstiprināja jauno Laimdo-

tas Straujumas (V) valdību.

Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles biogrāfija

Seile dzimusi 1966.gada 26.februārī Preiļos. Viņai ir dēls.

1989.gadā Seile absolvējusi Latvijas Universitāti (LU), kur ieguvusi augstāko izglītību matemātikas specialitātē. Jau pēc trim gadiem viņa turpat iegu-vusi maģistra grādu matemātikā, bet 1995.gadā uzsākusi maģistra studijas Tventes Universitātē, Nī-derlandē, kur 1998.gadā ieguva maģistra grādu iz-glītībā un apmācību programmu izveidē.

Karjeru Seile sāka 1989.gadā kā asistente LU Aivara Liepas neklātienes matemātikas skolā. Vē-lāk,1992.gadā, Seile stājusies Preiļu 1.vidusskolas di-rektora vietnieces amatā, kur nostrādājusi nepilnus četrus gadus.

1996.gadā Seile kļuva par "Sorosa fonda Latvija" projektu vadītāju, bet pēc diviem gadiem - par sko-lu atbalsta centra SIA "BO" direktori. Šo centru Seile vadījusi līdz pat 2004.gadam, kad sākusi strādāt par personāla direktori SIA "Maxima Latvija".

2008.gadā Seile kļuva par biznesa procesu di-rektori, kā arī valdes locekli uzņēmumā "Primekss", savukārt no 2013.gada marta ieņem "Iespējamās misijas" direktores amatu.

LETA informācija

Valdība apņēmusies īstenos pāreju uz obligāto vidējo izglītību

Turpmākajos gados tiks īstenoti pasākumi pārejai uz obligātu vidējo - vispārējo vai profesionālo - izglī-tību, liecina jaunās valdības deklarācija.

Valdība vidējās izglītības apguvi vēlas koncentrēt skolās ar attīstītu pedagoģisko un materiāltehnisko bāzi. Savukārt pirmo sešu klašu skolēniem tiks nodrošināta iespēja mācīties pēc iespējas tuvāk mājām, saglabājot Latvijas lauku skolas kā nozīmīgus vietējo kopienu centrus.

Ar laiku skolēniem tiks ieviestas veselīgas bezmaksas brīvpusdienas, sola Ministru kabinets.Valdība arī mēģinās veidot sistēmu, lai par pedagogiem kļūtu zinošākie un mērķtiecīgākie cilvēki, šim

nolūkam reorganizējot jauno pedagogu sagatavošanas programmas, kā arī izveidojot motivācijas sistēmu.Īpaša uzmanība tiks veltīta eksaktajiem mācību priekšmetiem, kā arī izstrādāts plāns jauniešu mudinā-

šanai mācīties inženierzinātnes, dabaszinātnes un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.Tiks turpināta arī profesionālās izglītības pievilcības celšana, modernizējot mācību vidi, kā arī mācības

arvien vairāk tuvinot industrijas vajadzībām. Šim mērķim tiks veidots atbalsta mehānisms uzņēmējiem un skolēniem prakses vietu izveidošanā un darba vidē balstītu mācību nodrošināšanā.

Foto

: Let

a


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

Inese Matisāne, žurnāliste

Matemātika sākumskolā: stāstījums atmirst, dominē darbībaKāds ir matemātikas mācīšanas mērķis, un kā mācīt matemātiku mūsdienās – turpinām iepriekšējā numurā aizsākto sarunu ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmi-jas (RPIVA) asociēto profesori Dr. paed. Inetu Helmani.

Kā mainījusies matemātikas mācīšanas metodika pēdējo desmit gadu laikā?

Ļoti mainījusies ir procesa plānošana, organizē-šana un vadīšana. Mācību saturs mainījies ir mazāk, lai gan pirmsskolā un sākumskolā ienākuši statisti-kas elementi. Skolēniem tiek dota iespēja būt aktī-viem mācību procesā, pašiem novērtēt sevi, būt lī-dzatbildīgiem mācību prasmju apguvē. Tas saistīts ar pedagoģijas paradigmas maiņu, jo informācijas tehnoloģiju laikmetā skolotājs nevar būt galvenais klasē – mēs strādājam komandā, esam līdzatbildīgi un vienoti ejam uz mērķi. Mūsdienās svarīgi apgūt ne tikai matemātikas saturu, bet pilnveidot skolēnu personību, attīstot dažādus psihiskos procesus – domāšanu, atmiņu utt. Klāt nāk arī sociālais aspekts – sadarbība, darbs komandā. Tās ir prioritātes, kas nodrošina cilvēka veiksmīgu iekļaušanos sabiedrī-bā.

Kā jūs raksturotu sākumskolēnu domāšanas pro-cesus?

Matemātikai lielākoties piedēvē loģisko domāša-nu. Protams, to nevar noliegt – bez tās mēs nespētu izprast matemātiku. Taču dažādos vecumposmos

bērni domā atšķirīgi, pirmsskolā un sākumskolā viņi neveic abstraktas darbības un neskata abs-traktus simbolus, bet darbojas ar konkrētiem priekšmetiem. Ne velti pirmās Latvijas brīvvalsts laikā pedagogs Pēteris Birkerts runā par sākumsko-lēnu „darbīgu domāšanu”.

Kā gūt prieku matemātikas mācībās?No zinātniskā viedokļa pozitīvas emocijas atkarī-

gas no skolotāja spējas ieinteresēt skolēnus, ņemot vērā viņu vecumposma īpatnības un iepriekš iegū-tās prasmes citos mācību priekšmetos (piemēram, lasīšanas prasmju līmenis vistiešākā veidā ietekmē matemātikas apguvi). Tā noteikti ir moderno tehno-loģiju mērķtiecīga izmantošana, skolēnu aktīva līdz-dalība mācību procesā. Arī mācību līdzekļu struktū-rai ir būtiska nozīme.

Kura ir visneefektīvākā mācību metode matemāti-kā sākumskolā?

Ņemot vērā jaunākos pētījumus un pedagoģi-jas paradigmas attīstību, viena no maz efektīvām metodēm mūsdienās ir skolotāja stāstījums. Tas skaidrojams ar to, ka tā saukto audiāliķu ir ļoti maz (pasaulē – vidēji 10%). Vēl viena no metodēm, kas prasa pārdomātu izmantošanu, ir jautājumu un at-bilžu metode. Slēgtie jautājumi, kuri prasa atbildi „jā” vai „nē”, neveicina skolēnu domāšanu, savukārt jautājumi kopā ar pētniecisko darbību – šādi trans-formēti, tie rosina vajadzību domāt un meklēt atbil-di uz jautājumu.

Kādi ir galvenie priekšnoteikumi uzskates izman-tošanai mācību stundās?

Kopš 20.-30. gadiem ir daudz kritēriju, kādai jā-būt mācību uzskatei. Nosacījumi ir palikuši tie paši, mainījies ir uzstādījums – kurus no veidiem izman-tot un kā tos izmantot. Tehnoloģijas un interaktīvie materiāli ir nenoliedzami saistīti ar progresu, tāpēc tie iekļaujami materiālu izmantošanas nosacījumos. Paralēli mācību grāmatai vai burtnīcai digitālie mācību līdzekļi dod daudz iespēju skolēnu aktī-vākām darbībām mācību stundā. Strādājot ar da-

Ņemot vērā jaunākos pētījumus un pedagoģijas paradigmas attīstību, viena no maz efektīvām metodēm mūsdienās ir skolotāja stāstījums. Tas skaidrojams ar to, ka tā saukto audiāliķu ir ļoti maz (pasaulē – vidēji 10%), norāda I. Helmane.

NUMURA INTERVIJA


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

torprogrammu, kurā ir uzdevumi matemātisko pras-mju apguvei, audio ierakstus var dažādos veidos papildināt ar attēliem, zīmējumiem un citu vizuālo informāciju, vienu un to pašu atkārtojot tik ilgi, cik katram skolēnam nepieciešams.

Kā bērns pats var palīdzēt apgūt matemātiku?Bērns var palīdzēt sev, ja mēs iemācām proce-

dūru – ko man darīt tad, ja es kļūdos. Tātad pirmais nosacījums ir saprast, ka no kļūdām mēs mācāmies, nevis kļūdīties ir slikti. Otrā prioritāte ir parādīt bēr-nam tos resursus, kuri viņam ir pieejami ikdienā – rokas pirksti, kalkulators un citi palīglīdzekļi.

Kas notiek tad, ja bērnam nav iespēju kļūdīties? Bez kļūdām viņš nespēj parādīt savu nevarēšanu

vai nezināšanu, savukārt pedagogs – to identificēt, saņemot impulsus, rādītājus, pie kurām prasmēm un zināšanām viņam kopā ar skolēnu vēl būtu jā-strādā.

Vai kalkulators ir atzīts mācību palīglīdzeklis ma-temātikā?

Pētījumi liecina, ka, strādājot ar kalkulatoru, bērns veic tās pašas domāšanas operācijas, kuras rakstot uz papīra. Pie mums kalkulatoru sāk izman-tot trešajā un ceturtajā klasē. Protams, darbības ar kalkulatoru nevar būt nepārtraukts process – vis-pirms jāizveido pamatizpratne par aritmētiskām darbībām, tad attiecīgā situācijā sarežģītākās darbī-bas (piemēram, darbības ar daudzciparu skaitļiem) var aizstāt ar kalkulatoru.

Kāda loma ir ātrumam matemātisko prasmju ap-guvē?

Ātrums nevar būt kvalitātes prasmes radītājs. Cilvēki atšķiras pēc temperamenta: kāds ir straujāks, kāds lēnāks. Neapšaubāmi, straujākas ievirzes per-sonība veiks darbības ātrāk nekā pretējā gadījumā, bet tas, ka bērns spēj uz ātrumu noskaitīt pareizos reizinājumus, vēl nenozīmē, ka pēc gadiem viņš spēs savā dzīvē arī tos tikpat ātri noskaitīt. Drīzāk ie-guvējs būs tas, kurš pratīs atrast risinājumus jebkurā dzīves situācijā, neņemot vērā ātrumu.

Kā atbrīvoties no stereotipiem matemātikas mā-cībās?

Tendenci lauzt stereotipus matemātikā viens no pirmajiem aizsāka LU Dabaszinātņu un mate-mātikas izglītības centrs. Projekta „Dabaszinības un matemātika” ietvaros tika pārskatīts mācību saturs, terminoloģija un piedāvātas dažādas mācību meto-des.

Vai varat nosaukt konkrētu stereotipu piemēru?Piemēram, viens no stereotipiem ir domāt, ka

daudzstūris ir tikai piecstūris, sešstūris utt., bet ne trijstūris.

Ko darīt pedagogam, ja izvēlētās darbības meto-des un paņēmieni nestrādā?

Pirmkārt, adekvāti jāizvērtē sava profesionālā darbība. Tā atgriezeniskā saite, kas nāk no skolēniem un viennozīmīgi dod pirmos impulsus, lai pedagogs saprastu, ka viņa darbības nav bijušas veiksmīgas. Šajā gadījumā jāmeklē citi risinājumi, nevis jāspiež skolēni mainīties viņiem nepieņemamā veidā.

Protams, tas saistīts ar nepārtrauktu pedagoga profesionālās darbības pilnveidi. Turklāt mēs neva-ram mākslīgi likt pedagogam sekot līdzi jaunāka-jām matemātikas attīstības tendencēm, tāpēc jauki būtu radīt tādu atbalsta sistēmu, kura palīdz peda-gogiem gūt izpratni par matemātikas (un ne tikai!) aktualitātēm Eiropā un pasaulē.

Kāpēc matemātikā nav vienas vienīgās pareizās atbildes?

Šī ir pēdējo gadu matemātikas mācību tendence. Matemātika iet projām no vienas atbildes. Uzstādī-juma pamatā ir mūsu katra individuālā dažādība. Ir daudz dažādu uzdevumu, kuros svarīgs katra bērna individuālais viedoklis. Teiksim, grupēšanas uzdevu-mos skolotāja uzdevums ir parādīt, ka informāciju skolēns var analizēt un uztvert dažādi.

Kā nodrošināt pēctecību starp pirmskolu un sā-kumskolu, un tālāk?

(Nopūšas.) Zinu, ka profesore Zenta Anspoka par to iestājas latviešu valodas mācībās. Galvenais – sa-glabāt pēctecību mācību saturā, metodēs, mācību procesa plānošanā un organizēšanā, kā arī mācību palīglīdzekļos. Piemēram, krāsainie skaitļu modeļi, ko izmantojam pirmsskolā, jāturpina arī sākumsko-lā. Tāpat spēles nav tikai pirmsskolas mācību satura sastāvdaļa, jo caur spēli mēs apgūstam komplicētas matemātiskās darbības. Šādu piemēru ir ļoti daudz.


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

Kā vērtējat mācību līdzekļus sākumskolas mate-mātikas mācībās?

Vērtēšana notiek pēc IZM Valsts izglītības satu-ra centra izstrādātiem kritērijiem. Vērtējot personī-go pieredzi, varu teikt – ja pirmajā mācību līdzekļu komplektā, kas tika izdots 2000. gadā, visi praktiskie darbi – grupu, pētnieciskie – bija domāti tikai skolo-tājiem, tad tagad jaunākajā (I. Helmane, A. Dāvīda. Matemātika 1. klasei. Lielvārds, 2014. – aut.) šie darbi ir ievietoti arī skolēna grāmatā. Līdz ar to skolotājs un skolēni strādā komandā. Skolēni iniciē darbības, vaicājot: „Skolotāj, mums šeit ir darbs, ko mēs varētu izpildīt!”, un pedagogs atbalsta bērnu vēlmes.

Tātad mācību līdzekļu vērtēšanas kritēriji būtu papildināmi ar šādu formulējumu – skolēns kļūst

līdzaktīvs mācību procesa noteikšanā. Vērā ņe-mams ir arī kritērijs – cik daudz mācību līdzeklis palīdz skolotājam plānot un vadīt procesu un cik – skolēnam plānot un būt aktīvam līdzdalībniekam mācību procesā.

Kā noņemt pedagoga izteikto dominēšanu mācī-bu procesā?

Sarežģīts jautājums. Ir jāpaiet laikam. Esmu pār-liecinājusies, ka pirmsskolas un sākumskolas peda-gogi ir vērsti uz bērnu, kas, manuprāt, ir liels solis uz priekšu. Jāpēta emocijas matemātikas mācībās, jāstiprina pozitīvās emocijas, un tas nav iespējams ne gada, ne divu laikā. Tas ir pedagoga profesionā-lās pieredzes izaugsmes jautājums. SV

NUMURA TĒMA

Starpdisciplināra mācību vide Jolanta Derkevica-Pilskunga,

žurnāliste

St a r p d i s c i p l i -nāra mācību vide veicina skolēnu uz-ņēmību un uzņē-mējspēju. Latvijā ir izstrādāta uzņēmī-bu un uzņēmējspē-ju sekmējoša starp-disciplināru mācību metodoloģija un viela, kas tika apro-bēta un pilnveidota piecās Latvijas sko-lās. Pedagoģijas doktore, Latvi-jas Universitātes

vadošā pētniece un ESF projekta Atbalsts izglītības pētījumiem pētījuma Pedagogu profesionālo kompetenču pilnveide darbam starpdisciplinārā mācību vidē, lai tuvinā-tu mācības reālajai dzīvei un paaugstinātu skolēnu uzņēmību vadītāja Karine Oganis-jana Skolas Vārdu informē par konferenci, kurā tika prezentēti pētījuma rezultāti, un citām aktualitātēm.

Kāds ir konferences Starpdisciplinaritāte, rado-šums un uzņēmība – mūsdienu izglītības aktualitā-tes mērķis?

Konferencē tika prezentēti pētījuma Peda-gogu profesionālo kompetenču pilnveide darbam starpdisciplinārā mācību vidē, lai tuvinātu mācī-bas reālajai dzīvei un paaugstinātu skolēnu uzņē-mību rezultāti. Pētījums tika veikts Eiropas Soci-ālā fonda projekta Atbalsts izglītības pētījumiem (2011/0011/1DP/1.2.2.3.2/11/IPIA/VIAA/001) ietva-ros sadarbībā ar ASEM – Āzijas un Eiropas mūžizglī-tības pētniecības foruma – partneriem no Malaizi-jas Nacionālās universitātes – Universiti Kebangsaan Malaysia. Latvijā pētījumā piedalījās piecas skolas: V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija, Bebrenes vispārizglī-tojošā un profesionālā vidusskola, Cēsu 2. vidussko-la, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola un Rīgas Juglas vidusskola. Projekta ietvaros Latvijas Universitātē izstrādātā mācību un pētījuma metodoloģija tika izmantota arī LU ASEM partneru veiktajā pētījumā trijās Malaizijas skolās Malaizijas Izglītības ministri-jas projekta Exploring the Use of Meta-Interdiscipli-nary Pedagogical Approach to Promote Students’ En-trepreneurial Skills (Universiti Kebangsaan Malaysia, FRGS/1/2012/SSI09/UKM/02/9) ietvaros.


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

Kas ir starpdisciplināra mācību vide? Starpdisciplināra mācību vide ir maksimāli tuvi-

nāta reālajai dzīvei. Tajā gan skolotāji, gan arī skolē-ni, lai saskatītu jaunas iespējas un atrisinātu reālās dzīves problēmas, domā un strādā ārpus atsevišķo priekšmetu rāmjiem, šķērsojot starppriekšmetu robežas un integrējot zināšanas pat no tradicionā-li attālinātiem mācību priekšmetiem. Ir svarīgi un savlaicīgi akcentēt, ka šodien daudzi jauc starpdis-ciplinārās mācības ar multidisciplinārām mācībām. Tā ir principiāla kļūda. Tām atbilst dažādas mācību filozofijas, darba organizācijas principi, mācīšanas un mācīšanās formas un rezultātā – arī pavisam citi mācību sasniegumi. Salīdzināsim tās.

Multidisciplinārās mācībās: 1) dažādu priekšmetu skolotāji var strādāt neatka-

rīgi no citiem kolēģiem; 2) mācību priekšmetu saturs savā starpā netiek in-

tegrēts; 3) viena priekšmeta problēmu risināšanas paņē-

mieni netiek attīstīti mijiedarbībā ar citiem mā-cību priekšmetiem;

4) par pētāmo jautājumu notiek tikai zināšanu pa-plašināšana no dažādu priekšmetu viedokļa;

5) radošuma potenciāls ir zems.

Savukārt starpdisciplinārās mācībās: 1) notiek dažādu mācību priekšmetu skolotāju ak-

tīva sadarbība; 2) mācību priekšmetu saturs un paņēmieni tiek in-

tegrēti; 3) var notikt jaunu starpdisciplīnu radīšana;4) tiek atrisinātas reālās dzīves problēmas; 5) ir augsts radošuma potenciāls.

Lai organizētu stabili un sistēmiski funkcionē-jošu starpdisciplināro mācību vidi inovācijas un uzņēmējspējas veicināšanai skolā, vajadzētu iz-veidot sadarbības tīklu skolotāji + skolēni + skolas administrācija + vecāki + uzņēmēji + sabiedrība. Tas prasa pārskatīt virkni organizatorisku, saturisku un finansiālu jautājumu.

Kādas šajā kontekstā ir mūsdienu izglītības aktu-alitātes?

Uzņēmējspējas veicināšanas kontekstā mūsdie-nu izglītībai ir aktuāli: 1) nodrošināt skolēnus un studentus ar dziļām zi-

nāšanām, kas nepieciešamas ne tikai eksāmenu nokārtošanai un izglītības sertifikātu saņemša-nai, bet arī lai orientētos reālās dzīves situācijās un apzinātos savu zināšanu praktisko jēgu;

2) veicināt prasmes domāt kritiski, radoši un kreatī-vi, analizēt un organizēt procesus, būt atvērtiem jauninājumiem un strādāt elastīgi mainīgajos apstākļos, kā arī komunicēt un sadarboties pat tad, kad potenciālie partneri domā savādāk. Vai īsāk – veicināt prasmes, bez kurām cilvēks nevar dzīvot, strādāt un sadarboties šajā kompleksajā pasaulē;

3) izveidot skolēniem un studentiem pozitīvu at-tieksmi pret dzīvi, cilvēkiem, mācībām, darbu un dabu;

4) rosināt skolēnus, skolotājus un studentus sadar-boties ne tikai formālo mācību ietvaros, bet arī aktīvi iesaistīties sabiedrības dzīvē un tās prob-lēmu risināšanā;

5) veicināt radītāja, nevis pasīva patērētāja menta-litāti;

6) iedvesmot skolēnus un studentus saskatīt jau-nas iespējas, ģenerēt idejas un tās realizēt dzīvē, lai varētu iegūt pārliecību, ka viņi var ietekmēt procesus, kas notiek sabiedrībā; tas sevišķi aktu-āli ir sabiedrības apātijas ārstēšanai. Starpdiscip-linārās mācības ir viens no līdzekļiem, ar kuru pa-līdzību var strādāt atbilstoši mūsdienu izglītības aktualitātēm.

Vai mācību saturs atbilst skolēniem un māca rado-šumu un uzņēmību? Kāda ir problemātika?

Dzīve parāda, ka kompleksus jautājumus vaja-dzētu risināt ar sistēmisku pieeju. Mācību process ir vesela sistēma, kurā tieši vai netieši ir iesaistīti un savā starpā mijiedarbojās dažādi tā elementi – mā-cību saturs un mācību formas, skolotāji un netieši arī skolotāju sagatavošanas filozofija un skolotāju izglītotāji, skolēni un viņu ģimenes, kuras arī formē šo skolēnu personību. Mācību procesā netieši pie-dalās arī visa sabiedrība, kura dod savu pasūtījumu izglītībai, bet ne vienmēr. Diemžēl lielas cerības un augstas prasības un ambīcijas ir nodrošinātas ar atbilstošu finansiālu, organizatorisko un morālo


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

palīdzību. Man grūti šajā sarakstā izlemt, kurš ir vis-izšķirošākais mācību procesa veiksmes faktors. Pro-tams, mācību saturam ir ļoti nozīmīga loma, bet tas tikai ir profesionāls līdzeklis skolotāju rokās. Un tas, cik efektīvi skolotāji būs spējīgi izmantot šo līdzekli skolēnu radošuma un uzņēmības vecināšanai, ir at-karīgs no viņu personības, profesionalitātes un sa-gatavošanas.

Piecās Latvijas skolās tika aprobēta uzņēmējspēju veicinoša starpdisciplināra mācību metodoloģija. Kādi ir rezultāti, pieredze, ieguvumi, trūkumi?

Runājot par pētījuma rezultātiem, vispirms jāsa-ka, ka tas bija formējošs, nevis diagnosticējošs pē-tījums. Pat pētījuma nosaukums Skolotāju profesio-nālo kompetenču pilnveide… jau norāda uz to, ka šī pētījuma ietvaros vajadzēja sākumā izstrādāt mācī-bu metodoloģiju un starpdisciplināros mācību ma-teriālus un tad aprobēt tos darbā ar skolotājiem un skolēniem, veicot sistēmisku un regulāru pētījumu.

Tāpēc arī šī pētījuma rezultāti ir: 1. jaunā darbā ar skolotājiem un skolēniem apro-

bētā mācību metodoloģija;2. jaunā starpdisciplinārā mācību viela;3. jaunā pētnieciskā pieeja un zinātniskā metodo-

loģija uzņēmības un uzņēmējspējas veicināša-nas izpētei, kas aprobēta gan Latvijā, gan Ma-laizijā ASEM ietvaros;

4. skolotāju un skolēnu darbības izpēte starpdis-

ciplināro mācību ietekmējošo faktoru noteikša-nai;

5. skolotāju un skolēnu, kā arī pētījuma komandas jaunā pieredze;

6. pētījumā iesaistīto skolēnu un skolotāju radītās jaunās vērtības.

Skolēnu refleksiju tekstu kvalitatīvā kontenta-nalīze parādīja, ka viņiem vajadzētu attīstīt ana-lītiskās spējas, sociālās, problēmu risināšanas un organizatoriskās prasmes, radošumu, koncentrē-šanās spēju, prasmes mācīties darot un pārliecību par savām spējām sasniegt izvirzīto mērķi. Skolēni atzīmēja, ka viņiem bija grūti atrisināt problēmas, kas saistītas ar fiziku, matemātiku, bioloģiju un svešvalodām. Interesanti atzīmēt, ka daži skolēni, kuriem nebija augsti sasniegumi tradicionālajās mācībās, piedalījās starpdisciplinārajās mācībās ar lieli aizrautību. Varbūt šādas mācības varētu sa-mazināt atbirumu no skolām?

Prezentējot savas radītās jaunās vērtībās pētī-juma noslēguma konferencē Starpdisciplinaritāte, radošums un uzņēmība – mūsdienu izglītības aktuali-tātes, projekta piecu skolu pārstāvji dalījās ar savu projekta ietvaros iegūto pieredzi, izaicinājumiem, sasniegumiem un plāniem. Tika arī atzīmēts, ka sko-lēni, kuri piedalījās projektā trīs gadu garumā un pabeidza skolu šogad, parādīja augstākus sasniegu-mus nekā iepriekšējo gadu absolventi.

Skolas Vārds uzrunā projektā iesaistīto skolu pārstāvjusCēsu 2. vidusskolas direktore Aija Sīmane

Vai starpdisciplinaritāte ir mūsdienu izglītības ak-tualitāte?

Tā noteikti ir mūsdienu izglītības aktualitāte. Mācīšanās ir balstīta ne tikai uz teorētiskiem as-pektiem, bet arī uz pieredzi. Noteikti būtu vērts no skolotājiem iegūt atbildes uz jautājumu, kāpēc mā-cīties un kur tas dzīvē noderēs. Skolotājiem būtu vērts skolēniem uzdot reālās dzīves uzdevumus, jo esošie mācību līdzekļi ir attālināti no reālās dzīves. Starpdisciplinārā izglītība sniedz atbildi uz jautāju-mu, kāpēc tas ir vajadzīgs.

Vai mācību saturs atbilst skolēniem un māca rado-šumu un uzņēmību? Kāda ir problemātika?

Mūsu skolā ir ļoti daudz diskutēts par mācību saturu. Tajā problēmu nav. Lielāka nelaime ir skolu reitingi. Skolotāji cenšas sniegt zināšanas, neno-vēršoties no mācību satura. Šī iemesla dēļ nespējot sniegt tās zināšanas, kas skolēnam ir dzīvē noderī-gas. Tātad problēma ir izglītības sistēmā un skolas reitingos.

Kādi ir rezultāti starpdisciplināro mācību metodo-loģijai?

Šis projekts tika ieviests, sākot no 10. klases, un ilga 3 gadus – visu vidusskolas posmu. Manuprāt, vajadzētu sākt starpdisciplināro izglītību jau sākum-skolā, jo 3 gadi ir pārāk īss laiks, lai skolēns saprastu, ko viņš vēlas darīt tālāk un kur viņa iegūtās zināšanas noderēs. Uzņēmīgākajiem skolēniem ir taustāms re-zultāts – viņi ir iestājušies dažādās augstskolās, ap-gūstot profesijas, kuras viņiem interesē un par ko nākotnē viņi vēlētos strādāt. Man ir pieredze ar savu bērnu, kurš pirms 4 gadiem absolvēja vidusskolu un nezināja, ko pēc tam iesākt. Mana pieredze – jau sākumskolā zināju, ko vēlos darīt tālāk. Mūsdienu skolēnu lielākā problēma – nav pārliecības par nākotni. Ko darīt tālāk? Kur mācīties? Kādas pro-fesijas ir aktuālas? Mūsdienās daudzas sen zināmās profesijas izzūd un rodas jaunas, kur skolēni var sevi pilnveidot un attīstīt. Izmantojot šo starpdisciplinā-ro izglītību, tika iesaistītas gan valsts iestādes, gan uzņēmumi, kuri devās pie skolēniem un stāstīja par


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

Kas ir starpdisciplinārā mācību vide? Tas nozīmē atteikties no standarta prasībām

mācību priekšmetā un mēģināt skatīt to kopumā, tuvinātāk reālajai dzīvei. Mēs iemācījāmies saskatīt kopsadarbību starp vairākiem mācību priekšme-tiem, rosinot skolēnos uzņēmību, kā arī prasmi ra-doši paust idejas. Skolēni teica, ka šī metodoloģija vēsta sekojošo – kā no nekā var izveidot kaut ko paliekošu. Tas viss organiski ir savijies kopā. Par vienu un to pašu tematu runā no vairāku mācību

priekšmetu skatupunkta. Pirmajā posmā mācījā-mies starpdisciplināro uzdevumu veidošanu. Vienā uzdevumā saskatījām ķīmiju, fiziku, mūziku. Tas bija izaicinājums. Tas rosināja iegūtās zināšanas pielietot problēmu risināšanā reālajā dzīvē un izveidot jau-nas vērtības.

Kādas šajā kontekstā ir mūsdienu izglītības aktu-alitātes?

Ir nepieciešams pārveidot mācību saturu, prog-

savu pieredzi.

Kāda ir galvenā pieredze? Nodrošināt starpdisciplināru mācību vidi ir grūti,

jo vienlaicīgi kopā strādā 7–8 skolotāji no dažādiem mācību priekšmetiem. Katram skolotājam ir inte-rese tikai par savu priekšmetu. Starpdisciplinārā mācību vidē skolotājam būtu nepieciešams pa-skatīties ārpus savas pierastās vides un pieredzes, kā arī iesaistīt citos mācību priekšmetos apgūsta-mo vielu. Šajā projektā iesaistītie pedagogi iemācī-jās sastrādāties un pilnveidot sevi, lai vēl kvalitatīvāk pasniegtu skolēniem savu priekšmetu. No cita ska-tupunkta, sasaistot vairākus mācību priekšmetus, vienlaicīgi nodrošinot skolēna izpratni par to nepie-ciešamību dzīvē.

Kādi ir ieguvumi? Projekta gala konferencē izkristalizējās piecas

mācību plaisas. Pirmā ir saistīta ar zināšanām, kad skolotājs cenšas skolēnam zināšanas sabāzt galvā. Otrā – mēs nespējam un neprotam strādāt ar reā-lu dzīves problēmu risināšanu. Trešā ir mūsu at-tieksme. Ceturtā ir reālas darīšanas trūkums. Piektā – vajadzīgas pārmaiņas. Mūsdienās mēs nemākam sadarboties, bet gan visus uztveram kā konkuren-tus. Gan skolas iekšējā vidē, gan attiecībā pret citām skolām. Protams, tas viss ir tikai dēļ skolu reitingiem un vēlmes pēc augstiem eksāmenu rezultātiem. Mūsu skola arī pēc šī projekta noslēguma turpinās praktiski darboties starpdisciplinārā vidē. Uzskatām, ka skolnieks ir pētnieks, kurš pats meklē atbildes uz

dažādiem jautājumiem. Meklē problēmu risināju-mus un kļūdas. Skolotājs tikai iesaka, kā labāk rīko-ties tālāk. No kļūdām ir jāmācās. Mūsdienās jaunieši ļoti labi strādā ar IT, bet neprot to pielietot mācību vajadzībām. Piemēram, mobilie telefoni ir gatavs IT rezultāts, kuru izgatavošanai tika izmantotas arī ma-temātikas zināšanas. Jaunieši par to pat neaizdomā-jas. Mēs esam tikai patērētāji.

Kādi ir jūsu sadarbības partneri? Cēsu pašvaldība, SIA Vinnis u.c. Sadarbībā ar šo

uzņēmumu skolā tika rīkota Medus diena, kurā tika izsludināti dažādi konkursi. Uzņēmuma īpašnieks pats ieradās skolā un stāstīja par savu pieredzi, kā arī par saviem meklējumiem, iekarojot gan Latvijas, gan pasaules tirgu. Pašlaik tiek meklēti sadarbības partneri gan Latvijā, gan pārējā Eiropā. Ar projektā iesaistītajām skolām tiks veidotas starpdisciplinārās izglītības laboratorijas. Skola piedalīsies Erasmus+ projektā, ar kura palīdzību tiks meklēti sadarbības partneri ārzemēs. Ar to viss nebeigsies. Pieredzē ap-mainīsies arī citi Latvijas skolotāji. Jāsecina, ka valstī izglītības sistēmā ir izveidojies rāmis, no kura skolo-tāji baidās izkāpt.

Galvenā atziņa no šī projekta – ir jāstrādā grupās. Šis projekts spilgti parāda atraktivitāti gan skolotā-jos, gan skolēnos. Grupā skolotājs ar skolēnu ir līdz-vērtīgi vai pat skolēns pāraug skolotāju, kas noved līdz veiksmīgam rezultātam, pat komercializētam. Skolotājs atzīst, ka viņš nav pats gudrākais un ir ga-tavs mācīties no jauniešiem.

Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Aina Šaudiņa


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

rammu, standartus tuvinot reālajai dzīvei caur starpdisciplināro izglītības vidi. Šobrīd, saņemot 12. klases centralizētos eksāmenus, redzam tīri matemātiskus uzdevumus, kur neparādās starp-disciplinaritāte. Varbūt nedaudz teksta uzdevumos parādās, bet pārsvarā nē. Konferencē piedalījās arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta un ministrijas pārstāvji. Teicām, ka starpdisciplinaritātei ir jāparā-dās arī izglītības saturā. Protams, nevaram visā sistē-mā ieviest projekta metodi, bet noteiktus starpdis-ciplinaritātes aspektus gan. Tādējādi bērniem rastos cits skatījums un viņi būtu konkurētspējīgāki dzīves problēmu risināšanā. Vēl ir nepieciešama esošo sko-lotāju kvalitātes celšana un attiecīga jauno pedago-gu sagatavošana.

Vai Izglītības kvalitātes valsts dienesta un minis-trijas pārstāvji saprata jūsu vēstījumu?

Grūti pateikt. Ir jābūt atgriezeniskajai saiknei, lai runātu nopietnāk. Konferences paneļdiskusijā mēs centāmies runāt uz viena viļņa. Likās, ka sapratne ir. Izglītības kvalitātes dienests saprata, ka skolās, kur starpdisciplinārā metodoloģija ir ieviesta, ar kvalitāti viss ir kārtībā. Skolās mācību saturs ir pie-sātināts ar akadēmiskām zināšanām. Skolēniem pietrūkst uzņēmējspēju. Kā konferences ietvaros norādīja kāds uzņēmējs no viesnīcu tīkla, ne vien-mēr skolēni ar 10 baļļu vērtām akadēmiskajām zināšanām ir uzņēmējspējīgi. Radošajiem biežāk ir cita, uzņēmīgāka pieeja lietām. Akadēmiķiem trūkst problēmu risināšanas un jaunu ideju ievie-šanas spējas. Ir ļoti svarīgi mainīt saturu un noteikt, kādām jābūt prasmēm, skolu beidzot. Ir jāsaskata galvenās problēmas un jārada jaunas, inovatīvas iespējas. Izglītības kvalitātes dienesta pārstāvji pie-krita, ka ir jāmaina un jāatvieglo mācību saturs, jāat-sakās no vispārīgā mācību standarta, kā arī jāmaina programma. Teorētiski mācību standartā ir ietverts radošums, bet praktiski nav, jo akadēmiskais ir pa-slēpies zem skaistām frāzēm. Stundās runājam par reālo dzīvi, bet, saņemot centralizētos eksāmenus, tas neparādās. Rezultātā rodas skolēnu pārslodze. Pārrunājām, kur varētu šo starpdisciplināro izglītī-bu izmantot, kas jāiekļauj mācību saturā. Tātad – ne tikai projektu nedēļā vai ārpusstundu aktivitātēs. Skolās, vadot mācību darbu, būtu jāzūd sienām starp metodiskajām apvienībām – valodu, mate-mātikas u.tml. Vajadzētu veidot starpdisciplinārās metodiskās apvienības.

Ko īsti projektā praktiski darījāt?Projekta pirmajā posmā vadījām 3 nodarbības.

Viena no tām bija No gaiļa cīņām līdz kokteiļu svēt-kiem. Gailis ang. tulkojumā ir cock. Noskaidrojām – kāpēc gailis? Kāpēc kokteilis? Nodarbības sākumā bērni skatījās video par gaiļa cīņām. Nonācām pat līdz Chanel kleitām, kokteiļu receptēm utt. Pētījumā izmantojām matemātiku, rēķinājām gramus kokteiļ-glāzēs. Skolēniem tika iedotas kokteiļu glāzes un lineāls. Ar matemātisku formulu palīdzību bija jāiz-domā, kā katrā no glāzēm ieliet 150 gramus ūdens. Pēc tam rezultāts tika pārbaudīts mērtraukā un ana-lizēts. Vēl šajā nodarbībā skolēni tēloja bārmeņus, ar staltu stāju nesot paplātes. Otrajā nodarbībā Bitīt’ matos runājām par bišu stropu, traniem u.c. lietām. Nodarbības vadīja bišu māte. Skolēni pārbaudīja medu, gāja uz aptieku utt. Trešajā nodarbībā No šumeriem līdz Šūmaheram pētījām visu par un ap automašīnām, riteņiem utt. Bija intriga – kas aiz no-saukuma slēpjas?

Projekta otrajā posmā bija komercializējošu vērtību veidošana. Šajā posmā no idejas bija kaut kas jārada. Mūsu pagastā vietējais zemnieks audzē Latvijā neierastos brokoļus. Gribējām palīdzēt, tā-dēļ bērni projekta Zaļā paradīze ietvaros izstrādāja uzņēmējam bukletu, tādējādi mēģinot piesaistīt uz-manību brokolim. Skolēni taisīja jogurtus u.c. ēdie-nus. Rezultātā tapa brokoļu mērce, kuru skolā de-gustējām. Ar šo projektu ieguvām Hipotēku bankas balvu – bezmaksas iespēju izveidot biznesa plānu šī produkta ražošanai. Bija arī neliela sadarbība ar res-torānu Melnie mūki, kur tika piedāvāts zivs ēdiens ar brokoļu mērci. Bērni ļoti daudz ieguva.

Realizējām arī citus projektus, piemēram, Etno-grāfisko zīmju popularizēšana Latvijā, kur tapa pie-spraudītes valsts svētkiem, maisiņi, Kompaktdiska otrā dzīve, kur veidojām paliktnīšus u.c.

Atliek turpināt ieviest starpdisciplināros uzdevu-mus darbā arī turpmāk. Viegli tas nebija. Tas ir dar-bietilpīgi, ir papildu slodze skolotājiem. Bērni, kuri beiguši studēt, saka, ka projekts ir devis prasmi uz-stāties, prezentēt savas prasmes. Tas ir nenovērtēja-mi un vienlaicīgi arī liels izaicinājums.

Septembrī bijām uz Erasmus+ kontaktsemināru par tēmu starpdisciplinārā izglītība skolā. Sadarbībā ar Vāciju, Slovēniju, Norvēģiju, Lietuvu strādājam pie projekta par starpdisciplināro izglītību. Ja novēr-tēs, piedalīsimies. Ir jāiet uz priekšu, nav variantu. SV


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.KONFERENCE

Ilze Pole, žurnāliste

Vai maz atalgots darbs var būt cienījams? LIZDA pēta un diskutēOktobra nogalē notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) konference Sociālā dialoga loma nodarbināto sociāli ekonomisko apstākļu uzlabošanā. Tajā apbalvoja skolotājiem draudzīgākās skolas un sprieda par pedagoga cienīgu dar-bu. Par to, kā skolotāji streiko Norvēģijā, stāstīja norvēģu arodbiedrības pārstāvji.

Apbalvo 9 skolas, kurās skolotāji jūtas labi

Stāsta LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Ed-gars Grigorjevs:

„LIZDA rīkotajā konferencē deviņām skolām svi-nīgi piešķīra nosaukumu Pedagogam draudzīgākā izglītības iestāde 2014. Konkursā piedalījās 26 izglītī-bas iestādes, kurās viesojās žūrija, lai novērtētu pe-dagogu darba apstākļus.

Par pedagogiem draudzīgu vidi skolā šī kon-kursa izpratnē atzina tādus darba apstākļus, kuros pedagogs strādā ar gandarījumu, tas nozīmē: ir iz-veidota droša un sakārtota sociālā vide (pozitīvas savstarpējās attiecības, saskarsme, atbalsts sabied-rībā, nav stresa, nav vardarbības), fiziskā vide (lietas, telpas, darba vieta un aprīkojums ir atbilstošs pra-sībām, tiek ievērota darba drošība) un informatīvā vide (simboli, nozīmes, mediji, reputācija: viss peda-gogam ir labvēlīgs). Konkursā varēja piedalīties iz-glītības iestādes, kurās ne mazāk kā 70% darbinieku ir LIZDA biedri. Šāds konkurss rīkots otro gadu.”

Konkursa vērtēšanas kritērijiE. Grigorjevs pastāstīja, ka konkursam bija daudz

vērtēšanas kritēriju: „Pirmkārt, pedagogu sociālā drošība un darba koplīguma esamība, kā arī tas,

kāda izglītības iestādē ir darba organizācija – kādas ir skolotāju darba slodzes, vai skolotāji piedalās lē-mumu pieņemšanā, vai skolotājiem ir nodrošinātas personīgās izaugsmes iespējas, kāds ir skolas mik-roklimats, vai ir darbiniekus saliedējoši pasākumi, kādā veidā tiek risināti konflikti, vai ir papildu moti-vējošs mehānisms skolotāju materiālai stimulēšanai (kopumā 30 kritēriji). Konkursa uzvarētājus noteica, ņemot vērā darba devēja pašvērtējumu un eksper-tu atzinumu.”

Par draudzīgākajām izglītības iestādēm atzina Valmieras Pārgaujas sākumskolu, Preiļu 1. pamat-skolu, Gaismas internātpamatskolu, Strautiņu pa-matskolu, Rāmuļu pamatskolu, Ogres pirmsskolas izglītības iestādi (PII) Riekstiņš, Dobeles PII Minku-parks, Stāķu pamatskolu, Vidrižu pamatskolu. Turp-māk šo skolu fasādi rotās plāksne ar uzrakstu Peda-gogiem draudzīga izglītības iestāde 2014.

Veiksmīgi atradumi un piemēri, kas rada pozitīvu gaisotni

E. Grigorjevs, apmeklēdams skolas un izglītības iestādes konkursa par draudzīgāko skolu gaitā, bija patiesi iepriecināts, ka daudzās skolās gan skolas vadība, gan paši pedagogi ir atraduši veiksmīgus veidus, kā strādāt radoši un nodrošināt skolotājiem patīkamu un drošu darba vidi. Lūk, piemēri!

Preiļu 1. pamatskolā katram pedagogam ir sava darba vieta, kas aprīkota ar datoru, internetu un vi-siem citiem nepieciešamajiem materiāliem darbam, turklāt nav īpašu ierobežojumu drukāšanai. Savu-kārt darba koplīgumā ietvertas garantijas, ka darba devējs darbiniekiem apmaksā darba nespējas lapas 100% apmērā, sākot jau ar pirmo dienu. Ķekavas vi-dusskolas darbiniekiem direktore darba koplīgumā no pašvaldības nodrošinājusi veselības apdrošinā-šanu, apmaksātas visas veselības pārbaudes, kā arī atvaļinājuma pabalstus. Vidrižu pamatskolas direk-tore panākusi portatīvā datora piešķiršanu no paš-valdības katram pedagogam. Carnikavas pamatsko-


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

las direktoram nav vietnieku audzināšanas darbā, bet katrs pedagogs var izpausties ārpusklases akti-vitātēs, kuras gada beigās tiek kopīgi izvērtētas. Pēc tam par nopelniem tiek piešķirtas prēmijas no paš-valdības atvēlētā fonda. Tāpat, lai veicinātu darba kvalitāti un izaugsmi, pastāv iekšēja vienošanās, ka pedagogam reizi 2 gados jāīsteno vismaz 1 projekts. Dobeles novadā noslēgta ģenerālvienošanās, pare-dzot solidāri vienlīdzīgas sociālās garantijas visiem izglītības darbiniekiem pašvaldībā. Bet darba kop-līgums tāpat ir obligāti vajadzīgs, un vairākās iestā-dēs tie ir arī noslēgti, jo ne viss vienmēr ir par naudu. Piemēram, darba devējs piekrīt, ka darbinieks var paņemt atpakaļ atlūgumu. Turklāt normatīvos no-teikts, ka tas nosakāms tieši darba koplīgumā. Do-belē izglītības iestādēs arodbiedrības pārstāvji pie-dalās arī tarifikācijā – lai nodrošinātu caurspīdīgumu un nepieļautu atšķirīgu attieksmi.

Lai sekmētu pozitīvu mikroklimatu, Valmieras Pārgaujas sākumskola ieviesusi spilgtas uzlīmes vi-sos skolas gaiteņos, klasēs, kabinetos, atgādinot par cieņu, atbildību un drošību. Tāpat visas norises tiek fiksētas sarunu protokolos, kas lieti noder darba or-ganizācijā un savstarpējās attiecībās. Darbiniekiem jau ierasta lieta ir rudens burciņu dienas un kūku dienas. Gaismas internātpamatskolas darbinieki ir apmierināti ar darba apstākļiem, jo ir vadības at-balsts pedagogu brīvām izpausmēm, izstrādājot neskaitāmus jaunus un vērtīgus mācību līdzekļus. Ventspils 2. pamatskolā, veiksmīgi sadarbojoties ad-ministrācijai un arodbiedrībai kopīgā deputātu Sko-las dienas akcijas rīkošanā, speciālajās klasēs darbu sācis skolotāja palīgs. Priekuļu PII Mežmaliņa notiek bērnudārza absolventu salidojumi, kas arī pedago-giem sagādā ne vienu vien pārsteiguma un pozitīvu atmiņu mirkli kopā ar bijušajiem audzēkņiem un ko-lektīvu. Pampāļu pamatskolā labi apmeklētas ir Tēvu dienas ar radošām sporta aktivitātēm un auskaru veidošanu. Skolēnu vecāki vada arī stundas Skolotā-ju dienā un sarūpē pārsteigumu skolotājiem.

Lai uzlabotu pedagogu un vecāku sadarbību, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā vecāku sapulces pa-rasti sākas klasēs ar 15 minūšu stundu, kurā skolo-tājs pasniedz savu priekšmetu. Vecāki runā angliski, taisa ķīmiskus eksperimentus vai rēķina. Lai peda-gogi būtu informēti par aktuālajiem procesiem sko-lā, pēc ģimnāzijas administrācijas sēdēm protokols ikvienam pedagogam ir ērti pieejams e-klases e-pa-stā. Madonas Bērnu un jauniešu centrā pedagogu darba rezultātus novērtē kolēģi pasākumā Mans mīļais kolēģis, pirms kura vadībai anonīmi iesniedz tā darbinieka vārdu, kas palīdzējis visvairāk. Pasāku-mā šim pedagogam tiek piešķirta ceļojošā zvaigzne. Tāpat jauniešu centrs rīko tematiskos kolektīva at-

pūtas vakarus ar kopīgu vakarēšanu, muzicēšanu. Valmieras Viestura vidusskolā kolektīva saliedēšanai par tradīciju ir kļuvis erudīcijas pasākums Gribi tici, gribi netici, kurā strādājošie izzina kolēģu hobijus, notikumus no ārpusskolas dzīves.

Jūrmalas PII Zvaniņš, lai saliedētu kolektīvu, pirms darba – septiņos no rīta – rīko 5 minūšu kafi-jas pauzi. Rencēnu pamatskolā – pārsteiguma balva Smaidīgākais skolotājs. Vecsaules pamatskolā skolo-tāji miķelīšu dārzā lasa dzeju. Dobeles sākumskolā darbinieku kolektīvs iestudē lugas. Lielisks pierādī-jums izglītības darbinieku radošumam un iespējai brīvi izpausties ir arī Stāķu pamatskolas pedagogu ansamblis Pieskāriens. Strautiņu pamatskolā tiek pa-sniegtas zelta un sudraba pūcītes labākajiem skolē-niem. Nākamgad plānots pasniegt pūcītes arī labā-kajiem pedagogiem. Dobeles PII Minkuparks saviem darbiniekiem rīko maskuballi Kaut kur dzirdēts, kaut kur redzēts. Rāmuļu pamatskolā adventa laikā darbi-nieki kļūst par slepenajiem draudziņiem un pasaka paldies par kaut ko īpašu, par palīdzību.

Skolotāji un cienījams darbs. Teorija un dzīves īstenība

LIZDA pētījums Padziļināta izpratne par cienīgu darbu pedagogiem, kuru prezentēja LIZDA priekš-sēdētāja Ingrīda Mikiško

Pētījuma galvenās atziņas apstiprina kopējo jau vismaz desmit gadus skolās pastāvošo noskaņoju-mu. Turpinājumā – nozīmīgākie pētījuma fragmenti.

Divus gadus LIZDA ir veikusi šo projektu, lai padziļināti izprastu, ko nozīmē pedagoga cienīgs darbs (pētījuma e-versija: http://ej.uz/DarbaVide). Projektu īstenoja ar Norvēģijas Inovāciju aģentūras un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas Globālais fonds cienīga darba un trīspusējās sadarbī-bas veicināšanai atbalstu. Pētījumu veica aptaujas veidā, aptaujājot 1500 izglītības darbinieku, lai no-

http://ej.uz/DarbaVide


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

skaidrotu, ko pedagogi domā par cienīgu darbu, kā vērtē pašreizējo darba vidi, kāda būtu vēlamā vide.

Cienīgs darbs ir starptautiskā diskusijā izstrādāts un starptautiski lietots termins, ar kuru apzīmē visu, pēc kā cilvēks tiecas savā darba dzīvē: iespēju strā-dāt produktīvi un radoši, taisnīgu atalgojumu, dro-šību darba vietā, sociālo aizsardzību ģimenei, iespē-jas personības izaugsmei un sociālajai integrācijai, iespēju brīvi paust savus apsvērumus par problē-mām, tiesības organizēt un piedalīties lēmumu pie-ņemšanā utt.

Pedagoga darbam ir jābūt cienījamam, bet…

No pētījumā iesaistīto skolotāju atbildēm var secināt, ka viņi uzskata – pedagoga cienīgam dar-bam raksturīgs tas, ka šis darbs ir sabiedrībai vaja-dzīgs, sniedz gandarījumu, darot to no sirds, ar prie-ku un godprātīgi. Tas ir darbs, par ko pienākas un tiek saņemts cienīgs atalgojums, darbs, ko atzīst un novērtē skolēni, viņu vecāki, tuvinieki un sabiedrī-ba kopumā. Cienīgs darbs tiek veikts piemērotā, sakārtotā, drošā vidē, ar atbilstošu mācību līdzekļu nodrošinājumu un sniedz arī karjeras izaugsmes iespējas. Pedagogi uzskata, ka realitāte Latvijas iz-glītības sistēmā ir krasi atšķirīga no cienīga darba ideāla, jo gandrīz katrā no minētajiem cienīga darba aspektiem ir problēmas. Skolotājiem ir pārliecība – lai arī ir daudz problēmu, pēc būtības pedagoga darbs ir cienījams un viņi strādā prestižā profesijā. Lielākā izglītības darbinieku neapmierinātība ir ar atalgojumu – pedagogi uzskata, ka tas neatbilst viņu iegūtajai izglītībai, ieguldītajam darbam un atbildībai. Atalgojuma dēļ pedagoga darbs Latvijā tiek uzskatīts par necienīgu. Viņi jūtas kā situācijas

ķīlnieki – grib godprātīgi un ar misijas sajūtu strā-dāt savā profesijā, bet niecīgais atalgojums, kura apmēru viņiem nav iespējams tieši ietekmēt, raisa pazemojuma sajūtu. Pedagogi to mēģina risināt, strādājot vairākās darba vietās, piepelnoties ne savā profesijā, paļaujoties uz ģimenes locekļiem.

Citas ar atalgojumu saistītās problēmas, ko norā-dījuši pētījuma respondenti, ir: krasās algas apmēra atšķirības dažādās izglītības iestādēs dažādos Lat-vijas novados naudas sadales principa nauda seko skolēnam dēļ; atšķirīga algas apmēra noteikšana da-žādos vispārizglītojošās izglītības posmos, neskaid-rība par algas apmēru vēl mēnesi vai vairāk pēc mā-cību gada sākuma.

Informācija ir pietiekama, daudz ko nodrošina saviem spēkiem

Kopumā fiziskā vide izglītības iestādēs tiek at-tīstīta ar pašvaldību atbalstu, dažādiem projektiem, kuros iesaistās konkrētās izglītības iestādes, sponso-riem, skolēnu vecākiem un pašiem pedagogiem, kuri nereti daļu no savas jau tā pieticīgās algas izmanto mācību nodrošināšanai. Izglītības darbinieki kopu-mā atzinīgi vērtējuši arī informatīvo vidi. Viņiem ir pietiekama pieeja informācijai par dažādiem izglītī-bas procesa aspektiem skolā, kā arī informācijai, kas mācību procesā nepieciešama gan skolēniem, gan pašiem pedagogiem (grāmatas, cita veida izziņas materiāli). Mācību procesā nepieciešamās informā-cijas apmaiņu starp skolēniem, pedagogiem un ve-cākiem zināmā mērā nodrošina e-vide.

Nezina, kā rīkoties kritiskās situācijās, problēmas saskarsmē ar bērnu vecākiem

Pedagogi ir labi informēti par darba drošības no-teikumiem, tomēr tikai nedaudz vairāk par pusi res-pondentu pilnībā zina, kā rīkoties kritiskās situācijās.

Līdztekus pamatpienākumu pildīšanai nereti pa-pildu spriedzi un papildu pienākumus darbā izglītī-bas iestādē pedagogiem rada attiecības ar izglītoja-majiem un viņu vecākiem. Skolēnu un viņu vecāku priekšstati un uzvedība atspoguļo visas problēmas, kādas ir mūsdienu sabiedrībai. Lai gan lielākoties pedagogi veiksmīgi veido saskarsmi ar izglītojama-jiem, pastāv bērnu agresivitāte un konflikti – gan pašu izglītojamo vidū, gan ar pedagogiem.


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

Nepieciešama vieta atpūtaiVairākums skolotāju pauž, ka ir nepieciešama

vieta/telpa atpūtai skolā, kur relaksēties, būt vienat-nē vai ar kolēģiem. Skolotāji ir publiskas personas, tāpēc izjūt vajadzību pēc privātas norobežošanās iespējas. Tiek norādīts, ka sarežģītu problēmu risi-nāšanā ar izglītojamajiem un arī sevis psiholoģiskā sakārtošanā ļoti nepieciešama kvalificētu speciālis-tu – psihologu, sociālo pedagogu – palīdzība.

Bažas par pensijuSociālās drošības dažādu aspektu vērtējumos

pedagogi ir daudz kritiskāki nekā vērtējumos par darba vides drošumu. Pedagogi nav pārliecināti par iespēju saņemt sociālās garantijas, ko paredz valsts oficiālā likumdošana. Viskritiskāko vērtējumu izglī-tības darbinieki pauduši par iespējām saņemt cie-nīgu dzīvi nodrošinošu pensiju. Pārliecība, ka viņi pēc darba gaitu izbeigšanas saņems cienīgu dzīvi nodrošinošu pensiju vai arī izdienas pensiju pēc 58 gadu vecuma, ir tikai desmitajai daļai respondentu. Ņemot vērā izglītības darbinieku pašreizējo vecuma struktūru, situācija uzskatāma par negatīvu.

Sociālo dialogu vērtē skeptiskiKopumā aptaujas rezultātos vērojama šāda ten-

dence: jo tālāk kāda cilvēku grupa vai institūcija ir no tiešā pedagoģiskā procesa izglītības iestādē, jo kā mazāku tās iesaistes intensitāti sociālajā dialogā vērtē izglītības darbinieki. Lai gan daļa respondentu atzīst, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vien-mēr vai gandrīz vienmēr iesaistās sociālajā dialogā, tomēr tās veikumu un darbības metodes sociālajā dialogā viņi pārsvarā vērtē negatīvi. IZM pedagogi izjūt kā attālinātu, formālu varas pārstāvi, kas auto-nomi rada likumus un noteikumus, neiedziļinoties lietas būtībā.

Koplīgumu nepieciešamībaPozitīvi vērtējams fakts, ka daudzās izglītības

iestādēs ir noslēgti darba koplīgumi. Par koplīguma nepieciešamību vienisprātis ir vairākums aptaujā-to. Pedagogi uzskata, ka darba koplīgums ir instru-ments, ar kura palīdzību ir iespējams nostiprināt pe-dagogu sociālās garantijas, un tajā būtu jāpalielina sociālo garantiju klāsts. Vērtējot konkrēti noslēgto darba koplīgumu saturu, ir redzams, ka tas ir daudz-veidīgs un katrā izglītības iestādē tajā iekļauti dažā-di nosacījumi. Visbiežāk tajos tiek ietverti ikgadējo atvaļinājumu nosacījumi. Vairāk nekā pusē skolu

koplīgumu iekļauti arī darba drošības noteikumi, darba tiesisko attiecību izbeigšanas kārtība un kvali-fikācijas paaugstināšana. Visretāk koplīgumos pare-dzētas piemaksas par papildus veicamiem darbiem un darba kvalitāti. Kopumā var secināt, ka pedagogi vēlas koplīgumos vairāk iekļaut visus materiālās sti-mulēšanas un sociālo garantiju aspektus, kas šobrīd tiek paredzēti retāk vai nepilnīgi.

Skolotājiem ir jāpastāv uz sa-vām prasībām jeb kā streiko norvēģu pedagogi

Norvēģijas kolēģi konferencē stāstīja par savu pieredzi – kādu visai netipisku streiku, kas pie vi-ņiem notika no šā gada pavasara līdz rudenim. Uni-kāls streiks šis bija tāpēc, ka galvenais protests ne-bija par algas pielikumu, bet gan skolotāju cīņa par profesionālu autonomiju. Stāsta Finnmark novada Izglītības darbinieku arodorganizācijas priekšsēdē-tājas vietnieks Bjørnar Mjøen (arodbiedrībā ir 95 000 biedru. Tie ir pedagogi un skolas vadība skolās un bērnudārzos):

„Streiki pie mums ir katru otro gadu, tomēr šis bija unikāls. Galvenie jautājumi, par kuriem nācās daudz šķēpu lauzt, bija darba koplīgumi un darba laiks. Neliels vēsturisks atskats: Norvēģijā līdz 2003. gadam skolotāji bija valsts pakļautībā, kopš 2003. gada skolotāji nonāca pašvaldību pakļautībā. Tā-dējādi tika mainīti savstarpējie līgumi. Pašvaldības pamazām sāka slēgt ar skolotājiem jaunus darba lī-gumus, kuros bija skolotājiem nepieņemami notei-kumi. Viens no tiem bija noteikta darba laika – 7,5 stundu darbadienas – kā obligāta nosacījuma ievie-šana. Skolotāji to uztvēra kā viņu profesionalitātes apšaubīšanu un pamazām brieda protestam.

Šā gada pavasarī arodbiedrība izsūtīja ar e-pastu starpniecību visiem saviem biedriem jauno līgumu projektu, ko darba devēji piedāvāja skolotājiem, un skolotāji nebija ar mieru piekrist (61 200 biedru pie-dalījās balsošanā, un 46 000 biedru pateica nē). Sko-lotāji vērsās ar neizpratni pret arodbiedrību, radās konflikti starp arodbiedrības vadību un skolotājiem.

2013. gada vasarā bija pirmās protesta akcijas. Tās sākās Bergenā, un tobrīd šai kustībā piedalī-jās vien 36 izglītības darbinieki. Skolotāji visi sāka ģērbties vienotos T kreklos ar uzrakstu SKOLOTĀJU STREIKS un ĻAUJIET SKOLOTĀJIEM BŪT SKOLOTĀJIEM!. Pedagogi vēlējās paši organizēt savu darba laiku.”

Rudens sākumā skolotāju streikam jau bija pie-vienojušies 9000 dalībnieku. Palielinoties streikā ie-saistīto skaitam, arodbiedrība pieņēma lēmumu, ka


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

1.–6. klašu skolotājiem darbs ir jāturpina un dalība streikā ir liegta. Bjørnar Mjøen uzskata, ka tas bija pa-reizs lēmums.

Streiks izpaudās dažādi – notika koncerti, velo-braucieni un citas aktivitātes, iedzīvotāji bija skolo-tāju pusē, atbalstīja, un bija jādzird pat pārsteiguma pilni izsaucieni: „Cik daudz mums ir skolotāju!” – jo visi bija pamanāmi vienādos T kreklos. Protams, ka ikdienā skolotāji nav atšķirīgi no kopējās masas un strādā savās darba vietās.

Septembra sākumā darba devēji ar arodbiedrību starpniecību skolotājiem piedāvāja jaunus līguma noteikumus, kuriem vairums izglītības darbinieku

piekrita. Kopumā šai akcijā un balsošanā par labu jauna-

jam darba līgumam piedalījās 61 tūkstotis skolotāju. Konflikts bija atrisināts, un skolotāji ieguva sev lab-vēlīgāku līguma variantu.

Bjørnar Mjøen neslēpj, ka nācās atzīt arodbiedrī-bas vadības kļūdaino rīcību, neizvērtējot sākotnējo līguma variantu, ko darba devēji piedāvāja skolotā-jiem. Arodbiedrības vadība šī iemesla dēļ atvainojās visiem saviem biedriem „par nepietiekami atbilstošu rīcību” un to, ka laikus nebija pamanījuši savu biedru neapmierinātību ar pastāvošajiem nosacījumiem. Tomēr skolotāji uzvarēja – un tas ir galvenais. SV

VALSTS SVĒTKUS SAGAIDOT


Uz skolām ceļos izstāde „Sibīrijas bērni”Šobrīd katra laba doma un darbs kļūst par daļiņu un ir apliecinājums tam, ka spēsim palīdzēt Latvijai uzziedēt spēkā un lepnumā.

Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskajā cen-trā (RIIMC) apskatāma ceļojošā izstāde „Sibīrijas bēr-ni”, kas veltīta 1941. gada 14. jūnija deportācijai un ir ļoti nozīmīga jaunajai paaudzei, gūstot zināšanas un tiešākus iespaidus par vēsturiskajiem notikumiem.

Mūsu pagātne ir traģiska, bet arī ļoti bagāta. Tā jāzina, lai izprastu šodienu, saka izstādes veidotāja, nodibinājuma „Fonds Sibīrijas bērni” vadītāja, kino-režisore Dzintra Geka. Ar katru gadu pieaug interese par Sibīrijas bērnu likteņstāstiem, taču paliek arvien mazāk to cilvēku, kuri varētu pastāstīt savas atmiņas par šo traģisko Latvijas vēstures posmu. Svarīgi ir

neļaut aizmirst faktus par 1941. un 1949. gada izsū-tīšanām. Tās vēl ir maz pētītas, un ir grūti aptvert, ka tās tieši vai pastarpināti ietekmējušas gandrīz katra Latvijas iedzīvotāja dzīvi. Izsūtīšanas neattiecas tikai uz latviešiem un Latviju – tās skāra visas Latvijas te-ritorijā dzīvojošās tautas: latviešus, ebrejus, poļus, krievus un daudzas citas tautas.

„Ir milzīgs darbs un atbildība, un brīnums strā-dāt ar mūsdienu jauniešiem. Jaunieši ir brīnišķīgi un labi, bet viņi ir mainījušies un vairāk laika pavada in-terneta vidē. Ideja veidot šādu izstādi mums radās tāpēc, ka Sibīrijas bērnu fotogrāfijas varētu labāk uzrunāt jauniešus,” norāda Dz. Geka. Izstādes māks-liniece Linda Lūse kā piemēru min Endiju Vorholu, kurš savā mūžā nav izlasījis nevienu grāmatu, bet ļoti daudzām grāmatām redzējis bildes un fotogrā-fijas.

Izstādē redzamas 16 planšetes latviešu valodā ar informāciju par 1941. gada 14. jūnija izsūtījumu, Sibīrijas bērnu atmiņu fragmentiem, bērnības fo-togrāfijām un unikālām fotogrāfijām no izsūtījuma vietām Sibīrijā. Vēlāk izstāde ceļos uz Rīgas skolām, un gribētāju šo izstādi redzēt skolu vidū ir daudz. „Iz-stāde ir plānota līdz mācību gada beigām, un šobrīd visi laiki jau ir aizņemti,” norāda RIIMC metodiķes.

Nodibinājums „Fonds Sibīrijas bērni” savu darbu turpinās, jo cilvēki prasa pēc jauniem darbiem – arī

Auto

rs: A

.Ter

entje

vs


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

par 1949. gada izsūtīšanu. Fonds izdevis arī grāmatu „Sibīrijas bērni” 2 sējumos latviešu un angļu valo-dā. Grāmatās apkopotas 740 intervijas ar notikumu aculieciniekiem.

„Laiks ir pierādījis, ka tas ir bijis svarīgi. Cilvēki ir aizgājuši, un tie, kas ir manās filmās un grāmatās, ir mūsu vēsture,” secina Dz. Geka, kura savu kinoreži-sora darbu daļēji nolikusi malā un tik daudz laika no savas dzīves veltījusi Sibīrijas tēmai. Viņa stāsta, ka jaunieši ir ieinteresēti, izstādēs nāk viņai klāt un jau-tā, kur var noskatīties šīs filmas un izlasīt intervijas.

Vēstures skolotāji filmas rāda vēstures stundās. Režisore uzsver skolotāja lomu Latvijas vēstures skaidrošanā: „Skolotājs ir gaismas, dzīvesziņas un izpratnes par vēsturi, ķīmiju, fiziku un citām jomām veidotājs. Tā ir misija.”

Viņai ir savs viedoklis par mūsdienu grūto dzīvi.

„Jā, mēs atrodamies kā uz naža asmens, bet nevar visu laiku runāt, cik mums te slikti. Ir arī otra galējī-ba – mediji, vide apkārt runā par bagātajiem, ceļoju-miem, apģērbiem, ēdieniem... Cilvēks daudz var iz-darīt pats savām rokām. Bet viss tiek nonivelēts. Kas ir tas, ar ko tu atšķiries no pūļa? Esi oriģināls,” viņa saka.

Dzintras Gekas kopš 1999. gada lolotais kino un izdevējdarbības projekts, kuru nosacīti var dēvēt par „Sibīrijas dienasgrāmatām”, ir unikāls piemērs mūsu audiovizuālajā kultūrā. Filmas „Sibīrijas bilance”, „Si-bīrijas bērni”, „Piemini Sibīriju”, „Stacija Latvieši 1937” un citas, kuras dokumentē mūsu ikdienas dzīvē pie-mirsto un vēsturnieku bieži vien taktiski noklusēto, padomju sistēmas mērķtiecīgi veikto genocīdu pret latviešu tautu (un ne tikai) ir nenovērtējams ieguldī-jums Latvijas 21. gadsimta kultūrvēsturē. SV


Filma aicina iepazīt Latvijas vēsturiPirmizrādi piedzīvojusi režisora Normunda Puča filma „Segvārds Vientulis”, kas paver nepelnīti aizmirstas lappuses 1945.-1946. gada Latvijas vēsturē. Patriotisma nedēļā tā ir laba iespēja iepazīt savas valsts vēsturi.

Paradoksāli, ka pie mežabrāļu mitoloģijas vis-vairāk ir strādājusi padomju vara Rīgas kinostudijas „ziedu laikos”, bet atjaunotās Latvijas Republikas 20 gadu kinematogrāfijā nav tapis neviens mežabrā-ļu tematikai veltīts, inscenēts kinodarbs, arī Otrā Pasaules kara tēmai veltītu darbu ir maz, lai gan šo notikumu sekas vēl arvien sāpīgi ietekmē Latvijas sabiedrību. Jaunā filma ir mēģinājums šo tukšumu aizpildīt, uzsver filmas veidotājs N. Pucis.

Filmas darbība balstās patiesos vēstures notiku-mos, kas norisinājās Līvānu apkārtnē. Vanagu drau-dzes katoļu priesteris Antons Juhņevičs baznīcas saimniecības telpās slēpa apmēram 30 vietējos vī-riešus no mobilizācijas vācu un Sarkanajā armijā. Sa-vas pārliecības dēļ, atsakoties klausīt vācu koman-dantūras aizliegumam rīkot dievkalpojumus, viņš tomēr tos noturēja, tādēļ nonāca konfliktā ar varu, kas vēlāk gribēja priesteri arestēt. Vairākus mēnešus A. Juhņevičs slēpās no vācu varas, bet, ienākot Sar-kanajai armijai, pilnīgi atklāti sprediķos uzstājās pret padomju varu, tās ateistisko ideoloģiju. A. Juhņevičs uzskatīja par savu pienākumu pasargāt tautas dzīvo spēku no iznīcināšanas, jo bija pārliecināts, ka „brā-lis pret brāli” – tas ir netaisnīgs karš, jo – kad ienāca vācieši, viņi iesauca armijā vecāko brāli, bet Sarkanā

armija – jaunāko brāli. Autors ir pārliecināts, ka mūsdienu sabiedrībai

ir svarīgi stāstīt par Otrā Pasaules kara notikumiem: „Mums ir jāveido un jāstiprina savs nacionālais mīts. Tikai pašiem stāstot par mūsu varoņiem un vēsturi, varam izveidot patiesu identitāti un aizstāvēt mūsu valsts pastāvēšanas leģitimitāti, pretējā gadījumā – to var izveidot citi, stāstot savus stāstus par mums.”

Filma uzskatāma par savā ziņā unikālu pētīju-mu, jo līdz šim neviens nav uzdrīkstējies ne rakstīt grāmatu, ne kā citādi pētīt filmas galvenā varoņa A. Juhņeviča biogrāfiju. Pētnieciskajā darbā režisoram ar padomu palīdzējis vēsturnieks Jānis Viļums, tāpat arī Ritvars Jansons un Inese Dreimane. Ekspedīcijas laikā tika atrastas jaunas nacionālo partizānu fotog-rāfijas, un filma ir šo fotogrāfiju pirmpublicējums. Daļa filmēšanas arī notikusi autentiskās vietās, pie-mēram, Centrālcietuma ainas uzņemtas Stūra mājā, sprediķis no kanceles – Vanagu baznīcā. Pārsteidzo-ši, ka vietas, kur kādreiz risinājušies traģiskie notiku-mi, vēl ir labi saglabājušās.

Filma „Segvārds Vientulis” varētu kalpot kā papil-du izziņas avots vēstures mācībās skolās, jo aicina pārdomāt ikviena izvēli ekstremālās situācijās. Tajā iespējams iepazīt reālus vēsturiskos personāžus, kas


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

no dedzīgiem patriotiem kļūst par nodevējiem un čekas aģentiem un otrādi – no padomju varas at-balstītājiem par kvēlākajiem tās ienaidniekiem. Kā uzsver režisors, filma nevienu netiesā un nenosoda, vien aicina koncentrēt skatu katram pašam uz sevi. „Mēs ļoti daudz ko varam deklarēt, sitot pie krūtīm, ka esam tādi vai citādi, taču to, kas mēs patiesībā esam, noteiks mūsu izvēles reālās situācijās,” spriež autors.

Konflikta pamatā ir cilvēka iekšējā cīņa starp ga-rīgu personu un karavīru. A. Juhneviča likteņstāsts ļāvis režisoram paskatīties uz vēsturiskajiem noti-kumiem no attālinātas perspektīvas – „kad visi tevi pametuši, Dievs ir vienīgais, kurš tevi atceras”. Filma ir par dzīvību un nāvi, par šo robežšķirtni, uz kuras cilvēks ierauga patiesību par sevi. Strādājot pie fil-mas, N. Pucis no jauna atklājis sen zināmu patiesību par to, ka viss šai pasaulē ir savstarpēji saistīts.

Galvenās lomas atveidotājs, Jaunā Rīgas teāt-ra aktieris Varis Piņķis secina, ka A. Juhņevičs ir ļoti drosmīgs, principiāls cilvēks, kurš nenodod savu sirdsapziņu, pārliecību un drosmīgi iztur līdz galam. „Esmu pētījis krievu disidentu dienasgrāmatas un sapratis, ka tas ir kaut kāds īpašs gēns, ka tu vien-

kārši nespēj paciest netaisnību, ka tu esi gatavs iet līdz galam. Un – nebūsim naivi – šādu cilvēku nav daudz, viņi ir uz rokas pirkstiem saskaitāmi katrā nā-cijā. Viņi, protams, ir ļoti drosmīgi un ļoti nozīmīgi,” teic V. Piņķis.

Filmas pēdējā ainā uz nāvi notiesātais priesteris Centrālcietumā sastop ieslodzītu mūku (mūku filmā atveido valodnieks, dzejnieks, Dantes „Dievišķās ko-mēdijas” tulkotājs Valdis Bisenieks), kurš latīņu va-lodā, ko cietumsargi nesaprot, pieņem caur restēm viņa grēku nožēlu. Arī šis ir vēsturē apstiprinājies dokumentāls fakts.

Otra no filmā ietvertajām domām – varonis nav tikai tas, kurš uzvar vai piedalās vēlāk uzvarētā cīņās. „Vīri, kas tur krita un atdeva savas dzīvības – vai viņu upuris un varonība ir mazāki tikai tāpēc, ka gaidī-tie „amerikāņi un angļi” tā arī neatnāca un politiskā situācija nemainījās? Vai viņi nav cienīgi, lai tauta zinātu viņu vārdus, kaut arī viņi zaudēja?” retoriski vaicā autors.

Filmai ir vairāki zemteksti, viņš norāda, bet nevē-las „ar karoti iebarot” noteiktu vēstījumu. Viņš paļau-jas uz skatītājiem, kuri ir gana gudri un paši atradīs atbildes uz daudziem jautājumiem.

Aktierim V. Piņķim interesanta šķiet dilemma starp ticību un karu. Kā ticēt Dievam, kad apkārt ir tāda posta jūra? Vēl arī – salīdzinājumā ar citiem garīdzniekiem, kas krita par upuri padomju režī-mam kā mocekļi, katoļu priesteris A. Juhņevičs bija vardarbīgas pretošanās organizācijas priekšsēdis, organizēja pretestību, un viņam mocekļa tēls nav piemērojams.

Filmas vēstījums spēcīgi rezonē ar mūsdienu Latvijas situāciju. „Uzskatu, ka no latviešiem šobrīd tiek gaidīta aktīvāka, drosmīgāka, varbūt pat polit-nekorektāka rīcība, jo ir skaidrs, ka briesmīgi scenā-riji īstenojas, ja ir pasivitāte. Šobrīd mums ir jādomā ļoti ātri, gudri un drosmīgi,” uzsver V. Piņķis.

Stāstu emocionāli iekrāso komponista Riharda Dubras oriģinālmūzika – filmā skan īstas stīgas un klavieres.

Filmā piedalās daudz talantīgu aktieru: Varis Piņ-ķis, Vilis Daudziņš, Edgars Samītis, Andris Bulis, Juris Bartkevičs, Juris Jope, Edgars Pujāts, Rihards Rudāks, Māris Korsietis, Egils Viļumovs, Ritvars Gailums, Val-demārs Karpačs un citi, kā arī daudz brīvprātīgo, kam aktiera profesija nav pamatnodarbošanās, cil-vēku, kuri par savu pienākumu uzskata dot ko no sevis, lai šāds kinodarbs Latvijā taptu. SV

No 7. novembra filmu „Segvārds Vientulis” varēs noskatīties visā Latvijā.


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

Svarīgi radīt iespējas ikvienam skolēnam

Gatavošanās valsts svētkiem un to svinēšana ir viens no veidiem, kā izkopt bērnos un jauniešos patrio-tismu, valstisko apziņu un emocionālo saikni starp paaudzēm. Mērķtiecīga un radoša darbošanās skolotāja vadībā sekmē piederības un vienotības izjūtu un motivē skolēnus konkrētai rīcībai, jo patriotismu nevar iemācīt – tas rodas pozitīva pārdzīvojuma un reālas darbības rezultātā.

Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs (RIIMC) 28. oktobrī organizēja Patriotisma dienu par tēmu „Pilsoniskums un patriotisms skolā”, kurā Rīgas skolu labākie pedagogi prezentēja savu pieredzi, ie-pazīstinot klātesošos ar labās prakses piemēriem – dažādām darba metodēm mācību stundās, ārpusklases nodarbībās un skolas muzejā. Žurnāls „Skolas Vārds” apmeklēja grupu, kurā bija pulcējušies sociālo zinību skolotāji, direktora vietnieki un klašu audzinātāji.

Daloties pieredzē par valsts svētkiem veltīta koncerta idejām, uzbūvi un vadīšanu, Rīgas Valdorfskolas skolotāja Andra Biseniece secina: „Svarīgi radīt iespējas ikvienam skolēnam iesaistīties svētku procesā at-bilstīgi viņa interesēm, spējām un talantiem, lai katrs varētu dot savu pienesumu un izjust gandarījumu un lepnumu par paveikto.”

Publicējam A. Bisenieces patriotiska koncerta veidošanas ieteikumus.

��

��

��


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

��

� ��

��

��

��

� ��!�� "��#��$�� !�� %� �� %��%��$��$��$%��$��

� &��$�� "�� %�� '��%�� $��$��

��(� ��!��(� ��

Pamatsastāvdaļas


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

��

�)�*��! ��%��$��+��,

�)�*��$�� %�� %��,��)!��%��!��%�� &��%��-�� .��(��,� ��!$��

��

/��$��%�� %�� $��!� �� $��%�� 0�� -� ��$��*��%�� !��%�� %�� %��1�!��2��%�� %�� "��!�%��


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

�� !��

� .�� !�� #��-�� !��!��3��#��

�-��!��%�� /��#��

"��

��4��#�� "��$��!�� !��

�)!�� (��&��"��$��

��$��!�� $��


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

#�� !�� 5��6�� %��%��%��$�� +��7��

� %��8��$��,�� %��%��%� ��*�� %��!�� !��8�1

$��%�

� 5 �$�� *��$�� "��%�� !1� .�6��#� ��!�� !��!�� "�%$��!��%��


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.PIEREDZE

Kas norāva lācītim kāju jeb kā mācīt komisko literatūrā Sandra Krauze,

skolotāja, žurnāliste

Ne tikai saruna ar latviešu valodas un literatūras skolotāju, literāro redaktori Sarmīti Pa-egli, bet arī mana personiskā pieredze pierāda, ka komiskais literatūrā ir tēma, kuru var mācīt gan citu tēmu kontekstā, gan atsevišķi, analizējot konkrētā rakstnieka darbu sais-tībā ar komiskā elementiem.

Lai uzzinātu, kā latviešu jauniešiem (un ne tikai) ir ar humora izjūtu un asprātības prasmi, der ielūkoties www.feini.lv!

Lai atceramies – komiskais ir estētikas kategori-ja, kas izsaka pretrunu starp skaisto un neglīto, cil-deno un zemisko. Tieši komiskais palīdz negatīvas dzīves parādības, negatīvas rakstura iezīmes, tas ir, negatīvismu jebkurā tā izpausmē parādīt smieklīgi, bieži vien – pat nožēlojami. Jāpiebilst, ka komiskais parasti rodas kā sabiedrisku parādību un atsevišķu cilvēku neapzināta pašatmaskošanās, viņu kļūdu un trūkumu atklāšanās. Komisko attieksmi pauž as-prātība un ironija gan ikdienas sarunās, publicistikā, gan arī mākslā. Šī prasme lielā mērā raksturo pašu cilvēku.

21. gadsimta skolēns labprāt vēlas būt asprātīgs, bet tikai retais apzinās, ka asprātība ir prasme (tātad tā pastāvīgi jātrenē (lasi: jāpilnveido)) atklāt komis-ko cilvēku raksturos un darbībā, kā arī dažādās soci-ālās parādībās un izteikt to atbilstošā formā. Dzīvē asprātība parādās joka vai sarkasma formā, mākslā – kā humors vai satīra. Ne velti tas pats Izlaiduma gada režisors Andris Gauja jau skolas laikā cerēja, ka ļaunie gari var pārmiesoties labajos, un 9. klases valsts kontroldarbā latviešu valodā slavenu Annas Brigaderes citātu aktualizēja dažās minūtēs: „Es eju pa ielu un ieraugu vīru, līdzīgu Alfrēdam Rubikam, un man prātā nāca šie A. Brigaderes vārdi: „Bēdu mūros, bēdu sienās – lai gūst trejdeviņās dienās jau-nu vārdu, jaunu sirdi!””

Komiskajā satiekas šķietami nesavienojamais: ideālais un reālais, par ko savos darbos runā gan Reinis un Matīss Kaudzītes, gan Andrejs Upītis, gan Andris Jakubāns, Jānis Baltvilks, Jānis Ezeriņš, Anšlavs Eglītis, Eriks Ādamsons un arī citi.

Piemēram, J. Baltvilka četrrindes ir aktualizējušās tieši Eiropas Savienības kontekstā:

„Lokaties, mežu gali,Lai balstiņas pāri skan!Dziedāsim angļu tekstus,Lai Eiropa priecājas!”Eiropa jau, protams, priecāsies, bet kur likt latvie-

šu valodu (nu gluži kā kādreizējos padomijas ziedu laikos)?! Vai tiešām tai nākotnē tiks atvēlēta tikai ko-munikatīvā funkcija?!

A. Jakubāna stāstā Hallo! Jūs traucē 3.b klase! parādās gan politiskas, gan personiskas, gan nozie-dzīgas šķautnes. It kā vienkārša telefonsaruna, kurā notiek kukuļošana, lai visi būtu sekmīgi. Izcils sižets literārai tiesai un mājasdarbam (uzfilmēt šīs telefon-sarunas videoklipu, vēlams – komiski).

Prast veidot paralēles starp komisko dzīvē un li-teratūrā vienlaikus ir labs treniņš, kā aktualizēt kla-siku. Lai atceramies, cik daudz reižu pēdējās vēlēša-nās piesaukts slavenais Pāvila Rozīša romāns Ceplis... Ir daudz dažādu notikumu, kas katrā no mums spē-tu izraisīt smieklus, piemēram, kaut vai ekspremjera Aigara Kalvīša tiražētais tēls īsfilmā Pēdējais Lāčplēsis u.c.

Universāls līdzeklis, kā atbrīvoties no problēmām

Kā vecāko klašu skolēni mēdz izteikties literatū-ras stundās – komiskais literatūrā ir veids, kā cilvēki vēlas ironijas gaismā izteikt savas domas par savā dzīvē un arī visā pasaulē notiekošajām problēmām. Tas ir gandrīz vai universāls līdzeklis, kā ar smieklu palīdzību vismaz garīgi varētu uzveikt un atrisināt problēmas savā dzīvē.

„Piekto, sesto klašu lite-ratūras grāmatās ir vesela nodaļa par folkloru – esam izspēlējuši tautasdziesmas kā mēmo šovu, zīmējuši kā rēbusus (arī iznāk smieklīgi),” stāsta latviešu valodas un literatūras skolotāja Sar-mīte Paegle. „Sakāmvārdos esam iepinuši skolēnu sado-mātus pamācošos notiku-

http://www.feini.lv


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

mus. Esam tēlojuši budēļus, pārģērbušies. Mīklas arī ir dažādi izspēlētas – atbilstoši skolēnu pašu piedā-vātajām dzīves situācijām.”

Kad, mācoties 6. klasē, skolotājas S. Paegles au-dzēkņi ir izlasījuši Gerharda Holca-Baumerta Alfonu Trīcvaidziņu, viņi atklāj atgadījumus un kuriozus no savas dzīves, nemaz nebaidoties arī paši kļūt smiek-līgi. Jā, jā, Alfons ir, kā mēdz teikt, nelaimes putns. Vi-ņam viss noiet greizi. Viņa papagailis nav iemācāms ne runāt, ne atsaukties uz kādu komandu, toties prot bez jebkādas komandas apgriezt otrādi pusi dzīvokļa. Un kurš vienmēr pie visa tā būs vainīgs? Protams, Alfons. Turklāt šis uzvārds: Trīcvaidziņš. Pat skolotāji nosmīn, kad lasa šo vārdu klases žurnālā, nemaz nerunājot par klasesbiedriem, kas tādos brī-žos nevar novaldīt smieklus. Taču Alfons nenolie-dzami ir stipra rakstura cilvēks. Viņš daudz kam tiek pāri un cenšas ņemt paraugu no pieaugušajiem. Lai gan no malas tas izskatās mazliet citādi... Arī no bitēm nekad neko skaidri nevar zināt... Varbūt tieši tāpēc medus mīļa Vinnija Pūka smalkos piedzīvoju-mus skolotājas Sarmītes skolēni mācās izprast tieši 5. klasē, kad gandrīz obligāti jālasa Alana Aleksand-ra Milna Vinnijs Pūks un viņa draugi. Vinnijs ir Milna dēlam Kristoferam Robinam Milnam piederējušā lāča vārds. Kristofers, kura vārdā nosaukts cits tēls grāmatās par Pūku, savu lāci nosauca Kanādas mel-nā lāča Vinnija vārdā, ko viņš bieži redzēja Londonas zooloģiskajā dārzā. Latviski stāsti par Vinniju Pūku ir apvienoti grāmatā Vinnijs Pūks un viņa draugi, ko ar īpašu mīlestību tulkojusi Vizma Belševica. „Savukārt 9. klasē, mācot humoreskas, esam aplūkojuši dāņu karikatūrista Herlufa Bidstrupa zīmējumus, paši zī-mējām komiksus Antona Čehova Hameleonam,” S. Paegle stāsta par savu pieredzi. „Kopā ar devītās kla-ses skolēniem lasām lomās Mārtiņa Zīverta komē-diju Minhauzena precības un katru gadu veidojam savu Melu Avīzi.”

Pilnai laimei – konfekteLiteratūras humoristiskajā daļā visai neparasta

šķiet arī Hermaņa Paukša luga Kas norāva lācītim kāju, kuras iekļūšana mācību programmās ir tikai pašu latviešu valodas un literatūras skolotāju izvēle. Šķiet, tā sarakstīta tikko, pirms pāris minūtēm, tomēr tās tapšana notikusi jau jautrajos deviņdesmitajos, precīzāk būtu teikt – 1992. gadā. Ir gadījies arī izspē-lēt šo lugu skolas teātrī, un, to darot, gribas atkār-tot vēl un vēl. It kā nekā īpaša – trīs mazas meitenes strīdas par plīša lācīša dzīvību. Tik patīkama šī luga

lasītājiem kļūst, jo uz pozitīvisma un humora viļņa rakstīta. Izspēlējot šo lugu uz skatuves, protams, arī smiekli pasprūk diezgan bieži, kas ir noderīgi (lasi: veselīgi) ne tikai pašiem to spēlētājiem, bet arī skatī-tājiem. Ne mirklis no lugas neapbēdina, varbūt tikai mazliet nobaida, bet ir humoristiski brīži (meitenes savā starpā pat apsaukājas, lai panāktu savu). Mazo meiteņu ietiepība, starp citu, liek smaidīt visvairāk, pat klucīšu izspārdīšana rada pozitīvas emocijas. Bet pavisam maziem bērniem, pēc vidusskolēnu domām, šādas lugas nevajadzētu lasīt, jo tajā ir mazliet par daudz apsaukāšanās un mazdrusciņ – arī sišanas. Taisnības pirkšana – ļoti mūsdienīgi un tajā pašā laikā baigi, kad to dara mazas meitenes. Tāpēc jo īpaši 10.–12. klašu skolēniem šīs darbs būtu piemērots analīzei un tēmas aktualizācijai. „Visvairāk atmiņā no šī darba palika tas, kā meitenes centās cita citu uzpirkt ar konfekti. Ja pateiksi taisnī-bu – konfekte tava. Nu, protams, ka tas nostrādā, jo [ko] vēl vairāk vajag mazai meitenei pilnai laimei?! Viena konfekte, un prasītais ir izdarīts. Bet pat mazi bērni zina robežas...” raksta kādas Rīgas ģimnāzijas 12. klases skolēns Ralfs. „Autoram ir ļoti labi izdevies savienot humoru ar it kā nopietno un tajā pašā laikā vienkāršo.”

NELIELA PIEBILDE: mēdz teikt, ka pieaugušo problēmas vislabāk spēj atklāt mazi bērni, bet patie-sības izzināšanā lieti noder pārģērbšanās (arī lomu spēles). Tikai – aiciniet palīgā KOMISKO!

Kuros latviešu autoru darbos vēl meklēt komis-ko, lai izspēlētu to klasē literatūras stundā vai skolas pasākumos?

✓ Rūdolfs Blaumanis. Literārā pasaka Velniņi (ne-rātnību spēles)

✓ Rūdolfs Blaumanis. Komēdija Trīnes grēki (ietei-cams 12. klases žetonvakaram)

✓ Rūdolfs Blaumanis. Komēdija Skroderdienas Sil-mačos (latviskās tradīcijas ar humora devu)

✓ Jānis Ezeriņš. Novele Mērkaķis (kaislību aklums jeb rozā brilles cienījamos gados)

✓ Anšlavs Eglītis. Komēdija Bezkaunīgie veči (pa-audžu attiecību un latviskuma tēma) vai atmiņu romāns Pansija pilī (kolorīti atklātas vēsturiskas personības un personīgais dzīvesgājums)

✓ Eriks Ādamsons. Noveļu krājums Smalkās kaites (laiks pārbaudīt, kura no šīm smalkajām kaitēm piemīt jums? Ieteicama etīde – vizīte pie ārsta) SV


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.PIEREDZE

Dziesmas padara neiespējamo vienkāršuLiene Millere, Majoru vidusskolas direktora vietniece informātikas jomā

2013.gada 1.augustā Majoru vidusskola „ieleca pēdējā vilcienā” un sadarbībā ar „Lyuben Karavelov” vidusskolu (Vidin, Bulgārija) uzsāka Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas Comenius apakšprog-rammas „Skolu divpusējās partnerības” projektu „Songs Make Impossib-le Look Easy” Nr.2013-1-LV1-COM07-05425

Projekta mērķis ir izmantot mūziku, dejas, pasakas, tradīcijas un muzikālo teātri svešvalodu mācīšanā, vairot Eiropas dimensiju izglītī-bā, sekmējot sadarbības aktivitātes starp Majoru vidusskolu un Sredno obshtoobrazovatelno uchilishte „Lyben Karavelov” (Vidin, Bulgārija), kā arī paplašināt zināšanas par abu iesaistīto valstu kultūras mantojuma bagātību, iedrošināt skolēnus, skolotājus, vecākus un sabiedrību aizsargāt savu kultūras mantojumu.

Projektā skolēni uzsākuši pētīt savas valsts kultūras mantojumu, kopīgi veidojot elektronisku grāmatu, kurā tiks iekļautas piecas savas tautas pasakas, piecas tautas dziesmas, pieci tautas deju vai muzikālo rotaļu apraksti, visi tulkoti bulgāru un latviešu valodās. 2014.gada 3.oktobrī skolēni viesojās Dubultu veco ļaužu pansionātā un intervēja seniorus par viņu bērnībā lasītajām pasakām, dejotajām dejām un dziedātajām latviešu tautas dziesmām. Skolēni šajās sarunās atklāja sev daudz jauna gan par tā laika izglītības sistēmu un politisko iekārtu, gan pārsteidzošus faktus iz senioru dzīves.

2014. gadā no 20. aprīļa līdz 1. maijam norisinā-jās viena no svarīgākajām aktivitātēm – 20 Majoru vidusskolas skolēnu un piecu skolotāju viesoša-nās Bulgārijā. Mobilitātes laikā Latvijas delegācija iepazinās ar Bulgāru tautas dejām, dziesmām un kultūrvēsturisko mantojumu. Vizītes laikā skolēni intensīvi mācījās bulgāru valodu (vidēji 3-4 mācību stundas dienā, kopā 20 mācību stundas). Skolēni dzīvoja viesu ģimenēs, un arī tas palīdzēja valodas apguvē. Tika arī kārtots valodas eksāmens, kurā ieguva sertifikātu par apgūtu A1 līmeni bulgāru valodā. 28. aprīlī skolēni uzstājās koncertā ar di-vām latviešu tautas dziesmām un bulgāru valodā iestudētu latviešu tautas pasaku “Zvēri un abras taisītājs”. Turklāt skolēni bija iemācījušies arī divas

bulgāru tautas dziesmas, ko kopā ar mājinieku kori izpildīja koncerta noslēgumā.Pirmajā darba dienā, ierodoties skolā, Majoru vidusskolas komanda tika sagaidīta ar orķestri, dejām un

sālsmaizi, kam sekoja darba grupas iepazīstināšana ar 10 dienu laikā veicamajiem uzdevumiem, izmanto-jamo valodu materiālu un skolas telpām. Pēc īsas iepazīšanās skolēni sāka mācīties bulgāru valodu. Tā kā divas nedēļas pirms brauciena skolēni jau Latvijā cītīgi mācījās pirmos vārdus un frāzes bulgāru valodā, tad bulgāru profesionālās skolotājas vadībā mācības ritēja raiti. Visas turpmākās dienas skolēni piedalījās dažādos bulgāru skolēnu sagatavotos koncertos, kultūras pasākumos un atklātajās stundās. Vizītes laikā tika apmeklēts folkloras un vēstures muzejs un notika ekskursijas gan uz Mangura alām un Belogradčik klintīm, gan Pleven pilsētu.

Pēc šī brauciena skolēni un skolotāji vēl ilgi atcerēsies sirsnīgo un profesionālo uzņemšanu skolā un lai-ku, pavadītu kopā ar bulgāru draugiem. Turklāt, no 2015.gada 19.aprīļa līdz 29.aprīlim bulgāru delegācija viesosies Majoru vidusskolā. SV


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

PSIHOLOĢIJAskolas

PROFESIJA

PERSONĪBA

PRAKSE

Skolotāja perfekcionisms – draugs vai drauds?

Konflikti darba vietā


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.PSIHOLOĢIJAskolas

Karīna Andersone, psiholoģe un kognitīvi biheiviorālās terapijas

psihoterapeite Psiholoģijas un kognitīvi biheiviorālās

psihoterapijas centrā Intellego

Skolotāja perfekcionisms – draugs vai drauds?Daudzi skolotāji cieš no hroniska stresa un izdegšanas. Hronisks stress ir pastāvīgas raizes, nespēja atslābināties, pārāk spēcīgas stresa reakcijas arī samērā neitrālās situācijās; tas var izraisīt arī imunitātes pazemināšanos un tādējādi biežākas saslimšanas vai hronisku slimību saasinājumus. Izdegšanai raksturīgs pastāvīgs enerģijas trūkums, attālināšanās no cilvēkiem, cinisms, kā arī zaudēta pārliecība par savām spējām un prasmēm profesionālajā jomā.

Perfekcionisma definīcija, veidošanās un tipiskās izpausmes

Perfekcionisms ir personības īpašība, kas sais-tīta gan ar izdegšanu, gan stresu. Perfekcionismam raksturīga tiekšanās pēc pilnības, pārāk augstu standartu uzstādīšana, pārlieku kritiska sava veiku-ma vērtēšana. Perfekcionisti bieži vien lielu nozīmi piešķir tam, kā viņus novērtē citi cilvēki. Tādēļ per-fekcionisti bieži izjūt lielu spiedienu, jo cenšas dzīvot atbilstoši savām un uztvertajām vides augstajām prasībām.

Perfekcionisms kā personības īpašība veidojas bērnībā

Lai attīstītos bērna pašcieņa un griba, bērnam no vecākiem jāsaņem divas ziņas: 1) „Mēs mīlam tevi par to vien, ka tu esi” (beznosa-

cījuma mīlestība); 2) „Mēs mīlam tevi par to, ko tu esi paveicis” (atzinī-

ba, nosacījuma mīlestība). Abas ziņas ir vienlīdz svarīgas, bet perfekcionis-

ti vairāk ir saņēmuši nosacījuma mīlestību – atzi-nību par paveikto, nereti arī pārāk biežu kritiku. Kognitīvi biheiviorālā pieeja paredz, ka cilvēki bēr-nībā izstrādā noteiktus dzīves likumus, kas turpmāk vada viņu uzvedību. Šādā attīstības scenārijā bērns izstrādā dzīvei likumu: „Ja es izdaru ļoti labi, tad es esmu labs un mīlams,” – vai vēl skarbāk: „Man jādara izcili, lai citi neredzētu, cik slikts es esmu.” Kā uzvedī-bas stratēģija dzīvei izveidojas pastāvīga cenšanās pēc pozitīva apkārtējo novērtējuma, paaugstinātu standartu izvirzīšana.

Pastiprināta uzmanība detaļām

Iztēlosimies 3. klases audzinātāju Lieni. Viņas pa-stāvīgie emocionālie pavadoņi ir trauksme un neap-mierinātība, ko rada bailes neizdarīt darbu pietieka-mi labi, kā arī pārāk skarbā paškritika un fokusēšanās uz kļūdām. Lai nekļūdītos, Liene velta pastiprinātu

uzmanību detaļām. Viņa ļoti rūpīgi gatavojas katrai stundai un trīs reizes vairāk pūļu velta tādu pasāku-mu sagatavošanai, kurus kāds cits redzēs. Atklātās stundas, klases eglīte, klases priekšnesums 18. no-vembrī – pirms šiem pasākumiem Liene ārkārtīgi satraucas un velta tiem milzum daudz laika. Šāds profesionālis centīsies izdarīt vairāk un labāk, pirms kāds to ir pieprasījis, tādējādi nodrošinoties pret kri-tiku un paaugstinot uzslavas iespējamību. Liene dzī-vo arī pastāvīgās aizsardzības pozīcijās – „ja manu darbu kritizē, tātad kritizē manu personību (es nees-mu laba), un, lai sevi aizstāvētu, man ir jācīnās pretī”. Tas nozīmē, ka viņa reti spēj pat konstruktīvu kritiku uztvert mierīgi.

Darbu atlikšanaDīvains, bet izprotams perfekcionista pavadonis

ir darbu atlikšana. Šī uzvedība sakņojas likumā: „Ja es nevaru izdarīt perfekti, labāk nemaz nesākt.” Per-fekcionistam var būt ļoti grūti pieķerties darbam, kuru pēc būtības izdarīt perfekti nav iespējams, kā arī reizēm viņš tiešām vairs nespēj izturēt spriedzi, kāda viņam ir, cenšoties darbu izdarīt izcili.

Prieks par citu neveiksmēmStarp citu, nereti perfekcionisti klusībā priecājas

par citu neveiksmēm, pat ja tās viņus neskar. Tā kā viņi pastāvīgi sevi novērtē un vērtēšanai ir nepiecie-šami atskaites punkti, tad rūpīgi tiek izvērtēti, nereti kritiski, arī citi cilvēki. Dzīve savā ziņā ir kā konkurss, un kāda cilvēka neveiksme mentāli ļauj pacelties nedaudz augstāk vietu sadalījumā. Liene nekad ska-ļi neatzīst prieku par citu neveiksmi, un viņai tiešām ir kauns par tādu savu īpašību.

Reti apmierināts ar paša paveikto

Īsts perfekcionists reti kad ir apmierināts ar pa-veikto, viņam reti ir sajūta, ka darbs ir tiešām pa-beigts. Pabeigta darba sajūtu Lienei var radīt darbi ar strikti noteiktām regulām vai kārtošana, piemē


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

ram, dokumentu un metodisko materiālu sakārto-šana, atskaites izveidošana. Skolas darbā Lienei to-mēr gaidāmi lieli izaicinājumi, jo nav noslēpums, ka 1) darbu parasti ir vairāk, nekā laika tos izdarīt; 2) ne visam paveiktajam ir stingri noteikti kvalitā-

tes kritēriji; 3) daudz ir atkarīgs no citiem – kolēģiem, vadības,

skolēniem un viņu vecākiem. Kā jau minēts, paredzamās perfekcionista dzī-

vesveida sekas ir pārāk daudzas darba stundas, pa-stāvīga pārstrādāšanās, hronisks stress un neapmie-rinātība. Iespējama arī izdegšana.

Perfekcionisma izplatība skolotāju vidū

Interesants jautājums – vai skolotāju vidū ir vai-rāk perfekcionistu nekā vidēji populācijā. Raksta autorei nav statistikas datu par šo tēmu, tomēr ir daži riska faktori, kas varētu šādu situāciju veicināt. Perfekcionistiem nereti esot nostalģija pēc skolas laikiem, jo skolā bērnam ir iespējams saņemt skaidri noteiktu atzinību – labu atzīmi un uzslavu1. Skolēna darba novērtēšanas kritēriji ir daudz skaidrāki, nekā tas ir pārējā dzīvē, turklāt skolēnam ar labām mācī-šanās iemaņām, spējām un uzcītību ir samērā lielas iespējas šo atzinību saņemt. Pēc raksta autores no-vērojumiem, skolotāju vidū ir samērā daudz sko-las laika teicamnieku. Arī izvēle strādāt skolā var kalpot par šīs nostalģijas piepildījumu. Tāpat, ņe-mot vērā skolotāja darba specifiku, ir lielāka iespēja rasties domām, kas uztur perfekcionismu. Tās varē-tu būt šādas domas – „es stāvu klases priekšā, tātad

man ir jābūt paraugam, jārāda priekšzīme; ja es no izglītojamiem vēlos izcilu izpildījumu, tātad arī man tāds ir jāsniedz”, „skolotāja loma ir ārkārtīgi svarīga, no manis ir atkarīga bērna nākotne”. Tāpat bieži vien skolotājiem ir domas – „man ar visu ir jātiek galā pašai”, „ja man ir jāprasa palīdzība, tātad es netieku galā, esmu izgāzusies”, „ja es to neizdarīšu, neviens to neizdarīs”. Domu grupu „es zinu, kā ir labāk, man ir jāzina labāk” savā ziņā veicina skolotāja pastāvīgā būšana izglītotāja pozīcijā: viņš ir tas, kurš zina, un viņa uzdevums ir savas zināšanas nodot bērniem. Šīs domas ir ne tikai labas un pareizas, bet arī ir īs-tas lamatas perfekcionistam – traucē atslābināties, pieņemt palīdzību, deleģēt uzdevumus citiem. Vēl viens aspekts, kas varētu uzturēt perfekcionismu, ir saistīts ar skolotājam veicamo uzdevumu specifiku – tie bieži pieprasa spēju iedziļināties detaļās, foku-sētību.

Labais perfekcionisms, sliktais perfekcionisms

Līdz šim rakstā ir runāts par perfekcionisma ēnas pusēm, tomēr pētījumi apliecina, ka, sadalot perfek-cionismu vairākās dimensijās, mēs varam runāt par labo perfekcionismu un slikto perfekcionismu2.

Dimensija tiekšanās pēc izcilības ir saistīta ar to perfekcionisma daļu, kuru uztveram kā normālu un veselīgu. Tie ir centieni pēc augsta rezultāta, augsti personiskie standarti, orientēšanās uz savu, nevis sabiedrības standartu izpildi (self-oriented perfectio-nism), izaicinājuma pieņemšana, iesaistīšanās darbī-bā virza uz sasniegumiem un aktīvu dzīves pozīciju. Tā nav saistīta ar izdegšanu.

Savukārt dimensija perfekcionistiskās raizes sais-tīta ar tām perfekcionisma šķautnēm, kuras tiek uzskatītas par neirotiskām un neveselīgām. Tā ir pārmērīga raizēšanās par kļūdām, nespēja pieņemt nepilnību, šaubas par savas rīcības pareizību, izteik-tas raizes par to, kāds būs apkārtējo novērtējums (cilvēka uztvertais sabiedrības spiediens – „Tev ir jā-būt perfektam”), pastāvīga atšķirības izjušana starp gaidām un rezultātiem, grūtību kā potenciālo drau-du uztveršana, izvairīšanās. Šī dimensija saistīta ar izdegšanu. (Stoeber, J., Rennert, D., 2008) Raksta pir-mā daļa vairāk veltīta problemātiskajai daļai – per-fekcionistiskajām raizēm.

Tātad – tiekšanās pēc izcilības ir labais perfek-cionisms, savukārt pārmērīgas raizes par nepilnī-bu – sliktais. Daudzi teiks, ka abas šīs dimensijas ir cieši saistītas, un tā tiešām ir, tomēr saistība ne tuvu

1. Carolyn Gregoire raksts Huffington Post 11/06/2013 14 Signs Your Perfectionism Has Gotten Ot of Control, http://www.huffington-post.com/2013/11/06/why-perfectionism-is-ruin_n_4212069.htmlu2. Stoeber, J., & Rennert, D. (2008). Perfectionism in School Teachers: Relations with Stress Appraisals, Coping Styles, and Burnout. Anxiety, Stress, & Coping, 21, 37–53.

http://www.huffingtonpost.com/2013/11/06/why-perfectionism-is-ruin_n_4212069.htmlu

http://www.huffingtonpost.com/2013/11/06/why-perfectionism-is-ruin_n_4212069.htmlu


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

nav 100%. Apskatieties uz saviem kolēģiem un pa-mēģiniet atrast katram atbilstošāko kombināciju: augsta tiekšanās pēc izcilības – maza raizēšanās; augsta tiekšanās pēc izcilības – liela raizēšanās; maza tiekšanās pēc izcilības – liela raizēšanās; maza tiekšanās pēc izcilības – maza raizēšanās.

Pirmo grupu varētu vērtēt kā optimālo kombi-nāciju.

Kā atdalīt olas dzeltenumu no baltuma

Starp faktoriem, kas veido tiekšanos pēc izcilības kombinācijā ar mazu raizēšanos, varētu būt laba pa-šapziņa un iekšēja motivācija (mērķi, kas uzstādīti atbilstoši savām iekšējām vērtībām, interesēm un vēlmēm, nevis radīti, jo „tā vajag”, „tā vēlas citi”).

Ja bērnībā blakus ziņai pēc sasniegumiem būs ap-balvojums ir pietiekami spēcīgi arī saņemta ziņa, ka bērns ir mīlēts tikai par to, ka viņš ir, un ja dzīvē pie-tiekami bieži ir sajusts gandarījums par pūļu rezultā-tā sasniegto, vajadzētu veidoties pietiekami labam pašvērtējumam – kopā ar tieksmi pēc izcilības, bet bez pārmērīgām raizēm par neveiksmi (jo neveiks-me ir tikai neveiksme, tā nenozīmē, ka esmu slikts).

Ja mums ir mērķis, kuram dziļi ticam, un mēs tiecamies to sasniegt, tad mēs ļoti centīsimies. Pie-mēram, matemātikas skolotājs, kuru interesē viņa priekšmets, vēlas izveidot palīgmateriālu bērniem ar matemātisko iemaņu traucējumiem. Tas nozīmē, ka viņš intensīvi apgūs teoriju, krās uzdevumu pie-mērus, sistematizēs, izmēģinās tos praksē, rūpīgi ap-kopos rezultātus – viņš vēlēsies vislabāko rezultātu!

10 ieteikumi cīņā ar slikto perfekcionismu labā perfekcionisma attīstīšanā1. Izvērtē, cik tevī ir perfekcionistisko raižu, atzīsti problēmu!2. Attīsti savu pašapziņu – ievēro un novērtē savas labās īpašības, pieraksti gadījumus, kuros tās parādās. Meklē

speciālista palīdzību, ja nepieciešams!3. Fokusējies uz savu mērķu noteikšanu – atrodi, kas tevi tiešām interesē un aizrauj! Domā par darba maiņu, ja jau

gadiem tu visu dari tikai tāpēc, ka vajag.4. Perfekcionisms (gan labais, gan sliktais) ved pie liela darba apjoma. Strikti nodali laiku privātajai dzīvei. Lieto

modinātāja zvanu, lai apstādinātu sevi strādāt, ja tas nepieciešams!5. Sakārto darbus pēc svarīguma! Sāc ar to, kas tiešām svarīgs! Organizējot savu laiku, ieplāno gan darba, gan

atpūtas aktivitātes! Ja ir kaut mazākā iespēja organizēt darba dienu tā, lai nenestu darbu uz mājām, dari tā!6. Atrodi vaļasprieku, kas tevi interesē un aizrauj, – tas palīdzēs laikus doties mājās!7. Iemācies teikt nē nesvarīgajam un darbiem, kurus ļoti labi var paveikt citi; papīra zvaigznītes Ziemassvētkiem

izgriezīs bērni, un jā – tās nebūs perfektas!8. Iemācies lūgt palīdzību, kad tā tiešām nepieciešama. Nav iespējams vienam ar visu tikt galā!9. Atceries 80% likumu – 80% darba mēs izdarām, veltot tam 20% laika. Tie 20%, kas ved līdz perfektam rezultā-

tam, prasīs 80% tava laika. 80% ir ļoti labi! Ar to pietiek!10. Iemācies sev teikt: „Slikti paveikts darbs ir tikai slikti paveikts darbs, nevis slikts cilvēks.”

PSIHOLOĢIJAskolas

Ieva Kimonte

Konflikti darba vietāKonflikti ir neizbēgama dzīves sastāvdaļa, to-mēr tie spēj sagādāt mums patiešām nepatī-kamus brīžus. Lai arī pieņemam, ka nevienam neizdodas savu ikdienu pavadīt pilnīgi bez jebkādām domstarpībām ar kolēģiem vai va-dību, sadarbības partneriem un piegādātā-jiem. Tomēr, ielūkojoties šajā tēmā mazliet dziļāk, iespējams rast veidus, kā konflikta si-tuācijas darīt kaut mazliet jēgpilnākas, cerot uz aizvien veiksmīgākiem risinājumiem.

Konfliktu biežākie cēloņi – TOP 31. Pārpratumi un neskaidri nolūki, gaidas.

Lai arī darba vietā katram ir sava atbildība un darba uzdevumi tiek noteikti pat darba līgumos, realitātē ar patieso skaidrību viss bieži ir citādāk. Nereti cilvēki uzņemas atbildību par papildu pie-nākumiem gan kopīgu mērķu labā, gan arī tāpēc, ka nespēj atteikt kolēģiem vai vadībai. Turklāt bieži vien vadība nav gana skaidri noteikusi, ko vēlas no saviem darbiniekiem un kādas ir prioritātes, ja jāveic


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

vienlaikus vairāki pienākumi, kas ikdienā dau-dziem vairs nav retums.

2. Darbības dziļākās jēgas un mērķu neizpratne.Nereti darba vietās nav skaidri definētu mērķu

un iekšēju motivāciju raisoša pamatojuma. Ja kat-ram komandas dalībniekam ir sava izpratne par notiekošo un vadītājam vēl cita, tad sadursmes ir neizbēgamas, jo sevišķi, kad tuvojas kādi atskaišu iesniegšanas termiņi.

3. Apzināta rīcība, lai otru negatīvi ietekmētu, jo ir grūtības runāt atklāti par nepatīkamo vai nepada-rīto.Ne vienmēr konflikti ir pilnīga nejaušība, un ne

vienmēr visi konfliktējošie ir vienlīdz gatavi patie-šām meklēt risinājumu. Bieži šādās situācijās ir ie-saistīti kādi neatklāti nolūki vai iepriekšēji konflikti, pieņēmumi par otru, kas neļauj situāciju risināt un sadarbību padara tikai aizvien nepatīkamāku.

Konflikta risināšanas gaita1. Noskaidro, kas ir noticis. Ievāc faktus, mazāk

koncentrējoties uz emocijām un notikumu in-terpretācijām.

2. Situācijas analīze: centies saprast visu iesaistīto cilvēku motivāciju un skatījumu – ļoti bieži tajā arī slēpjas konflikta risinājuma atslēga.

3. Saproti, ko gribi panākt. Ja pašam ir skaidrība par savām interesēm un spēja to skaidri pateikt otram, tas ļoti palīdz virzīties procesā uz priekšu un neiestrēgt liekos cīniņos.

4. Rīkojies. Jebkāda procesa virzību nosaka rīcība. Tikai pieredze ļauj kaut ko secināt un dod infor-māciju par iespējamo risinājumu, ko kopā rast.

5. Izvērtē situāciju un pārbaudi savu skatījumu. Pieredzei ir vislielākā vērtība, kad mēs no tās spējam paņemt kādu secinājumu par sevi un to, ko šī situācija man ir devusi, lai nākamā reize būtu veiksmīgāka.

Praktisks uzdevums no izaugsmes treneres un uzņēmējas Artas Birumas darbarīku klāsta, ko viņa piedāvāja pedagogiem Radošuma pils iedvesmas nometnē 2014. gada vasarā.


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

Nav viegli iejusties otra cilvēka situācijā un sa-prast viņa nolūkus. Tomēr, pielietojot šādu un lī-dzīgus praktiskos vingrinājumus – rīkus, iespējams attīstīt savu izpratni par situāciju. Tas arī palielina iespēju rast kādu noderīgu risinājumu vai arī citreiz izvēlēties piemērotāku stratēģiju jau pašā sākumā.

Uzdevuma piemērsSituācija. Vadītājs skolā liek rakstīt klasē izman-

totās metodes, tāpēc skolotājs ir ļoti neapmierināts un to nedara vairāku sevī pamatotu iemeslu dēļ. Abi konflikta dalībnieki jūtas slikti. Piemērs ir uzrakstīts atbilstoši skolotāja skatupunktam (skolotājs aizpil-dīja tabulu).

Jautājumi Mūsu piemērs Tavs piemērsKāds viņš/viņa ir? Mans vadītājs ir agresīvs un mani

nepatiesi apvaino nolaidīgumā. Īs-tenība tas ir viņš, kas nepateica, ka man jau šonedēļ būs vēl arī jāpiere-ģistrē savas darba metodes klasē.

Kā viņš jūtas? Viņš jūtas dusmīgs, ka es neesmu izdarījis to, ko viņš gribēja. Viņš arī jūtas nomākts, ka viņa iecerētais plāns skolā var neizdoties, ja viņam nebūs pietiekami daudz informāci-jas no kolēģiem.

Kā viņš redz mani? Es noteikti viņam liekos kā neuz-manīgs sliņķis, kas nesaprot uzdo-tā jēgu un izvairās.

Kā man tas liek justies? Es jūtos slikti, ka atkal neesmu kaut ko izdarījis, kā nepieciešams. Man arī ir sajūta, ka esmu jau tā ap-krauts ar darbiem, ka man tagad ir ļoti grūti atrast vēl vietu kādām citām lietām, it sevišķi, ja es tajā neredzu jēgu.

Secinājumi un jēgaPēc analīzes veikšanas skolotājs labāk izprot di-

rektora agresijas iemeslu. Tiek atklāts iespējamais konflikta cēlonis – neizpratne par uzdotā jēgu. Tas dod iespēju motivēt skolotāju darbam, skaidrojot uzdevuma mērķus un nozīmi. Katrs pats sev var uz-dot jautājumus: „Ko man dod noskaidrotā informā-cija? Ko es tālāk ar to varu darīt?”

SOSIr situācijas, kurās vienkārši nav laika analizēt –

uzreiz jārīkojas. Ko darīt?– Nesteidzies ar secinājumiem. – Iedomājies, ka tu nevari zināt visus patiesos no-

lūkus un cēloņus šim konfliktam, tomēr ar laiku, gūstot jaunu pieredzi un skatījumu, tu varēsi, ie-spējams, saskatīt tajā jēgu.

– Atbildi diplomātiski, paturot iespēju mainīt savu viedokli vai uzvedību, situācijas izpratnei papla-šinoties vai mainoties pašai situācijai. Piemēram, ņemot vērā to, ko zinu, es rīkotos šādi… , jo… Ja tu vēlētos no manis citu rīcību, man būtu labāk jāiz-

prot situācija.– Atklāti runā par savu nostāju, sajūtām un situā-

ciju – satraukumu, nepārliecinātību un informā-cijas trūkumu. Tas norāda uz nobriedušu per-sonību un gatavību sadarboties. Piemērs: „Man grūti saprast, ko manā darba ikdienā nozīmē šis lēmums, ko tas manā ikdienā maina. Šī neizpratne manī rada nedrošību un neskaidrību, kas no manis tieši tiek gaidīts.”

– Izsaki ne tikai negatīvo, bet arī iespējas un pozi-tīvo, ko var gūt no šīs situācijas. Piemērs: „Es līdz galam vēl nepiekrītu tam, ka šis lēmums palīdzēs mums risināt problēmu komunikācijā ar vecākiem, tomēr tas varētu būt kā pirmais solis, lai noskaidro-tu, ko mēs tiešām varam darīt.”

– Esi gatavs uzklausīt otru un noskaidrot neskaid-rības. Ja kādam tavi jautājumi šķiet muļķīgi, at-ceries, ka nav muļķīgu jautājumu – ir tikai muļ-ķīgas atbildes. Ja jautājums šķiet muļķīgs, ir liela varbūtība, ka radies pārpratums. Ja tas laikus tiek noskaidrots, palielinās iespēja, ka būs labs rezul-tāts.


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

– Runājot ar otru, ņem vērā – jo vairāk turēsies pie faktiem un savām izjūtām, jo lielāka iespēja ot-ram saprast, kāpēc tu runā un rīkojies tā, kā tu to dari. Biežākā konflikta risinātāju kļūda ir runāt par otra personību, rīcību un pieņēmumiem par otra rīcības cēloņiem. Tas ir slazds, kas ved tikai dziļāk konfliktā, jo tad tiek ierosināta vēlēšanās aizsargāties, nevis reāli koncentrēt uzmanību uz risinājumu.

Pateikt nē bez apvainojumiemKonfliktu cēlonis un neskaidrības var slēpties arī

grūtībās atteikt. Kā es varu atteikt kolēģim? Nereti mēdz būt situācijas, kurās cilvēki ir apņēmušies pa-veikt neiespējami daudz, tādējādi neapmierināti ir gan viņi paši, gan arī kolēģi, kas rēķinās ar šo darbu izpildi.

3 veidi, kā pateikt nē

Atteikuma veids Būtība Piemērs Kad to vislabāk pielietot?

Pamatots nē Mēs sakām nē un īsi iz-klāstām savu patieso at-teikuma iemeslu.

Es nevarēšu to izdarīt, jo tuvākajās dienās būšu ļoti noslogots ar citiem darba uzdevumiem.

Efektīvi gadījumā, ja mums ir tiešām nopietns atteikuma iemesls un mēs esam gatavi atklāti to pateikt.

Mans piemērs:

Kompromisa nē Mēs sakām, ka principā mēs varētu izpildīt lūgu-mu, bet ar tādiem nosa-cījumiem, kas mums ir ērti.

Es nevaru to izdarīt šo-dien, bet es to varētu iz-darīt rīt.

Šis atteikuma veids ir efektīvs tajos gadījumos, ja mēs patiesi esam ga-tavi palīdzēt izpildīt lū-gumu, bet ar citiem no-teikumiem.

Mans piemērs:

Atbruņojošais nē Sākot atbildi ar jā, mēs mazinām sarunu biedra pretreakciju un paveram iespēju diskusijai.

Jā, es varētu tev piekrist, ka tas nav viegli, varbūt pat citā situācijā mēs va-rētu vienoties par citu risinājumu, tomēr šobrīd man tev jāsaka nē.

Īpaši efektīvs situācijās, kad svarīgas ir attiecības ar to, kam jāatsaka.

Mans piemērs:

Konflikta risināšanas pirmais solis ir vēlēšanās un gatavība to darīt. Bez tā arī lieliskas metodes strādās tikai daļēji. Tomēr, ja konfliktā kaut vai viena puse sāk apzināties, kas tur patiesībā notiek, tad šai si-tuācijai ir lielas iespējas kādreiz mainīties, jo mūsu izpratne lielā mērā nosaka to, kā mēs rīkojamies. Piemēram, ja mēs skaidri redzam, ka priekšnieka dusmas ir saistītas ar viņa paša satraukumu par viņa

sniegumu, diezin vai mēs jutīsimies tik ļoti sāpināti par viņa kritiku – drīzāk jutīsim līdzi un, iespējams, pat izdomāsim veidu, kā viņu atbalstīt šajā saspring-tajā laikā, kas arī ietekmē viņa attieksmi pret mums pašiem. Mūsu visu attiecības ir kā adījums, kurā ne-var viss palikt pa vecam, ja arī tikai viens diegs ir iz-domājis iet citu ceļu ☺


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

Dr. Nika Beilisa, Kembridžā praktizējoša terapeita un skolu konsultanta, komentārs – speciāli Skolas Psiholoģijai:

„Saskaņā ar psiholoģiskās labklājības pētījumiem daudzpusība un drosme ir veselīgākās kvalitātes, ko sevī var attīstīt, – tās noder jebkurā dzīves sfērā un situācijā. Šīs kvalitātes mums palīdz pielietot pārējās prasmes un īstenot citas mūsu kvalitātes. To ņemot vērā, kad saskaramies ar konfliktiem un viedokļu atšķi-rībām darba vietā, ļoti noderīgi ir censties būt vienlaikus drosmīgam, bet arī ļoti elastīgam. Tas lielā mērā ietver spēju būt radošiem. Piemēram, kādus risinājumus varētu piemērot, lai būtu iespējams apmierināt abas puses? Varbūt rodas idejas par risinājumiem, kas iepriekš nav tikuši pielietoti un apskatīti?

Laiku, ko nereti veltām, lai aizstāvētu savu sākotnējo nostāju, noteikti lietderīgāk ir pavadīt, radot alter-natīvus veidus, kā rast abām iesaistītajām pusēm pieņemamus un derīgus risinājumus.

Vienmēr vērtīgi paturēt prātā, ka bieži mēs neizprotam otras puses patieso motivāciju, kas liek šādi rīkoties. Tie var būt gan apzināti, gan neapzināti iemesli. Var izrādīties ļoti vērtīgi iejusties otra ādā, labāk saprotot otra motivāciju. Turklāt svarīgi arī ieklausīties sevī un saprast, kas ir mana paša motivācija un kas tad īsti ir tas, kas rada nevienprātību, satraukumu un liek justies slikti.”

PSIHOLOĢIJAskolas

Inga Raškova, skolotāja,

Mg. philol.

Neefektīvas skolēnu un skolotāju sadursmju risinājuma stratēģijas

Sadursmes starp skolēnu un skolotāju ir ikdienišķa un ļoti svarīga pedagoģiskā procesa daļa. Tās izriet no abu pušu vecuma – un tāpēc zināšanu, prasmju un pieredzes atšķirībām. Skolotājs vēlas un ir gatavs strādāt, bet skolēns tieši tajā brīdī nav darbam gatavs: grozās, skatās apkārt, sarunājas, darbojas ar telefonu vai dara ko citu, kas mācību stundā nebū-tu jādara. Protams, skolotājs jūtas nepatīkami, dažreiz ļoti nepatīkami, tomēr viņš savalda savas emocijas un ar dažādiem pedagoģiskiem paņēmieniem cenšas sasniegt abām pusēm svarīgo mērķi – mācīties.

Viens no skolotāju nepatīkamo izjūtu un konfliktu ar skolēniem cēloņiem slēpjas ne-efektīvi risinātās sadursmēs. Neefektīvi risinātu skolēna un skolotāja sadursmju īpašības: pedagoģiski korekta skolotāja rīcība; sasniegtā mērķa nenoturīgums; skolotāja nepatīkamo izjūtu intensitātes saskarsmē ar skolēnu pastiprināšanās. Skolotāja izjūtas joprojām aicina apstāties un padomāt. Šoreiz padomāsim par uzvedību jeb par to, ko sadursmju gadījumā dara skolēni un ko – skolotāji.

Cilvēka uzvedības efektivitāte ir cieši saistīta ar viņa izjūtām

Kā puķe nevar ziedēt ziemas salā, tā arī cilvēks nevar sekmīgi darboties, kamēr iekšēji nav tam ga-tavs – nejūtas labi. Protams, cilvēkam ir saprāts un gribasspēks, tāpēc viņš var neņemt vērā savas izjūtas un darīt to, kas jādara, arī tad, kad jūtas nepatīkami. Tikai šādā noskaņā paveiktais neļauj just prieku un gandarījumu par darbības rezultātu. Ir atvieglojuma sajūta („Fūū, beidzot tas padarīts!”), bet ne prieks par paveikto un vēlme šo pašu darbību atkārtot vēl

un vēl. Patīkamās izjūtas ir nepieciešamas ne tikai kā jebkuras darbības avots, bet arī kā tās turpinājumu motivējošais faktors.

Skola, protams, nav rotaļu laukums, kur katrs var darīt, ko vēlas. Mācību darbs gan skolēniem, gan skolotājiem nozīmē arī kādus pienākumus vienam pret otru. Ir reizes, kad ir grūti vai neizdodas saska-ņot skolotāja „man patīk, es zinu, ka tev arī patiks, pamēģini…” ar skolēna „es negribu, man nevajag”. Tad izpratne par cilvēka uzvedības saikni ar viņa iz-jūtām var palīdzēt saprast, kāpēc skolotāja pedago-ģiski korekta rīcība vēlamo mērķi tomēr nesasniedz.


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

Neefektīvas uzvedības būtībaCilvēka uzvedības avots ir viņa izjūtas, un tai

vienmēr ir kāds mērķis. Dažreiz mērķi ir divi: apzinā-tais un neapzinātais. Piemēram, cilvēks grib izpildīt kādu pienākumu, bet viņa iekšējā izjūta ar apzinā-to mērķi nesaskan – gribas skatīties TV. Rodas iek-šēja pretruna, ko var risināt dažādi: apspiest izjūtas un darīt to, kas jādara, vai ļauties savām izjūtām un atlikt pienākuma izpildi uz vēlāku laiku. Abos gadī-jumos cilvēka uzvedība ir neefektīva: cerētais prieks un gandarījums par paveikto nav pilnīgs. Pirmajā gadījumā pienākuma izpilde prasa tādu piepūli, ka pēc uzdevuma izpildes cilvēkam nav vairs spē-ka priecāties, viņš jūt tikai atvieglojumu („fūūūū, beidzot!”). Otrajā gadījumā cilvēks nevar pilnībā atslābināties un pilnā mērā baudīt atpūtas mirkli, iekšējais nemiers un domas par vēl darāmo traucē priecāties par interesantu pārraidi.

Abiem cilvēka uzvedības variantiem ir emo-cionālas reakcijas īpašības: personīgo izjūtu un domu neapzināšanās, apgrūtināta uzvedības va-dāmība un tās atkarība no kādiem ārējiem fakto-riem. Pēdējais izpaužas kā cilvēka izjūtu atkarība no gadalaika, laika apstākļiem, arī citu cilvēku uzvedī-bas atbilstības vai neatbilstības tam, ko cilvēks vēlas un gaida, un spēcīga vēlme glābt pasauli vai izdarīt tajā – arī citos cilvēkos – kādus labojumus.

3 uzvedības stratēģijas: bēgšana, uzbrukums, tuvināšanās

Šāda neefektīva, emocionālās reakcijās uz ko patīkamu vai nepatīkamu balstīta uzvedība ilgākā laika periodā var kļūt par grūti maināmu cilvēka dzīves un darba stilu, kurš ļoti apgrūtina viņa apzi-nāto mācību, darba un citu sociāli svarīgu mērķu sasniegšanu. Šādos gadījumos runā par cilvēkam raksturīgām uzvedības stratēģijām: bēgšana, uzbru-kums un tuvināšanās. Tās var tikt izmantotas visās cilvēka dzīves jomās, tāpat var būt raksturīgas tikai kādai noteiktai dzīves jomai. Turpmāk par neefektī-vu uzvedības stratēģiju izpausmi skolēnu un skolo-

tāju sadursmēs, kad abu pušu vēlmes, kas saistītas ar apzināto mērķi – mācīties, nesaskan.

Uzdevums Turpmāko uzvedības stratēģiju aprakstā pamē-

ģiniet saskatīt savus skolēnus un sevi pašu. Kura no uzvedības stratēģijām vairāk raksturīga skolēniem, kura – skolotājiem? Kāpēc tā?

BēgšanaBāzes emocijas: bailes, trauksme līdztekus spē-

cīgai, grūti vadāmai domāšanai par nepatīkamo iz-jūtu izraisītāju. Šādi ievirzītai domāšanai tendence turpināties vēl labu laiku pēc sadursmes atrisināju-ma, arī cilvēka brīvajā laikā, pat naktīs.

Ķermeņa valoda: acis pavisam aizvērtas vai no-laisti plakstiņi; skatiens novērsts vai cieši piesaistīts kaut kam emocionāli neitrālam vai patīkamākam; slēgtās ķermeņa pozas; ķermenis tiecas aizslēpties aiz kāda priekšmeta (mēbelēm, durvīm, sienas, cita cilvēka u.c.) vai vismaz pagriezties sāniski pret nepa-tīkamo izjūtu izraisītāju.

Novērojamās emocionālās reakcijas: neklausās, neskatās, nerunā, neatbild, nesaka, nepiedalās, ne-atnāk vai nokavē, nepieraksta, neizpilda, neatzīmē, neatšķir, nepārbauda, nesagatavo, neiemācās, ne-apmeklē, aiziet, aizskrien, pamet, pazaudē, neiepa-zīstas, nepasveicina, neatzīstas, neiegādājas, nepa-raksta, neinformē, neuzņemas atbildību utt.

Apziņas reakcijas: ļoti nepatīkamu izjūtu gadīju-mā visi psihiskie procesi (domāšana, atmiņa, uzma-nība, uztvere, emocijas) vērsti uz nepatīkamo izjūtu izraisītāja izziņu, bet tikai tā negatīvo izpausmju as-pektā, pozitīvās izpausmes apzināties grūti; intensi-tātes ziņā ne tik nepatīkamu izjūtu gadījumā psihis-ko procesu nenoturīgums, apgrūtināta darbība un mētāšanās no nepatīkamā uz ko citu – patīkamāku.

Verbālās reakcijas: balss klusa, izruna neskaidra, saraustīta; iepriekš minēto reakciju nosaukums vai paplašināts apraksts un to racionalizācija (izskaidro-jums, pamatojums, argumentācija); arī mānīšanās, melošana.

Galvenā šādas uzvedības īpašība – nepatiesums: cilvēka vārdi saka vienu, bet viņa uzvedība liecina pavisam par ko citu. Tāpēc cilvēka runa var būt sa-skarsmes mērķim pilnīgi atbilstoša, bet saskarsmes partneri nepārliecina, drīzāk otrādi – kaitina.

UzbrukumsBāzes emocija: ilglaicīgā vai ļoti spēcīgā emocio-

nālā diskomfortā pamatotas dusmas kopā ar izteik-tu nevēlēšanos, pat nespēju apzināties situācijas


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

būtību un ļoti spēcīga vēlme vismaz kliegt, ja ne darīt kaut ko fiziski.

Ķermeņa valoda: sejas sārtums, ļoti ciešs un no-turīgs acu skatiens tieši otra cilvēka acīs, sakniebtas lūpas, saspringti sejas un ķermeņa muskuļi, stingas ķermeņa kustības, ķermeņa apjoma un pozas pārā-kuma demonstrējums nepatīkamo izjūtu izraisītā-jam, fiziskā saspringuma atslābināšanas grūtības arī pēc sadursmes atrisinājuma.

Novērojamās emocionālās reakcijas: fizisks kon-takts ar nepatīkamo izjūtu izraisītāju vai viņam piederošu priekšmetu, arī fiziska apturēšana, saval-dīšana; var būt cilvēka vai kādu priekšmetu sišana, pagrūšana, grūstīšana, purināšana, speršana, knieb-šana, košana, skrāpēšana, laušana, bojāšana; var būt arī ļoti enerģiska zīmēšana, švīkāšana, dažādu ska-ņu radīšana ar priekšmetiem.

Apziņas reakcijas: uzmanības un uztveres pilnīga piesaiste nepatīkamo izjūtu izraisītājam vai kādai ar viņu saistītai lietai, kas notiek ar citu apziņas proce-su apgrūtinātu darbību vai to pārtraukumu, līdz brī-dim, kamēr cilvēka emocionālais komforts tiek at-jaunots un rodas vismaz emocionāls atvieglojums, ja ne miers.

Verbālās reakcijas: var būt divējādas – atklātas un slēptas. Atklātās verbālās reakcijas ir skaļas, ar ļoti iz-teiktu izrunu, tās veido emocionāli nepatīkami vār-di, izteicieni, skaņas. Slēptās verbālās reakcijas ārēji ir saskarsmes situācijai pilnīgi atbilstošas, pieklājī-gas, laipnas, bet otrs cilvēks tās uztver ar nepatiku, noraidījumu vai atklātu – vismaz verbālu – pretuz-brukumu.

Galvenā šādas saskarsmes īpašība – neapzinātā mērķa (emocionāla otra cilvēka ietekmēšana) sa-sniegšana, vienlaikus apzinātais mērķis (mācīšanās) sasniegts netiek vai sasniegums nav noturīgs.

TuvošanāsBāzes emocija – interese kopā ar visu organisma

fizisko sistēmu un apziņas procesu līdzsvarotu, no-turīgu un efektīvu darbību pat tad, ja nākas pārva-rēt kādas grūtības. Cilvēks ne tikai vēlas, bet arī var sasniegt gan apzinātos, gan neapzinātos uzvedības mērķus. Viņa prieks un gandarījums par paveikto ir

tik spēcīgs, ka rada cilvēkā vēlmi darīt ko līdzīgu vēl un vēl. Viņa emocijas spēj ieinteresēt, aizraut arī ci-tus.

Tomēr arī šajā gadījumā iespējami nepatīkami pārsteigumi: emocionāla izdegšana, cilvēka intere-šu, personiski nozīmīgu attiecību koncentrēšanās tikai šajā patīkamo nodarbju jomā, kamēr pārējās, mazāk patīkamās, var tikt izmantotas citas uzvedī-bas stratēģijas, darbaholisms un emocionāla pieķer-šanās, pat atkarība no tiem cilvēkiem, kuri kļūst par patīkamo izjūtu izraisītājiem (mīļākais skolotājs un mīļākie skolēni).

Secinājumi1. Neefektīvas uzvedības pamats – personīgo emo-

ciju neapzināšanās.2. Neefektīvas uzvedības īpatnība – apgrūtināta

vadāmība, korekcija.3. Neefektīvas uzvedības rezultāts: apzināto sa-

skarsmes mērķu sasniegšanas atkarība no ārējās vides atbilstības vai neatbilstības skolēna/skolo-tāja vēlmēm; neapzināto mērķu sasniegšana ar sevis vai citu cilvēku emocionālu izmantošanu.

4. Neefektīvas uzvedības rezultāti ilgtermiņā: kon-flikti attiecībās ar citiem, arvien vairāk nepatīka-mu emociju, emocionālā vardarbība pret sevi un/vai citiem, arī psihosomatiskas veselības problēmas.

5. Iespējamais risinājums: personīgo emociju apzi-nāšanās, to vadības prasmju apguve, saskaņojot tās ar cilvēka domāšanu un runāšanu. ■


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.PSIHOLOĢIJAskolas

Iveta Pudāne,Mg. paed.,

izglītības metodiķe PII

Lotte Blogs: www.pudane.wordpress.com

Vai skolotājam obligāti kaut kas ir jāiemāca bērniem?Vasarā biju kādas lauku skolas 9. klases izlaidumā. Absolventu klasē nebija daudz, laikam septiņi. Izdzirdot par šādu skolēnu skaitu, ikkatrs Rīgā strādājošs skolotājs pie sevis nospurdz: „Te jau zināšanas katram var ieliet ar karotīti – un būs teicam-nieki vien!” Izrādījās, ka lauku skolas zinību apguves realitāte tāda nav. Apbalvo-šanas laikā katram absolventam tika nosaukta viņa eksāmenu vidējā atzīme. Tas priecīgo notikumu padarīja mazliet skumju, jo tikai vienam klases skolēnam vidējā atzīme bija 8, pārējiem – starp pieci un seši. Jāatzīst, ka bija neērti. Jo ko gan ar šādu atzīmju izdaudzināšanu vēlējās panākt skolas vadība? Parādīt, cik bērnu sekmju, tātad – zināšanu, līmenis zems vai skolotāju nespēju sekmīgi izglītot septiņus bēr-nus? Skolotājs tomēr ir apguvis savu profesiju ar viscēlāko mērķi – mācīt bērnus. Ja ar tik mazu bērnu skaitu klasē vērtējums ir tik zems, rodas pamatots jautājums: kas par to atbildīgs?

Skolotāja galvenais uzdevums ir iemācīt, kā mācīties

Pēc manām domām, skolotājs tāpēc ir izvēlē-jies šo dievišķo profesiju, lai mācītu un iemācītu. Ja es kā pedagogs jūtu, ka bērnus neiedvesmoju un viņi pie manis nekļūst gudrāki, tad zaudēju savu sū-tību, pašu galveno, kā dēļ vispār strādāju šo darbu. Es kā pedagogs noteikti nedrīkstu strādāt neiemā-cot. Ja mācību tēma nav skārusi bērna jūtas, tā ne-iesakņojas. Skolotāja galvenais uzdevums ir iemācīt, kā mācīties. Skolēna panākumiem ir jābūt skolotā-ja enerģijas avotam un dzinulim – mācīt vēl labāk. Skolotājam pašam visu dzīvi ir jāmācās. Jāmācās un jāaug līdzi savam mācību priekšmetam. Ja pats neesi ieguldījis darbu un jūti, ka nevari iedot skolē-nam vislabāko, jāizvērtē, vai skolotāja darbs tiešām ir sirdī. Jo pedagoga dvēsele ir atvērtāka, jo bērna sirdij vieglāk tai pieķerties. Jo bērna sirdij vieglāk pieķerties, jo vieglāk no šāda pedagoga mācīties. Jo vieglāk mācīties, jo lielāka kļūst interese, gribas uzzināt vēl un vēl. Jo vairāk gribas uzzināt, jo vairāk zini. Pedagoga un bērna veiksmīga mijiedarbība ir tā, kas izglīto, virza un dod pozitīvu rezultātu.

Skola ir tikai papildinājums vecāku mācībām

Viens no pasaulē labākajiem ekspertiem jautā-jumos par uzņēmuma vadīšanu, maksimālu pašrea-lizāciju un personīgo meistarību, bestselleru autors Robins S. Šarma grāmatā Ģimenes dzīves gudrība, kā izaudzināt garīgi spēcīgu cilvēku (izdevniecība Avots,

2009) gan uzsver, ka skola ir tikai papildinājums ve-cāku mācībām. Šajos laikos, kad vecākiem ir pārāk daudz darāmā, vienkāršāk nedarīt neko un cerēt, ka skola iemācīs bērniem visu to, ko vecāki viņiem iemācītu, ja vien nebūtu tik aizņemti. Ne velti ir tei-ciens, ka labākā dāvana, ko var dot bērnam, ir savs laiks. Vecākiem visbiežāk laika nav... Bet mācīšanās norit no brīža, kad cilvēks pamostas, līdz brīdim, kad vakarā aizmieg. Internetā kāda mamma rakstījusi: „Nedomāju, ka skolotājam jābūt visvarenam mana bērna audzinātājam...” Nākas atzīt, ka šodiena visiem ir steidzīga, skrejoša, naudu pelnoša. Nenoliedzami, savā ziņā tas tiek veikts samērā cēlu mērķu vārdā – savu bērnu pienācīgai audzināšanai un izglītošanai. Tomēr – kas tad īsti slēpjas aiz vārdiem pienācīga au-dzināšana un pienācīga izglītošana? Bieži vien vecāki sevi māna, domājot, ka ar finansiālo nodrošinājumu būs nodrošinātas visas bērna vajadzības un vēlmes. Protams, mēs bērnam esam vēlējuši tikai to labāko – bērnudārzu ar vislabākajām atsauksmēm, mācī-bas prestižā skolā un daudzveidīgu interešu pulciņu klāstu. Pēc vecāku domām, no šī brīža problēmām vairs nevajadzētu būt, jo viss ir saorganizēts tā, ka bērnam atliek vienīgi mācīties un gūt vislabākos re-zultātus, lai visi būtu apmierināti un laimīgi. Tiklīdz secinām, ka bērnam mācības nepadodas, interešu pulciņi sāk neinteresēt, – ko mēs darām? Pirmais – meklējam vainīgos! Skolotājs nav iemācījis, sko-lotājs nav ieinteresējis, skolotājs nav atradis pieeju utt. Nenoliedzami, skolotājs ir mācījies pedagoģiju, arī psiholoģiju, un šaubu nav, ka liela daļa pedago

http://www.pudane.wordpress.com


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

gu lieliski prot strādāt ar bērniem un zina vislabākās metodes, kā sasniegt vēlamos rezultātus. Bet – ja vecākiem godīgi jāizvērtē, kādu ieguldījumu paši devuši sava bērna izglītošanā, neminot to, ka izvē-lējušies viņam labāko bērnudārzu/skolu/pulciņu/grāmatu...

Kopības sajūtaPar piemēru prātā ataust mana bērnība. Augu

līdzīgi latviešu rakstnieces Annas Brigaderes An-nelei. Atceros – un uzreiz ataust tā mīļā sajūta. Ka ir savs koks mežā, ar kuru parunāties, sava puķe, kuru pasmaržot, bet nenoplūkt, mīļie vecāki un vec-vecāki, kuri allaž pie darba – strādīgi, audzinoši un dzīvesgudri... Ikdienas izziņas procesos, lai iepazītu plašo pasauli, tika izmantotas visas maņas: redze, dzirde, oža, garša un tauste. Pienākuma apziņa vei-dojās, pieskatot mazo brāli, aprūpējot cālīšus, kuri tikko šķīlušies, un pusdienlaikā pārsienot pļavā go-vis. Smadzeņu darbība aktivizējās, aktīvi kustoties, piepalīdzot vecvecākiem mājas darbos un ēdot ve-selīgu pārtiku, lielākoties pašaudzētu. Vitamīni tika uzņemti ar tikko no krūma rautām ogām, mežā sa-lasītām svaigām mellenēm, avenēm un zemenēm. Ģimenes kopības sajūta veidojās ikvakara sarunās. Dzimtas kopības sajūta – vasaras siena un rudens kartupeļu talkās. Un, lai arī visi bija aizņemti darbos, neatceros, ka kāds pieaugušais uz maniem jautāju-miem nebūtu atbildējis. Viss tika izstāstīts, pārru-nāts, parādīts.

Būt tādiem, par kādiem sapņojam būtOtra labākā dāvana (pēc vērtīgā laika, ko mēs va-

ram sniegt saviem bērniem) noteikti ir labs piemērs. Vai tieši tā pašlaik nepietrūkst mūsu bērniem? R. S. Šarma, akcentējot dabas nozīmi bērna dzīvē un uz-sverot vecāku līdzatbildību tā izglītošanā, raksta, ka laiks, ko mēs ar bērniem pavadām dabā, ir īpašs. Tas patiešām mūs satuvina un atraisa to labāko mūsu sirdīs. Es zinu, ka tas dara brīnumus viņu radošajā

augsnē... Labākais veids, kā iedvesmot savus bērnus attīstīties par tādiem cilvēkiem, kā mēs sapņojam, ir pašiem kļūt par tādiem, kādus mēs vēlētos redzēt viņus izaugam. Mēs mācām viņiem uzvedību ar savu uzvedību. Mūsu vērtības un pārliecības kļūst par viņu vērtībām un pārliecībām. Mūsu negatīvās rakstura iezīmes neizbēgami kļūs par viņu negatīva-jām iezīmēm. Mums vienmēr jāpatur prātā, ka mūsu bērni vēro katru mūsu soli. Ja mēs domājam, ka tās mazās acis, kas mūs vēro, netiek ietekmētas ļoti dziļi ar katru mūsu vārdu un rīcību, tad mēs mānām paši sevi.

Atgriezties pie pamatvērtībāmAtgūstot neatkarību un paveroties plašākam

redzeslokam, mēs – vecāki un pedagogi – tvē-rām jaunas audzināšanas un izglītošanas idejas un pieejas no Rietumiem, bet aizmirsām par sa-vējām. No mūsu dzīvēm sāka pazust mūsu pašu pamatvērtības. Aizmirsām, ka veiksmi nodrošina neatlaidīgs darbs un apņemšanās likt lietā visu to, ko gēni cilvēkam dāvājuši.

No pedagoģiskās pieredzes nākas secināt, ka mūsdienu bērni arvien vairāk nesadzird skaņas, ar grūtībām iemācās burtus un apgūst lasītprasmi. Kad bērns sāk apmeklēt bērnudārzu, vecāku prioritāte ir, lai bērns pēc iespējas ātrāk sāktu lasīt. Bet bērns ne-lasīs, ja nesaklausīs skaņas, taču skaņas nesaklausīs, ja nebūs apguvis pietiekami daudz priekšstatu par sadzīviskām lietām un priekšmetiem, dzīvo dabu un apkārtnes mācību. Turklāt taisnība – ja pirmsskolas periodā bērna izglītošanā vecāki neiesaistās nemaz, pedagogam vienam pašam teicamu rezultātu ir pa-grūti panākt. 25 bērniem nav iespējams ar karotīti ieliet zināšanas. Bērnudārza grupās un klasēs, kurās mācās daudz bērnu, skolotāji nespēj viņus nodroši-nāt nedz ar disciplīnu, nedz zināšanām. Katram bēr-nam ir savs temps un uztveres bloks, tāpēc nepie-ciešama individuāla pieeja. Lai kā negribētos, nākas vecāku sapulcēs uzsvērt, cik svarīgi līdztekus pirms-skolas mācību procesam arī mājās bērnus izglītot. Teju neapstrīdams ir fakts, ka skolotājs var kaut uz galvas stāvēt (labā nozīmē, protams!), bet, ja bēr-nam nav iekodēta apziņa mācīties un saprašana, ka izglītība ir svarīga viņa dzīvē, nepalīdzēs ne mācību priekšmeta skolotājs, ne privātskolotājs! Kāds mana bloga Par pedagoģiju cītīgs sekotājs stāstīja par savu vērojumu, sakot, ka „bieži vien problēma ir paši vecā-ki, jo vecāki nevar pārlēkt augstāk savam zināšanu un intelekta līmenim; ja vecāki paši nav mācījušies skolā cītīgi, tad diez vai varēs bērnam šādu apziņu radīt”.

Protams, ne visu vecāki paši var zināt, lai spētu palīdzēt savam bērnam. Tomēr gribētos novēlēt, lai vecāki ir modri par savu bērnu jau tad, kad tas


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

sāk bērnudārza gaitas. Rabīns Harolds Kušners ir teicis: „Es vēlos, lai pirms divdesmit pieciem gadiem kāds man būtu pateicis, ka dzīves jēga būs atrodama nevis manos profesionālajos panākumos, bet gan manu bērnu vērtību slīpēšanā.” Runāsim, stāstīsim, vērosim, apmeklēsim kopā teātrus, koncertus, zoo-loģisko dārzu un darīsim vēl simtiem lietu, lai papla-šinātu bērna redzesloku, atraisītu domāšanas spē-jas, rosinātu iztēli un fantāziju. Nav garantēts, ka tas tiešām atnesīs izcilus sasniegumus, bet ieguldītās pūles nekad nav veltas. Nekad! Mums – vecākiem – šķiet, ka rūpējoties, lai bērns būtu apģērbts, paba-rots un izgulējies, esam nodrošinājuši viņam gana daudz sava laika un uzmanības, taču no diendienā novērotās bērnu reakcijas nākas secināt – tas ir tikai

niecīgs, pavisam niecīgs iztikas minimums. Jo neno-liedzami, ka pieaugušais ir tas, kurš virza bērnu au-dzinošā un izglītojošā gultnē. Varam tikai priecāties, ja mūsu bērnu dzīves ceļā gadās skolotāji, kuri prot iedvesmot un virzīt pa veiksmīgas attīstības kāp-nēm, jo skolotājs ir Gaisma, kas spēj apgaismot ceļu tiem, kuri taustās savos meklējumos. Skolotājs ir ne-beidzams iedvesmas avots. Bet jāatceras, ka kalnā nekāpj tikai skolotājs un bērns, turpat līdzās kāpj arī vecāki, lai uzmundrinātu, iedrošinātu vai vienkārši turētu roku, sakot: „Tev viss izdosies!” Un izdosies. Noteikti izdosies, jo „dzīve nav nekas vairāk kā iespēju logi, kas savienoti kopā, lai izveidotu veselumu”, teicis R. S. Šarma. ■

Pedagogi atbalsta jauno atalgojuma modeli un tā turpmāko pilnveidi

Izglītības un zinātnes ministrijā piektdien, 31.oktobrī, notika pedagogu darba samaksas modeļa apro-bācijas vadības darba grupas kārtējā tikšanās ar pedagogu atalgojuma modeļa aprobācijā iesaistīto skolu koordinatoriem, lai pārrunātu pirmos secinājumus un turpmāk darāmo. Tajā aprobācijā iesaistītie pedago-gi pauda atbalstu pilna laika darba slodzes modeļa izstrādei un pilnveidei.

Tikšanās laikā ar skolu pārstāvjiem tika pārrunāti un analizēti skolotāju aizpildīto darba laika uzskaites veidlapu rezultāti, pārrunājot jautājumus par pedagogu slodzes veidojošajiem komponentēm, atšķirībām skolēnu skaita ziņās dažādās skolās, par risinājumiem skolēnu skaita ziņā nelielajām, gan lielajām skolām. Aprobācijas vadības darba grupa ir izveidojusi vispārējo mācību priekšmetu skolotāju amata apraksta pa-raugu, bet skolu direktori sadarbībā ar vietniekiem to pilnveidos atbilstoši darba lapu uzskaites analīzei.

Lielākajā daļā skolu modeļa aprobācija turpinās līdz novembra beigām, un decembra sākumā atsūtīs pilnveidotos amata aprakstus. Nākošā tikšanās plānota decembrī. Ministrijas speciālisti jau līdz šim ir vie-sojušies vairākās skolās un vizītes skolās arī turpinās.

36 stundu darba nedēļas aprobācijas procesā ministrija jau ir ieguvusi informāciju, kāds stundu skaits ir nepieciešams izglītības programmu īstenošanai atbilstoši atalgojuma modeļa formulā izmantojama-jiem nosacījumiem. Aprobācijas procesā tiek iegūta praksē pārbaudīta informācija par to, kādu pienākumu veikšanai pedagogi patērē proporcionāli visvairāk laika un cik bieži tos veic, piemēram, mācību un audzi-nāšanas darba plānošanai un organizācijai, skolēnu individuālo spēju attīstīšanai, sadarbības veidošanai ar ģimeni, ieguldījumam izglītības iestādes attīstībā.

No oktobra līdz decembrim notiek jaunā modeļa - pilna laika darba slodzes jeb 36 stundu darba ne-dēļas - aprobācija dažādu izglītības pakāpju skolās, kurā ir iesaistīti aptuveni 2000 skolotāju. Decembrī tiks izvērtēti aprobācijas rezultāti un veiktas nepieciešamās korekcijas. Savukārt aprobācijas otrajā posmā no 2015.gada janvāra līdz jūnijam izvēlētais modelis tiks aprobēts visās Latvijas izglītības iestādēs.

Kā jau informējām, IZM speciālisti ir izstrādājuši un piedāvājuši pedagogu darba samaksas aprēķina modeļa divus variantus - pāreja uz pilna laika darba slodzi un modeļa „nauda seko skolēnam” pilnveide. Pilna laika darba nedēļa ietvertu kontaktstundas, laiku mācību stundu sagatavošanai, skolēnu darbu labo-šanai un citiem pedagogu veicamajiem pienākumiem. Pedagoga veicamie pienākumi tiktu noteikti amata aprakstā.

36 stundu darba samaksas modelis neizslēdz darbu uz pilnu vai nepilnu slodzi, atkarībā no tā, kā izglī-tības iestādes vadītājs organizē darbu un nodrošina izglītības iestādi ar resursiem. Darba samaksas aprē-ķināšanai tiek izmantotas 36 stundas, kas tiek pieņemtas par pilna laika darba slodzi. Pedagogi varēs arī turpmāk strādāt nepilnu slodzi, kā arī vairāk par 36 stundām nedēļā, nepārsniedzot Darba likumā noteiktās 40 stundas nedēļā.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

Saskaņā ar iepriekšējā Ministru kabineta lēmumiem un šīs valdības deklarācijā noteikto uzdevumu līdz 2015.gada 1.septembrim ir jāizstrādā jauns pedagogu darba samaksas modelis, kas būtu aprēķina metodi-kā caurskatāms un ļautu efektīvāk pārvaldīt finanšu resursus.

Parlaments atbalsta ieceri centralizētā eksāmena svešvalodā vietā ļaut kārtot starptautiski atzītu pārbaudījumu

Saeima 30. oktobrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā, kas ļaus skolēniem centralizētā eksā-mena svešvalodā vietā izvēlēties kārtot starptautiski atzītu pārbaudījumu.

Atbalstītie grozījumi Vispārējās izglītības likumā ļaus izvēlēties izmantot, piemēram, TOEFL vai IELTS pārbaudījumus, informēja Saeimas Preses dienestā.

Liela daļa ārzemju augstskolu neatzīst Latvijas centralizēto eksāmenu rezultātus un prasa starptautiski atzītu sertifikātu. Lai jaunietim, kurš vēlas studēt ārzemēs, nebūtu divas reizes jākārto svešvalodas eksā-mens, likuma grozījumi paredz nodrošināt izvēli - kārtot svešvalodā centralizēto eksāmenu vai tikai starp-tautiski atzītas testēšanas institūcijas eksāmenu. Starptautiski atzītais sertifikāts apliecinās arī, ka nokārtots vidējās izglītības pārbaudījums. Izmaksas par starptautiski atzītas institūcijas eksāmenu būs jāsedz jaunie-tim pašam.

"Deputāti vienbalsīgi atbalsta ideju ļaut jauniešiem, kuri vēlas studēt ārzemju augstskolās, kārtot tikai vienu svešvalodas eksāmenu. Šāda iespēja kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas skolēniem jau pašlaik ir," iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ar likuma grozījumiem plānots uzdot Ministru kabinetam izstrādāt kārtību un kritērijus, kā notiks šāda pārbaudījumu aizstāšana. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai būs jāapstiprina saraksts ar tām starp-tautiski atzītajām testēšanas institūcijām, ar kuru sertifikātiem varēs aizstāt centralizēto eksāmenu rezul-tātus.

Izglītojamo skaitam nemainoties, resursu pedagogu algām 2015.gadam pietikšot

Ja nākamajā gadā izglītojamo skaits būtiski nepalielināsies, finansējums mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu darba samaksai 2015.gadā būs pietiekams, lai nodrošinātu pilnu finansējuma apmēru, šodien Ministru kabinetā informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji.

Tomēr tad, ja piepildīsies prognozes par izglītojamo skaita izmaiņām, papildus būs nepieciešami vēl 1,4 miljoni eiro pedagogu darba samaksas nodrošināšanai 2015.gadā, un šajā gadījumā pastāv risks, ka IZM nevarēs nodrošināt nepieciešamo finansējumu par tai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.

Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas (VISS) datiem uz šā gada 27.maiju kopējais izglītojamo skaits 1.-12.klasēs bija 207 311. Tāpat bija reģistrēti 43 123 pirmsskolas vecuma bērni un 28 154 profesio-nālās izglītības izglītojamie.

Finansējums 2014.gada septembrim - decembrim, atbilstoši izglītojamo skaitam, bija 111 540 990 eiro mērķdotācijas pašvaldībām un 1 819 401 eiro mērķdotācijas privātajām izglītības iestādēm veidā.

IZM apakšprogrammā "Dotācija privātajām mācību iestādēm" 2014.gada septembrim-decembrim un 2015.gadam atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam un nepieciešamības gadījumā, ja konstatētas būtis-kas izglītojamo skaita izmaiņas, salīdzinot ar 2014.gada 27.maiju, iesniegs attiecīgus priekšlikumus finan-sējuma izmaiņām.

Ņemot vērā pašvaldību iesniegto izglītojamo skaita (pirmsskolas vecuma bērni un 1.-12.klašu izglītoja-mie) prognozi uz 2014.gada 1.septembri un, pamatojoties uz 2013.gadā konstatētajām izglītojamo skaita svārstībām mācību gada beigās salīdzinājumā ar mācību gada sākumu, IZM ir veikusi provizorisku aprēķi-nu par papildus nepieciešamā finansējuma apmēru 2015.gadam un 2016.gadam.

Aprēķinos vērojama tendence, ka izglītojamo skaits mācību gada beigās (maijā) samazinās salīdzinā-jumā ar izglītojamo skaitu mācību gada sākumā (septembrī) un atkal pieaug jaunā mācību gada sākumā.

IZM prognozē, ka arī 2014./2015.mācību gada beigās izglītojamo skaits provizoriski varētu samazinā-ties par 1,3 % jeb 3194 izglītojamiem salīdzinājumā ar izglītojamo skaitu 2014./2015.mācību gada sākumā, bet izglītojamo skaits 2015./2016.mācību gada sākumā atkal varētu palielināties par 964 izglītojamajiem salīdzinājumā ar izglītojamo skaitu 2014./2015.mācību gada beigās.


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

Ņemot vērā minēto un to, ka pašlaik viena izglītojamā vidējās izmaksas vidēji gadā ir 1360 eiro, IZM secinājusi, ka indikatīvi 2015.gadam papildus būtu nepieciešami 1,4 miljoni eiro. Tomēr 2016.gadā plānots ieviest jaunu finansēšanas modeli, līdz ar to precīzi prognozēt nepieciešamo finansējuma apmēru nav ie-spējams.

Šādā situācijā IZM būs spiesta samazināt finansējumu par pedagogu papildu pienākumu un atbalsta pasākumu veikšanu, kas nepārsniedz 40% no mācību stundu plāna īstenošanai aprēķinātās mērķdotācijas, vai arī būs jāsamazina finansējuma apmērs speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu, internātskolu, speciālo internātskolu un Izglītības iestāžu reģistrā reģistrēto attīstības un rehabilitācijas centru uzturēšanas izde-vumiem, kas jau tā netiek nodrošināts pilnā apmērā. Pašlaik tas nodrošināts tikai 79,11% apmērā. Turklāt, lai nodrošinātu iepriekš minētā normatīva izpildi 100% apmērā, papildus nepieciešami 8,3 miljoni eiro.

Tomēr IZM norāda, ka pašvaldību iesniegtā informācija par prognozēto izglītojamo skaita pieaugu-mu uz 1.septembri atšķīrās no reāli VIIS apstiprinātā izglītojamo skaita. Ņemot par pamatu VIIS datus un pašvaldību prognozēto izglītojamo skaita pieaugumu, IZM prognozēja, ka mācību gada sākumā kopējais izglītojamo skaits pašvaldību vispārizglītojošās izglītības iestādēs salīdzinājumā palielināsies par 4158 iz-glītojamajiem, tomēr reālais izglītojamo skaita pieaugums bija 3153 izglītojamie.

IKVD: Jāievieš regulārs mācību stundu kavējumu uzskaites un novēršanas procesa monitorings

Reaģējot uz lielo mācību stundu kavētāju skaitu profesionālajās vidusskolās, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) uzskata, ka valsts līmenī būtu jāievieš regulārs mācību stundu kavējumu uzskaites un no-vēršanas procesa monitorings.

Ar šāda monitoringa palīdzību varētu apkopot informāciju par tiem profesionālās vidusskolas izglīto-jamajiem, kuri kavē vairāk nekā 20 mācību stundas semestrī un kuri nebija snieguši informāciju par neie-rašanās iemeslu vai iemesls nebija uzskatāms par attaisnojošu. Tāpat tas sniegs atbalstu pašvaldībām un izglītības iestādēm mācību stundu kavējumu uzskaitē un novēršanā.

Pašlaik izglītības iestādēm nav mehānisma, kā rīkoties, ja neattaisnoti mācību stundas kavē pilngadīgs izglītojamais. Ņemot vērā, ka profesionālās izglītības ieguve tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, aktuāls ir jautājums par efektīvu izglītībai piešķirtā finansējuma izlietojumu. Izglītības iestādes kavējumi ietekmē arī izglītības kvalitāti, jo Latvijā veiktā "OECD PISA 2012" pētījuma rezultāti norādīja, ka pastāv sakarība starp "intensīvu" kavēšanu un atpalicību mācību sasniegumos.

Tāpat būtu nepieciešams precizēt gadījumus, kad izglītības iestādei jāinformē pašvaldība par izglītoja-mo kavējumiem, kā arī noteikt, ka, ja izglītojamais vairāk nekā 20 mācību stundas semestrī nav apmeklējis profesionālās izglītības iestādi un nav izdevies iegūt informāciju, kādu iemeslu dēļ izglītojamais tā dara, tad izglītības iestādei rakstiski jāinformē pašvaldība, kura iesaistās problēmas risināšanā.

IKVD rosina aktualizēt Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos ieteikumus "Ieteikumi kārtības, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisno-joša iemesla neapmeklē izglītības iestādi, piemērošanai", tostarp apkopojot labu praksi un izglītības iestā-žu pieredzi neattaisnotu mācību stundu kavējumu uzskaitē un novēršanā.

Ņemot vērā, ka izglītojamo finansiālās problēmas ir būtiskākā izglītības iestāžu problēma neattaisnotu kavējumu uzskaites un novēršanas procesā, kā arī to, ka stipendijas ir nozīmīgs mācību stundu un nodar-bību apmeklējumu motivējošs apstāklis, būtu jāizvērtē iespēja pastiprināt valsts atbalsta mehānismu pro-fesionālās izglītības iestāžu izglītojamajiem ar ierobežotām finansiālām iespējām (no maznodrošinātām, sociāli nelabvēlīgām ģimenēm).

Jau ziņots, ka vismaz vienu mācību stundu nedēļā neattaisnoti kavē katrs trešais profesionālās izglītības iestādes izglītojamais.

Latvijas Ārstu biedrības atklāta vēstule par gaisa kvalitāti skolās 5.novembrī Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) nosūtījusi atklātu vēstuli jaunajiem veselības, izglītības un

zinātnes, ekonomikas ministriem ar aicinājumu rast risinājumu, kā uzlabot gaisa kvalitāti vispārizglītojošās mācību iestādēs.

LĀB norāda, ka telpās, kurās bērniem jāpavada ilgas stundas, nav nodrošināta pietiekama ventilācija. Mediķi atgādina, ka gaisa sastāvs tiešā veidā iespaido cilvēka fiziskās un garīgās spējas, ietekmē smadzeņu


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

darbību, apgrūtinot gan mācību procesu, gan darba ražīgumu. Skolu ēkās, kurās nav domāts par ventilāci-jas sistēmām, bērni ātri kļūst miegaini un viņiem ir grūti koncentrēties. Lai problēmu risinātu, Latvijas Ārstu biedrība plāno 2015. gada februārī Rīgas Stradiņa universitātē rīkot konferenci, kas analizētu sabiedrības veselības problēmas skolās ar uzsvaru uz telpu higiēnu un gaisa tīrību.

LĀB jau vairākkārt aktualizējusi šo jautājumu, organizējot nozares ekspertu diskusijas "Gaisa tīrība iekš-telpās un energoefektivitāte", aicinot atbildīgās ministrijas veikt veikt izmaiņas atbilstošos Ministru kabine-ta noteikumos, tostarp ēku gaisa apmaiņas normatīvu izstrādi, lai nodrošinātu obligātus standartus vismaz pirmsskolas un vispārizglītojošās izglītības iestāžu renovācijas un ekspluatācijas noteikumos.


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.METODISKIE MATERIĀLI

Audzinātāja stunda 4. klasē Nevēlamie svešinieki

Mairita Rimoviča, Ilūkstes 1. vidusskolas sākumskolas skolotāja

Mērķis:1. Apgūt drošības pasākumus, kas jāievēro, ja mājās un uz ielas atrodies viens. 2. Mācīties rīkoties un izvairīties no nepatīkamām situācijām, ja parādās nevēlami svešinieki, t.sk. dzīvnieki.3. Prast meklēt palīdzību, ja nokļūst nepatīkamā situācijā.

Stundas gaita1.Ievadsaruna

Ikdienā bieži nokļūstam situācijās, kad ir apdraudēta cilvēka drošība. Situācijas var būt dažādas, bet recepti kā rīkoties,visiem gadījumiem nav iespējams izsniegt. Tādēļ katram pašam jārūpējas par sevi, jāiz-sargājas no nepatīkamām situācijām un jādomā par savu drošību.

Stundā piedalīsies jauns draugs- kautrīgais zilonītis Džims, jo grib iemācīties, kā sevi pasargāt no nelai-mēm.

2. Filmas skatīšanās „Bērna personiskā drošība saskarsmē ar svešiniekiem uz ielas” 1. fragmenta noskatīšanās (izmantots materiāls no interneta skat.

www.youtube.com/watch?v=3bDnnc2VFV8 )

3. Diskusija-Vai filmā redzētā situācija bija bīstama?-Kas par to liecina?-Vai zēni rīkojās pareizi?-Kas nepatīkams var notikt?-Kas, jūsuprāt, bija jādara? (attīsim un paskatīsimies)

4. Filmas turpinājums par diviem zēniem, 2. fragmenta noskatīšanās (izmantots materiāls no interneta skat. www.youtube.com/watch?v=3bDnnc2VFV8 )

5. Grupu darbsBērni tiek sadalīti 3 grupās, katrai grupai tiek iedota krāsaina A4 vai lielāka krāsaina papīra lapa, uz kuras

ir uzrakstīti virsraksti. (Var izmantot jebkuru sadalīšanas veidu, piemēram, ar diegu palīdzību, kad skolotājai dūrē iepriekš

sagatavoti sasieti diegi, skolēni pieķeras katrs pie viena pavediena un, kad skolotāja atlaiž diegus vaļā , tad ir redzams skolēnu sadalījums pa grupām )

1. grupa. Raksta riskantās vietas, kur vienam neva-jadzētu iet.

„NEEJ!”

http://www.youtube.com/watch?v=3bDnnc2VFV8

http://www.youtube.com/watch?v=3bDnnc2VFV8 )


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

2. grupa. Raksta darbības, kas ir riskantas.

„NEDARI!”

3. grupa. Min cilvēkus, kuriem nevajadzētu pārāk ātri uzticēties

„NEUZTICIES!”

6. Darbu prezentācija, diskusija.Ir gūtas dažādas atziņas, ko un kā nevajadzētu darīt, tādēļ var sniegt palīdzību nepatikšanās nokļuvu-

šiem bērniem.

7. Darbs pāros - situāciju analīze. Katram pārim jāizstrādā rīcības plāns.

Liene izgāja pagalmā, viņai pēkšņi uzbruka svešs suns

Alīna pēc skolas, atnākot mājās, ir viena, pie durvīm zvana svešinieks un neiet prom

Andris mājās brauc ar autobusu viens, pieturā viņu uzrunā svešs vīrietis

Reiz Ivars ļoti vēlu pārradās no klases vakara, uz mājām viņam jāiet gar parku, kur bieži pulcējas dzērāji

Raitis redz, ka pa ielu pretī nāk spēcīgs puisis, kurš reiz viņam atņēma mobilo telefonu

Inesei uz ielas kāda sieviete piedāvā parādīt kaut ko interesantu un slepenu


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

Raivim uz ielas gados vecāki zēni draud un pieprasa naudu

Baibai, ejot pa ceļu, apstājas automašīna, kuras šoferis apņemas viņu aizvest mājās.

-Kas liecina par to, ka situācija ir bīstama?-Ko kritiskajā brīdī tu vari darīt pats?-Kas tev var palīdzēt? Skolēni veido domu zirneklīti!

Kurš man var palīdzēt?

Skolēni min piemērus, vecāki, pieaudzis cilvēks, policists u.c. Skolotāja atgādina, ka vecāku telefona numurs jāzina no galvas, kā sazvanīt policiju. Jāatceras, ka kritiskos brīžos nav jākautrējas lūgt palīdzību!

8. Iegūto zināšanu pārbaude. Skolēni individuāli pilda testu, izvēlas pareizo atbildi, to iekrāso vai pasvītro.

Tests„Nevēlamie svešinieki”

1.Ja mājās esmu viens *aizslēgšu durvis; *aicināšu ciemiņus un rīkošu ballīti.

2.Ja transportā esmu viens *uzsākšu sarunu ar svešinieku;


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

*apsēdīšos tuvāk vadītājam, konduktoram.

3.Nokļuvis briesmās *saukšu palīgā, skaļi kliegšu vai pat speršu un kodīšu; *kautrēšos bēgt, jo svešinieks jāklausa tāpēc, ka viņš ir pieaugušais

4.Ja pretī nāk svešs suns * paglaudīšu un samīļošu; *mēģināšu neveikt straujas kustības, izvairīšos no sastapšanās

5.Ja kāds svešinieks ir vairākkārt mani uzrunājis vai citādi aizdomīgi pret mani izturējies *noteikti izstāstīšu to vecākiem; *iepazīšos- pastāstīšu viņam kā mani sauc un kur es dzīvoju

9. Rezumējums un pašvērtējums.Kādas atziņas ieguva?Ko turpmāk ņems vērā?Ko ieteiks draugam?

Par darbu stundā skolotāja aicina izvēlēties sirsniņas - lielākās vai mazākās. Skolēniem ir jāpa-skaidro, kāpēc vērtēja savu darbu ar mazāko sirsni-ņu.

Skolotāja novēl skolēniem sevi pasargāt no da-žādām likstām, lai negadās risināt nepatīkamās si-tuācijas, kuras piemeklēja bērnus!


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

Mācīšanās ar modeļu palīdzību dabazsinību un bioloģijas stundās

Daiga Martinsone, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotāja

Metode izmantota dabaszinību stundās 5.-6. klasē un bioloģijas stundās 7.-12. klasē.Lai rosinātu skolēnus radoši darboties un attīstīt arī savas mākslinieciskās spējas, gandrīz katrā klasē

esmu piedāvājusi skolēniem izveidot modeļus, kas atspoguļo dažādu organismu uzbūvi. Tie ir bijuši gan darbi klasē, gan arī mājas uzdevumi. Tieši mājas uzdevumos skolēni parādījuši savu izdomu un radošumu un izmantojuši daudzveidīgus materiālus. Modeļi ir veidoti par šūnu, ķērpjiem, ziediem, hidru, plaušām, dabaszinībās- arī par vulkāniem un lidmodeļiem. Lai uzdevums kļūtu komplicētāks, piedāvāju veidot mo-deļus, ar kuru palīdzību var demonstrēt arī darbību, piemēram, plaušu elpošanas kustības, vulkānu darbī-bu, hidras pumpurošanos, putnu uzbūves saistību ar veicamajām funkcijām.

Modeļu veidošanas metodi izmantoju arī starpskolu pasākumā skolēnu intereses veicināšanai, kur sko-lēni grupās veidoja modeļus pēc apraksta un demonstrēja to darbību. Parasti pēc paveiktā darba seko pre-zentēšana, kurā ir dota iespēja nostiprināt savas zināšanas, bet skolotājam- pārbaudīt. Veidojot modeļus, tiek atgādināts, ka jāievēro arī atbilstošie mērogi. Šajās stundās darbā iesaistījās visi skolēni, arī tie, kuriem mācību motivācija zemāka. Esmu veikusi aptauju, kurā skolēni izsaka savu viedokli par šo darbu un to, ko viņi ir ieguvuši. Vērtējums ir ļoti atzinīgs.

METODISKIE MATERIĀLI

��

��

�� !��"��#��$� %&��"�'��"��(��"�� "��"��)� ��)��*��+��,��" ��,��"��)��+� �-"�� .�� )��'��)+��("�� )� ��"�� "�� .�� +��(��/��(��)� �� "� � �� (�� "��)��"(��"��0��"(��"�� "�� 1��)� �� "��"��2��"� �� (��(�� 3�� "� � �� 4� � �� 1"��"��)��

��"��.�� %%��(��+��

0��"��/��(��

��+��+��"��+��


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

Darba lapa skolēniem (izmantota starpskolu pasākumā)Darba uzdevumi: Iepazīsties ar aprakstiem un attēliem par plaušu uzbūvi un saldūdens hidru. Izvēlies

vienu no tiem un pagatavo atbilstošu modeli tā, lai varētu nodemonstrēt darbību.

Plaušu uzbūve un darbībaPlaušas ir mīksts, sūkļveidīgs, konusveida pāra

orgāns. Plaušas nodrošina elpošanu – ogļskābās gāzes un skābekļa apmaiņu. Tā kā plaušas ir orga-nisma iekšējā vide, kas nemitīgi saskaras ar ārējo, tai ir labi pielāgota un specializēta uzbūve ne tikai gāzu apmaiņai, bet arī aizsardzībai – elpceļos tiek aizturēti un izvadīti ārā dažādi ieelpotie infekcijas izraisītāji, putekļi un dūmi. Labo plaušu veido trīs daivas, kreiso plaušu – divas daivas. Gaiss līdz plau-šām nokļūst caur deguna dobumu, rīkles dobumu, balseni un elpvadu – traheju. Traheja sadalās divos lielajos bronhos – labajā un kreisajā. Lielie bron-hi sadalās sīkākos un izveido bronhu koku. Katrs šā koka zariņš ir atbildīgs par nelielu norobežotu plaušas daļu – segmentu. Bronhu mazākie zariņi, ko sauc par bronhiolām, pāriet alveolās, kur notiek

skābekļa un ogļskābā gāzes apmaiņa. Plaušās nav muskuļu, tāpēc tās nevar izplesties vai sarauties pašas, bet to struktūra ļauj sekot elpošanas kustībām. Elpošanas kustības veic starpribu muskuļi un diafragma. Lai atvieglotu plaušu kustības, tās aptver pleira – apvalks, kas sastāv no divām daļām.

Saldūdens hidra, tās barošanās un vairošanās

Šī saldūdens dzīvnieka garums ir 1 centimetrs. Hidras lielāko daļu savas dzīves pavada „tupot" vie-nuviet uz augu lapām, akmeņiem un dekorācijām un ķerot pārtikas daļiņas vai organismus, ko nes garām straume. Taču hidras spēj pārvietoties, ja tas ir nepieciešams. Brīvajā hidras galā ir mute un tai apkārt - taustekļi ar dzeļšūnām. Ar tiem hidra spēj notvert arī zivtiņu mazuļus. Šī radījuma dzeļšūnas darbojas līdzīgi kā medūzām - ja pie taustekļa pie-skaras kāds vēžveidīgais, zivtiņa, vai kāds cits orga-nisms, šūna izšauj mazu harpūnu ar diedziņu, kas nogādā upura ķermenī paralizējošas vielas. Citi diedziņi apņem notverto radību un pielīp pie tās.

Hidras vairojas daloties. Ja pārtikas ir daudz, uz „mātes" ķerme-ņa cilindriskās virsmas parādās un ātri attīstās mazās hidras, kuras drīzumā pamet māti un apmetas uz dzīvu netālu no tās.Hidras sienas sastāv no no divam kārtām – ārējās ektodermas un iekšējās – endodermas ar balsta plāksnīti starp tām. Hidras ķer-meni caurauž nervu šūnu tīkls. Hidrai ir centrālais dobums, kurā barība tiek sagremota.

Rezultāts: Skolniece no plastilīna un cilindra izveidojusi hidru ar pumpuru, kurš varēs atdalīties


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

Šūnas modeļu veidošana11.klases skolēni par šāda veida modeļu veidošanu saka: „Tas veido iztēli un fantāziju, kā arī trenē pirk-

stu veiklību.” „Tās ir pārmaiņas mācīšanās veidā, interesanti ir apskatīt citu skolēnu darbus”.

:��6��"��"��6��:��-��(��*��+��:��(��

@��A��(��(��.�� "��

A

%!��

%%��"��)��A� �;,��"��/�� "��B�;,��4��(�� (��"��B�

&�� '�� C�� D�� 8��4�� "��+�� 0�� 1��

� 8��(�� ,�� 9�� 0�� 7��-��

� 5�(�� E�� 0�� 0��4�� 0�� 8�/��;?+��4�B

� ��(�� '�� 2-"�� 0��4�� (��+��)��

��4�

� ��*��


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

� ��*�� 0��

�(� �� )*��

'��"��"��.�� +��(��A��+�� 4� �� 4� ��)��4��4� ��4� ��= �� -"��2��"��4��(��)��)�A

%� ��(��&� ��"��.��F� ��"��(��)�� "��

��)��G� ��"��)��H��I�� )��(��

��(��)�� "��4��*��"��,�� 4� ��0"(��"��(��.��+��6��(��.�� (��"��G�/�� +��)� �� "�� (��"��)� ��(��,��"��("��)� ��"�� (��"��"��)� ��)��"��.��+��A�� )� ��"�� )�+� �� (�� 9��"��)��"��(��"��"��

'��

,��+�� 4� �� 4� ��)��4��4� ��4� ��= �� -"��

"�� !� ��(��$� ��"��.��J� ��"��(��)�� "��

��)��K� ��"��)��H��I�

Hidras modeļa veidošana 8. klasē bioloģijas stundā

Lai skolēni varētu izveidot hidras modeli, sastādīju materiālu sarakstu, kas būs nepieciešami: tukša mazā minerālūdens pudele, pārtikas sietiņš, papīrs, plastmasas maisiņš, kokteiļu salmiņi vai plastmasas vadiņi, nelielas adatiņas, skočs, līme, diegs, šķēres. Šie materiāli skolēniem jāpaņem uz mācību stundu līdzi.

Stundas gaitā iekļāvu šādus soļus:1. Aktualizācija.2. Skolēni iepazīstas ar grāmatas tekstu par hidru.3. Skolēni veido skices modeļiem- zīmējumā tiek norādīts, kurš materiāls tiks izmantots un kuru sastāvda-

ļu tas atveidos.4. Skolēni veido modeļus (individuāli vai pāros).5. Modeļu prezentācijas.

Aktualizācijas daļā noskaidrojām, ko skolēni jau zina par zarndobumaiņiem un kopīgi apskatījām dažā-dus attēlus par tiem. Tad virzīju sarunu uz to, kā tad ir veidoti zarndobumaiņi, no kā tie sastāv. Pēc tam sko-lēni individuāli iepazinās ar tekstu mācību grāmatā par hidras uzbūvi. Un nu sekoja uzdevums – izveidot skici hidras modelim, izmantojot tos materiālus, kas ir pieejami. Skices skolēni veidoja A4 formāta lielumā, norādot gan uzbūves sastāvdaļas, gan arī materiālus, kas tiks izmantoti. Apskatīju skolēnu darbus, staigājot pa klasi, precizējām detaļas, ja tas bija nepieciešams. Tālāk skolēni veidoja šos uzskicētos modeļus, skolo-tājs konsultēja, ja tas bija nepieciešams. Stundas beigās skolēni prezentēja pagatavotos modeļus, stāstīju-mā iekļaujot arī jaunos jēdzienus par hidras uzbūvi: ektoderma, endoderma, nervu pinums, taustekļi, pēda, dzeļšūnas, zarnas dobums, pumpurs un nosaucot, kurš materiāls atveido katru no tiem. Beigās visi skolēni izvietoja savus modeļus nelielā izstādē un veica darba pašnovērtējumu.

� ��*�� 0��

�(� �� )*��

'��"��"��.�� +��(��A��+�� 4� �� 4� ��)��4��4� ��4� ��= �� -"��2��"��4��(��)��)�A

%� ��(��&� ��"��.��F� ��"��(��)�� "��

��)��G� ��"��)��H��I�� )��(��

��(��)�� "��4��*��"��,�� 4� ��0"(��"��(��.��+��6��(��.�� (��"��G�/�� +��)� �� "�� (��"��)� ��(��,��"��("��)� ��"�� (��"��"��)� ��)��"��.��+��A�� )� ��"�� )�+� �� (�� 9��"��)��"��(��"��"��

'��

,��+�� 4� �� 4� ��)��4��4� ��4� ��= �� -"��

"�� !� ��(��$� ��"��.��J� ��"��(��)�� "��

��)��K� ��"��)��H��I�


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

%L� ��)��(��

"�� ;��)��)��"�� "��0"(��)��B�B1��)� ��"��4��(��"�� *#��B�

�+��

,��

'�� &�� +�� (��"��

��"��+��

� 0�� 9�� 8��)��4�� =� 0��4�� 2-"��

��"��"��+��)��


Nr. 33(74); 06. 11. 2014.

,��

'�� &�� +�� (��"��

��"��+��

� 0�� 9�� 8��)��4�� =� 0��4�� 2-"��

��"��"��+��)��

Iknedēļas e-žurnāls izglītības profesionāļiem · Iknedāīas e-ūurnēls izglķtķbas...

Documents

Transcript of Iknedēļas e-žurnāls izglītības profesionāļiem · Iknedāīas e-ūurnēls izglķtķbas...