Iespējamās aknu problēmas grūtniecības laikā · Hemolytic Anemia resulting from physical...

of 105/105
Iespējamās aknu problēmas grūtniecības laikā Profesore Dace Rezeberga 2015.gada 24.janvārī
  • date post

    09-May-2018
  • Category

    Documents

  • view

    224
  • download

    4

Embed Size (px)

Transcript of Iespējamās aknu problēmas grūtniecības laikā · Hemolytic Anemia resulting from physical...

  • Iespjams aknu problmas grtniecbas laik

    Profesore Dace Rezeberga

    2015.gada 24.janvr

  • Smagas aknu slimbas grtniecbas laik ir retas

    Ar grtniecbu saistts aknu slimbas ir biekais aknu disfunkcijas iemesls grtniecm, patoloija ir nopietna un saistta ar paaugstintu mtes un perinatls mirstbas risku

    Grtniecei, kam grtniecbas laik pards aknu disfunkcijas pazmes, nepiecieama tra diferencildiagnostika, lai noteiktu vai izslgtu grtniecbas izraistu aknu patoloiju

  • Aknu slimbu klasifikcija

    Ar grtniecbu saisttas Hyperemesis gravidarum, intrahepatiska holestze,

    preeklampsija, eklampsija, HELLP sindroms, grtniecbas taukain hepatoze

    Ar grtniecbu nesaisttas: Jau iepriek diagnostictas ciroze un portl

    hipertensija, Hepatti B un C, autoimnas aknu slimbas, Vilsona slimba

    Gadjuma rakstura saslimanas grtniecbas laik vrusu hepatti, Budd Chiari sindroms, aknu transplantcija, medikamentu izraista hepatotoksicitte, holelitize

  • Fizioloiskas izmaias

    Asins pieplde aknm nemains

    Aknu izmrs nemains, ts nav palpjamas

    Teleangiektzijas un palmra eritrma estrognu noteiktas fizioloiskas izmaias

    ultspa motilitte samazinta paaugstins ultsakmeu veidoans risks

  • Grtnieces izmeklana

    Anamnze: jautt par specifiskiem riska faktoriem (ieskaitot iepriekjs grtniecbas)

    Klniskie simptomi: dzelte, nieze, spes vder, slikta da, vemana, novirzes biomiskajos rdtjos, dam slimbm raksturga pardans noteiktos grtniecbas trimestros

  • Pielietojams izmeklanas metodes

    Ultrasonogrfija droa

    MR bez kontrastvielas droa

    Aknu biopsija k invazva procedra, tikai ja nevar uzstdt diagnozi klniski (slimbas atipiska norise)

  • AR GRTNIECBU SAISTTS AKNU SLIMBAS

  • Hyperemesis gravidarum

    Slikta da grtniecbas laik 50-90% Hyperemesis 0,3 2% Parasti I trimestr skot (4 max 9 15-20 nedas) Defincija prmrga vemana, kas noved pie dehidratcijas,

    ketozes un svara zuduma vairk k 5% Etioloija ?

    Kua motorikas izmaias Hormonli faktori Izmaia autonom nervu regulcij Helicobacter pylori? entiska predispozcija

  • Riska faktori

    Augsts MI Psihiatriskas slimbas Molra grtniecba Iepriek diagnosticts cukura diabts Daudzaugu grtniecba Pirm grtniecba Sievieu krtas auglis Migrna HCG TTH hipertireodisms (30-73%) nav

    klniskas konsekvences Smtjm retk

  • Biomisks novirzes

    Aminotransferzes ldz 20x

    Dzelte reti

    urea, kreatinns

    P, Mg, K

    Beidzoties vemanai, novirzes izzd

    Ja pieturs cita dg (hepatts? holestze?)

    Gastroskopija?

  • Izmeklana

    Svrana

    Elektrolti

    Ketoni urn, urna patnjais svars

    USG

    Asins biomija: urea, kreatinns, pilna asins aina, aknu funkcionlie testi, amilze/lipze, Ca

  • Izvrtana - Pregnancy Unique Quantification of Emesis/Nausea Score

  • rstana - mri

    Mazint simptomus ar dietu, vidi, medikamentiem

    Novrst slimbas konsekvences:

    idruma zuduma

    Hipokalimija

    Metabola acidoze

    Novrst slimbas nelabvlgo ietekmi uz augli

  • rstana - dieta

    st maz, bet biei katras 1-2 stundas, lai novrstu kua prpildanos, st tikko k jt izsalkumu, lai nebtu tuks kuis, st no rta gult pirms piecelans

    Augsts protenu saturs, ciets, auksts uzturs (mazk smaro, sks sagatavoanas laiks), pc anas trt zobus, atbrvoties no siekalm

    st to, kas krojas Izvairties no dehidratcijas mazk blakusefektu, ja dzer aukstu, tru

    deni, ar karboniztu, skbintu mazos daudzumos starp dienreizm caur salmiu, ieteicami elektroltus saturoi idrumi, aromterapija ar citrusiem, idrumu uzemanu 30 min. pirms dienreizes jprtrauc

    Piparmtru tja, konfektes Izvairties no trigeriem (smakas, garas, karstuma, miruma, troka) Pc anas neatrasties horizontli Turpint folskbi, prenatlos vitamnus labk uzemt vakar kop ar

    sviestmaizi Izvairties no Fe

  • rstana

    Vidjs pierdjumu lmenis:

    Ingvers 1-1,5g dnn (kapsulas 250mgx4)

    B6 (pyridoxine) 25 mg ik 6 stundas p.o., ne vairk k 200 mg/24 h, labi paldz pie sliktas das, mazk pie vemanas

    Akupresra P6 un aurikulra

    Vj pierdjumu lmenis

    Akupuntrra nerekomend

  • rstana antiemtii

    Vidjs pierdjumu lmenis: Doxylamine 20 mg + Pyridoxine 20mg skotnji vakar

    pirms gultieanas, palielinot devu ldz 4 devm dien Meclizine antihistamns ldzeklis ar pretvemanas

    darbbu 25 mg ir 6 stundas Prometazine neiroleptiis un antihistamna ldzeklis,

    labi darbojas pret vemanu, sedatvs 25 mg 2-3/24h Dopamna agonisti (Prochlorperazine,

    Metoclorpromide) Metoklopramide 10-20 mg x3 (ne ilgk k 5 dienas 30

    mintes pirms anas)

  • rstana

    Vidjs pierdjumu lmenis: Antacdi - protonu sku inhibitori B1 vit (thiamine), ja vemana ilgk k 14 dienas

    100mg/100ml NaCl 0,9% i/v pusstudas, stundas laik Augsts pierdjumu lmenis i/v idrums

    Skta ar 2 l Ringera laktta duma Glikozi tikai pc tiamna nozmanas, lai novrstu Vernikes

    encefaloptijas risku Uzmangi, ja samazints K, Na Mra diurze 1000 ml

  • rstana

    Vidjs pierdjumu lmenis:

    Serotonna antogonisti, ja iepriekjie medikamenti neefektvi

    Glikokortikodi Methylprednisoloni 40 mg 3 dienas, ja nav efekta, atce. Tikai pc 10 grtniecbas nedm

    Augsts pierdjumu lmenis

    Daja vai pilnga parenterla baroana

  • Samazinta uztura uzemanas konsekvences

    Vjums

    Elektroltu dibalanss

    Aknu mazspja

    Vit B1 Vernikes encefaloptija

    B6 un B12 perifra neiroptija

    K vit koaguloptija

    Prieklaicgas dzemdbas un zems dzimanas svars

  • Intrahepatiska holestze

    Defincija ermea nieze ar paagstintu ults skbju koncentrciju asins grtniecbas II un III trimestr, kas izzd pc dzemdbm

    Incidence 0,1 15,6%, (Bolvija, indii l, Eirop biek Skandinvij, l un Skandinvij biek aukstaj gada laik)

    Ietekme uz mtes veselbu minimla, toties var ietekmt auga labsajtu Placentas insuficience hipoksija, prieklaicgas

    dzemdbas, auga distess, antenatla bojeja Komplikcijas auglim sagaidmas, ja ults skbju seruma

    lmenis > 40mol/l

  • Riska faktori

    Ja anamnz holestze lietojot kontraceptvos ldzekus

    imenes anamnz

  • Etioloija

    Neskaidra lomu spl entiski, hormonli un vides faktori Patoenzes pamat patoloisks ults transports Sievietes sex hormoni induc holestzi un inhib ults

    su normlo vielu maiu (k estrogni, t progesterons)

    Ja iepriekj grtniecb bijusi holestze, progesterona nozmanu nerekomend

    Jprtrauc progesterona lietoana, ja pards holestzes simptomi

    Iespjamas entiskas mutcijas imenes locekiem, etniskm grupm

  • Klnisk aina Nieze - plaukstas, pdas eneralizti, vairk nakt,

    pards k pirmais simptoms Parasti pc 25 nedm Dzelte reti < 10% (2 4 nedas pc niezes) Aminotransferzes 20x (dif.dg. Hepatti) Pamata dg tests: seruma ults skbju koncentrcija > 10 mol/l

    Iespjama diareja un steatoreja (papildus jnozm taukos stoie vitamni)

    Glutamil transpeptidze N vai viegli Protrombna laiks parasti N, ja izmaints, tad sakar ar K

    vitamna nepietiekambu USG normla atradne

  • rstana

    Ja grtniecbas laiks

  • rstana

    Antihistamns Hydroxizine 25-50mg dien var samazint niezi, elpoanas depresija jaundzimuajam

    Cholestyramine 8-16 g/d, samazina ultsskbju uzskanos tievajs zarns, var pazemint tauku uzskanos un taukos stoo vitamnu uzskanos

  • Prognoze

    Mtes prognoze laba - nieze izzd dau dienu laik pc dzemdbm, biomisks novirzes normalizjas

    Lielks risks dadai aknu patoloijai dzv

    60-70% rekurence nkoaj grtniecb

    Ja paaugstintas aminotransferzes, jizsldz hepatts C

    Piesardzba nozmjot hormonlo kontracepciju, jseko aknu funkcijm

  • Prognoze - brnam

    Neiznstba 6-60% (spontnas un inductas prieklaicgas dzemdbas, daudzaugu grtniecba)

    Mekonili augdei Intrauterna boj eja, reti pirms grtniecbas pdj

    mnea (ptjumos vidji 38 neds), nav specifiska algoritma k sekot auga labsajtai Pka aritmija Pks placentas asinsvadu spazms ultsskbju koncentrcijas monitorana? Dzemdbas 37? neds

    Respiratorais distress, ko rada ultsskbes nonkot auga/jaundzimu plaus

  • Indikcijas dzemdbu indukcijai pirms 37 nedm

    Mokoa nieze, kas nepadodas farmakoterapijai

    Dzeltes pievienoans

    Iepriek auga antenatl boj eja

    Ieteicams pc 35 nedm

  • Hipertensvi sarejumi

    Asinsspiediens > 140/90 mm Hg vismaz divos mrjumos

    + albuminrija

    tskas

  • Hipertensvie stvoki grtniecbas laik

    Iepriek diagnosticta hipertensija

    Gestcijas hipertensija (GH)

    ar proteinriju

    bez proteinrijas

    Iepriek diagnosticta hipertensija + gestcijas hipertensija ar proteinriju

    Antenatli neklasificta hipertensija

    Preeklampsija, eklampsija, HELLP

  • Gestcijas hipertensija Komplic 6 7% visu grtniecbu

    Viegla PE 10% pirmdzemdtju

    Smaga PE 1%

    Eklampsija 0,05%-1%

    HELLP sindroms 0,2-0,6%

    Attsts de novo pc 20 grtniecbas nedm un izzd 4 6 nedu laik pc dzemdbm

    Ja konstat klniski nozmgu proteinriju, runa iet par preeklampsiju (PE), eklampsija + krampji

    Proteinrija:

    0.3 g/24 stundu urn

    Testa strmeltes 1+

    Protena: kreatinna atticbas urn

  • ANTENATLIE RISKA FAKTORI (B,C)

    Pirm grtniecba (risks 3x lielks)

    PE anamnz (RR=7.19; 95% CI=5.85-8.83)

    PE imenes anamnz (risks 3x lielks)

    Mtes vecums 40 gadi (RR=1.68; 95% CI=1.23-2.29)

    > 10 gadi pc iepriekjm dzemdbm

    AFL antivielas (ja PE

  • HELLP etioloija - teorijas

    Preeklampsijas komplikcija Akta mtes imn atbilde pret entiski atirgo augli Iedzimts taukskbju metabolisma defekts auglim Plancentas inducts akts iekaisuma process akns

  • Incidence

    Preeklampsija 5-7% visu grtniecbu. HELLP sindroms 0,1-0,6% visu grtniecbu. HELLP sindroms 4-12% (20%) grtniecbu ar preeklampsiju.

  • PATOENZE

    Patoloiska placentcija izraisa hronisku hipoksiju

    Placenta ar traucto perfziju veicina toksnu citoknu un lipdu peroksdu raanos

    Nokstot mtes asinsrit, s vielas veicina stresa raanos, kas izraisa endotlija eneraliztu disfunkciju

  • Patoenze

    Koagulcijas kaskdes aktivcija Tromboctu aktivcija un agregcija Firbrna izgulsnans kapilros Apgrtinta eritroctu virzba cauri kapilriem hemolze Hepatoctu imija, bojeja aknu enzmi asinsrit Periportla nekroze Ja skarti citi orgni DIK

  • PE etioloija patoloiska trofoblasta invzija spirlajs artrijs

  • Preeklampsija - multisistmu bojjums

    DIK Protenrija, traucta funkcija

    Tska, krampji, hemorija

    HELLP sindroms

    Auga auganas aizture

    eneralizts asinsvadu bojjums

    Smadzenes

    Placenta

    Aknas

    Nieres

  • SMAGA PREEKLAMPSIJA

    Parametri

    Resp Cianoze

    Plauu tska

    KVS Sistol. TA > 160 mmHg

    Diastol. TA > 110 mmHg

    2 x ik 6 stundas Nieru Protenrija > 5g 24 h

    Urna izdale < 400 ml/24 h

    CNS

    Galvasspes

    Neskaidra redze

    Apzias traucjumi

    Aknu Spes epigastrij

    Aknu plsums (reti)

    Traucta aknu funkcija Hematoloiskie Trombocitopnija

  • HELLP 1982.g. Dr Louis Weinstein

    Diagnozes kritriji: Hemolze:

    Patoloiska perifr iztriepe Kopjais bilirubns > 1,2 mg/dL (20.5 mol/l) LDH > 600 V/l

    aknu fermenti: AST 70 V/l GMT 70 V/l LDH > 600 V/l

    Trombocitopnija: Trombocti

  • Figure 9. Hepatic infarction associated with HELLP syndrome in a 28-year-old woman with a

    history of eclampsia and associated HELLP syndrome.

    Casillas V J et al. Radiographics 2000;20:367-378

    2000 by Radiological Society of North America

  • Klnisks izpausmes

    Izpausme Bieums (%)

    Proteinrija 87

    Hipertensija 85

    Spes epigastrij, aiz ribu loka, dedzinana aiz kru kaula

    40-90

    Periorbitla/ekstremitu tska 55-67

    Slikta da, vemana 29-84

    Galvasspes 33-69

    Redzes defekti 10-20

    Gotdu asioana 10

    Dzelte 5

    Ldz 15% gadjumu nav ne proteinrijas, ne hipertensijas!

  • Komplikcijas mtei

    Komplikcijas Bieums (%)

    Placentas atsloans 10-15

    DIK 10-15

    Ascts 10-15

    Plauu tska 6-8

    Akta nieru mazspja 5-8

    Akta aknu mazspja 1-2

    Balsenes tska 1-2

    Pieauguo respirator distresa sindroms

    1

    Eklampsija 1

    Smadzeu tska/hemorija/insults 1

    Subkapsulra aknu hematoma/ruptra 1-2

    Nve 1-3

  • Komplikcijas auglim/jaundzimuajam

    Intrauterna auganas aizture 39% Neonatla trombocitopnija 33% Neiznstba Perinatla mirstba

  • PREEKLAMPSIJAS KOMPLIKCIJAS

    CNS

    Nieres

    Elpoanas sistma

    Aknas

    Koagulcijas sistma

    Placenta

    Brns

    Eklampsija

    Insults

    Smadzeu tska

    Redzes zudums (kortikls,

    retinls)

    Garozas nekroze

    Tubulra nekroze

    Plauu tska

    Balsenes tska Dzelte

    HELLP sindroms

    Aknu plsums DIK

    Mikroangioptisk hemolze

    Infarkti

    Abrupcija Prieklaicgas dzemdbas

    IUAA

    Bojeja

  • Laboratorisk atrade

  • Missisipi klasifikcija

  • Tenesijas klasifikcija Laboratoriskie kritriji

    1.Trombocti < 100,000/L 2.ASAT 70 IU/L & LDH 600 IU/L 3.Hemolze

    Dajs HELLP Pilngs HELLP

    Jebkuri 2 kritriji Visi 3 kritriji

  • Diferencildiagnoze

    Akta taukain hepatoze Akts pankreatts Holecistts Akts vrusu hepatts Antifosfolipdu sindroms Preeklampsija, eklampsija Anmija un trombocitopnija Hemoltisk anmija Hemoltiski urmiskais sindroms Trombotisk trombocitopnisk purpura Grtnieu trombocitopnija Sarkan vilkde Hyperemesis gravidarum

  • Terapija

    Kortikosterodi: Mtes interess Auga interess

    Grtniecbas atrisinana: Vaginlas dzemdbas S.C.

    Instrumentla dzemdes revzija/abrzija* Samazina TA, oligriju, trombocitopniju

    Laboratorisk kontrole: ik 6-24h, ldz redzami uzlabojumi

    *Lichtman, M, Kipps T, Seligsohn U, Kaushansky K, Prchal J. Hemolytic Anemia resulting from physical Injury to Red Cells. In: Williams Hematology, Eighth Edition. 8. McGraw-Hill Companies; 2010:Chapter 50

  • Terapija

    Tromboctu transfzija: 50 000 - pie izteiktas asioanas, strauja tromboctu skaita samazinans, tromboctu defektiem, koaguloptijas + EM

    Aknu hematoma: Konservatva terapija Laparatomija ruptra

    SSP, plazmaforze - nerekomend

  • Kortikosterodi mtes interess

    Fonseca et al. 132 gadjumi; randomizts, dubultakls ptjums

    Sasina hospitalizcijas laiku, neuzlabo iznkumu

    Kohrna analze: Neuzlabo mtes mirstbas/saslimstbas rdtjus

  • Kortikosterodi mtes interess

    Lielbritnijas vadlnijas nerekomend Kandas vadlnijas nerekomend

  • Prognoze

    Klnisk stvoka stabilizcija 24-48h laik Risks nkamaj grtniecb:

    HELLP sindromam 2-27% Preeklampsijai 5-52% Hipertensijai IUAA Placentas atslons

    Hipertensija Kardiovaskulras saslimanas

  • Grtniecbas taukain hepatoze

    Hepatoctu infiltrcija ar tauku mikrovezikulm

    Unikla patoloija cilvka grtniecbas laik

    Pirmo reizi aprakstta 1940.gad

    Skotnji uzskatta par fatlu patoloiju

    Agrna diagnostika ar sekojou tltju grtniecbas atrisinanu prognozi uzlabo

    Sastopamba 1/7000 1/20 000 dzemdbm

    Biek daudzaugu grtniecba, sievietm ar pazemintu barojumu

  • Grtniecbas taukain hepatoze

    Tipiski 3.trimestr Vienmr pirms dzemdbm Klniskie simptomi:

    Slikta da vai vemana 75% Spes epigastij 50% Malaizija, anoreksija, dzelte Preeklampsijas simptomi 50%

    Biei ekstrahepatiskas komplikcijas Infekcija, intaabdominla asioana Diabetes insipidus (polirija, polidipsija) Pankreatts

  • Grtniecbas taukain hepatoze laboratorisks novirzes

    Aminotransferzes mreni

    Bilirubns

    Leik

    Tr

    Antitrombns III

    Seruma amonijs

    Hipoglikmija

    Akta nieru nepietiekamba

  • Grtniecbas taukain hepatoze patoenze, diagnostika

    entiskas mutcijas

    Diagnostika klniska

    Dif.dg. HELLP (hipoglikmija, encefaloptija)

    Vizul dg - aknu infarkts, hematoma

    Aknu biopsija

  • Swansea grtniecbas taukains hepatozes kritriji

    Vemana Abdominlas spes Polidipsija/polirija Encefaloptija Bilirubns >14mol/l, glikoze 340mol/l, L > 11000, AsAT/AlAT > 42 IU/l, amonjaks >47mol/l

    Ascts, gaias aknas sonogrfij Nieru funkciju traucjumi kreatinns > 150mol/l Koaguloptija Mikrovezikulra steatoze aknu biopsij

  • Grtniecbas taukain hepatoze - rstana

    Mtes stabilizcija (glikozes infzija, koaguloptijas rstana, stingri monitorjot idruma ldzsvaru)

    Nekavjoas dzemdbas 24 stundu laik, priekroka vaginlm dzemdbm

    Augsts asioanas risks

    Stvoklis stabilizjas 7-10 dienu laik pc dzemdbm, nepiecieama ievietoana IT

  • Diferencildiagnostika

    Trimsetris Biomiskas izmaias

    HG 1,2 bilirubns (4x), AsAT/AlAT (2-4x)

    IHH 1,2,3 bilirubns (6x), AsAT/AlAT (6x), ultsskbes

    Preeklampsija 2,3 bilirubns (2-5x), AsAT/AlAT (10-50x), Tr

    HELLP 2,3 AsAT/AlAT (10-20x), Tr, LDH, urnskbe

    GTH 2,3 bilirubns (6-8x), AsAT/AlAT (5-10x, reti >20)

  • AR GRTNIECBU NESAISTTS AKNU SLIMBAS

  • Hepatta C vruss (HCV) grtniecbas laik

    Prevalence grtniecm 1 8%, brniem 0,05 5% Parenterla transmisija biekais inficans ce

    jaunattstbas valsts Perinatl transmisija biekais inficans ce

    attsttajs valsts Vertikls transmisijas novrana odien nav iespjama

    (nav vakcnas, nav pierdta terapija) Problmai netiek pievrsta pietiekoa uzmanba:

    Zems vertiklas transmisijas risks 3 5% Augta iespja spontni atbrvoties no vrusa (25 50%) Novlota saslimstba

  • Riska grupa

    Asins recipienti pirms 1994. gada i/v narkotiku lietotjas Partneris HCV inficts

    Citi riska faktori Invazvas medicniskas manipulcijas Prsings, tatoo Stomatologa apmekljums Orgnu recipienti

  • Jizmekl uz HCV

    HIV pozitvas grtnieces

    I/V narkotiku lietotjas

    Grtnieces ar paaugstintu transferu aktivitti

    Grtnieces no augstas prevalences zonm

    Ja sekojoi simptomi: nieze, dzelte, patoloisks nogurums

  • HCV dabgais kurss

    Infekcijas aktivitte vari atkarb no grtniecbas laika:

    AlAT II un III trimestr

    Atbilstoa HCV RNS ajos trimestros

    HCV RNS titriem ir tendence samazinties pcdzemdbu period, pat iespjama spontna izveseoans sakar ar nu imunittes aktivanos

    Aknu enzmu pazeminans un aknu iekaisums ir izskaidrojams ar imunoloiski noteiktu heptaocelulru destrukciju

  • Grtniecbas komplikcijas

    Zems dzimanas svars, auganas atpalicba, ievietoana JITN

    Holestzes risks

    Jaundzimu abstinences sindroms (metadons)

  • HCV vertiklas transmisijas patoenze

    Biei jaundzimuajiem ir pozitvs PR tests uzreiz pc piedzimanas in utero transmisija

    Augdeos vrusu izdalt neizdodas transmisija tiei caur placentu

    Nav btiska atirbas atkarb no dzemdbu veida

    Diverents iznkums monohoriliem biamniliem dviem placentas infekcijai spordisks raksturs

    Transmisiju visticamk nosaka dai vrusi

    Mtes HLA tips

    HCV RNS mtes perifrajs asins mononuklerajs ns

  • HCV transmisijas laiks

    1/3 in utero

    1/2 vln grtniecbas laik vai dzemdbs PR pozitva dzves 3.dien

    Iespjama postnatla transmisija - HCV RNS nosakmi daas nedas pc dzemdbm

  • Transmisiju modificjoie faktori

    Mtes HCV RNS slodze (vrusu titri virs 105 106

    kopijas/ml)

    HIV koinfekcija

    HCV genotips

    Neitralizjos antivielas

    Citoknu moduljo darbba

    Amniocentze

    Auga invazv monitorana

    Ilgstoi tekoi augdei

    Dzemdbu veids

  • HIV koinfekcija

    3 4 HCV transmisiju

    Transmisijas risks ~19%

  • HCV un eizargrieziena opercija

    European Paediatric Hepatitis C virus Network apkopoja iznkumu 1758 mtes-brna priem nav transmisijas atirbas vai dzemdbas bija vaginlas, plnveida vai akts eizargrieziens

  • HCV un krts baroana

    HCV RNS ir atrasts pirmpien un pien

    Lielk daa ptjumu parda, ka pat tad, ja teortiski transmisija iespjama, vrusu daudzums pien ir rkrtgi zems un tie tiek inaktivti gremoanas trakt

    Transmisijas risks augstks, ja mtei baroanas laik kru galu asiojoas plaisas

  • HCV infekcija brniem

    Biekais hroniska hepatta iemesls

    Biekais transmisijas ce - perinatlais

    Iesaka noteikt HCV antivielas pc 12 18 mneiem

    Ja nepiecieama agrka diagnostika RL-PR HCV RNS noteikana 1-2 mneus pc dzimanas

  • HCV infekcija brniem

    HCV RNS noteikanas jutba 22% dzimanas brd, bet strauji pieaug ldz 7085% mnea vecum

    Brniem, kas bija inficti un vlk notiksi paizrstans, negatva PR 12 mneu vecum japstiprina ar zelta standartu antivielu noteikanu

    Spontna paizrstans notiek 2530% brniem

  • rstanas iespjas grtniecm

    Standarta rstana interferona un ribavirna kombincija Interferonam psihiatriski blakusefekti

    (pcdzemdbu depresijas risks)

    Ribavirin teratogns

    Neonatlaj period zems transmisijas risks, relatvi augsta spontna paizrstans, neizteikti simptomi jrst atsevii brni Auganas supresija

  • Hepatts A

    Jaundzimu inficans var notikt, ja mtei ir akta infekcija dzemdbu brd

    Vrusam tratogna darbba nav novrota

    Ja mte saslimst grtniecbas 3.trimestr, pieaug prieklaicgu dzemdbu risks

    Grtniecba neietekm slimbas norisi

    Ja jaundzimuais ir ticis inficts, slimbas norise parasti ir viegla, jaundzimuais iegst imunitti uz visu mu

  • Hepatts A

    Vakcincija Inaktivta vrusa vakcna (efektivitte 95%),

    japsver vakcincija ceojot

    Nav ziojumu par vakcnas teratognu efektu

    Ja grtniecei bijis sadzves vai seksuls kontaksts ar infictu personu, 2 nedu laik indicts anti-HAV IgG i/m

    Ja dzemdbu brd mtei ir akta infekcija, jaundzimuajam jievada i/m anti-HAV IgG.

  • Hepatts A

    rstana

    Grtniecbas laik hospitalizcija infekcijas slimbu noda.

    Ja dzemdbas skas kontagioz period, dzemdtja jhospitaliz stacionr ar izolcijas iespjm.

    Papapildus izmekljumi

    Jizmekl koagulcijas faktori

  • Hepatts B

    Btiskas problmas

    Grtniecbas ietekme uz slimbas norisi

    HBV rstana grtniecbas laik

    Perinatls transmisijas novrana

  • Hroniska hepatta B attstbas risks ir apgriezti proporcionls vecumam, kd notikusi inficans 90%, ja inficans notikusi dzimanas brd, pret

    20-30%, ja inficans notikusi brnb

    Grtnieces izmeklana un universlas vakcincijas programmas ir btiski samazinjuas inficans risku

    Perinatlas transmisijas risks ir samazints no 90% ldz 5-10%

  • Akts VHB

    Biekais dzeltes iemesls grtniecbas laik Citi biekie iemesli ir grtniecbas taukain hepatoze,

    HELLP, intrahepatiska holestze

    Akts VHB grtniecbas laik parasti nav smaga saslimana, nepaaugstina mirstbu un nav teratogns

    Paaugstina zema dzimanas svara un prieklaicgu dzemdbu risku

    Ja VHB agrn grtniecbas laik perinatls transmisijas risks 10%

    Transmisijas risks ldz 60%, ja akta infekcija tuvu dzemdbu brdim

  • VHB rstana

    Simptomtiska

    Jmonitor aknu funkciju rdtji un protrombna laiks

    Antivirla rstana prsvar nav nepiecieama (izemot, ja akta aknu nepietiekamba vai smaga forma)

    Lamivudns, Telbivudns vai Tenofovirs (grupa B)

  • Hronisks B hepatts (HBsAg +)

    Parasti labvlga norise

    Iespjams uzliesmojums (12-17% serokonversija)

    Noteikt biomiskos testus 1x trimestr un 6 mneus pc dzemdbm

    Ja AlAT, jnosaka vrusu slodze

    Nav pierdta saistba ar citu grtniecbas komplikciju attstbu

  • Hronisks B hepatts un antivirla terapija grtniecm

    Indikcijas tdas paas k bez grtniecbas: Augsta vrusa DNS slodze

    HBeAg statuss

    Slimbas aktivitte

    Ir specili apsvrumi terapijas izvl sievietm, kas plno grtniecbu

    Ja grtniecba iestjusies lietojot ativirlus medikamentus, jizvrt mtes slimbas progresijas un auga risks Krts baroana nav rekomendta

  • Hronisks B hepatts mtei un brna veselba

    Perinatla transmisija HBeAg pozitvm mtm bez profilakses 90%

    Transmisijas laiks - in utero, dzemdbs un pc dzemdbm Vakcincijas efektivitte 95% liek domt, ka pamat

    transmisija notiek dzemdbu laik HBIG ievadana (Latvij nav pieejams) un jaundzimu

    vakcincija pirmo 12 stundu laik pc piedzimanas samazina transmisijas risku ldz 5-10%

    Galvenais transmisijas riska faktors ir mtes vrusu slodze Invazvas procedras grtniecbas laik un krts baroana

    transmisijas risku nepaaugstina, SC risku nepazemina Risks augstks sievietm ar aktvu vrusu replikciju (HBeAg

    pozitvas) pie adekvtas profilakses risks 9%

  • Hronisks B hepatts un perinatla transmisija

    Amniocentze un citas procedras grtniecbas laik transmisijas risks ir zems

    PROM risku nepaaugstina

    Krts baroana risku nepaaugstina (?, ja nesaem IG) Krts galu higina

    SC nav indicts

    Visas grtnieces jizmekl uz HBsAg nsanu

    Pozitvm dzemdbs jsaem IG un vakcna 12 stundu laik pc dzimanas

    Antivirla profilakse?

  • Hepatti pierdjumu lmenis A

    Rekomend HBsAg rutnu testanu grtniecm

    Ja mte HBsAg nstja, brnam pc dzimanas rekomend HBIG un vakcinciju 12 stundu laik pc dzimanas

    Cilvkiem ar riska faktoriem rekomendta vakcincija, vakcinciju pret VHB iesaka iekaut vakcincijas kalendr

    Krts dinana nav kontrindicta ne VHA, ne VHB, ne VHC gadjum

  • Hepatti pierdjumu lmenis B

    VHC noteikanu rutnveid nerekomend vism grtniecm; iesaka testu veikt riska grupas pacientm (narkomnm, HIV infictm)

    HCV infekcijas gadjum eizargrieziena opercija nav indicta, to veic pc parastm indikcijm

  • Hepatti pierdjumu lmenis C

    HBsAg antigna transmisijas risks amniocentzes laik ir zems

    HBV inficans augsta riska grtniecm japsver vakcincija (partneris HBsAg pozitvs, ceoana)

  • Holecistts/holelitize

    Klnisks izpausmes

    ultsakmei sastopami 2,5% sievieu, 11% grtnieu.

    holesterola koncentrcija ult, ults skbju koncentrcija

    ultspa kontraktilitte

    ults sabiezans, veidojas akmei, kas var izzust pc grtniecbas.

    Raksturgas spes epigastrij labaj parib, vemana, slikta da.

    Riska faktori

    Ja nepiecieama iruriska iejaukans, pieaug prieklaicgu dzemdbu risks.

  • Spes vder: patoloiski stvoki nesaistti ar grtniecbu Holecistts/holelitize

  • ultsakmeu slimba - klasifikcija

    - Asimptomtiska (80%) - novrot

    - Simptomtiska - nekomplicta AS - iekaisuma process skar tikai ultspsli, bet neizplats

    rpus t robem - akts kalkulozs holecistts

    - hroniska kalkuloza holecistta paasinjums.

    - komplicta ultsakmeu slimba - ultsakmeu izraistais ults pa iekaisums ir izgjis rpus ultspa un skris blakusesoos orgnus vai ultsakmei atrodas ne tikai ults psl, bet ar ults izvades sistm

    - akts bilirs pankreatts,

    - holedoholitize,

    - kalkulozs holangts,

    - holecistoentriskas fistulas,

    - ultsakmeu ileuss,

    - ults peritonts un

    - perivezikls abscess.

  • ultsakmeu slimba - diagnostika

    - Zelta standarts diagnozes precizanai ir vdera dobuma ultrasonogrfija - metode ir ar augstu specifiskumu un jutbu (95-98%)

    - Pilna asins aina - iekaisuma pazmes

    - Standarta biomiskie izmekljumi - AlAT, AsAT aktivitte

    - Bilirubns - pat neliela bilirubna lmea paaugstinans, kas pavada tipisku AS lkmi var netiei nordt par holedoholitizi

  • ultsakmeu slimba - rstana

    Konservatv terapija akta holecistta gadjumos btu izvles metode, tau, rkrtgi btiski ir izvrtt pazmes, kas liecina par akta pankreatta, holangta attstbu un/vai kopj ultsvada obstrukciju.

    obrd irurisk iejaukans tiek uzskatta par izvles metodi akta kalkuloza holecistta rstan grtniecbas laik. iruriska rstana ievrojami samazina hospitalizcijas ilgumu un komplikciju attstbas skaitu Operatva terapija indicta ja ir neefektva konservatv terapija, pacientm

    ar atkrtotm ults kolikm, ultsakmeu pankreatta, holangta, holedoholitizes un citu komplikciju attstbas gadjum

    Optimlais opercijas veikanas laiks ir otrais trimestris

  • ultsakmeu slimba - rstana

    K izvles metode kalkuloza holecistta rstan obrd tiek rekomendta laparoskopiska holecistektomija

  • Mtes mirstbas konfidencil analze

    Mtes mirstbas konfidencil analze ir sistemtiska multidisciplinra visu vai atsevii noteiktu mtes nves gadjumu anonma izmeklana, kas identific skaitu, clous, ar to saisttos novramos un labojamos faktorus.

    (Confidential enquiries into maternal deaths: A systematic multidisciplinary anonymous investigation of all or a representative sample of maternal deaths occurring at an area, regional (state) or national level. It identifies the numbers, causes and avoidable or remediable factors associated with them.)

  • Mtes mirstbas konfidencils analzes procesa shma Ltvij

  • Btiskkais

    Ekspertu komisijas darbbu finans Veselbas ministrija

    1. Analze notiek konfidencili, neidentificjot pacientu, slimncu vai aprpes sniedzju

    2. Analzei nav uzdevums atrast vaingo vai kdu sodt

    3. Analze vrsta uz nepilnbu mekljumiem iestd, sistm un to novranu

  • Jautjumi?