GREENT Nodarbī ba

21. Zaļ ā ekonomika

I. Īss kopsavilkums

● Nodarbības ilgums: 45 minūtes

● Ko skolēni iemācīsies?

o Ko nozīmē zaļā ekonomika un globālā ietverošā zaļā ekonomika.

o Kad parādījās zaļās ekonomikas jēdziens.

o Kā var izmērīt valsts progresu, kura virzās zaļās ekonomikas virzienā.

● Ko skolēni darīs nodarbībā?

o Salīdzinās secinājumus no mājasdarba – noskatītās filmas – un šajā stundā darītā.

o Novērtēs cik veiksmīgi iet valstīm pārejas periodā uz zaļo ekonomiku.

o Analizēs lielāko urbāno dabas parku Eiropā – Vakaresti Delta (Văcărești Delta)- no ieverošās zaļās ekonomikas perspektīvas.

o Analizēs uzņēmēja profilu un kā viņas uzņēmums iekļaujas ietverošās zaļās ekonomikas mērķos.

● Kādas spējas skolēni uzlabos?

o Saskatīt problēmas to savstarpējā atkarībā un saistībā

o Pētniecības spējas un darbs ar zinātnisku informāciju

o Informācijas analīze un sintēze

o Prezentēšanas spējas

o Kritisko domāšanu un aplamu risinājumu atšķiršana

o Spējas darboties grupās

o Sava skatupunkta pamatošanu citiem

o Zināšanu pielietošana no dažādiem avotiem

o Atbildēt uz atgriezeniskās saistes informāciju

o Radošumu

● Saistītie priekšmeti

o Ģeogrāfija

o Ekonomika / Uzņēmējdarbība

o Svešvalodas

● Vajadzīgie materiāli:

o Projektors

o Klēpjdators / dators ar skaļruņiem

o Interneta pieslēgums klasē (ja nav interneta pieslēgums, ir iespējams iepriekš lejupielādēt šīs nodarbības tiešsaistes videoklipus un atnest tos zibatmiņā, vai arī ir iespējams prasīt skolēniem sadalīties grupas un izmantot savus viedtālruņus / tabletes lai skatītos videoklipus)

II. Sākums – būtī ba (2 min.) (GALVENĀ DARBĪBA)

Pastāstiet skolēniem, ka šajā nodarbībā viņi uzzinās, kas ir zaļā ekonomika.

Zaļās ekonomikas modelis un darbības tiek piedāvātas kā alternatīva pašreizējam dominējošam ekonomikas veidam un ekonomikas izaugsmei, kurai ir negatīva ietekme uz dzīves kvalitāti un lokālās, nacionālās un globālās vides kvalitāti.

Ir daudzas pieejas zaļajai ekonomikai un zaļai ekonomikas izaugsmei. Tās ir vērstas uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Zaļā ekonomika pārstāv ceļu uz ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu.

Bildē zemāk ir parādītas zaļās ekonomikas dimensijas:

Avots: https://www.youtube.com/watch?v=jR7HkDXb4bU

III. Teorija (10 min.) (GALVENĀ DARBĪBA)

Paskaidrojiet skolēniem, ka tagad tiks aplūkotas konkrētākas zaļās ekonomikas iezīmes.

Atskaņojiet sekojošo videoklipu, bet pirms tam uzdodiet jautājumus, kas ir tālāk zem videoklipa, lai

skolēni varētu koncentrēt uzmanību un pārdomāt savas atbildes skatīšanās laikā:

“Stiprākai un zaļākai ekonomikai”:

https://www.youtube.com/watch?v=jC_ebuMLvKg&feature=youtu.be (2:59 min.)

Šie ir jautājumi kurus skolēniem vajadzētu padomāt:

● Balstoties uz mājasdarba dokumentālo filmu par zaļo ekonomiku un uz šo videoklipu, dalieties

ar savu viedokli par: o Kādas ir zaļās ekonomikas galvenās dimensijas? (zemas oglekļa emisijas, ilgtspējība,

efektivitāte un labklājība) o Kur slēpjas zaļās ekonomikas spēks? Salīdziniet ar vecā/tradicionālā veida ekonomiku

(kādus nestrādājošos aspektus aizstāj jaunais ekonomiskais modelis) o Kā, jūsuprāt, var panākt pāreju uz zaļo ekonomiku?

Pēc pāris atbilžu uzklausīšanas no skolēniem izmantojiet projektoru, lai demonstrētu pāris zaļās

ekonomikas oficiālas definīcijas un iezīmes un pēc tam tās apspriediet ar skolēniem:

Zaļā ekonomika:

− Ir ekonomisko aktivitāšu sistēma (ražošana, sadale un patērēšana), kas ir saistīta ar ilgtspējību − Ir process, kas tiecas tikt vaļā no pašreizējā ekonomiskajā sistēmā nestrādājošiem

(disfunkcionāliem) aspektiem − Ir ekonomikas veids, kas veicina cilvēku labklājību un sociālo vienlīdzību un vienlaicīgi ievērojami

samazinot vides riskus un ekoloģisko resursu trūkumus − To raksturo ekonomiskais progress ar zemu oglekļa intensitāti, kas labvēlīgs vides ilgtspējībai un

iekļaujošai sociālai attīstībai1

Pamatinformācija par zaļās ekonomikas jēdziena vēsturi (jums to nevajag prezentēt skolēniem

nodarbībā, bet tas var būt noderīgi, lai atbildētu uz skolēnu jautājumiem):

Zaļās ekonomikas jēdziens pirmo reizi tika lietots 1989. gadā, dokumentā “Blueprint for Green

Economy”, kuru izstrādāja vadošo vides ekonomistu grupa Lielbritānijas valdības uzdevumā. Līdz 2008.

gadam, kad to atkal sāka izmantot diskusijās par iespējamiem globālās krīzes risinājumiem, jēdziens

nebija minēts nevienā citā dokumentā. 2008. gada oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides

programma (UNEP) uzsāka “Zaļās ekonomikas iniciatīvu” (Green Economy Initiative, GEI). Tai vajadzēja

nodrošināt analīzi un politikas atbalstu investīcijām zaļajos sektoros un videi kaitīgu sektoru

‘zaļināšanu’2, lai sasniegtu ilgtspējīgu attīstību.

UNEP formulēja pirmo zaļās ekonomikas definīciju. Pēc 2012. gada Rio+20 konferences, UNEP juta

vajadzību atjaunot GEI – tādā veidā radās ‘Iekļaujošās zaļās ekonomikas’ jēdziens. Par spīti augošai

interesei pasaules līmenī, vēl joprojām nav vienprātības par zaļās ekonomikas ideju un jēdzienu, un

ANO valstis turpina diskutēt par zaļās ekonomikas un ar to saistīto jēdzienu definīcijām (zaļā izaugsme,

ilgtspējīga attīstība, u.c.).

Iekļaujošā zaļā ekonomikas kā jēdziens ir attīstījies no agrākiem darbiem par zaļo ekonomiku. Šāda

ekonomika ir ne tikai efektīva, tīra ražošanā un rada mazas oglekļa emisijas, bet ir arī iekļaujoša

1 Adaptēts no: A guidebook to the Green Economy: https://sustainabledevelopment.un.org/content/documents/GE%20Guidebook.pdf, (63.lpp) 2 Avots: https://sustainabledevelopment.un.org/index.php?menu=1446

patēriņā un iznākumos, balstoties uz dalīšanos, apriti (circularity), solidaritāti, izturētspēju (resilience),

iespējām un savstarpēju atkarību. Izaugsme ir iekļaujoša, kad tā notiek sektoros, kuros ir nodarbinātu

trūcīgie (piem., lauksaimniecība); notiek vietās, kur dzīvo trūcīgie (piem., neattīstītās teritorijās ar

ierobežotiem resursiem); izmanto ražošanas faktorus, kuri piemīt trūcīgajiem (piem., nekvalificēts

darbaspēks); un samazina cenu precēm, kuras lieto trūcīgie (piem., ēdiens, degviela un drēbes).3

Galvenie zaļās ekonomikas sektori

Izmantojot projektoru parādiet klasei sekojošo tabulu, kurā ir ilustrētie zaļās ekonomikas galvenie

sektori un apakškategorijas. Jautājiet skolēniem ko viņi dara labvēlīgu videi un kā palīdz uzlabot dzīves

kvalitāti. Jūs varat arī ar viņiem apspriest kādas profesijas un darbi ir pieejami tajos sektoros un kas ir

vajadzīgs (kāda izglītība un kādas spējas), lai kādā no šiem darbiem attīstītu veiksmīgu karjeru.

Galvenie sektori (kategorijas) Apakškategorijas

Atjaunojamā enerģija

● Saules enerģija ● Vēja enerģija ● Ģeotermālā enerģija ● Viļņu enerģija ● Biogāze un Degvielas šūnas (Fuel cells)

Zaļās ēkas

● Dzīvojamo un tirdzniecības ēku novērtējums ● Enerģijas efektivitāte renovācijas gadījumā ● Ūdens efektivitāte renovācijas gadījumā ● Zaļie produkti un materiāli ● LEED būvniecība (visplašāk pasaulē izmantotā

sertifikācijas sistēma zaļajām ēkām, kas sniedz ieguvumus cilvēkiem, planētai un peļņai)

Tīra transports

● Nākotnes degvielas ● Elektroniskās un hibrīda automašīnas ● PEV's – personīgie elektroniskie transportlīdzekļi ● Kopā braukšanas (rideshare) un elastīgās

programmas

Ūdens apsaimniekošana

● Ūdens vairākkārtēja izmantošana ● ‘Pelēkā’ un lietusūdeņu sistēmas ● Ainavu veidošana ar mazu ūdens patēriņu ● Ūdens attīrīšana ● Lietusūdeņu plānošana

3 Pielāgots no ATKLĀJOT CEĻUS UZ IEKĻAUJOŠU ZAĻO EKONOMIKU, KOPSAVILKUMS LĪDERIEM, ziņa no Akima Štainera (Achim Steiner, http://web.unep.org/greeneconomy/sites/unep.org.greeneconomy/files/ige_narrative_summary.pdf) un Tangavela Palanivla (Thangavel Palanivel) – Ko praksē nozīmē iekļaujoša ekonomiskā izaugsme? (http://www.undp.org/content/undp/en/home/blog/2015/7/31/What-does-inclusive-economic-growth-actually-mean-in-practice-.html).

Atkritumu apsaimniekošana

● Pārstrāde un pašvaldību atkritumi ● Vairākkārtīga izmantošana (atgūšana) ● Toksisko vielu sanācija ● Degradēto teritoriju satīrīšana (rūpniecības rajoni,

ilgtermiņa projektu finansēšana) ● Ilgtspējīgas preces – iepakojumi

Zemas apsaimniekošana

● Bioloģiskā lauksaimniecība ● Dzīvesvietu (habitat) aizsargāšana /atjaunošana ● Urbānā mežsaimniecība un parki ● Mežu atjaunošana un apmežošana ● Augsnes stabilizācija

Avoti: Karls Burkarts (Karl Burkart), “Kā definēt „zaļo” ekonomiku?”:- http://www.mnn.com/green-tech/research-

innovations/blogs/how-do-you-define-the-green-economy un Vans Džonss (Van Jones), „Zaļās apkakles

ekonomika”: http://www.mnn.com/money/green-workplace/stories/the-prophet-of-the-green-collar-economy.

IV. Piemērs (10 min.) (GALVENĀ DARBĪBA)

Parādiet skolēniem piemēru par „Delta starp kvartāliem – lielākais pilsētas parks Eiropā”, kas ir rezultāts

vairāku NVO un biedrību veiktā piecu gadu kampaņā – ekosistēma tika deklarēta kā dabas parks.

Apspriediet ar skolēniem šo piemēru, prasot viņiem paskaidrot:

● Kā vecā veida ekonomika ietekmēja vai ietekmē šo ekosistēmu? ● Kā šis piemērs var pārstāvēt iekļaujošo ekonomiku? ● Kas ir zaļās ekonomikas veicinātāji šajā piemērā? Vai viņus var saistīt ar sociālo

uzņēmējdarbību? Apriešanu vajadzētu balstīt uz zemāk pieejamo videoklipu:

“Bukarestes mīlestība pret pilsētu - Văcăreşti dabas parks”:

https://www.youtube.com/watch?v=JEOO5ReS1hA (5:31 min.).

V. Uzņēmēja profils (20 min.) (PAPILDUS DARBĪBA)

Andrea Urses (Andrea Urse) stāsts – Eco Herbal: Kā uzņēmums var izmanīt kopienu?

Pastāstiet skolēniem, ka uzņēmuma Eco Herbal darbības ir balstītas idejā par medicīnisko augu

audzēšanu, savākšanu un ražošanu nabadzīgos reģionā, Ghimpati ciematā Giurgiu pašvaldībā.

Pirms resursu došanas, kas ļaus labāk iepazīt Andrea, nosauciet sekojošos jautājumus, kuriem vajadzēs

pievērst uzmanību, skolēniem pildot 1. un 2. soli:

● Vai uzrādītā situācija atspoguļo veiksmīga uzņēmēja profilu? Kāpēc? ● Kādas vērības vadīja Andrea radīt šādu uzņēmumu? ● Uzskaitiet trīs Andrea uzņēmējdarbības spējas.

● Vai šis uzņēmums ir labs piemērs zaļai ekonomiskai izaugsmei? Kāpēc? ● Vai šo uzņēmumu varētu uzskatīt par iekļaujošas zaļās ekonomikas piemēru? Kāpēc?

1) Parādiet skolēniem videomateriālu ar informāciju par uzņēmumu:

“Ilgtspējīga dzīvošanas filma”: https://www.youtube.com/watch?v=cnm-iCtciNM (2:37 min.).

2) Sadaliet skolēnus 4-5 cilvēku lielās grupās un ļaujiet viņiem izpētīt informāciju par Eco Herbal,

kas ir pieejama šeit: https://www.changemakers.com/discussions/entries/extracts-tinctures-

and-essential-oils-medicinal-plants. Dodiet viņiem 10 minūtes šim uzdevumam. Skolēni var

sadalīt lasāmo starp grupas dalībniekiem. Uz attēliem var uzklikšķināt un tos paplašināt.

Skolēniem noteikti ir jāizlasa apraksti zem attēliem.

Izmantojiet vismaz 7 minūtes, lai dotu iespēju visām grupām dalīties ar savām atbildēm uz jautājumiem

un iespaidiem par Andrea profilu.

VI. Praktiskās aktivitātes (18 min.) (GALVENĀ DARBĪBA)

Izvēlaties vienu no divām aktivitātēm, ko darīt klasē.

● 1. Aktivitāte: Pasaules zaļās ekonomikas indekss Ieslēdziet un parādiet informāciju, kura ir pieejama šeit http://dualcitizeninc.com/GGEI-2016.pdf un tad

paskaidrojiet skolēniem, kas ir globālais zaļās ekonomikas indekss (Global Green Economic Index, GGEI).

GGEI mēra 80 valstu zaļās ekonomikas sniegumu un kā to novērtē speciālisti. GGEI snieguma indekss

izmanto kvantitatīvos un kvalitatīvos indikatorus, lai izmērītu cik veiksmīga ir katra valsts četrās

galvenajās dimensijās: līderība un klimata pārmaiņas, efektivitātes nozares, tirgi un investīcijas, un vide.

Pēc tam GGEI uztveres aptauja savāc ekspertu praktiķu novērtējumu šajās četrās dimensijās. GGEI ir

īpaši nozīmīgs mūsdienās, kad valstis cenšas panākt arvien jaunus izmešu samazinājumus un ilgtspējīgas

attīstības mērķiem būs vajadzīgi dati un analīze, lai identificētu labākos ceļus pārejā uz zemas oglekļa

intensitātes ekonomiku.

Šeit var izlasīt vairāk par indeksā izmantotajiem rādītājiem, lai sagatavotos stundai:

http://dualcitizeninc.com/global-green-economy-index/economic-environmental-indicators.php?id=3.

Avots: “ Pasaules zaļās ekonomikas indekss GGEI - valsts snieguma mērīšana zaļās ekonomikas ietvaros, 5.

izdevums, 2016. gada septembris, DUAL CITIZEN LLC - http://dualcitizeninc.com/GGEI-2016.pdf, 8. lpp.

Lūdziet skolēniem novērtēt kādu vietu Latvija ieņem starp top 80 valstīm, kurām GGEI ir aprēķināts.

Informācija ir iekļauta GGEI 2016. gada atskaitē (pieejama: http://dualcitizeninc.com/GGEI-2016.pdf),

kas analizē valstu sniegumu zaļās ekonomikas jomā.

Pēc Latvijas situācijas analizēšanas četros veidos (līderība un klimata pārmaiņas, efektivitātes nozares,

tirgi un investīcijas un vide), skolēnu uzdevums būs paskaidrot sekojošo jautājumu:

● Kāpēc Latvija ir tieši šajā pozīcijā (raksturot pozitīvos un negatīvos aspektus katram veidam). Pēdējās 10 minūtēs parādiet atskaites rezultātus Latvijai un ļaujiet skolēniem salīdzināt doto informāciju

ar saviem secinājumiem.

Avots: “ Pasaules zaļās ekonomikas indekss GGEI - valsts snieguma mērīšana zaļās ekonomikas ietvaros, 5.

izdevums – 2016. gada septembris, DUAL CITIZEN LLC (http://dualcitizeninc.com/GGEI-2016.pdf, 43.lpp.).

● 2. Aktivitāte: Zināšanu platforma zaļajai augsmei Atveriet zināšanu platformu zaļajai augsmei: http://www.greengrowthknowledge.org/map. Pasaules

zaļās augsmes institūts (Global Green Growth Institute, GGGI), Organisation for Economic Co-operation

and Development (OECD), Apvienoto Nāciju Organizācijas vides programma (UNEP) un Pasaules Banka

(WB) nodibināja šo platformu, lai identificētu un risinātu zināšanu nepilnības par zaļās augsmes teoriju

un praksi.

Pastāstiet skolēniem, ka valsts progresu zaļās ekonomikas sasniegšanā mēra ar vairākiem rādītājiem.

Tos var atrast šeit: http://www.greengrowthknowledge.org/country-data/source-information#313.

Paskaidrojiet viņiem, kas ir katrs no šiem rādītājiem. Izveidojiet grupas pa četriem skolēniem katrā un

lūdziet viņiem:

● Identificēt kuras zaļās ekonomikas dimensijas mēra ar šiem rādītājiem ● izmantot zaļās augsmes karti, lai uzzinātu cik zaļa ir Latvijas ekonomika ● izmantot zaļās augsmes karti, lai salīdzinātu Latvijas situāciju ar citām ● izveidot sarakstu ar iespējamiem risinājumiem, kas varētu uzlabot Latvijas situāciju

Lūdziet viņiem uzrakstīt veiktos secinājumus un priekšlikumus (īsa komandas atskaite). Tālāk viņi var

prezentēt klasei savas atskaites.

VII. Refleksija (5 min.) (GALVENĀ DARBĪBA)

Jūs varat uzdot sekojošos jautājumus visai klasei un uzklausīt dažas atbildes no brīvprātīgajiem. Vai arī jūs varētu prasīt skolēniem uzrakstīt savas atbildes rakstiski pievienotajā darba lapā:

● Kā, jūsuprāt, Latvijas ekonomika attīstīsies? Cik gadi būs vajadzīgi, lai pārietu uz jauno ekonomiskās augsmes veidu – zaļo ekonomiku?

● Kādas profesijas nākotnē būs vajadzīgas zaļajā ekonomikā?

● Kā cilvēku dzīvesveids mainīsies saistībā ar zaļo ekonomiku?

VIII. Skats nākotnē

Pastāstiet skolēniem, ka nākošajā reizē viņi uzzinās vairāk par aprites ekonomiku (circular economy) un spriedīs par to, kas to atšķir no zaļās ekonomikas vai arī abi vārdi apzīmē vienu un to pašu?

IX. Mājasdarbs (GALVENĀ DARBĪBA)

Nākošās reizes mājasdarbs būs tieši saistīts ar tēmu par aprites ekonomiku. Skolēni varēs patstāvīgi

noskaidrot, kāda ir aprites ekonomikas pamatideja un kā tā darbojas. Viņiem vajadzēs noskatīties

sekojošo videoklipu mājās:

“Ellena Makartūra (Ellen MacArthur) – Mācīšanās un aprites ekonomika”:

https://www.youtube.com/watch?v=eOGy683afyo (20:33 min.). Ellenas Makartūras fonda dibinātājs un

vadītājs runā par iedzīvotāju skaitu, dabisko resursu izsīkšanu un izglītības lomu, lai izveidotu jaunu

pieeju, kas ir balstīta aprites ekonomikā (circular economy).

Izmantojot jūsu saziņas veidu ar skolēniem (facebook, e-pasti, Google Hangouts vai skolas tiešsaistes

platforma) un lūdziet viņiem pirms videoklipa noskatīšanās ievietot savas aprites ekonomikas

definīcijas. Tad viņi varēs novērtēt, vai viņu izpratne ir mainījusies pēc videoklipa noskatīšanās un viņi

varēs ievietot jūsu tiešsaistes saziņas veidā rindkopu par jauno izpratni. Ļaujiet viņiem reflektēt un

komentēt, vai arī viņi redz atšķirības starp zaļo un aprites ekonomiku.

X. Papildus saites

Šie ir papildus resursi, ko jūs kā skolotājs varat izmantot, lai sagatavotos stundai un paplašinātu savas

zināšanas. Jūs arī varat izmantot šos resursus piešķirot tos skolēniem kā ārpusstundu

lasīšanas/apskatīšanas materiālus.

Zaļās ekonomikas ceļvedis:

https://sustainabledevelopment.un.org/content/documents/GE%20Guidebook.pdf. Publikāciju

kolekcija par zaļās ekonomikas tēmu. ● “Kas ir iekļaujoša zaļā ekonomika?”: http://web.unep.org/greeneconomy/what-inclusive-

green-economy . Iekļaujoša zaļā ekonomika ir alternatīva mūsdienās dominējošajam

ekonomiskajam modelim, kurš rada plašu vides un veselības riskus, izšķērdīgu patēriņu un

ražošanu, kā arī rada ekoloģiskos un resursu trūkumus, kas noved pie nevienlīdzības. Tā ir

iespēja attīstīt ilgtspējību un sociālo vienlīdzību kā stabilas un plaukstošas finanšu sistēmas

funkcijas – vienas, ierobežotas un trauslas planētas robežās. ● Zaļā ekonomika: https://sustainabledevelopment.un.org/index.php?menu=1446 . Šī ir

definīcija un īss vēsturisks jēdziena „zaļā ekonomika” pārskats. ● “Atklājot ceļus uz iekļaujošu zaļo ekonomiku”:

https://www.youtube.com/watch?v=ZDxkqElHO1o (6:51 min.). Šajā īsajā dokumentālajā filmā

tiek sekots UNEP darbam par iekļaujošu zaļo ekonomiku no pirmsākumiem 2008. gadā. ● Intervijas ar Kevinu Danaheru (Kevin Danaher):

http://www.globalexchange.org/events/speaker/kevin-danaher. Kevina Danahera analītiskā

ekspertīze, humora izjūta un skarba daiļrunība padara viņu par ārkārtīgi dinamisku runātāju.

Danahers ir līdzdibinātājs cilvēktiesību pētniecības un darbību centrs Global Exchange

Sanfrancisko un Fair Trade USA līdzdibinātājs. Kevins ieguva savu doktora grādu socioloģijā

Kalifornijas Universitātē Santakrūzā un bakalaura grādu Sonomas Štata Universitātē. Viņš ir 11

grāmatu autors un/vai redaktors, ieskaitot pēdējās, “The Green Festival Reader: Fresh ideas

from Agents of Change”; "Building the Green Economy: Success Stories from the Grass Roots". ● Tiecoties pēc iekļaujošas zaļās ekonomikas: pamatojums un konteksts:

http://www.unitar.org/sites/default/files/uploads/egp/Section1/PDFs/1.3%20Definitions%20fo

r%20Green%20Economy.pdf. Dažādi zaļās ekonomikas un zaļās augsmes perspektīvu

redzējumi. Zaļās ekonomikas principi, galvenie zaļās ekonomikas pārejas elementi. ● “Kā šī pilsēta neražo atkritumus”: https://www.youtube.com/watch?v=eym10GGidQU (5:05

min.). 2003. gadā Kamikatsu pašvaldībā, Japānā tika nolemts pieprasīt visiem iedzīvotājiem

izpildīt jaunu, stingru pārstrādāšanas programmu, iespējams, pašu stingrāko visā pasaulē. Kopš

tā laika pilsēta kompostē, pārstrādā vai atkārtoti lieto 80% no visiem atkritumiem. Tehniski nav

iespējams būt pilnībā bez atkritumiem, jo atlikušie 20% iet uz izgāztuvi, bet tas ir ievērojams

sasniegums šādā īsā laikā visai kopienai. Ietekme ir bijusi pozitīva – krasi samazinot kopienas

izmaksas, kā arī uzlabot skaisto vidi, kas ieskauj Japānas Dienvidaustrumu pilsētu. Pirms

atnešanas uz šķirošanas centru, iedzīvotājiem ir jāmazgā un jāšķiro viss no kā nevar izveidot

kompostu mājsaimniecībā. Šampūnu pudeles, vāciņi, bundžas, skuvekļi, putuplasta gaļas

paplātes, ūdens pudeles… tā šis saraksts turpinās līdz pat 34 kategorijām. Šķirošanas centrā

katras kastes etiķete norāda kāds specifisks pārstrādes process ir vajadzīgs specifiskajam

priekšmetam – kā to pārstrādās, kas tiks no tā izveidots, cik tāds process var izmaksāt (vai pat

radīt ienākumus). Tas ir patērētāja izglītošanas process. Visas virtuves atliekas vajag izmantot

mājās, kompostā, jo pilsētā nav atkritumu mašīnas vai konteineri. Un runājot par citām lietām,

atkārtota lietošana ir ļoti mudināta. Saskaņā ar Kamikatsu “Nulles atkritumu akadēmijas”

vadītāja Akira Sakano teikto, pilsētā ir kuru-kuru veikals uz kuru iedzīvotāji var atnest lietotas

mantas un par brīvu nest lietas uz mājām. Ir arī kuru-kuru rūpnīca, kurā vietējās sievietes ražo

somas un drēbes no izmestiem priekšmetiem. Sākumā bija grūti pierast pie jaunajiem

noteikumiem. „Var būt lielas grūtības un vispirms mēs bijām pret šo ideju”, saka iedzīvotāja

Hatsue Katayama „ja tu pierodi pie tā, tas kļūst par normālu, pieņemamu”. Tagad to pat ievēro

Kamikatsu uzņēmumos. Kamikatsu ir atvērta bezatkritumu darītava Rise and Win Brewery.

Darītava ir būvēta no atkārtoti izmantotiem materiāliem ar videi draudzīgu apdari. Līdz 2020.

gadam Kamikatsu cer kļūt par 100% bezatkritumu pilsētu bez izgāztuvēm un veidot sakarus ar

citām līdzīgi domājošām kopienām visā pasaulē un izplatot bezatkritumu praksi. ● “The Story of Broke (2011)”: https://www.youtube.com/watch?v=G49q6uPcwY8 (8:07 min.).

The Story of Broke pieprasa izmaiņas valdības tēriņos – to izmantošanu tīros, zaļos risinājumos –

atjaunojamā enerģija, drošākas vielas un materiāli, atkritumu izskaušana utt., kas var radīt

darbus un vienlaicīgi veselīgāku vidi. ● “Izglāb mūsu pasauli”: https://www.youtube.com/watch?v=bn8R_XqjjI0 (3:00 min.). Jaunākās

paaudzes izglītošanai veidota īsa multfilma par mazu lietu darīšanas nozīmi rūpēs par planētu. ● “Uz zaļo ekonomiku: Modeļi, kas darbojas – ar Robertu Pollinu (Robert Pollin)”:

https://www.youtube.com/watch?v=javUAgv3N0w (14:13 min.). Roberts Pollins apgalvo, ka

Vācijas ekonomika strādā ar divreiz lielāku enerģijas efektivitāte salīdzinājumā ar ASV. ● “Risinājumu stāsts”: https://www.youtube.com/watch?v=cpkRvc-sOKk (09:06 min.).

Videoklips, kurš ir daļa no ‘Lietu stāstu’ (Story of Stuff) sērijas, izpēta kā mēs varam veidot

ekonomiku ilgtspējīgākā un godīgākā virzienā sākot ar orientāciju pret jauno mērķi. Tas atklāj

Iekšzemes Kopprodukta (IKP) nepiemērotību cilvēku sasniegumu mērīšanā. ● “Pārmaiņas stāsts”: https://www.youtube.com/watch?v=oIQdYXCKUv0 (06:28 min.). Vai

iepirkšanās var izglābt pasauli? Pārmaiņas stāsts iedrošina skatītājus nolikt savas kredītkartes un

sāk pielietot savus ‘pilsoņu muskuļus’, lai izveidotu ilgtspējīgāku, taisnīgāku un piepildošāku

pasauli.