28

Krievu «perßings» paliek pie lat-vießu müra

Krievi izsmej krievus

Krievijas izlase otrås kårtas grupas turnîru uzsåka bez nev-iena punkta. Priekßsacîkßu trijås spélés krievi izcînîja tikai vienu uzvaru un to paßu pret Franciju çempionåta pirmajå dienå. Otrajå kårtå Krievija ar 0:3 bez ierunåm zaudéja ASV, bet pédéjå kårtå – arî ar 2:3 Íveicei. Íogad Latvijas izlase un hokeja fe deråcija no Latvijas Ωurnålistiem vél nav sañémusi kritiku, bet reizés, kad starp uzrakstîtajåm rindåm Krievijas prezidents un viña tuvåkås personas saskata tikai savai domåßanai atbilstoßus vårdus, Ωurnålis-tiem jåsåk klausîties îsais kurss, kå pareizi jåraksta par hokeju. Latvijas Hokeja fede-råcijas funkcionåriem ir paveicies, ka par viñu darbiem neraksta Krievijas Ωurnålisti. Silti iesakåm Lipmanam un viña komandai bieΩåk apmeklét preses konferences péc Krievijas izlases zaudétajåm spélém. Pirms çempionåta Krievijas izlasi krievu Ωurnålisti bija nodévéjußi par «Dream Team», bet péc diviem zaudéjumiem ßis vårdu sali-kums tiek locîts visdaΩådåkajos veidos.

Krievi joko:Valérijs Kamenskis intervijå Ωurnålistiem atvainojås lîdzjuté-jiem par trim piedzîvotajiem zau-déjumiem un par diviem nåkamajiem arî.

29

30

Fåzels priecåjas par zaudéjumiem

Starptautiskås hokeja federåcijas prezidents René Fåzels neslépa prieku par savu tautießu uzvaru pår Krieviju ar 3:2. Íveicei ßî uzvara nozîméja iek¬üßanu nåkamajå kårtå. Zobårsts Fåzels priecåjås ne tikai par savéjo uzvaru, bet arî par Krievijas, Kanådas un Somijas izlaßu neveiksmém:«Íveices uzvara pår krieviem ir lîdzvértîga Norvé©ijas uzvarai pår Kanådu un austrießu neizß˚irtam ar Somiju. Íådi spé¬u rezultåti ir ¬oti lietderîgi visai hokeja attîstîbai Eiropå. Tas nozîmé, ka hokeja lîmenis Eiropas val-stîs izlîdzinås un ßîs uzvaras mazåk attîstîta-jåm valstîm dos papildu stimulu turpmåka-jam darbam. Íis çempionåts kårtéjo reizi pierådîjis, ka, savåcot komandå tikai NHL spélétåjus, nevar garantét tülîtéju uzvaru. Izlases, kas tiek komplektétas no Eiropas klu-biem, ce¬ Eiropas hokeja prestiΩu.»

Krievi izlaiΩ treniñu

Salîdzinåjumå ar Latvijas izlasi krieviem bija vairåkas priekß-rocîbas. Krievijas izlase savu pédéjo pirmås kårtas spéli aizvadîja treßdienas vakarå un ieguva vienu dienu atpütai. Jau sastådot çempionåta kalendåru, ßis apståklis tika ñemts vérå, un krievi kå çempionåta rîkotåji spé¬u sarakstu veidoja savai izlasei parocîgu. Tiesa, vienu gan kalendåra sastådîtåji nevaréja paredzét – treßo vietu grupå. Tas nozîméja, ka pirmå otrås kårtas spéle krieviem bija jåaizvada sev neierastå laikå – plkst. 16.30 péc Maskavas laika. Toties krieviem ir bijusi iespéja ilgåk atpüsties nekå otrai vecåkajai çempionåta komandai – Latvijas. Péc uzvaras pår Ukrainu latvießiem lîdz spélei ar Krieviju bija palicis mazåk nekå 24 stundas atpütai. Pat tik saspringtå reΩîmå Latvijas izlase vakar no rîta uzskatîja par vajadzîgu atbraukt uz sporta pili un divdes-mit minütes paslidi nåties pa hokeja laukumu. Vienîgi Fandu¬s,

Krievi joko:Prognozétåju turnîrå turpinås likmju pieñemßana. Pagaidåm ßajå turnîrå pirmo vietu ieñem IΩevskas strådnieku kolektîvs, kas pirms çempionåta atsütîjis karabînes Krievijas izlasei.

31

kam iepriekßéjå vakarå pirkstam tika norauts nags, nepiedalîjås ßajå treniñå, un no rîta vél nebija zinåms, vai viñß spélés pret Krieviju. Krievi gan bija izvélîgåki un treniña vietå par labåku uzskatîja lieku stundu pavårtîties pé¬os.

Krievi treßo reizi uzkåpj uz viena un tå paßa gråbek¬a

Latvijas izlasei nebija îpaßi jådomå, kå spélét pret Krievijas izlasi. Kå tas ir jådara, to vispirms parådîja ASV, bet vél péc daΩåm die-nåm arî Íveices komanda. Latvijai vajadzéja nokopét ßo spéles sti lu, un tas tika izdarîts par visiem simts un vienu procentu. Krie vu galvenais treneris Aleksandrs Jakußevs pécspéles preses konferencé, plåtot rokas, varéja kårtéjo reizi secinåt, ka viñu un visu lielo Krieviju atkal ir «pieçakaréjußi». Kad Haraldam Vasi¬-jevam jautåja, kå viñß vérté turpmåkås Krievijas izredzes ßajå çempionåtå, treneris deva vispareizåko abildi – lai krievi paßi domå par savåm problémåm. Krieviem patießåm büs, par ko pa domåt – trîs zaudéjumi péc kårtas un «sapñu komandai» vairs nav nekådu izredΩu iek¬üt ceturtda¬finålå. Påråk jau paßap-zinîgi bija Krievijas hokeja miljonåri ar savu «ra˚eti» Påvelu Buré priekßgalå.

32

Visu izß˚îra otrå treßda¬a

Paßå spéles såkumå bija svarîgi izturét pirmo krievu spiedienu, un Latvijas izlase tam bija gatava. Tikai nebija ßî gaidîtå spiedie-na. Divas reizes péc kårtas Krievijas izlase pirms maça tika sagai-dîta ar vésiem aplausiem. Skatîtåji ticîbu ßai komandai zaudéja jau otrås kårtas såkumå, un pédéjo «smilßu kaudzi» krievu hokejam «uzmeta» Latvijas izlase.Såkums müséjiem tomér nebija pats patîkamåkais, jo viens péc otra tika noraidîti Vîtoliñß un Ignatjevs. Tie, kuri seko çempio-nåta statistikai, büs pamanîjußi, ka Latvijas izlases aizsardzîba, spéléjot mazåkumå, ir viena no droßåkajåm. Par to vakar pår-liecinåjås krievi – bîstamu momentu pie Irbes vårtiem praktiski nebija. Krieviem deréja ielågot, ka Latvijas izlase ir lîdere vél vie-nå jomå – skaitliskå vairåkuma realizéßanå. Arî to Krievijas iz lase izjuta uz savas ådas – vispirms Be¬avskis påri Brizgalova plecam iemeta pirmos vårtus, bet treßos krievi jau paßi iemeta sa véjos. Kad Krievijas komanda bija mazåkumå, Markovs, cenßo ties izmest ripu no savas zonas, tråpîja pa sava vårtsarga Brizgalova pécpusi, un ripa lidoja turp, kur gribéja visa Latvija, – vårtos. Tagad ir vienalga, kam ßie vårti tika ieskaitîti (Semjo novam), galvenais, ka rezultåts k¬uva 3:1, un vél svarîgåk – krievi spéléja slikti, bet Latvijas izlases vîri «spéléja uz visu banku» vårdu vistießåkajå nozîmé. Krievijas izlase parådîja savu nespéku. Miljonus vértie lîgumi vél nega-ranté uzvaru pår komandu, kuras spélétåji kopå nesañem tik daudz, cik krievu vadoßais spélétåjs Buré viens pats. Krievu spécîgais uzbru-kums vakar bija bezspécîgs pret latvießu müri.

Latvießiem lati, krieviem bezcerîba

Pirms spéles ar Krieviju Pareksa banka paziñoja, ka katrs, kurß güs vårtus spélé pret Krieviju, no ban-kas sañems tükstoß latu. Kad péc uzvaras tika nodziedåta himna, Parekss maça veiksmîgåkajam spé-létåjam Artüram Irbem aploksné ielika piecus tükstoßus latu. Íoreiz gan nav svarîgi, kurß un cik ir nopelnîjis par ßo spéli, un latus varés skaitît vélåk.

33

«Péterburga ßådu murgu nav piedzîvojusi kopß 1917. gada» (06.05.2000.)

LatvijaValstî re©istrétie spélétåji: 1730Seniori: 910Zåles ar måkslîgo ledu: 5Izlasé NHL spélétéji: 2Spélétåji no nacionålå çempionåta: 0Izlases vidéjais vecums: 29,1Vidéjais augums: 1,81Vidéjais svars: 82,9

KrievijaValstî re©istrétie spélétåji: 58 040Seniori: 16 974Zåles ar måkslîgo ledu: 84Izlasé NHL spélétåji: 14 + JaßinsSpélétåji no nacionålå çempionåta: 8Izlases vidéjais vecums: 27,4Vidéjais augums: 1,84Vidéjais svars: 89,7

PriekßspéleKopß Latvijas izlase piedalås pasaules çempionåta A grupå, ar Krievijas izlasi tai nåcies spélét tikai vienu reizi – 1998. gada 4. maijå Båzelé. Kad k¬uva zinåms, ka ßî spéle notiks tießi Latvijas neatkarîbas atgüßa-nas dienå, it kå sarosîjås kaimiñzemes Våcijas neofaßisti, un ßis laiks sakrita ar kårtéjo oficiålås Krievijas apmelojumu kampañu par «faßis-tu» pårñemto Latviju. Båzelé solîja ierasties ap påris tükstoßiem neo-faßistu, taçu solîtais makå nekrita, un spéle notika bez lieliem årpu-slaukuma incidentiem, bet krievi Latvijas izlasei pasniedza labu «dåvanu» tås valsts svétkos – zaudéjumu ar 5:7. Jau pirmås treßda¬as 14. minüté Irbe savos vårtos «atrada» çetras krievu iemestås ripas, bet péc otrås treßda¬as rezultåts bija pavisam «nesmuks» – 2:6. Kad lîdz maça beigåm bija palikußas çetras minütes, Séjéjs lika nodrebét visai Krievijai – vairs tikai 5:6. Pédéjos vårtus krievi iemeta, kad Irbe jau bija nomainîts pret sesto laukuma spélétåju... Artürs divus gadus vecus notikumus atceras ar dalîtåm jütåm:– Toreiz müsu emocijas bija ¬oti sakåpinåtas, un, iespéjams, ka tießi tåpéc més nevaréjåm parådît savu labåko spéli. Kå saka paßi krievi: pervij b¬in oboßolsja komom jeb pirmie kucéni jåslîcina. Íis zaudéjums reizé bija arî måcîba turpmåkajåm dienåm.

34

Ar krieviem vél ir aizvadîtas çetras pårbaudes spéles – divas pirms 1999. gada çempionåta un divas pirms izbraukßanas uz Sanktpéterburgu. Ío maçu kopéjå bilance: viena uzvara, divi neizß˚irti un viens zaudéjums. Pédéjås divas spéles sajaukußas pråtus nedaudzajiem Latvijas hokeja statisti˚iem. Vieni uzskata, ka ßîs spéles jåieskaita kopéjå izlases spé¬u skaitå, bet citi kopéjå statistikå tås ne ietver. Íîs Krievijas izlases treneris Viktors Tihonovs pats to nosauca par Krievijas klubu izlasi, un lîdz ar to jautåjums, vai ßie divi maçi jåieskaita, vairs nav aktuåls. Arî paßi krievi savos uzziñu materiålos ßîs divas spéles pret Latviju nav ñémußi vérå. Lîdz ar to Latvijas Hokeja federåcijas prezidenta Kirova Lipmana izsniegtå aploksne Leonîdam Tambijeva ar tajå ieliktajiem simts latiem par it kå aizvadîto simto spéli Latvijas izlasé bijusi nedaudz pårsteidzîga. Savu simto maçu Tambijevs aizvadîja svétdien pret ASV.

Fiziskå gatavîbaKrievijas izlasei pirms ßîs spéles bija viena brîvdiena, bet Latvijas vienîbai péc iepriekßéjå dienå izcînîtås uzvaras pår Ukrainu lîdz spélei ar krieviem atpütai bija atlicis pat mazåk par divdesmit stundåm. Zinot, ka Latvijas izlase ir pati vecåkå viså çempionåtå, visai pamatotas likås baΩas par spélétåju fizisko spéku atjau-noßanu tik îså laikå. Citådi domåja Haralds Vasi¬jevs, kurß savu vårdu patiesumu pierådîja ar Rîgå veiktajåm spélétåju veselîbas pårbaudém.– Pirms çempionåta tika pårbaudîta visu spélétåju fiziskå gatavîba un mani ßie rezultåti pårsteidza – visi bija veseli kå zirgi. Runas par spélétåju nogurumu ßobrîd nav îsti vietå.Pati spéle pierådîja, ka fiziskå spéka un izturîbas abåm komandåm ir pårpårém. Abåm izlasém vél bija papildu stimuli: krievi ar vienu slidu jau bija «izrakußi sev kapa bedri», un treßais zaudéjums péc kårtas nozîmétu ßîs valsts hokeja apkau-nojumu uz ilgiem laikiem. Nekåds cits dopings Krievijas izlasei vairs nebija vajadzîgs. Arî Latvijas izlasei pietika ar «dabiskajiem stimulatoriem» – spélés pret Krieviju, pret ACSK, «Spartaku» vai pret jebkuru Krievijas komandu latvießiem bijis îpaßs noskañojums.

TehnikaPéc spélétåju atlases abas valstsvienîbas salîdzinåt nebütu korekti. Vairåk nekå puse Krievijas izlases hokejistu spélé NHL komandås, un, kå zinåms, uz Ameriku våjus spélétåjus neaicina. Par «ra˚eti» Påvelu Buré papildu komentåri nav jårak-sta, par Jaßinu arî ne, par Kozlovu un Kamenski – tåpat. Buré ßogad k¬uvis par NHL regulårå çempionåta labåko vårtu guvéju, citi bijußi labåkie savås koman-dås. Arî Latvijas izlasé gandrîz visi spélétåji ir savu klubu lîderi, bet nevar salîdz-inåt Våcijas otrås bundeslîgas klubus ar NHL komandåm. Péc spélétåju indi-viduålås meistarîbas krievi müséjiem «ieliek» vienos vårtos, bet starp gribéßanu un varéßanu ir liela starpîba, un te nu viñi no mums atpalika. Íî bija tå spéle, kurå uzvarétåjs netika noteikts péc hokejistu lîgumiem un viñu meistarîbas. Péc ßîs spéles lîksmoja tå komanda, kura vairåk gribéja uzvarét, un tå bija Latvija.

Moråle

Uzvarot Krieviju, Latvijas izlase ir izdarîjusi labu darbu. Pirmåm kårtåm müséjie ar ßo uzvaru gandrîz ir atkårtojußi savu lielåko

35

sa sniegumu pasaules çempionåtos. 1997. gadå Somijå A grupas debitanti bija septîtie, ßogad mums jau ir garanté-

ta vismaz astotå vieta. Latvijå ßîs spéles dé¬ tika paralizéts valdîbas veidoßanas darbs, Krievijas lielåkais sporta laikraksts «Sport ekspress» péc ßå zaudéjuma atsauca savus Ωurnålistus no pasaules çempionåta, sak, müs neinteresé komanda, kura cînås par padsmitajåm vietåm, Kremlî atkal varéja uzsåkt runas par Latvijas nelojalitåti pret saviem kaimiñiem, un viens no pécspéles zîmîgåkajiem tekstiem no krievu puses bija: Latvija müs uzvaré-ja, bet pie jums neievéro krievu tautîbas cilvéku tiesîbas. Pie Krievijas véstniecîbas Rîgå tika nolik-tas sarkanas lîdzjütîbas tulpes… Péc ßîs uzvaras Latvijas izlases nometné avien vairåk tiek runåts par iespéju «aizspéléties» lîdz pat çetriniekam. Kå smejies, apetîte rodas édot.

LîderiKrieviem bija divi lîderi – Påvels Buré un Aleksejs Jaßins. Pédéjais no viñiem visu sezonu gaidîja no Otavas «Senators» komandas nepama-toti pieprasîtås miljonu kaudzes un, tå arî nesagaidîjis, visu sezonu palika bez spé¬u prakses. Tikai çempionåta pirmajås dienås tika atri-sinåts «Jaßina jautåjums», un viñß varéja papildinåt Krievijas «sapñu komandu». Pirms pirmajåm trim Krievijas spélém, informatoram nosaucot ßos divus uzvårdus, lîdzjutéji viñiem sarîkoja vienlîdz skañas ovåcijas. Kad bija zaudéts ASV un Íveicei, interese par ßiem spélétåji-em tikpat åtri pazuda un katra avîze uzskatîja par goda lietu «apriet» ßos miljonårus, bet viens no spriedumiem par Jaßinu bija, ka varbüt labåk nevajadzéja viñam ¬aut spélét izlasé. To paßu rakstîja arî par Buré. Neviens no viñiem izcilu spéli neparådîja. Vienîgi Buré iebakstîja savu «golu», bet Jaßins bija tik bezcerîgs, cik bezcerîga ir viña iespéja dabüt pårdesmit miljonu vérto lîgumu.Latvijas zvaigznes spîdéja tik daudz, cik bija nepiecießams ßai véstur-iskajai uzvarai. Izrådås, ka Artürs Irbe ßo spéli ir gaidîjis gadiem ilgi un ka viña pacietîba ir attaisnojusies – pår Krieviju güta uzvara. Be¬avskis intervijå atzina, ka ßis ir viña labåkais çempionåts, un par to pår-liecinåjås arî krievi. Tikai Be¬avskis var aukstasinîgi no vårtu aizmugures izslidot lîdz «petakam», ieraudzît tukßo stüri un iemest tajå ripu. Jaunais Krievijas vårtsargu skolas talants Brizgalovs ilgi domåja, kå viñß ticis pießmaukts.

UzbrukumsSpéles statistika ir bezkaislîga: krievi pa Irbes vårtiem meta 39 reizes,

36

kamér müséji pa krievu – 26. Irbem ßî lîdzinåjås ierindas NHL regulårå çempionåta spélei, jo 40 metieni pa viña vårtiem nav retums. Ne vien-mér gan metienu kvantitåte atbilst to kvalitåtei, un no ßiem 39 metieniem labi ja desmit bija tådi, péc kuriem vårtsargam varétu ietrîcéties ce¬gali. Pirms maça Irbe savéjos brîdinåja, ka Buré cîñu turpina pat péc tiesneßa svilpes, un tießi ßådå stilå viñß guva savus vårtus: it kå epizode jau bija beigusies, tiesnesim jau bija jåpüß svilpé, bet Buré turpinåja ar nüju bakstîties zem Irbes kåjsargiem. Latvießu izdarîtie 26 metieni bija daudz kvalitatîvåki un bîstamåki, un tas nekas, ka vienus vårtus krievi iemeta paßi savos vårtos. Vårtu guvums ßajå spélé pilnîbå atbilst metienu un uzbrukumu kvalitåtei.

AizsardzîbaPaßå maça såkumå Latvijas izlase nopelnîja divus padumjus noraidîju-mus un krieviem pavérås ¬oti labas iespéjas pirmajiem güt vårtus. Atceroties pårbaudes spéles Rîgå, Latvijas izlases sniegums skaitliskajå mazåkumå neviesa nekådu optimismu, seviß˚i péc Haralda Vasi¬jeva audzinåtåja Viktora Tihonova aizrådîjuma – jums mazåkumå vél ir daudz brå˚a. Iespéjams, ka Vasi¬jevs ñémis ßo aizrådîjumu vérå, un péc spéles ar krieviem Latvija joprojåm ir starp droßåkajåm komandåm çem-pionåtå, spéléjot mazåkumå. Íådå situåcijå müséjie zaudéja tikai vienus vårtus. Varbüt krievi zinåja ßos statistikas datus, taçu secinåjumus no tå nebija izdarîjußi – pirmo divu noraidîjumu laikå krievi pat lågå nevaréja ieiet latvießu zonå, kur nu vél domåt par vårtu güßanu. Tas pats atkår-tojås arî nåkamo noraidîjumu laikå. Kå jåspélé vairå kumå, parådîja

Latvijas izlase – divi vårti tika güti brîdi, kad laukumå bija par vienu krievu mazåk. Kad Brizgalovs sa vos

vårtos ielaida treßo ripu, viñß tika nomainîts. Krievijas un pasaules hokeja le©enda Vladislavs Tretjaks ßim deviñpadsmit gadu vecajam puisim paredz spoΩu kar-jeru, un viñß 2000. gada NHL «draftå»

starp Eiropas vårtsargiem ir pirmais numurs. Pret Be¬avska un diviem

Semjonova metieniem jaunais tal-ants neko nespéja izdarît.

KomentårsVisa Latvija un Péterpilî

palikußie Latvijas lîdzjutéji priecåjås,

37

dzéra un fanoja lîdz pat rîta gaismai, jo bija iemesls – Latvija uzvaréja Krieviju. Latvijas izlase ßajå çempionåtå savu jau ir panåkusi, un, ja arî atlikußajos maços büs tikai zaudéjumi, vienalga – hokejisti ir varoñi! Péc spéles preses konferences zåli apmekléja Latvijas Hokeja federåcijas prezidents Kirovs Lipmans, un neizskatîjås, ka viñß par ßo uzvaru ¬oti priecåtos. Iespéjams, ka Lipmans bija saguris un neticéja notikußajam. Iespéjams, ka viñß par ßo uzvaru bija piesolîjis spélétåjiem lielu prémiju un tagad büs jåtur savs goda vårds (bet naudas nav). Lipmana smaids izskatîjås tåds kå samocîts, it kå måkslots. 1997.gadå Barselonå Eiropas çempionåtå basketbolå Latvijas izlase palika pédéjå seßpadsmitajå vietå, bet tas netraucéja delegåcijas vadîtåjam Vilim Krißtopanam visiem atbraukußajiem Ωurnålistiem uzsaukt vakariñas. Latvijas Hokeja del-egåcijas vadîtåjs Kirovs Lipmans péc uzvaras tika ̊ erts aiz piedurknes un viñam tika jautåts: vai tad federåcijas vadîba par godu ßim nozîmîgajam notikumam nedomå sarîkot kopîgas vakariñas ar Ωurnålistiem. Lipmans bija ar mieru vakariñot kopå ar preses pårståvji-em tikai tådå gadîjumå, ja Ωurnålisti uzaicinåtu viñu. Labu éstgribu, Kirov!

38

Nåves spriedums «sapñu komandai».Spriedumu izpildîja IrbeVél nekad müsu izlase pasaules çempionåtå nebija zaudéjusi trîs spéles péc kårtas. Kå par nelaimi, ßî ßausmîgå seriåla pirmizråde notika dzimtajå Péterburgå. Pirms spéles ar Latviju Krievijas izlases situåcija bija – büt vai nebüt? Zaudéjums praktiski liegtu Krievijas koman-dai cînîties par pasaules çempiones kroni. Gribéjås ticét, ka péc diviem périeniem no amerikåñiem un ßveicießiem müsu super-zvaigznes izdarîs pareizos secinåjumus un pieticîgos latvießus saskaldîs kå riekstus. DiemΩél tå nenotika.Påråk bieΩi vårds «diemΩél» ßå çempionåta laikå tiek lietots saistîbå ar Krievijas izlasi. Ío vårdu bieΩi lieto lîdzjutéji, Ωurnålisti, paßi hokejisti un arî treneri. Péc diviem zaudéjum-iem treneri neatlaidîgi centås pårliecinåt Ωurnålistus, ka nekas tra©isks nav noticis un spélé pret Latviju kå péc burvju nüjiñas pavicinåßanas viss noståsies savå vietå. DiemΩél (atkal ßis vårds), nekas tamlîdzîgs nenotika.Krievijas izlases saståvå notika kårtéjås pår-maiñas. Otrajå maiñå kå centra uzbrucéjs spéléja Aleksejs Zamnovs, bet Maksims Afinogenovs – ar saviem bijußajiem kluba biedriem kopß «Dinamo» laikiem Aleksandru Prokopjevu un Aleksandru Haritonovu. Triju vårtu guvéjs spélé pret Franciju tika atståts rezervé, tåpat kå aizsargs Aleksandrs Havanovs. Pirmajå treßda¬å müséjie pårlieku aizråvås ar individuålo spéli. Pirmo 20 minüßu laikå mums izdevås izveidot tikai vienu vårtu güßanai izdevîgu situåciju, taçu kådu! Devîtajå minüté Valérijs Kamenskis izdarîja precîzu piespéli Ûamnovam. Viñß meta spécî-gi, taçu ripa tråpîja pa vårtu pårliktni. Ja Ûamnovs bütu tråpîjis vårtos, varbüt viss bütu noticis pavisam citådi…Pavisam drîz krievi çetras minütes spéléja vairåkumå, taçu ßajå laikå tå arî ne reizi nes-

39

péja apdraudét Irbes vårtus. Praktiski visas çetras minütes no laukuma nenogåja Buré, un, kå izskatîjås no malas, viñß pilnîgi bija aizmirsis, ka laukumå atrodas arî citi spélé-tåji. Lîdzko Buré sañéma ripu, tå viñß vien-atné steidza glåbt visu Krieviju.Péc pårtraukuma spéles raksturs bütiski nemainîjås, toties rezultåts otrajå treßda¬å mainîjås piecas reizes. Jau perioda otrajå minüté noraidîjumu nopelnîja Valérijs Kamenskis (Va¬era tiktål bija apvainojies par to, ka viñam tika atñemta ripa laukuma centrå, ka no visas sirds iesita pretiniekam pa seju) un sods ilgi nebija jågaida. Aleksandrs Be¬avskis, kurß pret baltkrievi-em guva brînumvårtus, vélreiz nodemons-tréja apskauΩamu meistarîbu. Viñß mierîgi apslidoja vårtus un gandrîz no nulles leñ˚a raidîja ripu virs Brizgalova pleca, kurß jau bija paspéjis notupties uz ce¬iem. Ko ßajå laikå darîja aizsargu påris Galanovs un Markovs, nesaprata neviens. Péc vårtu zaudéjuma krievi vél vairåk apsé-da Irbes vårtus un 35. minüté skatîtåji tribînés ekståzé uzgaviléja. Ûamnovs spécîgi meta pa Irbes sargåtajiem vårtiem, Irbe viña metienu atvairîja, taçu visåtråk pie ripas piesteidzås Oñegs Petrovs, kurß panåca izlîdzinåjumu. Likås, ka nu viss büs kårtîbå, bet nekå. Péc divarpus minü-tém rupji k¬üdîjås Brizgalovs, kurß nespéja atvairît Semjonova metienu no vidéjås distances, un latvießi atkal bija vadîbå. Bet pavisam drîz kuri-oza situåcija pårvértås par katastrofu. Maksims Galanovs gribéja ripu no zonas izmest, raidot to gar apmali, taçu tå pékßñi mainîja virzienu un no Brizgalova kåjas ielidoja Krievijas vårtos – 1:3.Péc ßo vårtu zaudéjuma sanervozéjies, Brizgalovs atståja vårtus, dodot

vietu savam kolé©im Jegoram Podomackim. 35 sekundes pirms pårtraukuma Buré tomér guva vårtus – péc pirmå mé ©inåjuma ripa iestréga pie vårtu lînijas, taçu Buré pamanîjås spélétåju burzmå tomér «iebakstît» ripu vårtos. Pédéjå treßda¬å krievi darîja daudz, lai glåbtu spéli, taçu par maz, lai pårspétu ßå vakara varoni Irbi. Treßda¬as vidü Kamenskis nopelnîja çetras soda minütes un praktiski visi tribînés sédoßie skatîtåji saprata – mîts par sapñu komandu ir izgaisis.Par labåko spélétåju Krievijas izlasé atzîtais Påvels Buré pécs-péles preses konferencé atkårtoja, ka vainîga ir visa komanda un ir mu¬˚îgi zaudéjumå vainot kådu atseviß˚i. Redz, pa sau les çempionåtå vieglu pretinieku nav un nevajag müs kritizét.Var izprast Buré paßsajütu, taçu labåk viñß nebütu runåjis vispår. Bért pelnus uz viña galvas netaisos, taçu no tradicio-nålajåm krievu zålém pret visåm kaitém – ßñabîßa, nespéßu atteikties.

40

Péterburga ßådu murgu nav piedzîvojusi kopß 1917. gada

Vakar Krievija ar 2:3 zaudéja Latvijai un praktiski zaudéja iespéjas iek¬üt ceturtda¬finålå. Trîs zaudéjumi péc kårtas – nekas tamlîdzîgs lîdz ßim nav noticis. Murgs. Un kauns. Esmu pårliecinåts, ßîs izjütas ir pårñémußas visu valsti. Man (Sergejam Rodñiçenko), kurß piedåvåja ßo izlasi nosaukt par «sapñu komandu», ir divtik kauns. Labs sapnis!Esmu redzéjis daudz NHL spé¬u, un tur viss bija skaisti un kråßñi. Vakar, kad jau zinåju, ar ko diena beigusies Krievijas izlasei, es pékßñi sapratu, ka ar visu savu kråßñumu NHL piekoptais hokejs – tas nav sports. Sports nav izprieca, tå ir neΩélîga cîña.NHL jau sen ir k¬uvusi par Zieme¬amerikas ßovbiznesa saståvda¬u, kas balstås uz hokejistu panåkumiem, un nav vairs jåbrînås par to, ka müsu hokejisti pårvértußies par Holivudas zvaigzném. Varenais Påvels Buré k¬uvis par kino-zvaigzni, par kuru tiek rakstîts un rakstîts. Par nelaimi, viñß to nav ievérojis. Kå parådîja turnîrs Péterburgå, bezdibenis starp hokeja ßovu un reålo sportu nav mazåks kå starp Spîlberga fantåzijåm un skarbo Çehova realitåti.Péc Çehova scenårija müsu hokejisti vairs sen nespélé. Kopß kura laika – tas atseviß˚s temats. Cits jautåjums, kad més atgriezîsimies uz tå ce¬a, ko mums savulaik norådîja lielie aktieri Bobrovs, Starßinovs, Firsovs, Harlamovs… Tie ir spélé-tåji, kuri laukumå katru spéles epizodi izdzîvoja kå pédéjo savå dzîvé.Müsu izcilajiem hokejistiem, kådu ßobrîd Krievijas izlasé nav maz, beidzot ir jåsa prot, ka savas valsts cieñu viñiem neiegüt ar multimiljonus vértiem lîgumiem, ar pie ß˚ir-tajiem «Oskariem» NHL se zonas beigås, ar izcînîtaji-em Stenlija kausa gredzeni-em. Ceru, ka viñi sapratîs. Tåpat kå tie, kuri viñus aicinåja uz Sanktpéter burgu.

41

Krahs

Skumji un såpîgi. Savå dzimtené Krievijas izlase aizvadîjusi vissliktåko pasaules çempionåtu tås vésturé. PSRS izlase çempionåtos ne reizi nebija årpus godalgoto trijnieka, bet Krievijas izlases sliktåkais rezultåts lîdz ßim bija piektå vieta. Tagad iespéjams konstatét tikai faktu – més neesam iek¬uvußi pat astoñniekå.

1. maijå izreklamétå «Dream Team» pårsteidza un sarügtinåja savus lîdzjutéjus (zaudéjums ASV ar 0:3), treßajå maijå viñiem «iesp¬åva dvéselé» (zaudéjums Íveicei ar 2:3), bet piektajå maijå – vél vairåk nekå iesp¬åva…Kåpéc tå? Izgåßanås iemesli ir acîmredzami.

Pirmais iemesls – mums nebija KOMANDAS. Mums bija daΩåda lieluma zvaigznes, kas nespéja apvienoties kopéjam mér˚im. Kå tad varétu büt citådi, ja sezonas laikå spéléja pavisam cits saståvs, kas gandrîz ménesi pirms çempionåta atradås nometné Novogorskå un kuru pirms paßa çempionåta ar vieglu roku ieskaitîja otrajå ß˚irå, aizståjot ar tikko kå no lidmaßînas izkåpußajiem? Neviens negrib noliegt, ka profesionå¬u meistarîbas lîmenis ir augståks, taçu müsdienu hokejå vairs nav bezdibeña starp viduvéjîbåm un zvaigzném. Jums vajag nosaukt piemérus? ASV. Íveice. Latvija. Par maz? Un ja kåds pateiks, ka Krievija bez NHL spélétåjiem bütu nospéléjusi sliktåk – nenoticéßu. Tåpéc, ka sliktåk vairs nav iespéjams.Jüs paßi redzéjåt, kå apkampußies, skanot savas valsts himnai, no laimes raudåja latvießi? Viñi neatbrauca «zîméties», bet cînîties par savas valsts prestiΩu. Esmu pårliecinåts, ka arî Krievijå netrükst pat-riotiski noskañotu hokejistu, taçu viñi nemaz netika izlasé.

Otrais iemesls – izlasei nebija trenera. Hokeja vésturé ir daudz pieméru, kad vidu-véja lîmeña hokejists k¬üst par izcilu treneri. DiemΩél, pretéju pieméru ir daudz vairåk. Par Krievijas komandas bijußå trenera lîmeni liecina viennozîmîgi fakti. Kåpéc spéles laikå neprognozéja-mi bieΩi tiek mainîts spélétåju saståvs? Kåpéc vienå pårî tiek likti uzbrukuma tipa aizsargi un péc tam viñi tiek vainoti pie¬autajås k¬üdås? Vispirms tiek «nogremdéta» ceturtå maiña, bet péc tam uz rezervistu soliña tiek nosédinåts komandas rezultatîvåkais spélé-

42

tåjs. Visbeidzot, kå var ar dzeña neatlaidîbu çetras spéles péc kår-tas ellé grüst deviñpadsmitgadîgu Krievijas hokeja lîgas viduvéjas komandas rezerves vårtsargu? Íaubos, vai uz ßiem jautåjumiem kaut cik jédzîgi spétu atbildét Krievijas izlases galvenais treneris. Visticamåk – viñß müsu hokeja bosiem ir érta marionete.

Treßais iemesls – vårtsargs. Nebüs taisnîgi visos zau-déjumos vainot jauniño I¬ju Brizgalovu. Né, viñß izdarîju visu, ko varéja. Nelaime tå, ka viñß påråk maz varéja. Vaina par neveiksmîgo eksperimentu atkal jåuzñemas izlases vadîbai.Hokeja bosus nav ko Ωélot. Ko pel-nîjußi, to sañémußi. Nav Ωél pat lecîgå Buré – pietika ar spéles pédéjåm minütém ar Latviju, lai lîdzjutéju attieksme pret viñu mainî-tos. Toties Ωél skatîtåju, kuriem Krievijas izlase sabojåja svétkus. Kauns.

Krievi joko:Vakardienas Sanktpéterburgas vadîbas sédé tika pie-ñemts lémums, ka jauno hokeja halli nojaukts, bet tås vietå uzcels müsdienîgu viesnîcu hokejistu sievåm.