gada parskats 2013 lv - citadele.ee...Citadele turpin āja veicin āt uz ņēmumu att īst ību...

AS „Citadele banka” gada pārskats par gadu, kas noslēdzās 2013. gada 31. decembrī un neatkarīgu revidentu ziņojums 2

Saturs Vadības ziņojums 3 Bankas vadība 7 Paziņojums par vadības atbildību 8 Finanšu pārskati: Peļņas vai zaudējumu aprēķini 9 Apvienoto ienākumu pārskati 10 Bilances 11 Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskati 12 Naudas plūsmu pārskati 13 Finanšu pārskatu pielikumi 14 Revidentu ziņojums 76

AS „Citadele banka” Republikas laukums 2a, Rīga, LV-1010, Latvija Tālr.: (371) 67010 000 Fakss: (371) 67010 001 www.citadele.lv Reģistrācijas numurs: 40103303559

AS „Citadele banka” Vadības ziņojums


Ievērojamais ie ņēmumu k āpums l īdz ar pārdom ātu izmaksu kontroli nodrošin āja veiksm īgu darb ības rezult ātu 2013. gad ā

Tāpat kā iepriekšējos gados arī 2013. gadā banka Citadele spēja demonstrēt spēcīgu izaugsmi un vēl labākus darbības rezultātus. Citadeles koncerna pamatdarbības ieņēmumi palielinājās par 10.2% (bankas - par 20.7%), sasniedzot 75.6 miljonus latu (bankas – 62.1 miljonu latu). Šādu rezultātu nodrošināja gan jaunu kredītu izsniegšana, gan klientu aktivitātes kāpums, ko savukārt veicināja stabilā ekonomikas izaugsme Baltijas valstīs. Gada laikā koncerna kredītportfelis pieauga par 25.7 miljoniem latu (bankas – par 21.2 miljoniem latu) un sasniedza 742 miljonus latu (bankas kredītportfelis – 650 miljonus latu). Atbilstoši Citadeles stratēģijai galvenā uzmanība pastāvīgi tiek pievērsta jaunu darbības virzienu, produktu attīstībai un stingrai risku pārvaldībai, nodrošinot bankas rentabilitāti un stabilu likviditātes pozīciju. 2013. gadā koncerna kredītu un noguldījumu attiecība samazinājās no 51% līdz 47% (bankas – no 56% līdz 50%). Bankas likviditātes rādītājs gan 2013. gada beigās, gan vidēji gadā bija 56%. Ekonomikas izaugsmes un eiro ieviešanas ietekmē banku sektorā 2013. gadā bija vērojams klientu noguldījumu pieaugums, un arī koncerna noguldījumu portfelis gada laikā pieauga par 183.4 miljoniem latu (bankas – par 168.4 miljoniem latu), sasniedzot 1.6 miljardus latu (bankas – 1.3 miljardus latu). Uzlabojusies gan kredītportfeļa kvalitāte, gan vidējā peļņas marža. Tāpat kā iepriekšējos gados banka atbilstoši piesardzības principam turpināja veidot uzkrājumus bankas darbības sākumā pārņemtajiem kredītiem, kas tikuši restrukturizēti vai ir atgūšanas stadijā. 2013. gada labie rezultāti ļāva Citadelei pabeigt uzkrājumu veidošanu lielākajiem šādiem aktīviem. Līdz ar to koncerna riska izmaksu rādītājs samazinājies līdz 1.9%, kamēr normalizētais rādītājs, no kura izslēgti divi lielākie uzkrājumi vērtības samazināšanās zaudējumiem, ir 1.0%, proti, 2012. gada līmenī. Koncerna izmaksu un ieņēmumu attiecība 2013. gadā uzlabojusies no 68% līdz 66% (bankas: no 61% līdz 55%). Tas ir apsveicams panākums gadā, kad tika īstenoti tādi lieli projekti, kā eiro ieviešana un AS „GE Money Bank” kredītu un noguldījumu portfeļa pārņemšana. Arī turpmāk plānots samazināt izmaksu un ieņēmumu attiecību, palielinot pamatdarbības ieņēmumus, tajā pašā laikā maksimāli izmantojot esošos resursus. Bankas neto peļņa 2013. gadā bija 10.7 miljoni latu, bet koncerna neto peļņa bija 9.6 miljoni latu. Līdz ar to bankas un koncerna kapitāla atdeves rādītājs bija 11.1% un 9.8%, bet aktīvu atdeve attiecīgi 0.8% un 0.6%. Citadele joprojām ir trešā lielākā banka Latvijā pēc klientu skaita un piektā lielākā pēc piesaistīto noguldījumu apjoma (9.6% no kopējā tirgus). Citadelei ir arī trešais plašākais bankomātu tīkls Latvijā, un pārskata gada beigās tai bija otrais straujākais pieaugums no Latvijas bankām izsniegto maksājumu karšu ziņā. Citadele paplašina sadarb ību un finans ēšanu MVU un lielajiem uz ņēmumiem

2013. gadā banka Citadele un tās meitas sabiedrības turpināja īstenot veiksmīgu stratēģiju, attīstot darbību visos trijos galvenajos biznesa segmentos – iedzīvotāju un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanā, lielo uzņēmumu un institucionālo klientu apkalpošanā, kā arī privātā kapitāla pārvaldībā. Citadele turpināja veicināt uzņēmumu attīstību Latvijā, izsniedzot jaunus kredītus 97.8 miljonu latu apmērā, proti, par 27% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar 2012. gadu, par 96% palielinājies arī kopējais Citadelē kreditēto uzņēmumu skaits. Skaita ziņā visvairāk jauno kredītu 2013. gadā izsniegts lauksaimniecības uzņēmumiem (37%), tirdzniecības uzņēmumiem (17%) un pakalpojumu nozares uzņēmumiem (16%), bet apjoma ziņā – ražošanas uzņēmumiem (22%). Lauksaimniecības un pakalpojumu nozaru uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoma īpatsvars sasniedza attiecīgi 20% un 16%. Par vairākiem bankas finansētajiem projektiem sniegta informācija arī plašsaziņas līdzekļos. Piemēram, viena no Latgales lielākajām zemnieku saimniecībām „Kotiņi" gada sākumā tika atklātas jaunas graudaugu sēklu tīrīšanas iekārtas un rekonstruēta noliktavas ēka; uzņēmums „Seces koks" atklāja jaunu šķeldas koģenerācijas staciju Preiļos; elastīgo iepakojumu ražotājs SIA „Baltic Polymers” atklāja jaunu ražotni Ādažos; un ceļu būvniecības uzņēmums „Igate" atklāja jaunu asfaltbetona ražotni Vilcē. Citadele paplašina pied āvāto pakalpojumu kl āstu un palielina klientu skaitu

Latvijā Citadele gada laikā ir piesaistījusi vairāk nekā 45 tūkstošus jaunu klientu privātpersonu apkalpošanas segmentā un vairāk nekā 4 tūkstošus jaunu klientu uzņēmumu apkalpošanas segmentā. Privātā kapitāla pārvaldības jomā ir piesaistīti gandrīz 2 tūkstoši jaunu klientu. Banka Citadele augstu novērtēta arī Lietuvā un Igaunijā, kur kopā piesaistīti vairāk nekā 8 tūkstoši jaunu klientu.



Maksājumu karšu segmentā banka turpināja veicināt norēķinus ar maksājumu kartēm, paplašinot sadarbību ar tirgotājiem; atlaides, iepērkoties ar maksājumu karti, un citi īpaši piedāvājumi ir nozīmīga daļa no Citadeles sniegtajām priekšrocībām klientiem. Veiksmīgā „Maxi krājkonta” kampaņa, kas tika īstenota, Latvijai gatavojoties eiro ieviešanai, ļāva palielināt gan noguldījumu apmēru, gan klientu skaitu, piesaistot privātpersonas ar skaidras naudas uzkrājumiem latos. 2013. gadā bankas Citadele izsniegto maksājumu karšu skaits palielinājies gandrīz par 7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kamēr algu karšu skaits – par 17%. Banka Citadele joprojām ir vienīgais American Express® sadarbības partneris Latvijā un Lietuvā, kam ir tiesības emitēt American Express maksājumu kartes. Lai paaugstinātu klientu lojalitāti, 2013. gada pavasarī Citadele saviem Latvijas klientiem sāka piedāvāt American Express starptautisko Membership Rewards lojalitātes programmu. Šī programma nodrošina pavisam cita līmeņa klientu lojalitāti, sniedzot iespēju klientiem par veiktajiem pirkumiem ar American Express karti krāt punktus un apmainīt tos pret vērtīgām balvām. Turklāt bankai veiksmīgi izdevās palielināt tirdzniecības vietu skaitu, kurās iespējams norēķināties ar American Express maksājumu kartēm. 2013. gadā Latvijā tirdzniecības vietu skaits, kurās tiek pieņemtas American Express maksājumu kartes, pieauga gandrīz līdz 12 tūkstošiem. Banka turpināja paplašināt arī savu bankomātu tīklu Latvijā, uzstādot 17 bankomātus jaunās vietās. Lielākā daļa šo bankomātu veic divkāršas funkcijas, proti, tie ir gan naudas iemaksas, gan izmaksas automāti. Citadelei ar tās 168 bankomātiem šobrīd ir trešais lielākais bankomātu tīkls Latvijā. Pēc “GE Money Bank” lēmuma aiziet no Latvijas tirgus, 2013. gada 23. septembrī Citadele pārņēma tās privātpersonu un uzņēmumu norēķinu kontu, noguldījumu, krājkontu un kredītu apkalpošanu. Darījums ietvēra arī „GE Money Asset Management” fondu un pensiju 2. un 3. līmeņa plānu pārvaldīšanas nodošanu Citadele Koncerna sabiedrībai IPAS „Citadele Asset Management”. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Citadele Asset Management” paplašinājusi sniegto pakalpojumu loku. 2013. gada 3. ceturksnī vērtspapīru biržā NASDAQ OMX Riga tika uzsākta jauna atvērtā ieguldījumu fonda “Citadele Global Emerging Markets Bond Fund” apliecību kotēšana Ieguldījumu fondu sarakstā un tirdzniecību biržas tirdzniecības sistēmā. Fonda aktīvi tiek ieguldīti dažādās valstīs, nozarēs un valūtās, lai nodrošinātu lielāku ieguldījumu aizsardzību pret aktīvu vērtības svārstībām. Citadele sniedz atbalstu eiro ieviešanas proces ā

Banka sāka gatavoties pārejai uz eiro jau 2012. gadā. 2013. gada augustā banka Citadele pievienojās valsts mēroga uzņēmēju iniciatīvai „Godīgs eiro ieviesējs”, tādējādi apliecinot gatavību nodrošināt godīgu un caurskatāmu eiro ieviešanu Latvijā. Eiro ieviešanas projektā bija iesaistīti vairāk nekā 700 bankas un koncerna darbinieki. Lai klienti laikus varētu pierast pie jaunās valūtas, Citadele jau pirms valstī oficiāli noteiktā termiņa sāka norādīt cenas divās valūtās, proti, latos un eiro. Klientu ērtībai Citadele savā mobilajā aplikācijā izveidoja jaunu sadaļu „Eiro palīgs”, kurā ietilpa funkcija, kas divu valūtu apgrozības periodā ļāva veikalos aprēķināt izdodamo naudas atlikumu par pirkumu eiro valūtā. Šajā aplikācijā ietverts arī naudas aprēķina kalkulators, kas lietotājam ļauj ātri pārvērst summu latos uz eiro vai no eiro uz latiem. Lai uzņēmējiem, īpaši tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, pāreja uz eiro būtu pēc iespējas ērtāka, banka Citadele sadarbībā ar LR Finanšu ministriju 2013. gadā organizēja 15 informatīvus bezmaksas seminārus dažādās Latvijas pilsētās par eiro ieviešanu valstī, grāmatvedības un nodokļu vadlīnijām, bankas pakalpojumu pieejamību, kā arī par eiro priekšpiegādi un inkasācijas pakalpojumiem. Citadele ir viens no lielākajiem inkasācijas pakalpojumu sniedzējiem Latvijā un viena no nedaudzajām bankām, kas sniedz šādu pakalpojumu. Eiro ieviešanas procesa ietvaros Citadele uzņēmumiem piegādāja vairāk nekā 135 tonnas eiro uz 2500 vietām visā Latvijā. Kā nozīmīgs notikums bankas vēsturē atzīmējams fakts, ka 2014. gada 1. janvāra pirmajās minūtēs savas pirmās eiro banknotes Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Igaunijas Ministru prezidents Andruss Ansips, Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs izņēma tieši no Citadeles bankomāta. Patiesi, Citadeles galvenā ēka Rīgā bija izraudzīta par pirmo eiro banknošu svinīgās izņemšanas vietu. Šo vēsturisko brīdi pie mūs bankas iemūžināt bija ieradušies vairāk nekā 100 vietējo un ārvalstu plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, tajā skaitā no Apvienotās Karalistes, Beļģijas, Francijas, Igaunijas, Japānas, Ķīnas, Polijas, Somijas, Ukrainas, Vācijas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Zviedrijas. Citadeles meitas sabiedr ības uzs ākušas stabilu izaugsmi

Īpaši veiksmīgs 2013. gads bijis Citadeles meitas sabiedrībai IPAS „Citadele Asset Management”, kas palielināja savā pārvaldījumā esošos aktīvus līdz 390 miljoniem latu, tādējādi par 43% pārsniedzot 2012. gada rādītāju. 2013. gadā



Citadele Asset Management uzvarēja konkursā par tiesībām pārvaldīt Latvijas Garantiju aģentūras ieguldījumus. Līdz ar to Citadele Asset Management pārvaldībā piecus gadus būs vairāk nekā 100 miljonu latu lielais Latvijas Garantiju aģentūras ieguldījumu portfelis. Koncerna Citadele līzinga meitas sabiedrības Baltijā noslēdza gadu ar 0.9 miljonu latu lielu peļņu un kopējo aktīvu apjomu 62.5 miljonu latu vērtībā. Pozitīvi darbības rādītāji bija arī AB „Citadele”, meitas bankai Lietuvā, kas 2013. gadu noslēgusi ar 1.3 miljonu latu peļņu. AAS „Citadele Life” 2013. gadā palielināja klientu portfeli par vairāk nekā 1.3 miljoniem latu, piesaistot vairāk nekā 1300 jaunu klientu. Savukārt AS „Citadele atklātais pensiju fonds” 2013. gadā palielināja klientu portfeli par 3.6 miljoniem latu, piesaistot vairāk nekā 3000 jaunu klientu. Viens no svarīgākajiem šīs sabiedrības darījumiem 2013. gadā bija pensiju fonda „GE Money atklātais pensiju fonds” klientu pārņemšana, kura kopējo aktīvu summa sasniedza 0.4 miljoniem latu. Pateicoties stabilajiem darbības rezultātiem 2013. gadā, gan AAS „Citadele Life”, gan AS „Citadele atklātais pensiju fonds” saglabāja savu tirgus daļu pēc kopējā piesaistītā jauno aktīvu apjoma 2012. gada līmenī. Pensiju plānu ērtākai un efektīvākai administrēšanai tika ieviesta arī jauna IT sistēma. Banka Citadele nodrošina augstus risku p ārvald ības standartus

Bankai Citadele ir ļoti augsti risku pārvaldības standarti. Banka lepojas ar savu atbilstības un risku pārvaldības sistēmu, kas tiek pastāvīgi uzlabota. Bankas mērķis risku pārvaldības jomā ir nodrošināt zemus riska rādītājus un atbilstību visām regulatora prasībām, saglabājot diversificētu aktīvu portfeli, stabilu likviditātes pozīciju, ierobežotus riskus finanšu tirgos un zemu operacionālā riska līmeni. 2013. gadā Citadele sasniegusi šos mērķus visa koncerna līmenī, veiksmīgi īstenojot regulatoru jaunākās rekomendācijas un ieteikumus, kā arī ieviešot jaunas prasības risku pārvaldības sistēmas uzlabošanai. Izmaiņas bankas vad ībā

Gada nogalē bankas padome pieņēma lēmumu iecelt par Finanšu un resursu direkcijas vadītāju līdzšinējo bankas Citadele Finanšu daļas vadītāju Aldi Paegli. 2014. gada 1. janvārī padome iecēla Aldi Paegli par bankas valdes locekli, kura pārziņā turpmāk būs finanšu un resursu pārvaldīšanas joma. Līdzšinējais valdes loceklis Filips Allards (Philip Allard) ieņēmis investoru piesaistes projekta direktora (Chief Divestment Officer) amatu, un viņa galvenais uzdevums būs pārstāvēt banku investoru piesaistes procesā koncernam. Viņa pienākumos ietilpst sadarbība ar konsultantiem, valsts institūcijām, regulatoriem un potenciālajiem investoriem. Aldim Paeglem ir astoņu gadu darba pieredze banku sektorā un pirms tam piecu gadu pieredze finanšu revīzijas jomā. „Moody’s Investors Service” paaugstina Citadeles n ākotnes prognozi

2013. gada 3. ceturksnī starptautiskā reitingu aģentūra “Moody’s Investors Service” paaugstināja Citadeles koncerna reitinga nākotnes prognozi no negatīvas uz stabilu, saglabājot nemainīgu koncerna pašreizējo reitingu B2/Not Prime/E+, kas liecina par bankas un tās koncerna darbības rādītāju uzlabošanos. 2013. gadā augusi Citadeles darbinieku piesaist ība

Viens no Citadeles mērķiem 2013. gadā bija turpināt stiprināt darbinieku lojalitāti un motivāciju, kā arī nodrošināt profesionālās izaugsmes iespējas. Pētījumu aģentūras „TNS Latvia” 2013. gadā veiktais Citadeles grupas darbinieku piesaistības pētījums liecināja, ka salīdzinājumā ar 2012. gadu darbinieku piesaistības indekss gada laikā ir audzis par 3 procentpunktiem. Tas liecina par darbinieku vispārējās apmierinātības stabilu pieaugumu ar darbu Citadelē, gatavību ieteikt savu darbavietu citiem, kolektīva motivāciju un bankas darbības konkurētspējas novērtējumu. Šīm jomām Citadele īpašu uzmanību veltīs arī 2014. gadā. Banka Citadele īsteno soci ālās atbild ības projektus

Bankas sociālās atbildības stratēģija paredz paplašināt iespējas cilvēkiem ar invaliditāti un veicināt viņu integrāciju sabiedrībā. Šajā jomā Citadele 2013. gadā īstenoja vairākus projektus sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām. Citadeles sociālās atbildības stratēģijas pamatā ir kustība „Tu esi. Tu vari.”. Tā aizsākta 2012. gada pavasarī kā atbalsta programma Latvijas paraolimpiešu komandas dalībai Londonas paraolimpiskajās spēlēs. 2013. gadā Citadele organizēja fotoizstādi „Tu esi. Tu vari.”, kas bija veltīta paraolimpiskajām spēlēm Londonā un apceļoja visu Latviju. Šī ir pirmā šāda veida izstāde Baltijā. 2013. gadā Citadele atbalstīja arī autosportistu Jāni Tomsonu, kurš slimības dēļ zaudējis kāju. Jānis Tomsons varēja piedalīties vairākos vēsturisko automašīnu sacensību „Dzintara aplis” posmos. Kustības „Tu esi. Tu vari.” ietvaros Citadele organizēja konkursu „ATVER DURVIS!”. Šis projekts tika īstenots kopā ar Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju „SUSTENTO”, kurā bija aicinātas piedalīties cilvēku ar īpašām vajadzībām organizācijas no visas Latvijas, lai iegūtu līdzfinansējumu tām nepieciešamu un sen lolotu projektu īstenošanai. Projektu konkurss tika organizēts, lai paplašinātu iespējas cilvēkiem ar invaliditāti un veicinātu



viņu integrāciju sabiedrībā. Konkursa rezultātā savu projektu realizācijai līdzfinansējumu no Citadeles ieguva septiņas organizācijas. Lai veicinātu uzņēmējdarbību Latvijā, banka organizēja dažādas konferences un seminārus, kas bija veltītas biznesa attīstībai un sniedza iespēju uzņēmējiem veidot jaunus sadarbības tīklus. Latvijas vald ība nolemj ats ākt investoru piesaisti Citadelei

2013. gada jūlijā valdība nolēma atsākt jaunu ārējo investoru piesaisti Citadelei. Latvijas Privatizācijas aģentūras rīkotajā konkursā par finanšu konsultantu šajā procesā tika izraudzīta starptautiskā investīciju banka „Société Générale”. „Société Générale” palīdzēs 2014. gadā LPA izvēlēties vislabāko modeli jaunu investoru piesaistei koncernam. Citadele turpinās strādāt un attīstīties tāpat kā līdz šim, apkalpojot gan iedzīvotājus un uzņēmumus, gan arī strādājot privātā kapitāla pārvaldīšanas sektorā, neatkarīgi no investoru piesaistes procesa. Citadele ir augstu nov ērtēta banka gan viet ējā, gan starptautisk ā mērogā

Eiropas Biznesa balvas 2012./2013. gada konkursā (European Business Awards 2012/2013) Citadele tika nominēta starp 100 labākajiem uzņēmumiem Eiropā un saņēma godalgu kā viens no 10 labākajiem Eiropas uzņēmumiem kategorijā „The Infosys Business of the Year Award” (ar apgrozījumu no 26 līdz 150 miljoniem eiro), kas tiek piešķirta par strauju biznesa izaugsmi, labiem finanšu rezultātiem un inovācijām. Starptautiskais finanšu žurnāls „EUROMONEY” atzinis banku Citadele par labāko vietējo banku Latvijā. Koncerns Citadele kopumā saņēmis desmit „EUROMONEY” apbalvojumus. Deviņi no tiem saņemti par bankas darbību Latvijā un viens – par klientu attiecību pārvaldību Lietuvā. Latvijas tirdzniecības palāta un Latvijas vēstniecība Lietuvā 2013. gadā atzina Citadeli par populārāko Latvijas zīmolu Lietuvā. Starptautiskā ieguldījumu fondu informācijas un pētījumu kompānija „Lipper” pasludināja IPAS „Citadele Asset Management” pārvaldīto fondu „Citadele Krievijas Akciju Fonds” par 2013. gada labāko savā kategorijā starp Eiropā reģistrētajiem fondiem pēc tā ienesīguma un riska attiecības trīs gadu periodā. Starptautiskā finanšu pētījumu kompānija „Morningstar” IPAS “Citadele Asset Management” pārvaldītajam fondam „Citadele Russian Equity Fund” piešķīrusi augstāko novērtējumu – piecas zvaigznes par fonda augsto un stabilo ienesīgumu savā kategorijā. Latvijas Komercbanku asociācijas rīkotajā konkursā „Zelta monēta 2013” bankas Citadele pakalpojums „Concierge serviss nerezidentu klientiem – integrēts ar Visa sistēmu” saņēma Klientu balvu, kā arī 2. vietu kategorijā „Finanšu pakalpojumu eksports”. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2013. gada novembra pētījuma rezultāti liecina, ka Citadele ir trešā atpazīstamākā banka Latvijā. Pēc pētījuma rezultātiem banka Citadele ierindojas 3. vietā starp Latvijas bankām, kuru pakalpojumus iedzīvotāji izmantojuši visbiežāk pēdējo sešu mēnešu laikā. 2013. gadā turpinājis augt arī Citadeles stabilitātes un uzticamības indekss, kas liecina, cik stabila un uzticama banka ir klientu acīs. Banka Citadele un tās koncerns pateicas visiem saviem klientiem un partneriem par atbalstu 2013. gadā. Pateicamies arī mūsu darbiniekiem par augsto profesionalitāti un ieguldījumu Citadeles mērķu sasniegšanā. Mēs turpināsim attīstīt Citadeli, lai tā kļūtu par vērtīgāko vietējo finanšu grupu Baltijā. Arī jauni Citadeles investori palīdzēs mums radīt jaunas, plašākas izaugsmes iespējas.

Rīga 2014. gada 18. martā



Bankas Padome Vārds, uzv ārds Amats

Klāvs Vasks Padomes priekšsēdētājs Geoffrey Richard Dunn Padomes priekšsēdētāja vietnieks Laurence Philip Adams Padomes loceklis Aldis Greitāns Padomes loceklis Baiba Anda Rubesa Padomes loceklis Bankas Valde Vārds, uzv ārds Amats

Guntis Beļavskis Valdes priekšsēdētājs, p.p. Valters Ābele Valdes loceklis, p.p. Kaspars Cikmačs Valdes loceklis Aldis Paegle Valdes loceklis Santa Purgaile Valdes loceklis

2013. gada 26. novembrī Bankas padome par valdes locekli ievēlēja Aldi Paegli. Šis Padomes lēmums stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī. Philip Nigel Allard aizgāja no darba Valdē 2014. gada 1. janvārī, lai pildītu investora piesaistes projekta direktora pienākumus.

AS „Citadele banka” Paziņojums par vadības atbildību


AS „Citadele banka” (turpmāk tekstā – Banka) vadība ir atbildīga par Bankas finanšu pārskatu, kā arī par Bankas un tās meitas sabiedrību (turpmāk tekstā - Koncerns) konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu. Finanšu pārskati, kas atspoguļoti no 9. līdz 75. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekšstatu par Bankas un Koncerna finansiālo stāvokli 2013. gada un 2012. gada 31. decembrī un to darbības rezultātiem, kapitāla un rezervju izmaiņām un naudas plūsmām par gadu līdz 2011. gada un 2012. gada 31. decembrim. Vadības ziņojums, kas atspoguļots no 3. līdz 6. lappusei, sniedz patiesu priekšstatu par Bankas un Koncerna pārskata perioda finanšu rezultātiem un nākotnes perspektīvām. Iepriekš minētie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, pamatojoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas principu. To sagatavošanā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā vadības pieņemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti. AS „Citadele banka” vadība ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Koncerna aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Koncernā izdarītu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Vadība ir arī atbildīga par Kredītiestāžu likuma, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu un citu uz kredītiestādēm attiecināmu Latvijas Republikas likumdošanas prasību izpildi.

Rīga 2014. gada 18. martā

AS „Citadele banka” Peļņas vai zaudējumu aprēķini par gadiem, kas noslēdzās 2013. un 2012. gada 31. decembrī


Tūkst. latu 2013 2012 2013 2012

Pielikumi Koncerns Koncerns Banka Banka Procentu ienākumi 5 52,577 59,405 44,098 49,650 Procentu izdevumi 5 (13,719) (24,774) (12,140) (22,500) Neto procentu ienākumi 38,858 34,631 31,958 27,150 Komisijas naudas ienākumi 6 31,696 29,496 24,305 22,376 Komisijas naudas izdevumi 6 (9,088) (8,069) (7,498) (6,848) Neto komisijas naudas ienākumi 22,608 21,427 16,807 15,528 Peļņa no darījumiem ar finanšu instrumentiem, neto 7 12,048 10,047 9,829 8,499 Citi ienākumi 2,046 2,443 3,523 299 Citi izdevumi (1,421) (297) (416) (16) Administratīvie izdevumi 8,9 (43,960) (41,623) (32,718) (30,118) Nemateriālo aktīvu amortizācija un pamatlīdzekļu

nolietojums (4,116) (4,407) (967) (1,242) Uzkrājumi vērtības samazinājumam, neto 10 (14,158) (9,372) (15,248) (9,680) Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa 11,905 12,849 12,768 10,420 Uzņēmumu ienākuma nodoklis 11 (2,349) (3,888) (2,022) (4,901) Pārskata perioda neto peļņa 9,556 8,961 10,746 5,519 Pielikumi no 14. līdz 75. lapai ir neatņemama šo finanšu pārskatu sastāvdaļa.

AS „Citadele banka” Apvienoto ienākumu pārskati par gadiem, kas noslēdzās 2013. un 2012. gada 31. decembrī


Tūkst. latu 2013 2012 2013 2012

Koncerns Koncerns Banka Banka Pārskata perioda neto peļņa 9,556 8,961 10,746 5,519 Pārējie apvienotie ienākumi: Patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve: līdz termiņa

beigām turētie vērtspapīri Amortizācija 338 571 277 499 Pašu kapitālā atzītais atliktais nodoklis (9) (11) - -

Patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve: pārdošanai

pieejamie vērtspapīri Vērtspapīru vērtības samazinājums - (134) - (134) Peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļautā patiesās

vērtības pārvērtēšanas rezerve (3,242) (1,613) (1,734) (1,116) Pārdošanai pieejamo vērtspapīru patiesās vērtības

izmaiņas (751) 9,934 (379) 5,990 Pašu kapitālā atzītais atliktais nodoklis 282 (515) - -

Citas rezerves Ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezerve (218) 120 - - Restrukturizācijas rezerve, neto* - 3 - -

Citi pārskata perioda apvienotie ienākumi/ (zaudējumi) (3,600) 8,355 (1,836) 5,239 Pārskata perioda apvienotie ienākumi kopā 5,956 17,316 8,910 10,758 Pielikumi no 14. līdz 75. lapai ir neatņemama šo finanšu pārskatu sastāvdaļa. * Saskaņā ar Koncerna politiku izmaiņas restrukturizācijas rezervē tiek atspoguļotas tieši nesadalītajā peļņā. Citas apvienoto ienākumu sastāvā uzrādītās summas tiks pārklasificētas uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu brīdī, kad tiks izpildīti noteikti kritēriji.

AS „Citadele banka” Bilances uz 2013. un 2012. gada 31. decembri


Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012 Pielikumi Koncerns Koncerns Banka Banka Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 12 254,053 190,960 219,644 174,708 Prasības pret kredītiestādēm 13 190,586 129,213 154,074 81,070 Tirdzniecības nolūkā turētie vērtspapīri: - ar fiksētu ienākumu 16 17,481 9,221 - - - akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 17 2,066 1,175 - - Atvasinātie līgumi 29 2,567 988 2,576 1,034 Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 18 43,810 35,508 - - Pārdošanai pieejamie vērtspapīri: - ar fiksētu ienākumu 16 273,400 265,769 224,350 199,077 - akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 17 8,943 3,242 8,932 3,231 Kredīti 14,15 742,106 716,443 650,033 628,804 Līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri 16 171,781 165,993 157,753 155,748 Uzņēmumu ienākuma nodoklis 239 206 - - Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi 262 264 121 168 Pamatlīdzekļi 21 30,098 31,020 2,391 2,093 Nemateriālie ieguldījumi 20 1,297 888 949 493 Līdzdalība radniecīgajās sabiedrībās 19 - - 44,165 44,545 Ieguldījumu īpašums 526 902 - - Atliktā ienākumu nodokļa aktīvi 11 22,866 25,182 22,279 24,209 Pārējie aktīvi 22 24,111 24,450 17,596 19,715 Kopā aktīvi 1,786,192 1,601,424 1,504,863 1,334,895 Saistības Atvasinātie līgumi 29 2,855 2,722 3,232 2,766 Patiesajā vērtībā novērtētas finanšu saistības ar

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 23 11,685 10,368 - - Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā: - saistības pret kredītiestādēm un centrālajām bankām 24 18,100 25,477 38,855 47,361 - noguldījumi 25 1,579,139 1,395,697 1,301,135 1,132,728 - pārējās finanšu saistības 5,844 5,789 - - Uzņēmumu ienākuma nodoklis - 28 - - Pārējās saistības 26 16,044 14,469 9,012 8,016 Pakārtotās saistības 27 51,709 52,014 51,709 52,014 Kopā saistības 1,685,376 1,506,564 1,403,943 1,242,885 Kapitāls un rezerves Apmaksātais pamatkapitāls 28 103,000 103,000 103,000 103,000 Rezerves 123 3,587 1,082 2,918 Uzkrātie zaudējumi (2,307) (11,727) (3,162) (13,908) Kopā kapitāls un rezerves 100,816 94,860 100,920 92,010 Kopā saistības, kapitāls un rezerves 1,786,192 1,601,424 1,504,863 1,334,895

Pielikumi no 14. līdz 75. lapai ir neatņemama šo finanšu pārskatu sastāvdaļa.

AS „Citadele banka” Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskati par gadiem, kas noslēdzās 2013. gada 31. decembrī un 2012. gada 31. decembrī


Izmaiņas Koncerna kapitālā un rezervēs ir šādas:

Tūkst. latu Attiecināma uz Bankas akciju turētājiem

Emitētais pamatka-

pitāls

Patiesās vērtības

pārvērtēšanas rezerve, attiecināma uz:

Ārvalstu valūtu

pārvērtē-šanas un pārējās rezerves

Restruktu-rizācijas rezerve

Uzkrātie zaudējumi

Kopā kapitāls un rezerves

Līdz termiņa beigām turēti

vērtspapīri

Pārdo-šanai

pieejami vērtspapīri

Atlikums 2011. gada 31. decembr ī 103,000 (703) (2,086) 1,350 (3,561) (16,916) 81,084

Korekcijas ietekme* - - - - - (3,540) (3,540)

Atlikums 2011. gada 31. decembr ī, kori ģēts 103,000 (703) (2,086) 1,350 (3,561) (20,456) 77,544

Pārskata perioda neto peļņa - - - - - 8,961 8,961

Pārskata perioda pārējie apvienotie ienākumi/ (zaudējumi) - 560 7,672 120 235 (232) 8,355

Atlik ums 2012. gada 31. decembr ī 103,000 (143) 5,586 1,470 (3,326) (11,727) 94,860

Pārskata perioda neto peļņa - - - - - 9,556 9,556

Pārcelts uz citām rezervēm - - - 120 - (120) -

Pārskata perioda pārējie apvienotie ienākumi/ (zaudējumi) - 329 (3,711) (218) 16 (16) (3,600)

Atlikums 2013. gada 31. decembr ī 103,000 186 1,875 1,372 (3,310) (2,307) 100,816 Izmaiņas Bankas kapitālā un rezervēs ir šādas:

Tūkst. latu Attiecināma uz Bankas akciju turētājiem

Emitētais pamatka-

pitāls

Patiesās vērtības

pārvērtēšanas rezerve, attiecināma uz:

Uzkrātie

zaudējumi

Kopā kapitāls un rezerves

Līdz termiņa beigām turēti

vērtspapīri

Pārdošanai pieejami

vērtspapīri

Atlikums 2011. gada 31. decembr ī 103,000 (1,030) (1,291) (15,887) 84,792

Korekcijas ietekme* - - - (3,540) (3,540)

Atlikums 2011. gada 31. decembr ī, kori ģēts 103,000 (1,030) (1,291) (19,427) 81,252

Pārskata perioda neto peļņa - - - 5,519 5,519

Pārējie apvienotie ienākumi pārskata periodā - 499 4,740 - 5,239

Atlikums 2012. gada 31. decembr ī 103,000 (531) 3,449 (13,908) 92,010

Pārskata perioda neto peļņa - - - 10,746 10,746

Pārskata perioda pārējie apvienotie ienākumi/ (zaudējumi) - 277 (2,113) - (1,836)

Atlikums 2013. gada 31. decembr ī 103,000 (254) 1,336 (3,162) 100,920 Pielikumi no 14. līdz 75. lapai ir neatņemama šo finanšu pārskatu sastāvdaļa.

* Detalizēta informācija par korekcijām pieejama AS „Citadele banka” gada pārskatā par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31. decembrī.

AS „Citadele banka” Naudas plūsmas pārskati par gadiem, kas noslēdzās 2013. gada 31. decembrī un 2012. gada 31. decembrī


Tūkst. latu 2013 2012 2013 2012

Pielikumi Koncerns Koncerns Banka Banka Naudas pl ūsma pamatdarb ības rezult ātā

Peļņa pirms nodokļiem 11,905 12,849 12,768 10,420 Saņemtas dividendes - - (2,639) - Nemateriālo aktīvu amortizācija, pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu nolietojums 4,116 4,407 967 1,242

Uzkrājumi aktīvu vērtības samazinājumam un citi uzkrājumi 10 14,158 9,372 15,248 9,680 Procentu ienākumi 5 (52,577) (59,405) (44,098) (49,650) Procentu izdevumi 5 13,719 24,774 12,140 22,500 Citi posteņi, kas neietekmē naudas plūsmu (6,196) 5,692 (6,647) 3,281

Naudas pl ūsma pamatdarb ības rezult ātā pirms izmai ņām akt īvos un saist ībās (14,875) (2,311) (12,261) (2,527)

Izmaiņas atvasinātajos finanšu instrumentos (1,446) 4,397 (1,076) 3,464 Pārējo aktīvu (pieaugums)/ samazinājums (1,047) (21,437) 1,316 (2,848) Pārējo saistību pieaugums / (samazinājums) 1,630 (18,567) 996 (21,814) Tirdzniecības portfeļa ieguldījumu pieaugums (16,136) (33,386) - - Prasību pret kredītiestādēm (pieaugums) / samazinājums 4,785 (16,234) (2,396) (3,299) Kredītu (pieaugums)/samazinājums (41,379) 8,662 (35,943) 3,971 Saistību pret kredītiestādēm un centrālajām bankām

(samazinājums) / pieaugums (10,801) 14,712 (18,061) 17,545 Noguldījumu pieaugums / (samazinājums) 184,549 78,950 169,407 34,700

Neto naudas pl ūsma pamatdarb ības rezult ātā pirms uz ņēmumu ienākuma nodok ļa 105,280 14,786 101,982 29,192

Pārskata periodā saņemtie procentu ienākumi 52,625 59,282 44,020 49,340 Pārskata periodā veiktie procentu maksājumi (15,155) (26,557) (13,513) (24,259) Pārskata periodā samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis (5) (62) - (12)

Neto naudas pl ūsma pamatdarb ības rezult ātā 142,745 47,449 132,489 54,261 Naudas pl ūsma invest īciju darb ības rezult ātā

Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde (2,140) (1,551) (1,778) (949) Ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas 88 93 79 24 Līdz termiņa beigām turēto vērtspapīru iegāde, neto (5,788) (39,632) (2,005) (37,306) Pārdošanai pieejamo vērtspapīru iegāde (183,898) (291,679) (150,019) (222,144) Ienākošā naudas plūsma no pārdošanai pieejamajiem

vērtspapīriem 174,835 190,905 124,522 121,705 Saņemtas dividendes - - 2,639 - Ieguldījumi meitas sabiedrībās - - (6) (13,263)

Neto naudas pl ūsma invest īciju darb ības rezult ātā (16,903) (141,864) (26,568) (151,933) Naudas pl ūsma finans ēšanas darb ības rezult ātā

Parāda vērtspapīru atpirkšana / dzēšana - (20,611) - (20,611) Neto naudas pl ūsma finans ēšanas darb ības rezult ātā - (20,611) - (20,611) Neto naudas pl ūsma p ārskata period ā 125,842 (115,026) 105,921 (118,283) Nauda un t ās ekvivalenti p ārskata perioda s ākum ā 300,019 415,045 247,491 365,774 Nauda un t ās ekvi valenti p ārskata perioda beig ās 32 425,861 300,019 353,412 247,491 Pielikumi no 14. līdz 75. lapai ir neatņemama šo finanšu pārskatu sastāvdaļa.

AS „Citadele banka” Finanšu pārskatu pielikumi par gadiem, kas noslēdzas 2013. gada 31. decembrī un 2012. gada 31. decembrī


Ja nav noteikts citādi, norādītos Koncerna uzskaites principus un procedūras jāuzskata arī par attiecīgajiem Bankas uzskaites principiem un procedūrām. Iekavās uzrādīti dati uz 2012. gada 31. decembri vai par gadu līdz 2012. gada 31. decembrim, ja nav norādīts citādi. 1. PIELIKUMS FINANŠU PĀRSKATU APSTIPRINĀŠANA Šos finanšu pārskatus Bankas vadība apstiprināja izsniegšanai 2014. gada 18. martā, un tie ietver AS „Citadele banka” (turpmāk „Banka”) un tās meitas sabiedrību (kopā sauktas „Koncerns”) finanšu informāciju. Latvijas Republikas Komerclikums nosaka, ka akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumu par finanšu pārskatu apstiprināšanu. 2. PIELIKUMS VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA Banka tika reģistrēta kā akciju sabiedrība 2010. gada 30. jūnijā. Savu darbību Banka uzsāka 2010. gada 1. augustā. Bankas centrālā pārvalde atrodas Latvijā, Rīgā. Bankas juridiskā adrese ir Republikas laukums 2a, Rīga, LV-1010. 2013. gada 31. decembrī Bankai bija 37 (2012: 39) filiāles un klientu apkalpošanas centri Rīgā un visā Latvijā. Bankai ir 2 (2012: 4) filiāles un klientu apkalpošanas centri Tallinā (Igaunija). Bankai tieši un netieši pieder arī 23 (2012: 21) meitas sabiedrības, kas darbojas dažādos finanšu tirgus sektoros. Banka ir Koncerna mātes sabiedrība. Banku kontrolējošā puse ir Latvijas Republika. Koncerns pieņem noguldījumus, izsniedz īstermiņa un ilgtermiņa aizdevumus plašam klientu lokam, apkalpo maksājumu kartes, kā arī veic finanšu nomas un ārvalstu valūtas maiņas operācijas. Koncerns saviem klientiem piedāvā arī aktīvu pārvaldīšanas un investīciju banku pakalpojumus, vietējos un starptautiskos naudas pārskaitījumus, kā arī virkni citu finanšu pakalpojumu. 2013. gada 31. decembrī Koncernā un Bankā tika nodarbināti attiecīgi 1,637 (2012: 1,640) un 1,227 (2012: 1,175) darbinieki. 3. PIELIKUMS RESTRUKTURIZĀCIJA Akciju sabiedrība Citadele banka tika reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā 2010. gada 30. jūnijā un šajā pašā dienā tika saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licence (atļauja) kredītiestādes darbībai. Citadele banka tika nodibināta nolūkā īstenot AS „Parex banka” restrukturizācijas plānu, kuru apstiprināja Ministru kabinets 2010. gada 23. martā un saskaņā ar kuru Citadele bankai bija jāpārņem no Parex bankas noteikti aktīvi un saistības un citas lietas, t.i. kredītiestādes uzņēmums. Uzņēmuma pāreja no akciju sabiedrības Parex banka uz akciju sabiedrību Citadele banka tika veikta 2010. gada 1. augustā. Uzņēmuma pāreja tika īstenota saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 59.2 pantu. Uzņēmuma pārejas juridiskā definīcija ir noteikta Kredītiestāžu likuma 59.2 pantā. Uzņēmuma pāreja ir civiltiesisks darījums starp divām pusēm – uzņēmuma nodevēju, AS Parex banka, un uzņēmuma ieguvēju, akciju sabiedrību Citadele banka, saskaņā ar kuru uzņēmuma ieguvējs iegūst īpašumā attiecīgo uzņēmumu. Nododamais uzņēmums, t.i. uzņēmuma sastāvā ietilpstošā manta, tika noteikts abām bankām par to vienojoties un norādot līgumā par uzņēmuma pāreju, kas tika noslēgts starp abām bankām 2010. gada 28. jūlijā. Restrukturiz ācijas ietekme Bankas nodibināšana un nākotnes darbība ir daļa no AS „Parex banka” restrukturizācijas plāna, ko ir apstiprinājusi Eiropas Komisijas (turpmāk EK). 2010. gada 15. septembrī EK pieņēma lēmumu par valsts atbalstu C 26/2009 (ex N 289/2009), kurā teikts, ka restrukturizācijas palīdzība, ko Latvijas valsts sniedz AS „Parex bankai” un AS „Citadele bankai” ir savienojama ar iekšējā tirgus definīciju Līguma par Eiropas Savienības darbību 107(3)(b). panta izpratnē. Lai banka izpildītu augstāk minētās prasības, Banka ir uzņēmusies noteiktas saistības attiecībā uz savu nākotnes darbību. Šīs saistības ir ņemtas vērā sagatavojot Bankas ilgtermiņa darbības plānu. 4. PIELIKUMS GALVEN ĀS GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES METODES 2013. gada 1. janvārī spēkā stājās jauni SFPS, kas attiecas uz Koncernu. Turpmāk uzskaitīti jaunie vai grozītie standarti vai interpretācijas, kuras Koncerns ir piemērojis, sagatavojot šos finanšu pārskatus.

- Patiesās vērtības noteikšana. 13. SFPS ievieš vienotu struktūru patiesās vērtības novērtēšanai un informācijas uzrādīšanai par patiesās vērtības novērtēšanu gadījumos, kad tas tiek pieprasīts vai atļauts saskaņā ar citiem SFPS. Standartā ir ietverta vienota patiesās vērtības definīcija, kas nosaka, ka patiesā vērtībā ir cena, par kuru varētu pārdot aktīvu vai nodot saistības parasta darījuma ietvaros, kas notiktu starp tirgus dalībniekiem vērtēšanas datumā. Ar šo standartu tiek aizvietotas un papildinātas citos SFPS, ieskaitot 7. SFPS, ietvertās prasības attiecībā uz informācijas uzrādīšanu par patiesās vērtības novērtēšanu. Tādejādi Koncerns ir uzrādījis papildu informāciju. Saskaņā ar 13. SFPS pārejas noteikumiem Koncerns ir



piemērojis jaunās patiesās vērtības novērtēšanas vadlīnijas prospektīvi un jaunajai uzrādītajai informācijai nav sniedzis salīdzinošo informāciju. Neskatoties uz iepriekš minēto, šo izmaiņu ietekme uz Koncerna aktīvu un saistību novērtējumu nav būtiska.

- Pārējo apvienoto ienākumu posteņu uzrādīšana. Attiecībā uz 1. SGS Koncerns ir uzrādījis informāciju Pārējos apvienotajos ienākumos, kas tieši pārklasificējami uz nesadalīto peļņu, un tie, kas jāpārklasificē uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu.

- Turpmāk aprakstītie standartu papildinājumi, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī, nav ietekmējuši šos konsolidētos finanšu pārskatus: grozījumi 7. SFPS un 32. SGS (Finanšu aktīvu un saistību savstarpējais ieskaits), grozījumi 19. SGS (2011., Darbinieku labumi) un grozījumi 12. SGS (Atliktais nodoklis: Aktīvu atgūšana).

Publicēti atsevišķi jauni standarti, standartu grozījumi un interpretācijas, kas stājas spēkā pārskata periodiem, kas sākas pēc 2013. gada 1. janvāra vai kurus ES vēl nav ieviesusi un kas netiek piemēroti šiem konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Turpmāk ir aprakstīti standarti un interpretācijas, kas attiecas uz Koncernu. Koncerns neplāno piemērot šos standartus pirms noteiktā laika.

- 10. SFPS „Konsolidētie finanšu pārskati”: 10. SFPS ievieš vienotas kontroles modeli, lai noteiktu, vai ieguldījumi jākonsolidē. Tādejādi Koncernam varētu būt nepieciešams mainīt pieņemtos lēmumus par ieguldījumu konsolidāciju, kas var radīt izmaiņas šo ieguldījumu pašreizējā uzskaitē.

- 11. SFPS „Kopīgas struktūras”: Saskaņā ar 11. SFPS par galveno faktoru kopīgās struktūras veida un attiecīgi ar tās uzskaites metodes noteikšanā vairs neuzskata kopīgās struktūras uzbūvi, kas tomēr joprojām ir svarīgs apsvērums.

- 12. SFPS „Ieguldījumu citās sabiedrībās uzrādīšana”: 12. SFPS ir vienā standartā apvienotas informācijas uzrādīšanas prasības attiecībā uz meitas sabiedrībām, asociētajām sabiedrībām un kopīgām struktūrām, kā arī nekonsolidētām strukturētām sabiedrībām. 12. SFPS ir pieprasīts atklāt informāciju par šo ieguldījumu veidu, riskiem un finanšu ietekmi.

- 27. SGS (2011.) Atsevišķie finanšu pārskati (piemērojami pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk). 27. SGS ievieš sīkus skaidrojumus. Šajā standartā vairs netiek apskatīts kontroles princips un prasības attiecībā uz konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu, kas tagad ir ietvertas 10. SFPS „Konsolidētie finanšu pārskati”.

- 28. SGS (2011.) „Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās un kopuzņēmumos” (spēkā pārskata periodiem no 2014. gada 1. janvāra vai pēc šī datuma). 28. SGS (2008.) ir veiktas atsevišķas izmaiņas, kas saistītas ar pārdošanai turētām asociētajām sabiedrībām un kopuzņēmumiem un izmaiņām līdzdalībā asociētās sabiedrībās un kopuzņēmumos.

- Papildinājumi 32. SGS „Finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpējais ieskaits” (spēkā pārskata periodiem no 2014. gada 1. janvāra vai pēc šī datuma). Papildinājumi 32. SGS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma; piemērošana – retrospektīva) skaidro, ka sabiedrībai ir pašreizējas juridiski realizējamas tiesības veikt savstarpējo ieskaitu, ja šīs tiesības nav atkarīgas no iespējama nākotnes notikuma un tās ir realizējamas gan normālas uzņēmējdarbības ietvaros, gan pašas sabiedrības un visu pārējo darījuma pušu saistību neizpildes, maksātnespējas vai bankrota gadījumā.

- Papildinājumi 10. un 12. SFPS un 27. SGS attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī un pēc šī datuma). Papildinājumos paredzēts izņēmums no 10. SFPS iekļautajām konsolidācijas prasībām, saskaņā ar kuru ieguldījumu sabiedrībām, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, jāvērtē to ieguldījumi kontrolētās sabiedrībās, kā arī asociētās sabiedrībās un kopuzņēmumos, patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā nevis veicot to konsolidāciju. Šis atbrīvojums no konsolidācijas ir obligāts (t.i., nav paredzētas izvēles iespējas), bet vienīgais izņēmums ir tāds, ka meitas sabiedrības, kuras tiek uzskatītas par ieguldījumu sabiedrības ieguldījumu darbības paplašinājumu, joprojām ir jākonsolidē. Sabiedrību uzskata par ieguldījumu sabiedrību, ja tā atbilst visiem galvenajiem ieguldījumu sabiedrības definīcijas elementiem.

- Papildinājumi 36. SGS par informācijas sniegšanu attiecībā uz nefinanšu aktīvu atgūstamo summu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī un pēc šī datuma). Papildinājumos precizēts, ka atgūstamo summu jāuzrāda tikai atsevišķiem aktīviem (ieskaitot nemateriālo vērtību) vai naudu ienesošajām vienībām, par kurām pārskata perioda laikā ir atzīti vai atcelti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Papildinājumos pieprasīts uzrādīt papildu informāciju par patiesās vērtības hierarhiju gadījumos, kad pārskata perioda laikā atzīts vai atcelts atsevišķu aktīvu (ieskaitot nemateriālo vērtību) vai naudu ienesošo vienību vērtības samazinājums un to atgūstamā summa ir balstīta uz to patieso vērtību, atskaitot pārdošanas izmaksas.

- Papildinājumi 39. SGS attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu pārjaunošanu un riska ierobežošanas uzskaites turpināšanu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī un pēc šī datuma). Papildinājumos noteikts, ka riska ierobežošanas uzskaiti drīkst turpināt situācijā, kad atvasinātais finanšu instruments, kas izmantots par riska ierobežošanas instrumentu, tiek pārjaunots, veicot likumdošanas aktos paredzēto mijieskaitu ar centrālo darījuma pusi, ja tiek izpildīti noteikti kritēriji.

Koncerns pašlaik izvērtē šo jauno standartu un interpretāciju ietekmi, ja tāda vispār ir, uz finanšu pārskatiem.



a) Finanšu pārskatu sagatavošanas pamats

Šie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) pēc darbības turpināšanas principa. Finanšu pārskati ir sastādīti, saskaņā ar sākotnējo izmaksu uzskaites principu, izņemot pārdošanai pieejamos finanšu aktīvus, finanšu aktīvus un saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļošanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tirgojamos vērtspapīrus un atvasinātos līgumus, kas uzskaitīti to patiesajā vērtībā. Finanšu pārskatu sagatavošana, izmantojot SFPS, prasa izmantot aplēses un pieņēmumus, kas ietekmē finanšu pārskatā uzrādīto aktīvu un saistību vērtības un iespējamo aktīvu un saistību atspoguļošanu, kā arī pārskata gada ieņēmumus un izdevumus. Lai arī šādas aplēses ir balstītas uz vadībai pieejamo ticamāko informāciju par attiecīgajiem notikumiem un darbībām, faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm. b) Funkcionālā un finanšu pārskatu valūta

Katra Koncerna uzņēmuma darījumu uzskaites valūta ir tā ekonomiskās vides valūtā, kurā uzņēmums darbojas. Bankas un tās Latvijas meitas uzņēmumu uzskaites valūta un Koncerna pārskatu valūta ir Latvijas Republikas nacionālā valūta Latvijas lats (LVL). Šie finanšu pārskati ir sagatavoti tūkstošos latu (tūkst. latu). 2014. gada 1. janvārī Latvijas Republikā kā nacionālā valūta tika ieviests eiro. Pāreja no latiem uz eiro tika veikta, piemērojot oficiālo maiņas likmi 0.702804 LVL / EUR. Līdz ar to 2014. gada 1. janvārī Bankas un tās Latvijas meitas sabiedrību funkcionālā valūta, un Koncerna finanšu pārskatu valūta tika nomainīta uz eiro. c) Restrukturizācijas / uzņēmuma pārejas uzskaite

Aktīvi un saistības, kuri atbilda kritērijiem, lai tos nodotu AS „Citadele banka” uzņēmuma pārejas brīdī 2010. gada 1. augustā, tika noteikti mātes bankas t.i. AS „Parex banka” kontu līmenī. Starpība starp ieguldījumu radniecīgajos uzņēmumos vērtību, kas tika nodota AS „Citadele banka” un šo ieguldījumu neto aktīviem nodošanas brīdī, AS „Citadele banka” konsolidētajos pārskatos tiek uzskaitītas kā restrukturizācijas rezerve. Koncerna finanšu pārskatos nodoto meitas uzņēmumu rezultāts tiek uzrādīts tikai no 2010. gada 1. augusta, t.i., restrukturizācijas brīža. Šis darījums tika uzskaitīts saskaņā ar interešu saplūšanas metodi (predecessor accounting), kas nozīmē, ka saņemtie aktīvi un saistības sākotnēji tika atzīti to bilances vērtībā kā tie bija uzskaitīti iepriekšējā bankā. d) Konsolidācijas pamats

2013. gada 31. decembrī Bankai bija ieguldījumi vairākos radniecīgajos uzņēmumos, kuros Bankai tieši vai netieši piederēja vairāk kā 50% no pamatkapitāla un kopējām balsstiesībām un līdz ar to arī iespējas kontrolēt šos uzņēmumus. Bankas finanšu pārskatā līdzdalība radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā tiek uzskaitīta atbilstoši izmaksu metodei. Sīkāka informācija par šiem uzņēmumiem izklāstīta 19. pielikumā. AS „Citadele banka” un tās meitas uzņēmumu finanšu pārskati ir konsolidēti Koncerna finanšu pārskatos, apvienojot attiecīgus aktīvu, saistību, ienākumu un izdevumu posteņus. Konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā ir izslēgti Koncernā ietilpstošo uzņēmumu savstarpējie bilances atlikumi un peļņas vai zaudējumu aprēķinā atspoguļotie darījumi, tajā skaitā procentu ienākumi un izdevumi, kā arī savstarpējo darījumu nerealizētā peļņa un zaudējumi. Tomēr savstarpējie zaudējumi var norādīt uz vērtības samazināšanos, kas jāatzīst konsolidētajos finanšu pārskatos. e) Ienākumu un izdevumu atzīšana

Procentu ienākumi un izdevumi tiek uzskaitīti, pamatojoties uz uzkrājumu veidošanas principu, piemērojot efektīvo procentu likmi. Komisijas nauda saistībā ar tādu finanšu aktīvu iegādi vai tādu finanšu saistību emisiju, kas nav finanšu aktīvi vai saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos, tiek atzīta kā nākamo periodu ienākumi vai izdevumi un atspoguļota kā attiecīgā aktīva vai saistību faktiskā ienesīguma korekcija. Pārējie komisijas naudas ienākumi un izdevumi tiek iegrāmatoti attiecīgi peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī „Komisijas naudas ienākumi’ vai „Komisijas naudas izdevumi”, kad attiecīgie pakalpojumi tiek sniegti vai būtiska darbība veikta. Ieņēmumi no soda naudām tiek atzīti naudas saņemšanas brīdī. f) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana

Darījumi ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti latos pēc darījuma dienā spēkā esošā Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas maiņas kursa. Tādi ārvalstu valūtās denominētie nemonetārie posteņi kā pašu kapitāla instrumenti, kas tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā, tiek pārvērtēti latos, lietojot ārvalstu valūtas maiņas kursu, kas tiek noteikts dienā, kad tika noteikta instrumenta patiesā vērtība. Monetārie aktīvi un pasīvi ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti latos pēc pārskata gada beigās spēkā esošā Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas maiņas kursa. Ārvalstu valūtas maiņas kursa rezultātā iegūtā peļņa vai zaudējumi tiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā peļņa vai zaudējumi no ārvalstu valūtas pozīciju pārvērtēšanas.



Rezultāti un finansiālais stāvoklis visiem Koncerna uzņēmumiem, kuriem uzskaites valūta atšķiras no pārskatu valūtas, tiek pārrēķināti pārskatu valūtā: • aktīvi un saistības tiek pārvērtētas pēc attiecīgā pārskata gada beigās noteiktā ārvalstu valūtas maiņas kursa; • ieņēmumi un izdevumi tiek pārrēķināti pēc vidējā valūtas maiņas kursa (ja vien šis vidējais valūtas maiņas kurss

neatspoguļo vidējās izmaiņās pārskata periodā, un šādā gadījumā ieņēmumi un izdevumi tiek pārrēķināti latos darījuma datumā);

• visas izrietošās valūtas starpības tiek atzītas apvienoto ienākumu pārskatā.

g) Nodokļi

Saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu likumdošanas prasībām 2013. gadā uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts 15% apmērā (2012: 15%) no attiecīgajā nodokļu periodā iegūtajiem ar nodokli apliekamajiem Bankas ienākumiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvi un saistības ir novērtēti tādā vērtībā, kādu plānots iegūt no nodokļu iestādēm vai samaksāt tām. Vairākas Koncerna sabiedrības maksā ienākuma nodokli no peļņas sadales (piemēram, dividendes). Tādējādi attiecībā uz Koncerna sabiedrībām, kas reģistrētas šajās jurisdikcijās, ienākuma nodoklis peļņas sadalei tiek atzīts kā izmaksas brīdī, kad dividendes tiek deklarētas. Atliktais ienākuma nodoklis tiek uzkrāts pilnā apmērā pēc saistību metodes attiecībā uz nākamajiem periodiem pārnestajiem nodokļu zaudējumiem un uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Saskaņā ar sākotnējas atzīšanas izņēmumu, atlikto nodokli sākotnēji neatzīst aktīvam vai saistībai darījumos, kas nav uzņēmumu apvienošana, ja darījums, kad tiek sākotnēji atzīts, neietekmē peļņu ne finanšu, ne nodokļu mērķiem. Atliktā nodokļa saistības netiek atzītas pagaidu atšķirībām nemateriālās vērtības sākotnējās atzīšanas brīdī un pēc tam tai nemateriālās vērtības daļai, kas nav atskaitāma nodokļu mērķiem. Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantota nodokļa likme, kas ir pieņemta bilances datumā un ir sagaidāms, ka tā būs spēkā periodos, kad pagaidu atšķirības reversēsies vai tiks izmantoti uz nākamajiem periodiem pārnestie zaudējumi. Atliktā nodokļa aktīvi un saistības tiek savstarpēji izslēgtas tikai Koncerna viena uzņēmuma ietvaros. Atliktā nodokļa aktīvs attiecībā uz pagaidu atšķirībām un nākamajiem periodiem pārnestajiem nodokļu zaudējumiem tiek atzīts tādā apmērā, kādā tiek plānota ar nodokli apliekamā peļņa, kas varētu tikt gūta nākotnē un izmantota atliktā ienākuma nodokļa aktīva realizēšanā. Atliktā ienākuma nodokļa aktīva, ja tāds pastāv, atlikusī vērtība tiek pārskatīta katrā bilances datumā un samazināta līdz tādam apmēram, kas atbilstu ar nodokli apliekamajai peļņai, kas varētu tikt gūta nākotnē un izmantota atliktā ienākuma nodokļa aktīva realizēšanā. Nākotnē gūtā apliekamā peļņa un nodokļu atvieglojumu izmantošanas iespējamie apjomi tiek novērtēti, pamatojoties uz vadības sagatavotām vidēja termiņa finanšu prognozēm un no to ekstrapolētajiem rezultātiem. Finanšu prognoze ir balstīta uz vadības prognozēm, kas ir ticamas un saprātīgas dotajos apstākļos. h) Finanšu instrumenti

Finanšu instrumenti tiek atzīti bilancē tikai un vienīgi brīdī, kad Koncerns kļūst par līgumslēdzēju pusi, saskaņā ar attiecīgā finanšu instrumenta līguma nosacījumiem. Saskaņā ar 39. SGS finanšu aktīvi atkarībā no apstākļiem tiek klasificēti kā: ieguldījumi, kurus uzņēmums sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ieguldījumi, kuri pēc definīcijas ir kredīti, līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi vai pārdošanai pieejamie ieguldījumi. Sākotnēji atzīstot finanšu aktīvus, tie tiek uzskaitīti to patiesajā vērtībā, pieskaitot tieši attiecināmās darījuma izmaksas, izņemot finanšu aktīvus patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Aktīvu klasifikācija pa kategorijām tiek noteikta attiecīgo aktīvu iegādes brīdī, pamatojoties uz vadības noteiktajām vadlīnijām. Parastā (regulārā) aktīvu iegāde vai pārdošana tiek atzīta, izmantojot norēķinu dienas uzskaiti. Norēķinu diena ir diena, kad aktīvs tiek nodots Koncernam vai Koncerns nodod aktīvu kādai trešajai personai. Norēķinu (saistību dzēšanas) diena attiecas uz aktīva atzīšanu tajā dienā, kad tas tiek nodots Koncernam, un uz aktīva atzīšanas pārtraukšanu dienā, kad Koncerns to nodod kādai trešajai personai. Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi un saistības Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi un saistības ir iekļautas kategorijā „finanšu aktīvi/ saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”. Finanšu aktīvi un saistības tiek klasificētas kā tirdzniecības nolūkā turēti aktīvi un saistības, ja tās iegādātas, lai gūtu peļņu no īstermiņa cenu svārstībām vai dīleru maržas, vai ja tās iekļautas portfelī, kam raksturīga īstermiņa peļņas gūšana. Tirdzniecības nolūkos turētie aktīvi un saistības pēc to sākotnējās atzīšanas tiek pārvērtēti to patiesajā vērtībā, pamatojoties uz pieejamajām tirgus cenām. Tirdzniecības nolūkā turēto aktīvu un saistību pārvērtēšanas to patiesajā vērtībā rezultāts ir atspoguļots tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Finanšu aktīvi/ saistības, kas sākotnēji klasificētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Šajā kategorijā ietilpst: a) tirgum piesaistīto (unit-linked) ieguldījumu līgumu saistības un attiecīgie ieguldījumi un b) atsevišķi vērtspapīri, kas tiek pārvaldīti un kuru ienesīgums tiek novērtēts, pamatojoties uz to patieso vērtību, saskaņā ar dokumentētu risku pārvaldības vai investīciju stratēģiju. Saskaņā ar tirgum piesaistīto ieguldījumu līgumu



nosacījumiem kredītrisku, kas saistīts ar apdrošinātāja veiktajiem ieguldījumiem, pilnībā uzņemas apdrošināšanas ņēmējs, nevis apdrošinātājs. Tādējādi, gan iegādāto aktīvu, gan izrietošo saistību uzskaite patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ļauj izvairīties no iespējamās uzskaites nesaskaņotības. Izņemot procentus par procentu mijmaiņas līgumiem, procenti par finanšu aktīviem, kas sākotnēji klasificēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tiek iekļauti neto procentu ienākumos. Pārvērtēšanas un tirdzniecības peļņa un zaudējumi attiecīgo finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiņu rezultātā, kā arī procenti par procentu mijmaiņas līgumiem tiek iekļauti tieši peļņas vai zaudējumu postenī “Peļņa no darījumiem ar finanšu instrumentiem, neto”. Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi Neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētu vai nosakāmu maksājumu grafiku un noteiktu termiņu tiek iekļauti kategorijā „līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi”, ja attiecībā uz tiem Koncernam ir pozitīva apņemšanās un iespējas tos turēt līdz dzēšanas termiņa beigām. Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi tiek uzskaitīti to amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi, atskaitot uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam. Finanšu aktīva vērtības samazināšanās ir notikusi, ja tā bilances vērtība ir lielāka nekā tā aplēstā atgūstamā vērtība. Zaudējumi no to aktīvu vērtības samazināšanās, kas uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā, tiek aprēķināti kā starpība starp aktīva bilances vērtību un nākotnē paredzamo naudas plūsmu esošo vērtību, kas diskontētas, izmantojot finanšu instrumenta sākotnējo efektīvo procentu likmi. Ja pārdošanai pieejami aktīvi tiek pārklasificēti uz kategoriju „līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi”, pārklasificēto pārdošanai pieejamo aktīvu patiesā vērtība pārklasificēšanas dienā turpmāk kļūst par to amortizēto iegādes vērtību. Patiesā vērtība pārklasifikācijas datumā ir pārklasificēto aktīvu izmaksas. Uz pārklasificētajiem aktīviem attiecināmā patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve tiek amortizēta līdz aktīva dzēšanas termiņa beigām, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Ja pastāv objektīvi pārklasificēto aktīvu vērtības samazināšanās pierādījumi, tieši pašu kapitālā atspoguļotā amortizētā negatīvā patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve tiek iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi ir tādi neatvasināti finanšu aktīvi, kas tiek uzskaitīti kā pārdošanai pieejamie ieguldījumi vai kas nav iekļauti vienā no trim iepriekš minētajām kategorijām. Koncerna pārdošanai pieejamos aktīvus plānots turēt nenoteiktu laika periodu un pārdot gadījumā, ja to prasa likviditāte vai procentu likmju, valūtas maiņas likmju vai akciju cenu izmaiņas. Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi pēc sākotnējās atzīšanas tiek pārvērtēti to patiesajā vērtībā, pamatojoties uz pieejamajām tirgus cenām vai brokeru kotētajām cenām. Pārdošanai pieejamo vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezultāts tiek atspoguļots apvienoto ienākumu pārskatā. Starpība starp sākotnējo iegādes vērtību un amortizēto iegādes vērtību, kura noteikta pielietojot efektīvo procentu likmi, tiek atzīta kā procentu ienākumi. Pārdošanai pieejamo pašu kapitāla instrumentu dividendes tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Kad vērtspapīri tiek pārdoti, attiecīgā uzkrātā pārvērtēšanas peļņa vai zaudējumi tiek iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā peļņa/ (zaudējumi) no vērtspapīru tirdzniecības. Ja pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtība ir samazinājusies, uzkrātā pārvērtēšanas peļņa vai zaudējumi, kas iepriekš tika atzīti apvienoto ienākumu pārskatā, tiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Savukārt, procenti tiek aprēķināti, izmantojot efektīvo procentu metodi, un ārvalstu valūtas peļņa vai zaudējumi no monetārajiem aktīviem, kas klasificēti kā pārdošanai pieejami, tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Attiecībā uz kapitāla ieguldījumiem, kas klasificēti kā pārdošanai pieejami, būtisks vai ilgstošs patiesās vērtības samazinājums zem to iegādes izmaksām, ir objektīvs pierādījums vērtības samazinājumam, kā rezultātā tiek atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Ja šādi pierādījumi attiecībā uz pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem pastāv, uzkrātie pārvērtēšanas zaudējumi, kas tiek aplēsti kā starpība starp iegādes izmaksām un pašreizējo patieso vērtību, atskaitot vērtības samazināšanās zaudējumus, kas iepriekš atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tiek izslēgti no pašu kapitāla un atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Zaudējumus no pašu kapitāla instrumentu vērtības samazināšanās, kuri ir atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neatceļ, izmantojot peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Zaudējumi no parāda vērtspapīru vērtības samazināšanās, kas atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vēlāk var tikt atcelti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja ir notikusi patiesās vērtības palielināšanās, kuru var objektīvi attiecināt uz notikumu pēc zaudējumu no vērtības samazināšanās atzīšanas. Atvasinātie līgumi Ikdienas uzņēmējdarbībā Koncerns ir iesaistīts nākotnes valūtas maiņas līgumos (forward), valūtas un procentu likmju mijmaiņas (swap) darījumos, kā arī darījumos ar citiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Visi atvasinātie līgumi ir klasificēti kā tirdzniecības nolūkā turēti finanšu instrumenti. Pēc sākotnējās atzīšanas nākotnes valūtas maiņas līgumi, valūtas un procentu likmju mijmaiņas darījumi un citi atvasinātie finanšu instrumenti tiek atspoguļoti bilancē to patiesajā vērtībā. Šo instrumentu patiesā vērtība tiek iekļauta attiecīgajā bilances aktīvu un saistību postenī „Atvasinātie līgumi”.



Peļņa vai zaudējumi, kas rodas no izmaiņām prasībās un saistībās, kas izriet no nākotnes valūtas maiņas līgumiem, valūtas un procentu likmju mijmaiņas darījumiem un citiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, tiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā to rašanās brīdī. Kredīti un debitoru parādi Aizdevumi un debitoru parādi ir finanšu aktīvi ar fiksētu vai nosakāmu maksājumu grafiku, kuri netiek kotēti aktīvajā tirgū. Šādi aktīvi tiek uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Peļņa un zaudējumi tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā šo aktīvu atzīšanas pārtraukšanas vai to vērtības samazināšanās brīdī, kā arī amortizācijas procesā. Kredīti un debitoru parādi tiek atzīti to izsniegšanas dienā. No attiecīgā līguma parakstīšanas datuma līdz faktiskajai izsniegšanas dienai tie tiek uzskaitīti kā kreditēšanas saistības ārpusbilances posteņos. Ja kredīti vai debitoru parādi nevar tikt atgūti, tie tiek norakstīti un atspoguļoti kā samazinājums kredītu vērtības samazināšanās uzkrājumam. Lēmumu par kredītu norakstīšanu pieņem Koncerna vadība. Ieņēmumi no iepriekš norakstīto kredītu atgūšanas tiek atspoguļota peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Kategorijā „kredīti un debitoru parādi” iekļauti šādi finanšu instrumenti: a) kase un prasības pret centrālajām bankām, b) prasības pret kredītiestādēm un c) kredīti. i) Aktīvu pārdošana ar atpirkšanu (repo)

Aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu darījumi tiek uzskaitīti kā finansēšanas darījumi. Ja Koncerns ir iesaistīts šajos darījumos kā aktīvu pārdevējs, tad pārdotos aktīvus tas turpina uzrādīt savā bilancē, izmantojot nemainīgus uzskaites principus, un saņemtā summa tiek uzrādīta kā aizņēmums. Aktīvi bilancē tiek uzrādīti atsevišķi no pārējiem aktīviem, ja aktīvu pircējam atbilstoši līguma nosacījumiem ir tiesības pārdot vai pārķīlāt nodrošinājumu. Ja Koncerns ir iesaistīts aktīvu pārdošanas darījumā ar atpirkšanu kā pircējs, tad nopirktie aktīvi netiek uzrādīti Koncerna bilancē, bet darījuma rezultātā samaksātā iegādes cena tiek atspoguļota kā prasība pret aktīvu pārdevēju. Šo darījumu rezultātā radušies procentu ienākumi vai izdevumi tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgā līguma darbības laikā. j) Finanšu aktīvu un saistību atzīšanas pārtraukšana

Finanšu aktīvi Finanšu aktīva (vai finanšu aktīva daļas vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas daļas, ja tāda būtu) atzīšanu pārtrauc, ja: • vairs nepastāv tiesības saņemt ar šo aktīvu saistīto naudas plūsmu; • Koncerns ir nodevis savas tiesības saņemt ar šo aktīvu saistīto naudas plūsmu trešajai personai vai saglabājis

tiesības saņemt ar šo aktīvu saistīto naudas plūsmu, bet apņēmies nekavējoties izmaksāt to pilnā apmērā kādai trešajai personai saskaņā ar vienošanos; un

• Koncerns vai nu (a) ir nodevis būtībā visus ar aktīvu saistītos riskus un guvumus, vai (b) nav ne nodevis, ne paturējis visus ar aktīvu saistītos riskus un guvumus, bet gan nodevis kontroli pār šo aktīvu.

Koncerna sniegtais nodrošinājumu (akcijas un obligācijas) saskaņā ar standarta pārpirkuma līgumiem un vērtspapīru aizdevumu vai aizņēmumu darījumiem tiek atzīts Koncerna bilancē arī turpmāk, jo Koncerns būtībā saglabā visus riskus un atlīdzības, pamatojoties uz iepriekš noteiktu atpirkšanas cenu, un līdz ar to kritēriji, lai pārtrauktu aktīvu atzīšanu, netiek izpildīti. Finanšu saistības Finanšu saistību atzīšana tiek pārtraukta, kad Koncerns tiek atbrīvots no pienākuma pildīt šīs saistības vai tās tiek dzēstas vai beidzies to termiņš. Ja esošās finanšu saistības tiek aizvietotas ar citām saistībām pret to pašu aizdevēju uz būtiski citiem nosacījumiem vai ja esošo saistību nosacījumi tiek būtiski mainīti, šāda aizvietošana vai nosacījumu maiņa tiek uzskatīta par sākotnējo saistību atzīšanas pārtraukšanu un jaunu saistību atzīšanu, un starpība starp attiecīgajām bilances vērtībām tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Emitētie parāda vērtspapīri, pakārtotās saistības un pārējais aizņemtais finansējums Koncerns atzīst finanšu saistības savā bilancē finansējuma saņemšanas brīdī. Pēc sākotnējās atzīšanas, kad emitētie parāda vērtspapīri, pakārtotais piesaistītais kapitāls un pārējie aizņēmumi novērtēti patiesajā vērtībā, atņemot tieši attiecināmās darījuma izmaksas, tie tiek uzskaitīti to amortizētajā vērtībā, un jebkādas starpības starp neto saņemtajiem līdzekļiem un atmaksājamo summu tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā aizņēmuma perioda laikā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi.



k) Noma

Finanšu noma – Koncerns kā iznomātājs Finanšu noma, kas būtībā nodod visus riskus un atlīdzības, kas raksturīgas aktīva īpašumtiesībām, tiek atzīta kā aktīvi par summu, kas līdzvērtīga neto ieguldījumiem nomātajā īpašumā nomas uzsākšanas brīdī. Ienākumi no finanšu nomas tiek atzīti visa nomas līguma garumā, nodrošinot pastāvīgu un regulāru atdevi no neatmaksātajiem neto ieguldījumiem. Šo finanšu pārskatu vajadzībām no nomas līgumiem izrietošās prasības ir iekļautas bilances postenī „Kredīti”. Operatīvā noma – Koncerns kā iznomātājs Aktīvus, kas iznomāti saskaņā ar operatīvās nomas līgumiem, Koncerns savā bilancē uzrāda atbilstoši aktīvu veidam. Nomas ienākumi no operatīvās nomas tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā pārējie ienākumi visā nomas perioda laikā, izmantojot lineāro metodi. Nomniekam piešķirto stimulējumu (atlaižu) kopējās izmaksas tiek atzītas kā nomas ienākumu samazinājums nomas perioda laikā, izmantojot lineāro metodi. Sākotnējās tiešās izmaksas, kas radušās, lai nodrošinātu ienākumu gūšanu no operatīvās nomas, tiek iekļautas iznomātā aktīva bilances vērtībā. Iznomātajiem aktīviem, kuriem tiek aprēķināts nolietojums, piemērojamā nolietojuma politika ir tāda pati kā iznomātāja parastā nolietojuma politika, kas tiek piemērota līdzīgiem aktīviem, un nolietojums tiek aprēķināts saskaņā ar Koncerna pamatlīdzekļiem piemērotajiem uzskaites principiem. Operatīvā noma – Koncerns kā nomnieks Aktīvu noma, kuras ietvaros visus no īpašumtiesībām izrietošos riskus uzņemas un atlīdzību būtībā gūst iznomātājs, tiek klasificēta kā operatīvā noma. Nomas maksājumi operatīvās nomas ietvaros tiek uzskaitīti kā izmaksas visā nomas perioda laikā, izmantojot lineāro metodi, un ieskaitīti pārējos administratīvajos izdevumos. l) Kredītu un debitoru parādu vērtības samazināšanās

Koncerns piešķir klientiem komerciāla un patēriņa rakstura kredītus. Atsevišķa reģiona ekonomiskais stāvoklis var ietekmēt aizņēmēju spēju atmaksāt tiem izsniegtos kredītus. Nosakot uzkrājumu lielumu zaudējumiem no kredītu vērtības samazināšanās, Koncerna vadība ir ņēmusi vērā gan specifisko, gan portfeļa līmeņa risku. Koncerna vadība katrā bilances datumā novērtē, vai pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka kredīta vai kredītportfeļa vērtība ir samazinājusies. Kredīta vai kredītportfeļa vērtība ir samazinājusies un zaudējumi no vērtības samazināšanās ir radušies tikai un vienīgi, ja pastāv būtiski objektīvi pierādījumi tam, ka šāda vērtības samazināšanās notikusi viena vai vairāku pēc kredīta sākotnējās atzīšanas notikušu gadījumu rezultātā (zaudējuma notikums), un ja šī zaudējuma notikuma (vai vairāku notikumu) ietekmē aplēstā nākotnes naudas plūsmu tagadnes vērtība ir kļuvusi mazāka par attiecīgā kredīta vai kredītu un kredītportfeļa bilances vērtību, un ja šo ietekmi iespējams ticami noteikt. Objektīvi pierādījumi tam, ka notikusi kredīta vai kredītu un kredītportfeļa vērtības samazināšanās, ietver šādu novērojamu informāciju, kas varētu būt nonākusi Koncerna uzmanības lokā: • ievērojamas aizņēmēja finansiālas grūtības; • līguma nosacījumu neievērošana, piemēram, procentu vai pamatsummas atmaksāšanas saistību neizpilde vai

novēlojums; • Koncerns tādu ekonomisku vai juridisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar aizņēmēja finansiālām grūtībām, piešķir

aizņēmējam atvieglojumus, ko citos apstākļos Koncerns nebūtu apsvēris; • kļūst ticams, ka aizņēmējs uzsāks bankrota procedūru vai cita veida finansiālu reorganizāciju; • ekonomisko apstākļu pasliktināšanās tajā tirgus segmentā, kurā darbojas aizņēmējs; vai • novērojama informācija norāda, ka pastāv novērtējams kredītu un kredītportfeļa aplēsto nākotnes naudas

plūsmu samazinājums kopš šo kredītu sākotnējās atzīšanas, lai gan attiecībā uz atsevišķiem portfelī ietilpstošajiem kreditoriem šis samazinājums vēl nav nosakāms, un šī informācija ietver: - nelabvēlīgas izmaiņas attiecībā uz aizņēmēju maksātspēju; vai - valsts vai vietējos ekonomiskos apstākļus, kas korelē ar saistību neizpildi attiecībā uz portfelī ietilpstošajiem

kredītņēmējiem. Koncerns vispirms novērtē, vai objektīvi vērtības samazināšanās pierādījumi pastāv attiecībā uz katru atsevišķi nozīmīgu kredītu, un atsevišķi vai kopumā attiecībā uz kredītiem, kuri nav nozīmīgi katrs atsevišķi. Ja Koncerns nosaka, ka objektīvi vērtības samazināšanās pierādījumi attiecībā uz katru atsevišķi novērtētu kredītu nepastāv, neatkarīgi no tā, vai šis kredīts ir nozīmīgs vai nē, tas iekļauj šo aktīvu kredītu ar līdzīgām kredītriska īpašībām grupā un novērtē tos kopumā attiecībā uz vērtības samazināšanos. Vērtības samazināšanās zaudējumu novērtēšana kopumā ir pagaidu solis pirms atsevišķu kredītu grupā ietilpstošo kredītu vērtības samazināšanās zaudējumu noteikšanas. Tiklīdz ir pieejama informācija, kas ļauj konkrēti noteikt zaudējumus saistībā ar tiem grupā iekļautajiem kredītiem, kuriem vērtības samazināšanās noteikta atsevišķi, šie kredīti tiek izņemti no attiecīgās grupas. Aktīvi, kas tiek individuāli novērtēti, lai konstatētu vērtības samazināšanos, vai kuriem vērtības samazināšanās jau tika



konstatēta, tiek izslēgti no kopējās finanšu aktīvu grupas, ko pārbauda, lai identificētu vērtības samazināšanos risku. Kredītu vērtības samazināšanās zaudējumi tiek noteikti kā starpība starp aplēsto nākotnes naudas plūsmu tagadnes vērtību, kas diskontētas, izmantojot kredīta sākotnēji noteikto efektīvo procentu likmi. Ja kredītam ir mainīga procentu likme, vērtības samazināšanās zaudējumu noteikšanai izmantojamā diskonta likme ir attiecīgajā līgumā noteiktā efektīvā procentu likme. Ar ķīlu nodrošināta kredīta aplēsto nākotnes naudas plūsmu tagadnes vērtības aprēķins atspoguļo naudas plūsmas, kas varētu izrietēt no ķīlas pārņemšanas, atskaitot izmaksas, kas saistītas ar ķīlas iegūšanu un pārdošanu, neatkarīgi no tā, vai ķīlas pārņemšana ir ticama vai nē. Zaudējumi tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja nākamajā periodā ar vērtības samazināšanos saistīta zaudējuma summa samazinās un šo samazināšanos iespējams objektīvi sasaistīt ar kādu notikumu, kas norisinājies pēc vērtības samazināšanās atzīšanas, iepriekš atzītie vērtības samazināšanās zaudējumi tiek reversēti. Jebkāda šādu vērtības samazināšanās zaudējumu reversēšana tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā tik lielā mērā, kādā attiecīgā aktīva bilances vērtība reversēšanas datumā nepārsniedz tā amortizēto iegādes vērtību, kāda tā būtu bijusi, ja nebūtu notikusi vērtības samazināšanās. Ja aizņēmējs neveic procentu vai pamatsummas maksājumus līgumā noteiktajos termiņos, bet Koncerns uzskata, ka vērtības samazinājums nebūtu atzīstams, ņemot vērā pieejamo nodrošinājumu/ ķīlu un/vai Koncernam neatmaksāto summu apmēru, attiecīgais kredīts tiek klasificēts kā tāds, kura atmaksas termiņš ir nokavēts, bet uzkrājumi vērtības samazinājumam nav izveidoti. Ja izsniegtos kredītus nav iespējams atgūt, tie tiek norakstīti, vienlaicīgi samazinot uzkrājumus iespējamiem zaudējumiem no kredītu vērtības samazināšanās. Kredīti netiek norakstīti, kamēr nav veikti visi nepieciešamie juridiskie pasākumi un noteikts zaudējumu galīgais apjoms. Iepriekš norakstīto summu vēlāka atgūšana peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiek atspoguļota kā pārējie pamatdarbības ienākumi. m) Pārdošanai pieejamo un līdz termiņa beigām turēto vērtspapīru vērtības samazināšanās

Vērtības samazināšanās pierādījumi tiek izvērtēti, ņemot vērā visjaunākās tirgus cenas, attiecīgā vērtspapīra tirgus dziļumu, iepriekšējo tirdzniecības darījumu rezultātus un citu pieejamo informāciju. Lai noteiktu, vai pastāv objektīvi vērtības samazināšanās pierādījumi, vadībai jāizdara attiecīgi spriedumi. Ja Koncernam nav pieejamas tirgus cenas, vērtspapīru vērtības samazināšanās pierādījumi tiek izvērtēti, ņemot vērā noteiktos emitenta riska faktorus (maksātnespējas pazīmes, maksājumu aizkavēšanos, parādu pārstrukturēšanu) un individuālās emitenta kredītriska analīzes rezultātus. n) Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi ietver iegādātu un iekšēji izstrādātu programmatūru. Atsevišķi iegādātie nemateriālie aktīvi sākotnēji tiek novērtēti to iegādes izmaksās. Iegādes izmaksās tiek ietvertas arī tieši attiecināmās izmaksas aktīva sagatavošanai tā sākotnējai izmantošanai. Šādas izmaksas ir darba samaksa, maksa par profesionālajiem pakalpojumiem, kas tieši radušies, sagatavojot aktīvu darba stāvoklim, kā arī pārbaudes izmaksas, lai noteiktu vai aktīvs funkcionē pareizi. Uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā iegādātie nemateriālie aktīvi tiek uzskaitīti to patiesajā vērtībā iegādes datumā. Pēc sākotnējās atzīšanas nemateriālie aktīvi tiek uzskaitīti to sākotnējā vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu. Nomas tiesības tiek amortizētas nomas līguma termiņa laikā, izmantojot lineāro metodi. Citiem nemateriālajiem aktīviem tiek piemērotas gada amortizācijas likmes robežās no 10 – 50%, izmantojot lineāro metodi. Visiem nemateriālajiem aktīviem, izņemot nemateriālo vērtību, ir noteikta ilguma lietderīgās izmantošanas laiks. o) Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi tiek uzskaitīti to iegādes vērtībā, no kuras atskaitīts uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums. Periodiski tiek izvērtēta pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās kā tas ir aprakstīts piezīmē par Pārējo finanšu un ne-finanšu aktīvu vērtības samazināšanos. Ja atgūstamā aktīva vērtība ir zemāka par tā uzskaites vērtību, attiecīgais aktīvs tiek norakstīts līdz tā atgūstamai vērtībai.



Nolietojums tiek aprēķināts visā pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laikā, izmantojot lineāro metodi. Nolietojuma aprēķinā izmantotas šādas likmes:

Kategorija

Gada nolietojuma likme

Ēkas 1% - 10% Transportlīdzekļi 20% Pārējie pamatlīdzekļi 20% - 33%

Nomātā īpašuma uzlabojumi tiek kapitalizēti, un to nolietojums tiek aprēķināts atlikušajā nomas laikā, izmantojot lineāro metodi. Zemei un pamatlīdzekļiem to celtniecības laikā nolietojums netiek aprēķināts. Atsevišķi ēku remonta izdevumi, kas uzlabojuši attiecīgo ēku kvalitāti un izmantojamību, tiek kapitalizēti. Nolietojums šiem kapitalizētajiem aktīviem tiek aprēķināts lietderīgās izmantošanas laikā, izmantojot lineāro metodi. Pamatlīdzekļu uzturēšanas un remontu izdevumi tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā to rašanās brīdī. p) Krājumi

Atsevišķos gadījumos, ja klients nespēj citādi pildīt savas maksājumu saistības un citi kredīta atgūšanas veidi izrādījušies neveiksmīgi, Koncerns mēdz pārņemt no saviem klientiem noteiktus aktīvus, kas izsniegtajiem kredītiem kalpojuši par nodrošinājumu. Šādi aktīvi, kurus ir paredzēts realizēt parastā uzņēmējdarbības gaitā un kuri netiek turēti ar mērķi gūt nomas maksas ienākumus vai sagaidīt vērtības pieaugumu, tiek klasificēti kā krājumi. Kā krājumi galvenokārt ir klasificēti nekustamā īpašuma objekti, kurus Koncerna pārņemto aktīvu pārvaldīšanas kompānijas ir iegādājušās un tur drīzai pārdošanai. Koncerna krājumi tiek sākotnēji atzīti pēc to pašizmaksas un uzskaitīti katra īpašuma individuālajā vērtībā. Krājumu pašizmaksa iekļauj to iegādes vērtību, pārņemšanas izmaksas, kā arī citas izmaksas, kas radušās, pārveidojot krājumus līdz to šā brīža stāvoklim. Turpmāk krājumi tiek uzskaitīti zemākajā no iegādes vai neto realizācijas vērtībām. Neto realizācijas vērtība tiek noteikta kā aplēstā pārdošanas cena parastās darbības ietvaros, atskaitot aplēstās pabeigšanas izmaksas, kā arī aplēstās pārdošanas izmaksas. Izmaksas, kas rodas norakstot krājumus līdz to neto realizācijas vērtībai, tiek atzītas kā vērtības samazinājums tajā periodā, kurā notiek norakstīšana. Pārdodot krājumus, to uzskaites vērtība tiek atzīta kā izmaksas periodā, kurā tiek atzīti ieņēmumi no attiecīgā krājuma pārdošanas. q) Pārdošanai turēti aktīvi

Koncerns klasificē ilgtermiņa aktīvus kā pārdošanai turētus, ja to uzskaites vērtība tiks atgūta pārdošanas darījumā, nevis ilgstoši lietojot un vadība ir apņēmusies realizēt plānotas aktivitātes, kuru rezultātā paredzama pilnīga pārdošana, kas tiks pabeigta viena gada laikā no klasifikācijas datuma. Kā pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi tiek klasificētas arī aktīvu grupas, kuras Koncerns parasti uzskatītu par ilgtermiņa aktīviem, bet kuras šoreiz ir iegādātas vienīgi ar mērķi tās tālākpārdot un nav paredzēts tās pārdot parastā uzņēmējdarbības gaitā. Pārdošanai turētie aktīvi tiek uzskaitīti zemākajā no to uzskaites vērtības un patiesās vērtības, atskaitot izmaksas, kuras būs nepieciešamas, lai aktīvu pārdotu. Koncerns vismaz katrā bilances datumā izvērtē, vai nav notikusi pārņemtā aktīva vērtības samazināšanās. Vērtības samazināšanās zaudējumi tiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī „Uzkrājumi vērtības samazinājumam, neto”. Šajā peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī tiek arī iekļauti ieņēmumi no vēlākas aktīva vērtības, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, pieauguma, tomēr nepārsniedzot iepriekš atzītos kumulatīvos zaudējumus no vērtības samazināšanās pārdošanai turētajam aktīvam vai pirms tam ilgtermiņa aktīvam. r) Ieguldījumu īpašums

Ieguldījuma īpašumi ir īpašumi, ko Koncerns tur ar mērķi gūt nomas maksu vai sagaidīt vērtības pieaugumu, vai abu mērķu sasniegšanai, un kurus Koncerns pats neizmanto. Ieguldījuma īpašumi sākotnēji tiek novērtēti iegādes vērtībā, ieskaitot darījuma izmaksas. Pēc sākotnējās atzīšanas ieguldījuma īpašumi tiek uzskaitīti atbilstoši izmaksu metodei – to sākotnējā vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu. Nolietojums tiek aprēķināts visā ieguldījuma īpašuma lietderīgās izmantošanas laikā, izmantojot lineāro metodi. Ieguldījuma īpašumiem tiek piemērota Koncerna pamatlīdzekļu nolietojuma metode un likmes. Koncerns periodiski izvērtē, vai nav notikusi ieguldījuma īpašuma vērtības samazināšanās. Ja atgūstamā aktīva vērtība ir zemāka par tā uzskaites vērtību, attiecīgais aktīvs tiek norakstīts līdz tā atgūstamai vērtībai. Jebkurš tam sekojošs uzkrājumu vērtības samazinājuma reverss tiek atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā līdz tādam apmēram, lai aktīva uzskaites vērtība nepārsniegtu vērtību kāda tā būtu, ja uzkrājumi vērtības samazinājumam nebūtu bijuši atzīti iepriekšējos periodos. s) Apdrošināšanas darījumi

Koncerna būtiskākie apdrošināšanas darījumi ir dzīvības apdrošināšanas līgumi. Dzīvības apdrošināšanas līgumi var ietver gan finanšu, gan apdrošināšanas risku. Līgumu daļa, kas nesatur būtiskus apdrošināšanas risku, tiek uzskaitīta kā ieguldījuma līgums. Ar šiem līgumiem saistītās saistības pret klientiem tiek uzskaitītas to patiesajā vērtībā un uzrādītas finanšu pārskatos kā finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā; savukārt apdrošināšanas rezerves – kā pārējās saistības. Koncerns regulāri pārskata ar apdrošināšanas riskiem saistīto aprēķinu pamatpieņēmumus un cenšas minimizēt potenciālo risku ietekmi ar pārapdrošināšanas palīdzību, ja Koncerna vadība uzskata to par pieņemamu.



t) Uzkrājumi

Uzkrājumi tiek atzīti, ja Koncernam pastāv juridiskas vai prakses radītas saistības kāda pagātnes notikuma dēļ, pastāv varbūtība, ka šo saistību izpildei būs nepieciešama ekonomiskos labumus ietverošu resursu aizplūšana, un saistību apmēru iespējams pietiekami ticami novērtēt. u) Ārpusbilances finanšu saistības un iespējamās saistības

Ikdienas uzņēmējdarbībā Koncernam ir izveidojušās ārpusbilances finanšu saistības un iespējamās saistības, kas ietver saistības attiecībā uz kredītu piešķiršanu un neizmantotajām kredītlīnijām vai kredītkaršu limitiem, galvojumu izsniegšanu un akreditīvu noformēšanu. Šādi finanšu instrumenti tiek atspoguļoti finanšu pārskatos: − saistības izsniegt kredītus un kredītkartes un piešķirt overdraftus tiek atzītas finansējuma saņemšanas brīdi; − finanšu garantijas un akreditīvi tiek atzīti, kad ir atzīta kā atlīdzība saņemtā komisijas maksa.

Saistības attiecībā uz kredītu pagarināšanu un neizmantotām kredītlīnijām vai kredītkaršu limitiem atspoguļo līgumos noteiktas saistības izsniegt kredītus un automātiski atmaksājamos kredītus. Finanšu saistībām parasti ir noteikts termiņš vai citi līgumā paredzēti to beigu nosacījumi. Tā kā finanšu saistības var beigties arī pirms to realizēšanas, kopējais līgumā paredzētais saistību apmērs ne vienmēr atspoguļo nākotnē nepieciešamo naudas summu. Sākotnēji finanšu garantiju līgumi tiek atzīti patiesajā vērtībā. Pēc sākotnējās atzīšanas tie tiek uzskaitīti sākotnējās atzīšanas vērtībā, atskaitot garantijas periodā uzkrāto amortizāciju, vai vērtībā, kas noteikta saskaņā ar grāmatvedības principiem uzkrājumu izveidei, ja garantijas izmantošana kļūst ticama, atkarībā no tā, kura no iepriekš minētajām summām lielāka. Uzkrājumu veidošanas principi ārpusbilances finanšu saistībām un iespējamām saistībām ir atbilstoši u) rindkopā aprakstītajiem uzkrājumu veidošanas principiem. v) Aktīvi pārvaldībā

Aktīvi, kurus Koncerns pārvalda savu klientu, fondu un citu institūciju uzdevumā, netiek uzskatīti par Koncerna aktīviem. Līdz ar to šie aktīvi netiek atspoguļoti Koncerna bilancē. Šajos finanšu pārskatos aktīvi pārvaldībā iekļauti vienīgi atspoguļošanas nolūkā. Komisijas par aktīvu pārvaldību tiek atzītas pēc uzkrājumu principa un vairumā gadījumu tās ir atkarīgas no pārvaldīto aktīvu apjoma. w) Finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība

Finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība atspoguļo naudas līdzekļu daudzumu, par kādu aktīvs varētu tikt pārdots vai saistības varētu tikt dzēstas starp divām neatkarīgām personām, balstoties uz vispārpieņemtiem principiem. Ja ir pieejama ticama tirgus informācija, patieso vērtību nosaka, pamatojoties uz novērojamām tirgus cenām. Ja reprezentatīvas tirgus cenas nav pieejamas, vai arī tās nav ticamas, patieso vērtību nosaka, piemērojot vērtēšanas metodes, kurās tiek izmantoti tirgus dati. Šādas metodes ietver, piemēram, cenas, kas iegūtas no neatkarīgiem tirgus pētījumiem, salīdzinājumi ar līdzīgiem finanšu instrumentiem, diskontēto naudas plūsmu analīze un citas tirgus dalībnieku vispārēji atzītas un izmantotas vērtēšanas metodes. Nākotnē var būt notikumi, kas varētu mainīt attiecīgajās aplēsēs izmantotos pieņēmumus. Jebkādu aplēšu izmaiņu ietekme tiek atspoguļota finanšu pārskatos, kad tā ir nosakāma. Bez tam patiesās vērtības aprēķinu var ietekmēt izmaiņas tirgus apstākļos, tādējādi faktiskais darījuma rezultāts var atšķirties no finanšu pārskatos atspoguļotā. Finanšu pārskatu sagatavošanā izmantoto vadības pieņēmumu izmainīšana var ietekmēt arī finanšu pārskatos atspoguļoto Koncerna darbības rezultātu. x) Nauda un tās ekvivalenti

Naudas plūsmas pārskata sagatavošanas nolūkos nauda un tās ekvivalenti ietver kases atlikumu un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām un citām kredītiestādēm, kam raksturīgs neliels vērtības maiņas risks un kuru atlikušais dzēšanas termiņš nepārsniedz 3 mēnešus pēc darījuma datuma, atskaitot saistības uz pieprasījumu pret citām kredītiestādēm. y) Ieskaitīšana

Finanšu aktīvi un saistības tiek savstarpēji ieskaitīti un neto summa tiek atspoguļota bilancē, ja pastāv šobrīd īstenojamas juridiskas tiesības savstarpēji ieskaitīt atzītās summas, un nodoms ir norēķināties, ņemot vērā neto summu, vai vienlaicīgi realizēt aktīvu un nokārtot saistības. z) Darbinieku izmaksas un citi saistīti maksājumi

Koncerna darbinieku izmaksas ir saistītas tikai ar īstermiņa labumiem. Koncerns un Banka veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanas un valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas un attiecīgajiem ārvalstu tiesību aktiem. Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta Noteikumiem daļa no sociālās



apdrošināšanas iemaksām tiek izmantotas, lai finansētu valsts noteikto iemaksu pensiju sistēmu. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Koncernam un Bankai ir jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Koncernam un Bankai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts pensiju apdrošināšanas sistēma vai valsts fondēto pensiju shēma nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekļautas darbinieku izmaksās. aa) Notikumi pēc bilances datuma

Finanšu pārskatos tiek atspoguļoti tādi notikumi pēc pārskata gada beigām, kas ietekmē Bankas finansiālo stāvokli bilances datumā (koriģējošie notikumi). Ja notikumi pēc pārskata gada beigām nav koriģējoši, tie tiek atspoguļoti finanšu pārskatu pielikumos tikai tad, ja tie ir būtiski. bb) Aplēšu izmantošana finanšu pārskatu sagatavošanā

Sagatavojot finanšu pārskatu saskaņā ar Eiropas Savienībā pieņemtajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, vadībai nākas pamatoties uz zināmām aplēsēm un pieņēmumiem, kas ietekmē atsevišķus pārskatos atspoguļotos bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu atlikumus, kā arī iespējamo saistību apmēru. Šo finanšu pārskatu sagatavošanā vadība izmantojusi pamatotas un piesardzīgas aplēses un spriedumus. Sagatavojot finanšu pārskatus, nozīmīgas aplēses tiek izmantotas saistībā ar uzkrājumiem iespējamiem finanšu aktīvu zaudējumiem, finanšu aktīvu un saistību patiesās vērtības noteikšanu, kā tas ir noteikts w) piezīmē, ne-finanšu aktīvu vērtības samazināšanos un nākamo periodu ar nodokli apliekamā ienākuma aplēsēm, lai noteiktu izmantojamo un līdz ar to atzīstamo atliktā nodokļa aktīvu summu. Kredītu vērtības samazināšanās Koncerns regulāri izvērtē, vai nav notikusi kredītu vai debitoru parādu vērtības samazināšanās. Iespējamo vērtības samazināšanās zaudējumu aplēses pēc būtības nekad nevar būt pilnīgi precīzas un ir atkarīgas no daudziem faktoriem. Iespējamie vērtības samazināšanās gadījumi tiek nekavējoties identificēti, jo visi kredīti tiek pastāvīgi uzraudzīti. Vērtības samazināšanās zaudējumi tiek aprēķināti katram kredītam atsevišķi, ņemot vērā paredzamo naudas plūsmu, tajā skaitā no ķīlas pārdošanas radušos naudas plūsmu. Lai aplēstu jebkādus vērtības samazināšanās zaudējumus, ko varētu noteikt tādi faktori kā ekonomiskā situācija nākotnē un no tās atkarīgie aizņēmēja darbības rezultāti un ķīlas vērtība, kuru nebūtu iespējams ātri pārdot, Koncerns izmanto kompetentus spriedumus. Tādējādi aplēstie vērtības samazināšanās zaudējumi laika gaitā, noskaidrojoties apstākļiem, var ievērojami mainīties. Nākotnes naudas plūsmas summu vai laika periodu aplēsēs izmantotā metodoloģija un pieņēmumi tiek regulāri pārskatīti, lai mazinātu atšķirības starp zaudējumu aplēsēm un faktiskajiem zaudējumiem. Bez tam Koncerns aplēš vērtības samazināšanās zaudējumus kredītu grupai, lai segtu kredītportfeļa zaudējumus, ja pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka tajā ir kredīti, kuru vērtība ir samazinājusies, lai arī attiecībā uz atsevišķiem kredītiem šo samazinājumu vēl nevar attiecināt. Nosakot vērtības samazināšanās zaudējumus kredītu grupai ar līdzīgiem kredītriska parametriem, tiek ņemti vērā novērojamie dati, kas liecina, ka kredītu grupas nākotnes naudas plūsmās radies samazinājums, kuru var ticami noteikt, lai arī attiecībā uz atsevišķiem kredītiem šo samazinājumu vēl nevar attiecināt. Vērtējot kredītu grupas vērtības samazināšanos, Koncerns nākotnes naudas plūsmas kredītu grupai aplēš, pamatojoties uz vēsturisko zaudējumu likmi, kas tiek noteikta, ņemot vērā zaudējumu pieredzi kredītiem ar tādiem pašiem (līdzīgiem) riska parametriem kā kredītiem, kas iekļauti kredītu grupā. Vēsturisko zaudējumu likme tiek koriģēta, pamatojoties uz pašreizējo informāciju, lai atspoguļotu tādu pašreizējo apstākļu ietekmi, kuri nepastāvēja periodā, uz kuru attiecināma vēsturiskā zaudējumu likme, un novērstu tādu pagātnes perioda faktoru ietekmi, kas pašlaik vairs nepastāv. Turpmākā kredītportfeļa kvalitāte, kuram aplēsti kopējie vērtības samazināšanās zaudējumi, ir atkarīga no faktoriem, kuru ietekmē faktiskie kredītu zaudējumi varētu būtiski atšķirties no aplēstajiem vērtības samazināšanās zaudējumiem. Šādi faktori ir, piemēram, ekonomiskā situācija pasaulē un valstī, ar aizņēmēju saistīti specifiski faktori, nozares un tirgus tendences, procentu likmes, bezdarba līmenis un citi ārējie faktori. Izmaiņas Bankas LGD koeficientā par 500 bāzes punktiem rezultātā varētu radīt pieaugumu / samazinājumu kredītu grupas vērtības samazinājumā 1.2 miljoni latu (2012: 1.1 miljoni latu) apmērā. Vērtspapīru vērtības samazinājums Koncerns veic dažādas aplēses, lai noteiktu to vērtspapīru vērtību, kuriem veikts vērtības samazināšanās novērtējums. Novērtējot vērtības samazinājumu vērtspapīriem, uz kuriem attiecināmi notikumi, kas apliecina vērtības samazināšanos, tiek veiktas aplēses, kurās ņemti vērā tādi faktori kā likviditāte (kotētās cenas un summas, izmantojot vairākus uzticamus avotus, kā arī subjektīvus spriedumus), tirgus uzcenojumu (spread) (vērtspapīru tirgus uzcenojuma aplēses un tirgus uzcenojuma aplēses attiecībā uz vērtspapīriem ar reitingu Caa1 vai zemāku), reitingi (subordinācija) un iespējamo zaudējumu līmenis saistību neizpildes gadījumā (loss-given-default). Vērtspapīru kredītkvalitāte, kuriem aplēsti vērtības samazināšanās zaudējumi, nākotnē ir atkarīga no dažādām neskaidrībām, kuru ietekmē faktiskie zaudējumi varētu būtiski atšķirties no aplēstajiem vērtības samazināšanās zaudējumiem. Šādi faktori ir, piemēram, ekonomiskā situācija pasaulē, reģionā un valstī, ar emitentu saistīti specifiski faktori, tirgus aktivitāte un dziļums, procentu likmes un citi ārējie faktori. 2013. gada 31. decembrī tirgus uzcenojuma deltas palielināšanās par 200 bāzes punktiem Bankai neradītu vērtspapīru vērtības samazinājumus vai palielinājumus (2012: nulle).



Pārējo finanšu un ne-finanšu aktīvu vērtības samazināšanās Katrā pārskata perioda beigu datumā Banka un Koncerns novērtē, vai pastāv pazīmes tam, ka nefinanšu aktīvu vērtība varētu būt samazinājusies. Konstatējot šādas pazīmes, tiek aplēsta attiecīgā aktīva vai tā naudu ienesošās vienības atgūstamā summa. Atgūstamās summas aplēses ietekmē nenoteiktības, kas saistītas ar nākotnes naudas plūsmu aplēsēm un piemērotajām diskonta likmēm. Detalizēta informācija par pieeju un galvenajiem pieņēmumiem, kas izmantoti Bankas ieguldījumu meitas sabiedrību kapitālā un Koncerna pamatlīdzekļu atgūstamās summas aplēšanai, ir sniegta attiecīgi 19. un 21. piezīmē. Atliktā nodokļa aktīvs Nākotnē gūtā apliekamā peļņa un nodokļu atvieglojumu izmantošanas iespējamie apjomi tiek novērtēti, pamatojoties uz vadības sagatavotām vidēja termiņa finanšu prognozēm un no to ekstrapolētajiem rezultātiem. Iepriekš minētā prognoze norāda, ka nākotnē Bankai būs pietiekams apliekamais ienākums, lai izmantotu atzīto atliktā nodokļa aktīvu. 5. PIELIKUMS PROCENTU IENĀKUMI UN IZDEVUMI

Tūkst. latu 2013 2012 2013 2012 Koncerns Koncerns Banka Banka

Procentu ienākumi: - no finanšu aktīviem amortizētajā iegādes vērtībā: 46,948 53,474 41,244 46,833

- no kredītiem 40,993 44,663 35,649 38,533 - no prasībām pret kredītiestādēm un

centrālajām bankām 337 809 340 655 - no līdz termiņa beigām turētiem vērtspapīriem 5,618 8,002 5,255 7,645

- no pārdošanai pieejamiem vērtspapīriem 4,241 4,934 2,854 2,747 - no tirdzniecības nolūkā turētiem vērtspapīriem 501 339 - - - no finanšu aktīviem patiesajā vērtībā ar

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 887 588 - - - pārējie procentu ienākumi - 70 - 70

Procentu ien ākumi kop ā 52,577 59,405 44,098 49,650

Procentu izdevumi: - par finanšu saistībām amortizētajā iegādes

vērtībā: (13,619) (24,704) (12,140) (22,500) - par noguldījumiem (9,566) (18,539) (7,916) (15,975) - par pakārtotajām saistībām (3,859) (4,463) (3,859) (4,463) - par emitētajiem parāda vērtspapīriem - (128) - (128) - par saistībām pret kredītiestādēm un

centrālajām bankām (23) (65) (194) (430) - pārējie procentu izdevumi (171) (1,509) (171) (1,504)

- procentu izdevumi par finanšu saistībām patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (100) (70) - -

Procentu izdevumi kop ā (13,719) (24,774) (12,140) (22,500) Neto procentu ien ākumi 38,858 34,631 31,958 27,150


Procentu ienākumi, kas atzīti no aktīviem, kuriem

izveidoti uzkrājumi vērtības samazinājumam 2,208 3,065 1,740 2,353



6. PIELIKUMS KOMISIJAS NAUDAS IEN ĀKUMI UN IZDEVUMI


Komisijas naudas ienākumi: - no maksājumu karšu apkalpošanas 13,992 12,693 12,678 11,562 - no naudas pārskaitījumiem 6,285 5,238 4,891 3,984 - uzglabāšanas, fondu pārvaldīšanas un trasta

darījumiem 4,660 4,442 825 820 - no norēķinu kontu uzturēšanas 1,410 1,237 1,061 979 - no skaidras naudas darījumiem 1,397 1,059 1,031 641 - no inkasācijas pakalpojumiem 1,255 1,048 1,255 1,048 - no kreditēšanas operācijām 673 1,086 673 1,051 - no vērtspapīru un finanšu instrumentu brokeru

pakalpojumiem 626 884 340 547 - no akreditīvu un garantiju izsniegšanas 448 593 320 495 - pārējie 950 1,216 1,231 1,249

Komisijas naudas ien ākumi kop ā 31,696 29,496 24,305 22,376


Komisijas naudas izdevumi: - par maksājumu kartēm (6,991) (5,974) (6,070) (5,356) - par korespondentbanku pakalpojumiem (994) (1,135) (828) (979) - par brokeru pakalpojumiem un vērtspapīru

turēšanu: (442) (549) (370) (456) - par vērtspapīru un finanšu instrumentu

brokeru pakalpojumiem (247) (325) (243) (328) - uzglabāšanas, fondu pārvaldīšanas un trasta

darījumiem (195) (224) (127) (128) - pārējie (661) (411) (230) (57)

Komisijas naudas izdevumi kop ā (9,088) (8,069) (7,498) (6,848) Neto komisijas naudas ien ākumi 22,608 21,427 16,807 15,528

7. PIELIKUMS PEĻŅA NO DAR ĪJUMIEM AR FINANŠU INSTRUMENTIEM, NETO


Peļņa / (zaudējumi) no tirdzniecības nolūkā turēto

vērtspapīru tirdzniecības un pārvērtēšanas, neto (692) (295) - - Peļņa / (zaudējumi) no pārdošanai pieejamo

vērtspapīru pārdošanas, neto 3,242 1,613 1,734 1,116 Peļņa no finanšu aktīviem amortizētajā iegādes

vērtībā, neto - 2 - - Peļņa no ārvalstu valūtas maiņas darījumiem un

atklāto pozīciju pārvērtēšanas, neto 10,112 8,926 8,092 7,490 Peļņa / (zaudējumi) no citu atvasināto finanšu

instrumentu pārvērtēšanas, neto 3 27 3 (107) Peļņa / (zaudējumi) no patiesajā vērtībā novērtētiem

finanšu aktīviem un saistībām ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (617) (226) - -

Peļņa no dar ījumiem ar finanšu instrumentiem, neto 12,048 10,047 9,829 8,499



Tūkst. latu

2013 2012 2013 2012 Koncerns Koncerns Banka Banka

Neto peļņa no finanšu instrumentiem, kas nav

novērtēti patiesajā vērtībā, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 3,242 1,615 1,734 1,116

Neto peļņa no patiesajā vērtībā novērtētiem finanšu instrumentiem ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 8,806 8,432 8,095 7,383

Finanšu instrumentu tirdzniec ības dar ījumu pe ļņa, neto 12,048 10,047 9,829 8,499

8. PIELIKUMS ADMINISTRAT ĪVIE IZDEVUMI


Personāla izdevumi 27,643 26,144 20,222 18,026 Telpu noma 3,002 3,634 3,520 4,241 Neatgūstamais PVN 2,220 2,349 1,698 1,843 Ar IT iekārtām un programmatūru saistītie izdevumi 2,189 2,021 1,624 1,560 Konsultācijas un profesionālie pakalpojumi 2,025 1,198 1,299 756 Reklāma, mārketings un sponsorēšana 1,856 1,171 1,562 730 Sakaru izdevumi 480 514 307 327 Biroja izdevumi 500 458 377 327 Pārējie 4,045 4,134 2,109 2,308 Kopā administrat īvie izdevumi 43,960 41,623 32,718 30,118

9. PIELIKUMS PERSONĀLA IZDEVUMI Personāla izdevumi šajos finanšu pārskatos atspoguļoti administratīvo izdevumu postenī. Personāla izdevumos ietilpst atalgojums darbiniekiem un ar to saistītās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī darbinieku prēmijas un citi pabalsti.


Atlīdzība par darbu: - vadība 1,575 1,503 740 631 - pārējie darbinieki 20,664 19,336 15,590 13,618 Kopā atl īdzība par darbu 22,239 20,839 16,330 14,249 Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas: - vadība 350 318 186 161 - pārējie darbinieki 4,752 4,706 3,499 3,422 Kopā soci ālās apdrošin āšanas oblig ātās iemaksas 5,102 5,024 3,685 3,583 Citi person āla izdevumi* 302 281 207 194 Person āla izdevumi kop ā 27,643 26,144 20,222 18,026 Darbinieku skaits pārskata perioda beigās 1,637 1,640 1,227 1,175

* Citi personāla izdevumi ietver veselības apdrošināšanas, apmācību, izglītības un tamlīdzīgas izmaksas.



10. PIELIKUMS AKT ĪVU VĒRTĪBAS SAMAZIN ĀŠANĀS UN IZMAIŅAS UZKRĀJUMOS Kopējie neto uzkrājumi aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumiem, kas ir iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā:


Kredīti – specifiskie uzkrājumi vērtības

samazinājumam (12,460) (11,112) (11,859) 8,214 Kredīti – kopēji aplēstie uzkrājumi vērtības

samazinājumam (2,416) 4,650 (2,305) (921) Pārdošanai pieejamie vērtspapīri (91) (3,356) (91) (3,356) Prasības pret kredītiestādēm - (23) - (23) Citi finanšu un nefinanšu aktīvi, neto 465 (270) (1,197) (14,332) Atgūti norakstītie aktīvi 344 739 204 738 Kopā peļņas vai zaud ējumu apr ēķinā iek ļautie

uzkrājumi zaud ējumiem no akt īvu vērt ības samazin āšanās, neto (14,158) (9,372) (15,248) (9,680)

Nākamā tabula atspoguļo pārskata gadā notikušās izmaiņas uzkrājumos zaudējumiem no kredītu vērtības samazināšanās:


Kopā uzkrājum i zaud ējumiem no v ērt ības

samazin āšanās pārskata perioda s ākum ā, t.sk.: 62,671 60,969 47,321 57,277 - kredītiem – specifiskie uzkrājumi vērtības

samazinājumam 54,846 48,493 40,096 50,972 - kredītiem – kopēji aplēstie uzkrājumi vērtības

samazinājumam 7,825 12,476 7,225 6,305 Palielinājums: 22,365 17,635 20,376 10,204

- kredītiem – specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam 17,511 14,847 15,752 7,732

- kredītiem – kopēji aplēstie uzkrājumi vērtības samazinājumam 4,854 2,788 4,624 2,472

Samazinājums: (7,489) (11,173) (6,212) (17,497)

- kredītiem – specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam (5,051) (3,735) (3,893) (15,946)

- kredītiem – kopēji aplēstie uzkrājumi vērtības samazinājumam (2,438) (7,438) (2,319) (1,551)

Peļņas vai zaud ējumu apr ēķinā uzrādītie neto

zaudējumi no v ērt ības samazin āšanās, t.sk.: 14,876 6,462 14,164 (7,293) - kredītiem – specifiskie uzkrājumi vērtības

samazinājumam 12,460 11,112 11,859 (8,214) - kredītiem – kopēji aplēstie uzkrājumi vērtības

samazinājumam 2,416 (4,650) 2,305 921 Uzkrājumu izmai ņa norakst ījumu rezult ātā, neto: (12,528) (4,948) (10,896) (2,850) Valūtas kursu sv ārst ību ietekme: 376 188 361 187

- kredītiem – specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam 376 189 361 188

- kredītiem – kopēji aplēstie uzkrājumi vērtības samazinājumam - (1) - (1)

Kopā uzkrājumi zaud ējumiem no v ērt ības

samazin āšanās pārskata perioda beig ās, t.sk.: 65,395 62,671 50,950 47,321 - kredītiem – specifiskie uzkrājumi vērtības

samazinājumam 55,154 54,846 41,420 40,096 - kredītiem – kopēji aplēstie uzkrājumi vērtības

samazinājumam 10,241 7,825 9,530 7,225



Nākamā tabula atspoguļo pārskata gadā notikušās izmaiņas uzkrājumos pārējo aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumiem:



samazin āšanās pārskata perioda s ākum ā, t.sk.: 25,400 25,391 42,860 25,375 - pārdošanai pieejamiem vērtspapīriem 6,629 3,432 6,629 3,432 - prasībām pret kredītiestādēm 554 544 554 544 - citiem nefinanšu aktīviem 18,217 21,415 35,677 21,399

Palielinājums: 1,724 5,954 1,628 18,190

- pārdošanai pieejamiem vērtspapīriem 261 3,356 261 3,356 - prasībām pret kredītiestādēm - 23 - 23 - citiem nefinanšu aktīviem 1,463 2,575 1,367 14,811

Samazinājums: (2,098) (2,305) (340) (479)

- pārdošanai pieejamiem vērtspapīriem (170) - (170) - - citiem nefinanšu aktīviem (1,928) (2,305) (170) (479)

Peļņas vai zaud ējumu apr ēķinā uzrādītie neto zaudējumi no v ērt ības samazin āšanās, t.sk.: (374) 3,649 1,288 17,711 - pārdošanai pieejamiem vērtspapīriem 91 3,356 91 3,356 - prasībām pret kredītiestādēm - 23 - 23 - citiem finanšu un nefinanšu aktīviem (465) 270 1,197 14,332

Uzkrājumu izmai ņa norakst ījumu rezult ātā, neto: (1,204) (3,412) (914) -

- pārdošanai pieejamiem vērtspapīriem (723) - (723) - - prasībām pret kredītiestādēm (5) - (5) - - citiem nefinanšu aktīviem (476) (3,412) (186) -

Valūtas kursu sv ārst ību ietekme: (219) (228) (219) (226)

- pārdošanai pieejamiem vērtspapīriem (195) (159) (195) (159) - prasībām pret kredītiestādēm (16) (13) (16) (13) - citiem nefinanšu aktīviem (8) (56) (8) (54)


samazin āšanās pārskata perioda beig ās, t.sk.: 23,603 25,400 43,015 42,860 - pārdošanai pieejamiem vērtspapīriem 5,802 6,629 5,802 6,629 - prasībām pret kredītiestādēm 533 554 533 554 - citiem nefinanšu aktīviem 17,268 18,217 36,680 35,677



11. PIELIKUMS NODOKĻI Uzņēmumu ienākuma nodokļu izmaksas ietver šādus posteņus:


Uzņēmumu ienākuma nodoklis 28 378 - 12 Atliktais nodoklis 2,589 3,187 1,930 4,568 Ārvalstīs ieturētais nodoklis 93 321 92 321 Iepriekšējo gadu korekcijas (361) 2 - - Uzņēmumu ien ākuma nodoklis kop ā 2,349 3,888 2,022 4,901

Bankas un Koncerna peļņa pirms nodokļiem par pārskatu periodu salīdzinājums ar uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaksām par periodu ir šāds:


Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa 11,905 12,849 12,768 10,420 Uzņēmumu ien ākuma nodoklis (ar standarta

likmi)* 1,786 1,927 1,915 1,563 Nodokļu likmju ietekme ārvalstu jurisdikcijās (133) 8 - - Neatskaitāmās izmaksas 1,052 4,070 769 3,668 Neapliekamie ienākumi (1,409) (1,183) (777) (214) Pārējās nodokļu starpības, neto 1,053 (934) 115 (116) Efekt īvais uz ņēmumu ien ākuma nodoklis kop ā 2,349 3,888 2,022 4,901

* standarta vietējā nodokļa likme par periodu, kas noslēdzās 2013. gada 31. decembrī bija 15% (2012: 15%). Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvu / (saistību) izmaiņas ir šādas:


Pārskata gada sākumā 25,182 28,895 24,209 28,777

Atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā (2,589) (3,187) (1,930) (4,568) Atzīts apvienoto ienākumu pārskatā** 273 (526) - -

Neto atlikt ā nodok ļa akt īvs p ārskata gada beig ās 22,866 25,182 22,279 24,209 Atzītie atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvi un saistības ir šādas:

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012 Koncerns Koncerns Banka Banka

Atliktā nodokļa saistības:

Uzkrātā nodokļu nolietojuma pārsniegums pār nolietojumu finanšu grāmatvedības uzskaitē (1,832) (1,626) (297) (141)

Citas atliktā nodokļa saistības (201) (20) (190) (8) Atliktā nodokļa aktīvi:

Uzkrājumi samaksai par atvaļinājumiem un tamlīdzīgi uzkrājumi 623 378 510 305

Vērtspapīru un atvasināto līgumu pārvērtēšana** 441 (103) 545 260 Pagaidu starpības no uzkrājumiem vērtības

samazināšanās zaudējumiem 2,933 3,811 1,430 1,643 Neizmantotie nodokļu zaudējumi, kas atzīti

aprēķinā 20,896 22,612 20,281 21,965 Citi atliktā nodokļa aktīvi 6 130 - 185

Atliktais uz ņēmumu ien ākuma nodokli s, neto 22,866 25,182 22,279 24,209

** visas izmaiņas atliktajā ienākumu nodoklī, kas atspoguļotas tieši apvienoto ienākumu pārskatā, saistītas ar vērtspapīru pārvērtēšanu Koncerna līmenī.



Koncerna un Bankas neizmantotie nodokļu zaudējumi pa termiņa beigu datumiem ir šādi:

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012 Koncerns Koncerns Banka Banka

Izmantošanas termiņa beigu gads: 2013 - 3,050 - - 2014 9,971 13,657 - - 2015 - 8,345 - - Bez noteikta termiņa*** 173,451 183,719 135,207 146,434

Neizmantotie nodok ļu zaudējumi kop ā 183,422 208,771 135,207 146,434

*** 2011. gada 15. decembrī Latvijas valdība pieņēma grozījumus, kas pieļauj nodokļu zaudējumu pārnešanu uz nenoteiktu laika periodu. Šie grozījumi attiecas uz nodokļu zaudējumiem no pārskata periodiem, kas sākas 2008. gadā vai vēlāk; grozījumi ir spēkā no 2012. gada 1. janvāra.

12. PIELIKUMS KASE UN PRAS ĪBAS PRET CENTRĀLAJĀM BANKĀM

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012

Koncerns Koncerns Banka Banka Skaidra nauda 42,596 45,956 40,423 42,251 Prasības pret Latvijas Banku 159,495 53,383 159,495 53,383 Prasības pret citām centrālajām bankām 51,962 91,621 19,726 79,074 Kase un pras ības pret centr ālajām bank ām kop ā 254,053 190,960 219,644 174,708

Saskaņā ar Latvijas Bankas padomes lēmumu kredītiestādēm jānodrošina rezervju prasību izpilde, kas tiek noteikta, pamatojoties uz piesaistītā finansējuma apjomu. Bankas mēneša vidējam latu korespondentkonta atlikumam Latvijas Bankā ir jāpārsniedz minētais obligāto rezervju prasību apjoms. Līdzīgas prasības attiecas arī uz Bankas Igaunijas filiāles piesaistīto finansējumu. Pārskata periodā Banka ir izpildījusi šīs prasības. Prasības pret citām centrālajām bankām ietver prasības pret centrālajām bankām Lietuvā, Šveicē un Igaunijā. 2013. gada 31. decembrī un 2012. gada 31. decembrī prasības pret centrālajām bankām nebija kavētas.

13. PIELIKUMS PRAS ĪBAS PRET KRED ĪTIESTĀDĒM

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012

Koncerns Koncerns Banka Banka

OECD valstu kredītiestādes 162,646 118,480 113,597 66,303 Latvijas kredītiestādes 17,447 1,433 16,221 79 Citās ne-OECD valstīs reģistrētas kredītiestādes 11,026 9,854 24,789 15,242 Kopā pras ības pret kred ītiest ādēm, bruto 191,119 129,767 154,607 81,624 Ieskaitot atlikumus ar uzkrājumiem vērtības

samazinājumam 533 554 533 554 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (533) (554) (533) (554) Kopā pras ības pret kred ītiest ādēm, neto 190,586 129,213 154,074 81,070

2013. un 2012. gada 31. decembrī nebija nekādu prasību pret kredītiestādēm bez uzkrājumiem vērtības samazinājumam, kuru termiņš būtu nokavēts. Detalizētāka Koncerna aktīvu bez uzkrājumiem vērtības samazinājumiem, kuru termiņš nav nokavēts, analīze sniegta 35. pielikumā. Bankas prasības pret tās radniecīgo uzņēmumu AB „Citadele” bankas (Lietuva) veidoja 68% (2012: 64%) no Bankas kopējās neto prasību summas pret citās ne-OECD reģiona valstīs reģistrētām kredītiestādēm. 2013. gada 31. decembrī Koncerna lielākā kredītriska koncentrācija ar vienu savstarpēji saistītu kredītiestāžu grupu bija 39.6%. Šī saistītu kredītiestāžu grupu ir OECD reģistrēta un tai ir piešķirts A reitings.



Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012

Koncerns Koncerns Banka Banka Korespondentkontu atlikumi (nostro) 91,390 70,530 63,083 43,088 Diennakts noguldījumi 2,560 15,775 10,529 21,246

Kopā piepras ījuma no guld ījumi 93,950 86,305 73,612 64,334 Termiņnoguldījumi kredītiestādēs, kas atmaksājami:

1 mēneša laikā 80,999 31,220 75,027 14,491 1-3 mēnešu laikā 14,548 9,685 2,880 2,249 3-6 mēnešu laikā - - 2,555 - 6-12 mēnešu laikā - 279 - - 1-5 gadu laikā 1,089 817 - - Vairāk kā 5 gadu laikā un beztermiņa 533 1,461 533 550

Kopā termi ņnoguld ījumi 97,169 43,462 80,995 17,290 Kopā pras ības pret kred ītiest ādēm, bruto 191,119 129,767 154,607 81,624 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (533) (554) (533) (554) Kopā pras ības pret kred ītiest ādēm, neto 190,586 129,213 154,074 81,070

Iepriekš minētie atlikumi veido Koncerna un Bankas maksimālo kredītriska ekspozīciju.

14. PIELIKUMS KRED ĪTI Nākamā tabula atspoguļo Koncerna pašreizējās kredītu klases:

Koncerns, tūkst. latu Koncerns, tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012

Bilance

Ārpus-bilances posteņi

Kopējais kredītrisks,

bruto Bilance



bruto

Parastie kredīti 592,724 33,032 625,756 592,557 22,568 615,125 Kredītlīnijas 92,420 22,994 115,414 71,655 20,594 92,249 Finanšu noma 65,176 - 65,176 48,865 - 48,865 Maksājumu karšu debeta

atlikumi 47,157 61,420 108,577 56,682 61,559 118,241 Overdrafta resursi 5,787 13,793 19,580 2,333 11,262 13,595 Faktorings 319 - 319 782 - 782 Prasības pret investīciju un

starpniecības uzņēmumiem 3,918 - 3,918 6,240 - 6,240

Kopā kred īti, bruto 807,501 131,239 938,740 779,114 115,983 895,097 Uzkrājumi zaudējumiem no

vērtības samazināšanās (65,395) - (65,395) (62,671) - (62,671) Kopā kred īti , neto 742,106 131,239 873,345 716,443 115,983 832,426

Ārpusbilances posteņi ietver dažādus aizņēmējiem piešķirtos, bet vēl neizsniegtos aizdevumus.



Nākamā tabula atspoguļo Bankas pašreizējās kredītu klases:

Banka, tūkst. latu Banka, tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012

Bilance



bruto Bilance



bruto Parastie kredīti 503,306 31,555 534,861 510,876 20,692 531,568 Kredītlīnijas 146,872 42,342 189,214 107,059 36,291 143,350 Finanšu noma 111 - 111 - - - Maksājumu karšu debeta

atlikumi 41,729 52,614 94,343 50,067 53,429 103,496 Overdrafta resursi 5,380 8,822 14,202 2,123 10,486 12,609 Prasības pret investīciju un

starpniecības uzņēmumiem 3,585 - 3,585 6,000 - 6,000

Kopā kred īti, bruto 700,983 135,333 836,316 676,125 120,898 797,023 Uzkrājumi zaudējumiem no

vērtības samazināšanās (50,950) - (50,950) (47,321) - (47,321) Kopā kred īti , neto 650,033 135,333 785,366 628,804 120,898 749,702

Kredīti pēc aizņēmēja veida ir atspoguļoti šādi:

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012


Privātuzņēmumi 450,122 405,332 442,101 405,828 Privātpersonas 333,773 344,061 240,320 245,643 Valstij piederošas sabiedrības 10,212 14,610 10,205 13,231 Sabiedriskās un reliģiskās organizācijas 6,613 8,145 3,580 5,103 Pašvaldības 4,039 2,554 2,518 2,327 Pašvaldībai piederošas sabiedrības 2,689 4,372 2,206 3,962 Valdība 53 40 53 31 Kopā kred īti, bruto 807,501 779,114 700,983 676,125 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (65,395) (62,671) (50,950) (47,321) Kopā kred īti , neto 742,106 716,443 650,033 628,804

Nākamā tabula atspoguļo uzņēmumiem izsniegto kredītu sadalījumu pēc tautsaimniecības nozarēm, neņemot vērā tiem izveidotos uzkrājumus:

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012

Koncerns Koncerns Banka Banka Nekustamā īpašuma iegāde un apsaimniekošana 105,850 112,163 132,989 137,982 Transports un sakari 72,498 72,820 57,210 57,276 Rūpniecība 74,679 59,659 61,441 53,667 Tirdzniecība 65,282 55,651 41,796 37,969 Lauksaimniecība un mežsaimniecība 56,146 38,827 41,038 28,615 Elektroenerģētika, gāzes un ūdens apgāde 22,011 20,142 20,793 19,371 Celtniecība 24,903 17,349 18,421 12,426 Viesnīcas un restorāni 9,549 13,398 7,437 11,425 Finanšu starpniecība 7,617 12,358 62,878 53,015 Pārējās nozares 35,193 32,686 16,660 18,736 Kopā uzņēmumiem izsniegtie kred īti, bruto 473,728 435,053 460,663 430,482



Nākamā tabula atspoguļo kredītu sadalījumu pēc aizņēmēja norādītās rezidences vietas:

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012

Koncerns Koncerns Banka Banka Latvijas rezidenti 529,108 517,840 563,642 552,215 OECD reģiona valstu rezidenti 67,266 54,284 61,240 48,346 Ne-OECD reģiona valstu rezidenti 211,127 206,990 76,101 75,564 Kopā kred īti, bruto 807,501 779,114 700,983 676,125 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (65,395) (62,671) (50,950) (47,321) Kopā kred īti , neto 742,106 716,443 650,033 628,804

2013. gada 31. decembrī un 2012. gada 31. decembrī Koncerna un Bankas kredītrisks saistībā ar vienu nekonsolidētu saistītu pušu grupu nepārsniedza 5% no kopējo bruto kredītu un debitoru parādu vērtības. 2013. gada 31. decembrī un 2012. gada 31. decembrī Koncerns un Banka atbilda FKTK noteiktajām prasībām attiecībā uz kredītrisku saistībā ar vienu saistītu pušu grupu.

15. PIELIKUMS NOMA Nākamā tabula atspoguļo finanšu nomu pēc aktīvu veida:

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012

Koncerns Koncerns Banka Banka Transportlīdzekļi 39,882 34,010 111 - Ražošanas iekārtas 13,171 8,106 - - Nekustamais īpašums 4,382 606 - - Citi 7,741 6,143 - - Kopā no finanšu nomas l īgumiem izrietošo

pras ību tagadnes v ērt ība, neņemot v ērā uzkrājumus v ērt ības samazin ājumam 65,176 48,865 111 -

Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (7,131) (6,586) (2) - No finanšu nomas l īgumiem izrietošo pras ību

tagadnes v ērt ība 58,045 42,279 109 - Bruto ieguldījumu finanšu nomā saskaņošana ar minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību atspoguļota nākamajā tabulā:

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012

Koncerns Koncerns Banka Banka Bruto ieguldījumi finanšu nomā, kas saņemami:

Viena gada laikā 17,669 16,232 36 - Periodā no viena līdz pieciem gadiem 50,603 35,807 81 - Pēc pieciem gadiem 2,339 436 - -

Bruto ieguld ījumi finanšu nom ā kop ā 70,611 52,475 117 - Vēl negūtie finanšu ienākumi, kas saņemami:

Viena gada laikā 1,516 1,000 1 - Periodā no viena līdz pieciem gadiem 3,821 2,574 5 - Pēc pieciem gadiem 98 36 - -

Kopā 5,435 3,610 6 - Minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtība:

Viena gada laikā 16,153 15,232 35 - Periodā no viena līdz pieciem gadiem 46,782 33,233 76 - Pēc pieciem gadiem 2,241 400 - -

Kopā 65,176 48,865 111 -



16. PIELIKUMS VĒRTSPAPĪRI AR FIKSĒTU IENĀKUMU Koncerna vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, kas klasificēti kā līdz termiņa beigām turēti, pārdošanai pieejami un turēti tirdzniecības nolūkā ir sadalīti šādi:

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 Līdz

termiņa beigām turētie

Pārdoša- nai

pieejamie

Turēti tirdz-

niecības nolūkā turētie Kopā

Līdz termiņa beigām turētie

Pārdoša- nai

pieejamie

Turēti tirdz-


Valsts parāda vērtspapīri 132,521 159,430 6,580 298,531 134,479 175,831 3,234 313,544 Pašvaldību parāda

vērtspapīri 25,701 980 - 26,681 24,733 1,494 - 26,227 Kredītiestāžu parāda

vērtspapīri 4,924 62,457 5,363 72,744 931 46,874 2,497 50,302 Komercsabiedrību parāda

vērtspapīri 5,927 45,157 5,125 56,209 3,162 35,081 2,941 41,184 Pārējo finanšu institūciju

parāda vērtspapīri 2,708 5,376 413 8,497 2,688 6,489 549 9,726 Kopā vērtspap īri ar

fiks ētu ien ākumu, neto 171,781 273,400 17,481 462,662 165,993 265,769 9,221 440,983 Tabulā atspoguļota Koncerna maksimālā kredītriska ekspozīcija no vērtspapīriem ar fiksēto ienākumu. Nākamā tabula atspoguļo Bankas īpašumā esošo vērtspapīru ar fiksētu ienākumu sadalījumu:

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 Līdz


Pārdoša- nai

pieejamie

Turēti tirdz-



Pārdoša- nai

pieejamie

Turēti tirdz-


Valsts parāda vērtspapīri 129,525 116,995 - 246,520 131,507 126,316 - 257,823 Pašvaldību parāda

vērtspapīri 24,194 980 - 25,174 24,241 762 - 25,003 Kredītiestāžu parāda

vērtspapīri 4,034 59,154 - 63,188 - 39,151 - 39,151 Komercsabiedrību parāda

vērtspapīri - 41,845 - 41,845 - 26,359 - 26,359 Pārējo finanšu institūciju

parāda vērtspapīri - 5,376 - 5,376 - 6,489 - 6,489 Kopā vērtspap īri ar

fiks ētu ien ākumu, neto 157,753 224,350 - 382,103 155,748 199,077 - 354,825 Tabulā atspoguļota Bankas maksimālā kredītriska ekspozīcija no vērtspapīriem ar fiksēto ienākumu. 2013. gada 31. decembrī Koncernam un Bankai nav vērtspapīru, par kuriem veicamo maksājumu termiņš ir nokavēts vai kas būtu restrukturizēti pārskata periodā (2012: nulle). Vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu nebija atzīti uzkrājumi vērtības samazinājumam (2012: nulle).



Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012 Koncerns Koncerns Banka Banka Valsts parāda vērtspapīri:

Latvija 204,059 214,814 202,702 211,397 OECD 33,409 46,800 28,088 38,059 Ne-OECD 61,063 51,930 15,730 8,367

Kopā valdību parāda vērtspapīri 298,531 313,544 246,520 257,823 Pašvaldību parāda vērtspapīri:

Latvija 24,193 24,241 24,193 24,241 OECD 222 733 222 - Ne-OECD 2,266 1,253 759 762

Kopā pašvaldību parāda vērtspapīri 26,681 26,227 25,174 25,003 Kredītiestāžu parāda vērtspapīri:

OECD 61,914 48,842 58,477 39,151 Ne-OECD 10,830 1,460 4,711 -

Kopā kredītiestāžu parāda vērtspapīri 72,744 50,302 63,188 39,151 Uzņēmumu parāda vērtspapīri (OECD un ne-

OECD) 56,209 41,184 41,845 26,359 Pārējo finanšu institūciju parāda vērtspapīri

(OECD un ne-OECD) 8,497 9,726 5,376 6,489 Kopā vērtspap īri ar fiks ētu ien ākumu, neto 462,662 440,983 382,103 354,825

Visi vērtspapīri ar fiksēto ienākumu uz 2013. gada 31.decembri un 2012. gada 31. decembri ir biržā kotēti.

17. PIELIKUMS AKCIJAS UN CITI V ĒRTSPAPĪRI AR NEFIKSĒTU IENĀKUMU Nākamā tabula atspoguļo Koncerna un Bankas īpašumā esošo akciju un citu vērtspapīru ar nefiksētu ienākumu dalījumu, kas ir klasificēti kā tirdzniecības nolūkā turētie un pārdošanai pieejamie vērtspapīri:

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012

Koncerns Koncerns Banka Banka Ārvalstu uzņēmumu akcijas, nekotētas: 69 79 58 67 Latvijas uzņēmumu akcijas, nekotētas: 20 - 20 - Ieguldījumu fondi 10,920 4,338 8,854 3,164 Kopā akcijas un citi v ērtspap īri ar nefiks ētu

ienākumu 11,009 4,417 8,932 3,231 Ieguldījumi fondi netiek analizēti pēc to emitenta un tāpēc tiek klasificēti kā vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu. Nav nekādu kredītriskam pakļautu ārpusbilances saistību, kas būtu saistītas ar iepriekš minēto vērtspapīru emitentiem. Turklāt neviens ar šiem instrumentiem saistītais maksājums nav nokavēts. 2013. gada 31. decembrī to Koncerna un Bankas vērtspapīru bilances vērtība, kuriem bija izveidoti uzkrājumi vērtības samazinājumam, bet ar kuriem saistītie maksājumi nebija nokavēti, bija 1,364 tūkst. lati (2012: 1,465 tūkst. lati). 2013. gada 31. decembrī Bankai bija ieguldījumi ieguldījumu fondos ar uzskaites vērtību 4.7 miljoni latu, kurus pārvalda Citadele Asset Management IPS vai tās meitas sabiedrības. Šie instrumenti iegādāti tikai ieguldījumu nolūkā.



18. PIELIKUMS FINANŠU AKT ĪVI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ Nākamā tabula atspoguļo Koncerna patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauto finanšu aktīvu sadalījumu:

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012

Koncerns Koncerns Valsts parāda vērtspapīri 6,848 3,055 Pašvaldību parāda vērtspapīri - 183 Komercsabiedrību parāda vērtspapīri 17,202 16,425 Kredītiestāžu parāda vērtspapīri 13,763 9,546 Pārējo finanšu institūciju parāda vērtspapīri 148 60 Ieguldījumu fondi, akcijas un citi 5,849 6,239 Kopā finanšu akt īvi patiesaj ā vērt ībā ar atspogu ļojumu pe ļņas

vai zaud ējumu apr ēķinā 43,810 35,508 Visi ieguldījumi ieguldījumu fondos, pašu kapitālā un citur ir tirgum piesaistīti apdrošināšanas plāna aktīvi. Saskaņā ar tirgum piesaistīto ieguldījumu līgumu nosacījumiem risku, kas saistīts ar apdrošinātāja veiktajiem ieguldījumiem, pilnībā uzņemas apdrošināšanas ņēmējs, nevis apdrošinātājs. 2013. gada 31. decembrī 5,077 tūkstoši lati (2012: 6,957 tūkstoši latu) no finanšu aktīviem patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecas uz šiem līgumiem.

19. PIELIKUMS L ĪDZDAL ĪBA RADNIEC ĪGAJOS UZŅĒMUMOS Izmaiņas Bankas līdzdalībā meitas sabiedrību pamatkapitālā ir atspoguļotas šādi:

Tūkst. latu 2013 2012

Atlikums p ārskata perioda s ākum ā 44,545 44,195

Nodibinātas jaunas meitas sabiedrības 6 - Ieguldījumi esošo meitas sabiedrību pamatkapitālā - 13,263 Uzkrājumi vērtības samazinājumam, neto (386) (12,913)

Atlikums pārskata perioda beig ās 44,165 44,545 Lai nodrošinātu efektīvu pārņemto aktīvu pārvaldīšanu, 2013. gada oktobrī Banka nodibināja SIA „Hortus MD”, SIA „Hortus LH” un SIA „Hortus JU”. 2013. gadā tika atzīti uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās 386 tūkstošu latu apmērā ieguldījumam SIA „Citadele Express Kredīts”. Šāds lēmums tika pieņemts 2013. gadā veikto 360 tūkstošu latu dividenžu izmaksas rezultātā. 2012. gadā Banka apmaksāja SIA „Rīgas Pirmā Garāža” akciju kapitālu 13,263 tūkstošu latu apmērā. Bankas vadība secināja, ka pastāv ieguldījuma vērtības samazinājuma pazīmes un attiecībā uz šo ieguldījumu 2012. gadā tika atzīts vērtības samazinājums par pilnu summu.



2013. un 2012. gada 31. decembrī Bankai tieši un netieši piederēja līdzdalība šādu radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā:

31/12/2013

31/12/2012 Uzskaites vērtība

Tūkst. latu

Sabiedrība

Reģistrāci-jas valsts

Uzņēmēj-darbības nozare

Pamatkapi-tāls

tūkst. latu

Koncerna % no

kopējā pamat-kapitāla

% no

kopējām balss-

tiesībām

Pamatkapi-tāls

tūkst. latu

Koncerna % no

kopējā pamat-kapitāla

% no

kopējām balss-

tiesībām

31/12/2013

31/12/2012 AB „Citadele” bankas Lietuva Banku darbība 30,369 100.0 100.0 30,369 100.0 100.0 29,006 29,006 „AP Anlage & Privatbank” AG Šveice Banku darbība 5,730 100.0 100.0 5,820 100.0 100.0 9,702 9,702 AS „Citadele Atklātais Pensiju Fonds” Latvija Pensiju fonds 450 100.0 100.0 450 100.0 100.0 454 454 IPAS „Citadele Asset Management” Latvija Finanses 4,150 100.0 100.0 4,150 100.0 100.0 4,151 4,151 OOO „Citadele Asset Management Ukraina” Ukraina Finanses 613 100.0 100.0 610 100.0 100.0

-

-

UAB „Citadele Investiciju Valdymas” Lietuva Finanses 730 100.0 100.0 730 100.0 100.0 - - OU „Citadele Leasing & Factoring” Igaunija Finanses 351 100.0 100.0 351 100.0 100.0 313 313 UAB „Citadele faktoringas ir lizingas” Lietuva Finanses 306 100.0 100.0 306 100.0 100.0 - - SIA „Rīgas Pirmā Garāža” Latvija Cita* 13,615 100.0 100.0 13,615 100.0 100.0 - - SIA „Citadele Express Kredīts” Latvija Noma 31 100.0 100.0 31 100.0 100.0 27 413 SIA „E&P Baltic Properties” Latvija Finanses 20 50.0 50.0 20 50.0 50.0 - - SIA „Citadele Līzings un Faktorings” Latvija Noma 13,600 100.0 100.0 13,600 100.0 100.0 498 498

AAS „Citadele Life” Latvija Dzīvības apdrošināšana 3,000 100.0 100.0 3,000 100.0 100.0

-

-

Calenia Investments Limited Kipra Cita* - 100.0 100.0 - 100.0 100.0 - - OOO „Citadele Investments Ukraine” ** Ukraina Finanses - - - 43 100.0 100.0 - - SIA „RPG Interjers” Latvija Cita* 952 100.0 100.0 952 100.0 100.0 - - SIA „Hortus Commercial” Latvija Cita* 2 100.0 100.0 2 100.0 100.0 2 2 SIA „Hortus Land” Latvija Cita* 2 100.0 100.0 2 100.0 100.0 2 2 SIA „Hortus TC” Latvija Cita* 2 100.0 100.0 2 100.0 100.0 2 2 SIA „Hortus Residental” Latvija Cita* 2 100.0 100.0 2 100.0 100.0 2 2 SIA „Hortus LH” Latvija Cita* 2 100.0 100.0 - - - 2 - SIA „Hortus MD” Latvija Cita* 2 100.0 100.0 - - - 2 - SIA „Hortus JU” Latvija Cita* 2 100.0 100.0 - - - 2 - SIA „PR Speciālie Projekti” Latvija Cita* 2 100.0 100.0 2 100.0 100.0 - -

Kopā līdzdal ība radniec īgo uzņēmumu pamatkapit ālā

44,165

44,545

* Cita – uzņēmumi, kas sniedz dažādus atbalsta pakalpojumus. ** Likvidēta 2013. gadā.

Ieguldījuma meitas sabiedrības SIA „Rīgas Pirmā Garāža” uzskaites vērtība ir tieši atkarīga no šīs sabiedrības lielāko aktīvu (kas ir biroju ēka un tajā atrodošās mēbeles) vērtības. Koncerna konsolidētajos finanšu pārskatos šie aktīvi ir uzrādīti pamatlīdzekļu sastāvā. Koncerna pamatlīdzekļu vērtības samazināšanas novērtēšanas metodoloģija ir aprakstīta 21. piezīmē. AB „Citadele” uzskaites vērtība ir balstīta uz modeli, kas paredz brīvā pašu kapitāla, kas izmaksājams akcionāriem, aplēšanu. Modelī izmantotie galvenie pieņēmumi ir diskonta likme, minimālais mērķa kapitāla pietiekamības rādītājs un sabiedrības turpmākas darbības ienesīgums. Mainot diskonta likmi par +/- 100 bāzes punktiem, rastos attiecīgi (1.3) miljonu latu zaudējumi vai 1.8 miljonu latu peļņa (2012: (1.4) miljonu latu zaudējumi vai 1.6 miljonu latu peļņa); koriģējot minimālo mērķa kapitāla pietiekamības rādītāju par +/- 100 bāzes punktiem, rastos attiecīgi (2.1) miljonu latu zaudējumi vai 1.8 miljonu latu peļņa (2012: (1.8) miljonu latu zaudējumi vai 1.8 miljonu latu peļņa); izmaiņas prognozētajā ienesīgumā par +/-10% radītu attiecīgi 1.8 miljonu latu peļņu vai (2.1) miljonu latu zaudējumus (2012: 1.8 miljonu latu peļņu vai (2.2) miljonu latu zaudējumus).



20. PIELIKUMS NEMATERIĀLIE IEGULD ĪJUMI

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012

Koncerns Koncerns Banka Banka Programmatūra 737 539 558 373 Pārējie nemateriālie aktīvi 198 236 38 20 Kopā nemateriālie aktīvi, atskaitot avansa

maksājumus 935 775 596 393 Avansa maksājumi par nemateriālajiem aktīviem 362 113 353 100 Kopā nemateri ālo akt īvu neto atlikus ī vērt ība 1,297 888 949 493

Izmaiņas Koncerna nemateriālajos aktīvos, neskaitot avansa maksājumus, 2013. gadā un 2012. gadā ir šādas:

Tūkst. latu

Programma-

tūra

Pārējie nemateriālie

aktīvi

Kopā nemateriālie aktīvi, atskaitot

avansa maksājumus

Sākotnējā vērtība

2011. gada 31. decembr ī 9,068 2,427 11,495 Iegādāts 1,203 3 1,206 Atsavināts (3) (4) (7)

2012. gada 31. decembr ī 10,268 2,426 12,694 Iegādāts 520 54 574 Atsavināts (197) (128) (325)

2013. gada 31. decembr ī 10,591 2,352 12,943 Uzkrātā amortizācija

2011. gada 31. decembr ī 8,625 2,120 10,745 Pārskata periodā aprēķināts 322 73 395 Atsavinājumu amortizācija (3) (3) (6)

2012. gada 31. decembr ī 8,944 2,190 11,134 Pārskata periodā aprēķināts 494 86 580 Atsavinājumu amortizācija (194) (122) (316)

2013. gada 31. decembr ī 9,244 2,154 11,398 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās

2011. gada 31. decembr ī - - - Neto vērtības samazināšanās

zaudējumi (785) - (785) 2012. gada 31. decembr ī (785) - (785)

Neto vērtības samazināšanās zaudējumi (amortizācija) 175 - 175

2013. gada 31. decembr ī (610) - (610) Atlikusī vērtība (iesk. uzkrājumus vērtības samazinājumam)

2011. gada 31. decembr ī 443 307 750 2012. gada 31. decembr ī 539 236 775 2013. gada 31. decembr ī 737 198 935



Izmaiņas Koncerna nemateriālajos aktīvos, neskaitot avansa maksājumus, 2013. gadā un 2012. gadā ir šādas:

Tūkst. latu

Programma-

tūra

Pārējie nemateriālie

aktīvi

Kopā nemateriālie aktīvi, atskaitot

avansa maksājumus

Sākotnējā vērtība

2011. gada 31. decembr ī 8,108 5 8,113 Iegādāts 1,094 25 1,119 Atsavināts (2) - (2)

2012. gada 31. decembr ī 9,200 30 9,230 Iegādāts 402 22 424 Atsavināts (5) - (5)

2013. gada 31. decembr ī 9,597 52 9,649 Uzkrātā amortizācija

2011. gada 31. decembr ī 7,793 3 7,796 Pārskata periodā aprēķināts 251 7 258 Atsavinājumu amortizācija (2) - (2)

2012. gada 31. decembr ī 8,042 10 8,052 Pārskata periodā aprēķināts 392 4 396 Atsavinājumu amortizācija (5) - (5)

2013. gada 31. decembr ī 8,429 14 8,443 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās

2011. gada 31. decembr ī - - - Neto vērtības samazināšanās

zaudējumi (785) - (785) 2012. gada 31. decembr ī (785) - (785)

Neto vērtības samazināšanās zaudējumi (amortizācija) 175 - 175

2013. gada 31. decembr ī (610) - (610) Atlikusī vērtība (iesk. uzkrājumus vērtības samazinājumam)

2011. gada 31. decembr ī 315 2 317 2012. gada 31. decembr ī 373 20 393 2013. gada 31. decembr ī 558 38 596



21. PIELIKUMS PAMATL ĪDZEKĻI

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012

Koncerns Koncerns Banka Banka Nomāta īpašuma uzlabojumi 267 341 267 341 Zeme un ēkas 27,209 27,192 666 684 Transportlīdzekļi 337 574 167 136 Pārējie pamatlīdzekļi 2,278 2,873 1,284 898

Kopā pamatlīdzekļi, atskaitot avansa maksājumus 30,091 30,980 2,384 2,059 Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem 7 40 7 34 Kopā pamatl īdzek ļu neto atlikus ī vērt ība 30,098 31,020 2,391 2,093

Izmaiņas Koncerna pamatlīdzekļos, izņemot avansa maksājumus, 2013. un 2012. gadā bija šādas:

Tūkst. latu

Nomātā īpašuma

uzlabojumi Zeme un ēkas

Transportlīdzekļi

Pārējie pamatlīdzekļi

Celtnie-cība

Kopā pamatlīdzekļi,

atskaitot avansa

maksājumus Sākotnējā vērtība

2011. gada 31. decembr ī 3,477 53,260 1,673 24,020 4 82,434 Iegādāts 52 71 356 619 55 1,153 Atsavināts (226) (3,345) (307) (2,507) (59) (6,444) Pārklasificēts 301 - - 186 - 487

2012. gada 31. decembr ī 3,604 49,986 1,722 22,318 - 77,630 Iegādāts 108 71 131 966 - 1,276 Atsavināts - (27) (611) (1,012) - (1,650)

2013. gada 31. decembr ī 3,712 50,030 1,242 22,272 - 77,256 Uzkrātais nolietojums

2011. gada 31. decembr ī 2,771 6,912 1,178 20,095 - 30,956 Pārskata periodā aprēķināts 326 1,798 205 1,659 - 3,988 Atsavinājumu nolietojums (135) (369) (235) (2,486) - (3,225) Pārklasificēts 301 - - 177 - 478

2012. gada 31. decembr ī 3,263 8,341 1,148 19,445 - 32,197 Pārskata periodā aprēķināts 182 1,789 172 1,548 - 3,691 Atsavinājumu nolietojums - (24) (415) (999) - (1,438)

2013. gada 31. decembr ī 3,445 10,106 905 19,994 - 34,450 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās

2011. gada 31. decembr ī (100) (17,906) - - - (18,006) Neto vērtības samazināšanās

zaudējumi 100 3,453 - - - 3,553 2012. gada 31. decembr ī - (14,453) - - - (14,453)

Neto vērtības samazināšanās zaudējumi - 1,738 - - - 1,738

2013. gada 31. decembr ī - (12,715) - - - (12,715) Atlikusī vērtība (iesk. uzkrājumus vērtības samazinājumam)

2011. gada 31. decembr ī 606 28,442 495 3,925 4 33,472 2012. gada 31. decembr ī 341 27,192 574 2,873 - 30,980 2013. gada 31. decembr ī 267 27,209 337 2,278 - 30,091

Uzkrājumi zaudējumiem no Koncerna zemes un ēku vērtības samazinājuma ir aprēķināti, diskontējot paredzamās nākotnes naudas plūsmas, kas koriģētas par ilgtermiņa kapitālizdevumiem. Galvenie pieņēmumi ir diskonta likme un paredzamās neto naudas plūsmas no šiem īpašumi. Ja diskonta likme mainītos par +/-100 bāzes punktiem, šo īpašumu uzskaites vērtība mainītos attiecīgi par (2.7) miljoniem latu un +3.5 miljoniem latu (2012: (3.3) miljoni latu un +4.5 miljoni latu). Ja neto naudas plūsma mainītos par +/10%, šo īpašumu uzskaites vērtība mainītos attiecīgi par +/-2.6 miljoniem latu (2012: +/-2.6 miljoniem latu).



Izmaiņas Bankas pamatlīdzekļos, izņemot avansa maksājumus, 2013. un 2012. gada 31. decembrī bija šādas:

Tūkst. latu

Nomātā īpašuma

uzlabojumi

Zemes gabali un ēkas

Transportlīdzekļi

Pārējie pamatlīdzekļi

Kopā pamatlīdzekļi,

atskaitot avansa

maksājumus Sākotnējā vērtība, kas samazināta par uzkrājumiem vērtības samazinājumam

2011. gada 31. decembr ī 3,377 853 1,041 17,243 22,514 Iegādāts 52 - 108 481 641 Atsavināts (226) - (213) (2,326) (2,765) Pārklasificēts 301 - - 186 487 Uzkrājumi vērtības samazinājumam,

neto 100 - - - 100 2012. gada 31. decembr ī 3,604 853 936 15,584 20,977

Iegādāts 108 109 855 1,072 Atsavināts - (1) (212) (485) (698)

2013. gada 31. decembr ī 3,712 852 833 15,954 21,351 Uzkrātais nolietojums

2011. gada 31. decembr ī 2,771 152 945 16,254 20,122 Pārskata periodā aprēķināts 326 17 68 572 983 Atsavinājumu nolietojums (135) - (213) (2,317) (2,665) Pārklasificēts 301 - - 177 478

2012. gada 31. decembr ī 3,263 169 800 14,686 18,918 Pārskata periodā aprēķināts 182 17 78 468 745 Atsavinājumu nolietojums (212) (484) (696)

2013. gada 31. decembr ī 3,445 186 666 14,670 18,967 Atlikusī vērtība (iesk. uzkrājumus vērtības samazinājumam)

2011. gada 31. decembr ī 606 701 96 989 2,392 2012. gada 31. decembr ī 341 684 136 898 2,059 2013. gada 31. decembr ī 267 666 167 1,284 2,384

Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās

2011. gada 31. decembr ī (100) - - - (100) 2012. gada 31. decembr ī - - - - - 2013. gada 31. decembr ī - - - - -



22. PIELIKUMS PĀRĒJIE AKT ĪVI

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012

Koncerns Koncerns Banka Banka Kredītkaršu maksājumu sistēmas kompāniju depozīti 10,977 11,162 10,977 11,162 Nauda ceļā 4,042 6,184 4,042 6,184 Avansa maksājumi 1,400 1,134 965 724 Pārējie aktīvi* 10,902 8,240 4,342 3,632 Kopā pārējie akt īvi, bruto 27,321 26,720 20,326 21,702

Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (3,210) (2,270) (2,730) (1,987)

Kopā pārējie akt īvi, neto 24,111 24,450 17,596 19,715 * 2013. gada 31. decembrī Koncerna un Bankas pārējos aktīvos ir iekļauti aktīvi ar kavētiem maksājumiem attiecīgi 190 tūkst. latu (2012: 889 tūkstoši) un nulle latu (2012: nulle latu). Šiem atlikumiem Koncerns ir izveidojis 168 tūkst. latu (2012: 190 tūkst. latu) uzkrājumus vērtības samazinājumam. 2013. gada 31. decembrī Koncerna un Bankas pārējie aktīvi, kuri nav kavēti, bet, kuriem ir izveidoti uzkrājumi vērtības samazināšanās zaudējumiem, ir attiecīgi 3,100 tūkst. latu (2012: 2,080 tūkst. latu) un 2,736 tūkst. latu (2012: 1,987 tūkst. latu).

23. PIELIKUMS PATIESAJ Ā VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTAS FINANŠU SAIST ĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

Tūkst. latu 2013 2012

Koncerns Koncerns Atlikums perioda sākum ā 10,368 5,289

Saņemtās prēmijas 5,050 5,490 Ieturētās komisijas un maksājumi par risku (378) (309) Izmaksātās atlīdzības (3,505) (576) Saņemtas dividendes - 53 Vērtspapīru pārvērtēšanas rezultāts 65 445 Ienākumi no apdrošināšanas līgumiem 101 43 Valūtas kursu svārstību ietekme (16) (67)

Atlikums perioda beig ās 11,685 10,368 2013. gadā Koncerns peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzina neto rezultātu 32 tūkstošu latu apmērā (2012: (69) tūkstoši latu) no patiesajā vērtībā novērtētām tirgum nepiesaistītām finanšu saistībām ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.



24. PIELIKUMS SAIST ĪBAS PRET KRED ĪTIESTĀDĒM UN CENTRĀLAJĀM BANKĀM

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012

Koncerns Koncerns Banka Banka OECD valstu kredītiestādes 34 17 20,431 28,845 Latvijas kredītiestādes 17,826 17,930 17,826 17,930 Citas ne-OECD reģiona valstu kredītiestādes 240 7,530 598 586 Kopā saist ības pret kred ītiest ādēm un

centr ālajām bank ām 18,100 25,477 38,855 47,361 Nākamā tabula atspoguļo Koncerna un Bankas saistības pret kredītiestādēm sadalījumu pēc to atlikušā dzēšanas termiņa:

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012


Saistības uz pieprasījumu 5,981 2,695 14,585 4,660 Diennakts noguldījumi - - - 465

Uz piepras ījumu dz ēšamās saist ības 5,981 2,695 14,585 5,125 Termiņsaistības, kas dzēšami:

1 mēneša laikā 11,837 21,360 18,563 19,497 1-3 mēnešu laikā 101 134 4,065 10,024 3-6 mēnešu laikā 181 1,022 471 11,416 6-12 mēnešu laikā - 266 1,171 817 1-5 gadu laikā - - - 482

Termiņsaist ības pret kred ītiest ādēm kop ā 12,119 22,782 24,270 42,236 Kopā saist ības pret kred ītiest ādēm 18,100 25,477 38,855 47,361

25. PIELIKUMS NOGULD ĪJUMI Tabulā atspoguļoti noguldījumi pēc noguldītāju veida:

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012

Koncerns Koncerns Banka Banka Privātuzņēmumi 686,893 630,022 510,327 464,961 Privātpersonas 616,777 550,210 525,080 468,944 Valsts un pašvaldību uzņēmumi 109,740 80,954 109,545 80,728 Finanšu institūcijas 99,621 70,911 92,036 56,169 Valdība 33,000 31,135 32,304 30,520 Pašvaldības 26,692 26,493 26,692 26,493 Sabiedriskās un reliģiskās organizācijas 6,416 5,972 5,151 4,913 Kopā noguld ījumi 1,579,139 1,395,697 1,301,135 1,132,728

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012

Koncerns Koncerns Banka Banka Pieprasījuma noguldījumi 1,180,074 955,256 966,830 762,667 Termiņnoguldījumi, kas atmaksājami:

1 mēneša laikā 99,684 87,587 83,431 70,073 1-3 mēnešu laikā 66,419 100,579 53,462 86,679 3-6 mēnešu laikā 67,526 89,009 55,882 68,346 6-12 mēnešu laikā 119,984 132,138 100,636 118,967 1-5 gadu laikā 44,366 29,548 39,809 25,138 vairāk kā 5 gadu laikā 1,086 1,580 1,085 858

Kopā termiņnoguldījumi 399,065 440,441 334,305 370,061 Kopā noguld ījumi 1,579,139 1,395,697 1,301,135 1,132,728

2013. gada 31. decembrī un 2012. gada 31. decembrī Bankas lielākā ekspozīcija ar vienu saistītu pušu grupu nepārsniedza 5% no kopējā noguldījumu portfeļa apjoma.



26. PIELIKUMS PĀRĒJĀS SAISTĪBAS

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012

Koncerns Koncerns Banka Banka Uzkrātie izdevumi 8,447 6,298 6,187 4,768 Pagaidu saistības 2,691 2,396 1,561 2,136 Parādi piegādātājiem 788 877 460 373 Uzkrājumi citām saistībām 296 365 - - Nākamo periodu ienākumi 122 122 - - Pārējās saistības 3,700 4,411 804 739 Pārējās saist ības kop ā 16,044 14,469 9,012 8,016

Pagaidu saistības ir līdzekļi, ko Koncerns un Banka bija saņēmuši pārskata perioda beigās, bet kas vēl nebija pārskaitīti tālāk maksājumu saņēmējiem, jo maksājuma dokumentos trūka pietiekami precīzas vai pilnīgas informācijas. 2013. gadā Koncerns uzkrāja 0.9 miljonus latu nodokļu saistībā ar brīvprātīgu dalību programmā, ko apstiprinājusi Šveices Federālā padome un ASV Tieslietu departaments, lai rastu risinājumu jautājumā par Šveices banku pagātnes darbībām ar ASV klientiem un to kontiem Šveices bankās. Uzkrātās summas attiecas uz klientiem un darījumiem pagātnē. Šādu klientu, kas atbilstu šīs programmas kritērijiem, šobrīd vairs nav. Pašlaik Koncerna stratēģija neietver tādu klientu apkalpošanu, kas saistīti ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

27. PIELIKUMS PAK ĀRTOTĀS SAISTĪBAS Tabula atspoguļo informāciju par Bankas un Koncerna pakārtoto kapitālu:

Amortizētā pašizmaksa

Darījuma puse Valsts Valūta

Līguma summa,

tūkst. Procentu

likme Līguma datums

Atmaksas termiņš

tūkst. latu

31/12/2013 31/12/2012 Privatizācijas aģentūra Latvija EUR 53,128 7.342% 22/05/2009 20/12/2017 38,450 38,760 Privatizācijas aģentūra Latvija EUR 11,205 7.342% 02/08/2010 08/08/2016 8,109 8,120 ERAB Anglija EUR 7,195 7.342% 11/09/2009 08/08/2016 5,150 5,134 Kopā 51,709 52,014

2013. gada 27. jūnijā Banka vienojās ar VAS „Privatizācijas aģentūra” par pakārtotā aizdevuma 53.1 milj. EUR (38.8 milj.latu) apmērā dzēšanas termiņa pagarinājumu līdz 2017. gada 20. decembrim.

28. PIELIKUMS APMAKS ĀTAIS PAMATKAPIT ĀLS 2013. gada 31. decembrī Bankas reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls bija 103,000 tūkst. latu (2012. gadā: 103,000 tūkst. latu). Saskaņā ar Bankas statūtiem pamatkapitāls ir sadalīts 103,000 tūkst. parastajās akcijās ar balsstiesībām. Katras akcijas nominālvērtība ir 1 lats, un 2013. gada 31. decembrī visas akcijas bija emitētas un pilnībā apmaksātas. 2013. un 2012. gada 31. decembrī Bankai nepiederēja neviena pašas akcija. 2013. un 2012. gadā dividendes netika ne pasludinātas, ne izmaksātas. 2013. gada 31. decembrī Bankai bija 2 akcionāri (2012: 2). Akcionāru sadalījums 2013. gada 31. decembrī un 2012. gada 31. decembrī ir šāds:

31/12/2013 un 31/12/2012

Apmaksātais

pamatkapitāls (lati)

% no visa apmaksātā

pamatkapitāla % no visām

balsstiesībām Privatizācijas aģentūra 77,249,999 75% mīnus 1 akcija 75% mīnus 1 akcija Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka 25,750,001 25% plus 1 akcija 25% plus 1 akcija Kopā 103,000,000 100.00 100.00



29. PIELIKUMS ĀRPUSBILANCES POSTEŅI Ārpusbilances posteņi ietver iespējamās saistības, finanšu saistības, ārvalstu valūtas maiņas darījumus, kā arī atvasinātos finanšu instrumentus. Nākamā tabula atspoguļo 2013. un 2012. gada 31. decembrī spēkā esošās iespējamās saistības (norādot maksimālo maksājamo summu) un finanšu saistības.

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012

Koncerns Koncerns Banka Banka Iespējamās saistības:

Izsniegtās garantijas 71,503 35,014 67,831 31,922 Akreditīvi 119 611 36 611

Iespējamās saist ības kop ā 71,622 35,625 67,867 32,533 Finanšu saistības:

Pilnībā neizmantotie piešķirtie kredīti 47,140 22,568 45,663 20,692 Neizmantotās kredītlīnijas un overdrafti 22,680 31,856 37,056 46,777 Kredītkartēm piešķirtie limiti 61,419 61,559 52,614 53,429

Finanšu saist ības kop ā 131,239 115,983 135,333 120,898 Nākamā tabula atspoguļo ārvalstu valūtas maiņas darījumu un atvasināto finanšu instrumentu nosacīto pamatvērtību un patieso vērtību. Ārvalstu valūtas maiņas darījumu nosacītā pamatvērtība ir šo darījumu saņemamā summa. Pārējo finanšu instrumentu nosacītā pamatvērtība ir šo instrumentu bāzes aktīva vērtība. Koncerns:

Nominālvērtība Patiesā vērtība Tūkst. latu Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012

Aktīvi Saistības Aktīvi Saistības Ārvalstu valūtas maiņas darījumi:

Spot darījumi 20,325 18,460 73 (92) 29 (26) Nākotnes valūtas maiņas līgumi 26,312 12,380 42 (775) 35 (20) Valūtas mijmaiņas darījumi 490,126 361,610 2,452 (1,988) 924 (2,676)

Ārvalstu val ūtas mai ņas dar ījumi kop ā 536,763 392,450 2,567 (2,855) 988 (2,722) Atvasin ātie finanšu instrumenti kop ā 536,763 392,450 2,567 (2,855) 988 (2,722)

Banka:

Nominālvērtība Patiesā vērtība Tūkst. latu Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012

Aktīvi Saistības Aktīvi Saistības Ārvalstu valūtas maiņas darījumi:

Spot darījumi 20,273 18,270 76 (92) 28 (26) Nākotnes valūtas maiņas līgumi 26,210 14,622 42 (774) 38 (21) Valūtas mijmaiņas darījumi 559,082 410,053 2,458 (2,366) 968 (2,719)

Ārvalstu val ūtas mai ņas dar ījumi ko pā 605,565 442,945 2,576 (3,232) 1,034 (2,766) Atvasin ātie finanšu instrumenti kop ā 605,565 442,945 2,576 (3,232) 1,034 (2,766)

Koncernā esošās bankas izmanto atvasinātos ārvalstu valūtas maiņas instrumentus, lai pārvaldītu valūtas pozīcijas, kas cita starpā rodas arī saistībā ar atvasinātajiem ārvalstu valūtas maiņas līgumiem, kas noslēgti ar banku klientiem. Pirms jauna atvasināta ārvalstu valūtas maiņas līguma noslēgšanas ar kādu privātpersonu vai uzņēmumu, Koncerna uzņēmumi novērtē darījuma partnera spēju pildīt attiecīgā līguma nosacījumus. 2013. gada 31. decembrī vairāk nekā 71% (2012: 41%) no ārvalstu valūtas maiņas līgumu patiesās vērtības aktīviem ir attiecināmi uz kredītiestādēm. 2013. gada 31. decembrī neviens (2012: nulle) maksājums saistībā ar atvasinātajiem līgumiem nebija kavēts.



30. PIELIKUMS AKT ĪVI UN PASĪVI PĀRVALD ĪŠANĀ Nākamajā tabulā ir atspoguļoti aktīvi patiesajā vērtībā, kuri tiek pārvaldīti klientu uzdevumā, pēc to ieguldījuma veida:

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012

Koncerns Koncerns Banka Banka Vērtspapīri ar fiksētu ienākumu:

Valsts parāda vērtspapīri 119,655 43,186 - - Kredītiestāžu parāda vērtspapīri 28,438 23,441 - - Komercsabiedrību parāda vērtspapīri 47,806 35,608 - - Ārvalstu pašvaldību parāda vērtspapīri 1,961 2,162 - - Pārējo finanšu institūciju parāda vērtspapīri 1,299 3,709 - -

Kopā ieguld ījumi par āda vērtspap īros un citos v ērtspap īros ar fiks ētu ien ākumu 199,159 108,106 - -

Pārējie ieguldījumi:

Ieguldījumu fondi 114,154 99,001 - - Noguldījumi kredītiestādēs 17,320 35,050 - - Akcijas 13,492 15,522 - - Nekustamais īpašums 7,565 20,434 - - Izsniegti kredīti 31,554 34,310 28,384 31,193 Citi 40,186 30,154 5,589 7,071

Kopā pārējie ieguld ījumi 224,271 234,471 33,973 38,264 Kopā akt īvi p ārvald īšanā 423,430 342,577 33,973 38,264

Nākamajā tabulā ir atspoguļoti klientu vārdā pārvaldītie aktīvi pēc klientu veida:

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012


Pensiju plāni 159,234 129,855 - - Apdrošināšanas uzņēmumi, investīciju un

pensiju fondi 82,210 87,099 - - Citi uzņēmumi 137,639 71,603 33,487 37,920 Privātpersonas 44,347 54,020 486 344

Kopā pas īvi p ārvald īšanā 423,430 342,577 33,973 38,264

31. PIELIKUMS IEĶĪLĀTIE FINANŠU AKT ĪVI

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012

Koncerns Koncerns Banka Banka Prasības pret kredītiestādēm* 5,693 12,490 4,978 11,846 Kredīti** 1,234 19,998 1,234 19,998 Vērtspapīri ar fiksētu ienākumu - 6,821 - - Pārējie aktīvi* 11,112 11,162 11,112 11,162

Kopā ieķīlātie finanšu akt īvi 18,039 50,471 17,324 43,006 Saistības pret kredītiestādēm un centrālajām bankām - 6,018 - - - Kopā ar ieķīlātajiem akt īviem nodrošin ātās

saist ības - 6,018 - - * Šo summu veido vairāki noguldījumi, kas veikti, lai nodrošinātu dažādus Bankas darījumus tās ikdienas darbībā. ** Banka 2012. gada 31. decembrī ir ieķīlājusi daļu kredītportfeļa kā ķīlu Latvijas Republikas Finanšu ministrijai, lai saņemtu garantiju. Garantija tika izsniegta kā nodrošinājums Eiropas Investīciju bankas finansējumam, kas tika atmaksāts pirms grafika 2012. gada decembrī. Uz 2012. gada beigām attiecīgās ķīlas joprojām formāli bija reģistrētas komercreģistrā. Uz 2013. gada beigām šādu ķīlu nebija.



32. PIELIKUMS NAUDA UN T ĀS EKVIVALENTI Nākamā tabula atspoguļo naudas un tās ekvivalentu sadalījumu 2013. un 2012. gada 31. decembrī:

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012

Koncerns Koncerns Banka Banka Kase un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām

bankām 254,053 190,960 219,644 174,708 Noguldījumi kredītiestādēs* 177,789 111,614 148,353 77,767 Saistības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm (5,981) (2,555) (14,585) (4,984) Nauda un t ās ekvivalenti kop ā 425,861 300,019 353,412 247,491

* Noguldījumos iekļautas summas, kuru sākotnējais līgumā paredzētais noguldījuma termiņš nepārsniedz 3 mēnešus.

33. PIELIKUMS TIESVED ĪBAS UN PRAS ĪBAS Savā ikdienas darbībā Banka ir iesaistīta vairākās tiesas prāvās saistībā ar ķīlu pārņemšanu vai kredītu atgūšanu, kā arī saistībā ar attiecīgo procentu un izdevumu piedzīšanu no klientiem un starpbanku darījumu partneriem, kas lauzuši līgumus. Koncerns ir iesaistīts arī vairākās tiesas prāvās saistībā ar tās klientiem Latvijā un ārvalstīs. Bankas vadība uzskata, ka neviena no tiesas prāvām, kas nebija noslēgusies 2013. gada 31. decembrī, Koncernam neradīs būtiskus zaudējumus, papildus uzkrātajām summām.

34. PIELIKUMS SAIST ĪTĀS PUSES Par saistītām pusēm tiek uzskatīti akcionāri, kuri var būtiski ietekmēt Koncerna darbību, valsts un pašvaldību iestādes, padomes un valdes locekļi, vadošie darbinieki, viņu tuvi radinieki, kā arī viņu kontrolē esošās uzņēmējsabiedrības un ar Koncernu saistītie uzņēmumi. Koncerna sabiedrību un Bankas augstākā līmeņa amatpersonas un to radniecīgās sabiedrības ir attiecīgi apvienotas vienā rindā. Latvijas Banka netiek uzskatīta par saistīto pusi, jo tās darbības neatkarība ir noteikta ar likumu. Nākamā tabula atspoguļo Koncerna darījumu ar saistītajām pusēm atlikumus un darījumu summas, kuras bija saistītās puses attiecīgajos datumos.

Tūkst. latu 31/12/2013

Procentu ieņēmumi / izdevumi

2013



2012

Kredītriska darījumi ar saistītajām pusēm

Vērtspapīri: 226,895 6,504 235,638 8,699 Latvijas valsts parāda vērtspapīri un valdības

obligācijas 202,701 5,628 211,397 7,676 Pašvaldību parāda vērtspapīri 24,194 876 24,241 1,023

Kredīti: 2,869 33 2,663 99 Vadība 300 5 306 45

Valsts institūcijas un valsts kontrolēti uzņēmumi 49 1 30 - Pašvaldību institūcijas un pašvaldību kontrolēti

uzņēmumi 2,520 27 2,327 54

Finanšu saistības un izsniegtās garantijas: 3,278 - 3,338 4 Vadība 95 - 133 4

Valsts institūcijas un valsts kontrolēti uzņēmumi 3,173 - 3,195 - Pašvaldību institūcijas un pašvaldību kontrolēti

uzņēmumi 10 - 10 -

Kopā kred ītriska dar ījumi ar saist ītajām pus ēm 233,042 241,639

Saistīto pušu noguldījumi: 111,847 4,105 107,442 5,404 Finanšu ministrijas noguldījumi - - - 238 Akcionāru pakārtotie aizdevumi 51,709 3,859 52,014 4,463 Vadība 384 2 383 7

Valsts institūcijas un valsts kontrolēti uzņēmumi 33,484 222 28,977 611 Pašvaldību institūcijas un pašvaldību kontrolēti

uzņēmumi 26,270 22 26,068 85

Kopā saist ības pret sai st ītajām pus ēm 111,847 107,442 Koncerna darījumiem ar saistītajām pusēm 2013. gadā nebija atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās (2012: nulle).



Nākamā tabula atspoguļo Bankas darījumu ar saistītajām pusēm atlikumus un darījumu summas, kuras bija saistītās puses attiecīgajos datumos.



2013



2012 Kredītriska darījumi ar saistītajām pusēm

Vērtspapīri: 226,895 6,504 235,638 8,699 Latvijas valsts parāda vērtspapīri un valdības

obligācijas 202,701 5,628 211,397 7,676 Pašvaldību parāda vērtspapīri 24,194 876 24,241 1,023

Kredīti: 116,797 2,386 92,487 2,526 Vadība 85 3 88 34

Valsts institūcijas un valsts kontrolēti uzņēmumi 49 1 30 - Pašvaldību institūcijas un pašvaldību kontrolēti

uzņēmumi 2,520 27 2,327 54 Meitas sabiedrības 114,143 2,355 90,042 2,438

Atvasinātie līgumi – aktīvi: 11 - 51 - Meitas sabiedrības 11 - 51 -

Finanšu saistības un izsniegtās garantijas: 32,584 - 19,910 7 Vadība 59 - 64 4 Valsts institūcijas un valsts kontrolēti uzņēmumi 3,173 - 3,195 -

Pašvaldību institūcijas un pašvaldību kontrolēti uzņēmumi 10 - 10 -

Meitas sabiedrības 29,342 - 16,641 3

Kopā kred ītriska dar ījumi ar saist ītajām pus ēm 376,287 348,086

Saistīto pušu noguldījumi: 129,072 4,206 124,235 5,562 Finanšu ministrijas noguldījumi - - - 238 Akcionāru pakārtotie aizdevumi 51,709 3,859 52,014 4,463 Vadība 202 - 172 3 Valsts institūcijas un valsts kontrolēti uzņēmumi 33,484 222 28,977 611

Pašvaldību institūcijas un pašvaldību kontrolēti uzņēmumi 26,270 22 26,068 85

Meitas sabiedrības 17,407 103 17,004 162

Atvasinātie līgumi – saistības: 519 - 46 - Meitas sabiedrības 519 - 46 -

Kopā saist ības pret saist ītajām pus ēm 129,591 124,281 2013. gadā Banka neizveidoja un nereversēja uzkrājumus vērtības samazinājumam meitas sabiedrību kredītiem (2012: neto reversētie uzkrājumi vērtības samazinājumam bija 13,262 tūkst. latu). Uz 2013. gada 31. decembri meitas sabiedrību kredītiem nebija atzīti uzkrājumi vērtības samazinājumam (2012: nulle). Citiem darījumiem ar saistītajām pusēm 2013. gadā nav izveidoti uzkrājumi (2012: nulle). Bankas dividenžu ienākumi no meitas sabiedrībām 2013. gadā bija 2,638 tūkstoši latu (2012. gadā: nulle).



35. PIELIKUMS RISKU PĀRVALD ĪBA Risku p ārvald ības politikas Koncerns īsteno risku pārvaldību saskaņā ar Koncerna Risku pārvaldības politiku. Savā darbībā Koncerns ievēro šādus risku pārvaldības pamatprincipus:

• Koncerna mērķis ir nodrošināt zemus riska rādītājus, saglabājot diversificētu aktīvu portfeli, ierobežotus riskus finanšu tirgos un zemu operacionālā riska līmeni;

• risku uzņemšanās pieņemamā līmenī ir viena no galvenajām Koncerna funkcijām visās darbības jomās. Risks vienmēr ir jāizvērtē attiecībā pret paredzamo atdevi. Riski, kuru līmenis ir Koncernam nepieņemams, ir jānovērš vai jāierobežo;

• Koncerns neuzņemas lielus un nepārvaldāmus riskus neatkarīgi no tā, cik liela ir ar tiem saistīto aktīvu atdeve. Riskiem ir jābūt diversificētiem un kvantitatīvi novērtējamu risku gadījumā – ierobežotiem;

• Koncernā lietotās risku pārvaldības metodes ir piesardzīgas, Koncerna darbības veidiem un specifikai atbilstošas, un tās nodrošina efektīvu kopējā riska samazināšanu;

• risku pārvaldības pamatā ir ikviena Koncerna darbinieka izpratne un atbildība par viņa pārziņā esošajiem darījumiem un ar tiem saistītajiem riskiem;

• risku limitu sistēma un stingra kontrole ir būtiski risku pārvaldības elementi. Risku līmeņa un noteikto limitu ievērošanas operatīvu kontroli nodrošina strukturēta risku limitu sistēma, kas aptver visus būtiskos risku veidus.

Risku pārvaldība Koncernā ir neatņemama ikdienas vadības procesa sastāvdaļa. Risku pārvaldību Koncernā koordinē neatkarīga un ar klientu apkalpošanu nesaistīta struktūrvienība – Risku un atbilstības direkcija. Nozīmīgākie riski, kuriem Koncerns, veicot uzņēmējdarbību, ir pakļauts, ir kredītrisks, tirgus risks, procentu likmju risks, likviditātes risks, valūtas risks un operacionālais risks. Šo risku pārvaldības nolūkos Koncerns ir apstiprinājis attiecīgās risku pārvaldības politikas, kuru kopsavilkums sniegts šajā pielikumā. a) Kredītrisks Kredītrisks ir iespēja ciest zaudējumus, ja klients nepildīs līgumā noteiktās saistības. Koncerns ir pakļauts kredītriskam tā kreditēšanas, investīciju un tirdzniecības darbību ietvaros, kā arī izsniedzot garantijas trešajām pusēm un uzņemoties citas ārpusbilances saistības pret trešajām pusēm. Kredītriska pārvaldības pamats ir adekvāta kredītriska novērtēšana un lēmumu pieņemšana. Nozīmīgu risku gadījumā kredītriska analīzi veic neatkarīgas un ar klientu apkalpošanu nesaistītas Risku un atbilstības direkcijas struktūrvienības. Kredītriska analīze sastāv no klienta kredītspējas novērtēšanas un piedāvātā nodrošinājuma un tā likviditātes izvērtēšanas. Juridisku personu kredītspējas analīze ietver tautsaimniecības nozares, uzņēmuma, tā kredītvēstures un pašreizējā un prognozētā finanšu stāvokļa analīzi. Fizisku personu kredītspējas analīze ietver klienta kredītvēstures analīzi, klienta ieņēmumu, ieņēmumu attiecības pret kopējām saistībām analīzi un sociālu un demogrāfisku faktoru analīzi. Nozīmīgu risku gadījumā lēmumu par kredīta piešķiršanu vai izmaiņām kredīta noteikumos pieņem Kredītu komiteja un apstiprina Bankas valde. Pēc kredīta piešķiršanas regulāri tiek novērtēts klienta finanšu stāvoklis un saistību izpildes kvalitāte ar mērķi pēc iespējas ātrāk identificēt nedrošus kredītus. Kredītriska ierobežošanai Koncernā ir noteikti limiti riska darījumu apmēriem vienam klientam un savstarpēji saistītu klientu grupai, liela apmēra riska darījumiem, ar Koncernu saistītām personām, vienai tautsaimniecības nozarei, atsevišķiem klientu veidiem, atsevišķiem darījumu veidiem un atsevišķiem nodrošinājuma veidiem. Koncernā regulāri tiek veikta kredītportfeļa analīze ar mērķi novērtēt kredītportfeļa kvalitāti un koncentrāciju, kā arī izvērtēt portfeļa attīstības tendences. Kredītriska identificēšanu, pārraudzību un ziņošanu veic Risku un atbilstības direkcija.



Nākamā tabula atspoguļo Koncerna kredītportfeļa sadalījumu pēc kredītu atmaksas termiņa kavējuma:

Koncerns, tūkst. latu 31/12/2013

Parastie kredīti Kredītlīnijas

Finanšu noma

Maksājumu karšu debeta

atlikumi

Overdrafta resursi Faktorings

Prasības pret investīciju un starpniecības uzņēmumiem

Kopā

Termiņš nav nokavēts – uzkrājumi

vērtības samazinājumam nav izveidoti 490,927 60,708 45,287 36,695 5,586 137 2,616 641,956 Termiņš nav nokavēts – uzkrājumi

vērtības samazinājumam ir izveidoti 19,404 1,259 3,694 - 91 - 1,302 25,750 Kopā kred īti, kuru atmaksas termi ņš

nav nokav ēts 510,331 61,967 48,981 36,695 5,677 137 3,918 667,706

Kred īti, kuru atmaksas termi ņš nokav ēts – uzkrājumi v ērt ības samazin ājumam nav izveidoti

Nokavētās dienas: =< 29 32,113 13,236 5,899 1,215 13 - - 52,476 30-59 5,366 - 1,838 322 1 - - 7,527 60-89 4,298 - 132 193 59 - - 4,682 90 un vairāk 6,934 667 178 324 37 - - 8,140

Kopā kred īti, kuru atmaksas termi ņš nokav ēts – uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam nav izveidoti 48,711 13,903 8,047 2,054 110 - - 72,825

Kopā kred īti, kuru atmaksas termi ņš nokav ēts – uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam nav izveidoti 33,682 16,550 8,148 8,408 - 182 - 66,970

Kopā bruto kred īti 592,724 92,420 65,176 47,157 5,787 319 3,918 807,501 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības

samazināšanās (37,728) (9,354) (7,131) (9,908) (93) (180) (1,001) (65,395)

Kopā neto kred īti 554,996 83,066 58,045 37,249 5,694 139 2,917 742,106



Koncerns, tūkst. latu 31/12/2012

Parastie kredīti Kredītlīnijas Finanšu

noma Maksājumu

karšu debeta atlikumi



Kopā


vērtības samazinājumam nav izveidoti 470,846 66,644 35,918 39,800 1,792 537

2,097 617,634 Termiņš nav nokavēts – uzkrājumi

vērtības samazinājumam ir izveidoti 40,774 122 614 - 71 -

4,143 45,724 Kopā kred īti, kuru atmaksas termi ņš

nav nokav ēts 511,620 66,766 36,532 39,800 1,863 537

6,240 663,358


Nokavētās dienas:

=< 29 25,328 141 4,921 1,036 6 - - 31,432 30-59 10,545 - 1,021 348 - - - 11,914 60-89 6,999 - 119 177 - - - 7,295 90 un vairāk 5,745 - 163 314 - 63 - 6,285

Kopā kred īti, kuru atmaksas termi ņš nokav ēts – uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam nav izveidoti 48,617 141 6,224 1,875 6 63 - 56,926

Kopā kred īti, kuru atmaksas te rmiņš nokav ēts – uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam nav izveidoti 32,320 4,748 6,109 15,007 464 182

- 58,830

Kopā bruto kred īti 592,557 71,655 48,865 56,682 2,333

782

6,240 779,114 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības

samazināšanās (36,360) (1,638) (6,586) (15,922) (536) (235)

(1,394) (62,671)

Kopā neto kred īti 556,197 70,017 42,279 40,760 1,797 547 4,846 716,443



Nākamā tabula atspoguļo Bankas kredītportfeļa sadalījumu pēc kredītu atmaksas termiņa kavējuma:

Banka, tūkst. latu 31/12/2013


Finanšu noma


atlikumi



Kopā


vērtības samazinājumam nav izveidoti 420,868 116,457 108 32,999 5,188 -


vērtības samazinājumam ir izveidoti 17,976 50 - - 91 -


nav nokav ēts 438,844 116,507 108 32,999 5,279 -

3,585 597,322


Nokavētās dienas:

=< 29 25,334 13,158 1 728 4 - - 39,225 30-59 4,095 - 2 272 1 - - 4,370 60-89 3,716 - - 174 59 - - 3,949 90 un vairāk 5,856 667 - 324 37 - - 6,884

Kopā kred īti, kuru atmaksas termi ņš nokav ēts – uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam nav izveidoti 39,001 13,825 3 1,498 101

-

- 54,428 Kopā kred īti, kuru atmaksas termi ņš

nokav ēts – uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam nav izveidoti 25,461 16,540 - 7,232 - - - 49,233

Kopā bruto kred īti 503,306 146,872 111 41,729 5,380 - 3,585 700,983 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības

samazināšanās (32,276) (8,849) (2) (8,731) (91) - (1,001) (50,950)

Kopā neto kred īti 471,030 138,023 109 32,998 5,289

-

2,584 650,033



Banka, tūkst. latu 31/12/2012


noma Maksājumu




Kopā


vērtības samazinājumam nav izveidoti 414,767 102,198 - 35,936 1,588 -


vērtības samazinājumam ir izveidoti 34,060 - - - 71 -


nav nokav ēts 448,827 102,198 - 35,936 1,659 -

6,000 594,620


Nokavētās dienas:

=< 29 19,461 141 - 564 - - - 20,166 30-59 9,366 - - 296 - - - 9,662 60-89 6,624 - - 147 - - - 6,771 90 un vairāk 4,418 - - 314 - - - 4,732

Kopā kred īti, kuru atmaksas termi ņš nokav ēts – uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam nav izveidoti 39,869 141 - 1,321 -

-

- 41,331 Kopā kred īti, kuru atmaksas termi ņš

nokav ēts – uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam nav izveidoti 22,180 4,720 - 12,810 464 - - 40,174

Kopā bruto kred īti 510,876 107,059 - 50,067 2,123 - 6,000 676,125 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības

samazināšanās (30,117) (1,572) - (13,703) (535) - (1,394) (47,321)

Kopā neto kred īti 480,759 105,487 - 36,364 1,588

-

4,606 628,804



Nākamā tabula atspoguļo informāciju par Koncerna kredītu portfeļa specifisko uzkrājumu vērtības samazinājumam izmaiņām pa kredītu klasēm:


noma Maksājumu




Kopā

Specifiskie uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam 31/12/2011 26,454 25 6,763 14,466 - 241 544 48,493

Perioda laikā izveidotie specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam 7,534 1,602 1,933 2,256 535 - 987 14,847 Ienākumi no iepriekš izveidoto specifisko uzkrājumu samazināšanās (3,137) (10) (304) (91) - (59) (134) (3,735)

Neto specifisko uzkr ājumu izdevumi, neto 4,397 1,592 1,629 2,165 535 (59) 853 11,112 Izmaiņas uzkrājumos vērtības samazinājumam norakstījumu rezultātā, neto (1,345) - (1,969) (1,634) - - - (4,948) Pieaugums/ (samazinājums) uzkrājumos vērtības samazinājumam, kas

radies valūtas kursa svārstību rezultātā 194 - - - - - (5) 189 Specifiskie uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam 31/12/2012 29,700 1,617 6,423 14,997 535 182 1,392 54,846

Perioda laikā izveidotie specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam 9,125 6,765 1,367 52 147 - 55 17,511 Ienākumi no iepriekš izveidoto specifisko uzkrājumu samazināšanās (3,812) (33) (273) (541) - - (392) (5,051)

Neto specifisko uzkr ājumu izdevumi, neto 5,313 6,732 1,094 (489) 147 - (337) 12,460 Izmaiņas uzkrājumos vērtības samazinājumam norakstījumu rezultātā, neto (5,329) - (617) (6,050) (532) - - (12,528) Pieaugums/ (samazinājums) uzkrājumos vērtības samazinājumam, kas

radies valūtas kursa svārstību rezultātā 545 (1) 11 (61) (59) (3) (56) 376 Specifiskie uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam 31/12/2013 30,229 8,348 6,911 8,397 91 179 999 55,154

Nākamā tabula atspoguļo informāciju par Bankas kredītu portfeļa specifisko uzkrājumu vērtības samazinājumam izmaiņām pa kredītu klasē:


Finanšu noma


atlikumi



Kopā

Specifiskie uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam 31/12/2011 35,962 - - 14,466 - - 544 50,972

Perioda laikā izveidotie specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam 4,614 1,572 - 24 535 - 987 7,732 Ienākumi no iepriekš izveidoto specifisko uzkrājumu samazināšanās (15,721) - - (91) - - (134) (15,946)

Neto specifisko uzkr ājumu izdevumi, neto (11,107) 1,572 - (67) 535 - 853 (8,214) Izmaiņas uzkrājumos vērtības samazinājumam norakstījumu rezultātā, neto (1,262) - - (1,588) - - - (2,850) Pieaugums/ (samazinājums) uzkrājumos vērtības samazinājumam, kas

radies valūtas kursa svārstību rezultātā 193 - - - - - (5) 188 Specifiskie uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam 31/12/2012 23,786 1,572 - 12,811 535 - 1,392 40,096

Perioda laikā izveidotie specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam 9,198 6,300 - 52 147 - 55 15,752 Ienākumi no iepriekš izveidoto specifisko uzkrājumu samazināšanās (3,029) - - (472) - - (392) (3,893)

Neto specifisko uzkr ājumu izdevumi, neto 6,169 6,300 - (420) 147 - (337) 11,859 Izmaiņas uzkrājumos vērtības samazinājumam norakstījumu rezultātā, neto (5,266) - - (5,098) (532) - - (10,896) Pieaugums/ (samazinājums) uzkrājumos vērtības samazinājumam, kas

radies valūtas kursa svārstību rezultātā 537 - - (61) (59) - (56) 361 Specifiskie uzkr ājumi v ērt ības samazin ājum am 31/12/2013 25,226 7,872 - 7,232 91 - 999 41,420



Nākamā tabula atspoguļo kredītu nodrošinājuma patieso vērtību atsevišķi tiem aktīviem, kur nodrošinājums pārsniedz aktīva uzskaites vērtību (LTV < 100%), un tiem aktīviem, kur nodrošinājums ir vienāds ar vai zemāks par aktīva uzskaites vērtību (LTV ≥ 100%).

Koncerns, tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 LTV < 100% LTV ≥ 100% un

nenodrošināti* LTV < 100% LTV ≥ 100% un

nenodrošināti* Aktīvu

uzskaites vērtība

Aplēstā ķīlas patiesā vērtība

Aktīvu uzskaites vērtība






Parastie kredīti 320,141 700,997 234,855 152,895 268,358 586,110 287,839 193,405 Kredītlīnijas 56,763 146,059 26,303 13,414 33,406 76,788 36,611 22,114 Finanšu noma 57,023 59,905 1,022 526 40,224 41,613 2,055 1,506 Maksājumu karšu

debeta atlikumi 25 25 37,224 - 13 45 40,747 - Overdrafta resursi 171 1,092 5,523 40 64 119 1,733 20 Faktorings 137 137 2 - - - 547 537 Prasības pret

investīciju un starpniecības uzņēmumiem - - 2,917 - - - 4,846 -

Kopā kred īti, neto 434,260 908,215 307,846 166,875 342,065 704,675 374,378 217,582

Banka, tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 LTV < 100% LTV ≥ 100% un

nenodrošināti* LTV < 100% LTV ≥ 100% un

nenodrošināti* Aktīvu

uzskaites vērtība








Parastie kredīti 256,286 565,613 214,744 137,999 208,461 465,210 272,298 183,527 Kredītlīnijas 52,118 135,757 85,905 12,471 28,702 74,278 76,785 21,460 Finanšu noma 109 351 - - - - - - Maksājumu karšu

debeta atlikumi - - 32,998 - - - 36,364 - Overdrafta resursi - - 5,289 - - - 1,588 - Prasības pret

investīciju un starpniecības uzņēmumiem - - 2,584 - - - 4,606 -

Kopā kred īti, neto 308,513 701,721 341,520 150,470 237,163 539,488 391,641 204,987 * 2013. gada 31. decembrī Bankas kredītu, kuriem nav nodrošinājuma vai kuri ir nodrošināti ar garantijām, uzskaites vērtība ir 117,162 tūkstoši latu (2012: 121,581 tūkstoši latu). Vairumā gadījumu kredīti, kuri klasificēti kā „parasti kredīti” un „kredītlīnijas”, ir nodrošināti ar ķīlu. Parasti kredītkaršu aizdevumi klientiem tiek piešķirti, izvērtējot viņu naudas plūsmas, un vairumā gadījumu ķīla netiek prasīta. Finanšu nomas saistības tiek nodrošinātas ar attiecīgo iznomāto aktīvu (sīkāka informācija par nomas portfeli sniegta 15. pielikumā). Nākamajās tabulās uzrādīta informācija par Koncerna un Bankas vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu portfeļa kvalitāti:

Koncerns, tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 Līdz


Pārdošanai pieejamie ieguldījumi

Turēti tirdzniecī-

bas nolūkā turētie Kopā





Ieguldījumu klases reitings:

AAA 2,047 64,650 2,656 69,353 24,792 85,631 2,178 112,601 AA 4,815 28,629 202 33,646 814 11,218 445 12,477 A 2,708 31,416 4,357 38,481 - 22,126 3,626 25,752 BBB/Baa 134,889 144,493 9,460 288,842 138,108 145,053 2,603 285,764

Cits zemāks reitings 3,128 3,427 805 7,360 2,279 770 262 3,311 Nav reitinga 24,194 785 1 24,980 - 971 107 1,078 Kopā vērtspap īri ar

fiks ētu ien ākumu, neto 171,781 273,400 17,481 462,662 165,993 265,769 9,221 440,983



Banka, tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 Līdz









Ieguldījumu klases reitings: AAA 1,521 61,275 - 62,796 24,241 78,345 - 102,586 AA 4,034 27,520 - 31,554 - 4,898 - 4,898 A - 28,435 - 28,435 - 14,200 - 14,200 BBB/Baa 128,004 102,908 - 230,912 131,507 99,893 - 231,400

Cits zemāks reitings - 3,427 - 3,427 - 770 - 770 Nav reitinga 24,194 785 - 24,979 - 971 - 971 Kopā vērtspap īri ar

fiks ētu ien ākumu, neto 157,753 224,350 - 382,103 155,748 199,077 - 354,825

ĢEOGRĀFISKO REĢIONU ANALĪZE Nākamā tabula atspoguļo Koncerna aktīvus un saistības, kā arī ārpusbilances posteņus 2013. un 2012. gada 31. decembrī sadalījumā pa ģeogrāfiskajiem reģioniem. Šis dalījums veikts, pamatojoties uz informāciju par attiecīgo darījumu partneru atrašanās vietu.

Koncerns 31/12/2013, tūkst. latu Latvija Lietuva Pārējās ES

dalībvalstis NVS

valstis Citas valstis Kopā

Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 187,099 7,091 24,341 - 35,522 254,053 Prasības pret kredītiestādēm 17,447 2,933 98,688 7,554 63,964 190,586 Tirdzniecības nolūkā turētie vērtspapīri 2,476 241 8,613 4,646 3,571 19,547 Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 3,003 - 23,534 1,166 16,107 43,810 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 81,331 48,780 71,545 4,566 76,121 282,343 Kredīti 477,707 154,006 62,161 32,691 15,541 742,106 Līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri 157,753 2,997 2,785 4,114 4,132 171,781 Atvasinātie līgumi 123 - 975 105 1,364 2,567 Pārējie aktīvi 60,117 5,643 13,224 92 323 79,399 Kopā akt īvi 987,056 221,691 305,866 54,934 216,645 1,786,192 Saistības Patiesajā vērtībā novērtētas finanšu saistības ar

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 10,694 - 20 823 148 11,685 Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 876,612 96,266 211,011 126,270 344,633 1,654,792 Atvasinātie līgumi 513 - 538 58 1,746 2,855 Pārējās saistības 10,122 4,314 273 166 1,169 16,044 Kopā saist ības 897,941 100,580 211,842 127,317 347,696 1,685,376 Kapitāls un rezerves 100,816 - - - - 100,816 Kopā saist ības, kapit āls un rezerves 998,757 100,580 211,842 127,317 347,696 1,786,192

Ārpusbilances posteņi Iespējamās saistības 65,337 1,700 387 2,096 2,102 71,622 Finanšu saistības 89,255 30,660 2,922 7,949 453 131,239



Koncerns 31/12/2012, tūkst. latu Latvija Lietuva Pārējās ES

dalībvalstis NVS

valstis Citas valstis Kopā

Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 81,690 10,312 82,556 - 16,402 190,960 Prasības pret kredītiestādēm 1,433 3,279 60,495 6,010 57,996 129,213 Tirdzniecības nolūkā turētie vērtspapīri 1,415 5 6,702 1,096 1,178 10,396 Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 2,702 66 15,257 1,860 15,623 35,508 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 84,165 48,162 73,363 6,462 56,859 269,011 Kredīti 470,239 139,395 49,610 38,842 18,357 716,443 Līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri 155,748 2,972 - 3,220 4,053 165,993 Atvasinātie līgumi 335 - 117 46 490 988 Pārējie aktīvi 64,688 5,026 12,740 144 314 82,912 Kopā akt īvi 862,415 209,217 300,840 57,680 171,272 1,601,424 Saistības Patiesajā vērtībā novērtētas finanšu saistības ar

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 7,120 - 21 3,227 - 10,368 Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 737,557 89,578 195,395 102,185 354,262 1,478,977 Atvasinātie līgumi 240 3 1,403 63 1,013 2,722 Pārējās saistības 10,069 3,433 399 61 535 14,497 Kopā saist ības 754,986 93,014 197,218 105,536 355,810 1,506,564 Kapitāls un rezerves 94,860 - - - - 94,860 Kopā saist ības, kapit āls un rezerves 849,846 93,014 197,218 105,536 355,810 1,601,424

Ārpusbilances posteņi Iespējamās saistības 29,259 1,940 1,040 2,338 1,048 35,625 Finanšu saistības 90,033 15,061 3,052 7,334 503 115,983 Nākamās tabulas atspoguļo Bankas aktīvus un saistības, kā arī ārpusbilances posteņus 2013. un 2012. gada 31. decembrī sadalījumā pa ģeogrāfiskajiem reģioniem. Šis dalījums veikts, pamatojoties uz informāciju par attiecīgo darījumu partneru atrašanās vietu.

Banka 31/12/2013, tūkst. latu Latvija Lietuva Pārējās ES

dalībvalstis NVS valstis Citas valstis Kopā

Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 187,099 - 24,341 - 8,204 219,644 Prasības pret kredītiestādēm 16,221 16,881 74,119 7,369 39,484 154,074 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 80,977 7,549 66,919 4,566 73,271 233,282 Kredīti 516,573 30,559 57,488 32,353 13,060 650,033 Līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri 157,753 - - - - 157,753 Atvasinātie līgumi 123 11 975 105 1,362 2,576 Pārējie aktīvi 36,017 29,007 12,765 4 9,708 87,501 Kopā akt īvi 994,763 84,007 236,607 44,397 145,089 1,504,863 Saistības Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 878,666 1,130 167,326 103,146 241,431 1,391,699 Atvasinātie līgumi 513 430 538 58 1,693 3,232 Pārējās saistības 8,846 18 65 71 12 9,012 Kopā saist ības 888,025 1,578 167,929 103,275 243,136 1,403,943 Kapitāls un rezerves 100,920 - - - - 100,920 Kopā saist ības, kapit āls un rezerves 988,945 1,578 167,929 103,275 243,136 1,504,863 Ārpusbilances posteņi Iespējamās saistības 65,292 367 238 1,750 220 67,867 Finanšu saistības 107,384 13,809 5,739 7,949 452 135,333



Banka 31/12/2012, tūkst. latu Latvija Lietuva Pārējās ES

dalībvalstis NVS valstis Citas valstis Kopā

Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 81,690 - 82,556 - 10,462 174,708 Prasības pret kredītiestādēm 79 9,472 43,854 5,205 22,460 81,070 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 81,551 7,570 59,550 5,795 47,842 202,308 Kredīti 509,396 17,956 44,573 38,522 18,357 628,804 Līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri 155,748 - - - - 155,748 Atvasinātie līgumi 337 44 117 46 490 1,034 Pārējie aktīvi 39,956 29,007 12,545 10 9,705 91,223 Kopā akt īvi 868,757 64,049 243,195 49,578 109,316 1,334,895 Saistības Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 736,908 1,226 154,850 84,743 254,376 1,232,103 Atvasinātie līgumi 244 46 1,403 63 1,010 2,766 Pārējās saistības 7,712 23 207 60 14 8,016 Kopā saist ības 744,864 1,295 156,460 84,866 255,400 1,242,885 Kapitāls un rezerves 92,010 - - - - 92,010 Kopā saist ības, kapit āls un rezerves 836,874 1,295 156,460 84,866 255,400 1,334,895 Ārpusbilances posteņi Iespējamās saistības 29,216 - 931 2,164 222 32,533 Finanšu saistības 100,302 8,640 4,120 7,334 502 120,898

b) Tirgus risks Tirgus risks ir iespēja ciest zaudējumus bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas dēļ, kas saistīta ar finanšu instrumentu tirgus cenas izmaiņām valūtas kursu, procentu likmju izmaiņu un citu faktoru ietekmē. Finanšu instrumentu pozīcijas riska novērtēšanu un lēmumu par limitiem pieņemšanu Koncernā veic Grupas investīciju komiteja (GIK). GIK lēmumus apstiprina Bankas valde. Tirgus riska pārvaldību veic tās Bankas biznesa vienības un Bankas meitas uzņēmumi, kuriem ir tiesības uzņemties tirgus risku atbilstoši noteiktajiem limitiem un attiecīgā portfeļa ieguldījumu ierobežojumiem. Tirgus riska mērīšanu un uzņemto pozīciju novērtēšanu, kā arī pārraudzību un ziņošanu veic Risku un atbilstības direkcija. Tirgus riska pārvaldīšanai Koncerns katram būtiskam portfeļu veidam nosaka investīciju noteikumus, kā arī individuālos limitus emitentiem un atsevišķiem finanšu instrumentiem, sasaistot maksimālos limita apjomus ar riska novērtēšanas rezultātiem. Lielu uzmanību Koncerns pievērš koncentrācijas riskam, nosakot riska svērto ekspozīciju limitus katrai valsts un sektora kombinācijai saskaņā ar iekšēji noteikto kārtību. Pozīcijas riska novērtēšanai Koncernā tiek izmantota jutīguma analīze un scenāriju analīze, kuras mērķis ir identificēt un kvantificēt dažādu nelabvēlīgu notikumu ietekmi uz Koncernu atbilstoši portfeļa ģeogrāfiskam, sektoru un kredītreitingu profilam. c) Procentu likmju risks Procentu likmju risks ir saistīts ar procentu likmju nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz Koncerna procentu ienākumiem un ekonomisko vērtību. Procentu likmju riska pārvaldība Koncernā tiek īstenota saskaņā ar Koncerna Procentu likmju riska pārvaldības politiku. Procentu likmju riska novērtēšanu un lēmumu pieņemšanu Koncernā veic Aktīvu un pasīvu pārvaldīšanas komiteja (ALCO). ALCO lēmumus apstiprina Bankas valde. ALCO nosaka pieņemamo procentu likmju riska līmeni un Koncerna iekšējo limitu sistēmu, uzrauga limitu ievērošanu un procentu likmju pozīciju pārvaldības instrumentu (līdzekļu) pielietošanu. Procentu likmju riska mērīšanu un pārvaldību veic Resursu pārvaldības daļa. Par procentu likmju riska novērtēšanu un ziņošanu Koncernā atbild Risku un atbilstības direkcija. Koncerns veic procentu likmju riska pārvaldību, izmantojot procentu likmju riska jūtīgo aktīvu un pasīvu termiņu atšķirību analīzi, ilguma analīzi un jutīguma analīzi, kā arī procentu likmju riska stresa testēšanu. Koncernā ir noteikti limiti procentu likmju riska ietekmei uz ekonomisko vērtību, uz neto procentu ienākumiem un uz vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezervi. Balstoties uz tirgus situācijas analīzi un Koncerna finansēšanas struktūru, ALCO nosaka procentu likmes klientu noguldījumiem.



Nākamā tabula atspoguļo procentu likmju vienlaicīgu paralēlu izmaiņu par 1.0% (bet ne zemāk par 0%) ietekmi uz Koncerna un Bankas peļņu pirms nodokļiem (12 mēnešu laikā) un pārdošanai pieejamo vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezervi pašu kapitālā:

Scenārijs: +1% Tūkst. latu 2013 2012 2013 2012

Koncerns Koncerns Banka Banka Peļņa / (zaudējumi) pirms nodokļiem 3,807 2,311 3,877 3,606 Vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas

rezerve (3,669) (5,711) (2,926) (3,263) Kopā ietekme uz pašu kapit ālu pirms

nodok ļiem 138 (3,400) 951 343 Apl ēstā neto ietekme uz pašu kapit ālu 117 (2,890) 808 292

Scenārijs: -1%, bet ne zemāk par 0%

Peļņa / (zaudējumi) pirms nodokļiem (2,093) (1,860) (2,480) (2,886) Vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas

rezerve 2,385

3,786

2,151 2,306 Kopā ietekme uz pašu kapit ālu pirms

nodok ļiem 292

1,926

(329) (580) Apl ēstā neto ietekme uz pašu kapit ālu 248 1,637 (280) (493)

Nākamā tabula atspoguļo procentu likmju vienlaicīgu paralēlu izmaiņu par 2.0% (bet ne zemāk par 0%) ietekmi pa valūtām uz Bankas peļņu pirms nodokļiem un pārdošanai pieejamo vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezervi pašu kapitālā:

Tūkst. latu Scenārijs: +2% 31/12/2013 31/12/2012

LVL EUR USD Citas

valūtas LVL EUR USD Citas

valūtas Peļņa / (zaudējumi) pirms nodokļiem 514 3,522 3,852 (152) 989 2,178 3,481 554 Vērtspapīru patiesās vērtības

pārvērtēšanas rezerve (1,661) (1,320) (2,696) (66) (1,554) (2,997) (1,829) - Kopā ietekme uz pašu kapit ālu

pirms nodok ļiem (1,147) 2,202 1,156 (218) (565) (819) 1,652 554 Apl ēstā neto ietekme uz pašu

kapit ālu (975) 1,872 983 (185) (480) (696) 1,404 471 Scenārijs: -2%, bet ne zemāk par 0%

Peļņa / (zaudējumi) pirms nodokļiem (175) (1,189) (1,162) 46 (570) (699) (1,508) (109) Vērtspapīru patiesās vērtības

pārvērtēšanas rezerve 592 510 1,501 16 509 1,343 755 - Kopā ietekme uz pašu kapit ālu

pirms nodok ļiem 417 (679) 339 62 (61) 644 (753) (109) Apl ēstā neto ietekme uz pašu

kapit ālu 354 (577) 288 53 (52) 547 (640) (93) d) Valūtas risks Valūtas risks ir saistīts ar ārvalstu valūtu aktīvu un saistību pozīciju atšķirībām, kas valūtas kursu izmaiņu rezultātā ietekmē Koncerna naudas plūsmu un finanšu rezultātu. Valūtas riska pārvaldīšana Koncernā tiek īstenota saskaņā ar Valūtas riska pārvaldības politiku. Valūtas riska novērtēšanu un lēmumu pieņemšanu Koncernā veic Finanšu tirgu un kontrahentu risku komiteja (FTKR). FTKR lēmumus apstiprina Bankas valde. FTKR nosaka pieņemamo valūtas riska līmeni un iekšējos limitus, kā arī uzrauga limitu ievērošanu. Valūtas riska pārvaldību ikdienā veic Resursu pārvaldības daļa, savukārt valūtas riska pārraudzību un ziņošanu – Risku un atbilstības direkcija. Koncernā ir noteikts atklātās valūtas pozīcijas limits katrā atsevišķā valūtā 10% apmērā no pašu kapitāla un kopējās atklātās valūtas pozīcijas limits – 20% apmērā no pašu kapitāla. Minētie limiti atbilst Latvijas tiesību aktu prasībām. Valūtas riska novērtēšanai Koncernā tiek izmantotas arī plaši pazīstamas metodes: riskam pakļauta vērtība (value at risk), paredzamais deficīts (expected shortfall) un scenāriju analīze. Ja valūtas kurss visām valūtām, kurās Koncernam un Bankai ir atklātās pozīcijas, negatīvi mainītos pēc zemāk norādītā scenārija, iespējamais kopējais aptuvenais samazinājums Koncerna un Bankas peļņā pirms nodokļu nomaksas būtu:

Koncerns Tūkst. latu

31/12/2013 31/12/2012

Scenārijs: USD CHF LTL Visas valūtas

kopā* USD CHF LTL Visas valūtas

kopā 2% negatīva izmaiņa 3 35 509 21 33 251 419 626 5% negatīva izmaiņa 7 88 1,273 52 83 629 1,047 1,565



Banka

Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012

Scenārijs: USD CHF LTL Visas valūtas

kopā* USD CHF LTL Visas valūtas

kopā 2% negatīva izmaiņa 21 - 1 18 2 6 18 147 5% negatīva izmaiņa 52 1 2 45 5 14 46 365

* Izņemot negatīvas izmaiņas EUR valūtā, jo 2014. gada 1. janvārī Latvija ieviesa eiro un eiro kļuva par Bankas funkcionālo valūtu un par Koncerna finanšu pārskatu valūtu. 2013. un 2012. gadā Banka izpildīja noteiktos valūtas pozīcijas limitus. Nākamās tabulas atspoguļo Koncerna un Bankas 2013. un 2012. gada 31. decembra aktīvus, saistības, kapitālu un rezerves, kā arī ārpusbilances posteņus pa valūtām:

Koncerns 31/12/2013, t ūkst. latu LVL USD EUR CHF LTL RUB Citi Kopā

Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 177,253 3,017 37,936 27,495 5,860 305 2,187 254,053

Prasības pret kredītiestādēm 876 146,588 27,693 456 94 5,948 8,931 190,586 Tirdzniecības nolūkā turēti vērtspapīri 1,139 3,763 11,147 3,098 - 400 - 19,547

Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā - 20,361 17,944 5,328 - - 177 43,810

Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 51,705 107,781 78,240 350 36,802 - 7,465 282,343 Kredīti 78,716 44,476 574,737 1,910 41,274 359 634 742,106 Līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri 114,584 5,532 48,668 - 2,997 - - 171,781

Atvasinātie līgumi 2,540 - 25 2 - - - 2,567 Pārējie aktīvi 57,543 6,052 7,223 315 5,501 71 2,694 79,399 Kopā akt īvi 484,356 337,570 803,613 38,954 92,528 7,083 22,088 1,786,192 Saistības Patiesajā vērtībā novērtētas finanšu saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 5,198 1,349 5,138 - - - - 11,685

Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 388,649 486,670 634,052 11,688 65,053 28,012 40,668 1,654,792

Atvasinātie līgumi 2,714 - - 141 - - - 2,855 Pārējās saistības 8,522 2,184 1,930 1,161 2,022 81 144 16,044 Kopā saist ības 405,083 490,203 641,120 12,990 67,075 28,093 40,812 1,685,376 Kapitāls un rezerves 100,816 - - - - - - 100,816 Kopā saist ības, kapit āls un rezerves 505,899 490,203 641,120 12,990 67,075 28,093 40,812 1,786,192

Neto garā/(īsā) bilances pozīcija (21,543) (152,633) 162,493 25,964 25,453 (21,010) (18,724) - No valūtas maiņas darījumiem izrietošas ārpusbilances prasības

Spot darījumi - (1,947) 2,140 - - (313) 100 (20)Nākotnes valūtas maiņas darījumi - 15,078 (15,825) - - - - (747)Valūtas mijmaiņas darījumi - 139,637 (155,547) (24,195) - 21,471 19,098 464 Neto garā/(īsā) ārvalstu valūtas pozīcija - 152,768 (169,232) (24,195) - 21,158 19,198 (303)

Neto garā/ (īsā) pozīcija 2013. gada 31. decembrī (21,543) 135 (6,739) 1,769 25,453 148 474 (303)

2013. gada 31. decembrī piemērotās valūtas maiņas likmes (LVL par 1 vienu ārvalstu valūtas vienību) - 0.515 0.702804 0.573 0.204 0.0156 - -

2013. un 2012. gada 31. decembrī LVL un LTL valūtu maiņas likmes bija fiksētas pret EUR. 2014. gada 1. janvārī Latvijas Republikā kā nacionālā valūta tika ieviests eiro. 2014. gada 1. janvārī Koncerna un Bankas atlikumi, kas uzrādīti latos, tika konvertēti uz eiro, piemērojot oficiālo maiņas likmi 0.702804 LVL/EUR. Koncerna finanšu pārskatu valūta tika mainīta uz EUR.



Koncerns 31/12/2012, t ūkst. latu LVL USD EUR CHF LTL RUB Citi Kopā

Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām

bankām 75,423 3,491 93,626 6,172 8,142 684 3,422 190,960 Prasības pret kredītiestādēm 1,341 95,777 17,450 3,634 187 5,142 5,682 129,213 Tirdzniecības nolūkā turētie

vērtspapīri 611 863 7,579 1,272 - 71 - 10,396 Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu

aktīvi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā - 18,156 11,057 6,295 - - - 35,508

Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 55,410 81,053 95,556 2,745 34,146 - 101 269,011 Kredīti 74,056 62,778 538,142 2,500 36,073 455 2,439 716,443 Līdz termiņa beigām turētie

vērtspapīri 127,530 5,349 30,142 - 2,972 - - 165,993 Atvasinātie līgumi 984 - - 4 - - - 988 Pārējie aktīvi 63,830 6,292 7,492 292 4,827 34 145 82,912 Kopā akt īvi 399,185 273,759 801,044 22,914 86,347 6,386 11,789 1,601,424 Saistības Patiesajā vērtībā novērtētas finanšu

saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 3,338 3,467 3,563 - - - - 10,368

Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 378,572 431,823 537,920 11,394 63,393 21,279 34,596 1,478,977

Atvasinātie līgumi 2,719 - - - 3 - - 2,722 Pārējās saistības 7,005 1,909 2,362 513 2,011 355 342 14,497 Kopā saist ības 391,634 437,199 543,845 11,907 65,407 21,634 34,938 1,506,564 Kapitāls un rezerves 94,860 - - - - - - 94,860 Kopā saist ības, kapit āls un

rezerves 486,494 437,199 543,845 11,907 65,407 21,634 34,938 1,601,424 Neto garā/(īsā) bilances pozīcija (87,309) (163,440) 257,199 11,007 20,940 (15,248) (23,149) - No valūtas maiņas darījumiem

izrietošas ārpusbilances prasības

Spot darījumi 994 (4,965) 4,919 212 (4) (608) (544) 4 Nākotnes valūtas maiņas darījumi 524 (1,232) 703 - - - 24 19 Valūtas mijmaiņas darījumi 18,833 171,288 (233,172) 1,354 - 16,045 23,921 (1,731) Neto garā/(īsā) ārvalstu valūtas

pozīcija 20,351 165,091 (227,550) 1,566 (4) 15,437 23,401 (1,708)Neto garā/ (īsā) pozīcija

2012. gada 31. decembrī (66,958) 1,651 29,649 12,573 20,936 189 252 (1,708) 2012. gada 31. decembrī piemērotās

valūtas maiņas likmes (LVL par 1 vienu ārvalstu valūtas vienību) - 0.531 0.702804 0.582 0.204 0.0174 - -



Banka 31/12/2013, t ūkst. latu LVL USD EUR CHF LTL RUB Citi Kopā


bankām 177,253 2,535 37,174 166 138 305 2,073 219,644 Prasības pret kredītiestādēm 1 123,987 17,480 126 41 5,770 6,669 154,074 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 51,705 99,158 74,953 - - - 7,466 233,282 Kredīti 117,943 42,055 487,658 1,910 - 359 108 650,033 Līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri 114,585 - 43,168 - - - - 157,753 Atvasinātie līgumi 2,551 - 25 - - - - 2,576 Pārējie aktīvi 34,015 6,003 6,091 9,703 29,007 42 2,640 87,501 Kopā akt īvi 498,053 273,738 666,549 11,905 29,186 6,476 18,956 1,504,863 Saistības Finanšu saistības amortizētajā

iegādes vērtībā 390,600 369,451 562,746 6,503 480 25,626 36,293 1,391,699 Atvasinātie līgumi 3,232 - - - - - - 3,232 Pārējās saistības 7,359 954 516 3 3 79 98 9,012 Kopā saist ības 401,191 370,405 563,262 6,506 483 25,705 36,391 1,403,943 Kapitāls un rezerves 100,920 - - - - - - 100,920 Kopā saist ības, kapit āls un rezerves 502,111 370,405 563,262 6,506 483 25,705 36,391 1,504,863 Neto garā/(īsā) bilances pozīcija (4,058) (96,667) 103,287 5,399 28,703 (19,229) (17,435) - No valūtas maiņas darījumiem

izrietošas ārpusbilances prasības Spot darījumi - (1,561) 1,729 - - (305) 122 (15) Nākotnes valūtas maiņas darījumi - 15,180 (15,927) - - - - (747) Valūtas mijmaiņas darījumi - 82,010 (85,138) (5,388) (28,662) 19,604 17,663 89 Neto garā/(īsā) ārvalstu valūtas

pozīcija - 95,629 (99,336) (5,388) (28,662) 19,299 17,785 (673) Neto garā/ (īsā) pozīcija 2013. gada

31. decembrī (4,058) (1,038) 3,951 11 41 70 350 (673) 2013. gada 31. decembrī piemērotās




Banka 31/12/2012, t ūkst. latu LVL USD EUR CHF LTL RUB Citi Kopā


bankām 75,396 2,914 92,486 205 149 586 2,972 174,708 Prasības pret kredītiestādēm 79 60,148 9,504 2,935 1,231 4,775 2,398 81,070 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 55,411 65,187 81,609 - - - 101 202,308 Kredīti 112,163 61,046 450,176 2,500 - 455 2,464 628,804 Līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri 127,531 - 28,217 - - - - 155,748 Atvasinātie līgumi 1,034 - - - - - - 1,034 Pārējie aktīvi 78,706 6,232 6,230 1 2 6 46 91,223 Kopā akt īvi 450,320 195,527 668,222 5,641 1,382 5,822 7,981 1,334,895 Saistības Finanšu saistības amortizētajā

iegādes vērtībā 381,506 322,427 470,222 7,210 109 19,568 31,061 1,232,103 Atvasinātie līgumi 2,766 - - - - - - 2,766 Pārējās saistības 4,914 1,319 1,329 3 3 328 120 8,016 Kopā saist ības 389,186 323,746 471,551 7,213 112 19,896 31,181 1,242,885 Kapitāls un rezerves 92,010 - - - - - - 92,010 Kopā saist ības, kapit āls un rezerves 481,196 323,746 471,551 7,213 112 19,896 31,181 1,334,895 Neto garā/(īsā) bilances pozīcija (30,876) (128,219) 196,671 (1,572) 1,270 (14,074) (23,200) - No valūtas maiņas darījumiem

izrietošas ārpusbilances prasības Spot darījumi 994 (4,785) 4,730 212 - (637) (513) 1 Nākotnes valūtas maiņas darījumi 2,632 (1,233) (1,405) - - - 24 18 Valūtas mijmaiņas darījumi 18,833 134,133 (194,001) 1,354 (347) 14,745 23,556 (1,727) Neto garā/(īsā) ārvalstu valūtas

pozīcija 22,459 128,115 (190,676) 1,566 (347) 14,108 23,067 (1,708) Neto garā/ (īsā) pozīcija 2012. gada

31. decembrī (8,417) (104) 5,995 (6) 923 34 (133) (1,708) 2012. gada 31. decembrī piemērotās


e) Likviditātes risks Likviditātes risks ir iespēja, ka netiek nodrošināta Koncerna kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana. Likviditātes riska pārvaldības mērķis ir nodrošināt pietiekamu likvīdo aktīvu apjomu iespējamo saistību segšanai. Likviditātes riska pārvaldība Koncernā tiek īstenota saskaņā ar Koncerna Likviditātes riska pārvaldības politiku. Par likviditātes riska novērtēšanu un lēmumu pieņemšanu Koncernā ir atbildīga Aktīvu un pasīvu pārvaldīšanas komiteja (ALCO). ALCO lēmumus apstiprina Bankas valde. ALCO nosaka pieņemamo likviditātes riska līmeni, iekšējo limitu sistēmu un likviditātes vadībā izmantojamos instrumentus, kā arī uzrauga limitu ievērošanu. Ikdienas likviditātes vadību un kontroli nodrošina Resursu pārvaldības daļa. Likviditātes riska pārraudzību un ziņošanu veic Risku un atbilstības direkcija, kura ir atbildīga arī par likviditātes riska pārvaldības procesa koordinēšanu Koncernā. Banka novērtē likviditātes risku, izmantojot scenāriju analīzi. Šim mērķim tiek izstrādāti dažādi scenāriji Bankas darbībai atšķirīgajos apstākļos: maiga krīze (bāzes scenārijs), bankas krīze, vispārīgā tirgus krīze un kombinētais scenārijs. Banka izvērtē savu likviditātes pozīciju katram scenārijam dažādiem termiņiem (no 1 nedēļas līdz 3 mēnešiem). Bankā ir ieviesta likviditātes riska un agrīnas brīdināšanas rādītāju limitu sistēma. Banka aprēķina arī izmaksas, kuras tai varētu rasties likviditātes krīzes apstākļos. Papildus scenāriju analīzei Banka gatavo arī naudas plūsmas prognozi tuvākajam gadam, kurā iekļauj pieņēmumus par līdzekļu ticamāko kustību. Aktīvu un pasīvu vispārīgas sabalansētības izvērtēšanai Banka regulāri sagatavo un analīzē likviditātes termiņstruktūru. 2013. gada un 2012. gadā Banka ir ievērojusi likviditātes rādītāja prasības un obligāto rezervju prasības Latvijas Bankā.



Nākamajā tabulā atspoguļoti Bankas likviditātes rādītāji, kas aprēķināti saskaņā ar FKTK prasībām:

Gads Augstākais Zemākais Vidēji Gada beigās

2013 58% 53% 56% 56% 2012 70% 52% 61% 56%

Likviditātes rādītāju aprēķina likvīdos aktīvu dalot ar visām saistībām, kuru līgumā noteiktais dzēšanas termiņš ir līdz 30 dienām. Par likvīdiem aktīviem šī aprēķina mērķiem tiek uzskatīti nauda kasē, prasības pret Latvijas Banku un maksātspējīgām kredītiestādēm uz pieprasījumu un līdz 30 dienām, un atlikumi, kuru izņemšanai pirms termiņa netiek piemēroti nozīmīgi līgumsodi, un ieguldījumi vērtspapīros, kurus var pārdot īsā laikā vai ieķīlāt, lai iegūtu aizdevumu.

Koncerna aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu sadalījums pēc to atlikušā atmaksas un dzēšanas termiņa 2013. gada 31. decembrī.

Koncerns 31/12/2013, tūkst. latu

Līdz 1 mēnesim

1-3 mēneši

3-6 mēneši

6-12 mēneši

1-5 gadi

Vairāk kā 5 gadi un

beztermiņa Kopā Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 254,053 - - - - - 254,053 Prasības pret kredītiestādēm 174,949 14,548 - - 1,089 - 190,586 Tirdzniecības nolūkā turētie vērtspapīri - 737 919 2,115 12,747 3,029 19,547 Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 1,276 3,727 3,930 2,278 25,198 7,401 43,810 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 5,431 10,255 31,354 36,945 180,008 18,350 282,343 Kredīti 7,514 22,863 57,833 74,605 418,252 161,039 742,106 Līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri - 631 23,479 29,891 116,682 1,098 171,781 Atvasinātie līgumi 2,479 32 5 21 30 - 2,567 Pārējie aktīvi 17,042 75 177 387 127 61,591 79,399 Kopā akt īvi 462,744 52,868 117,697 146,242 754,133 252,508 1,786,192 Saistības Patiesajā vērtībā novērtētas finanšu saistības ar

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 60 36 381 243 9,361 1,604 11,685 Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 1,297,763 66,905 67,708 122,580 98,591 1,245 1,654,792 Atvasinātie līgumi 1,564 840 404 47 - - 2,855 Pārējās saistības 15,060 156 52 14 762 - 16,044 Kopā saist ības 1,314,447 67,937 68,545 122,884 108,714 2,849 1,685,376 Kapitāls un rezerves - - - - - 100,816 100,816 Kopā saist ības, kapit āls un rezerves 1,314,447 67,937 68,545 122,884 108,714 103,665 1,786,192 Neto bilances pozīcija – garā/ (īsā) (851,703) (15,069) 49,152 23,358 645,419 148,843 - Ārpusbilances posteņi Iespējamās saistības 71,622 - - - - - 71,622 Finanšu saistības 131,239 - - - - - 131,239

No līgumiem izrietošās nediskontētās naudas plūsmas, kas attiecas uz Koncerna finanšu saistībām 2013. gada 31. decembrī.

Tūkst. latu

Līdz 1 mēnesim

1-3 mēneši

3-6 mēneši

6-12 mēneši

1-5 gadi

Ilgāk par 5 gadiem

Kopā no līguma

izrietošās naudas plūsmas

Patiesajā vērtībā novērtētas finanšu saistības ar

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 60 36 381 243 9,643 1,672 12,035 Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 1,297,982 69,280 69,140 124,881 112,445 1,087 1,674,815 Ārpusbilances posteņi Iespējamās saistības 71,622 - - - - - 71,622 Finanšu saistības 131,239 - - - - - 131,239



Koncerna aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu sadalījums pēc to atlikušā atmaksas un dzēšanas termiņa 2012. gada 31. decembrī.

Koncerns 31/12/2012, tūkst. latu

Līdz 1 mēnesim

1-3 mēneši

3-6 mēneši

6-12 mēneši

1-5 gadi


beztermiņa Kopā Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 190,960 - - - - - 190,960 Prasības pret kredītiestādēm 117,521 9,685 - 279 817 911 129,213 Tirdzniecības nolūkā turētie vērtspapīri - 366 71 854 6,929 2,176 10,396 Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar

atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā - 1,775 5,055 2,762 19,502 6,414 35,508

Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 9,178 21,583 17,352 23,374 153,220 44,304 269,011 Kredīti 8,554 18,561 29,233 69,808 407,403 182,884 716,443 Līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri - 52,748 - 5,691 69,883 37,671 165,993 Atvasinātie līgumi 882 97 9 - - - 988 Pārējie aktīvi 19,315 90 773 1,201 1,784 59,749 82,912 Kopā akt īvi 346,410 104,905 52,493 103,969 659,538 334,109 1,601,424 Saistības Patiesajā vērtībā novērtētas finanšu saistības

ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 65 49 210 992 7,860 1,192 10,368

Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 1,059,400 100,959 89,683 137,501 83,390 8,044 1,478,977 Atvasinātie līgumi 1,403 1,319 - - - - 2,722 Pārējās saistības 12,405 521 44 164 - 1,363 14,497 Kopā saist ības 1,073,273 102,848 89,937 138,657 91,250 10,599 1,506,564 Kapitāls un rezerves - - - - - 94,860 94,860 Kopā saist ības, kapit āls un rezerves 1,073,273 102,848 89,937 138,657 91,250 105,459 1,601,424 Neto bilances pozīcija – garā/ (īsā) (726,863) 2,057 (37,444) (34,688) 568,288 228,650 - Ārpusbilances posteņi Iespējamās saistības 35,625 - - - - - 35,625 Finanšu saistības 115,983 - - - - - 115,983

No līgumiem izrietošās nediskontētās naudas plūsmas, kas attiecas uz Koncerna finanšu saistībām 2012. gada 31. decembrī.

Tūkst. latu

Līdz 1 mēnesim

1-3 mēneši

3-6 mēneši

6-12 mēneši

1-5 gadi

Ilgāk par 5 gadiem

Kopā no līguma


Patiesajā vērtībā novērtētas finanšu saistības

ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 65 49 210 993 8,053 1,251 10,621

Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 1,059,831 103,370 90,553 142,405 96,367 8,133 1,500,659 Ārpusbilances posteņi Iespējamās saistības 35,625 - - - - - 35,625 Finanšu saistības 115,983 - - - - - 115,983



Bankas aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu sadalījums pēc to atlikušā atmaksas un dzēšanas termiņa 2013. gada 31. decembrī.

Banka 31/12/2013, tūkst. latu

Līdz 1 mēnesim

1-3 mēneši

3-6 mēneši

6-12 mēneši

1-5 gadi


beztermiņa Kopā Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 219,644 - - - - - 219,644 Prasības pret kredītiestādēm 148,639 2,880 2,555 - - - 154,074 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 5,431 8,272 28,128 36,791 136,322 18,338 233,282 Kredīti 6,873 77,969 53,281 66,419 336,689 108,802 650,033 Līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri - - 22,956 28,852 105,945 - 157,753 Atvasinātie līgumi 2,490 30 5 21 30 - 2,576 Pārējie aktīvi 15,624 - - - - 71,877 87,501 Kopā akt īvi 398,701 89,151 106,925 132,083 578,986 199,017 1,504,863 Saistības Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 1,083,409 57,912 56,353 101,807 91,133 1,085 1,391,699 Atvasinātie līgumi 2,082 699 404 47 - - 3,232 Pārējās saistības 9,012 - - - - - 9,012 Kopā saist ības 1,094,503 58,611 56,757 101,854 91,133 1,085 1,403,943 Kapitāls un rezerves - - - - - 100,920 100,920 Kopā sais tības, kapit āls un rezerves 1,094,503 58,611 56,757 101,854 91,133 102,005 1,504,863 Neto bilances pozīcija – garā/ (īsā) (695,802) 30,540 50,168 30,229 487,853 97,012 - Ārpusbilances posteņi Iespējamās saistības 67,867 - - - - - 67,867 Finanšu saistības 135,333 - - - - - 135,333

Bankas no līgumiem izrietošās nediskontētās naudas plūsmas, kas attiecas uz finanšu saistībām 2013. gada 31. decembrī

Tūkst. latu

Līdz 1 mēnesim

1-3 mēneši

3-6 mēneši

6-12 mēneši

1-5 gadi

Ilgāk par 5 gadiem

Kopā no līguma


Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 1,083,518 59,630 56,789 104,686 102,722 1,087 1 408,432 Ārpusbilances posteņi Iespējamās saistības 67,867 - - - - - 67,867 Finanšu saistības 135,333 - - - - - 135,333



Bankas aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu sadalījums pēc to atlikušā atmaksas un dzēšanas termiņa 2012. gada 31. decembrī.

Banka 31/12/2012, tūkst. latu

Līdz 1 mēnesim

1-3 mēneši

3-6 mēneši

6-12 mēneši

1-5 gadi


beztermiņa Kopā Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 174,708 - - - - - 174,708 Prasības pret kredītiestādēm 78,821 2,249 - - - - 81,070 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 7,789 17,413 15,381 16,463 118,270 26,992 202,308 Kredīti 8,659 51,692 31,312 62,187 341,256 133,698 628,804 Līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri - 52,196 - 4,978 60,902 37,672 155,748 Atvasinātie līgumi 921 100 13 - - - 1,034 Pārējie aktīvi 18,202 - - - - 73,021 91,223 Kopā akt īvi 289,100 123,650 46,706 83,628 520,428 271,383 1,334,895 Saistības Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 855,855 96,949 79,414 119,644 79,463 778 1,232,103 Atvasinātie līgumi 1,449 1,317 - - - - 2,766 Pārējās saistības 8,016 - - - - - 8,016 Kopā saist ības 865,320 98,266 79,414 119,644 79,463 778 1,242,885 Kapitāls un rezerves - - - - - 92,010 92,010 Kopā saist ības, kapit āls un rezerves 865,320 98,266 79,414 119,644 79,463 92,788 1,334,895 Neto bilances pozīcija – garā/ (īsā) (576,220) 25,384 (32,708) (36,016) 440,965 178,595 - Ārpusbilances posteņi Iespējamās saistības 32,533 - - - - - 32,533 Finanšu saistības 120,898 - - - - - 120,898

Bankas no līgumiem izrietošās nediskontētās naudas plūsmas, kas attiecas uz finanšu saistībām 2012. gada 31. decembrī

Tūkst. latu

Līdz 1 mēnesim

1-3 mēneši

3-6 mēneši

6-12 mēneši

1-5 gadi

Ilgāk par 5 gadiem

Kopā no līguma


Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 856,128 99,249 80,154 124,205 90,925 856 1,251,517 Ārpusbilances posteņi Iespējamās saistības 32,533 - - - - - 32,533 Finanšu saistības 120,898 - - - - - 120,898



Koncerna atvasinātās finanšu saistības ar neto savstarpējiem norēķiniem un no līgumiem izrietošās nediskontētās naudas plūsmas, kas rodas no Koncerna atvasinātajiem finanšu instrumentiem ar bruto savstarpējiem norēķiniem.

Koncerns, 31/12/2013 Tūkst. latu Līdz 1

mēnesim 1-3

mēneši 3-6

mēneši 6-12

mēneši 1-5 gadi

Ilgāk par 5 gadiem Kopā

Atvasin ātie l īgumi ar neto savstarp ējiem nor ēķiniem Ārvalstu valūtas maiņas līgumi 804 (57) (404) - - - 343

Atvasin ātie l īgumi ar bruto

savstarp ējiem nor ēķiniem Ārvalstu valūtas maiņas līgumi:

izejošā naudas plūsma (16,451) (44,460) (2,086) (8,441) (2,288) - (73,726) ienākošā naudas plūsma 16,563 43,679 2,119 8,415 2,319 - 73,095

Koncerns, 31/12/2012 Tūkst. latu Līdz 1

mēnesim 1-3

mēneši 3-6

mēneši 6-12

mēneši 1-5 gadi


Atvasin ātie l īgumi ar neto savstarp ējiem nor ēķiniem Ārvalstu valūtas maiņas līgumi (510) (1,199) - - - - (1,709)



izejošā naudas plūsma (2,551) (8,920) (2,176) - - - (13,647) ienākošā naudas plūsma 2,540 8,898 2,194 - - - 13,632

Banka, 31/12/2013 Tūkst. latu Līdz 1

mēnesim 1-3

mēneši 3-6

mēneši 6-12

mēneši 1-5 gadi


Atvasi nātie l īgumi ar neto savstarp ējiem nor ēķiniem Ārvalstu valūtas maiņas līgumi 383 (57) (404) - - - (78)



izejošā naudas plūsma (23,977) (33,059) (2,086) (8,441) (2,288) - (69,851) ienākošā naudas plūsma 24,002 32,419 2,119 8,415 2,318 - 69,273

Banka, 31/12/2012 Tūkst. latu Līdz 1

mēnesim 1-3

mēneši 3-6

mēneši 6-12

mēneši 1-5 gadi


Atvasin ātie l īgumi ar net o savstarp ējiem nor ēķiniem Ārvalstu valūtas maiņas līgumi (494) (1,195) - - - - (1,689)



izejošā naudas plūsma (8,143) (8,877) (2,176) - - - (19,196) ienākošā naudas plūsma 8,111 8,858 2,194 - - - 19,163



FINANŠU AKT ĪVU UN FINANŠU SAIST ĪBU PATIESĀ VĒRTĪBA Patiesā vērtība ir cena, kuru saņemtu par aktīva pārdošanu vai samaksātu par saistību nodošanu parastā darījumā, kas novērtēšanas datumā tiktu noslēgts tirgus dalībnieku starpā pamata tirgū vai, ja tāda nav, visizdevīgākajā tirgū, kuram Koncernam ir pieeja šajā datumā. Saistību patiesā vērtība atspoguļo saistību neizpildes risku. Nelikvīdiem finanšu aktīviem un saistībām, ieskaitot kredītus, nav aktīva tirgus. Līdz ar to patiesā vērtība tiek aplēsta, izmantojot atbilstošas vērtēšanas metodes. Lai noteiktu to bilances aktīvu un saistību patieso vērtību, kas nav atspoguļotas patiesajā vērtībā, izmantotas šādas vērtēšanas metodes: Kase un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām Kases un prasību pret centrālajām bankām patiesā vērtība atbilst to bilances vērtībai, jo attiecīgās summas var tikt saņemtas bez iepriekšēja brīdinājuma. Prasības pret kredītiestādēm / saistības pret kredītiestādēm un centrālajām bankām Prasību uz pieprasījumu patiesā vērtība atbilst to bilances vērtībai, jo attiecīgās summas var tikt saņemtas bez iepriekšēja brīdinājuma. Diennakts noguldījumu patiesā vērtība atbilst to bilances vērtībai. Pārējo prasību pret kredītiestādēm patiesā vērtība tiek aprēķināta, diskontējot paredzamo naudas plūsmu, izmantojot pašreizējās tirgus likmes. Īso atmaksas termiņu un zemo procentu likmju dēļ bilances vērtība gandrīz atbilst patiesajai vērtībai. Kredīti Kredītu patiesā vērtība tiek aprēķināta, diskontējot paredzamās naudas plūsmas. Diskonta likmes aprēķinātas, kā summa no naudas tirgus likmes gada beigās un kredītu likmju maržām, kas koriģētas atbilstoši esošajiem tirgus nosacījumiem. Ja visas pieņemtās diskonta likmes mainītos par 10%, kredītportfeļa patiesā vērtība mainītos par 7.4 miljoniem latu (2012: 7.3 milj. latu). Līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri Līdz termiņa beigām turēto vērtspapīru patiesā vērtība tiek noteikta, izmantojot nekoriģētas kotētās cenas aktīvajos tirgos, ja tādas pieejamas. Pārējos gadījumos tiek izmantotas tirgus dalībnieku noteiktās cenas, vai arī vērtspapīru vērtība tiek noteikta, piemērojot vērtēšanas modeļus, kuros tiek izmantoti novērojami tirgus dati, vai arī modeļi, kuros šādi novērojami tirgus dati netiek izmantoti. Viens no nenovērojamiem tirgus datiem ir atsevišķu pašvaldību CDS rādītājs. Ja CDS rādītājs mainītos par +20 procentpunktiem, patiesā vērtība mainītos par (212) tūkstošiem latu. Pārdošanai pieejamie vērtspapīri Atsevišķu pārdošanai pieejamu vērtspapīru patiesā vērtība tiek aprēķināta, izmantojot vērtēšanas metodes, kas balstās uz tirgū nenovērojamiem datiem. Šo pārdošanai pieejamo vērtspapīru patiesā vērtība tiek aplēsta, balstoties uz specifisku nekustamo īpašumu cenām. Ja līdzīgu nekustamo īpašumu tirgus cenas mainītos par +/-10%, šo pārdošanai pieejamo vērtspapīru patiesā vērtība mainītos par +/-136 tūkstošiem latu. Noguldījumi Uz pieprasījumu atmaksājamo noguldījumu patiesā vērtība atbilst to bilances vērtībai. Pārējo noguldījumu patiesā vērtība tiek aprēķināta, diskontējot paredzamās naudas plūsmas, izmantojot vidējās tirgus procentu likmes gada beigās. Ja visas pieņemtās diskonta likmes mainītos par 10%, noguldījumu portfeļa patiesā vērtība mainītos par 0.05 miljoniem latu (2012: 0.04 milj. latu). Pakārtotās saistības Pakārtoto saistību patiesā vērtība aptuveni atbilst to bilances vērtībai. Patiesajā vērtībā novērtētas finanšu saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Tirgum piesaistīto ieguldījumu līgumsaistību patiesā vērtība ir to nominālvērtība, kas ir vienāda ar tirgum piesaistīto apdrošināšanas plāna aktīvu patieso vērtību. Pārējo patiesajā vērtībā novērtēto finanšu saistību ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā patieso vērtību aprēķina, diskontējot paredzamās nākotnes naudas plūsmas ar pašreizējām efektīvajām finansējuma likmēm. Ja pieņemtās diskonta likmes mainītos par 10%, portfeļa patiesā vērtība mainītos attiecīgi par +0.04 miljoniem latu un (0.02) miljoniem latu.



Patiesās vērtības hierarhija Tirgus cenas (1. līmenis) Finanšu instrumenti tiek novērtēti, izmantojot nekoriģētas aktīvos tirgos pastāvošas cenas. Vērtēšanas paņēmiens – novērojami tirgus ievades dati (2. līmenis) Finanšu instrumenti tiek vērtēti, izmantojot paņēmienus, kuru pamatā ir novērojami tirgus dati. Atsevišķos gadījumus tiek izmantoti neatkarīgu trešo pušu sagatavoti vērtēšanas ziņojumi. Vērtēšanas paņēmiens – citi novērojami ievades dati (3. līmenis) Finanšu instrumenti tiek vērtēti, izmantojot paņēmienus, kuros būtiski ievades dati nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem.

Nākamā tabula atspoguļo Koncerna finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību 2013. gada 31. decembrī.

Uzskaites vērt ība Patiesā

vērt ība kop ā

Patiesās vērt ības hierarhija (ja piem ērojams)

Kotētās tirgus cenas

Vērtēšanas paņēmiens: novērojami

tirgus ievades dati

Vērtēšanas paņēmiens: nenovēro-jami tirgus

ievades dati

Kase un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām

254,053 254,053 - - - Prasības pret kredītiestādēm 190,586 190,586 - - - Tirdzniecības nolūkā turētie

vērtspapīri 19,547 19,547 19,547 - - Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu

aktīvi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 43,810 43,810 43,810 - -

Atvasinātie līgumi 2,567 2,567 - 2,567 - Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 282,343 282,343 280,959 - 1,384 Kredīti 742,106 734,133 - - 734,133 Līdz termiņa beigām turētie

vērtspapīri

171,781 175,507 153,092 - 22,415

Finanšu akt īvi kop ā 1,706,793 1,702,546 497,408 2,567 757,932

Atvasinātie līgumi 2,855 2,855 - 2,855 - Patiesajā vērtībā novērtētas finanšu

saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

11,685 11,685 6,091 - 5,594

Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā: Saistības pret kredītiestādēm un

centrālajām bankām 18,100 18,100 - - - Noguldījumi 1,579,139 1,580,410 - - 1,580,410 Pakārtotās saistības 51,709 51,709 - - 51,709 Citas finanšu saistības 5,844 5,666 - - 5,666

Finanšu saist ības kop ā 1,669,332 1,670,425 6,091 2,855 1,643,379



Nākamā tabula atspoguļo Koncerna finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību 2012. gada 31. decembrī.


vērt ība kop ā




tirgus ievades dati


ievades dati


190,960 190,960 - - - Prasības pret kredītiestādēm 129,213 129,213 - - - Tirdzniecības nolūkā turētie

vērtspapīri 10,396 10,396 10,396 - - Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu

aktīvi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 35,508 35,508 35,508 - -

Atvasinātie līgumi 988 988 - 988 - Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 269,011 269,011 267,546 101 1,364 Kredīti 716,443 704,609 - - - Līdz termiņa beigām turētie

vērtspapīri

165,993 166,367 - - -


Atvasinātie līgumi 2,722 2,722 - 2,722 - Patiesajā vērtībā novērtētas finanšu

saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

10,368 10,368 6,957 - 3,411


centrālajām bankām 25,477 25,477 - - - Noguldījumi 1,395,697 1,394,657 - - - Pakārtotās saistības 52,014 52,014 - - - Citas finanšu saistības 5,789 5,677 - - -

Finanšu saist ības kop ā 1,492,067 1,490,915 6,957 2,722 3,411

Nākamā tabula atspoguļo Bankas finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību 2013. gada 31. decembrī.


vērt ība kop ā




tirgus ievades dati


ievades dati


219,644 219,644 - - - Prasības pret kredītiestādēm 154,074 154,074 - - - Atvasinātie līgumi 2,576 2,576 - 2,576 - Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 233,282 233,282 231,898 - 1,384 Kredīti 650,033 638,444 - - 638,444 Līdz termiņa beigām turētie

vērtspapīri

157,753 161,190 138,775 - 22,415


Atvasinātie līgumi 3,232 3,232 - 3,232 -


centrālajām bankām 38,855 38,855 - - - Noguldījumi 1,301,135 1,302,154 - - 1,302,154 Pakārtotās saistības 51,709 51,709 - - 51,709

Finanšu saist ības kop ā 1,394,931 1,395,950 - 3,232 1,353,863



Nākamā tabula atspoguļo Bankas finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību 2012. gada 31. decembrī.


vērt ība kop ā




tirgus ievades dati


ievades dati


174,708 174,708 - - - Prasības pret kredītiestādēm 81,070 81,070 - - - Atvasinātie līgumi 1,034 1,034 - 1,034 - Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 202,308 202,308 200,843 101 1,364 Kredīti 628,804 618,975 - - - Līdz termiņa beigām turētie

vērtspapīri

155,748 160,929 - - -


Atvasinātie līgumi 2,766 2,766 - 2,766 -


centrālajām bankām 47,361 47,361 - - - Noguldījumi 1,132,728 1,131,617 - - - Pakārtotās saistības 52,014 52,014 - - -

Finanšu saist ības kop ā 1,234,869 1,233,758 - 2,766 - 2013. gadā Banka un Koncerns iegādājās pašu kapitāla akcijas ar patieso vērtību 20 tūkstoši latu, kas klasificētas kā pārdošanai pieejamas un to patiesā vērtība tika noteikta, izmantojot tirgū nenovērojamus datus. 2013. gada laikā nav notikušas citas izmaiņas pārdošanai pieejamos vērtspapīros, kuru patieso vērtību nosaka, izmantojot tirgū nenovērojamus datus. Patiesā vērtība tika klasificēta kā 3. līmeņa patiesā vērtība, jo akcijas nebija kotētas biržā un tirgū nebija līdzīgu darījumu. Šim ieguldījumam apvienoto ienākumu pārskatā un peļņas vai zaudējumu aprēķinā 2013. gadā netika atzīta peļņa vai zaudējumi. f) Operacionālais risks Operacionālais risks ir iespēja ciest zaudējumus saistošo ārējo un iekšējo tiesību aktu prasībām neatbilstošu vai nepilnīgu iekšējo procesu norises, darbinieku un sistēmu darbības, iekšējo procesu nepilnību, kā arī trešo personu darbības vai citu ārējo apstākļu ietekmes dēļ, ietverot juridisko risku (soda naudu, ārējo iestāžu piemērotu sankciju, tiesāšanās rezultātā ciestu zaudējumu u.tml. notikumu iestāšanās risks), bet neietverot stratēģisko un reputācijas risku. Operacionālo risku Koncerns sīkāk iedala šādās pamatkategorijās: personāla risks, procesu risks, IT un sistēmu risks un ārējais risks. Koncerns neuzņemas/ neakceptē operacionālos riskus, kuru ietekme pārsniedz 10% no Koncerna neto gada ienākumiem un vienlaikus tā iestāšanās varbūtība ir lielāka kā reizi desmit gados vai kuru ietekme nav aprēķināma naudas izteiksmē, un kuri vienlaikus ir nepārvaldāmi (nav iespējams tos novērst vai nodrošināties pret to sekām – piemēram, likumdošanas prasību neizpilde u.tml.), neatkarīgi no ekonomiskā ieguvuma, kāds varētu izrietēt no šādu risku uzņemšanās (t.i., Koncerns neveic ar šādu operacionālo risku saistītas darbības). Operacionālā riska pārvaldīšanai Koncerns lieto šādas pieejas:

� operacionālā riska pašnovērtēšana – produktu un procesu īpašnieki nodrošina, lai tiktu veikta iespējamo operacionālā riska notikumu identificēšana un novērtēšana, esošo kontroles sistēmu izvērtēšana un nepieciešamo risku ierobežošanas pasākumu analīze, izmantojot pašnovērtēšanas anketas un specializētas aptaujas un apspriedes ar procesā iesaistītajiem atbildīgajiem darbiniekiem;

� operacionālā riska rādītāju noteikšana – statistisko, finanšu un citu rādītāju izmantošana, kuri atspoguļo dažādu operacionālā riska veidu līmeni un tā izmaiņas Koncernā;

� operacionālā riska mērīšana, reģistrējot un analizējot operacionālā riska notikumus, to nodarīto kaitējuma apmēru, rašanās cēloņus un citu ar tiem saistītu būtisku informāciju (operacionālā riska zaudējumu un incidentu datu bāze);

� darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plānošana; � risku novērtēšana produktu attīstības procesos.

g) Kapitāla pārvaldība Kapitāla pietiekamības rādītājs atspoguļo Koncerna kapitāla resursus, kas nepieciešami, lai Koncerns nodrošinātos pret kredītrisku un tirgus risku, kas ir saistīts ar aktīviem un ārpusbilances posteņiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija („FKTK”), kas regulē banku darbību Latvijā, ir noteikusi, ka pašu kapitāla attiecībai pret riska svērtajiem aktīviem, pamatojoties uz atbilstoši Eiropas Savienības apstiprinātajiem SFPS sagatavotajiem finanšu pārskatiem, jābūt vismaz 8%. 2011. gada otrajā pusē FKTK pirmo reizi aprēķināja Bankas kapitāla pietiekamības rādītāju,



balstoties uz FKTK politikām un vadlīnijām. Kopš tā brīža šāds aprēķins tiek veikts reizi gadā. 2013. gada aprēķina rezultāti norāda, ka minimālais kapitāla pietiekamības rādītājs, kas atbilst Bankas biznesa modelim ir vismaz 8.4% (2012: 8.4%). Šī rādītāja paaugstinājums ir saistīts ar Bankas nerezidentu biznesu. Tajā pašā laikā FKTK vadlīnijas nosaka, ka labi kapitalizētas bankas minimālajam kapitāla pietiekamības rādītājam 2014.gadā jābūt vismaz 10.5% (2013: 10.0%). Tādēļ FKTK ir pieprasījusi, lai Bankas un Koncerna kapitāla pietiekamības rādītājs tiktu nodrošināts lielāks kā 10.5%. Vadība uzskata, ka pastāvīga pelnītspēja, kā arī paredzamā pakārtoto saistību restrukturēšana nodrošinās Koncerna atbilstību iepriekšminētajām vadlīnijām 2014. gadā. Tā kā Bankai ir radniecīgās sabiedrības, kas ir finanšu institūcijas, tai jāizpilda likumdošanā noteiktās prasības gan attiecībā uz Koncerna finanšu pārskatiem, gan pašas Bankas finanšu pārskatiem. Kapitāla prasību direktīva (KPD), kas ievieš Bāzele II prasības attiecībā uz kapitāla pārvaldību ES, stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī. Latvijā šī direktīva tika ieviesta ar FKTK noteikumiem. No minētajos noteikumos piedāvātajām iespējām Banka un Koncerns izvēlējās kredītriska aprēķinam izmantot standartizēto pieeju un operacionālajam riskam – pamatrādītāja pieeju. 2013.gada 17. jūlijā stājās spēkā tā sauktā KPD IV pakete, kas ES tiesību aktos – ar regula (575/2013) un direktīvu (2013/36/ES) – ievieš jaunos globālos standartus attiecībā uz banku kapitālu (Bāzele III standarts). Jaunās prasības ir piemērojamas no 2014. gada 1. janvāra. Kapitāla pietiekamības rādītāji šajos finanšu pārskatos tiek aprēķināti saskaņā ar Bāzele II standartu. Saskaņā ar vadības aplēsēm, izņemot pakāpenisku atliktā nodokļa atskaitīšanu no pirmā līmeņa pašu kapitāla vairāku nākamo gadu laikā, jaunajām Bāzele III prasībām būs ierobežota ietekme uz Bankas un Koncerna kapitāla pietiekamību. Kapitāla pietiekamības aprēķinā izmantotais kapitāla apmērs atbilst Bankas pārvaldītajam kapitālam. Aprēķinā izmantojamo kapitālu veido tiesību aktos noteiktie pašu kapitāla pirmā un otrā līmeņa elementi, kurus koriģē saskaņā ar likumdošanas prasībām. Banka īsteno arī iekšējo kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu, aprēķinot individuālas kapitāla prasības tai raksturīgiem riskiem. Iekšēji izstrādātā metodoloģija iekļauj plašāku risku sarakstu, nekā tas ir paredzēts minimālās kapitāla prasībās (piemērām, procentu likmju risks netirdzniecības portfelī, koncentrācijas risks, reputācijas risks utt.). Turklāt, lai nodrošinātu savas darbības nepārtrauktību, Banka veic iekšējo kapitāla pietiekamības plānošanu, pieņemot nelabvēlīga makroekonomiskā scenārija iestāšanos. Turpmāk norādītais atspoguļo riska profila aplēses apkopojumu:

Riska veids Riska joma Riska l īmenis Normat īvā

novērtēšanas metode

Iekšējā novērtēšanas metode

Kred ītrisks Kredītportfelis Mērens Standartizētā pieeja Scenārija analīze, ar riskam pakļautā prasījuma vērtības elementiem

Parāda vērtspapīri Augsts Standartizētā pieeja Riskam pakļautā vērtība (VaR)

Kontrahenti Zems Standartizētā pieeja n/a

Citi (līdzdalība meitas uzņēmumu pamatkapitālā, darījuma otrās puses risks atvasinātajos instrumentos, utt.)

Zems Standartizētā pieeja n/a

Tirgus risks Pozīcijas risks Augsts Standartizētā pieeja Scenāriju analīze Valūtas risks Zems Standartizētā pieeja Riskam pakļautā vērtība

(VaR) Operacion ālais risks Mērens Pamatrādītāja pieeja Zaudējumu sadalījuma

pieeja Koncentr ācijas risks Kredītportfelis Atsevišķi netiek

novērtēts Vienkāršotā pieeja Tiek ņemts vērā kredītriska aprēķinā

Kontrahenti Atsevišķi netiek novērtēts n/a n/a

Vērtspapīru portfelis Netiek vērtēts izolēti n/a Tiek ņemts vērā kredītriska

un pozīcijas riska aprēķinā

Procentu likmju risks bankas portfel ī Mērens

200bp paralēlās nobīdes ietekme uz ekonomisko vērtību

200bp paralēlās nobīdes ietekme uz ekonomisko vērtību (paplašināts durācijas modelis)

Likvidit ātes risks Mērens n/a Refinansēšanās simulācija stresa apstākļos

Citi riski Atbilstības risks Mērens Vienkāršotā pieeja: apgrozījuma kritērijs

n/a

Reputācijas risks Zems 5% no minimālas kapitāla prasības n/a

Stratēģijas risks Mērens Daļa no reputācijas riska n/a



Bankas un Koncerna kapitāla pietiekamības rādītājs saskaņā ar FKTK prasībām (Bāzele II, 1. pilārs) aprēķināts šādi: Tūkst. latu 31/12/2013 31/12/2012 31/12/2013 31/12/2012 Koncerns Koncerns

Banka Banka

Pirmā līmeņa kapitāls - apmaksātais pamatkapitāls 103,000 103,000 103,000 103,000 - revidēti uzkrātie (zaudējumi) / peļņa (kas nav paredzēta dividenžu

izmaksai) (2,159) (11,860) (3,161) (13,908) Mīnus - nemateriālie aktīvi (1,284) (859) (949) (493) - restrukturizācijas rezerve un citas rezerves (3,137) (3,153) - - - līdzdalība radniecīgajos uzņēmumos – apdrošināšanas kompānijā

(50% no kopsummas)* (1,500) (1,500) (1,500) (1,500) Kopā pirm ā līmeņa kapit āls 94,920 85,628 97,390 87,099 Otrā līmeņa kapitāls - pakārtotās saistības 50,270 50,270 50,270 50,270 - pakārtoto saistību amortizācija** (27,867) (20,108) (27,866) (20,108) - attiecināmā vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve 669 - 211 - - līdzdalība radniecīgajos uzņēmumos – apdrošināšanas kompānijā

(50% no kopsummas)* (1,500) (1,500) (1,500) (1,500) Kopā otrā līmeņa kapit āls 21,572 28,662 21,115 28,662 Pašu kapit āls kapit āla pietiekam ības apr ēķināšanai 116,492 114,290 118,505 115,761

Kredītriska un darījumu partnera riska kapitāla prasība, t.sk. šādas regulatora noteiktās aktīvu kategorijās: Centrālās valdības un bankas 1,239 893 1,159 494 Pašvaldības 2,196 2,105 2,040 2,037 Valsts iestādes 58 51 58 51 Starptautiskās attīstības bankas 14 - 14 - Kredītiestādes 4,912 3,993 7,118 5,141 Uzņēmumi 40,088 38,578 39,900 38,833 Aktīvi, kas atbilst „mazo riska darījumu” definīcijai 6,205 5,562 3,826 4,000 Atbilstoši privātpersonu hipotekārie kredīti 10,241 7,878 8,588 6,112 Aktīvi, kas atbilst „kavēto riska darījumu” definīcijai 2,183 1,561 1,910 1,179 Ieguldījumu fondu apliecības 708 253 708 253 Citi aktīvi 10,706 11,145 6,950 7,315

Pārējās riska kapitāla prasības: Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība 940 5,068 371 604 Parāda vērtspapīru un atvasināto līgumu pozīciju riska kapitāla prasība 961 399 338 233

Vērtspapīru ar nefiksētu ienākumu pozīcijas riska kapitāla prasība 47 - - - Preču riska kapitāla prasība 1 14 1 14 Operacionālā riska kapitāla prasība 10,084 9,981 7,999 7,713

Kapit āla pras ības kop ā 90,583 87,481 80,980 73,979 Kapit āla pietiekam ības rādītājs (Pašu kapit āls/ kapit āla pras ības

kop ā) x 8% 10.3% 10.5% 11.7% 12.5% * AAS „Citadele Life” nav ietverta konsolidācijā kapitāla pietiekamības nolūkos. Ieguldījuma vērtība tieši samazina pašu kapitālu kapitāla pietiekamības rādītāja aprēķināšanas nolūkos. ** Gada beigās Banka uzsāka diskusijas par daļas pakārtoto saistību agrāku atmaksu. Tādēļ 2013. gada 31. decembrī daļa pakārtoto saistību nav iekļaujama otrā līmeņa kapitālā. Paredzama pakārtoto saistību 13 miljonu latu apmērā atmaksa un atlikušās summas termiņa pagarinājums līdz 2018. gadam.

36. PIELIKUMS NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA PERIODA BEIG ĀM Līdz 2014. gada 1. janvārim Bankas funkcionālā valūta un Koncerna finanšu pārskatu valūta bija Latvijas lati („LVL”). Visas summas finanšu pārskatos ir uzrādītas tūkstošos latu. 2014. gada 1. janvārī Latvijas Republikā kā nacionālā valūta tika ieviests eiro. Latu konvertācija no latiem uz eiro tika veikta, piemērojot oficiālo maiņas likmi 0.702804 LVL/EUR. 2014. gada 1. janvārī Koncerna un Bankas atlikumi, kas uzrādīti latos, tika konvertēti uz eiro, piemērojot oficiālo maiņas likmi. Eiro ieviešanai nebija tiešas ietekmes uz kopējiem apvienotajiem Koncerna un Bankas ieņēmumiem.

gada parskats 2013 lv - citadele.ee...Citadele turpin āja veicin āt uz ņēmumu att īst ību...

Documents

Transcript of gada parskats 2013 lv - citadele.ee...Citadele turpin āja veicin āt uz ņēmumu att īst ību...