FINANŠU UN KAPITĀLA TIRGUS APSKATS · nebanku kredītportfelī1;2, % 6.5 5.2 5.1 ↓ Virs 90...

FINANŠU UN

KAPITĀLA TIRGUS

APSKATS

2020. gada 1. ceturksnis

FINANŠU UN KAPITĀLA TIRGUS APSKATS


2

SATURS

SATURS .............................................................................................................................................................. 2

BANKU DARBĪBA ................................................................................................................................................ 3

APDROŠINĀTĀJU DARBĪBA .............................................................................................................................. 10

VALSTS FONDĒTO PENSIJU SHĒMAS LĪDZEKĻU PĀRVALDĪŠANA ..................................................................... 13

PRIVĀTO PENSIJU FONDU DARBĪBA ................................................................................................................ 15

IEGULDĪJUMU FONDU DARBĪBA ...................................................................................................................... 17



3

BANKU DARBĪBA

Galvenie darbības rādītāji un to izmaiņas

2019.g. 1.cet. 2019.g. 4.cet. 2020.g. 1.cet. Izmaiņas pārskata periodā

Tirgus dalībnieku skaits (bankas un ārvalstu banku filiāles) 14+6 14+5 13+3 ↓ Aktīvi (mljrd. eiro) 22.2 22.5 21.7 ↓ Nebanku noguldījumi (mljrd. eiro) 17.0 17.5 17.4 ↓ Nebanku bruto kredītportfelis (mljrd. eiro) 13.8 13.6 13.2 ↓ Ienākumus nenesošo kredītu (INK) īpatsvars nebanku kredītportfelī1;2, %

6.5 5.2 5.1 ↓

Virs 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars nebanku kredītportfelī, %

3.5 3.2 3.3 ↑

Uzkrājumu attiecība pret nebanku INK1;2, % 33.5 31.1 32.8 ↑ Iekšzemes kredītportfeļa un noguldījumu attiecība (mājsaimniecības un nefinanšu uzņēmumi)

93.3 87.2 85.9 ↓

Kapitāla atdeves rādītājs1, % (ROE) 12.0 9.5 4.5 ↓ Izdevumu attiecības pret ienākumiem rādītājs1, % (CIR) 58.7 61.6 66.4 ↑ 1. līmeņa pamata kapitāla rādītājs1, % (CET1) 22.0 22.1 23.7 ↑ Kopējais kapitāla rādītājs1, % (KKR) 24.4 23.4 25.0 ↑ Likviditātes seguma rādītājs1, % (LSR) 304.0 310.9 373.3 ↑

Pārskata ceturksnī Eiropas Centrālā banka (ECB) pieņēma lēmumu anulēt AS "PNB Banka” (turpmāk – Banka) licenci. ECB kā Bankas tiešais uzraugs 15.08.2019. atzina to par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un Eiropas Vienotā noregulējuma valde (Single Resolution Board) nolēma neveikt Bankas noregulējumu (t.i. neveikt pasākumus, lai Bankas darbību stabilizētu), līdz ar to FKTK pieņēma lēmumu apturēt Bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. 12.09.2019. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēma pasludināt AS “PNB Banka” par maksātnespējīgu un FKTK rosināja ECB pieņemt lēmumu par licences atsaukšanu Bankai, kas arī stājās spēkā ar 18.02.2020. Pārskata ceturksnī darbību Latvijā pārtrauca arī “Danske Bank” un Svenska Handelsbanken AB filiāles Latvijā, tādējādi īstenojot un noslēdzot stratēģiskos lēmumus par aiziešanu no Latvijas tirgus. Līdz ar to minēto kredītiestāžu dati 2020.gada 1.ceturkšņa banku sektora rādītājos vairs netiek iekļauti.

Banku sektora aktīvu apmērs pārskata ceturksnī kopumā samazinājās par 3.5%, galvenokārt iepriekš minēto banku sektora strukturālo izmaiņu ietekmē. Izslēdzot šo izmaiņu ietekmi, kopējais banku sektora aktīvu apmēra sarukums bija būtiski lēnāks, kā arī bija vērojamas izmaiņas aktīvu struktūrā. Palielinot citās kredītiestādēs (galvenokārt radniecīgās un saistītās) turēto līdzekļu apmēru par 454 milj. eiro, tika samazinātas prasības pret centrālo banku, kā arī ieguldījumi vērstpapīros (attiecīgi par 370 un 233 milj. eiro), banku sektora aktīvu apmēram kopumā sarūkot par 207 milj. eiro jeb 0.9%. Būtiska ietekme uz kopējām aktīvu apmēra izmaiņām bija vienai kredītiestādei, kura būtiski samazināja saistības pret citām kredītiestādēm, attiecīgi samazinot arī prasības pret centrālo banku. Izslēdzot tās ietekmi, banku sektora aktīvu apmērs pārskata ceturksnī auga par 1.6%.

Nebanku klientu noguldījumu apmērs pārskata ceturksnī banku sektorā kopumā nebūtiski samazinājās (par 52 milj. eiro jeb 0.3%). Iekšzemes noguldījumu sarukumu (par 24 milj. eiro jeb 0.2%) galvenokārt noteica būtisks vispārējās valdības noguldījumu samazinājums (par 341 milj. eiro jeb 39%) līdz ar COVID-19 ietekmē strauji augošajiem valdības izdevumiem. Savukārt pārējie iekšzemes noguldījumi līdz ar augošo nenoteiktību par ekonomiskās attīstības perspektīvām un no tā izrietošu piesardzību pieauga, t.sk. nefinanšu sabiedrību – par 103 milj. eiro jeb 2.2%, mājsaimniecību – par 99 milj. eiro jeb 1.3% un citu finanšu sabiedrību – par 116 milj. eiro jeb 15.3%. Ārvalstu klientu noguldījumu apmērs pārskata ceturksnī kopumā turpināja samazināties (par 0.8% jeb 27 milj. eiro), ko galvenokārt noteica nefinanšu sabiedrību noguldījumu atlikuma tālāks sarukums (par 105 milj. eiro jeb 8.6%), savukārt bankām turpinot

1 Rādītāji aprēķināti saskaņā ar The EBA methodological guide (www.eba.europa.eu) iekļaujot tikai 2020. gada 1. ceturkšņa beigās aktīvās kredītiestādes (Rādītājiem ROE, CET1, KKR un LSR – tikai 2020. gada 1. ceturkšņa beigās aktīvās bankas) 2 Izslēdzot prasības pret centrālo banku un citām kredītiestādēm

http://www.eba.europa.eu/



4

finansējumu aizstāt ar Eiropas Savienības valstīs reģistrētu noguldījumu platformu palīdzību, ārvalstu mājsaimniecību noguldījumu apmērs pieauga (par 85 milj. eiro jeb 4.1%). Ne-ES valstu klientu noguldījumu īpatsvars kopējos noguldījumos turpināja samazināties, marta beigās sasniedzot 6.4%.

Lai gan nebanku klientiem izsniegto kredītu apmērs banku sektorā kopumā pārskata ceturkšņa laikā samazinājās (par 2.8%), tomēr izslēdzot jau minētās banku sektora strukturālās pārmaiņas, kredītportfeļa atlikums kopumā uzrādīja nelielu pieaugumu (par 0.2%), ko pilnībā noteica iekšzemes kredītportfeļa izaugsme (par 0.3%). Līdzīgi izsniegto kredītu apmēra pieauguma tempi (par 0.3%) bija vērojami gan iekšzemes mājsaimniecībām, gan iekšzemes nefinanšu sabiedrībām. Kreditēšanas attīstību pārskata ceturksnī kopumā raksturoja būtiskas atšķirības starp tirgus dalībniekiem – ja atsevišķās kredītiestādēs iekšzemes klientiem izsniegtais kredītu apmērs būtiski nemainījās vai pat saruka, tad daļā banku bija vērojams salīdzinoši straujš iekšzemes klientiem izsniegto kredītu apmēra pieaugums. Pārskata ceturksnī iezīmējās COVID-19 ietekmes uz nebanku kreditēšanu pirmās pazīmes – bankas kļuva piesardzīgākas un kreditēšanas izaugsmes tempi bija zemāki. Pārskata ceturksnī turpināja samazināties ārvalstu klientu kredītportfelis (par 1%) un to īpatsvars kopējā kredītportfelī marta beigās veidoja 12.2%.

Nebanku klientiem izsniegto kredītu kvalitāte turpināja uzlaboties un ienākumus nenesošo kredītu (INK)3 īpatsvars samazinājās līdz 5.1% pārskata ceturkšņa beigās, tomēr bija vērojamas izmaiņas INK struktūrā, palielinoties virs 180 dienām kavēto kredītu īpatsvaram (no 49.4% 2019. gada beigās līdz 56.2% pārskata ceturkšņa beigās), savukārt kredītu ar mazāku kavējuma termiņu apmēram sarūkot. Šī tendence pārskata ceturksnī bija raksturīga iekšzemes nefinanšu sabiedrību INK portfelim, kamēr mājsaimniecību INK portfeļa struktūra bija relatīvi nemainīga. INK īpatsvars iekšzemes klientu kredītportfelī kopumā gandrīz neizmainījās, saglabājoties 3.9% apmērā, t.sk. iekšzemes nefinanšu sabiedrībām tas nedaudz pieauga (no 4.6% 2019. gada beigās līdz 4.7% marta beigās), kamēr iekšzemes mājsaimniecību kredītportfeļa kvalitāte turpināja uzlaboties, INK īpatsvaram samazinoties līdz 3.3% pārskata ceturkšņa beigās. INK īpatsvars samazinājās arī ārvalstu klientu kredītportfelī, pārskata ceturkšņa beigās sasniedzot 13.9%.

Piesardzīgi izvērtējot COVID-19 pandēmijas potenciāli negatīvo ietekmi uz kredītportfeļa kvalitāti gada turpmākajos ceturkšņos, bankas kāpināja izdevumus uzkrājumu veidošanai un uzkrājumu attiecība pret INK palielinājās, pārskata ceturkšņa beigās banku sektorā kopumā sasniedzot 32.8%, t.sk. iekšzemes nefinanšu sabiedrībām – 30.5% un mājsaimniecībām – 37.2%.

2020. gada pirmajā ceturksnī Latvijas banku sektors kopumā darbojās ar pelņu 17.6 milj. eiro apmērā, jeb par 76.3% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, kapitāla atdeves rādītājam (ROE) samazinoties līdz 4.5% un sešām kredītiestādēm gada pirmo ceturksni noslēdzot ar zaudējumiem. Peļņas rādītājus būtiski samazināja augošie izdevumi uzkrājumu veidošanai – pārskata periodā banku tīrie izdevumi uzkrājumiem bija 38 milj. eiro pretstatā 0.5 mij. eiro ienākumiem no uzkrājumu mazināšanas iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Kredītiestādes kāpināja izdevumus uzkrājumu veidošanai, izvērtējot COVID-19 pandēmijas potenciāli negatīvo ietekmi uz ekonomiskās attīstības perspektīvām, kā arī prognozējamo kredītu kvalitātes pasliktināšanos gada turpmākajos ceturkšņos.

Pamatdarbības ienākumu samazinājumu pārskata ceturksnī (par 8.7% salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu) noteica aktīvu cenu korekcija finanšu tirgos, kā ietekmē ievērojami samazinājās banku gūtā peļņa no finanšu instrumentu darījumiem un valūtas kursa svārstībām (par 7.7 milj. jeb 44%). Negatīvas tendences bija vērojamas arī tīro procentu un komisijas naudas ienākumos, kas samazinājās attiecīgi par 1.7% un 3.3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Tīro procentu ienākumu sarukumu galvenokārt noteica procentu izdevumu pieaugums atsevišķās kredītiestādēs līdz ar papildu finansējuma piesaisti, kamēr procentu ienākumi saglabājās pērnā gada līmenī. Savukārt komisijas ienākumu sarukums galvenokārt bija vērojams bankās, kuras īsteno biznesa modeļa maiņu, atspoguļot arvien sarūkošos biznesa apjomus atsevišķos biznesa segmentos. Negatīva ietekme uz peļņas rādītājiem bija arī administratīvo izdevumu kāpumam (par 4.1%). Minētās tendences ietekmēja ienākumu attiecības pret izdevumiem pasliktināšanos pārskata periodā, pieaugot no 58.7% līdz 66.5%.

Banku kapitāla rādītāji uzlabojās, stiprinot iespējamo zaudējumu absorbēšanu spēju. Līdz ar vairāku banku lēmumiem par iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas iekļaušanu kapitālā, atbilstoši ECB un FKTK aicinājumam atturēties no dividenžu izmaksas ar mērķi turpināt kreditēšanu, kā arī nodrošināt iespējamo zaudējumu absorbēšanu nākotnē, pārskata periodā banku pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) apmērs palielinājās par 111.5 milj. eiro jeb 5.7%, bet kopējais kapitāls – par 103.6 milj. eiro jeb 5.0%, otrā līmeņa

3 Kredīti, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas un kredīti, kuru termiņš nav kavēts vai kavēts <=90 dienas, bet ir pazīmes par aizņēmēja

nespēju pilnā apmērā segt savas saistības (t.i. šaubīgie kredīti)



5

kapitālam turpinot samazināties (par 8 milj. jeb 6.6%). Tā rezultātā banku sektora vidējais CET1 rādītājs pārskata ceturksnī uzlabojās 22.1% līdz 23.3%, bet kopējais kapitāla rādītājs – no 23.4% līdz 24.6%. Latvijas banku sektora kapitāla rādītāji kopumā saglabājās augstā līmenī, nodrošinot pietiekamas rezerves iespējamo zaudējumu segšanai ekonomikas lejupslīdes laikā, kā arī pārsniedzot ES vidējos rādītājus (CET1 – 14.6%, KKR – 18.9%). Banku vidējais ES harmonizētais likviditātes seguma rādītājs (LSR) pārskata ceturksnī palielinājās, marta beigās sasniedzot 373%, t.sk., individuālām bankām tas bija robežās no 148% līdz 1557% (kopš 2018. gada 1. janvāra LSR minimālā prasība ir noteikta 100% apmērā).



6

Bilances struktūra un izmaiņas

Aktīvu struktūra, mljrd. eiro

Nebanku bruto kredītportfeļa struktūra

pārskata perioda beigās (%)

Nebanku bruto kredītportfelis (mljrd. eiro)

Pasīvu struktūra, mljrd. eiro

Nebanku noguldījumu struktūra pārskata perioda beigās (%)

Nebanku noguldījumi (mljrd. eiro)

*Centrālā valdība un finanšu sabiedrības

0

5

10

15

20

25

03-2019 06-2019 09-2019 12-2019 03-2020

Nauda un atlikumi CB Prasības pret MFI

Vērtspapīri Kredīti nebanku klientiem

Pārējie aktīvi

39%

44%

12%Iekšzemes nefinanšusabiedrības

Iekšzemesmājsaimniecības

Pārējie iekšzemes klienti*

Ārvalstu klienti

0

1

2

3

4

5

6

7

03-2019 06-2019 09-2019 12-2019 03-2020

0

5

10

15

20

25

03-2019 06-2019 09-2019 12-2019 03-2020

Pārējās saistības Pašu kapitāls

Emitētie parāda vērtspapīri Nebanku klientu noguldījumi

Saistības pret MFI

80%

14%6%

Latvija

Pārējās EEZ valstis

Pārējās valstis

13.2 13.1 13.3 14.0 13.9

2.2 2.4 2.3 2.3 2.41.6 1.4 1.2 1.2 1.1

0

5

10

15

20

03-2019 06-2019 09-2019 12-2019 03-2020



7

Pelnītspēja

Peļņas struktūra, milj. eiro

Izdevumu un ienākumu attiecības rādītājs (CIR), %

ROE rādītāja izkliede, % Kapitāla atdeves rādītājs (ROE), %

-150

-100

-50

0

50

100

150

200

03-2019 03-2020

Tīrie citi ieņēmumi

Vērtības samazinājumsun uzkrājumi

Administratīvāsizmaksas

FI darījumu un valūtaskursu starpības P/Z

Tīrie komisijas naudasienākumi

Tīrie procentuienākumi

Peļņa/zaudējumi

58.7

66.4

50

55

60

65

70

-200

-100

0

100

200

03-2019 03-2020

Pamatdarbības izdevumi

Pamatdarbības ienākumi

Izdevumu un ienākumu attiecība % (labā ass)

-140

-120

-100

-80

-60

-40

-20

0

20

40

Vidēji

0

2

4

6

8

10

12

14

03-2019 06-2019 09-2019 12-2019 03-2020

ES vidēji



8

Kapitāla pietiekamība un likviditāte

Kapitāla rādītāji, % Likviditātes seguma rādītājs (LSR), %

CET1 rādītāja izkliede, % LSR rādītāja izkliede, %

0

5

10

15

20

25

03-2019 06-2019 09-2019 12-2019 03-2020

Kopējais kapitāla rādītājs

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs vidēji ES

0

50

100

150

200

250

300

350

400

03-2019 06-2019 09-2019 12-2019 03-2020

ES vidēji

Minimālā prasība

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

Vidēji

Max

3.kvartile

1.kvartile

Min

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

1800

Vidēji

Max

3.kvartile

1.kvartile

Min



9

Nebanku kredītportfeļa kvalitāte

INK struktūra, % INK (attiecīgajā segmentā, %)

INK īpatsvara izkliede, % INK, nodrošinājums un uzkrājumi INK, milj. eiro

* Uzkrājumi ienākumus nenesošajiem kredītiem ** Saskaņā ar The EBA methodological guide aprēķināts visam portfelim, ieskaitot prasības pret centrālo banku un kredītiestādēm

3.0 3.0 2.92.1 1.8

0.4 0.5 0.4

0.60.4

0.6 0.5 0.6

0.60.7

2.5 2.4 2.4

2.02.2

0

1

2

3

4

5

6

7

03-2019 06-2019 09-2019 12-2019 03-2020

Virs 1 gada kavētie

180 dienas - 1 gadu kavētie

90-180 dienas kavētie

Šaubīgie kredīti (unlikely to pay)

4.7

3.31.6

13.9

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

20

03-2019 06-2019 09-2019 12-2019 03-2020

Iekšzemes nefinanšu sabiedrības

Iekšzemes mājsaimniecības

Pārējie iekšzemes klienti*

Ārvalstu klienti

0

10

20

30

40

50

60

70

80

Vidēji sektorā

0

10

20

30

40

50

0

200

400

600

800

1 000

03-2019 06-2019 09-2019 12-2019 03-2020

Nodrošinājums

Uzkrātais vērtības samazinājums

INK

Uzkrājumu attiecība pret INK (%, labā ass)

Max

3.kvartile

1.kvartile

Min



10

APDROŠINĀTĀJU DARBĪBA


2019.g. 1.cet. 2019.g. 4.cet. 2020. g. 1.cet. Izmaiņas

gada laikā

Tirgus dalībnieku skaits (sabiedrības un filiāles) 6+12 6+12 6+12 -

Parakstītās bruto prēmijas kopš gada sākuma (milj. eiro) 208.0 856.7 224.9 ↑ Izmaksātās bruto atlīdzības kopš gada sākuma (milj. eiro) 120.7 549.4 140.4 ↑ Zaudējumu rādītājs, % 68.0 65.3 62.8 ↓ Izdevumu rādītājs, % 30.1 30.1 29.0 ↓ Kombinētais rādītājs, % 98.1 95.3 91.6 ↓ Ieguldījumu atdeve, % 0.8 5.6 -6.7 ↓ Maksātspējas kapitāla prasības izpildes rādītājs, % 128 160 157 ↑

2020. gada 1. ceturksnī Covid-19 negatīvās ietekmes pirmās iezīmes bija vērojamas arī apdrošināšanas sektorā. Lai gan kopumā apdrošinātāju parakstītajās prēmijās bija vērojama izaugsme (par 8.1%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu), sasniedzot 225 milj. eiro, tā attiecināma vien uz dzīvības apdrošināšanas segmentu, ko galvenokārt nodrošināja gan iepriekšējā gada nogalē īstenotās strukturālās izmaiņas (Baltijā strādājošo kompāniju konsolidācija vienā uzņēmumā ar galvenā biroja izveidi Latvijā un divām filiālēm – Igaunijā un Lietuvā), gan strauji augošā mūža pensiju apdrošināšana. Savukārt, nedzīvības apdrošināšanas segmentā, līdz ar COVID-19 ietekmē sarūkošajiem biznesa apjomiem, parakstītajās prēmijās bija vērojama lejupslīde (par 7%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu), t.sk. galvenokārt transporta apdrošināšanas veidos (-9.6%) un īpašuma apdrošināšanā (-22%). Latvijā parakstītās apdrošināšanas prēmijas veidoja lielāko daļu no kopējām prēmijām (70%), pārējās prēmijas parakstītās citās Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs (galvenokārt Lietuvā, Polijā un Igaunijā). Gan Latvijā, gan ārvalstīs parakstīto prēmiju pieauguma temps bija līdzīgs (attiecīgi, 8.0% un 7.9%).

Kopējā parakstīto prēmiju portfelī aizvien lielāko daļu (38%) veido prēmijas par transporta apdrošināšanu4 sasniedzot 85.5 milj. eiro, t.sk. gandrīz visas sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prēmijas tika parakstītas citās EEZ dalībvalstīs. Nozīmīgākie apdrošināšanas veidi Latvijā bija dzīvības apdrošināšana (23%), veselības apdrošināšana (19%) un īpašuma apdrošināšana (10%).

Pārskata ceturksnī apdrošināšanas sabiedrības kopumā strādāja ar zaudējumiem (3.5 milj. eiro), lai gan apdrošināšanas sabiedrību pelnītspējas tendences bija atšķirīgas. Tostarp, nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības peļņa sasniedza 7.9 milj. (nodrošināja ienākumi no apdrošināšanas pamatdarbības), savukārt dzīvības apdrošināšanas sabiedrību strādāja ar zaudējumiem - 11.3 milj. eiro (galvenokārt to ietekmēja ieguldījumu portfeļa vērtības kritums).

Kombinētais rādītājs5 nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām būtiski uzlabojās un marta beigās sasniedza 91.7%. Piekritušo atlīdzību prasību apjomam sarūkot straujāk par nopelnīto prēmiju apmēru kombinētais rādītājs būtiski uzlabojās gandrīz visiem nedzīvības apdrošināšanas veidiem un minētais rādītājs bija zem 100%, izņemot galvojumu, juridisko izdevumu un sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (attiecīgi 181%, 102% un 106%).

Apdrošināšanas sabiedrību ieguldījumu ienesīgums pārskata ceturksnī bija zems (t.i., robežās no -18.5% līdz 0.7%). Turklāt nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību konservatīvā ieguldījumu politika (vairāk kā puse ieguldījumu veikti parāda vērtspapīros) spēja nodrošināt pozitīvu ienesīgumu (0.2%), bet dzīvības apdrošināšanas sabiedrību īstenotā riskantākā ieguldījumu politika (vairāk kā puse ieguldījumu veikti ieguldījumu fondos un akcijās), kas pakļauta lielākām finanšu tirgus svārstībām, rezultējās negatīvā ienesīgumā (-16.9%).

Apdrošināšanas sabiedrību maksātspējas izpildes rādītājs6 saglabājās stabili virs prasību minimuma un marta beigās sasniedza 157% (zemākā pieļaujamā rādītāja robeža ir 100%), tostarp dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām – 191.4% un nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām – 141.6%.Parakstītās prēmijas

4 Sauszemes transporta apdrošināšana, sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana un OCTAA 5 Kombinētais rādītājs virs 100% norāda uz zaudējumiem no nedzīvības apdrošināšanas darbības (neiekļaujot investīciju ienākumus) 6 Raksturo pašu kapitāla atbilstību uz risku novērtēšanu balstītai maksātspējas kapitāla prasībai



11

Apdrošinātāju parakstītās bruto prēmijas, milj. eiro Apdrošinātāju parakstītās bruto prēmijas apdrošināšanas veidu dalījumā, milj. eiro

* Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana **Sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

Pelnītspēja un maksātspēja

Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību kombinētais rādītājs, %

Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību kombinētā rādītāja izkliede, %

145157

0

50

100

150

200

250

03-2019 03-2020

Dzīvības apdrošinātāju prēmijas

Nedzīvības apdrošinātāju prēmijas

Latvijā parakstītās prēmijas0 20 40 60

Pārējie

Galvojumu

Palīdzības

Nelaimes gadījumu

Vispārīgās CTAA*

Dzīvības

OCTAA

Īpašuma

Sauszemes transporta

Veselības

STĪ CTAA**

Thousands

03-2019

03-2018

98.191.7

0

20

40

60

80

100

120

0

20

40

60

80

100

120

03-2019 03-2020

Zaudējumu rādītājs, neto

Izdevumu rādītājs, neto

Kombinētais rādītājs

80

85

90

95

100

105

110

115

max

3 kvartile

1 kvartile

min

Sektorāvidēji



12

Apdrošināšanas sabiedrību ieguldījumu ienesīguma izkliede, %

Apdrošināšanas sabiedrību gūtās peļņas/zaudējumu izkliede, tūkst. eiro

Apdrošināšanas sabiedrību maksātspējas rādītājs, % Apdrošināšanas sabiedrību maksātspējas rādītāja izkliede, %

-20

-15

-10

-5

0

5

10

15

max

3 kvartile

1 kvartile

min

Vidējisektorā -15 000

-10 000

-5 000

0

5 000

10 000

15 000

max

3 kvartile

1 kvartile

min

128

157

0

50

100

150

200

250

0

50

100

150

200

250

03-2019 03-2020

Izmantojamais pašu kapitāls maksātspējas prasībasizpildei, milj. eiroMaksātspējas kapitāla prasība, milj. eiro

Vidējais sektorā % (labā ass)

100

120

140

160

180

200

220

240

max

3 kvartile

1 kvartile

min

Sektorā vidēji



13

VALSTS FONDĒTO PENSIJU SHĒMAS LĪDZEKĻU PĀRVALDĪŠANA


2019. g. 1.cet. 2019. g. 4.cet. 2020. g. 1.cet. Izmaiņas pārskata periodā

Līdzekļu pārvaldītāju skaits 8 8 8 - Ieguldījumu plānu skaits 31 31 31 - Dalībnieku skaits 1 290 458 1 300 135 1 297 811 ↓ Neto aktīvi (mljrd. eiro) 3.91 4.51 4.18 ↓ Ienesīgums kopš gada sākuma, % 4.9 10.8 -9.4 ↓ Pārvaldīšanas izdevumi, % 0.47 0.49 0.48 ↓

Visi ieguldījumu plāni kopš gada sākuma darbojās ar negatīvu ienesīgumu un to rezultāti atspoguļoja aktīvu cenu korekcijas finanšu tirgos COVID-19 pandēmijas radītās nenoteiktības ietekmē. Finanšu tirgi negatīvi reaģēja uz COVID-19 pandēmijas izrakstīto nenoteiktību, nosakot būtisku gan akciju, gan obligāciju cenu samazināšanos. Pārskata ceturksnī konservatīvo plānu ienesīgums bija robežās no -1.2% līdz 13.2%, sabalansētajiem plāniem – no -9.1% līdz -17.7%, savukārt aktīvajiem – no -8% līdz -19.9%.

Līdz ar aktīvu cenu korekcijām finanšu tirgos, uzkrātā pensiju kapitāla apmērs samazinājās. Kopš gada sākuma ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls saruka par 7.4% jeb 333.3 milj. eiro, un pārskata perioda beigās veidoja 4.18 mljrd. eiro. No visām gada pirmajā ceturksnī veiktajām iemaksām 53% tika veiktas aktīvajos plānos, 25% - sabalansētajos un 21 – konservatīvajos plānos.

Pārskata ceturksnī visiem ieguldījumu plānu veidiem nebūtiski samazinājās pārvaldīšanas izdevumu attiecība pret neto aktīviem. Nedaudz straujāks samazinājums bija vērojams sabalansētajiem pensiju plāniem, kuru pārvaldīšanas izdevumu samazinājās par 0.02 procentpunktiem, bet konservatīvo un aktīvo plānu – par 0.01 procentpunktu.

Ieguldījumu plānu ieguldījumu politika kopumā saglabājās konservatīva. Kopējā ieguldījumu plānu portfelī ceturkšņa laikā nedaudz samazinājās parāda vērtspapīru īpatsvars, savukārt nedaudz pieauga prasību uz pieprasījumu pret kredītiestādēm. Pārskata perioda beigās lielāko daļu jeb 54.8% no kopējā ieguldījumu portfeļa veidoja ieguldījumu fondu apliecības, t.sk. 51% fokusējās uz kapitāla vērtspapīriem un 42% – uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Otrs lielākais īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī bija parāda vērtspapīriem (32.4%), un 59% no tiem bija valsts emitētie vai garantētie vērtspapīri.

Ceturkšņa laikā nedaudz pieauga ieguldījumu īpatsvars Latvijā, attiecīgi samazinoties visos pārējos reģionos. Latvijā ieguldīto līdzekļu apmērs pārskata perioda beigās sasniedza 761.6 milj. eiro jeb 18.2% no kopējiem ieguldījumiem (t.sk. 173.2 milj. eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 88.0 milj. eiro – komercsabiedrību parāda vērtspapīros, 3.0 milj. eiro – akcijās, 50.0 milj. eiro – ieguldījumu fondos, 19.5 milj. eiro – Latvijas riska kapitāla tirgū, savukārt 429.6 milj. eiro bija izvietoti kredītiestādēs). No visiem ārvalstu ieguldījumiem 93% bija izvietoti Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, t.sk. lielākā daļa Īrijā un Luksemburgā.



14

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana

Neto aktīvi, milj. eiro Iemaksas ieguldījumu plānos kopš gada sākuma (milj. eiro)

Ieguldījumu plānu ienesīgums kopš gada sākuma (%) Pārvaldīšanas izdevumi (anualizēti,% no neto aktīviem)

Ieguldījumu portfeļa struktūra finanšu instrumentu un valstu grupu* dalījumā (%)

*pēc emitenta reģistrācijas valsts

500

1000

1500

2000

2500

3000

03-2019 06-2019 09-2019 12-2019 03-2020

Konservatīvie Sabalansētie Aktīvie

71

85

180

Konservatīvie

Sabalansētie

Aktīvie

-24

-21

-18

-15

-12

-9

-6

-3

0max

3 kvartile

1 kvartile

min

Vidējais svērtais ienesīgums(pēc neto aktīviem)

0.40

0.45

0.50

0.55

03-2019 06-2019 09-2019 12-2019 03-2020

Konservatīvie plāni Sabalansētie plāni

Aktīvie plāni

0%

20%

40%

60%

80%

100%

03-2019 06-2019 09-2019 12-2019 03-2020

Noguldījumi un prasības pret kredītiestādēmIeguldījumi riska kapitāla tirgūIeguldījumu fondu ieguldījumu apliecībasAkcijasParāda vērtspapīri

0%

20%

40%

60%

80%

100%

03-2019 06-2019 09-2019 12-2019 03-2020

Latvija Pārējās Baltijas valstis

Pārējās EEZ valstis Pārējās valstis



15

PRIVĀTO PENSIJU FONDU DARBĪBA



Pensiju fondu skaits 6 6 6 - Pensiju plānu skaits 18 16 16 - Dalībnieku skaits 309 057 324 829 327 463 ↑ Neto aktīvi (milj. eiro) 491.9 559.0 501.7 ↓ Ienesīgums kopš gada sākuma, % 4.9 10.1 -10.4 ↓ Administrēšanas un pārvaldīšanas izdevumi, % 1.1 1.2 1.1 ↓

Pārskata ceturksnī gan iedzīvotāju, gan darba devēju iemaksas pensiju sistēmas 3. līmenī turpināja pieaugt, neraugoties uz nenoteiktību finanšu tirgos. Kopš gada sākuma pensiju plānos kopumā tika iemaksāti 20.5 milj. eiro, t.i. par 20.3% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Dalībnieku iemaksas pieauga par 20.9%, bet darba devēju iemaksas - par 17.3%. Turpināja pieaugt arī privāto pensiju plānu dalībnieku skaits, septembra beigās sasniedzot 33.6% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Lai gan iemaksu un dalībnieku skaits pieauga, kopējais pensiju plānos uzkrātais kapitāls gada pirmajā ceturksnī būtiski samazinājās no 559 līdz 501 milj. eiro, ko noteica ieguldījumu vērtības samazināšanās līdz ar ievērojamu aktīvu cenu korekciju finanšu tirgos.

Negatīvās tendences finanšu tirgos atspoguļojās arī pensiju plānu darbības rezultātos un vidējais pensiju plānu ienesīgums 2020. gada pirmajā ceturksnī bija -10.4% (individuāliem plāniem robežās no -6.1% līdz -24.3%).

Arī privātajiem pensiju plāniem pārvaldīšanas izdevumu līmenis pārskata ceturkšņa laikā nedaudz samazinājās – administratīvo izdevumu un ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumu attiecība pret neto aktīviem samazinājās no 1.2% līdz 1.1%.

Privāto pensiju plānu ieguldījumu struktūra ceturkšņa laikā būtiski nemainījās - nedaudz samazinājās parāda vērtspapīru īpatsvars, pārskata perioda beigās sasniedzot 33.8% (no tiem 55% bija valsts emitētie vai garantētie vērtspapīri). Arī ieguldījumu fondu apliecību īpatsvars ceturkšņa laikā nedaudz samazinājās, pārskata perioda beigās sasniedzot 54%, vienlaikus pieauga noguldījumu un prasību pret kredītiestādēm īpatsvars privāto pensiju plānu ieguldījumu struktūrā, perioda beigās sasniedzot 10.6%

Pieaugot noguldījumu un prasību pret kredītiestādēm īpatsvaram, attiecīgi ģeogrāfiskajā struktūrā noteica ieguldījumu Latvijā īpatsvara pieaugumu. Gada pirmā ceturkšņa beigās Latvijā bija ieguldīti 96.6 milj. eiro, un šo ieguldījumu īpatsvars kopējā portfelī veidoja 19.1% (iepriekšējā ceturkšņa beigās – 17.3%). Ieguldījumi pārējās EEZ valstīs veidoja 76.8% no visiem ieguldījumiem. Pensiju fondiem diversificējot ieguldījumus, nedaudz pieauga arī ieguldījumu īpatsvars ne-EEZ valstīs, pārskata perioda beigās sasniedzot 4.1% no kopējiem ieguldījumiem.



16

Privāto pensiju fondu darbība

Neto aktīvi, milj. eiro Iemaksas pensiju plānos, milj. eiro

Pensiju plānu ienesīgums kopš gada sākuma (%) Administrēšanas un pārvaldīšanas izdevumi (anualizēti, % no neto aktīviem)



0

50

100

150

200

250

300

350

0

100

200

300

400

500

600

03-2019 06-2019 09-2019 12-2019 03-2020

Neto aktīvi Dalībnieku skaits (labā ass)

14.517.5

2.8

3.3

5

10

15

20

25

3m-2019 3m-2020

Dalibnieku iemaksas Darba deveju iemaksas

-25

-20

-15

-10

-5

0

5

10

15

20

25

03-2019 06-2019 09-2019 12-2019 03-2020

Vidējais svērtais ienesīgums pēc neto aktīviem

Max

3.kvartile

1.kvartile

Min

0.0

0.2

0.4

0.6

0.8

1.0

1.2

1.4

03-2019 06-2019 09-2019 12-2019 03-2020

0%

20%

40%

60%

80%

100%Pārējie ieguldījumi

Noguldījumi un prasībaspret kredītiestādēm

Ieguldījumu fonduieguldījumu apliecības

Parāda vērtspapīri

0%

20%

40%

60%

80%

100%

03-2019 06-2019 09-2019 12-2019 03-2020

Latvija Pārējās Baltijas valstis

Pārējās EEZ valstis Pārējās valstis



17

IEGULDĪJUMU FONDU DARBĪBA



Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību skaits 11 11 11 - Ieguldījumu fondu skaits 24 24 24 - Ieguldījumu fondu aktīvi (milj. eiro) 216.2 226.9 201.1 ↓ ienesīgums kopš gada sākuma, % Obligāciju fondi 5.9 12.7 -8.5 ↓ Jauktie fondi 7.5 14.7 -9.0 ↓ Akciju fondi 12.7 24.8 -21.3 ↓ Pārvaldīšanas izdevumi, % Obligāciju fondi 1.3 1.3 1.3 - Jauktie fondi 1.4 1.4 1.4 - Akciju fondi 1.9 1.9 1.8 ↓

2020. gada pirmajā ceturksnī ieguldījumu fondu darbības rezultāti atspoguļo negatīvās finanšu tirgus norises gada pirmajā ceturksnī. Līdz ar būtisku ieguldījumu vērtības samazināšanos ieguldījumu fondu aktīvi samazinājās par 10.5%, pārskata beigās sasniedzot 202.2 milj. eiro. Kopš gada sākuma obligāciju fondu aktīvi saruka par 10.4%, jaukto fondu aktīvi – par 10.9%, savukārt akciju fondu aktīvi - par 14.9%

Visi ieguldījumu fondi kopš gada sākuma darbojās ar negatīvu ienesīgumu. Obligāciju fondu 3 mēnešu ienesīgums bija robežās no -22.3 līdz -1.8%, jauktajiem fondiem – robežās no -10.4% līdz -4.1%, savukārt akciju fondiem – no -33.7% līdz 15.7%.

Ieguldījumu fondu ieguldījumu politika fokusējās uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/augsta riska (high yield) segmentā. Ieguldījumu fondu sektorā lielāko tirgus daļu ieņēma obligāciju fondi, tādējādi arī to kopējā vērtspapīru portfelī dominēja parāda vērtspapīri (84.5%).. Savukārt ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības (lielākā daļa no kurām fokusējās uz kapitāla vērtspapīriem), kā arī akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu kopējā portfelī veidoja attiecīgi 12.1% un 3.4%.

Ieguldījumu fondu portfeļa ģeogrāfiskajā izvietojumā pārskata ceturksnī būtisku izmaiņu nebija. Nebūtiski saruka ieguldījumu īpatsvars EEZ valstīs no 45.0% līdz 44.8% un pārējās valstīs no 47.9% līdz 47.6% no kopējiem ieguldījumiem marta beigās, attiecīgi nebūtiski pieaugot ieguldījumu īpatsvaram NVS valstu (+0.1 pp) un starptautisko finanšu institūciju (+0.3 pp) aktīvos, perioda beigās sasniedzot attiecīgi 7% un 0.6%.



18

Ieguldījumu fondu darbība

Aktīvu dinamika, milj. eiro Ienesīgums fondu veidu dalījumā kopš gada sākuma (%)



0

50

100

150

200

Obligāciju Jauktais Akciju -40

-35

-30

-25

-20

-15

-10

-5

0

Obligāciju Jauktie Akciju

max

3 kvartile

1 kvartile

min

Vidējais svērtais ienesīgumspēc neto aktīviem

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

03-2019 06-2019 09-2019 12-2019 03-2020

Akcijas Ieguldījumu fondi Parāda vērtspapīri

0%

20%

40%

60%

80%

100%

03-2019 06-2019 09-2019 12-2019 03-2020

Starptautiskās finanšu institūcijas

Pārējās valstis

NVS valstis

Pārējās EEZ valstis

Latvija

FINANŠU UN KAPITĀLA TIRGUS APSKATS · nebanku kredītportfelī1;2, % 6.5 5.2 5.1 ↓ Virs 90...

Documents

Transcript of FINANŠU UN KAPITĀLA TIRGUS APSKATS · nebanku kredītportfelī1;2, % 6.5 5.2 5.1 ↓ Virs 90...