FINAL Citadele 2011 LV IFRS scan · 2012-03-30 · AS “Citadele banka” Vad ības zi Ħojums AS...

AS ”Citadele banka” gada pārskats par 2011. gadu un neatkarīgu revidentu ziĦojums 2

Saturs Vadības ziĦojums 3 Bankas vadība 8 PaziĦojums par vadības atbildību 9 Finanšu pārskati: PeĜĦas vai zaudējumu pārskati 10 Apvienotie ienākumu pārskati 11 Bilances 12 Kapitāla un rezervju izmaiĦu pārskati 13 Naudas plūsmu pārskati 14 Pielikumi 15 Revidentu ziĦojums 76

AS ”Citadele banka” Republikas laukums 2A, Rīga, LV-1010, Latvija Tālr.: (371) 67010 000 Fakss: (371) 67010 001 www.citadele.lv Reăistrācijas Nr.: 40103303559

AS “Citadele banka” Vadības ziĦojums


Bankas Citadele 2011. gada darb ību raksturo stabila att īst ība Bankai Citadele 2011. gads ir bijis stabilas attīstības gads: Citadele sāka strādāt ar peĜĦu ātrāk nekā bija plānots bankas restrukturizācijas plānā, tika sasniegts augstāks peĜĦas apjoms par plānoto; klientu noguldījumu portfelis, neĦemot vērā valsts atbalstu, palielinājās par 8%, salīdzinot ar 2010. gada rādītājiem, jauno klientu skaits gada laikā palielinājās par 34 tūkstošiem. Ja vēl 2010. gadā tās darbības pirmajos sešos mēnešos Citadele darbojās ar zaudējumiem, tad tagad tā kĜuvusi par peĜĦu nesošu banku ar veselīgu kredītportfeĜa un noguldījumu attiecību. Dzēšot eiroobligācijas un atmaksājot Latvijas valsts noguldījumus, Citadele kĜuvusi par klasisku, noguldījumu finansētu banku, ievērojami samazinot atkarību no valsts atbalsta un starptautiskiem finanšu tirgiem. 2011. gada laikā Citadele panāca arī ievērojamu zīmola atpazīstamības kāpumu Latvijā. Citadele s āka str ādāt ar pe ĜĦu ātrāk nekā plānots Banka Citadele 2011. gadā sāka strādāt ar peĜĦu ātrāk nekā paredzēja bankas restrukturizācijas plāns – jau gada pirmajā pusgadā. 2011. gada otrajā pusgadā peĜĦa turpināja augt, palielinoties no 182 tūkstošiem latu līdz 3.5 miljoniem latu. Labāki finanšu rezultāti tika sasniegti, pateicoties būtiskam pieaugumam neto procentu ieĦēmumos, kā arī stingrai izmaksu kontrolei. 2011. gadā Citadele turpināja būt piesardzīga, vērtējot aktīvu kvalitāti, kā rezultātā bankas izveidotie neto uzkrājumi bija 8.0 miljons latu (koncerna – 8.8 miljons latu). ĥemot vērā gada laikā gūto peĜĦu, kā arī kredītportfeĜa samazināšanos un piesardzīgi veikto likviditātes pārvaldību, kapitāla pietiekamības rādītāji, salīdzinot ar 2010. gadu, uzlabojās – bankai no 12.2% uz 13.3%, koncernam no 10.0% uz 11.0%. Bankas likviditātes rādītājs visu gadu bija augstāks par 60%, gada beigās sasniedzot 72%, Ħemot vērā būtisko palielinājumu noguldījumos. 2011. gada 31. decembrī bankas Citadele kopējie aktīvi bija 1.4 miljardi latu (koncerna – 1.6 miljardi latu). Bankas kredītu portfelis bija 626 miljoni latu (koncerna – 717 miljoni latu) un kapitāla un rezervju apjoms bija 85 miljoni latu (koncerna – 81 miljoni latu). Kopējais noguldījumu apjoms bankā 2011. gada beigās sasniedza 1.1 miljardu latu (koncerna – 1.3 miljardus latu). SaskaĦā ar Latvijas komercbanku asociācijas apkopotajiem datiem 2011. gada decembrī banka Citadele bija lielākā Latvijas vietējā banka, 4. lielākā no visām Latvijā esošajām bankām pēc noguldījumu apjoma (10.2% tirgus daĜas), 6. lielākā pēc aktīvu apjoma (6.9% tirgus daĜas) un 5. lielākā pēc izsniegto aizdevumu kopapjoma (5.2% tirgus daĜas). Veiksm īga noguld ījumu politika Pateicoties veiksmīgai noguldījumu politikai, kas tika realizēta 2011. gada laikā, kā arī to AS „Latvijas Krājbanka” klientu izrādītajai uzticībai, kuriem banka veica izmaksas no Noguldījumu garantiju fonda, 2011. gadā banka Citadele spēja palielināt klientu noguldījumu portfeli par 80 miljoniem latu. Kopējais klientu noguldījumu portfelis, neskaitot valsts atbalstu, bankai Citadele palielinājās par 8% – no 0.99 miljardiem latu 2010. gada nogalē uz 1.07 miljardiem latu 2011. gada nogalē. Tikpat veiksmīgi noguldījumu piesaistē darbojās arī AB “Citadele bankas” (Lietuva) – palielinot noguldījumu apjomu 2011. gada laikā par 18 miljoniem latu. Īstenoto pasākumu rezultātā bankas Citadele kredītportfeĜa un noguldījumu attiecības rādītājs 2011. gadā uzlabojās no 61% uz 57% (koncerna – no 62% uz 54%). Citadele īstenojusi akt īvu uzĦēmumu kredit ēšanu 2011. gadā banka Citadele privātpersonām un uzĦēmumiem Latvijā parakstīja līgumus par kredītlīdzekĜu piešėiršanu 134 miljonu latu apmērā, kas ir 8.4% no kopējiem Latvijas banku sektorā noslēgtajiem darījumiem. Lielākā daĜa, 115 miljoni latu, ir uzĦēmumu attīstībai izsniegtie līdzekĜi. Lielākā daĜa kreditēšanas līdzekĜu tika atvēlēti šādi: 23% – lauksaimniecībā strādājošiem uzĦēmumiem, 18% – pakalpojumu nozarē strādājošiem uzĦēmumiem, 15% – transporta nozarē strādājošiem uzĦēmumiem, bet 11% – apstrādes rūpniecībā strādājošiem uzĦēmumiem. UzĦēmumiem izsniegto kredītlīdzekĜu rezultātā 2011. gadā banka Citadele veicināja Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekĜu apguvi Latvijā, jo būtiska daĜa uzĦēmumu, kam Citadele piešėīra finansējumu, bija tādi, kam šis finansējums nepieciešams Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu realizācijai. Kopumā uzĦēmumu kreditēšanas sektorā īpaša uzmanība tika veltīta maziem un vidējiem uzĦēmumiem, kam banka piedāvā plašu finansēšanas un kreditēšanas produktu klāstu gan uzĦēmuma ikdienas finanšu operāciju veikšanai, gan attīstības nodrošināšanai.



Bankas jauno klientu skaits palielin ājies par 34 t ūkstošiem 2011. gadā banku Citadele Latvijā izvēlējās 34 tūkstoši jaunu klientu, no tiem 93% mazo un vidējo uzĦēmumu un privātpersonu segmentos un 6% privātā kapitāla pārvaldīšanas sektorā, 1% – uzĦēmumu apkalpošanā. Lietuvā piesaistīti vairāk nekā 4400 jaunu klientu, Igaunijā – 580, ko lielā mērā sekmēja aktīvs klientu piesaistes darbs un klientu vajadzībām atbilstošu finanšu pakalpojumu izstrāde. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2011. gada novembra pētījuma dati liecina, ka Citadele ieĦēma 4. vietu banku sektorā Latvijā, kuras pakalpojumus Latvijas iedzīvotāji izmanto visbiežāk. Banka Citadele 2011. gad ā ievērojami palielin ājusi atpaz īstam ību 2011. gads bankai Citadele bija Ĝoti nozīmīgs, lai nostiprinātu uzticību bankas jaunajam zīmolam un banku izveidotu tādu, ko saprot, akceptē un atbalsta klienti un partneri gan Latvijā, gan Baltijā un citviet pasaulē. 2011. gada laikā Citadele panāca ievērojamu zīmola atpazīstamības kāpumu Latvijā. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2011. gada novembra pētījuma dati liecina, ka Citadeles atpazīstamības rādītāji kopš bankas darbības faktiskā sākuma 2010. gada augustā līdz 2011. gada novembrim bija gandrīz dubultojušies. Pēc kopējās atpazīstamības banka Citadele 2011. gada novembrī bija 4. pazīstamākā banka Latvijā no 29 bankām. Arī Citadeles reklāmas bija vienas no pamanītākajām 2011. gadā – pētījums liecina, ka Citadele ieĦem 4. vietu banku sektorā Latvijā, kuru reklāmas iedzīvotāji ir pamanījuši visbiežāk. Pēc iedzīvotāju vērtējuma 2011. gadā katru ceturksni palielinājies arī bankas Citadele drošības un stabilitātes indekss. Banka Citadele – viena no att īst ītākajām bank ām Baltij ā pakalpojumu daudzveid ībā 2011. gadā banka Citadele turpināja attīstīt trīs darbības pamatvirzienus: privātpersonu un mazo un vidējo uzĦēmumu apkalpošanu filiāĜu tīklā; lielo uzĦēmumu apkalpošanu un privātā kapitāla pārvaldīšanu. Banka Citadele ir viena no attīstītākajām bankām Baltijā pakalpojumu daudzveidībā. Augsti profesionāli speciālisti ar ilgstošu pieredzi finanšu jomā, plašs pakalpojumu klāsts un augsta kvalitāte – tās ir Citadeles stiprās puses. Analizējot iedzīvotāju un uzĦēmēju aktuālās vajadzības, 2011. gada laikā Citadele ieviesa vairākus jaunus un tirgū unikālus produktus, t.sk. sāka piedāvāt inovatīvu maksājumu karšu produktu – Win-win. Tas sniedz iespēju ikvienam pārvaldīt savus ikdienas maksājumus ar divām kartēm, vienlaikus saĦemot atlaides, priekšrocības un iespējas gan no American Express, gan MasterCard un bonusa punktus par katru pirkumu. Hipotekārās kreditēšanas jomā ar mērėi veicināt Latvijas iekšējā tirgus aktivitāti banka Citadele sāka piedāvāt jaunu, Baltijas valstīs vēl nebijušu hipotekāro kredītu – Jauno hipotekāro kredītu, kas atšėirībā no standarta hipotekārajiem kredītiem paredz iespēju dzēst kredītsaistības, nododot bankas īpašumā ieėīlāto nekustamo īpašumu. Mazo un vidējo uzĦēmumu atbalstam banka paplašināja piedāvāto produktu klāstu ar jauniem finanšu instrumentiem – Eiropas Investīciju bankas finansējumu un Mikrokredītu. Pabeidzot Citadeles zīmola ieviešanu, 2011. gadā banka laida klajā arī Citadeles norēėinu karti, pirmo reizi Latvijā iedzīvotājiem piedāvājot bankas norēėinu karti ar pastāvīgām atlaidēm pārtikas iegādei. Gada laikā tās priekšrocību programma tika papildināta, piesaistot vietējos degvielas uzpildes staciju tīklus un tādējādi atbalstot vietējos Latvijas degvielas tirgotājus. 2011. gada pirmajā pusgadā banka Citadele un American Express vienojās par sadarbības turpināšanu Latvijā. Tā rezultātā banka Citadele saglabāja ekskluzīvas tiesības arī turpmāk kā vienīgā banka Latvijā emitēt American Express® Kartes un piesaistīt tirgotājus American Express tīklam. Citadele saviem klientiem, kam ir Citadeles norēėinu karte, 2011. gadā sāka piedāvāt arī iespēju, iepērkoties veikalā ar šo maksājumu karti, pie kases izĦemt skaidru naudu. Lai pilnveidotu klientu apkalpošanu internetā un padarītu internetbanku klientiem ērtāk lietojamu, Citadele 2011. gadā atjaunoja internetbankas dizainu. Par izcilu starptautisko eiro valūtas pārskaitījumu kvalitāti banka Citadele Latvijā un tās meitas sabiedrība Lietuvā Citadele bankas 2011. gadā saĦēma vienas no pasaules lielākajām bankām – Deutsche Bank – apbalvojumu.



Bankas meitas sabiedr ību pakalpojumi Bankas meitas sabiedrība IPAS “Citadele Asset Management” ir viena no vadošām investīciju pārvaldīšanas kompānijām Baltijas valstīs. Tā piedāvā aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumus gan vietējiem, gan arī starptautiskajiem klientiem – privātpersonām, uzĦēmumiem, investīciju fondiem. Citadele Asset Management (Latvija) kopējie aktīvi pārvaldīšanā 2011. gada beigās bija 259 miljoni latu. Citadele Asset Management meitas sabiedrības aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumus piedāvā arī klientiem Lietuvā un Ukrainā. Sabiedrībai ir arī pārstāvniecības Krievijā, Kazahstānā un Baltkrievijā. Citadele ieguldījumu fondi ir reăistrēti publiskai izplatīšanai Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Šveicē, Vācijā un Zviedrijā. 2011. gadā Citadele Asset Management tika izvirzīts starptautiskā finanšu žurnāla World Finance investīciju pārvaldīšanas gada balvai 2011 par profesionālāko investīciju pārvaldīšanas kompāniju Baltijas valstīs. Citadele Asset Management ir viena no līderēm pensiju 2. un 3. līmeĦa plānu ilgtermiĦa ienesīguma nodrošināšanā, kā arī sasniegusi teicamus rādītājus, pārvaldot Citadele Austrumeiropas Obligāciju fondu un Citadele Krievijas akciju fondu. AS “Citadele atkl ātais pensiju fonds” nodrošina privāto pensiju fonda administrēšanu. Pēc pensiju plānu aktīvu vērtības 2011. gadā sabiedrība noturēja tirgus daĜu starp atklātajiem privātajiem pensiju fondiem 20.1% apjomā. Savukārt meitas sabiedrība AAS “Citadele Life” piedāvā dažādus apdrošināšanas produktus, tai skaitā dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu veidošanu. Citadele Life 2011. gadā piedzīvoja strauju izaugsmi apdrošināšanas uzĦēmumu vidū Latvijā pēc jauno parakstīto prēmiju apjoma, gada laikā Latvijā palielinot tirgus daĜu no 2% līdz 9.7%. Pieaugumu bija izdevies radīt pat neskatoties uz to, ka tirgū kopumā 2011. gadā kopējo parakstīto prēmiju apjoms nedaudz samazinājās (par 3.6%). Citadele Life kopējais parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar 2010. gada kopējo parakstīto prēmiju apjomu, pieauga no 840 tūkstošiem, sasniedzot gandrīz 4 miljonus latu. Gan privātpersonām, gan uzĦēmējiem bankas meitas sabiedrības SIA „Citadele l īzings un faktorings” , UAB “Citadele faktoringas ir lizingas” un OU “Citadele Leasing & Factoring” Baltijas valstīs nodrošina līzinga pakalpojumus un Latvijas klientiem – arī faktoringa pakalpojumus. Kred ītkaršu lietot āji ir nov ērtējuši Citadeles produktus Mērėtiecīgi veidojot ilgtermiĦa sadarbību ar American Express un pievēršot īpašu uzmanību kredītkaršu patstāvīgajiem klientiem, Citadele ir spējusi ieĦemt nozīmīgu pozīciju Latvijas kredītkaršu tirgū. Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem uz 2011. gada 31. decembri banka Citadele bija otra populārākā banka starp kredītkaršu lietotājiem Latvijā. Citadele bankas emitētās American Express kartes® gan privātpersonām, gan uzĦēmējiem nodrošina ne tikai prestižu un starptautisku atpazīstamību, bet arī ātrus norēėinus, izdevīgus tirgotāju piedāvājumus un finansējumu ikdienas darījumu realizācijai, piemēram, komandējumiem un citiem korporatīvajiem izdevumiem. American Express kredītkaršu vidējais mēneša apgrozījums 2011. gadā palielinājās: American Express Platinum kredītkartēm par 11%, Gold kredītkartēm par 3 %, bet American Express BLUE – 7 %. Uz 2011. gada 31. decembri banka Citadele kopumā bija izsniegusi 306 tūkstošus maksājumu karšu, no kurām 36% bija kredītkartes (American Express, MasterCard, VISA). 2011. gadā Citadele turpina stiprin āt savas poz īcijas priv ātā kapit āla pārvald īšanas sektor ā 2011. gads ir bijis veiksmīgs bankas Citadele privātā kapitāla pārvaldīšanas biznesam. Pateicoties plaši diversificētajai klientu bāzei un klientu pieprasījumam pēc individuāli izstrādātiem finanšu pakalpojumiem, galvenie biznesa rādītāji uzrādīja nozīmīgu pieaugumu. Privātā kapitāla pārvaldīšanas segmentā klientu skaits, jauniem klientiem uzsākot sadarbību ar Citadeli, pieauga par vairāk kā 13%. Savukārt, segmenta noguldījumu apjoma pieaugums pārsniedza 11%. 2011. gads ir bijis arī Ĝoti veiksmīgs American Express Platinum karšu lietotāju pieaugumas ziĦā. Klienti augsti novērtēja jaunās lojalitātes programmas Platinum Collection priekšrocības. Gada laikā karšu skaits pieauga par 11%, savukārt transakciju skaits ar šīm kartēm palielinājies vairāk kā par 50%. 2011. gads ir bijis viens no veiksmīgākajiem Concierge servisa darbības laikā – salīdzinot ar 2010. gadu ir dubultojies klientu pasūtījumu skaits, un šiss erviss ir kĜuvis pieprasīts private banking klientu vidū. Kopumā 2011. gadā Citadele privātā kapitāla pārvaldīšanas sektorā ir izpildījusi augstos biznesa apjoma pieauguma, vērtības, rentabilitātes un ienesīguma mērėus.



Banka Citadele att īsta inkas ācijas pakalpojumus Banka Citadele ir viena no lielākajām inkasācijas pakalpojuma sniedzējām Latvijā. Mēneša apgrozījums inkasācijas pakalpojumiem rēėināms desmitos miljonu latu. Augošais jauno klientu skaits, kas uzsākuši sadarbību ar banku 2011. gadā, ir nozīmīgs uzticības apliecinājums. Gada beigās banka Citadele apkalpoja vairāk nekā 2000 objektu. Bankas Citadele inkasācijas pakalpojumu klientu lokā ir gan bankas un mazumtirdzniecības veikalu tīkli, vairākas lielas valsts iestādes, gan Latvijas aptieku un citi. Bankai Citadele ir augsti standarti risku p ārvald ībā Bankas Citadele mērėis risku pārvaldīšanā ir nodrošināt zemus riska rādītājus, saglabājot diversificētu aktīvu portfeli, stabilu likviditātes pozīciju, ierobežotus riskus finanšu tirgos un zemu operacionālā riska līmeni. Arī 2011. gadā koncerns saglabājis piesardzīgu pieeju attiecībā uz risku uzĦemšanos. Šādu risku pārvaldības politiku nosaka gan bankas akcionāri, gan 2011. gada Eirozonas krīzes saasinājuma ietekmē koriăētais biznesa attīstības kurss. Bankas attīstības politika paredz stabilu un ilgtspējīgu bankas un koncerna attīstību, veidojot ilgtermiĦa sadarbību ar klientiem. Atbilstoši arī bankas izaugsmes stratēăija ir saistīta ar Baltijas valstu ekonomikas attīstības tempiem. Tautsaimniecības kreditēšana tiek veikta, pamatojoties uz reālajām ekonomikas vajadzībām un nosakot adekvātu cenu par kredītrisku. Īpaša vērība 2011. gadā tika pievērsta likviditātes risku pārvaldībai. Apzinoties Baltijas valstu ekonomikas pieauguma prognožu riskus un to ietekmi uz finanšu sektoru kopumā, bankas brīvie resursi tika izvietoti zema riska augsti likvīdos aktīvos. Likviditātes rādītājs, līdzekĜu apjoms korespondējošo banku kontos, kā arī augsti likvīdais vērtspapīru portfelis ir apliecinājums labi paveiktam darbam un bankas gatavībai izturēt 2012. gada laikā iespējamus Eirozonas krīzes vai citu faktoru izraisītus izaicinājumus. 2011. gadā ir paveikts ievērojams darbs bankas iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas modeĜu attīstībā. 2012. gadā banka turpinās darbu pie risku un korporatīvās pārvaldības sistēmas uzlabošanas, pilnveidojot kredītriska un operacionālā riska sistēmas. Apzinoties nerezidentu klientu apkalpošanas stratēăisko lomu, banka uztur nemainīgi augstus atbilstības riska pārvaldīšanas standartus. Banka uzs āka jaunu efektivit ātes paaugstin āšanas programmu 2011. gadā banka Citadele turpināja darbu pie efektivitātes uzlabošanas. Lai pilnvērtīgi izmantotu bankas rīcībā esošos resursus – bankas vadība apstiprināja jaunu efektivitātes paaugstināšanas programmu ar mērėi palielināt bankas rentabilitāti. Programma paredz gan turpināt iesāktos efektivitātes paaugstināšanas projektus, gan ieviest papildu pārmaiĦas, kas ietver šādas jomas: kredītkaršu pieteikumu un izsniegšanas procesu tālāki uzlabojumi; jaunu produktu noformēšanas procesu uzlabojumi; skaidrās naudas atlikumu efektīva pārvaldīšana; pamatdarbības un atbalsta procesu tālāka automatizācija un citas aktivitātes. Minētā programma darbosies visu 2012. gadu, iekĜaujot lielu daĜu no bankas atbalsta funkcijām. Lai uzlabotu darbinieku efektivitāti, dažādi procesi tiek automatizēti, padarīti raitāki un vienkāršāki, tādējādi ietaupot gan klientu, gan bankas darbinieku laiku. Citadele tika izv ēlēta par valsts garant ētās atl īdzības izmaksu “Latvijas Kr ājbankas” veicēju 2011. gada novembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) bankas Citadele iesniegto piedāvājumu par Latvijas Noguldījumu garantiju fonda atlīdzību izmaksu “Latvijas Krājbankas” klientiem atzina par labāko no pretendentu iesniegtajiem piedāvājumiem. Pateicoties darbinieku augsti profesionālam darbam, banka Citadele spēja dažu dienu laikā no līguma noslēgšanas ar FKTK operatīvi uzsākt un veiksmīgi nodrošināt valsts garantēto atlīdzību izmaksu. Decembrī Citadele sāka veikt arī Lietuvas Noguldījumu garantiju fonda maksājumus fiziskām personām, kas bija bankas Snoras Latvijas filiāles klienti. Bankas darbinieku profesionalitātes un ātras rīcības rezultātā mēneša laikā – līdz 31. decembrim – Latvijas valsts garantēto atlīdzību bija saĦēmuši jau vairāk nekā 86 tūkstoši “Latvijas Krājbankas” klientu. Šajā periodā banka Citadele no valsts Noguldījumu garantiju fonda kopumā iedzīvotājiem un uzĦēmumiem bija izmaksājusi 296.8 miljonus latu jeb 88% no kopējās atlīdzību summas. Lielākā daĜa no šīs summas (apmēram 85%) bija izmaksāti ar pārskaitījumu uz klientu kontiem bankā Citadele vai citā bankā.



Citadele atmaks āja Latvijas valstij termi Ħnoguld ījuma liel āko da Ĝu un dz ēsa eirooblig ācijas 2011. gadā banka Citadele mērėtiecīgi strādāja, lai pēc iespējas ātrāk atmaksātu Latvijas valstij tās ieguldīto finansējumu bankas darbībā. Pozitīvo bankas finanšu rādītāju rezultātā Citadele LR Finanšu ministrijai 2011. gada laikā atmaksāja tās noguldījumu 139.8 miljonu eiro (98.3 miljonu latu) apmērā. Procentu maksājumos par saĦemto valsts atbalstu, tai skaitā par valsts termiĦnoguldījumiem un subordinēto aizdevumu, Citadele valstij 2011. gadā bija samaksājusi 16 miljonus eiro (11.2 miljonus latu). 2011. gada maijā banka Citadele pilnībā dzēsa eiroobligācijas ar nominālvērtību 97.7 miljoni eiro, kas bija emitētas 2006. gadā un kurām 2011. gada maijā bija dzēšanas termiĦš. Tādējādi Citadele ir sekmīgi nokārtojusi ilgtermiĦa saistības, mazinot bankas darbības atkarību no situācijas starptautiskajos finanšu tirgos un valsts atbalsta. Citadele turpina str ādāt un att īst īties k ā VAS “Privatiz ācijas a ăentūra” un Eiropas Rekonstrukcijas un att īst ības bankai piederoša banka 2011. gada nogalē Latvijas valdība pieĦēma lēmumu atlikt bankas Citadele akciju pārdošanu un atgriezties pie šī jautājuma, kad situācija starptautiskajos finanšu tirgos būs uzlabojusies un akciju pārdošanai būs labvēlīgāki tirgus apstākĜi. Līdz ar to bankas Citadele akcionāri arī turpmāk būs VAS “Privatizācijas aăentūra” un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Bankas Citadele v īzija ir k Ĝūt par v ērt īgāko viet ējo finanšu grupu Baltij ā 2011. gads bankas Citadele darbiniekiem ir bijis izaicinājumiem pilns. Bankas veiksmīgā attīstība apliecina bankas darbinieku augsto profesionalitāti un teicamo komandas darbu. 2012. gadā banka Citadele turpinās aktīvu kreditēšanu un integrāciju Baltijas tirgū, lai kĜūtu par vērtīgāko vietējo finanšu grupa Baltijā – gan kā vērtīgākā banka akcionāriem, gan kā vērtīgākais partneris klientiem un labākā darba vieta. Bankas vadības komanda turpinās pārdomāti attīstīt stabilu Citadeli, kas vērsta uz ilgtermiĦa sadarbību ar klientiem un saglabā konservatīvu, bet ienesīgu aktīvu struktūru. Arī turpmāk banka Citadele īpaši attīstīs noguldījumu produktus, piedāvājot klientiem interesantus noguldījumu produktus. 2012. gadā Citadele turpinās kreditēt Baltijas valstu tautsaimniecību, īpašu uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzĦēmumiem un veicinot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekĜu apguvi. Tāpat banka turpinās strādāt arī pie jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanas atbilstoši iedzīvotāju un uzĦēmēju aktuālajām vajadzībām.

Juris Jākobsons Valdes priekšsēdētājs

Klāvs Vasks Padomes priekšsēdētājs

Rīga, 2012. gada 23. martā

AS “Citadele banka” Bankas vadība


Bankas Padome Vārds Amats

Klāvs Vasks Padomes priekšsēdētājs Juris Vaskāns Padomes priekšsēdētāja vietnieks Ăirts Freibergs Padomes loceklis Laurence Philip Adams Padomes loceklis Geoffrey Richard Dunn Padomes loceklis Bankas Valde Vārds Amats

Juris Jākobsons Valdes priekšsēdētājs, p.p. Guntis BeĜavskis Valdes loceklis, p.p. Valters Ābele Valdes loceklis Kaspars Cikmačs Valdes loceklis Philip Nigel Allard Valdes loceklis

Pārskata gada laikā un līdz šo finanšu pārskatu parakstīšanas datumam Bankas vadības sastāvā nebija notikušas nekādas izmaiĦas.

AS “Citadele banka” PaziĦojums par vadības atbildību


AS „Citadele banka” (turpmāk tekstā – Banka) vadība ir atbildīga par Bankas finanšu pārskatu, kā arī par Bankas un tās meitas uzĦēmumu (turpmāk tekstā - Koncerns) konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu. Finanšu pārskati, kas atspoguĜoti no 10. līdz 75. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem un sniedz patiesu priekšstatu par Bankas un Koncerna finansiālo stāvokli 2010. gada un 2011. gada 31. decembrī un to darbības rezultātiem, kapitāla un rezervju izmaiĦām un naudas plūsmām par gadu līdz 2010. gada un 2011. gada 31. decembrim. Vadības ziĦojums, kas atspoguĜots no 3. līdz 7. lappusei, sniedz patiesu priekšstatu par Bankas un Koncerna pārskata perioda finanšu rezultātiem un nākotnes perspektīvām. Iepriekš minētie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaĦā ar Eiropas Savienības apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, pamatojoties uz uzĦēmējdarbības turpināšanas principu. Pārskata periodā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā vadības pieĦemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti. AS „Citadele banka” vadība ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Koncerna aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Koncernā izdarītu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Vadība ir arī atbildīga par Kredītiestāžu likuma, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu un citu uz kredītiestādēm attiecināmu Latvijas Republikas likumdošanas prasību izpildi.

Juris Jākobsons Valdes priekšsēdētājs

Klāvs Vasks Padomes priekšsēdētājs

Rīga, 2012. gada 23. martā

AS “Citadele banka” PeĜĦas vai zaudējumu aprēėini par 2011. gadu un par 6 mēnešu periodu līdz 2010. gada 31. decembrim


Tūkst. latu 01/01/2011-

31/12/2011 30/06/2010- 31/12/2010*

01/01/2011- 31/12/2011

30/06/2010- 31/12/2010*

Pielikumi Koncerns Koncerns Banka Banka Procentu ienākumi 4 59,916 25,695 52,194 22,379 Procentu izdevumi 4 (32,689) (26,366) (30,619) (24,852) Neto procentu ienākumi / (izdevumi) 27,227 (671) 21,575 (2,473) Komisijas naudas ienākumi 5 25,737 11,201 19,434 8,290 Komisijas naudas izdevumi 5 (7,126) (3,422) (5,759) (2,898) Neto komisijas naudas ienākumi 18,611 7,779 13,675 5,392 PeĜĦa no darījumiem ar finanšu instrumentiem, neto 6 7,151 2,504 5,569 1,770 Citi ienākumi 7 5,944 3,754 5,568 2,742 Citi izdevumi (1,259) (2,227) (909) (2,153) Administratīvie izdevumi 8,9 (40,120) (18,016) (30,453) (13,398) Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekĜu amortizācija un

nolietojums 20,21 (5,313) (3,299) (1,812) (1,167) Uzkrājumi vērtības samazinājumam, neto 10 (8,759) (9,973) (7,965) (10,712) PeĜĦa / (zaudējumi) no pārdošanai turēto aktīvu

pārdošanas, neto (105) 857 - - PeĜĦa / (zaudējumi) pirms uzĦēmumu ienākuma

nodokĜa 3,377 (19,292) 5,248 (19,999) UzĦēmumu ienākuma nodoklis 11 (1,482) 481 (1,708) 572 Pārskata perioda peĜĦa / ( zaudējumi) 1,895 (18,811) 3,540 (19,427)

Attiecināmi uz: Bankas akcionāriem 1,895 (18,811) 3,540 (19,427) Mazākuma līdzdalību - - - -

1,895 (18,811) 3,540 (19,427) * Banka tika reăistrēta kā akciju sabiedrība 2010. gada 30. jūnijā un savu darbību uzsāka 2010. gada 1. augustā. Pielikumi no 15. līdz 75. lapai ir neatĦemama šo finanšu pārskatu sastāvdaĜa.

AS “Citadele banka” Apvienotie ienākumu pārskati par 2011. gadu un par 6 mēnešu periodu līdz 2010. gada 31. decembrim


Tūkst. latu 01/01/2011-

31/12/2011 30/06/2010- 31/12/2010*

01/01/2011- 31/12/2011

30/06/2010- 31/12/2010*

Koncerns Koncerns Banka Banka Pārskata perioda peĜĦa / (zaudējumi) 1,895 (18,811) 3,540 (19,427) Ienākumi, kas netiek atspoguĜoti peĜĦas vai zaudējumu

aprēėinā: Patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve: līdz termiĦa

beigām turētie ieguldījumi Amortizācija 1,061 363 679 357 Atliktais nodoklis, kas atzīts apvienoto ienākumu

pārskatā (58) (38) - (35) Patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve: pārdošanai

pieejamie vērtspapīri Vērtspapīru vērtības samazinājums 53 357 53 357 PeĜĦas vai zaudējumu pārskatā iekĜautā patiesās

vērtības pārvērtēšanas rezerve (210) 493 221 595 Pārdošanai pieejamo vērtspapīru patiesās vērtības

izmaiĦas (4,307) 3,472 (3,741) 3,247 Atliktais nodoklis, kas atzīts apvienoto ienākumu

pārskatā 119 (78) - (51)

Citas rezerves Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezerve 504 678 - -

Citi pārskata perioda ienākumi / (izdevumi) (2,838) 5,247 (2,788) 4,470 Pārskata perioda ienākumi / (zaudējumi) kopā (943) (13,564) 752 (14,957)

Attiecināmi uz: Bankas akcionāriem (943) (13,564) 752 (14,957) Mazākuma līdzdalību - - - -

(943) (13,564) 752 (14,957) * Banka tika reăistrēta kā akciju sabiedrība 2010. gada 30. jūnijā un savu darbību uzsāka 2010. gada 1. augustā. Pielikumi no 15. līdz 75. lapai ir neatĦemama šo finanšu pārskatu sastāvdaĜa.

AS “Citadele banka” Bilances 2011. gada 31. decembrī un 2010. gada 31. decembrī


Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010 Pielikumi Koncerns Koncerns Banka Banka Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 12 243,239 187,220 229,659 177,348 Prasības pret kredītiestādēm 13 225,739 219,624 196,397 211,608 Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi: - parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar

fiksētu ienākumu 16 161 140 - 4 - akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 17 34 34 - - Atvasinātie līgumi 30 3,483 2,670 3,542 2,716 Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu

peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 18 6,381 3,318 - - Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi: - parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar

fiksētu ienākumu 16 156,065 187,524 93,828 143,498 - akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 17 8,531 9,467 8,461 9,429 Kredīti 14,15 717,142 794,329 625,773 691,098 Līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi 16 126,361 127,572 118,442 117,280 Pārmaksātais uzĦēmumu ienākuma nodoklis 11 246 195 - - Pārdošanai turētie ilgtermiĦa aktīvi vai

atsavināšanas grupas 22 1,185 3,289 118 - PamatlīdzekĜi 21 33,532 38,072 2,449 3,910 Nemateriālā vērtība un nemateriālie aktīvi 20 1,216 2,060 770 1,256 Līdzdalība radniecīgajos uzĦēmumos 19 - - 44,195 43,839 Ieguldījuma īpašumi 1,099 904 - - Atliktā ienākuma nodokĜa aktīvi 11 28,896 30,100 28,777 29,980 Pārējie aktīvi 23 6,987 5,991 4,664 3,936 Kopā aktīvi 1,560,297 1,612,509 1,357,075 1,435,902 Saistības Atvasinātie līgumi 30 820 644 1,810 702 Finanšu saistības patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu

peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 4,426 1,484 - - Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā - saistības pret kredītiestādēm un centrālajām bankām 25 47,470 70,559 71,768 82,175 - noguldījumi 26 1,317,971 1,294,335 1,099,258 1,117,274 - emitētie parāda vērtspapīri 24 20,925 91,485 20,997 91,557 - pārējās finanšu saistības 23,301 7,333 17,782 - UzĦēmumu ienākuma nodoklis 11 155 188 12 - Atliktā ienākuma nodokĜa saistības 11 1 491 - - Pārējās saistības 27 12,196 12,728 8,708 8,919 Pakārtotās saistības 28 51,948 51,235 51,948 51,235 Kopā saistības 1,479,213 1,530,482 1,272,283 1,351,862 Kapitāls un rezerves Apmaksātais pamatkapitāls 29 103,000 103,000 103,000 103,000 Rezerves (5,000) (2,162) (2,321) 467 Uzkrātie zaudējumi (16,916) (18,811) (15,887) (19,427) Kopā uz Bankas akcionāriem attiecināmais kapitāls

un rezerves 81,084 82,027 84,792 84,040 Mazākuma līdzdalība - - - - Kopā kapitāls un rezerves 81,084 82,027 84,792 84,040 Kopā saistības un kapitāls un rezerves 1,560,297 1,612,509 1,357,075 1,435,902

Pielikumi no 15. līdz 75. lapai ir neatĦemama šo finanšu pārskatu sastāvdaĜa.

AS “Citadele banka” Kapitāla un rezervju izmaiĦu pārskati par 2011. gadu un par 6 mēnešu periodu līdz 2010. gada 31. decembrim


IzmaiĦas Koncerna kapitālā un rezervēs ir šādas: Tūkst. latu Uz Bankas akcionāriem attiecināmais kapitāls un rezerves

Emitētais pamatkapi-

tāls

Patiesās vērtības

pārvērtēšanas rezerve, attiecināma uz:

Ārvalstu valūtas

pārvērtē-šanas

rezerve

Restruktu-rizācijas rezerve*

Uzkrātie

zaudējumi

Kopā kapitāls un rezerves

līdz termiĦa beigām turētiem

vērtspapī-riem

pārdošanai pieejamiem vērtspapī-

riem

Atlikums 2010. gada 30. j ūnijā 4,000 - - - - - 4,000

Jaunu akciju emisija 99,000 - - - - - 99,000

Restrukturizācija (2. pielikums) - (2,031) (1,985) 168 (3,561) - (7,409)

Pārskata perioda zaudējumi - - - - - (18,811) (18,811)

Citi pārskata perioda ienākumi - 325 4,244 678 - - 5,247

Atlikums 2010. gada 31. decembr ī 103,000 (1,706) 2,259 846 (3,561) (18,811) 82,027

Pārskata gada peĜĦa - - - - - 1,895 1,895

Citi pārskata perioda ienākumi / (izdevumi) - 1,003 (4,345) 504 - - (2,838)

Atlikums 2011. gada 31. decembr ī 103,000 (703) (2,086) 1,350 (3,561) (16,916) 81,084

* Aktīvi un saistības, kuri atbilda kritērijiem, lai tos nodotu AS „Citadele banka” uzĦēmuma pārejas brīdī 2010. gada 1. augustā, tika

noteikti mātes bankas t.i. AS „Parex banka” kontu līmenī. Starpību starp ieguldījumu radniecīgajos uzĦēmumos vērtību, kas tika

nodota AS „Citadele banka” un šo ieguldījumu neto aktīviem nodošanas brīdī, AS „Citadele banka” konsolidētajos pārskatos tiek

uzskaitīta kā restrukturizācijas rezerve.

IzmaiĦas Bankas kapitālā un rezervēs ir šādas: Tūkst. latu Uz Bankas akcionāriem attiecināmais kapitāls un rezerves

Emitētais pamatkapitāls

Patiesās vērtības pārvērtēšanas

rezerve, attiecināma uz:

Uzkrātie zaudējumi

Kopā

kapitāls un rezerves

līdz termiĦa beigām turētiem

vērtspapīriem

pārdošanai pieejamiem

vērtspapīriem

Atlikums 2010. gada 30. j ūnijā 4,000 - - - 4,000

Jaunu akciju emisija 99,000 - - - 99,000

Restrukturizācija (2. pielikums) - (2,031) (1,972) - (4,003)

Pārskata perioda zaudējumi - - - (19,427) (19,427)

Citi pārskata perioda ienākumi - 322 4,148 - 4,470

Atlikums 2010. gada 31. decembr ī 103,000 (1,709) 2,176 (19,427) 84,040

Pārskata gada peĜĦa - - - 3,540 3,540

Citi pārskata perioda ienākumi / (izdevumi) - 679 (3,467) - (2,788)

Atlikums 2011. gada 31. decembr ī 103,000 (1,030) (1,291) (15,887) 84,792

Pielikumi no 15. līdz 75. lapai ir neatĦemama šo finanšu pārskatu sastāvdaĜa.

AS “Citadele banka” Naudas plūsmas pārskati par 2011. gadu un par 6 mēnešu periodu līdz 2010. gada 31. decembrim


Tūkst. latu

01/01/2011- 31/12/2011

30/06/2010- 31/12/2010

01/01/2011- 31/12/2011

30/06/2010- 31/12/2010

Pielikumi Koncerns Koncerns Banka Banka Naudas pl ūsma pamatdarb ības rezult ātā

PeĜĦa / (zaudējumi) pirms nodokĜiem 3,377 (19,292) 5,248 (19,999) Nemateriālo aktīvu amortizācija, pamatlīdzekĜu un ieguldījuma īpašumu nolietojums 5,313 3,299 1,812 1,167

Uzkrājumi aktīvu vērtības samazinājumam un citi uzkrājumi 8,759 21,165 7,965 21,904 Procentu ienākumi (59,916) (25,695) (52,194) (22,379) Procentu izdevumi 32,689 26,366 30,619 24,852 Citi posteĦi, kas neietekmē naudas plūsmu (4,408) (223) (3,251) 2,577

Naudas pl ūsma pamatdarb ības rezult ātā pirms izmai Ħām akt īvos un saist ībās (14,186) 5,620 (9,801) 8,122

Atvasināto finanšu instrumentu izmaiĦas (637) (1,638) 282 (1,576) Pārējo aktīvu (pieaugums) / samazinājums (1,630) 600 (1,709) (1,034) Pārējo saistību pieaugums 15,224 3,917 17,359 2,979 Tirdzniecības portfeĜa ieguldījumu (pieaugums) / samazinājums (142) (73) 4 1 Prasību pret kredītiestādēm (pieaugums) / samazinājums 12,812 (12,573) 12,431 4,645 Kredītu (pieaugums) / samazinājums 72,766 62,364 62,613 51,705 Saistību pret kredītiestādēm (samazinājums) / pieaugums (3,685) (25,601) 9,260 (28,310) Noguldījumu pieaugums / (samazinājums) 26,265 61,234 (15,897) 52,942

Neto pamatdarb ības naudas pl ūsma pirms u zĦēmumu ienākuma nodok Ĝa 106,787 93,850 74,542 89,474

Pārskata periodā saĦemtie procentu ienākumi 59,865 24,923 52,169 21,695 Pārskata periodā veiktie procentu maksājumi (36,956) (26,168) (34,363) (24,382) Samaksātais uzĦēmumu ienākuma nodoklis (246) (8) (4) -

Neto naudas pl ūsma pamatdarb ības rezult ātā 129,450 92,597 92,344 86,787 Naudas pl ūsma invest īciju darb ības rezult ātā

Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekĜu iegāde (831) (930) (454) (520) IeĦēmumi no nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekĜu pārdošanas 203 76 162 41 Līdz termiĦa beigām turēto vērtspapīru iegāde, neto 1,211 (229) (1,162) - Pārdošanai pieejamo vērtspapīru iegāde (246,520) (74,290) (165,617) (57,122) Ienākošā naudas plūsma no pārdošanai pieejamajiem

vērtspapīriem 279,517 23,610 216,861 13,034 Naudas un tās ekvivalentu palielinājums restrukturizācijas

rezultātā - 206,217 - 186,977 Naudas un tās ekvivalentu palielinājums meitas uzĦēmuma

iegādes rezultātā - 6,313 - - Ieguldījums meitas uzĦēmumos - - (4,208) -

Neto naudas pl ūsma invest īciju darb ības rezult ātā 33,580 160,767 45,582 142,410 Naudas pl ūsma finans ēšanas darb ības rezult ātā

Parāda vērtspapīru atpirkšana (68,684) (22,347) (68,684) (22,347) Jaunu akciju emisija - 99,000 - 99,000

Neto naudas pl ūsma finans ēšanas darb ības rezult ātā (68,684) 76,653 (68,684) 76,653 Naudas un t ās ekvivalentu palielin ājums 94,346 330,017 69,242 305,850 Nauda un tās ekvivalenti p ārskata perioda s ākum ā 334,017 4,000 309,850 4,000 Nauda un t ās ekvivalenti p ārskata perioda beig ās 33 428,363 334,017 379,092 309,850

2010. gadā Koncerns meitas sabiedrības iegādes rezultātā saĦēma kredītus 155 miljonu latu apmērā, citus aktīvus, kas nav nauda un tās ekvivalenti, 27 miljonu latu apmērā, noguldījumus 123 miljonu latu apmērā un citas saistības, kas nav naudas ekvivalenti, 34 miljonu latu apmērā. Pielikumi no 15. līdz 75. lapai ir neatĦemama šo finanšu pārskatu sastāvdaĜa.

AS “Citadele Banka” Finanšu pārskatu par 2011. gadu pielikumi


Ja nav noteikts citādāk, atsauces uz Koncerna uzskaites principiem un procedūrām jāuzskata arī par attiecīgajiem Bankas uzskaites principiem un procedūrām. Iekavās uzrādīti datus uz 2010. gada 31. decembri vai par 6 mēnešu periodu līdz 2010. gada 31. decembrim, ja vein nav noteikts citādāk. FINANŠU PĀRSKATU APSTIPRINĀŠANA Šos finanšu pārskatus Bankas vadība apstiprinājusi 2012. gada 23. martā. Latvijas Republikas Komerclikums nosaka, ka akcionāru sapulcei ir tiesības pieĦemt lēmumu par finanšu pārskatu apstiprināšanu. 1. PIELIKUMS VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR BANKU AS „Citadele banka” (turpmāk Banka) reăistrēta 2010. gada 30. jūnijā kā akciju sabiedrība. Savu darbību Banka uzsāka 2010. gada 1. augustā. Bankas centrālā pārvalde atrodas Rīgā, Latvijā. Bankas juridiskā adrese ir Republikas laukums 2a, Rīga, LV-1010. 2011. gada 31. decembrī Bankai bija 41 (44) filiāles un klientu apkalpošanas centri Rīgā un visā Latvijā. Bankai ir 5 (7) filiāles un klientu apkalpošanas centri ārvalstīs – Tallinā (Igaunija), Narvā (Igaunija), Roosikrantsi (Igaunija) Minhenē (Vācija) un Stokholmā (Zviedrija). Bankai tieši un netieši pieder arī 23 (19) meitas uzĦēmumi, kas darbojas dažādos finanšu tirgu sektoros. Banka ir Koncerna mātes uzĦēmums. Galīgā Banku kontrolējošā puse ir Latvijas Republika. Koncerns pieĦēma noguldījumus, izsniedz īstermiĦa un ilgtermiĦa aizdevumus plašam klientu lokam, apkalpo maksājumu kartes, kā arī veic finanšu nomas un ārvalstu valūtas maiĦas operācijas. Banka saviem klientiem piedāvā arī aktīvu pārvaldīšanas un investīciju banku pakalpojumus, vietējos un starptautiskos naudas pārskaitījumus, kā arī virkni citus finanšu pakalpojumu. 2011. gada 31. decembrī Koncernā un Bankā tika nodarbināti attiecīgi 1,604 (1,762) un 1,211 (1,329) pilna laika darbinieku. 2. PIELIKUMS RESTRUKTURIZĀCIJA Akciju sabiedrība Citadele banka tika reăistrēta Latvijas Republikas Komercreăistrā 2010. gada 30. jūnijā un šajā pašā dienā tika saĦemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licence (atĜauja) kredītiestādes darbībai. Citadele banka tika nodibināta nolūkā īstenot AS „Parex banka” restrukturizācijas plānu, kuru apstiprināja Ministru kabinets 2010. gada 23. martā un saskaĦā ar kuru Citadele bankai bija jāpārĦem no Parex bankas noteikti aktīvi un saistības un citas lietas, t.i. kredītiestādes uzĦēmums. UzĦēmuma pāreja no akciju sabiedrības Parex banka uz akciju sabiedrību Citadele banka tika veikta 2010. gada 1. augustā. UzĦēmuma pāreja tika īstenota saskaĦā ar Kredītiestāžu likuma 59.2 pantu. UzĦēmuma pārejas juridiskā definīcija ir noteikta Kredītiestāžu likuma 59.2 pantā. UzĦēmuma pāreja ir civiltiesisks darījums starp divām pusēm – uzĦēmuma nodevēju, AS Parex banka, un uzĦēmuma ieguvēju, akciju sabiedrību Citadele banka, saskaĦā ar kuru uzĦēmuma ieguvējs iegūst īpašumā attiecīgo uzĦēmumu. Nododamais uzĦēmums, t.i. uzĦēmuma sastāvā ietilpstošā manta, tika noteikts abām bankām par to vienojoties un norādot līgumā par uzĦēmuma pāreju, kas tika noslēgts starp abām bankām 2010. gada 28. jūlijā. Darbības, kas saskaĦā ar likumu ir veicamas, lai īstenotu kredītiestādes uzĦēmuma pāreju, atšėiras no darbībām, kuras ir jāveic kredītiestādes reorganizācijas gadījumā. Kredītiestādes uzĦēmuma pāreja nav kredītiestādes reorganizācijas pasākums, reorganizācijas gadījumā ir piemērojamas vienas tiesību normas, bet uzĦēmuma pārejas gadījumā – citas. Viena no būtiskākajām atšėirīgajām iezīmēm ir tā, ka uzĦēmuma pārejas gadījumā kredītiestādei nav nepieciešams saĦemt uzĦēmuma pārejā iesaistīto kreditoru un citu pušu piekrišana. Vienīgā atĜauja/piekrišana, kuru nepieciešams saĦemt, ir Kredītiestāžu likuma 59.2 pantā paredzētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atĜauja. Restrukturiz ācijas ietekme Bankas nodibināšana un nākotnes darbība ir daĜa no AS „Parex banka” restrukturizācijas plāna, ko ir apstiprinājusi Eiropas Komisijas (turpmāk EK). 2010. gada 15. septembrī EK pieĦēma lēmumu par valsts atbalstu C 26/2009 (ex N 289/2009), kurā teikts, ka restrukturizācijas palīdzība, ko Latvijas valsts sniedz AS „Parex bankai” un AS „Citadele bankai” ir savienojama ar iekšējā tirgus definīciju Līguma par Eiropas Savienības darbību 107(3)(b). panta izpratnē. Lai banka izpildītu augstāk minētās prasības, Banka ir uzĦēmusies noteiktas saistības attiecībā uz savu nākotnes darbību. Šīs saistības ir Ħemtas vērā sagatavojot Bankas ilgtermiĦa darbības plānu. 2011. gadā Banka nav pārkāpusi šīs saistības.



3. PIELIKUMS GALVEN ĀS GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES METODES 2011. gada 1. janv ārī spēkā stājās vair āki jauni SFPS, kas piem ērojami Koncerna finanšu p ārskatiem. Turpm āk tekst ā ir sniegts to jauno vai p ārskat īto standartu vai interpret āciju uzskait ījums, kuri atteicas uz Koncerna darb ību, un to ietekme uz Koncerna gr āmatved ības politik ām. Starptautisko Finanšu P ārskatu Standartu uzlabojumi (publicēti 2010. gada maijā; lielākā daĜa grozījumu ir spēkā pārskata periodiem, kas sākās 2011. gada 1. janvārī vai vēlāk).

Uzlabojumi sastāv no dažādām izmaiĦām un precizējumiem attiecībā uz šādiem standartiem un interpretācijām: 1. SFPS tika grozīts, lai (i) Ĝautu izmantot pamatlīdzekĜa vai nemateriālā aktīva atlikušo vērtību, kas noteikta, piemērojot iepriekšējo grāmatvedības politiku, ja šis postenis tika izmantots darbībās, kuras regulē likmes; (ii) Ĝautu apstākĜu izraisītu pārvērtēšanas rezultātu izmantot kā pamatlīdzekĜa vai nemateriālā aktīva domātās izmaksas (deemed costs), pat ja pārvērtēšana tiek veikta periodā par kuru pirmo reizi tiek sagatavoti finanšu pārskati saskaĦā ar SFPS un (iii) noteiktu, ka finanšu pārskata sagatavotājiem, kas pirmo reizi sagatavo pārskatus saskaĦā ar SFPS, ir jāpaskaidro izmaiĦas grāmatvedības politikās vai 1. SFPS atbrīvojumos starp pirmajiem sagatavotajiem starpposma pārskatiem, kas sagatavoti saskaĦā ar SFPS un pirmajiem sagatavotajiem pilna perioda pārskatiem, kas sagatavoti saskaĦā ar SFPS; 3. SFPS tika grozīts, lai (i) noteiktu, ka mazākumakcionāru daĜa, kas nav pašreizēja līdzdalības daĜa vai nepiešėir tās turētajam neto aktīvu proporcionālo daĜu likvidācijas gadījumā, ir jāvērtē patiesajā vērtībā (ja vien SFPS nenosaka citu novērtēšanas bāzi); (ii) sniegtu vadlīnijas veicamajiem pasākumiem, kur iegādātajā uzĦēmumā pastāv vienošanās maksāt ar akcijām, kas netiek aizstātas vai arī tiek brīvprātīgi aizstātas biznesa kombinācijas rezultātā un (iii) izskaidrotu, ka biznesa kombinācijas iespējamā atlīdzība, ir jāuzskaita saskaĦā ar iepriekšējo 3. SFPS versiju, ja biznesa kombinācija notikusi pirms pārskatītā 3. SFPS spēkā stāšanās datuma (izdots 2008. gada janvārī); 7. SFPS tika grozīts, lai izskaidrotu atklājamās informācijas prasības, jo īpaši (i) skaidri uzsverot kvantitatīvās un kvalitatīvās informācijas savstarpējo sakarību, atklājot informāciju par finanšu risku raksturu un apjomu, (ii) izslēdzot prasību atklāt informāciju par pārskatīta finanšu aktīva uzskaites vērtību, kas savādāk būtu kavēts vai tam būtu vērtības samazinājums, (iii) aizstājot prasību atklāt nodrošinājuma patieso vērtību ar vispārīgāku prasību atklāt tā finansiālo efektu, un (iv) precizējot, ka sabiedrībai ir jāatklāj uz perioda beigām turēta pārĦemta nodrošinājuma vērtība, bet ne atskaites perioda laikā iegūto vērtību; 1. SGS tika grozīts, lai izskaidrotu, ka peĜĦa vai zaudējumi, citi apvienotie ieĦēmumi, visi apvienotie ieĦēmumi, un darījumi ar īpašniekiem ir atklājami pašu kapitāla kustības pārskatā, bet citu apvienoto ienākumu analīze pa posteĦiem var tikt atklāta pielikumā; 27. SGS tika grozīts, lai izskaidrotu pārskatītā 27. SGS pārejas grozījumus 21. SGS, 28. SGS un 31. SGS (grozīts 2008. gada janvārī); 34. SGS tika grozīts, lai pievienotu papildus piemērus ar nozīmīgiem notikumiem un darījumiem par kuriem atklājama informācija saīsinātajos starpperioda finanšu pārskatos, ieskaitot kustību patiesās vērtības hierarhijā, finanšu aktīvu klasifikācijas izmaiĦas, vai izmaiĦas biznesa vai ekonomiskajā vidē, kuras ietekmē finanšu instrumentu patiesās vērtības; un 13. SFPIK tika grozīts, lai precizētu apbalvojuma punktu patiesās vērtības noteikšanas principus. Šiem grozījumiem nav būtiska ietekme uz šo finanšu pārskatu. Sekojoši jauni un groz īti SFPS un interpret ācijas st ājušās sp ēkā 2011. gadā, kuri nav attiecin āmi uz Koncerna darb ību un kuriem nav ietekmes uz šiem finanšu p ārskatiem:

- Grozījums 32. SGS – Tiesību emisiju klasifikācija. - Grozījumi 1. SFPS – DaĜējs atbrīvojums no salīdzinošās informācijas atklāšanas saskaĦā ar 7. SFPS, ja

SFPS finanšu pārskati sagatavoti pirmo reizi. - Grozījumi 14. SFPIK, Maksājumi minimālā finansējuma prasībai. - 19. SFPIK, Finanšu saistību dzēšana ar pašu kapitāla instrumentiem.

Ir public ēti vair āki jauni standarti un interpret ācijas, kas st ājas sp ēkā finanšu periodos, kas s ākas 2011. gada 1. janv ārī vai v ēlāk, un kuriem nav ietekmes uz Koncernu vai ar ī kuri nav apstiprin āti Eiropas Savien ībā:

- Atklājamā informācija – Finanšu aktīvu nodošana – Grozījumi 7. SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

- Smaga hiperinflācija un noteikta datumu atcelšana, ja SFPS finanšu pārskati sagatavoti pirmo reizi – Grozījumi 1. SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. jūlijā vai vēlāk; nav apstiprināti ES).

- Atliktais nodoklis: pamatā esoša aktīva atgūšana – Grozījumi 12. SGS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2012. gada 1. janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES).

- Darbinieku labumu uzskaite – Grozījumi 19. SGS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2012. gada 1. jūlijā vai vēlāk; nav apstiprināti ES).

- AtspoguĜošana Finanšu pārskatos attiecībā uz apvienoto ienākumu pārskatu – Grozījums 1. SGS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2012. gada 1. jūlijā vai vēlāk; nav apstiprināti ES).

- 9. SFPS, Finanšu instrumenti 1. daĜa: Klasifikācija un novērtēšana (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2015. gada 1. janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES).

- 10. SFPS, Konsolidētie finanšu pārskati (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES).

- 11. SFPS, Vienošanās par sadarbību (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk;



nav apstiprināti ES). - 12. SFPS, Informācijas atklāšana par līdzdalību citos uzĦēmumos (spēkā pārskata periodiem, kas sākas

2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES). - 13. SFPS, Patiesās vērtības noteikšana (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai

vēlāk; nav apstiprināti ES). - 27. SGS, Koncerna un atsevišėie finanšu pārskati (pārskatīts 2011) (spēkā pārskata periodiem, kas sākas

2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES). - 28. SGS, Asociētie uzĦēmumi un kopuzĦēmumi (pārskatīts 2011) (spēkā pārskata periodiem, kas sākas

2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES). - 20. SFPIK, Atkritumu novākšanas izmaksu uzskaite ražošanas posmā atklātajos karjeros (spēkā pārskata

periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES). - Finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpēja izslēgšana – Grozījumi 1. SGS (spēkā pārskata periodiem,

kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES). - Informācijas atklāšana – Finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpēja izslēgšana – Grozījumi 7. SFPS

(spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES). Koncerns pašlaik izvērtē šo jauno standartu un interpretāciju iespējamo ietekmi uz finanšu pārskatiem. a) Uzrādīšanas pamatprincipi Šie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaĦā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) pēc darbības turpināšanas principa. Finanšu pārskati ir sastādīti, saskaĦā ar sākotnējo izmaksu uzskaites principu, izĦemot pārdošanai pieejamos finanšu aktīvus, finanšu aktīvus un saistības patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, tirgojamos vērtspapīrus un atvasinātos līgumus, kas uzskaitīti to patiesajā vērtībā. Finanšu pārskatu sagatavošana, izmantojot SFPS, prasa izmantot aplēses un pieĦēmumus, kas ietekmē finanšu pārskatā uzrādīto aktīvu un saistību vērtības un iespējamo aktīvu un saistību atspoguĜošanu, kā arī pārskata gada ieĦēmumus un izdevumus. Lai arī šādas aplēses ir balstītas uz vadībai pieejamo ticamāko informāciju par attiecīgajiem notikumiem un darbībām, faktiskie rezultāti var atšėirties no šīm aplēsēm. b) Darījumu uzskaites valūta un pārskatu valūta Katra Koncerna uzĦēmuma darījumu uzskaites valūta ir tā ekonomiskās vides valūtā, kurā uzĦēmums darbojas. Bankas un tās Latvijas meitas uzĦēmumu uzskaites valūta un Koncerna pārskatu valūta ir Latvijas Republikas nacionālā valūta Latvijas lats (LVL). Šie finanšu pārskati ir sagatavoti tūkstošos latu (tūkst. latu). c) Restrukturizācijas / uzĦēmuma pārejas uzskaite Aktīvi un saistības, kuri atbilda kritērijiem, lai tos nodotu AS „Citadele banka” uzĦēmuma pārejas brīdī 2010. gada 1. augustā, tika noteikti mātes bankas t.i. AS „Parex banka” kontu līmenī. Starpība starp ieguldījumu radniecīgajos uzĦēmumos vērtību, kas tika nodota AS „Citadele banka” un šo ieguldījumu neto aktīviem nodošanas brīdī, AS „Citadele banka” konsolidētajos pārskatos tiek uzskaitītas kā restrukturizācijas rezerve. Koncerna finanšu pārskatos nodoto meitas uzĦēmumu rezultāts tiek uzrādīts tikai no 2010. gada 1. augusta, t.i., restrukturizācijas brīža. Neto aktīvu, kas tika pārnesti uz AS „Citadele banka”, uzskaites vērtība, bija vienāda ar nulli. Šis darījums tika uzskaitīts saskaĦā ar interešu saplūšanas metodi (predecessor accounting), kas nozīmē, ka saĦemtie aktīvi un saistības sākotnēji tika atzīti to bilances vērtībā kā tie bija uzskaitīti iepriekšējā bankā. d) Konsolidācija 2010. gada 31. decembrī Bankai bija ieguldījumi vairākos radniecīgajos uzĦēmumos, kuros Bankai tieši vai netieši piederēja vairāk kā 50% no pamatkapitāla un kopējām balsstiesībām un līdz ar to arī iespējas kontrolēt šos uzĦēmumus. Bankas finanšu pārskatā līdzdalība radniecīgo uzĦēmumu pamatkapitālā tiek uzskaitīta atbilstoši izmaksu metodei. Sīkāka informācija par šiem uzĦēmumiem izklāstīta 19. pielikumā. AS „Citadele banka” un tās meitas uzĦēmumu finanšu pārskati ir konsolidēti Koncerna finanšu pārskatos, apvienojot attiecīgus aktīvu, saistību, ienākumu un izdevumu posteĦus. Konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā ir izslēgti Koncernā ietilpstošo uzĦēmumu savstarpējie bilances atlikumi un peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā atspoguĜotie darījumi, tajā skaitā procentu ienākumi un izdevumi, kā arī savstarpējo darījumu nerealizētā peĜĦa un zaudējumi. Tomēr savstarpējie zaudējumi var norādīt uz vērtības samazināšanos, kas jāatzīst konsolidētajos finanšu pārskatos. e) Ienākumu un izdevumu atzīšana Procentu ienākumi un izdevumi tiek uzskaitīti, pamatojoties uz uzkrājumu veidošanas principu, piemērojot efektīvo procentu likmi. Komisijas nauda saistībā ar tādu finanšu aktīvu iegādi vai tādu finanšu saistību emisiju, kas nav finanšu aktīvi vai saistības patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦā vai zaudējumos, tiek atzīta kā nākamo periodu ienākumi vai izdevumi un atspoguĜota kā attiecīgā aktīva vai saistību faktiskā ienesīguma korekcija. Pārējie komisijas naudas



ienākumi un izdevumi tiek iegrāmatoti attiecīgi peĜĦas vai zaudējumu aprēėina postenī „Komisijas naudas ienākumi’ vai „Komisijas naudas izdevumi”, kad attiecīgie pakalpojumi tiek sniegti vai būtiska darbība veikta. IeĦēmumi no soda naudām tiek atzīti naudas saĦemšanas brīdī. f) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana Darījumi ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti latos pēc darījuma dienā spēkā esošā Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas maiĦas kursa. Tādi ārvalstu valūtās denominētie nemonetārie posteĦi kā pašu kapitāla instrumenti, kas tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā, tiek pārvērtēti latos, lietojot ārvalstu valūtas maiĦas kursu, kas tiek noteikts dienā, kad tika noteikta instrumenta patiesā vērtība. Monetārie aktīvi un pasīvi ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti latos pēc pārskata gada beigās spēkā esošā Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas maiĦas kursa. Ārvalstu valūtas maiĦas kursa rezultātā iegūtā peĜĦa vai zaudējumi tiek iekĜauti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā kā peĜĦa vai zaudējumi no ārvalstu valūtas pozīciju pārvērtēšanas. Pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, kas nav monetārie posteĦi, ieĦēmumi un zaudējumi, kas tiek atzīti apvienoto ienākumu aprēėinā, iekĜauj jebkuru attiecināmo ārvalstu valūtas maiĦas sastāvdaĜu. Rezultāti un finansiālais stāvoklis visiem Koncerna uzĦēmumiem, kuriem uzskaites valūta atšėiras no pārskatu valūtas, tiek pārrēėināti pārskatu valūtā:

• aktīvi un saistības tiek pārvērtētas pēc attiecīgā pārskata gada beigās noteiktā ārvalstu valūtas maiĦas kursa;

• ieĦēmumi un izdevumi tiek pārrēėināti pēc vidējā valūtas maiĦas kursa (ja vien šis vidējais valūtas maiĦas kurss neatspoguĜo vidējās izmaiĦās pārskata periodā, un šādā gadījumā ieĦēmumi un izdevumi tiek pārrēėināti latos darījuma datumā).

• visas izrietošās valūtas starpības tiek atzītas apvienoto ienākumu pārskatā. g) NodokĜi SaskaĦā ar Latvijas Republikas nodokĜu likumdošanas prasībām 2011. gadā uzĦēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēėināts 15% apmērā no attiecīgajā nodokĜu periodā iegūtajiem ar nodokli apliekamajiem Bankas ienākumiem. Atliktais ienākuma nodoklis tiek uzkrāts pilnā apmērā pēc saistību metodes attiecībā uz nākamajiem periodiem pārnestajiem nodokĜu zaudējumiem un uz visām pagaidu atšėirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokĜu aprēėinu mērėiem. SaskaĦā ar sākotnējas atzīšanas izĦēmumu, atlikto nodokli sākotnēji neatzīst aktīvam vai saistībai darījumos, kas nav uzĦēmumu apvienošana, ja darījums, kad tiek sākotnēji atzīts, neietekmē peĜĦu ne finanšu, ne nodokĜu mērėiem. Atliktā nodokĜa saistības netiek atzītas pagaidu atšėirībām nemateriālās vērtības sākotnējās atzīšanas brīdī un pēc tam tai nemateriālās vērtības daĜai, kas nav atskaitāma nodokĜu mērėiem. Atliktā nodokĜa aprēėinos tiek izmantota nodokĜa likme, kas ir pieĦemta bilances datumā un ir sagaidāms, ka tā būs spēkā periodos, kad pagaidu atšėirības reversēsies vai tiks izmantoti uz nākamajiem periodiem pārnestie zaudējumi. Atliktā nodokĜa aktīvi un saistības tiek savstarpēji izslēgtas tikai Koncerna viena uzĦēmuma ietvaros. Atliktā nodokĜa aktīvs attiecībā uz pagaidu atšėirībām un nākamajiem periodiem pārnestajiem nodokĜu zaudējumiem tiek atzīts tādā apmērā, kādā tiek plānota ar nodokli apliekamā peĜĦa, kas varētu tikt gūta nākotnē un izmantota atliktā ienākuma nodokĜa aktīva realizēšanā. Atliktā ienākuma nodokĜa aktīva, ja tāds pastāv, atlikusī vērtība tiek pārskatīta katrā bilances datumā un samazināta līdz tādam apmēram, kas atbilstu ar nodokli apliekamajai peĜĦai, kas varētu tikt gūta nākotnē un izmantota atliktā ienākuma nodokĜa aktīva realizēšanā. Nākotnē gūtā ar uzĦēmumu ienākuma nodokli apliekamā peĜĦa un nodokĜu atvieglojuma izmantošanas iespējamie apjomi tiek novērtēti, pamatojoties uz vadības sagatavoto vidēja termiĦa finanšu prognozi un no tās ekstrapolētajiem rezultātiem. Finanšu prognoze ir balstīta uz vadības prognozēm, kas ir ticamas un saprātīgas dotajos apstākĜos. h) Finanšu instrumenti Finanšu aktīvi tiek atzīti bilancē tikai un vienīgi brīdī, kad Koncerns kĜūst par līgumslēdzēju pusi, saskaĦā ar attiecīgā finanšu instrumenta līguma nosacījumiem. SaskaĦā ar 39. SGS finanšu aktīvi atkarībā no apstākĜiem tiek klasificēti kā: ieguldījumi, kurus uzĦēmums sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, ieguldījumi, kuri pēc definīcijas ir kredīti, līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi un pārdošanai pieejamie ieguldījumi. Sākotnēji atzīstot finanšu aktīvus, tie tiek uzskaitīti to patiesajā vērtībā, pieskaitot tieši attiecināmās darījuma izmaksas, izĦemot finanšu aktīvus patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. Aktīvu klasifikācija pa kategorijām tiek noteikta attiecīgo aktīvu iegādes brīdī, pamatojoties uz vadības noteiktajām vadlīnijām. Parastā (regulārā) aktīvu iegāde vai pārdošana tiek atzīta, izmantojot norēėinu dienas uzskaiti. Norēėinu diena ir diena, kad aktīvs tiek nodots Koncernam vai Koncerns nodod aktīvu kādai trešajai personai. Norēėinu (saistību dzēšanas) diena attiecas uz aktīva atzīšanu tajā dienā, kad tas tiek nodots Koncernam, un uz aktīva atzīšanas pārtraukšanu dienā, kad Koncerns to nodod kādai trešai personai.



Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi un saistības Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi un saistības ir iekĜautas kategorijā „finanšu aktīvi/ saistības patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā”. Finanšu aktīvi un saistības tiek klasificētas kā tirdzniecības nolūkā turēti aktīvi un saistības, ja tās iegādātas, lai gūtu peĜĦu no īstermiĦa cenu svārstībām vai dīleru maržas, vai ja tās iekĜautas portfelī, kam raksturīga īstermiĦa peĜĦas gūšana. Tirdzniecības nolūkos turētie aktīvi un saistības pēc to sākotnējās atzīšanas tiek pārvērtēti to patiesajā vērtībā, pamatojoties uz pieejamajām tirgus cenām. Tirdzniecības nolūkā turēto aktīvu un saistību pārvērtēšanas to patiesajā vērtībā rezultāts ir atspoguĜots tieši peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. Finanšu aktīvi/ saistības, kas noteiktas patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā Šajā kategorijā ietilpst: a) tirgum piesaistīto (unit-linked) ieguldījumu līgumu saistības un attiecīgie ieguldījumi un b) atsevišėi vērtspapīri, kas tiek pārvaldīti un kuru ienesīgums tiek novērtēts, pamatojoties uz to patieso vērtību, saskaĦā ar dokumentētu risku pārvaldības vai investīciju stratēăiju. SaskaĦā ar tirgum piesaistīto ieguldījumu līgumu nosacījumiem kredītrisku, kas saistīts ar apdrošinātāja veiktajiem ieguldījumiem, pilnībā uzĦemas apdrošināšanas Ħēmējs, nevis apdrošinātājs. Tādējādi, gan iegādāto aktīvu, gan izrietošo saistību uzskaite patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, Ĝauj izvairīties no iespējamās uzskaites nesaskaĦotības. IzĦemot procentus par procentu mijmaiĦas līgumiem, procenti par pašu finanšu aktīviem, kas noteikti patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, tiek iekĜauti neto procentu ienākumos. Pārvērtēšanas un tirdzniecības peĜĦa un zaudējumi attiecīgo finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiĦu rezultātā, kā arī procenti par procentu mijmaiĦas līgumiem tiek iekĜauti tieši peĜĦas vai zaudējumu postenī “PeĜĦa no darījumiem ar finanšu instrumentiem, neto”. Līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi Neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētu vai nosakāmu maksājumu grafiku un noteiktu termiĦu tiek iekĜauti kategorijā „līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi”, ja attiecībā uz tiem Koncernam ir pozitīva apĦemšanās un iespējas tos turēt līdz dzēšanas termiĦa beigām. Līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi tiek uzskaitīti to amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi, atskaitot uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam. Finanšu aktīva vērtības samazināšanās ir notikusi, ja tā bilances vērtība ir lielāka nekā tā aplēstā atgūstamā vērtība. Zaudējumi no to aktīvu vērtības samazināšanās, kas uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā, tiek aprēėināti kā starpība starp aktīva bilances vērtību un nākotnē paredzamo naudas plūsmu esošo vērtību, kas diskontētas, izmantojot finanšu instrumenta sākotnējo efektīvo procentu likmi. Ja pārdošanai pieejami aktīvi tiek pārklasificēti uz kategoriju „līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi”, pārklasificēto pārdošanai pieejamo aktīvu patiesā vērtība pārklasificēšanas dienā turpmāk kĜūst par to amortizēto iegādes vērtību. Uz pārklasificētajiem aktīviem attiecināmā patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve tiek amortizēta līdz aktīva dzēšanas termiĦa beigām, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Ja pastāv objektīvi pārklasificēto aktīvu vērtības samazināšanās pierādījumi, tieši pašu kapitālā atspoguĜotā amortizētā negatīvā patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve tiek iekĜauta peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi ir tādi neatvasināti finanšu aktīvi, kas tiek uzskaitīti kā pārdošanai pieejamie ieguldījumi vai kas nav iekĜauti vienā no trim iepriekš minētajām kategorijām. Koncerna pārdošanai pieejamos aktīvus plānots turēt nenoteiktu laika periodu un pārdot gadījumā, ja to prasa likviditāte vai procentu likmju, valūtas maiĦas likmju vai akciju cenu izmaiĦas. Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi pēc sākotnējās atzīšanas tiek pārvērtēti to patiesajā vērtībā, pamatojoties uz pieejamajām tirgus cenām vai brokeru kotētajām cenām. Pārdošanai pieejamo vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezultāts tiek atspoguĜots apvienotajā ienākumu pārskatā. Procenti tiek aprēėināti, izmantojot efektīvo procentu metodi, un ārvalstu valūtas peĜĦa vai zaudējumi no monetārajiem aktīviem, kas klasificēti kā pārdošanai pieejami, tiek atzīti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. Pārdošanai pieejamo pašu kapitāla instrumentu dividendes tiek iekĜautas peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. Kad vērtspapīri tiek pārdoti, attiecīgā uzkrātā pārvērtēšanas peĜĦa vai zaudējumi tiek iekĜauta peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā kā peĜĦa/ (zaudējumi) no vērtspapīru tirdzniecības. Ja pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtība ir samazinājusies, uzkrātā pārvērtēšanas peĜĦa vai zaudējumi, kas iepriekš tika atzīti apvienotajā ienākumu pārskatā, tiek iekĜauti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. Attiecībā uz kapitāla ieguldījumiem, kas klasificēti kā pārdošanai pieejami, būtisks vai ilgstošs patiesās vērtības samazinājums zem to iegādes izmaksām, ir objektīvs pierādījums vērtības samazinājumam, kā rezultātā tiek atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Ja šādi pierādījumi attiecībā uz pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem pastāv, uzkrātie pārvērtēšanas zaudējumi, kas tiek aplēsti kā starpība starp iegādes izmaksām un pašreizējo patieso vērtību, atskaitot vērtības samazināšanās zaudējumus, kas iepriekš atzīti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, tiek izslēgti no pašu kapitāla un atzīti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. Zaudējumi no kapitāla instrumentu vērtības samazināšanās kas atzīti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, netiek reversēti izmantojot peĜĦas vai zaudējumu aprēėinu. Zaudējumi no parāda vērtspapīru vērtības samazināšanās, kas atzīti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, vēlāk var tikt atcelti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, ja ir notikusi patiesās vērtības palielināšanās, kuru var objektīvi attiecināt uz notikumu pēc



zaudējumu no vērtības samazināšanās atzīšanas. Atvasinātie līgumi Ikdienas uzĦēmējdarbībā Koncerns ir iesaistīts nākotnes valūtas maiĦas līgumos (forward), valūtas un procentu likmju mijmaiĦas (swap) darījumos, kā arī darījumos ar citiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Visi atvasinātie līgumi ir klasificēti kā tirdzniecības nolūkā turēti finanšu instrumenti. Pēc sākotnējās atzīšanas nākotnes valūtas maiĦas līgumi, valūtas un procentu likmju mijmaiĦas darījumi un citi atvasinātie finanšu instrumenti tiek atspoguĜoti bilancē to patiesajā vērtībā. Šo instrumentu patiesā vērtība tiek iekĜauta attiecīgajā bilances aktīvu un saistību postenī „Atvasinātie līgumi”. PeĜĦa vai zaudējumi, kas rodas no izmaiĦām prasībās un saistībās, kas izriet no nākotnes valūtas maiĦas līgumiem, valūtas un procentu likmju mijmaiĦas darījumiem un citiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, tiek iekĜauti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā to rašanās brīdī. Pašu kredītrisks atvasināto saistību novērtējumā Koncerna paša kredītriska izmaiĦas tiek atspoguĜotas tādu atvasināto saistību novērtējumā, kur attiecīgo kredītrisku Ħemtu vērā tirgus dalībnieki, un netiek Ħemtas vērā tādos atvasinātos finanšu instrumentos, kuru novērtējumā parasti netiek piemērota uzĦēmuma kredītriska ietekme. Šī summa atspoguĜo starpību starp bezriska starpnieka emitētu identisku saistību un Koncerna emitēto saistību no attiecīgo kreditoru viedokĜa tirgus vērtību. Pašu kredītriska izmaiĦas tiek aprēėinātas, pamatojoties uz kredītriska mijmaiĦas darījumu cenām (spread). 2011. gada 31. decembrī un 2010. gada 31. decembrī nebija būtisku korekciju, kas attiecas uz Koncerna pašu kredītriska novērtējumu. Kredīti un debitoru parādi Kredīti un debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētu vai nosakāmu maksājumu grafiku, kuri netiek kotēti aktīvajā tirgū. Šādi aktīvi tiek uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. PeĜĦa un zaudējumi tiek atzīti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā šo aktīvu atzīšanas pārtraukšanas vai to vērtības samazināšanās brīdī, kā arī amortizācijas procesā. Kredīti un debitoru parādi tiek atzīti to izsniegšanas dienā. No attiecīgā līguma parakstīšanas datuma līdz faktiskajai izsniegšanas dienai tie tiek uzskaitīti kā kreditēšanas saistības ārpusbilances posteĦos. Ja kredīti vai debitoru parādi nevar tikt atgūti, tie tiek norakstīti un atspoguĜoti kā samazinājums kredītu vērtības samazināšanās uzkrājumam. Lēmumu par kredītu norakstīšanu pieĦem Koncerna vadība. IeĦēmumi no iepriekš norakstīto kredītu atgūšanas tiek atspoguĜota peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. Kategorijā „kredīti un debitoru parādi” iekĜauti šādi finanšu instrumenti: a) kase un prasības pret centrālajām bankām, b) prasības pret kredītiestādēm un c) kredīti. Emitētie parāda vērtspapīri, pakārtotās saistības un pārējais aizĦemtais finansējums Koncerns atzīst finanšu saistības savā bilancē finansējuma saĦemšanas brīdī. Pēc sākotnējās atzīšanas, kad emitētie parāda vērtspapīri, pakārtotais piesaistītais kapitāls un pārējie aizĦēmumi novērtēti patiesajā vērtībā, pieskaitot tieši attiecināmās darījuma izmaksas, tie tiek uzskaitīti to amortizētajā vērtībā, un jebkādas starpības starp neto saĦemtajiem līdzekĜiem un atmaksājamo summu tiek atzītas peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā aizĦēmuma perioda laikā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. i) Aktīvu pārdošana ar atpirkšanu (repo) Aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu darījumi tiek uzskaitīti kā finansēšanas darījumi. Ja Koncerns ir iesaistīts šajos darījumos kā aktīvu pārdevējs, tad pārdotos aktīvus tas turpina uzrādīt savā bilancē, izmantojot tādus pašus uzskaites principus kā paša aktīviem. Pārdošanas rezultātā saĦemtie līdzekĜi tiek uzrādīti kā saistības pret minēto aktīvu pircēju. Aktīvi bilancē tiek uzrādīti atsevišėi no pārējiem aktīviem, ja aktīvu pircējam atbilstoši līguma nosacījumiem ir tiesības pārdot vai pārėīlāt nodrošinājumu. Ja Koncerns ir iesaistīts aktīvu pārdošanas darījumā ar atpirkšanu kā pircējs, tad nopirktie aktīvi netiek uzrādīti Koncerna bilancē, bet darījuma rezultātā samaksātā iegādes cena tiek atspoguĜota kā prasība pret aktīvu pārdevēju. Šo darījumu rezultātā radušies procentu ienākumi vai izdevumi tiek atzīti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā attiecīgā līguma darbības laikā.



j) Finanšu aktīvu un saistību atzīšanas pārtraukšana Finanšu aktīvi Finanšu aktīva (vai finanšu aktīva daĜas vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas daĜas, ja tāda būtu) atzīšanu pārtrauc, ja: • vairs nepastāv tiesības saĦemt ar šo aktīvu saistīto naudas plūsmu; • Koncerns ir nodevis savas tiesības saĦemt ar šo aktīvu saistīto naudas plūsmu trešajai personai vai saglabājis

tiesības saĦemt ar šo aktīvu saistīto naudas plūsmu, bet apĦēmies nekavējoties izmaksāt to pilnā apmērā kādai trešajai personai saskaĦā ar vienošanos; un

• Koncerns vai nu (a) ir nodevis būtībā visus ar aktīvu saistītos riskus un guvumus, vai (b) nav ne nodevis, ne paturējis visus ar aktīvu saistītos riskus un guvumus, bet gan nodevis kontroli pār šo aktīvu.

Ja Koncerns ir nodevis savas tiesības saĦemt ar aktīvu saistīto naudas plūsmu trešajai personai un nav ne nodevis, ne paturējis visus ar aktīvu saistītos riskus un guvumus, nedz arī nodevis kontroli pār šo aktīvu, aktīvs tiek atzīts tik lielā mērā, kādā Koncerns saglabā savu līdzdalību šajā aktīvā. Saglabātā līdzdalība, kas izpaužas kā nodotajam aktīvam sniegtā garantija, tiek novērtēta zemākajā no aktīva sākotnējās bilances vērtības vai maksimālās atlīdzības summas, ko Koncernam varētu nākties samaksāt. Ja saglabātā līdzdalība izpaužas kā rakstiska un/ vai iegādāta opcija (ieskaitot, opciju, par kuru norēėini veikti naudā vai uz līdzīgiem nosacījumiem) attiecībā uz nodoto aktīvu, Koncerna saglabātā līdzdalība atbilst summai, par kādu Koncerns var nodoto aktīvu atpirkt, izĦemot rakstiskas „put” opcijas (ieskaitot, opciju, par kuru norēėini veikti naudā vai uz līdzīgiem nosacījumiem) attiecībā uz aktīvu, kas novērtēts tā patiesajā vērtībā; Koncerna saglabātās līdzdalības apmērs tiek vērtēts zemākajā no nodotā aktīva patiesās vērtības un opcijas realizācijas cenas. Koncerna sniegtais nodrošinājumu (akcijas un obligācijas) saskaĦā ar standarta pārpirkuma līgumiem un vērtspapīru aizdevumu vai aizĦēmumu darījumiem tiek atzīts Koncerna bilancē arī turpmāk, jo Koncerns būtībā saglabā visus riskus un atlīdzības, pamatojoties uz iepriekš noteiktu atpirkšanas cenu, un līdz ar to kritēriji, lai pārtrauktu aktīvu atzīšanu, netiek izpildīti. Finanšu saistības Finanšu saistību atzīšana tiek pārtraukta, kad Koncerns tiek atbrīvots no pienākuma pildīt šīs saistības vai tās tiek dzēstas vai beidzies to termiĦš. Ja esošās finanšu saistības tiek aizvietotas ar citām saistībām pret to pašu aizdevēju uz būtiski citiem nosacījumiem vai ja esošo saistību nosacījumi tiek būtiski mainīti, šāda aizvietošana vai nosacījumu maiĦa tiek uzskatīta par sākotnējo saistību atzīšanas pārtraukšanu un jaunu saistību atzīšanu, un starpība starp attiecīgajām bilances vērtībām tiek atzīta peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. k) Noma Finanšu noma – Koncerns kā iznomātājs Finanšu noma, kas būtībā nodod visus riskus un atlīdzības, kas raksturīgas aktīva īpašumtiesībām, tiek atzīta kā aktīvi par summu, kas līdzvērtīga neto ieguldījumiem nomātajā īpašumā nomas uzsākšanas brīdī. Ienākumi no finanšu nomas tiek atzīti visa nomas līguma garumā, nodrošinot pastāvīgu un regulāru atdevi no neatmaksātajiem neto ieguldījumiem. Šo finanšu pārskatu vajadzībām no nomas līgumiem izrietošās prasības ir iekĜautas bilances postenī „Kredīti”. Operatīvā noma – Koncerns kā iznomātājs Aktīvus, kas iznomāti saskaĦā ar operatīvās nomas līgumiem, Koncerns savā bilancē uzrāda atbilstoši aktīvu veidam. Nomas ienākumi no operatīvās nomas tiek atzīti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā kā pārējie ienākumi visā nomas perioda laikā, izmantojot lineāro metodi. Nomniekam piešėirto stimulējumu (atlaižu) kopējās izmaksas tiek atzītas kā nomas ienākumu samazinājums nomas perioda laikā, izmantojot lineāro metodi. Sākotnējās tiešās izmaksas, kas radušās, lai nodrošinātu ienākumu gūšanu no operatīvās nomas, tiek iekĜautas iznomātā aktīva bilances vērtībā. Iznomātajiem aktīviem, kuriem tiek aprēėināts nolietojums, piemērojamā nolietojuma politika ir tāda pati kā iznomātāja parastā nolietojuma politika, kas tiek piemērota līdzīgiem aktīviem, un nolietojums tiek aprēėināts saskaĦā ar Koncerna pamatlīdzekĜiem piemērotajiem uzskaites principiem. Operatīvā noma – Koncerns kā nomnieks Aktīvu noma, kuras ietvaros visus no īpašumtiesībām izrietošos riskus uzĦemas un atlīdzību būtībā gūst iznomātājs, tiek klasificēta kā operatīvā noma. Nomas maksājumi operatīvās nomas ietvaros tiek uzskaitīti kā izmaksas visā nomas perioda laikā, izmantojot lineāro metodi, un ieskaitīti pārējos administratīvajos izdevumos.



l) Kredītu un debitoru parādu vērtības samazināšanās Koncerns piešėir klientiem komerciāla un patēriĦa rakstura kredītus. Atsevišėa reăiona ekonomiskais stāvoklis var ietekmēt aizĦēmēju spēju atmaksāt tiem izsniegtos kredītus. Nosakot uzkrājumu lielumu zaudējumiem no kredītu vērtības samazināšanās, Koncerna vadība ir Ħēmusi vērā gan specifisko, gan portfeĜa līmeĦa risku. Koncerna vadība katrā bilances datumā novērtē, vai pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka kredīta vai kredītportfeĜa vērtība ir samazinājusies. Kredīta vai kredītportfeĜa vērtība ir samazinājusies un zaudējumi no vērtības samazināšanās ir radušies tikai un vienīgi, ja pastāv būtiski objektīvi pierādījumi tam, ka šāda vērtības samazināšanās notikusi viena vai vairāku pēc kredīta sākotnējās atzīšanas notikušu gadījumu rezultātā (zaudējuma notikums), un ja šī zaudējuma notikuma (vai vairāku notikumu) ietekmē aplēstā nākotnes naudas plūsmu tagadnes vērtība ir kĜuvusi mazāka par attiecīgā kredīta vai kredītu un kredītportfeĜa bilances vērtību, un ja šo ietekmi iespējams ticami noteikt. Objektīvi pierādījumi tam, ka notikusi kredīta vai kredītu un kredītportfeĜa vērtības samazināšanās, ietver šādu novērojamu informāciju, kas varētu būt nonākusi Koncerna uzmanības lokā: • ievērojamas aizĦēmēja finansiālas grūtības; • līguma nosacījumu neievērošana, piemēram, procentu vai pamatsummas atmaksāšanas saistību neizpilde vai

novēlojums; • Koncerns tādu ekonomisku vai juridisku iemeslu dēĜ, kas saistīti ar aizĦēmēja finansiālām grūtībām, piešėir

aizĦēmējam atvieglojumus, ko citos apstākĜos Koncerns nebūtu apsvēris; • kĜūst ticams, ka aizĦēmējs uzsāks bankrota procedūru vai cita veida finansiālu reorganizāciju; • ekonomisko apstākĜu pasliktināšanās tajā tirgus segmentā, kurā darbojas aizĦēmējs; vai • novērojama informācija norāda, ka pastāv novērtējams kredītu un kredītportfeĜa aplēsto nākotnes naudas

plūsmu samazinājums kopš šo kredītu sākotnējās atzīšanas, lai gan attiecībā uz atsevišėiem portfelī ietilpstošajiem kreditoriem šis samazinājums vēl nav nosakāms, un šī informācija ietver: - nelabvēlīgas izmaiĦas attiecībā uz aizĦēmēju maksātspēju; vai - valsts vai vietējos ekonomiskos apstākĜus, kas korelē ar saistību neizpildi attiecībā uz portfelī ietilpstošajiem

kredītĦēmējiem. Koncerns vispirms novērtē, vai objektīvi vērtības samazināšanās pierādījumi pastāv attiecībā uz katru atsevišėi nozīmīgu kredītu, un atsevišėi vai kopumā attiecībā uz kredītiem, kuri nav nozīmīgi katrs atsevišėi. Ja Koncerns nosaka, ka objektīvi vērtības samazināšanās pierādījumi attiecībā uz katru atsevišėi novērtētu kredītu nepastāv, neatkarīgi no tā, vai šis kredīts ir nozīmīgs vai nē, tas iekĜauj šo aktīvu kredītu ar līdzīgām kredītriska īpašībām grupā un novērtē tos kopumā attiecībā uz vērtības samazināšanos. Vērtības samazināšanās zaudējumu novērtēšana kopumā ir pagaidu solis pirms atsevišėu kredītu grupā ietilpstošo kredītu vērtības samazināšanās zaudējumu noteikšanas. Tiklīdz ir pieejama informācija, kas Ĝauj konkrēti noteikt zaudējumus saistībā ar tiem grupā iekĜautajiem kredītiem, kuriem vērtības samazināšanās noteikta atsevišėi, šie kredīti tiek izĦemti no attiecīgās grupas. Aktīvi, kas tiek atsevišėi novērtēti attiecībā uz vērtības samazināšanos un attiecībā uz kuriem tiek atzīti vai turpina atzīt zaudējumus no vērtības samazināšanās, netiek iekĜauti kopējā vērtības samazināšanās novērtējumā. Kredītu vērtības samazināšanās zaudējumi tiek noteikti kā starpība starp aplēsto nākotnes naudas plūsmu tagadnes vērtību, kas diskontētas, izmantojot kredīta sākotnēji noteikto efektīvo procentu likmi. Ja kredītam ir mainīga procentu likme, vērtības samazināšanās zaudējumu noteikšanai izmantojamā diskonta likme ir attiecīgajā līgumā noteiktā efektīvā procentu likme. Ar ėīlu nodrošināta kredīta aplēsto nākotnes naudas plūsmu tagadnes vērtības aprēėins atspoguĜo naudas plūsmas, kas varētu izrietēt no ėīlas pārĦemšanas, atskaitot izmaksas, kas saistītas ar ėīlas iegūšanu un pārdošanu, neatkarīgi no tā, vai ėīlas pārĦemšana ir ticama vai nē. Zaudējumi tiek atzīti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. Ja nākamajā periodā ar vērtības samazināšanos saistīta zaudējuma summa samazinās un šo samazināšanos iespējams objektīvi sasaistīt ar kādu notikumu, kas norisinājies pēc vērtības samazināšanās atzīšanas, iepriekš atzītie vērtības samazināšanās zaudējumi tiek reversēti. Jebkāda šādu vērtības samazināšanās zaudējumu reversēšana tiek atzīta peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā tik lielā mērā, kādā attiecīgā aktīva bilances vērtība reversēšanas datumā nepārsniedz tā amortizēto iegādes vērtību, kāda tā būtu bijusi, ja nebūtu notikusi vērtības samazināšanās. Ja aizĦēmējs neveic procentu vai pamatsummas maksājumus līgumā noteiktajos termiĦos, bet Koncerns uzskata, ka vērtības samazinājums nebūtu atzīstams, Ħemot vērā pieejamo nodrošinājumu/ ėīlu un/vai Koncernam neatmaksāto summu apmēru, attiecīgais kredīts tiek klasificēts kā tāds, kura atmaksas termiĦš ir nokavēts, bet uzkrājumi vērtības samazinājumam nav izveidoti. Ja izsniegtos kredītus nav iespējams atgūt, tie tiek norakstīti, vienlaicīgi samazinot uzkrājumus iespējamiem zaudējumiem no kredītu vērtības samazināšanās. Kredīti netiek norakstīti, kamēr nav veikti visi nepieciešamie juridiskie pasākumi un noteikts zaudējumu galīgais apjoms. Iepriekš norakstīto summu vēlāka atgūšana peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā tiek atspoguĜota kā pārējie pamatdarbības ienākumi.



m) Pārdošanai pieejamo un līdz termiĦa beigām turēto vērtspapīru vērtības samazināšanās

Vērtības samazināšanās pierādījumi tiek izvērtēti, Ħemot vērā visjaunākās tirgus cenas, attiecīgā vērtspapīra tirgus dziĜumu, iepriekšējo tirdzniecības darījumu rezultātus un citu pieejamo informāciju. Lai noteiktu, vai pastāv objektīvi vērtības samazināšanās pierādījumi, vadībai jāizdara attiecīgi spriedumi. Ja Koncernam nav pieejamas tirgus cenas, vērtspapīru vērtības samazināšanās pierādījumi tiek izvērtēti, Ħemot vērā noteiktos emitenta riska faktorus (maksātnespējas pazīmes, maksājumu aizkavēšanos, parādu pārstrukturēšanu) un individuālās emitenta kredītriska analīzes rezultātus. n) UzĦēmējdarbības apvienošana un nemateriālā vērtība UzĦēmējdarbības apvienošana tiek uzskaitīta, izmantojot pirkšanas metodi, saskaĦā ar kuru iegādātā uzĦēmuma identificējamie aktīvi, saistības un iespējamās saistības tiek atzītas patiesajā vērtībā. Jebkāds iegādes izmaksu pārsniegums pār iegādāto identificējamo neto aktīvu patieso vērtību tiek atzīts kā nemateriālā vērtība. Ja iegādes vērtība ir mazāka par iegādāto identificējamo neto aktīvu patieso vērtību, attiecīgais iegādes izmaksu samazinājums (diskonts) jāatzīst iegādes gada pelĦas vai zaudējumu aprēėinā. Pēc sākotnējās atzīšanas Koncerna uzskaitē no uzĦēmējdarbības apvienošanas izrietošā nemateriālā vērtība tiek uzskaitīta sākotnējā vērtībā, no kuras atskaitīti jebkādi uzkrātie zaudējumi no vērtības samazināšanās. Katrā bilances datumā tiek novērtēts, vai nav notikusi vērtības samazināšanās. Ja kādi notikumi vai apstākĜu maiĦa liecina par vērtības samazināšanos, šāds novērtējums tiek veikts biežāk. o) Nemateriālie aktīvi Nemateriālie aktīvi ietver programmatūru. UzĦēmējdarbības apvienošanas rezultātā iegādātie nemateriālo aktīvi tiek uzskaitīti to patiesajā vērtībā iegādes datumā. Pēc sākotnējās atzīšanas nemateriālie aktīvi tiek uzskaitīti to sākotnējā vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu. Nomas tiesības tiek amortizētas nomas līguma termiĦa laikā, izmantojot lineāro metodi. Citiem nemateriālajiem aktīviem tiek piemērotas gada amortizācijas likmes robežās no 7 – 50%, izmantojot lineāro metodi. Visiem nemateriālajiem aktīviem, izĦemot nemateriālo vērtību, ir noteikta ilguma lietderīgās izmantošanas laiks. p) PamatlīdzekĜi PamatlīdzekĜi tiek uzskaitīti to iegādes vērtībā, no kuras atskaitīts uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums. Periodiski tiek izvērtēta pamatlīdzekĜu vērtības samazināšanās. Ja pamatlīdzekĜa atgūstamā vērtība kĜūst mazāka par tā bilances vērtību, šī pamatlīdzekĜa bilances vērtība tiek samazināta līdz tā atgūstamai vērtībai. Nolietojums tiek aprēėināts visā pamatlīdzekĜu lietderīgās izmantošanas laikā, izmantojot lineāro metodi. Nolietojuma aprēėinā izmantotas šādas likmes:

PamatlīdzekĜu veids Gada likme Ēkas 10% - 1% Transporta līdzekĜi 20% Pārējie pamatlīdzekĜi 20% - 33%

Nomātā īpašuma uzlabojumi tiek kapitalizēti, un to nolietojums tiek aprēėināts atlikušajā nomas laikā, izmantojot lineāro metodi. Zemei un pamatlīdzekĜiem to celtniecības laikā nolietojums netiek aprēėināts. Atsevišėi ēku remonta izdevumi, kas uzlabojuši attiecīgo ēku kvalitāti un izmantojamību, tiek kapitalizēti. Nolietojums šiem kapitalizētajiem aktīviem tiek aprēėināts lietderīgās izmantošanas laikā, izmantojot lineāro metodi. PamatlīdzekĜu uzturēšanas un remontu izdevumi tiek ieskaitīti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā to rašanās brīdī. Banka un Koncerns 2011. gada 1. janvārī pārskatīja lietderīgās izmantošanas laiku atsevišėiem pamatlīdzekĜiem. Aplēstais samazinājums ikmēneša pamatlīdzekĜu nolietojuma izdevumos Bankai un Koncernam ir attiecīgi 10 tūkst. latu un 117 tūkst. latu. Tas nākošajos periodos samazināsies dēĜ pilnībā nolietotiem pamatlīdzekĜiem. q) Pārdošanai turēti aktīvi

Ja klients nespēj citādi pildīt savas maksājumu saistības un citi kredīta atgūšanas veidi izrādījušies neveiksmīgi, Koncerns mēdz pārĦemt no saviem klientiem noteiktus aktīvus, kas izsniegtajiem kredītiem kalpojuši par nodrošinājumu. Šādi aktīvi klasificēti kā pārdošanai turēti aktīvi, jo tie iegūti galvenokārt, lai pēc iespējas drīzāk tos pārdotu. Pārdošanai turētie aktīvi tiek uzskaitīti zemākajā no to uzskaites vērtības un patiesās vērtības, atskaitot izmaksas, kuras būs nepieciešamas, lai aktīvu pārdotu. Koncerns vismaz katrā bilances datumā izvērtē, vai nav notikusi pārĦemtā aktīva vērtības samazināšanās. Aktīva uzskaites vērtība tiek samazināta par zaudējumiem no vērtības samazināšanās. Vērtības samazināšanās zaudējumi tiek atspoguĜoti peĜĦas vai zaudējumu aprēėina postenī „Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās izdevumi un uzkrājumu samazinājums, neto”.



r) Ieguldījuma īpašumi

Ieguldījuma īpašumi ir īpašumi, ko Koncerns tur ar mērėi gūt nomas (īres) maksu vai gaidītvērtības pieaugumu, vai abu mērėu sasniegšanai, un kurus Koncerns pats neizmanto. Ieguldījuma īpašumi sākotnēji tiek novērtēti iegādes vērtībā, ieskaitot darījuma izmaksas. Pēc sākotnējās atzīšanas ieguldījuma īpašumi tiek uzskaitīti atbilstoši izmaksu metodi – to sākotnējā vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu. Nolietojums tiek aprēėināts visā ieguldījuma īpašuma lietderīgās izmantošanas laikā, izmantojot lineāro metodi. Ieguldījuma īpašumiem tiek piemērota Koncerna pamatlīdzekĜu nolietojuma metode un likmes. Koncerns periodiski izvērtē, vai nav notikusi ieguldījuma īpašuma vērtības samazināšanās. Ja atgūstamā aktīva vērtība ir zemāka par tā uzskaites vērtību, attiecīgais aktīvs tiek norakstīts līdz tā atgūstamai vērtībai. s) Uzkrājumi Uzkrājumi tiek atzīti, ja Koncernam pastāv juridiskas vai pamatotas saistības kāda pagātnes notikuma dēĜ, pastāv varbūtība, ka šo saistību izpildei būs nepieciešama ekonomiskos labumus ietverošu resursu aizplūšana, un saistību apmēru iespējams pietiekami ticami novērtēt. t) Ārpusbilances finanšu saistības un iespējamās saistības Ikdienas uzĦēmējdarbībā Koncernam ir izveidojušās ārpusbilances finanšu saistības un iespējamās saistības, kas ietver saistības attiecībā uz kredītu piešėiršanu un neizmantotām kredītlīnijām vai kredītkaršu limitiem, galvojumu izsniegšanu un akreditīvu noformēšanu. Šādi finanšu instrumenti tiek atspoguĜoti finanšu pārskatos: − saistības izsniegt kredītus un kredītkartes un piešėirt overdraftus tiek atzītas finansējuma saĦemšanas brīdi; − finanšu garantijas un akreditīvi tiek atzīti, kad ir atzīta kā atlīdzība saĦemtā komisijas maksa.

Saistības attiecībā uz kredītu pagarināšanu un neizmantotām kredītlīnijām vai kredītkaršu limitiem atspoguĜo līgumos noteiktas saistības izsniegt kredītus un automātiski atmaksājamos kredītus. Finanšu saistībām parasti ir noteikts termiĦš vai citi līgumā paredzēti to beigu nosacījumi. Tā kā finanšu saistības var beigties arī pirms to realizēšanas, kopējais līgumā paredzētais saistību apmērs ne vienmēr atspoguĜo nākotnē nepieciešamo naudas summu. Sākotnēji finanšu garantiju līgumi tiek atzīti patiesajā vērtībā. Pēc sākotnējās atzīšanas tie tiek uzskaitīti sākotnējās atzīšanas vērtībā, atskaitot garantijas periodā uzkrāto amortizāciju, vai vērtībā, kas noteikta saskaĦā ar grāmatvedības principiem uzkrājumu izveidei, ja garantijas izmantošana kĜūst ticama, atkarībā no tā, kura no iepriekš minētajām summām lielāka. Uzkrājumu veidošanas principi ārpusbilances finanšu saistībām un iespējamām saistībām ir atbilstoši s) rindkopā aprakstītajiem uzkrājumu veidošanas principiem. u) Aktīvi pārvaldīšanā Aktīvi, kurus Koncerns pārvalda savu klientu, fondu un citu institūciju uzdevumā, netiek uzskatīti par Koncerna aktīviem. Līdz ar to šie aktīvi netiek atspoguĜoti Koncerna bilancē. Šajos finanšu pārskatos aktīvi pārvaldīšanā iekĜauti vienīgi atspoguĜošanas nolūkā. v) Finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība Finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība atspoguĜo naudas līdzekĜu daudzumu, par kādu aktīvs varētu tikt pārdots vai saistības varētu tikt dzēstas labi informētu, savstarpēji ieinteresētu un nesaistītu personu darījumā. Ja ir pieejama ticama tirgus informācija, patieso vērtību nosaka, pamatojoties uz novērojamām tirgus cenām. Ja reprezentatīvas tirgus cenas nav pieejamas, vai arī tās nav ticamas, patieso vērtību nosaka, piemērojot vērtēšanas metodes, kurās tiek izmantoti tirgus dati. Šādas metodes ietver, piemēram, cenas, kas iegūtas no neatkarīgiem tirgus pētījumiem, salīdzinājumi ar līdzīgiem finanšu instrumentiem, diskontēto naudas plūsmu analīze un citas tirgus dalībnieku vispārēji atzītas un izmantotas vērtēšanas metodes. Nākotnē var būt notikumi, kas varētu mainīt attiecīgajās aplēsēs izmantotos pieĦēmumus. Jebkādu aplēšu izmaiĦu ietekme tiek atspoguĜota finanšu pārskatos, kad tā ir nosakāma. Bez tam patiesās vērtības aprēėinu var ietekmēt izmaiĦas tirgus apstākĜos, tādējādi faktiskais darījuma rezultāts var atšėirties no finanšu pārskatos atspoguĜotā. Finanšu pārskatu sagatavošanā izmantoto vadības pieĦēmumu izmainīšana var ietekmēt arī finanšu pārskatos atspoguĜoto Koncerna darbības rezultātu. w) Nauda un tās ekvivalenti Naudas plūsmas pārskata sagatavošanas nolūkos nauda un tās ekvivalenti ietver kases atlikumu un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām un citām kredītiestādēm, kam raksturīgs neliels vērtības maiĦas risks un kuru atlikušais dzēšanas termiĦš nepārsniedz 3 mēnešus pēc darījuma datuma, atskaitot saistības uz pieprasījumu pret citām kredītiestādēm.



x) Savstarpējs ieskaits

Finanšu aktīvi un saistības tiek savstarpēji ieskaitīti un neto summa tiek atspoguĜota bilancē, ja pastāv šobrīd īstenojamas juridiskas tiesības savstarpēji ieskaitīt atzītās summas, un nodoms ir norēėināties, Ħemot vērā neto summu, vai vienlaicīgi realizēt aktīvu un nokārtot saistības. y) Darbinieku izmaksas un citi saistīti maksājumi Koncerns un Banka veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanas un valsts fondēto pensiju shēmā saskaĦā ar Latvijas un attiecīgajiem ārvalstu tiesību aktiem. SaskaĦā ar Latvijas Ministru Kabineta Reglamentu aptuveni 73% no sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmantotas, lai finansētu valsts noteikto iemaksu pensiju sistēmu. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaĦā ar kuru Koncernam un Bankai ir jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Koncernam un Bankai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts pensiju apdrošināšanas sistēma vai valsts fondēto pensiju shēma nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekĜautas darbinieku izmaksās. z) Notikumi pēc bilances datuma Finanšu pārskatos tiek atspoguĜoti tādi notikumi pēc pārskata gada beigām, kas ietekmē Bankas finansiālo stāvokli bilances datumā (koriăējošie notikumi). Ja notikumi pēc pārskata gada beigām nav koriăējoši, tie tiek atspoguĜoti finanšu pārskatu pielikumos tikai tad, ja tie ir būtiski. aa) Aplēšu izmantošana finanšu pārskatu sagatavošanā Sagatavojot finanšu pārskatu saskaĦā ar Eiropas Savienībā pieĦemtajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, vadībai nākas pamatoties uz zināmām aplēsēm un pieĦēmumiem, kas ietekmē atsevišėus pārskatos atspoguĜotos bilances un peĜĦas vai zaudējumu aprēėina posteĦu atlikumus, kā arī iespējamo saistību apmēru. Šo finanšu pārskatu sagatavošanā vadība izmantojusi pamatotas un piesardzīgas aplēses un spriedumus. Sagatavojot finanšu pārskatus, nozīmīgas aplēses tiek izmantotas saistībā ar uzkrājumiem iespējamiem finanšu aktīvu zaudējumiem, finanšu aktīvu un saistību patiesās vērtības noteikšanu un nākamo periodu ar nodokli apliekamā ienākuma aplēsēm, lai noteiktu izmantojamo un līdz ar to atzīstamo atliktā nodokĜa aktīvu summu. Kredītu vērtības samazināšanās Koncerns regulāri izvērtē, vai nav notikusi kredītu vai debitoru parādu vērtības samazināšanās. Iespējamo vērtības samazināšanās zaudējumu aplēses pēc būtības nekad nevar būt pilnīgi precīzas un ir atkarīgas no daudziem faktoriem. Iespējamie vērtības samazināšanās gadījumi tiek nekavējoties identificēti, jo visi kredīti tiek pastāvīgi uzraudzīti. Vērtības samazināšanās zaudējumi tiek aprēėināti katram kredītam atsevišėi, Ħemot vērā paredzamo naudas plūsmu, tajā skaitā no ėīlas pārdošanas radušos naudas plūsmu. Lai aplēstu jebkādus vērtības samazināšanās zaudējumus, ko varētu noteikt tādi faktori kā ekonomiskā situācija nākotnē un no tās atkarīgie aizĦēmēja darbības rezultāti un ėīlas vērtība, kuru nebūtu iespējams ātri pārdot, Koncerns izmanto kompetentus spriedumus. Tādējādi aplēstie vērtības samazināšanās zaudējumi laika gaitā, noskaidrojoties apstākĜiem, var ievērojami mainīties. Nākotnes naudas plūsmas summu vai laika periodu aplēsēs izmantotā metodoloăija un pieĦēmumi tiek regulāri pārskatīti, lai mazinātu atšėirības starp zaudējumu aplēsēm un faktiskajiem zaudējumiem. Bez tam Koncerns aplēš vērtības samazināšanās zaudējumus kredītu grupai, lai segtu kredītportfeĜa zaudējumus, ja pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka tajā ir kredīti, kuru vērtība ir samazinājusies, lai arī attiecībā uz atsevišėiem kredītiem šo samazinājumu vēl nevar attiecināt. Nosakot vērtības samazināšanās zaudējumus kredītu grupai ar līdzīgiem kredītriska parametriem, tiek Ħemti vērā novērojamie dati, kas liecina, ka kredītu grupas nākotnes naudas plūsmās radies samazinājums, kuru var ticami noteikt, lai arī attiecībā uz atsevišėiem kredītiem šo samazinājumu vēl nevar attiecināt. Vērtējot kredītu grupas vērtības samazināšanos, Koncerns nākotnes naudas plūsmas kredītu grupai aplēš, pamatojoties uz vēsturisko zaudējumu likmi, kas tiek noteikta, Ħemot vērā zaudējumu pieredzi kredītiem ar tādiem pašiem (līdzīgiem) riska parametriem kā kredītiem, kas iekĜauti kredītu grupā. Vēsturisko zaudējumu likme tiek koriăēta, pamatojoties uz pašreizējo informāciju, lai atspoguĜotu tādu pašreizējo apstākĜu ietekmi, kuri nepastāvēja periodā, uz kuru attiecināma vēsturiskā zaudējumu likme, un novērstu tādu pagātnes perioda faktoru ietekmi, kas pašlaik vairs nepastāv. Turpmākā kredītportfeĜa kvalitāte, kuram aplēsti kopējie vērtības samazināšanās zaudējumi, ir atkarīga no faktoriem, kuru ietekmē faktiskie kredītu zaudējumi varētu būtiski atšėirties no aplēstajiem vērtības samazināšanās zaudējumiem. Šādi faktori ir, piemēram, ekonomiskā situācija pasaulē un valstī, ar aizĦēmēju saistīti specifiski faktori, nozares un tirgus tendences, procentu likmes, bezdarba līmenis un citi ārējie faktori. IzmaiĦas Bankas LGD koeficientā par 500 bāzes punktiem rezultātā varētu radīt pieaugumu / samazinājumu kredītu grupas vērtības samazinājumā 0.9 miljoni latu (2010: 1.96 miljoni latu) apmērā. Vērtspapīru vērtības samazināšanās Koncerns veic dažādas aplēses, lai noteiktu to vērtspapīru vērtību, kuriem veikts vērtības samazināšanās novērtējums. Novērtējot vērtības samazinājumu vērtspapīriem, uz kuriem attiecināmi notikumi, kas apliecina vērtības samazināšanos, tiek veiktas aplēses, kurās Ħemti vērā tādi faktori kā likviditāte (kotētās cenas un summas,



izmantojot vairākus uzticamus avotus, kā arī subjektīvus spriedumus), tirgus uzcenojumu (spread) (vērtspapīru tirgus uzcenojuma aplēses un tirgus uzcenojuma aplēses attiecībā uz vērtspapīriem ar reitingu Caa1 vai zemāku), reitingi (subordinācija) un iespējamo zaudējumu līmenis saistību neizpildes gadījumā (loss-given-default). Vērtspapīru kredītkvalitāte, kuriem aplēsti vērtības samazināšanās zaudējumi, nākotnē ir atkarīga no dažādām neskaidrībām, kuru ietekmē faktiskie zaudējumi varētu būtiski atšėirties no aplēstajiem vērtības samazināšanās zaudējumiem. Šādi faktori ir, piemēram, ekonomiskā situācija pasaulē, reăionā un valstī, ar emitentu saistīti specifiski faktori, tirgus aktivitāte un dziĜums, procentu likmes un citi ārējie faktori. 2011. gada 31. decembrī tirgus uzcenojuma deltas palielināšanās par 200 bāzes punktiem Bankai neradītu vērtspapīru vērtības samazinājumus vai palielinājumus (2010: nulle). Atliktais nodokĜa aktīvs Nākotnē gūtā apliekamā peĜĦa un nodokĜu atvieglojumu izmantošanas iespējamie apjomi tiek novērtēti, pamatojoties uz vadības sagatavotām vidēja termiĦa finanšu prognozēm un no to ekstrapolētajiem rezultātiem. Iepriekš minētā prognoze norāda, ka nākotnē Bankai būs pietiekams apliekamais ienākums, lai izmantotu atzīto atliktā nodokĜa aktīvu. 4. PIELIKUMS PROCENTU IENĀKUMI UN IZDEVUMI

Tūkst. latu 01/01/2011-

31/12/2011 30/06/2010- 31/12/2010

01/01/2011- 31/12/2011

30/06/2010- 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Procentu ienākumi:

- no finanšu aktīviem amortizētajā iegādes vērtībā: 53,896 23,469 48,312 20,847 - no kredītiem 45,813 20,095 40,082 17,441 - no prasībām pret kredītiestādēm un

centrālajām Bankām 1,222 512 1,711 701 - no līdz termiĦa beigām turētajiem

vērtspapīriem 6,861 2,862 6,519 2,705 - no pārdošanai pieejamajiem vērtspapīriem 5,931 2,189 3,881 1,527

- no tirdzniecības nolūkā turētajiem vērtspapīriem 15 10 1 5 - no finanšu aktīviem patiesajā vērtībā ar

pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 74 27 - - Kopā procentu ien ākumi 59,916 25,695 52,194 22,379

Procentu izdevumi:

- par finanšu saistībām amortizētajā iegādes vērtībā: (32,689) (26,366) (30,619) (24,852) - par noguldījumiem (25,079) (20,075) (22,774) (18,454) - par pakārtotajām saistībām (4,449) (3,761) (4,449) (3,761) - par emitētajiem parāda vērtspapīriem (2,363) (2,507) (2,366) (2,509) - par saistībām pret kredītiestādēm un

centrālajām Bankām (308) (14) (559) (128) - citi procentu izdevumi (490) (9) (471) -

Kopā procentu izdevumi (32,689) (26,366) (30,619) (24,852) Neto procentu ienākumi / ( izdevumi ) 27,227 (671) 21,575 (2,473)

Tūkst. latu 01/01/2011-

31/12/2011 30/06/2010- 31/12/2010

01/01/2011- 31/12/2011

30/06/2010- 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Procentu ienākumi, kas atzīti no aktīviem, kuriem

izveidoti uzkrājumi vērtības samazinājumam 1,559 5,403 2,488 5,698



5. PIELIKUMS KOMISIJAS NAUDAS IEN ĀKUMI UN IZDEVUMI

Tūkst. latu 01/01/2011-

31/12/2011 30/06/2010- 31/12/2010

01/01/2011- 31/12/2011

30/06/2010- 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Komisijas naudas ienākumi: - no maksājumu karšu apkalpošanas 11,377 5,357 10,363 4,862 - no naudas pārskaitījumiem 4,506 1,955 3,383 1,477 - no uzglabāšanas, fondu pārvaldīšanas un trasta

darījumiem 4,420 1,920 606 260 - no norēėinu kontu uzturēšanas 1,233 451 1,027 393 - no skaidras naudas darījumiem 1,091 436 744 283 - no inkasācijas pakalpojumiem 796 348 796 348 - no vērtspapīru un finanšu instrumentu brokeru

pakalpojumiem 773 277 436 204 - no akreditīvu un garantiju izsniegšanas 478 127 340 66 - no kreditēšanas operācijām 437 69 417 64 - pārējie 626 261 1,322 333

Kopā komisijas naudas ien ākumi 25,737 11,201 19,434 8,290

Komisijas naudas izdevumi: - par maksājumu kartēm (5,565) (2,767) (4,529) (2,312) - par korespondentbanku pakalpojumiem (994) (431) (869) (384) - par brokeru pakalpojumiem un vērtspapīru

turēšanu: (484) (182) (325) (197) - par vērtspapīru un finanšu instrumentu brokeru

pakalpojumiem (266) (140) (192) (163) - uzglabāšanas, fondu pārvaldīšanas un trasta

darījumiem (218) (42) (133) (34) - pārējie (83) (42) (36) (5)

Kopā komisijas naudas izdevumi (7,126) (3,422) (5,759) (2,898) Neto komisijas naudas ien ākumi 18,611 7,779 13,675 5,392

Komisijas naudas ienākumi un izdevumi par darījumiem ar finanšu instrumentiem, kas nav patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, izĦemot summas, kas iekĜautas faktiskās procentu likmes noteikšanā, var tikt atspoguĜoti šādi:

Tūkst. latu 01/01/2011-

31/12/2011 30/06/2010- 31/12/2010

01/01/2011- 31/12/2011

30/06/2010- 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Komisijas naudas ienākumi 25,737 11,201 19,434 8,290 Komisijas naudas izdevumi (7,126) (3,422) (5,759) (2,898)

6. PIELIKUMS PEěĥA NO DAR ĪJUMIEM AR FINANŠU INSTRUMENTIEM, NETO

Tūkst. latu 01/01/2011-

31/12/2011 30/06/2010- 31/12/2010

01/01/2011- 31/12/2011

30/06/2010- 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka PeĜĦa no tirdzniecības nolūkā turēto vērtspapīru

tirdzniecības un pārvērtēšanas, neto 12 17 12 7 PeĜĦa / (zaudējumi) no pārdošanai pieejamo vērtspapīru

pārdošanas, neto 210 (493) (221) (595) PeĜĦa no finanšu aktīviem amortizētajā iegādes vērtībā,

neto 355 275 - - PeĜĦa no ārvalstu valūtas maiĦas darījumiem un

atklāto pozīciju pārvērtēšanas, neto 7,732 3,888 6,231 3,346 Zaudējumi no citu atvasināto finanšu instrumentu

tirdzniecības un pārvērtēšanas, neto (1,101) (1,215) (453) (988) PeĜĦa / (zaudējumi) no finanšu aktīviem vai finanšu

saistībām patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā (57) 32 - -

Finanšu instrumentu tirdzni ecības dar ījumu pe ĜĦa, neto 7,151 2,504 5,569 1,770



Tūkst. latu

01/01/2011- 31/12/2011

30/06/2010- 31/12/2010

01/01/2011- 31/12/2011

30/06/2010- 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka PeĜĦa / (zaudējumi) no finanšu instrumentiem, kas nav

patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, neto 565 (218) (221) (595)

PeĜĦa no finanšu instrumentiem patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, neto 6,586 2,722 5,790 2,365

Finanšu instrumentu peĜĦa, neto 7,151 2,504 5,569 1,770

7. PIELIKUMS CITI IENĀKUMI

Tūkst. latu 01/01/2011-

31/12/2011 30/06/2010- 31/12/2010

01/01/2011- 31/12/2011

30/06/2010- 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Ienākumi no līgumsodiem 3,743 2,288 3,262 1,925 SaĦemtās dividendes 3 1 1,503 1 Citi ienākumi 2,198 1,465 803 816 Kopā citi ien ākumi 5,944 3,754 5,568 2,742

8. PIELIKUMS ADMINISTRAT ĪVIE IZDEVUMI

Tūkst. latu 01/01/2011-

31/12/2011 30/06/2010- 31/12/2010

01/01/2011- 31/12/2011

30/06/2010- 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Personāla izdevumi 25,113 11,556 18,120 8,218 Telpu noma 3,705 1,522 4,511 2,106 Ar IT iekārtām un programmatūru saistītie izdevumi 2,397 1,114 1,513 663 Neatgūstamais PVN 2,312 701 1,873 495 Konsultācijas un profesionālie pakalpojumi 1,278 572 584 224 Reklāmas, tirgzinības un sponsorēšanas izdevumi 1,276 468 1,035 366 Sakaru izdevumi (telefons, pasts u.tml.) 586 284 357 182 Biroja izdevumi 503 322 380 269 Pārējie administratīvie izdevumi 2,950 1,477 2,080 875 Kopā administrat īvie izdevumi 40,120 18,016 30,453 13,398

9. PIELIKUMS PERSONĀLA IZDEVUMI Personāla izdevumi šajos finanšu pārskatos atspoguĜoti administratīvo izdevumu postenī. Personāla izdevumos ietilpst atalgojums darbiniekiem un ar to saistītās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī darbinieku prēmijas un citi pabalsti.

Tūkst. latu 01/01/2011-

31/12/2011 30/06/2010- 31/12/2010

01/01/2011- 31/12/2011

30/06/2010- 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Atlīdzība par darbu (t.sk. prēmijas): - vadībai 1,520 740 577 229 - pārējiem darbiniekiem 18,723 8,570 14,033 6,387 Kopā atl īdzība par darbu 20,243 9,310 14,610 6,616 Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas: - par vadību 321 154 139 55 - par pārējiem darbiniekiem 4,549 2,092 3,371 1,547 Kopā soci ālās apdrošin āšanas oblig ātās iemaksas 4,870 2,246 3,510 1,602 Kopā person āla izdevumi 25,113 11,556 18,120 8,218 Pilna laika darbinieku skaits pārskata perioda beigās 1,604 1,762 1,211 1,329



10. PIELIKUMS UZKRĀJUMU FINANŠU AKT ĪVU VĒRTĪBAS SAMAZIN ĀŠANĀS ZAUDĒJUMIEM IZMAIĥAS

Kopējie neto uzkrājumi aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumiem, kas ir iekĜauti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā:

Tūkst. latu 01/01/2011-

31/12/2011 30/06/2010- 31/12/2010

01/01/2011- 31/12/2011

30/06/2010- 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka

Kredīti – specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam (7,986) (10,446) (4,049) (9,259)

Kredīti – kopēji aplēstie uzkrājumi vērtības samazinājumam 1,276 1,542 1,016 1,426

Pārdošanai pieejamie vērtspapīri (53) (357) (53) (357) Prasības pret kredītiestādēm - - - - Citi nefinanšu aktīvi (2,053) (712) (4,935) (2,522) Norakstīto aktīvu atgūšana 57 - 56 - Kopā peĜĦas vai zaud ējumu aprēėinā iek Ĝautie

uzkrājumi akt īvu vērt ības samazin āšanās zaudējumiem, neto (8,759) (9,973) (7,965) (10,712)

Nākamā tabula atspoguĜo pārskata gadā notikušās izmaiĦas uzkrājumos kredītu vērtības samazināšanās zaudējumiem:

Tūkst. latu 01/01/2011-

31/12/2011 30/06/2010- 31/12/2010

01/01/2011- 31/12/2011

30/06/2010- 31/12/2010


Kopā uzkrājumi zaudējumiem no vērt ības samazin āšanās pārskata perioda s ākum ā, t.sk.: 60,633 - 60,523 - - kredītiem – specifiskie uzkrājumi vērtības

samazinājumam 46,905 - 53,203 - - kredītiem – kopēji aplēstie uzkrājumi vērtības

samazinājumam 13,728 - 7,320 -

Kopā uzkrājumi zaud ējumiem no v ērt ības samazin āšanās restrukturiz ācijas rezult ātā,

t.sk.: - 52,787 - 53,397 - kredītiem – specifiskie uzkrājumi vērtības

samazinājumam - 37,514 - 44,651 - kredītiem – kopēji aplēstie uzkrājumi vērtības

samazinājumam - 15,273 - 8,746

Izveidoti uzkrājumi: 18,921 14,188 16,642 12,415 - kredītiem – specifiskie uzkrājumi vērtības

samazinājumam 15,355 13,201 13,859 11,632 - kredītiem – kopēji aplēstie uzkrājumi vērtības

samazinājumam 3,566 987 2,783 783

Ienākumi no uzkrājumu samazināšanas: (12,211) (5,284) (13,609) (4,582) - kredītiem – specifiskie uzkrājumi vērtības

samazinājumam (7,369) (2,755) (9,810) (2,373) - kredītiem – kopēji aplēstie uzkrājumi vērtības

samazinājumam (4,842) (2,529) (3,799) (2,209) Neto uzkr ājumu veidošanas izdevumi, t.sk.: 6,710 8,904 3,033 7,833

- kredītiem – specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam 7,986 10,446

4,049 9,259

- kredītiem – kopēji aplēstie uzkrājumi vērtības samazinājumam (1,276) (1,542) (1,016) (1,426)

Uzkrājumu izmai Ħa norakst ījumu rezult ātā, neto: (6,056) (1,055) (5,911) (756)

Valūtas kursu sv ārst ību ietekme: (318) (3) (368) 49 - kredītiem – specifiskie uzkrājumi vērtības

samazinājumam (342) - (369) 49 - kredītiem – kopēji aplēstie uzkrājumi vērtības

samazinājumam 24 (3) 1 - Kopā vērt ības samazin āšanās uzkr ājumi

pārskata perioda beig ās, t.sk.: 60,969 60,633 57,277 60,523 - kredītiem – specifiskie uzkrājumi vērtības

samazinājumam 48,493 46,905 50,972 53,203 - kredītiem – kopēji aplēstie uzkrājumi vērtības

samazinājumam 12,476 13,728 6,305 7,320



Nākamā tabula atspoguĜo pārskata gadā notikušās izmaiĦas uzkrājumos pārējo aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumiem:

Tūkst. latu 01/01/2011-

31/12/2011 30/06/2010- 31/12/2010

01/01/2011- 31/12/2011

30/06/2010- 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Kopā uzkrājumi zaud ējumiem no v ērt ības

samazin āšanās perioda s ākum ā: 24,186 - 20,371 - - pārdošanai pieejamiem vērtspapīriem 3,370 - 3,370 - - prasībām pret kredītiestādēm 535 - 535 - - citiem nefinanšu aktīviem 20,281 - 16,466 -

Kopā uzkrājumi zaud ējumiem no v ērt ības

samazin āšanās restrukturiz ācijas rezult ātā, t.sk.: - 24,247 - 17,497 - pārdošanai pieejamiem vērtspapīriem - 3,013 - 3,013 - prasībām pret kredītiestādēm - 540 - 540 - citiem nefinanšu aktīviem - 20,694 - 13,944

Izveidoti uzkrājumi: 2,164 1,425 4,988 2,883

- pārdošanai pieejamiem vērtspapīriem 53 357 53 357 - citiem nefinanšu aktīviem 2,111 1,068 4,935 2,526

Ienākumi no uzkrājumu samazināšanas: (58) (356) - (4)

- citiem nefinanšu aktīviem (58) (356) - (4) Neto uzkr ājumu veidošanas izdevumi, t.sk.: 2,106 1,069 4,988 2,879

- pārdošanai pieejamiem vērtspapīriem 53 357 53 357 - citiem nefinanšu aktīviem 2,053 712 4,935 2,522

Uzkrājumu izmai Ħa norakst ījumu rezult ātā, neto: (935) (1,115) - -

- citiem nefinanšu aktīviem (935) (1,115) - - Valūtas kursu sv ārst ību ietekme: 34 (15) 16 (5)

- pārdošanai pieejamiem vērtspapīriem 9 - 9 - - prasībām pret kredītiestādēm 9 (5) 9 (5) - citiem nefinanšu aktīviem 16 (10) (2) -

Kopā vērt ības samazin āšanās uzkr ājumi

pārskata perioda beig ās, t.sk.: 25,391 24,186 25,375 20,371 - pārdošanai pieejamiem vērtspapīriem 3,432 3,370 3,432 3,370 - prasībām pret kredītiestādēm 544 535 544 535 - citiem nefinanšu aktīviem 21,415 20,281 21,399 16,466

11. PIELIKUMS NODOKěI UzĦēmumu ienākuma nodokĜa izdevumi ir atspoguĜoti šādi:

Tūkst. latu 01/01/2011-

31/12/2011 30/06/2010- 31/12/2010

01/01/2011- 31/12/2011

30/06/2010- 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Pārskata gadā aprēėinātais uzĦēmumu ienākuma

nodoklis 213 115 16 - Atliktais ienākuma nodoklis 775 (858) 1,203 (840) Ārzemēs ieturētais nodoklis 489 268 489 268 Iepriekšējo gadu korekcijas 5 (6) - - Kopā uzĦēmumu ien ākuma nodok Ĝa izdevumi 1,482 (481) 1,708 (572)



Bankas un Koncerna pārskata gada zaudējumu pirms nodokĜiem saskaĦošana ar pārskata gadā aprēėināto uzĦēmumu ienākuma nodokli var tikt atspoguĜoti šādi:

Tūkst. latu 01/01/2011-

31/12/2011 30/06/2010- 31/12/2010

01/01/2011- 31/12/2011

30/06/2010- 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka PeĜĦa / (zaudējumi) pirms uzĦēmumu ienākuma

nodokĜa 3,377 (19,292) 5,248 (19,999) UzĦēmumu ien ākuma nodoklis (p ēc standarta

likmes)* 507 (2,894) 787 (3,000) Pastāvīgās atšėirības, neto 2,420 (1,120) 517 328 Iepriekšējā gada korekcijas 5 (6) - - Neatzītie atliktā nodokĜa aktīvi (1,450) 3,539 404 2,100 Kopā uzĦēmumu ien ākuma nodok Ĝa izdevumi 1,482 (481) 1,708 (572)

* Standarta likme 2011. gadā bija 15% (2010: 15%). IzmaiĦas atliktajā ienākuma nodoklī var tikt atspoguĜotas šādi:

Tūkst. latu 01/01/2011-

31/12/2011 30/06/2010- 31/12/2010

01/01/2011- 31/12/2011

30/06/2010- 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Pārskata gada sākumā (29,609) - (29,980) -

Restrukturizācija - (28,867) - (29,226) Atzīts peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 775 (858) 1,203 (840) Atzīts apvienotajā ienākumu pārskatā** (61) 116 - 86

Kopā atlikt ā ienākuma nodok Ĝa (akt īvs) p ārskata gada beig ās, neto (28,895) (29,609) (28,777) (29,980)

Atliktā ienākuma nodokĜa aktīvs un saistības var tikt atspoguĜotas šādi:

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010 Koncerns Koncerns Banka Banka

Atliktā nodokĜa saistības:

Uzkrātā nodokĜu nolietojuma pārsniegums pār nolietojumu finanšu grāmatvedības uzskaitē 1,166 1,028 173 278

Atliktā nodokĜa aktīvs:

AtvaĜinājumu rezerve (283) (249) (176) (237) Vērtspapīru un atvasināto līgumu pārvērtēšana** (3) (35) (3) (35) Neatskaitāmie uzkrājumi vērtības samazinājumam (7,003) (8,366) (4,459) (5,703) Neizmantotie nodokĜu zaudējumi (32,514) (33,179) (26,817) (26,383)

Atlikt ā ienākuma nodok Ĝa (akt īvs), neto (38,637) (40,801) (31,282) (32,080) Neatzītais atliktā nodokĜa aktīvs 9,742 11,192 2,505 2,100 Atz ītais atlikt ā ienākuma nodok Ĝa (akt īvs) , neto (28,895) (29,609) (28,777) (29,980)

** visas izmaiĦas atliktajā ienākuma nodoklī, kas tiek atzīts apvienotajā ienākumu pārskatā, attiecas uz vērtspapīru pārvērtēšanu. Koncerna un Bankas nodokĜu zaudējumu summa, ko pārnes uz nākamajiem taksācijas periodiem:

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010 Koncerns Koncerns Banka Banka

Izmantošanas termiĦa beigas: 2011 - 310 - - 2012 115 2,352 - - 2013 392 1,258 - - 2014 788 759 - - 2015 283 - - - 2016 - 62,310 - 61,494 2017 - 60,014 - 55,976 2018 - 56,697 - 55,428 Bez noteikta termiĦa*** 214,647 27,772 178,780 2,989

Kopā neizmantotie nodok Ĝu zaudējumi 216,225 211,472 178,780 175,887 ***2011. gada 15. decembrī Latvijas Republikas valdība pieĦēma grozījumus likumā „Par uzĦēmumu ienākuma nodokli”, kas nosaka, ka nodokĜu zaudējumius, kas radušies taksācijas periodos, kas sākās 2008. gadā, vai pēc tam, var segt no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma. Šie grozījumi stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī.



IzmaiĦas Bankas nodokĜu kontos 2011. gadā var tikt atspoguĜotas šādi:

Tūkst. latu Atlikums

01/01/2011 Aprēėināts

2011 Samaksāts

2011 Atlikums

31/12/2011 UzĦēmumu ienākuma nodoklis - (505) 493 (12)

t.sk. ārvalstīs ieturētais uzĦēmumu ienākuma nodoklis - (489)

489 -

Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (418) (5,118) 5,516 (20) Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (1) (3,482) 3,473 (10) Pievienotās vērtības nodoklis (24) (376) 393 (7) Nekustamā īpašuma nodoklis - (61) 61 - Kopā nodok Ĝu (saist ības) / pras ības (443) (9,542) 9,936 (49)

Trīs gadu laikā pēc taksācijas perioda beigām nodokĜu institūcijas var veikt grāmatvedības uzskaites revīziju. Koncerna vadība uzskata, ka šādu iespējamu nākotnes pārbaužu rezultātā neradīsies nekādas būtiskas nodokĜu saistības.

12. PIELIKUMS KASE UN PRAS ĪBAS PRET CENTRĀLAJĀM BANKĀM

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Kase 45,606 40,647 42,489 38,268 Prasības pret Latvijas Banku 177,680 106,472 177,680 106,472 Prasības pret citām centrālajām bankām 19,953 40,101 9,490 32,608 Kopā kase un pras ības pret centr ālajām bankām 243,239 187,220 229,659 177,348

SaskaĦā ar Latvijas Bankas padomes lēmumu kredītiestādēm jānodrošina rezervju prasību izpilde, kas tiek noteikta, pamatojoties uz piesaistītā finansējuma apjomu. Bankas mēneša vidējam latu korespondentkonta atlikumam Latvijas Bankā ir jāpārsniedz minētais obligāto rezervju prasību apjoms. Līdzīgas prasības attiecas arī uz Bankas Igaunijas filiāles piesaistīto finansējumu. Pārskata periodā Banka ir izpildījusi šīs prasības. Prasības pret citām centrālajām bankām ietver prasības pret Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Šveices centrālo banku. 2011. gada 31. decembrī un 2010. gada 31. decembrī nebija nekādu prasību pret centrālajām bankām, kuru termiĦš būtu nokavēts.

13. PIELIKUMS PRAS ĪBAS PRET KRED ĪTIESTĀDĒM

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010


Prasības pret OECD reăiona valstīs reăistrētām kredītiestādēm 185,905 155,673 158,298 127,670

Prasības pret Latvijā reăistrētām kredītiestādēm 29,766 57,932 29,059 54,576 Prasības pret citām ne-OECD valstīs reăistrētām

kredītiestādēm 10,612 6,554 9,584 29,897 Kopā pras ības pret kred ītiest ādēm, bruto 226,283 220,159 196,941 212,143 Ieskaitot atlikumus ar uzkrājumiem vērtības

samazinājumam 544 535 544 535 Uzkrājumi vērtības samazinājumam (544) (535) (544) (535) Kopā pras ības pret kred ītiest ādēm, neto 225,739 219,624 196,397 211,608

2011. gada 31. decembrī Bankai bija izvietoti starpbanku noguldījumi 1 Latvijas kredītiestādē (2010: 4), 2 ne-OECD reăiona valstīs reăistrētās kredītiestādēs (2010: 2) un nulle (2010: 4) OECD reăiona valstīs reăistrētā kredītiestādē. TermiĦdepozīti attiecīgi veidoja nulle (2010: 100%), nulle (2010: 35%) un 44% (2010: 54%) no kopējām prasībām pret Latvijā, OECD un ne-OECD reăiona valstīs reăistrētām kredītiestādēm. 2011. un 2010. gada 31. decembrī nebija nekādu prasību pret kredītiestādēm bez uzkrājumiem vērtības samazinājuma, kuru termiĦš būtu nokavēts. Bankas prasības pret tās radniecīgo uzĦēmumu AB „Citadele bankas” (Lietuva) veidoja 7% (2010: 82%) no Bankas kopējās prasību summas pret citās ne-OECD reăiona valstīs reăistrētām kredītiestādēm.



Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Korespondentkontu atlikumi (nostro) 68,908 65,809 59,053 62,383 Diennakts noguldījumi 132,669 26,773 133,281 34,704

Kopā noguld ījumi uz piepras ījumu 201,577 92,582 192,334 97,087 TermiĦnoguldījumi kredītiestādēs, kas atmaksājami:

1 mēneša laikā 15,249 106,496 4,063 89,345 1 - 3 mēnešu laikā 8,039 6,800 - 12,720 3 - 6 mēnešu laikā - 246 - - 6 - 12 mēnešu laikā 335 201 - - 1 - 5 gadu laikā 267 13,034 - 12,456 Vairāk kā 5 gadu laikā un beztermiĦa 816 800 544 535

Kopā termi Ħnoguld ījumi 24,706 127,577 4,607 115,056 Kopā pras ības pret kred ītiest ādēm, bruto 226,283 220,159 196,941 212,143 Uzkrājumi vērtības samazinājumam (544) (535) (544) (535) Kopā pras ības pret kred ītiest ādēm, neto 225,739 219,624 196,397 211,608

Augstāk minētie atlikumi veido Koncerna un Bankas maksimālo kredītriska ekspozīciju.

14. PIELIKUMS KRED ĪTI Nākamā tabula atspoguĜo Koncerna pašreizējās kredītu klases:

Koncerns, tūkst. latu Koncerns, tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010

Bilance

Ārpus-bilances posteĦi

Kopējais kredītrisks,

bruto Bilance



bruto Parastie kredīti 626,904 1,674 628,578 649,225 6,162 655,387 Kredītlīnijas 41,873 40,373 82,246 62,086 12,720 74,806 Finanšu noma 40,624 - 40,624 50,471 - 50,471 Maksājumu karšu debeta

atlikumi 62,123 61,292 123,415 75,187 64,816 140,003 Norēėinu kontu debeta

atlikumi 460 7,369 7,829 12,988 7,935 20,923

Reverse repo kredīti - - - 596 - 596 Faktorings 378 - 378 304 - 304 Prasības pret investīciju un

starpniecības uzĦēmumiem 5,749 - 5,749 4,105 - 4,105

Kopā kred īti, bruto 778,111 110,708 888,819 854,962 91,63 3 946,595 Uzkrājumi vērtības

samazinājumam (60,969) - (60,969) (60,633) - (60,633)

Kopā kred īti, neto 717,142 110,708 827,850 794,329 91,63 3 885,962 Ārpusbilances posteĦi ietver dažādus aizĦēmējiem piešėirtos, bet vēl neizsniegtos aizdevumus.



Nākamā tabula atspoguĜo Bankas pašreizējās kredītu klases:

Banka, tūkst. latu Banka, tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010

Bilance



bruto Bilance



bruto Parastie kredīti 551,243 1,054 552,297 560,114 5,965 566,079 Kredītlīnijas 70,732 66,304 137,036 107,751 44,571 152,322 Finanšu noma - - - 15 - 15 Maksājumu karšu debeta

atlikumi 55,076 53,097 108,173 66,583 54,573 121,156 Norēėinu kontu debeta

atlikumi 334 6,412 6,746 13,100 7,940 21,040 Prasības pret investīciju un

starpniecības uzĦēmumiem 5,665 - 5,665 4,058 - 4,058

Kopā kred īti, bruto 683,050 126,867 809,917 751,621 113,0 49 864,670 Uzkrājumi vērtības

samazinājumam (57,277) - (57,277) (60,523) - (60,523)

Kopā kred īti, neto 625,773 126,867 752,640 691,098 113,04 9 804,147 Kredīti pēc aizĦēmēja veida ir atspoguĜoti šādi:

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010


Privātpersonas 366,027 417,441 255,746 293,813 Privāti uzĦēmumi 373,847 386,000 394,822 415,493 Valsts uzĦēmumi 17,515 22,745 16,254 18,814 Pašvaldību uzĦēmumi 7,495 13,450 6,934 12,741 Sabiedriskās un reliăiskās organizācijas 10,180 11,739 6,671 7,767 Pašvaldības 3,033 3,585 2,620 2,991 Valdība 14 2 3 2 Kopā kred īti, bruto 778,111 854,962 683,050 751,621 Uzkrājumi vērtības samazinājumam (60,969) (60,633) (57,277) (60,523) Kopā kred īti, neto 717,142 794,329 625,773 691,098

Nākamā tabula atspoguĜo uzĦēmumiem izsniegto kredītu sadalījumu pēc uzĦēmumu tautsaimniecības nozarēm, neĦemot vērā tiem izveidotos uzkrājumus:

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Transports un sakari 91,360 124,208 79,534 109,348 Nekustamā īpašuma iegāde un apsaimniekošana 112,620 108,337 153,604 146,984 Tirdzniecība 57,049 65,409 42,754 49,529 Viesnīcas un restorāni 25,920 40,214 23,645 38,025 Rūpniecība 34,374 24,622 29,223 20,982 Celtniecība 13,384 13,837 9,230 9,620 Finanšu starpniecība 10,428 11,401 44,196 58,285 Lauksaimniecība un mežsaimniecība 27,415 10,805 18,175 2,148 Elektroenerăētika, gāzes un ūdens apgāde 8,600 3,650 7,972 3,008 Pārējās nozares 30,934 35,038 18,971 19,879 Kopā uzĦēmumiem izsniegtie kred īti, bruto 412,084 437,521 427,304 457,808



Nākamā tabula atspoguĜo kredītu sadalījumu pēc aizĦēmēja norādītās rezidences vietas:

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Latvijas rezidenti 490,470 479,977 537,490 533,202 OECD reăiona valstu rezidenti 49,679 53,861 44,966 49,987 Ne-OECD reăiona valstu rezidenti 237,962 321,124 100,594 168,432 Kopā kred īti, bruto 778,111 854,962 683,050 751,621 Uzkrājumi vērtības samazinājumam (60,969) (60,633) (57,277) (60,523) Kopā kred īti, neto 717,142 794,329 625,773 691,098

15. PIELIKUMS NOMA Nākamā tabula atspoguĜo finanšu nomu pēc aktīvu veida:

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Transporta līdzekĜi 31,660 41,236 - 15 Ražošanas iekārtas 2,080 4,426 - - Nekustamais īpašums 691 1,067 - - Citi aktīvi 6,193 3,742 - - Kopā no finanšu nomas l īgumiem izrietošo

pras ību tagadnes v ērt ība, neĦemot v ērā uzkrājumus v ērt ības samazin ājumam 40,624 50,471 - 15

Uzkrājumi vērtības samazinājumam (7,008) (6,432) - - No finanšu nomas līgumiem izrietošo pras ību

tagadnes v ērt ība 33,616 44,039 - 15 Bruto ieguldījumu finanšu nomā saskaĦošana ar minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību atspoguĜota nākamajā tabulā:

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Bruto ieguldījumi finanšu nomā, kas saĦemami:

Viena gada laikā 11,351 10,869 - 12 Periodā no viena līdz pieciem gadiem 31,852 41,617 - 3 Pēc pieciem gadiem 713 1,970 - -

Kopā ieguld ījumi finanšu n omā, bruto 43,916 54,456 - 15 Vēl negūtie finanšu ienākumi, kas saĦemami:

Viena gada laikā 922 668 - - Periodā no viena līdz pieciem gadiem 2,333 3,220 - - Pēc pieciem gadiem 37 97 - -

Kopā 3,292 3,985 - - Minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtība:

Viena gada laikā 10,429 10,201 - 12 Periodā no viena līdz pieciem gadiem 29,519 38,397 - 3 Pēc pieciem gadiem 676 1,873 - -

Kopā 40,624 50,471 - 15



16. PIELIKUMS PARĀDA VĒRTSPAPĪRI UN CITI VĒRTSPAPĪRI AR FIKSĒTU IENĀKUMU Nākamā tabula atspoguĜo Koncerna īpašumā esošo vērtspapīru ar fiksētu ienākumu sadalījumu:

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 Līdz

termiĦa beigām turētie

Pārdošanai pieejamie

Tirdz-niecības nolūkā turētie Kopā

Līdz termiĦa beigām turētie



Valdību parāda vērtspapīri 118,690 69,027 97 187,814 117,688 119,622 63 237,373 Pašvaldību parāda

vērtspapīri 479 744 - 1,223 1,726 721 - 2,447 Kredītiestāžu parāda

vērtspapīri 1,798 48,665 64 50,527 854 33,937 73 34,864 UzĦēmumu parāda

vērtspapīri 582 17,017 - 17,599 1,345 19,055 4 20,404 Pārējo finanšu institūciju

parāda vērtspapīri 4,812 20,612 - 25,424 5,959 14,189 - 20,148 Kopā vērtspap īri ar

fiks ētu ien ākumu, neto 126,361 156,065 161 282,587 127,572 187,524 140 315,236 Tabulā atspoguĜota Koncerna un Bankas maksimālā kredītriska ekspozīcija. Nākamā tabula atspoguĜo Bankas īpašumā esošo vērtspapīru ar fiksētu ienākumu sadalījumu:

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 Līdz







Valdību parāda vērtspapīri 118,442 38,815 - 157,257 117,280 98,539 - 215,819 Pašvaldību parāda

vērtspapīri - - - - - 721 - 721 Kredītiestāžu parāda

vērtspapīri - 33,689 - 33,689 - 22,160 - 22,160 UzĦēmumu parāda

vērtspapīri - 16,282 - 16,282 - 18,705 4 18,709 Pārējo finanšu institūciju

parāda vērtspapīri - 5,042 - 5,042 - 3,373 - 3,373 Kopā vērtspap īri ar

fiks ētu ien ākumu, neto 118,442 93,828 - 212,270 117,280 143,498 4 260,782 2011. gada 31. decembrī Koncernam un Bankai nav vērtspapīru, par kuriem veicamo maksājumu termiĦš ir nokavēts vai kas būtu restrukturizēti pārskata periodā (2010: nulle). 2011. gada 31. decembrī to Koncerna un Bankas vērtspapīru bilances vērtība, kuriem bija izveidoti uzkrājumi vērtības samazinājumam, bet ar kuriem saistītie maksājumi nebija nokavēti, bija 3,985 tūkst. latu (2010: 4,175 tūkst. latu).



Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010 Koncerns Koncerns Banka Banka Valdību parāda vērtspapīri:

Latvija 142,700 171,705 142,665 171,705 OECD 16,588 48,043 10,025 44,114 Ne-OECD 28,526 17,625 4,567 -

Kopā valdību parāda vērtspapīri 187,814 237,373 157,257 215,819 Pašvaldību parāda vērtspapīri:

OECD 744 - - - Ne-OECD 479 2,447 - 721

Kopā pašvaldību parāda vērtspapīri 1,223 2,447 - 721 Kredītiestāžu parāda vērtspapīri:

Latvija 2,755 4,145 2,714 2,824 OECD 44,049 28,011 30,975 18,631 Ne-OECD 3,723 2,708 - 705

Kopā kredītiestāžu parāda vērtspapīri 50,527 34,864 33,689 22,160 UzĦēmumu parāda vērtspapīri (OECD un ne-

OECD) 17,599 20,404 16,282 18,709 Pārējo finanšu institūciju parāda vērtspapīri

(OECD un ne-OECD) 25,424 20,148 5,042 3,373 Kopā vērtspap īri ar fiks ētu ien ākumu, neto 282,587 315,236 212,270 260,782

Visi vērtspapīri ar fiksēto ienākumu uz 31/12/2011 un 31/12/2010 ir biržā kotēti.

17. PIELIKUMS AKCIJAS UN CITI V ĒRTSPAPĪRI AR NEFIKSĒTU IENĀKUMU Nākamā tabula atspoguĜo Koncerna un Bankas īpašumā esošo akciju un citu vērtspapīru ar nefiksētu ienākumu dalījumu:

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Latvijas uzĦēmumu akcijas: -

kotētas biržā - 24 - - Kopā Latvijas uzĦēmumu akcijas - 24 - - Ārvalstu uzĦēmumu akcijas:

kotētas biržā 56 - - - nekotētas biržā 149 68 135 54

Kopā ārvalstu uzĦēmumu akcijas 205 68 135 54 Ieguldījumu fondi 8,360 9,409 8,326 9,375 Kopā akcijas un citi v ērtspap īri ar nefiks ētu

ienākumu 8,565 9,501 8,461 9,429 Koncernam ir ierobežota informācija par investīciju struktūru ieguldījumu portfeĜos, ko investoru vārdā pārvalda citas finanšu institūcijas. Līdz ar to tie nav analizēti pēc to emitenta. Investīcijas fondos, par kuriem Koncernam nav pietiekamas informācijas par portfeĜa sadalījumu starp parāda vērtspapīriem un akcijām, tiek klasificētas kā ieguldījumi akcijās un citos vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu. Nav nekādu kredītriskam pakĜautu ārpusbilances saistību, kas būtu saistītas ar iepriekš minēto vērtspapīru emitentiem. Turklāt neviens ar šiem instrumentiem saistītais maksājums nav nokavēts.



18. PIELIKUMS FINANŠU AKT ĪVI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR PĀRVĒRTĒŠANU PEěĥAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĖINĀ Nākamā tabula atspoguĜo Koncerna patiesajā vērtībā ar pārvertēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā iekĜauto finanšu aktīvu sadalījumu:

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010

Koncerns Koncerns Valdību parāda vērtspapīri 1,367 1,351 UzĦēmumu parāda vērtspapīri 126 132 Kredītiestāžu parāda vērtspapīri 73 - Ieguldījumu fondi 4,815 1,835 Finanšu akt īvi patiesaj ā vērt ībā ar pārvērtēšanu

peĜĦas vai zaud ējumu apr ēėinā 6,381 3,318 19. PIELIKUMS L ĪDZDAL ĪBA RADNIEC ĪGAJOS UZĥĒMUMOS IzmaiĦas Bankas līdzdalībā radniecīgajos uzĦēmumos ir atspoguĜotas šādi:

Tūkst. latu 2011 2010

Atlikums 2010. gada 31. decembr ī 43,839 -

Restrukturizācija - 15,233 Nodibinātas jaunas meitas sabiedrības 8 Ieguldījumi esošo meitas sabiedrību pamatkapitālā 4,200 - Meitas sabiedrības iegāde – AB „Citadele bankas” - 30,809 Uzkrājumi vērtības samazinājumam (3,852) (2,203)

Atlikums 2011. gada 31. decembr ī 44,195 43,839 2011. gada septembrī Banka nodibināja četras meitas sabiedrības: SIA Hortus Commercial, SIA Hortus Land, SIA Hortus TC un SIA Hortus Residental. Nodibināto meitas sabiedrību mērėis ir nodrošināt efektīvu pārĦemto aktīvu pārvaldīšanu. 2011. gada decembrī Banka apmaksāja SIA Citadele līzings un faktorings daĜu kapitāla palielinājumu 4,200 tūkstoši latu apmērā. Attiecībā uz šo ieguldījumu 2011. gadā tika atzīts vērtības samazinājums 3,702 tūkstoši latu apmērā. 2011. gadā Bankas vadība konstatēja vērtības samazinājuma pazīmes Bankas ieguldījumam meitas sabiedrībā SIA „Citadele express kredīts”. TādēĜ tika atzīts vērtības samazinājums 150 tūkstoši latu apmērā. 2010. gadā attiecībā uz šo ieguldījumu tika atzīts vērtības samazinājums 400 tūkstoši latu apmērā. 2010. gada 1. augustā AS „Citadele banka” iegādājās AB „Citadele bankas” (Lietuva) no AS „Parex banka”. AS „Citadele banka” un AS „Parex banka” atrodas „Privatizācijas aăentūras” kopējā kontrolē. Banka atsevišėajos pārskatos attiecībā uz šo ieguldījumu atzina vērtības samazinājumu 1,803 tūkstoši latu apmērā. Šis darījums tika uzskaitīts saskaĦā ar interešu saplūšanas metodi (predecessor accounting method).



2011. un 2010. gada 31. decembrī Bankai piederēja līdzdalība šādu radniecīgo uzĦēmumu pamatkapitālā:

31/12/2011

31/12/2010 Ieguldījumu uzskaites

vērtība, tūkst. latu

UzĦēmums

Reăistrāci-jas valsts

UzĦēmēj-darbības nozare

Pamatkapi-

tāls, tūkst.latu

% no kopējā pamat-kapitāla

% no kopējām balss-

tiesībām

Pamatkapi-

tāls, tūkst.latu

% no kopējā pamat-kapitāla

% no kopējām balss-

tiesībām

31/12/2011

31/12/2010 AB „Citadele bankas” Lietuva Banka 58,100 100.0 100.0 58,100 100.0 100.0 29,006 29,006 AP „Anlage & privatbank AG” Šveice Banka 5,630 100.0 100.0 5,630 100.0 100.0 9,702 9,702

AS „Citadele atklātais pensiju fonds” Latvija Pensiju fonds 450 100.0 100.0 450 100.0 100.0

454

454

IPAS „Citadele asset management” Latvija Finanses 4,150 100.0 100.0 4,150 100.0 100.0 4,151 4,151 ZAO „Parex asset management” Krievija Finanses 458 100.0 100.0 458 100.0 100.0 - - OOO „Citadele asset management ukraina” Ukraina Finanses 621 100.0 100.0 621 100.0 100.0

-

-

UAB „Citadele investiciju valdymas” Lietuva Finanses 727 100.0 100.0 727 100.0 100.0 - - OU „Citadele leasing & factoring” Igaunija Finanses 351 100.0 100.0 351 100.0 100.0 313 313 UAB „Citadele faktoringas ir lizingas” Lietuva Finanses 305 100.0 100.0 305 100.0 100.0 - - SIA „Rīgas pirmā garāža” Latvija Cita* 352 100.0 100.0 352 100.0 100.0 - - SIA „Citadele express kredīts” Latvija Noma 31 100.0 100.0 31 100.0 100.0 63 213 SIA „E&P baltic properties” Latvija Finanses 20 50.0 50.0 20 50.0 50.0 - - SIA „Citadele līzings un faktorings” Latvija Noma 13,600 100.0 100.0 9,400 100.0 100.0 498 -

AAS „Citadele life” Latvija Dzīvības apdrošin. 3,000 100.0 100.0 3,000 100.0 100.0

-

-

„Calenia investments limited” Kipra Cita* - 100.0 100.0 - 100.0 100.0 - - OOO „Citadele investments ukraine” Ukraina Finanses 44 100.0 100.0 44 100.0 100.0 - - SIA „RPG interjers” Latvija Cita* 2 100.0 100.0 2 100.0 100.0 - - SIA „Hortus Commercial” Latvija Cita* 2 100.0 100.0 - - - 2 - SIA „Hortus Land” Latvija Cita* 2 100.0 100.0 - - - 2 - SIA „Hortus TC” Latvija Cita* 2 100.0 100.0 - - - 2 - SIA „Hortus Residental” Latvija Cita* 2 100.0 100.0 - - - 2 - OAO „Parex ukrainian equity fund” Ukraine Finanses - 100.0 100.0 - 100.0 100.0 - - SIA „PR speciālie projekti” Latvija Cita* 2 100.0 100.0 2 100.0 100.0 - -

Kopā līdzdal ība uzĦēmumu pamatkapit ālā

44,195

43,839

* Cita – uzĦēmumi, kas sniedz dažādus atbalsta pakalpojumus



20. PIELIKUMS NEMATERIĀLIE AKT ĪVI

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010


Programmatūra 464 604 315 405 Pārējie nemateriālie aktīvi 286 615 2 23

Kopā nemateriālie aktīvi, atskaitot avansa

maksājumus 750 1,219 317 428 Avansa maksājumi par nemateriālajiem aktīviem 466 841 453 828 Kopā nemateri ālo akt īvu atlikus ī vērt ība 1,216 2,060 770 1,256

IzmaiĦas Koncerna nemateriālajos aktīvos, neskaitot avansa maksājumus, 2011. gadā un 2010. gadā ir šādas:

Tūkst. latu

Nemateriālā vērtība no radniecīgo uzĦēmumu

iegādes Programma-

tūra

Pārējie nemateriālie

aktīvi

Kopā nemateriālie aktīvi, atskaitot

avansa maksājumus

Sākotnējā vērtība

2010. gada 30. jūnijā - - - - Restrukturizācija 131 8,818 2,448 11,397 Iegāde - 131 - 131 Atsavinājumi - (45) (26) (71) Vērtības samazinājums (131) - - (131)

2010. gada 31. decembr ī - 8,904 2,422 11,326 Iegāde - 192 5 197 Atsavinājumi - (28) - (28)

2011. gada 31. decembr ī - 9,068 2,427 11,495 Uzkrātā amortizācija

2010. gada 30. jūnijā - - - - Restrukturizācija - 8,126 1,700 9,826 Pārskata periodā aprēėināts - 219 132 351 Atsavinājumu amortizācija - (45) (25) (70)

2010. gada 31. decembr ī - 8,300 1,807 10,107 Pārskata periodā aprēėināts - 350 313 663 Atsavinājumu amortizācija - (25) - (25)

2011. gada 31. decembr ī - 8,625 2,120 10,745 Atlikuši vērtība

2010. gada 30. jūnijā - - - - 2010. gada 31. dece mbr ī - 604 615 1,219 2011. gada 31. decembr ī - 443 307 750

21. PIELIKUMS PAMATL ĪDZEKěI

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010


Nomātā īpašuma uzlabojumi 606 1,296 606 1,296

Zeme un ēkas 28,442 30,204 701 679

Transporta līdzekĜi 495 912 96 281

Pārējie pamatlīdzekĜi 3,929 5,606 989 1,601 Kopā pamatlīdzekĜi, atskaitot avansa maksājumus 33,472 38,018 2,392 3,857 Avansa maksājumi par pamatlīdzekĜiem 60 54 57 53 Kopā pamatl īdzek Ĝu atlikus ī vērt ība 33,532 38,072 2,449 3,910



IzmaiĦas Koncerna pamatlīdzekĜos, izĦemot avansa maksājumus, 2011. gadā un 2010. gadā ir šādas:

Tūkst. latu

Nomātā īpašuma

uzlabojumi

Zeme un ēkas

Transporta līdzekĜi

Pārējie pamatlīdzekĜi

Celtnie-

cība

Kopā pamatlīdzekĜi,

atskaitot avansa

maksājumus Sākotnējā vērtība

2010. gada 30. jūnijā - - - - - - Restrukturizācija 3,654 35,253 2,706 25,827 - 67,440 Iegāde 17 8 359 339 - 723 Atsavinājumi (4) - (525) (1,082) - (1,611)

2010. gada 31. decembr ī 3,667 35,261 2,540 25,084 - 66,552 Iegāde 30 54 167 379 4 634 Atsavinājumi (190) - (1,034) (1,443) - (2,667) Pārklasifikācija (30) 30 - - - -

2011. gada 31. decembr ī 3,477 35,345 1,673 24,020 4 64,519 Uzkrātais nolietojums un uzkrājumi vērtības samazinājumam

2010. gada 30. jūnijā - - - - - - Restrukturizācija 2,011 3,751 1,887 19,389 - 27,038 Pārskata periodā aprēėināts 364 1,306 179 1,091 - 2,940 Atsavinājumu amortizācija (4) - (438) (1,002) - (1,444)

2010. gada 31. decembr ī 2,371 5,057 1,628 19,478 - 28,534 Pārskata periodā aprēėināts 552 1,855 245 1,979 - 4,631 Atsavinājumu amortizācija (152) - (695) (1,362) - (2,209) Uzkrājumi vērtības

samazinājumam 100 (9) - - - 91 2011. gada 31. decembr ī 2,871 6,903 1,178 20,095 - 31,047 Atlikusī vērtība (iesk. uzkrājumus vērtības samazinājumam)

2010. gada 30. jūnijā - - - - - - 2010. gada 31. decembr ī 1,296 30,204 912 5,606 - 38,018 2011. gada 31. decembr ī 606 28,442 495 3,925 4 33,472

Uzkrājumi vērtības samazinājumam

2010. gada 30. jūnijā - - - - - - Restrukturizācija - (17,915) - - - (17,915)

2010. gada 31. decembr ī - (17,915) - - - (17,915) 2011. gada 31. decembr ī (100) (17,906) - - - (18,006)



IzmaiĦas Bankas pamatlīdzekĜos, izĦemot avansa maksājumus, 2011. gadā un 2010. gadā ir šādas:

Tūkst. latu

Nomātā īpašuma

uzlabojumi

Zeme un ēkas

Transporta līdzekĜi

Pārējie pamat-līdzekĜi

Kopā pamatlīdzekĜi,

atskaitot avansa

maksājumus Sākotnējā vērtība

2010. gada 30. jūnijā - - - - - Restrukturizācija 3,654 814 1,581 18,443 24,492 Iegāde 17 - - 241 258 Atsavinājumi (4) - (142) (498) (644)

2010. gada 31. decembr ī 3,667 814 1,439 18,186 24,106 Iegāde 30 9 - 253 292 Atsavinājumi (190) - (398) (1,196) (1,784) Pārklasifikācija (30) 30 - - -

2011. gada 31. decembr ī 3,477 853 1,041 17,243 22,614 Uzkrātais nolietojums un uzkrājumi vērtības samazinājumam

2010. gada 30. jūnijā - - - - - Restrukturizācija 2,011 129 1,227 16,517 19,884 Pārskata periodā aprēėināts 364 6 73 566 1,009 Atsavinājumu amortizācija (4) - (142) (498) (644)

2010. gada 31. decembr ī 2,371 135 1,158 16,585 20,249 Pārskata periodā aprēėināts 552 17 132 838 1,539 Atsavinājumu amortizācija (152) - (345) (1,169) (1,666) Uzkrājumi vērtības samazinājumam 100 - - - 100

2011. gada 31. decembr ī 2,871 152 945 16,254 20,222

Atlikusī vērtība (iesk. uzkrājumus vērtības samazinājumam)

2010. gada 30. jūnijā - - - - - 2010. gada 31. decembr ī 1,296 679 281 1,601 3,857 2011. gada 31. decembr ī 606 701 96 989 2,392

Uzkrājumi vērtības samazinājumam

2010. gada 30. jūnijā - - - - - 2010. gada 31. decembr ī - - - - - 2011. gada 31. decembr ī (100) - - - (100)

22. PIELIKUMS PĀRDOŠANAI TURĒTI ILGTERMIĥA IEGULD ĪJUMI

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Transporta līdzekĜi 2,347 4,827 - - Nekustamais īpašums 118 - 118 - Citi 135 - - - Pārdošanai tur ēti ilgtermi Ħa ieguld ījumi, bruto 2,600 4,827 118 - Uzkrājums vērtības samazinājumam (1,415) (1,538) - - Pārdošanai tur ēti ilgtermi Ħa ieguld ījumi, neto 1,185 3,289 118 -



Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Bilances v ērt ība gada s ākum ā, neto 3,289 - - - Restrukturizācija – sākotnējā bilances vērtība - 6,425 - - Restrukturizācija – uzkrājums vērtības samazinājumam - (2,256) - - Restrukturiz ācija – bilances v ērt ība, neto - 4,169 - - Izveidoti uzkrājumi vērtības samazinājumam (737) (338) - - Uzkrājumu samazinājums - 352 - - Uzkrājumu samazinājums atsavināšanas rezultātā 867 703 - - Uzkrājumi v ērt ības samazin ājumam, neto 130 717 - - Aktīvu sākotnējās bilances vērtības pieaugums iegādes

rezultātā 720 1,212 118 - Aktīvu sākotnējās bilances vērtības samazinājums

atsavināšanas rezultātā (2,959) (2,809) - - IzmaiĦas sākotn ējā bilances v ērt ībā, neto (2,239) (1,597) 118 - Valūtas kursu sv ārst ību ietekme 5 - - - Sākotn ējā bilances v ērt ība perioda beig ās 2,600 4,828 118 - Uzkrājumi v ērt ības samazin ājum am perioda beig ās (1,415) (1,539) - - Akt īvu bilances v ērt ība perioda beig ās, neto 1,185 3,289 118 -

23. PIELIKUMS PĀRĒJIE AKT ĪVI

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Nauda ceĜā 2,161 1,970 2,159 1,957 Nākamo periodu izdevumi 863 779 627 610 Uzkrātie ienākumi * 931 773 137 142 Pārējie aktīvi * 4,400 3,080 2,613 1,553 Kopā pārējie akt īvi, bruto 8,355 6,602 5,536 4,262

Uzkrājums vērtības samazinājumam (1,368) (611) (872) (326) Kopā pārējie akt īvi, neto 6,987 5,991 4,664 3,936

* 2011. gada 31. decembrī Koncerna un Bankas pārējos aktīvos un uzkrātajos ienākumos ir iekĜauti aktīvi ar kavētiem maksājumiem attiecīgi 1.267 tūkst. latu (2010: 902 tūkst. latu) un nulle latu apmērā (2010: nulle latu). Šiem atlikumiem Koncerns ir izveidojis 478 tūkst. latu uzkrājumus vērtības samazinājumam. 2011. gada 31. decembrī Koncerna un Bankas pārējie aktīvi, kuri nav kavēti, bet, kuru vērtība ir samazinājusies, ir attiecīgi 891 tūkst. latu (2010: 344 tūkst. latu) un 872 tūkst. latu (2010: 326 tūkst. latu).

24. PIELIKUMS EMITĒTIE PARĀDA VĒRTSPAPĪRI Bankas emitētie parāda vērtspapīri 2011. un 2010. gada 31. decembrī var tikt atspoguĜoti šādi:

Atlikums

(Tūkst. latu)

Emisijas datums Emisijas summa Kupons Maksājumu

biežums Dzēšanas termiĦš

31/12/2011

31/12/2010 2007. gada maijs EUR 200 milj. 5.625% Reizi gadā 2011. gada maijs - 70,573

2010. gada februāris un jūnijs EUR 29.3 milj. 5% Reizi pusgadā 2012. gada februāris

20,997

20,984 Kopā 20,997 91,557

25. PIELIKUMS SAIST ĪBAS PRET KRED ĪTIESTĀDĒM UN CENTRĀLAJĀM BANKĀM

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka OECD reăiona valstīs 1,447 8,318 17,949 16,830 Latvijā 39,844 57,664 38,190 56,557 Pārējās ne-OECD reăiona valstīs 6,179 4,577 15,629 8,788 Kopā saist ības pret kred ītiest ādēm un

centr ālajām bank ām 47,470 70,559 71,768 82,175



Nākamā tabula atspoguĜo Koncerna un Bankas saistības pret kredītiestādēm sadalījumu pēc to atlikušā dzēšanas termiĦa:

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010


Saistības uz pieprasījumu 39,258 58,668 37,972 58,216 Diennakts noguldījumi - - 8,992 8,434

Uz piepras ījumu dz ēšamās saist ības 39,258 58,668 46,964 66,650 TermiĦsaistības, kas dzēšamas:

1 mēneša laikā 7,185 4,862 12,621 4,711 1-3 mēnešu laikā - 7,029 10,005 10,199 3-6 mēnešu laikā - - 654 615 6-12 mēnešu laikā 1,027 - 1,524 -

Kopā termi Ħsaist ības pret kred ītiest ādēm 8,212 11,891 24,804 15,525 Kopā saist ības pret kred ītiest ādēm 47,470 70,559 71,768 82,175

26. PIELIKUMS NOGULD ĪJUMI Nākamajā tabulā atspoguĜoti noguldījumi pēc to noguldītāju veida:

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka PrivātuzĦēmumi 579,261 526,916 443,640 436,166 Privātpersonas 529,258 436,484 456,788 353,354 Valsts uzĦēmumi 109,843 88,835 109,750 88,648 Finanšu institūcijas 48,988 37,314 40,393 37,311 Valdība 36,585 173,684 35,920 171,707 Pašvaldības 8,775 26,240 8,754 26,229 Sabiedriskās un reliăiskās organizācijas 5,261 4,862 4,013 3,859 Kopā noguld ījumi 1,317,971 1,294,335 1,099,258 1,117,274

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Noguldījumi uz pieprasījumu 676,277 516,872 527,727 416,633 TermiĦnoguldījumi, kas atmaksājami:

1 mēneša laikā 133,390 169,440 113,685 149,798 1-3 mēnešu laikā 186,701 163,546 171,110 144,016 3-6 mēnešu laikā 97,610 141,754 85,459 120,632 6-12 mēnešu laikā 200,555 152,419 179,936 138,317 1-5 gadu laikā 22,780 149,826 20,740 147,448 vairāk kā 5 gadu laikā 658 478 601 430

Kopā termiĦnoguldījumi 641,694 777,463 571,531 700,641 Kopā noguld ījumi 1,317,971 1,294,335 1,099,258 1,117,274

Finansiālais atbalsts no Finanšu ministrijas SaskaĦā ar ES apstiprināto restrukturizācijas plānu, daĜa no valsts atbalsta tika nodota AS „Citadele banka”. Latvijas Republikas Finanšu ministrija ir veikusi vairākus noguldījumus, saĦemot atbilstošu nodrošinājumu Bankas kredītportfeĜa daĜas veidā (papildu informācija par ieėīlātajiem aktīviem sniegta 31. pielikumā). 2011. gada 31. decembrī no Finanšu ministrijas bija saĦemts saĦemts finansiālais atbalsts 33,250 tūkst. latu apmērā (2010: 131,000 tūkst. latu). Pēc bilances datuma Banka pirms termiĦa ir atmaksājusi visu augstāk minētā finansiālā atbalsta apjomu. Papildus informācija pieejama 37. pielikumā.



27. PIELIKUMS PĀRĒJĀS SAISTĪBAS

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Uzkrātās izmaksas 4,991 4,817 4,191 3,984 Pagaidu saistības 1,696 1,663 1,696 1,663 Parādi piegādātājiem 992 1,176 1,403 801 Uzkrājumi citām saistībām 286 319 - - Nākamo periodu ienākumi 68 31 - - Pārējās saistības 4,163 4,722 1,418 2,471 Kopā pārējās sa ist ības 12,196 12,728 8,708 8,919

Pagaidu saistības ir līdzekĜi, ko Koncerns un Banka bija saĦēmuši pārskata perioda beigās, bet kas vēl nebija pārskaitīti tālāk maksājumu saĦēmējiem, jo maksājuma dokumentos trūka pietiekami precīzas vai pilnīgas informācijas.

28. PIELIKUMS PAK ĀRTOTĀS SAISTĪBAS Nākamā tabula atspoguĜo informāciju par Koncerna un Bankas pakārtotajām saistībām: Amortizētā iegādes vērtība

Līgumslēdzēja puse Valsts Valūta

Līguma summa,

tūkst. latu Procentu

likme Līguma datums

Sākotnējais atmaksas datums

(Tūkst. Latu)

31/12/2011 31/12/2010 Privatizācijas aăentūra Latvija EUR 53,128 8.812% 22/05/2009 21/05/2016 38,656 38,008 Privatizācijas aăentūra Latvija EUR 11,205 8.812% 02/08/2010 08/08/2016 8,156 8,128 ERAB Lielbritānija EUR 7,195 8.812% 11/09/2009 08/08/2016 5,136 5,099 Kopā 51,948 51,235

29. PIELIKUMS APMAKS ĀTAIS PAMATKAPIT ĀLS 2011. gada 31. decembrī Bankas reăistrētais un apmaksātais pamatkapitāls bija 103,000 tūkst. latu (2010: 103,000 tūkst. latu). SaskaĦā ar Bankas statūtiem pamatkapitāls ir sadalīts 103,000 tūkst. parastajās akcijās ar balsstiesībām. Katras akcijas nominālvērtība ir 1 lats, un 2011. gada 31. decembrī visas akcijas bija izlaistas un pilnībā apmaksātas. 2011. un 2010. gada 31. decembrī Bankai nepiederēja neviena pašas akcija. 2011. un 2010. gadā dividendes netika ne pasludinātas, ne izmaksātas. 2011. gada 31. decembrī Bankai bija 2 akcionāri (2010: 2). Akciju sadalījums 2011. un 2010. gada 31. decembrī ir šāds:

31/12/2011 un 31/12/2010

Apmaksātais pamatkapitāls

(lati)

% no visa apmaksātā pamat-

kapitāla % no visām balss-

tiesībām Privatizācijas aăentūra 77,249,999 75% mīnus 1 akcija 75% mīnus 1 akcija Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka 25,750,001 25% plus 1 akcija 25% plus 1 akcija Kopā 103,000,000 100.00 100.00

30. PIELIKUMS ĀRPUSBILANCES POSTEĥI Ārpusbilances posteĦi ietver iespējamās saistības, finanšu saistības, ārvalstu valūtas maiĦas darījumus, kā arī atvasinātos finanšu instrumentus. Nākamā tabula atspoguĜo 2011. un 2010. gada 31. decembrī spēkā esošās iespējamās saistības (norādot maksimālo maksājamo summu) un finanšu saistības.

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Iespējamās saistības:

Izsniegtās garantijas 20,192 9,893 17,286 6,706 Akreditīvi 1,178 235 1,021 18

Kopā iesp ējamās saist ības 21,370 10,128 18,307 6,724 Finanšu saistības:

Pilnībā neizmantotie piešėirtie kredīti 9,043 6,162 7,467 5,965 Neizmantotās kredītlīnijas un overdrafti 40,373 20,655 66,303 52,511 Kredītkartēm piešėirtie limiti 61,292 64,816 53,097 54,573 Izvietošanas saistības bankās 15,001 - 15,001 -

Finan šu saist ības 125,709 91,633 141,868 113,049



Nākamā tabula atspoguĜo ārvalstu valūtas maiĦas darījumu un atvasināto finanšu instrumentu nosacīto pamatvērtību un patieso vērtību. Ārvalstu valūtas maiĦas darījumu nosacītā pamatvērtība ir šo darījumu saĦemamā summa. Pārējo finanšu instrumentu nosacītā pamatvērtība ir šo instrumentu bāzes aktīva vērtība.

Koncerns:

Nosacītā pamatvērtība,

Patiesā vērtība,

tūkst. latu tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010

Aktīvi Saistības Aktīvi Saistības Ārvalstu valūtas maiĦas darījumi:

Spot darījumi 132,677 20,122 737 (483) 144 (359) Nākotnes valūtas maiĦas līgumi 6,873 54,492 209 (249) 88 (66) Valūtas mijmaiĦas darījumi 251,968 457,053 2,537 (88) 2,378 (193)

Kopā ārvalstu val ūtas mai Ħas dar ījumi 391,518 531,667 3,483 (820) 2,610 (618)

Pārējie finanšu instrumenti: Pārējie atvasinātie līgumi - 7,028 - - 60 (26)

Kopā pārējie finanšu instrumenti - 7,028 - - 60 (26) Kopā atvasin ātie finanšu instrumenti 391,518 538,695 3,483 (820) 2,670 (644)

Banka:

Nosacītā pamatvērtība,

Patiesā vērtība,

tūkst. latu tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010

Aktīvi Saistības Aktīvi Saistības Ārvalstu valūtas maiĦas darījumi:

Spot darījumi 132,949 9,430 737 (483) 144 (363) Nākotnes valūtas maiĦas līgumi 44,145 77,337 233 (310) 147 (58) Valūtas mijmaiĦas darījumi 285,248 465,898 2,572 (1,017) 2,365 (255)

Kopā ārvalstu val ūtas mai Ħas dar ījumi 462,342 552,665 3,542 (1,810) 2,656 (676)

Pārējie finanšu instrumenti: Pārējie atvasinātie līgumi - 7,028 - - 60 (26)

Kopā pārējie finanšu instrumenti - 7,028 - - 60 (26) Kopā atvasin ātie finanšu instrumenti 462,342 559,693 3,542 (1,810) 2,716 (702)

Koncernā esošās bankas izmanto atvasinātos ārvalstu valūtas maiĦas instrumentus, lai pārvaldītu valūtas pozīcijas, kas cita starpā rodas arī saistībā ar atvasinātajiem ārvalstu valūtas maiĦas līgumiem, kas noslēgti ar banku klientiem. Pirms jauna atvasināta ārvalstu valūtas maiĦas līguma noslēgšanas ar kādu privātpersonu vai uzĦēmumu, Koncerna uzĦēmumi novērtē darījuma partnera spēju pildīt attiecīgā līguma nosacījumus. 2011. gada 31. decembrī vairāk nekā 54% (2010: 92%) no ārvalstu valūtas maiĦas līgumu patiesās vērtības aktīviem ir attiecināmi uz kredītiestādēm. 2011. gada 31. decembrī neviens (2010: nulle) maksājums saistībā ar atvasinātajiem līgumiem nebija kavēts.

31. PIELIKUMS AKT ĪVI PĀRVALD ĪŠANĀ Nākamajā tabulā ir atspoguĜoti aktīvi patiesajā vērtībā, kuri tiek pārvaldīti klientu uzdevumā, pēc to ieguldījuma veida:

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu

ienākumu:

Valdību parāda vērtspapīri 34,353 41,909 - - Kredītiestāžu parāda vērtspapīri 32,053 41,626 - - UzĦēmumu parāda vērtspapīri 33,349 38,062 - - Ārvalstu pašvaldību parāda vērtspapīri 776 1,711 - - Citi finanšu institūciju vērtspapīri 4,924 4,307 - -

Kopā ieguld ījumi par āda vērtspap īros un citos v ērtspap īros ar fiks ētu ien ākumu 105,455 127,615 - -

Pārējie ieguldījumi:

Ieguldījumu fondi 100,307 78,087 36,327 - Prasības pret kredītiestādēm 55,367 59,714 53 - Akcijas 21,410 38,937 - 1 Nekustamais īpašums 19,773 19,273 - - UzĦēmumiem izsniegtie kredīti 39,533 2,955 36,589 774 Citi 33,081 32,194 - -

Kopā pārējie ieguld ījumi 269,471 231,160 72,969 775 Kopā akt īvi p ārvald īšanā 374,926 358,775 72,969 775



Nākamajā tabulā ir atspoguĜoti klientu vārdā pārvaldītie aktīvi pēc klientu veida:

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010


Pensiju plāni 129,774 122,777 - - Apdrošināšanas uzĦēmumi, investīciju un

pensiju fondi 69,328 113,426 - - Citi uzĦēmumi 118,185 65,505 72,969 774 Privātpersonas 57,639 57,067 - 1

Kopā pas īvi pārvald īšanā 374,926 358,775 72,969 775 32. PIELIKUMS IEĖĪLĀTIE FINANŠU AKT ĪVI

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Prasības pret kredītiestādēm* 23,930 25,839 23,930 25,839

Tirdzniecības nolūkā turēti vērtspapīri - 3,174 - 3,174 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri - 4,764 - 4,764

Kopā ieėīlātie vērtspapīri - 7,938 - 7,938 Kredīti 155,363 178,804 155,363 178,804

Kopā ieėīlātie akt īvi 179,293 212,581 179,293 212,581 Saistības pret kredītiestādēm un centrālajām bankām - 7,028 - 7,028 Finanšu ministrijas noguldījumi 32,748 131,000 32,748 131,000 Kopā ar ieėīlātajiem akt īviem nodrošin ātās

saist ības 32,748 138,028 32,748 138,028 * Šo summu veido vairāki noguldījumi, kas veikti, lai nodrošinātu dažādus Bankas darījumus tās ikdienas darbībā. Banka ir noslēgusi vairākus līgumus ar Latvijas Republikas Finanšu ministriju, ieėīlājot daĜu sava kredītportfeĜa kā nodrošinājumu saĦemtajam finansējumam. Attiecīgās ėīlas ir reăistrētas Komercreăistrā. Papildu informācija par Finanšu ministrijas veiktajiem noguldījumiem sniegta 26. pielikumā. Bez tam, Banka 2011. gada 31. decembrī ir ieėīlājusi daĜu kredītportfeĜa kā ėīlu Latvijas Republikas Finanšu ministrijai, lai saĦemtu garantiju. Garantija tika izsniegta, kā nodrošinājums EIB finansējumam ar bilances vērtību 17.8 miljoni latu (2010: nulle latu). Attiecīgās ėīlas ir reăistrētas komercreăistrā.

33. PIELIKUMS NAUDA UN T ĀS EKVIVALENTI Nākamā tabula atspoguĜo naudas un tās ekvivalentu sadalījumu 2011. un 2010. gada 31. decembrī:

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010

Koncerns Koncerns Banka Banka Kase un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām

bankām 243,239 187,220 229,659 177,348 Noguldījumi kredītiestādēs* 224,382 205,465 196,397 199,152 Saistības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm (39,258) (58,668) (46,964) (66,650) Kopā nauda un t ās ekvivalenti 428,363 334,017 379,092 309,850

* Noguldījumos iekĜautas summas, kuru sākotnējais līgumā paredzētais noguldījuma termiĦš nepārsniedz 3 mēnešus.

34. PIELIKUMS TIESVED ĪBAS UN PRAS ĪBAS Savā ikdienas darbībā Banka ir iesaistīta vairākās tiesas prāvās saistībā ar ėīlu pārĦemšanu vai kredītu atgūšanu, kā arī saistībā ar attiecīgo procentu un izdevumu piedzīšanu no klientiem un starpbanku darījumu partneriem, kas lauzuši līgumus. Koncerns ir iesaistīts arī vairākās tiesas prāvās saistībā ar tās klientiem Latvijā un ārvalstīs. Bankas vadība uzskata, ka neviena no tiesas prāvām, kas nebija noslēgusies 2011. gada 31. decembrī, Koncernam neizraisīs būtiskus zaudējumus.



35. PIELIKUMS SAIST ĪTĀS PERSONAS Par saistītām personām tiek uzskatīti akcionāri, kuri var būtiski ietekmēt Koncerna darbību, valsts un pašvaldību iestādes, padomes un valdes locekĜi, vadošie darbinieki, viĦu tuvi radinieki, kā arī viĦu kontrolē esošās uzĦēmējsabiedrības un ar Koncernu saistītie uzĦēmumi. Koncerna uzĦēmumu/ Bankas augstākā līmeĦa amatpersonas un to radniecīgie uzĦēmumi ir attiecīgi apvienoti vienā rindā. Latvijas Banka netiek uzskatīta par saistīto personu, jo tās darbības neatkarība ir noteikta ar likumu. Nākamā tabula atspoguĜo Koncerna darījumu ar saistītajām personām atlikumus un darījumu summas, kuras bija saistītās puses 2011. gada 31.decembrī un 2010. gada 31. decembrī.

Summa tūkst. latu 31/12/2011

Procentu ieĦēmumi / izdevumi

01/01/2011-31/12/2011

Summa tūkst. latu

31/12/2010


30/06/2010-31/12/2010

Kredītriska darījumi ar saistītajām personām

Vērtspapīri: 142,666 8,290 171,705 3,488

Latvijas valsts parāda vērtspapīri un valdības obligācijas 142,666 8,290 171,705 3,488

Kredīti: 3,208 87 3,637 35

Vadība 583 17 646 7 Pašvaldību institūcijas un pašvaldību kontrolēti

uzĦēmumi 2,625 70 2,991 28

Atvasinātie līgumi – aktīvi: 8 - - - Valsts institūcijas un valsts kontrolēti uzĦēmumi 8 - - -

Finanšu saistības un izsniegtās garantijas: 3,223 4,226 Vadība 51 46 Valsts institūcijas un valsts kontrolēti uzĦēmumi 3,162 3,170 Pašvaldību institūcijas un pašvaldību kontrolēti

uzĦēmumi 10 1,010

Kopā kred ītriska dar ījumi ar saist ītajām person ām 149,105 179,568

Saistības pret saistītajām personām: 133,678 10,223 247,953 10,188 Finanšu ministrijas noguldījumi 33,250 5,044 131,000 5,581 Pakārtotie kredīti no akcionāriem 51,948 4,440 51,235 3,766 Vadība 436 4 530 10 Valsts institūcijas un valsts kontrolēti uzĦēmumi 31,223 664 39,230 767 Pašvaldību institūcijas un pašvaldību kontrolēti

uzĦēmumi 16,821 71 25,958 64

Kopā saist ības pret saist ītajām person ām 133,678 247,953 Koncerna darījumiem ar saistītajām pusēm periodā līdz 2011. gada 31. decembrim un uz 2011. gada 31. decembri nebija atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās (2010: nulle).



Nākamā tabula atspoguĜo Bankas darījumu ar saistītajām personām atlikumus un darījumu summas, kuras bija saistītās puses 2011. un 2010. gada 31. decembrī.

Summa, bruto tūkst. latu

31/12/2011


01/01/2011-31/12/2011

Summa, bruto tūkst. latu

31/12/2010


30/06/2010-31/12/2010

Kredītriska darījumi ar saistītajām personām Vērtspapīri: 142,666 8,290 171,705 3,488

Latvijas valsts parāda vērtspapīri un valdības obligācijas 142,666 8,290 171,705 3,488

Kredīti: 78,026 3,688 133,856 1,533 Vadība 35 3 160 2 Pašvaldību institūcijas un pašvaldību kontrolēti

uzĦēmumi 2,625 70 2,991 28 Radniecīgajiem uzĦēmumiem 75,366 3,615 130,705 1,503

Atvasinātie līgumi – aktīvi: 94 - 71 - Radniecīgie uzĦēmumi 86 - 71 -

Valsts institūcijasun valsts kontrolēti uzĦēmumi 8 - - -

Finanšu saistības un izsniegtās garantijas: 30,566 37,221 Vadība 51 46 Valsts institūcijas un valsts kontrolēti uzĦēmumi 3,162 3,170 Pašvaldību institūcijas un pašvaldību kontrolēti

uzĦēmumi 10 1,010 Radniecīgie uzĦēmumi 27,343 32,995

Kopā kred ītriska dar ījumi ar saist ītajām person ām 251,352 342,853

Saistības pret saistītajām personām: 163,424 10,473 269,353 10,321 Finanšu ministrijas noguldījumi 33,250 5,044 131,000 5,581 Pakārtotie aizĦēmumi no akcionāriem 51,948 4,440 51,235 3,766 Vadība 203 1 216 12 Valsts institūcijas un valsts kontrolēti uzĦēmumi 31,223 664 39,230 767 Pašvaldību institūcijas un pašvaldību kontrolēti

uzĦēmumi 16,821 71 25,958 64 Radniecīgie uzĦēmumi 29,979 253 21,714 131

Atvasinātie līgumi – saistības: 999 71 - Radniecīgie uzĦēmumi 999 71 -

Kopā saist ības pret saist ītajām person ām 164,423 269,424 Periodā līdz 2011. gada 31. decembrim Banka ir samazinājusi uzkrājumus vērtības samazinājumam 3,148 tūkstoši latu apmērā kredītiem meitas sabiedrībām (2010: neto izveidotie uzkrājumi vērtības samazinājumam ir 2,352 tūkst. latu). 2011. gada 31. decembrī kopējie uzkrājumi vērtības samazinājumam kredītiem meitas sabiedrībām bija 13,262 tūkstoši latu (2010: 16,410 tūkst. latu). Citiem darījumiem periodā līdz 2011. gada 31. decembrim nav izveidoti uzkrājumi (2010: nulle).

36. PIELIKUMS RISKU PĀRVALD ĪBA Risku p ārvald ības politikas Koncerns īsteno risku pārvaldību saskaĦā ar Koncerna Risku un kapitāla pārvaldības politiku (apstiprināta Bankas padomē un valdē). Savā darbībā Koncerns ievēro šādus risku pārvaldības pamatprincipus:

• Koncerna mērėis ir nodrošināt zemus riska rādītājus, saglabājot diversificētu aktīvu portfeli, ierobežotus riskus finanšu tirgos un zemu operacionālā riska līmeni;

• risku uzĦemšanās pieĦemamā līmenī ir viena no galvenajām Koncerna funkcijām visās darbības jomās. Risks vienmēr ir jāizvērtē attiecībā pret paredzamo atdevi. Riski, kuru līmenis ir Koncernam nepieĦemams, ir jānovērš vai jāierobežo;

• Koncerns neuzĦemas lielus un nepārvaldāmus riskus neatkarīgi no tā, cik liela ir ar tiem saistīto aktīvu atdeve. Riskiem ir jābūt diversificētiem un kvantitatīvi novērtējamu risku gadījumā – ierobežotiem;

• Koncerna lietotās risku pārvaldības metodes ir piesardzīgas, Koncerna darbības veidiem un specifikai atbilstošas, un tās nodrošina efektīvu kopējā riska samazināšanu;

• risku pārvaldības pamatā ir ikviena Koncerna darbinieka izpratne par viĦa pārziĦā esošajiem darījumiem un ar tiem saistītajiem riskiem;

• risku limitu sistēma un stingra kontrole ir būtiski risku pārvaldības elementi. Risku līmeĦa un noteikto limitu ievērošanas operatīvu kontroli nodrošina strukturēta risku limitu sistēma, kas aptver visus būtiskos risku veidus.

Risku pārvaldība Koncernā ir neatĦemama ikdienas vadības procesa sastāvdaĜa. Risku pārvaldību Koncernā koordinē neatkarīga un ar klientu apkalpošanu nesaistīta struktūrvienība – Risku un atbilstības direkcija. Nozīmīgākie riski, kuriem Koncerns, veicot uzĦēmējdarbību, ir pakĜauts, ir kredītrisks, tirgus risks, procentu likmju, likviditātes risks, valūtas risks un operacionālais risks. Šo risku pārvaldības nolūkos Koncerns ir apstiprinājis attiecīgās risku pārvaldības politikas, kuru kopsavilkums sniegts šajā pielikumā.



a) Kredītrisks Kredītrisks ir iespēja ciest zaudējumus, ja klients nepildīs līgumā noteiktās saistības. Koncerns ir pakĜauts kredītriskam tā kreditēšanas, investīciju un tirdzniecības darbību ietvaros, kā arī izsniedzot garantijas trešajām pusēm un uzĦemoties citas ārpusbilances saistības pret trešajām pusēm. Kredītriska pārvaldības pamats ir adekvāta kredītriska novērtēšana un lēmuma pieĦemšana. Nozīmīgu risku gadījumā kredītriska analīzi veic neatkarīgas un ar klientu apkalpošanu nesaistītas Risku un atbilstības direkcijas struktūrvienības. Kredītriska analīze sastāv no klienta kredītspējas novērtēšanas un ėīlā piedāvātā nodrošinājuma un tā likviditātes izvērtēšanas. Juridisku personu kredītspējas analīze ietver tautsaimniecības nozares, uzĦēmuma, tā pašreizējā un prognozētā finanšu stāvokĜa analīzi. Fizisku personu kredītspējas analīze ietver klienta kredītvēstures analīzi, klienta ieĦēmumu, ieĦēmumu attiecības pret kopējām saistībām analīzi un sociālu un demogrāfisku faktoru analīzi. Nozīmīgu risku gadījumā lēmumu par kredīta piešėiršanu vai izmaiĦām kredīta noteikumos pieĦem Kredītu komiteja un apstiprina Bankas valde Pēc kredīta piešėiršanas regulāri tiek novērtēts klienta finanšu stāvoklis un saistību izpildes kvalitāte ar mērėi pēc iespējas ātrāk identificēt nedrošus kredītus. Kredītriska ierobežošanai Koncernā ir noteikti limiti riska darījumu apmēriem vienam klientam un savstarpēji saistītu klientu grupai, liela apmēra riska darījumiem, ar Koncernu saistītām personām, vienai tautsaimniecības nozarei, atsevišėiem klientu veidiem, atsevišėiem darījumu veidiem un atsevišėiem nodrošinājuma veidiem Koncernā regulāri tiek veikta kredītportfeĜa analīze ar mērėi novērtēt kredītportfeĜa kvalitāti un koncentrāciju, kā arī izvērtēt portfeĜa attīstības tendences. Kredītriska identificēšanu, pārraudzību un ziĦošanu veic Risku un atbilstības direkcija.



Nākamā tabula atspoguĜo Koncerna kredītportfeĜa sadalījumu pēc atlikušā kredītu atmaksas termiĦa:

Koncerns, tūkst. latu 31/12/2011

Parastie kredīti Kredītlīnijas Finanšu noma

Maksājumu karšu debeta

atlikumi

Reverse repo kredīti

Norēėinu kontu debeta atlikumi Faktorings

Prasības pret investīciju un starpniecības uzĦēmumiem

Kopā

TermiĦš nav nokavēts – uzkrājumi

vērtības samazinājumam nav izveidoti 505,534 40,271 27,583 42,923 - 460 74 569 617,414 TermiĦš nav nokavēts – uzkrājumi

vērtības samazinājumam ir izveidoti 45,361 - 486 - - - - 5,180 51,027 Kopā kred īti, kuru atmaksas termi Ħš

nav nokav ēts 550,895 40,271 28,069 42,923 - 460 74 5,749 668,441

Kred īti, kuru atmaksas termi Ħš nokav ēts – uzkrājumi v ērt ības samazin ājumam nav izveidoti

Nokavētās dienas: =< 29 26,130 55 4,579 1,019 - - - - 31,783 30-59 7,041 41 551 436 - - - - 8,069 60-89 3,208 - 87 302 - - - - 3,597 90 un vairāk 8,788 - 132 2,976 - - 63 - 11,959

Kopā kred īti, kuru atmaksas termi Ħš nokav ēts – uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam nav izveidoti 45,167 96 5,349 4,733 - - 63 - 55,408

Kopā kred īti, kuru atmaksas termi Ħš nokav ēts – uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam ir izveidoti 30,842 1,506 7,206 14,467 - - 241 - 54,262

Kopā kred īti, bruto 626,904 41,873 40,624 62,123 - 460 378 5,749 778,111 Atskaitot uzkrājumus vērtības

samazinājumam (34,855) (302) (7,008) (17,966) - - (294) (544) (60,969)

Kopā kred īti, neto 592,049 41,571 33,616 44,157 - 460 8 4 5,205 717,142



Koncerns, tūkst. latu 31/12/2010



atlikumi Reverse repo

kredīti Norēėinu kontu debeta atlikumi Faktorings


Kopā


vērtības samazinājumam nav izveidoti 529,233 58,635 32,257 50,601 596 12,140 11 3,552 687,025 TermiĦš nav nokavēts – uzkrājumi

vērtības samazinājumam ir izveidoti 18,953 - 460 - - - 4 - 19,417 Kopā kred īti, kuru atmaksas termi Ħš

nav nokav ēts 548,186 58,635 32,717 50,601 596 12,140 15 3,552 706,442

Kred īti, kuru atmaksas termi Ħš nokav ēts – uzkrājumi v ērt ības samazin ājumam nav izveidoti

Nokavētās dienas: =< 29 35,377 606 7,336 1,033 - - - - 44,352 30-59 14,980 - 2,480 576 - - - - 18,036 60-89 4,339 - 194 484 - - - - 5,017 90 un vairāk 19,825 2,408 313 3,807 - 25 - - 26,378

Kopā kred īti, kuru atmaksas termi Ħš nokav ēts – uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam nav izveidoti 74,521 3,014 10,323 5,900 - 25 - - 93,783

Kopā kred īti, kuru atmaksas termi Ħš nokav ēts – uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam ir izveidoti 26,518 437 7,431 18,686 - 823 289 553 54,737

Kopā kred īti, bruto 649,225 62,086 50,471 75,187 596 12,988 304 4,105 854,962 Atskaitot uzkrājumus vērtības

samazinājumam (29,319) (1,297) (6,432) (21,749) - (951) (292) (593) (60,633)

Kopā kred īti, neto 619,906 60,789 44,039 53,438 596 12,037 12 3,512 794,329



Nākamā tabula atspoguĜo Bankas kredītportfeĜa sadalījumu pēc atlikušā kredītu atmaksas termiĦa:

Banka, Tūkst. latu 31/12/2011

Parastie kredīti Kredītlīnijas Finanšu noma Maksājumu karšu

debeta atlikumi Reverse repo kredīti

Norēėinu kontu debeta

atlikumi Faktorings


Kopā


vērtības samazinājumam nav izveidoti 405,363 69,209 - 38,931 - 334 - 485 514,322

TermiĦš nav nokavēts – uzkrājumi vērtības samazinājumam ir izveidoti 91,733 - - - - - - 5,180 96,913

Kopā kred īti, kuru atmaksas termi Ħš nav nokav ēts 497,096 69,209 - 38,931 - 334 - 5,665 611,235

Kred īti, kuru atmaksas termi Ħš nokav ēts – uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam nav izveidoti

Nokavētās dienas: =< 29 19,190 55 - 535 - - - - 19,780 30-59 4,833 - - 369 - - - - 5,202 60-89 2,406 - - 260 - - - - 2,666 90 un vairāk 4,467 - - 512 - - - - 4,979

Kopā kred īti, kuru atmaksas termi Ħš nokav ēts – uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam nav izveidoti 30,896 55 - 1,676 - - - - 32,627

Kopā kred īti, kuru atmaksas termi Ħš nokav ēts – uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam ir izveidoti 23,251 1,468 - 14,469 - - - - 39,188

Kopā kred īti, bruto 551,243 70,732 - 55,076 - 334 - 5, 665 683,050 Atskaitot uzkrājumus vērtības

samazinājumam (40,971) (264) - (15,498) - - - (544) (57,277)

Kopā kred īti, neto 510,272 70,468 - 39,578 - 334 - 5,1 21 625,773



Banka, Tūkst. latu 31/12/2010


Maksājumu karšu debeta atlikumi

Reverse repo kredīti

Norēėinu kontu debeta

atlikumi Faktorings


Kopā


vērtības samazinājumam nav izveidoti 414,088 61,563 10 45,060 - 12,252 - 3,505 536,478

TermiĦš nav nokavēts – uzkrājumi vērtības samazinājumam ir izveidoti 63,963 43,720 - - - - - - 107,683

Kopā kred īti, kuru atmaksas termi Ħš nav nokav ēts 478,051 105,283 10 45,060 - 12,252 - 3,505 644,161

Kred īti, kuru atmaksas termi Ħš nokav ēts – uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam nav izveidoti

Nokavētās dienas: =< 29 26,880 60 5 610 - - - - 27,555 30-59 13,772 - - 463 - - - - 14,235 60-89 3,993 - - 399 - - - - 4,392 90 un vairāk 15,893 2,408 - 1,365 - 25 - - 19,691

Kopā kred īti, kuru atmaksas termi Ħš nokav ēts – uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam nav izveidoti 60,538 2,468 5 2,837 - 25 - - 65,873

Kopā kredīti, kuru atmaksas termi Ħš nokav ēts – uzkr ājumi v ērt ības samazin ājumam ir izveidoti 21,525 - - 18,686 - 823 - 553 41,587

Kopā kred īti, bruto 560,114 107,751 15 66,583 - 13,100 - 4,058 751,621 Atskaitot uzkrājumus vērtības

samazinājumam (35,449) (4,193) - (19,337) - (951) - (593) (60,523)

Kopā kred īti, neto 524,665 103,558 15 47,246 - 12,149 - 3,465 691,098



Nākamā tabula atspoguĜo informāciju par izmaiĦām Koncerna kredītu portfeĜa specifisko vērtības samazinājumu pa klasēm:

Parastie kredīti Kredīt-

līnijas Finanšu noma


atlikumi

Norēėinu kontu

debeta atlikumi

Fakto-rings


Kopā

Specifiskie uzkr ājumi v ērtības samazin ājumam 3 0/06/2010 - - - - - - - -

Restrukturizācija 14,097 847 4,779 16,595 452 239 505 37,514 Perioda laikā izveidotie specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam 8,730 190 1,819 2,091 370 1 - 13,201 Ienākumi no iepriekš izveidoto specifisko uzkrājumu samazināšanās (2,391) (45) (319) - - - - (2,755)

Neto specifisko uzkr ājumu izdevumi, neto 6,339 145 1,500 2,091 370 1 - 10,446

IzmaiĦas uzkrājumos vērtības samazinājumam norakstījumu rezultātā, neto (25) (787) (243) - - - - (1,055) Pieaugums/ (samazinājums) uzkrājumos vērtības samazinājumam, kas radies

valūtas kursa svārstību rezultātā (8) 39 (80) - 1 - 48 - Specifiskie uzkr ājumi v ērtības samazin ājumam 31/12/2010 20,403 244 5,956 18,686 823 240 553 46,905

Perioda laikā izveidotie specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam 12,807 7 1,400 1,140 - 1 - 15,355 Ienākumi no iepriekš izveidoto specifisko uzkrājumu samazināšanās (5,697) (244) (601) (4) (823) - - (7,369)

Neto specifisko uzkr ājumu izdevumi, neto 7,110 (237) 799 1,136 (823) 1 - 7,986 IzmaiĦas uzkrājumos vērtības samazinājumam norakstījumu rezultātā, neto (700) - - (5,356) - - - (6,056) Pieaugums/ (samazinājums) uzkrājumos vērtības samazinājumam, kas radies

valūtas kursa svārstību rezultātā (359) 18 8 - - - (9) (342) Specifiskie uzkr ājumi v ērtības samazin ājumam 31/12/2011 26,454 25 6,763 14,466 - 241 544 48,493

Nākamā tabula atspoguĜo informāciju par izmaiĦām Bankas kredītu portfeĜa specifisko vērtības samazinājumu pa klasēm:

Parastie kredīti Kredīt-

līnijas Finanšu noma


atlikumi

Norēėinu kontu

debeta atlikumi

Fakto-rings


Kopā

Specifiskie uzkr ājumi vērtības samazin ājumam 30/06/2010 - - - - - - - -

Restrukturizācija 26,306 793 16,595 452 505 44,651 Perioda laikā izveidotie specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam 6,819 2,352 - 2,091 370 - - 11,632 Ienākumi no iepriekš izveidoto specifisko uzkrājumu samazināšanās (2,373) - - - - - - (2,373)

Neto specifisko uzkr ājumu izdevumi, neto 4,446 2,352 - 2,091 370 - - 9,259

IzmaiĦas uzkrājumos vērtības samazinājumam norakstījumu rezultātā, neto (756) - - - - - - (756) Pieaugums/ (samazinājums) uzkrājumos vērtības samazinājumam, kas radies

valūtas kursa svārstību rezultātā - - - - 1 - 48 49 Specifiskie uzkr ājumi v ērtības samazin ājumam 31/12/2010 29,996 3,145 - 18,686 823 - 553 53,203

Perioda laikā izveidotie specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam 12,719 - - 1,140 - - - 13,859 Ienākumi no iepriekš izveidoto specifisko uzkrājumu samazināšanās (5,838) (3,145) - (4) (823) - - (9,810)

Neto specifisko uzkr ājumu izd evumi, neto 6,881 (3,145) - 1,136 (823) - - 4,049 IzmaiĦas uzkrājumos vērtības samazinājumam norakstījumu rezultātā, neto (555) - - (5,356) - - - (5,911) Pieaugums/ (samazinājums) uzkrājumos vērtības samazinājumam, kas radies

valūtas kursa svārstību rezultātā (360) - - - - - (9) (369) Specifiskie uzkr ājumi v ērtības samazin ājumam 31/12/2011 35,962 - - 14,466 - - 544 50,972

AS “Citadele banka” Finanšu pārskatu par 2011. gadu pielikumi


Nākamā tabula atspoguĜo kredītu nodrošinājuma patieso vērtību atsevišėi tiem aktīviem, kur nodrošinājums pārsniedz aktīva uzskaites vērtību (LTV < 100%), un tiem aktīviem, kur nodrošinājums ir vienāds ar vai zemāks par aktīva uzskaites vērtību (LTV ≥ 100%).

Koncerns, Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 LTV < 100% LTV ≥ 100% un

nenodrošināti* LTV < 100% LTV ≥ 100% un

nenodrošināti* Aktīvu

uzskaites vērtība

Nodrošinā- juma patiesā

vērtība

Aktīvu uzskaites vērtība


vērtība



vērtība



vērtība Parastie kredīti 248,942 574,606 343,108 216,770 307,204 617,144 312,702 197,884 Kredītlīnijas 22,109 55,744 19,461 12,730 24,903 82,681 35,886 17,074 Finanšu noma 28,736 29,824 4,880 4,734 34,355 35,047 9,684 9,022 Maksājumu karšu debeta

atlikumi - - 44,157 - - - 53,438 - Reverse repo kredīti - - - - - - 596 - Norēėinu kontu debeta

atlikumi 73 107 387 - - 80 12,037 - Faktorings - - 84 74 - - 12 - Prasības pret investīciju un

starpniecības uzĦēmumiem - - 5,205 - - - 3,512 -

Kopā kred īti, neto 299,860 660,281 417,282 234,308 366,462 734,952 427,867 223,980

Banka, Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 LTV < 100% LTV ≥ 100% un

nenodrošināti* LTV < 100% LTV ≥ 100% un

nenodrošināti* Aktīvu

uzskaites vērtība


vērtība



vērtība



vērtība



vērtība Parastie kredīti 165,157 438,693 345,115 222,283 213,369 454,723 311,296 188,862 Kredītlīnijas 19,323 50,505 51,145 12,112 23,482 79,781 80,076 16,600 Finanšu noma - - - - - - 15 - Maksājumu karšu debeta

atlikumi - - 39,578 - - - 47,246 - Reverse repo kredīti - - - - - - - - Norēėinu kontu debeta

atlikumi - - 334 - - - 12,149 - Prasības pret investīciju un

starpniecības uzĦēmumiem - - 5,121 - - - 3,465 -

Kopā kred īti, neto 184,480 489,198 441,293 234,395 236,851 534,504 454,247 205,462 * 2011. gada 31. decembrī Bankas kredītu, kuriem nav nodrošinājuma vai kuri ir nodrošināti ar garantijām, uzskaites vērtība ir 111,439 tūkstoši latu (2010: 146,808 tūkstoši latu). Vairumā gadījumu kredīti, kuri klasificēti kā „parasti kredīti” un „kredītlīnijas”, ir nodrošināti ar ėīlu. Parasti kredītkaršu aizdevumi klientiem tiek piešėirti, izvērtējot viĦu naudas plūsmas, un vairumā gadījumu nekāda ėīla netiek prasīta. Finanšu nomas saistības tiek nodrošinātas ar attiecīgo iznomāto aktīvu (sīkāka informācija par nomas portfeli sniegta 15. pielikumā). Reverse repo kredīti ir nodrošināti ar vērtspapīriem, kas var tikt pārdoti gadījumā, ja klients nepilda savas saistības.



Nākamajās tabulās uzrādīta informācija par Koncerna un Bankas vērtspapīru portfeĜa kvalitāti:

Koncerns, Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 Līdz



Tirdz-niecības nolūkā turētie

Kopā




Kopā Ieguldījumu klases reitings:

AAA - 25,416 - 25,416 - 66,091 - 66,091 AA - 33,430 - 33,430 - 11,009 - 11,009 A 3,740 23,719 63 27,522 5,241 11,927 - 17,168 BBB/Baa 119,936 73,500 34 193,470 112,075 48,881 63 161,019

Cits zemāks reitings 2,685 - - 2,685 10,256 49,616 9 59,881 Reitings nav piešėirts - - 64 64 - - 68 68 Kopā parāda vērtspap īri

un citi v ērtspap īri ar fiks ētu ien ākumu, neto 126,361 156,065 161 282,587 127,572 187, 524 140 315,236

Banka, Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 Līdz




Kopā




Kopā

Ieguldījumu klases reitings: AAA - 10,805 - 10,805 - 59,167 - 59,167 AA - 22,101 - 22,101 - 2,104 - 2,104 A - 14,723 - 14,723 - 4,847 - 4,847 BBB/Baa 118,442 46,199 - 164,641 108,104 29,329 - 137,433

Cits zemāks reitings - - - - 9,176 48,051 4 57,231 Kopā parāda vērtspap īri

un citi v ērtspap īri ar fiks ētu ien ākumu, neto 118,442 93,828 - 212,270 117,280 143,498 4 260,782



ĂEOGRĀFISKO REĂIONU ANALĪZE Nākamā tabula atspoguĜo Koncerna aktīvus un saistības, kā arī ārpusbilances posteĦus 2011. un 2010. gada 31. decembrī sadalījumā pa ăeogrāfiskajiem reăioniem. Šis dalījums veikts, pamatojoties uz informāciju par attiecīgo darījumu partneru atrašanās vietu.

Koncerns 31/12/2011, tūkst. latu Latvija Lietuva Pārējās ES

dalībvalstis NVS

valstis Pārējās valstis

Kopā

Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 201,007 10,608 28,652 - 2,972 243,239 Prasības pret kredītiestādēm 29,766 958 152,324 9,080 33,611 225,739 Tirdzniecības nolūkā turētie vērtspapīri 35 - 97 63 - 195 Finanšu aktīvi, kas noteikti patiesajā vērtībā ar

pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 2,276 410 2,463 73 1,159 6,381 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 28,896 27,480 55,318 15,360 37,542 164,596 Kredīti 442,669 144,563 47,493 50,183 32,234 717,142 Līdz termiĦa beigām turētie vērtspapīri 118,442 - - 4,180 3,739 126,361 Atvasinātie līgumi 2,777 28 189 166 323 3,483 Pārējie aktīvi 67,125 4,750 621 441 224 73,161 Kopā akt īvi 892,993 188,797 287,157 79,546 111,804 1,560,297 Saistības Finanšu saistības, kas noteiktas patiesajā vērtībā ar

pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 1,985 - 20 2,421 - 4,426 Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 757,313 97,456 211,481 69,004 326,361 1,461,615 Atvasinātie līgumi 177 1 171 63 408 820 Pārējās saistības 9,575 1,883 442 30 422 12,352 Kopā saist ības 769,050 99,340 212,114 71,518 327,191 1,479,213 Kapitāls un rezerves 81,084 - - - - 81,084 Kopā pas īvs 850,134 99,340 212,114 71,518 327,191 1,560,297 Ārpusbilances posteĦi Iespējamās saistības 15,844 2,066 284 1,826 1,350 21,370 Finanšu saistības 103,875 11,281 950 9,115 488 125,709

Koncerns 31/12/2010, tūkst. latu Latvija Lietuva Pārējās ES

dalībvalstis NVS

valstis Pārējās valstis

Kopā

Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 141,835 7,987 35,513 - 1,885 187,220 Prasības pret kredītiestādēm 55,483 356 106,821 5,676 51,288 219,624 Tirdzniecības nolūkā turētie vērtspapīri 170 - 4 - - 174 Finanšu aktīvi, kas noteikti patiesajā vērtībā ar

pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 1,796 408 1,113 - 1 3,318 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 60,868 16,170 73,910 17,095 28,948 196,991 Kredīti 432,738 163,385 63,569 87,647 46,990 794,329 Līdz termiĦa beigām turētie vērtspapīri 117,280 - 179 3,786 6,327 127,572 Atvasinātie līgumi 2,249 26 57 25 313 2,670 Pārējie aktīvi 73,752 5,497 757 430 175 80,611 Kopā akt īvi 886,171 193,829 281,923 114,659 135,927 1,612,509 Saistības Finanšu saistības, kas noteiktas patiesajā vērtībā ar

pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 1,484 - - - - 1,484 Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 813,297 106,618 221,498 62,353 311,181 1,514,947 Atvasinātie līgumi 222 12 285 13 112 644 Pārējās saistības 10,652 1,337 386 17 1,015 13,407 Kopā saist ības 825,655 107,967 222,169 62,383 312,308 1,530,482 Kapitāls un rezerves 82,027 - - - - 82,027 Kopā pas īvs 907,682 107,967 222,169 62,383 312,308 1,612,509 Ārpusbilances posteĦi Iespējamās saistības 3,254 2,561 114 2,882 1,317 10,128 Finanšu saistības 71,886 11,352 283 7,705 407 91,633



Nākamā tabula atspoguĜo Bankas aktīvus un saistības, kā arī ārpusbilances posteĦus 2011. un 2010. gada 31. decembrī sadalījumā pa ăeogrāfiskajiem reăioniem. Šis dalījums veikts, pamatojoties uz informāciju par attiecīgo darījumu partneru atrašanās vietu.

Banka 31/12/2011, tūkst. latu Latvija Lietuva Pārējās ES

dalībvalstis NVS valstis Pārējās

valstis Kopā

Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 201,007 - 28,652 - - 229,659 Prasības pret kredītiestādēm 29,059 689 142,864 8,320 15,465 196,397 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 28,856 4,567 33,228 12,096 23,542 102,289 Kredīti 482,948 17,310 43,691 49,923 31,901 625,773 Līdz termiĦa beigām turētie vērtspapīri 118,442 - - - - 118,442 Atvasinātie līgumi 2,788 78 189 166 321 3,542 Pārējie aktīvi 41,757 29,006 488 18 9,704 80,973 Kopā akt īvi 904,857 51,650 249,112 70,523 80,933 1,357,075 Saistības Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 756,349 16,072 160,184 59,059 270,089 1,261,753 Atvasinātie līgumi 169 998 171 63 409 1,810 Pārējās saistības 7,737 631 338 - 14 8,720 Kopā saist ības 764,255 17,701 160,693 59,122 270,512 1,272,283 Kapitāls un rezerves 84,792 - - - - 84,792 Kopā pas īvs 849,047 17,701 160,693 59,122 270,512 1,357,075 Ārpusbilances posteĦi Iespējamās saistības 15,887 - 203 1,534 683 18,307 Finanšu saistības 122,309 7,904 2,053 9,114 488 141,868

Banka 31/12/2010, tūkst. latu Latvija Lietuva Pārējās ES

dalībvalstis NVS valstis Pārējās

valstis Kopā

Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 141,835 - 35,513 - - 177,348 Prasības pret kredītiestādēm 54,577 24,612 92,455 4,614 35,350 211,608 Tirdzniecības nolūkā turētie vērtspapīri - - 4 - - 4 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 59,513 - 60,583 13,570 19,261 152,927 Kredīti 476,343 24,061 60,653 87,539 42,502 691,098 Līdz termiĦa beigām turētie vērtspapīri 117,280 - - - - 117,280 Atvasinātie līgumi 2,249 71 57 25 314 2,716 Pārējie aktīvi 82,646 - 180 10 85 82,921 Kopā akt īvi 934,443 48,744 249,445 105,758 97,512 1,435,902 Saistības Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 814,555 9,223 202,676 50,938 264,849 1,342,241 Atvasinātie līgumi 221 71 285 13 112 702 Pārējās saistības 8,594 1 317 6 1 8,919 Kopā saist ības 823,370 9,295 203,278 50,957 264,962 1,351,862 Kapitāls un rezerves 84,040 - - - - 84,040 Kopā pas īvs 907,410 9,295 203,278 50,957 264,962 1,435,902 Ārpusbilances posteĦi Iespējamās saistības 3,101 365 44 2,882 332 6,724 Finanšu saistības 97,951 6,708 283 7,704 403 113,049



b) Tirgus risks Tirgus risks ir iespēja ciest zaudējumus bilances un ārpusbilances posteĦu pārvērtēšanas dēĜ, kas saistīta ar finanšu instrumentu tirgus cenas izmaiĦām valūtas kursu, procentu likmju izmaiĦu un citu faktoru ietekmē. Finanšu instrumentu pozīcijas riska novērtēšanu un lēmumu par limitiem pieĦemšanu Koncernā veic Finanšu tirgu un kontrahentu risku komiteja (FTKR). FTKR lēmumus apstiprina Bankas valde. Tirgus riska pārvaldību veic tās Bankas biznesa vienības un Bankas meitas uzĦēmumi, kuriem ir tiesības uzĦemties tirgus risku atbilstoši noteiktajiem limitiem un attiecīgā portfeĜa ieguldījumu ierobežojumiem. Tirgus riska mērīšanu un uzĦemto pozīciju novērtēšanu, kā arī pārraudzību un ziĦošanu Koncernā veic Risku un atbilstības direkcija. Tirgus riska pārvaldīšanai Koncerns nosaka individuālos limitus emitentiem un atsevišėiem finanšu instrumentiem, kā arī produktiem, kam piemīt tirgus risks. Pozīcijas riska novērtēšanai Koncernā tiek izmantota jutīguma analīze un scenāriju analīze, kuras mērėis ir identificēt un kvantificēt dažādu nelabvēlīgu notikumu ietekmi uz Koncernu atbilstoši portfeĜa ăeogrāfiskam, sektoru un kredītreitingu profilam. c) Kapitāla vērtspapīru cenas risks Kapitāla vērtspapīru cenas risks ir risks, ka Koncernam varētu rasties zaudējumi kapitāla vērtspapīru cenas izmaiĦu ietekmē. Kapitāla vērtspapīru cenas risku novērtē un lēmumus par attiecīgajiem limitiem pieĦem Finanšu tirgu un kontrahentu risku komiteja. Pēc tam šos lēmumus apstiprina Bankas valde. Lai novērtētu kapitāla vērtspapīru cenas risku, Koncerns veic scenārija „kvalitātes izvēle” ("flight-to-quality") analīzi, kas saistīts ar investoru bailēm no globāla sistēmiska tirgus sabrukuma, kad investori sāk pārdot tos savus aktīvus, kurus tie uzskata par pārāk riskantiem, aizvietojot tos ar uzticamākiem aktīviem. SaskaĦā ar Koncerna kapitāla vērtspapīru cenas risku novērtējumu 2011. gada 31. decembrī, ja visu kapitāla vērtspapīru (tai skaitā arī investīcijas ieguldījumu fondos) cenas OECD valstīs samazinātos par 10%, Baltijas un NVS valstīs – par 20% un pārējās valstīs – par 15%, zaudējumi no pārvērtēšanas, kas atzīti tieši pašu kapitālā, pieaugtu par aptuveni 0.7 miljoniem latu (2010: 1.1 milj. latu) un peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā tiktu atzīts vērtības samazinājums 0.8 miljonu latu (2010: 0.4 milj. latu) apmērā. d) Procentu likmju risks Procentu likmju risks ir saistīts ar procentu likmju nelabvēlīgu izmaiĦu ietekmi uz Koncerna ienākumiem un ekonomisko vērtību. Procentu likmju riska pārvaldība Koncernā tiek īstenota saskaĦā ar Koncerna Procentu likmju riska pārvaldības politiku. Procentu likmju riska novērtēšanu un lēmumu pieĦemšanu Koncernā veic Aktīvu un pasīvu pārvaldīšanas komiteja (ALCO). ALCO lēmumus apstiprina Bankas valde. ALCO nosaka pieĦemamo procentu likmju riska līmeni un Koncerna iekšējo limitu sistēmu, uzrauga limitu ievērošanu un procentu likmju pozīciju pārvaldības instrumentu (līdzekĜu) pielietošanu. Procentu likmju riska mērīšanu, pārvaldību un ziĦošanu veic Resursu pārvaldības daĜa. Procentu likmju riska pārvaldību Koncernā koordinē Risku un atbilstības direkcija. Koncerns veic procentu likmju riska pārvaldību, izmantojot procentu likmju riska jūtīgo aktīvu un pasīvu termiĦu atšėirību analīzi, ilguma analīzi un jutīguma analīzi, kā arī procentu likmju riska stresa testēšanu. Koncernā ir noteikti limiti procentu likmju riska ietekmei uz ekonomisko vērtību, uz neto procentu ienākumiem un uz vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezervi. Balstoties uz tirgus situācijas analīzi un Koncerna finansēšanas struktūru, ALCO nosaka procentu likmes klientu noguldījumiem. Nākamā tabula atspoguĜo procentu likmju vienlaicīgu paralēlu izmaiĦu par 1.0% ietekmi uz Koncerna un Bankas peĜĦu pirms nodokĜiem (12 mēnešu laikā) un pārdošanai pieejamo vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezervi pašu kapitālā:

Scenārijs: +1% Tūkst. latu 2011 2010 2011 2010

Koncerns Koncerns Banka Banka PeĜĦa / (zaudējumi) pirms nodokĜiem 2,800 (1,829) 1,774 (1,699) Vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve (3,493) (1,620) (1,397) (1,620) Kopā ietekme uz pašu kapit ālu pirms nodok Ĝiem (693) (3,449) 377 (3,319) Aplēstā neto ietekme uz pašu kapit ālu (589) (2,932) 320 (2,821)

Scenārijs: -1% PeĜĦa / (zaudējumi) pirms nodokĜiem (2,802) 2,001 (1,775) 1,864 Vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve 3,570 1,710 1,474 1,710 Kopā ietekme uz pašu kapit ālu pirms nodok Ĝiem 768 3,711 (301) 3,574 Aplēstā neto ietekme uz pašu kapit ālu 653 3,154 (256) 3,038



Nākamā tabula atspoguĜo procentu likmju vienlaicīgu paralēlu izmaiĦu par 2.0% ietekmi pa valūtām uz Bankas peĜĦu pirms nodokĜiem un pārdošanai pieejamo vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezervi pašu kapitālā:

Tūkst. latu Scenārijs: +2% 31/12/2011 31/12/2010

LVL EUR USD Citas

valūtas LVL EUR USD Citas

valūtas PeĜĦa / (zaudējumi) pirms nodokĜiem (4,284) 377 100 422 (6,903) 2,357 478 823 Vērtspapīru patiesās vērtības

pārvērtēšanas rezerve (947) (1,157) (598) (21) (1,039) (1,446) (672) - Kopā ietekme uz pašu kapit ālu pirms

nodok Ĝiem (5,231) (780) (498) 401 (7,942) 911 (194) 823 Aplēstā neto ietekme uz pašu kapit ālu (4,446) (663) (423) 341 (6,751) 774 (165) 700 Scenārijs: -2% PeĜĦa / (zaudējumi) pirms nodokĜiem 4,749 (344) (106) (448) 7,654 (2,385) (497) (866) Vērtspapīru patiesās vērtības

pārvērtēšanas rezerve 1,031 1,311 668 22 1,084 1,679 755 - Kopā ietekme uz pašu kapit ālu pirms

nodok Ĝiem 5,780 967 562 (426) 8,738 (706) 258 (866) Aplēstā neto ietekme uz pašu kapit ālu 4,913 822 478 (362) 7,427 (600) 219 (736)

e) Valūtas risks Valūtas risks ir saistīts ar zaudējumiem, kas rodas valūtas kursu svārstību rezultātā. Valūtas riska pārvaldīšana Koncernā tiek īstenota saskaĦā ar Valūtas riska pārvaldības politiku. Valūtas riska novērtēšanu un lēmumu pieĦemšanu Koncernā veic Finanšu tirgu un kontrahentu risku komiteja (FTKR). FTKR lēmumus apstiprina Bankas valde. FTKR nosaka pieĦemamo valūtas riska līmeni un iekšējos limitus, kā arī uzrauga limitu ievērošanu. Valūtas riska pārvaldību ikdienā veic Resursu pārvaldības daĜa, savukārt valūtas riska pārraudzību un ziĦošanu – Risku un atbilstības direkcija. Koncernā ir noteikts atklātās valūtas pozīcijas limits katrā atsevišėā valūtā 10% apmērā no pašu kapitāla un kopējās atklātās valūtas pozīcijas limits – 20% apmērā no pašu kapitāla. Minētie limiti atbilst Latvijas tiesību aktu prasībām. Valūtas riska novērtēšanai Koncernā tiek izmantotas arī plaši pazīstamas metodes: riskam pakĜauta vērtība (value at risk), paredzamais deficīts (expected shortfall) un scenāriju analīze. Ja valūtas kurss visām valūtām, kurās Koncernam un Bankai ir atklātās pozīcijas, negatīvi mainītos pēc zemāk norādītā scenārija, iespējamais kopējais aptuvenais samazinājums Koncerna un Bankas peĜĦā pirms nodokĜu nomaksas būtu:

Koncerns Tūkst. latu

31/12/2011 31/12/2010

Scenārijs: USD CHF RUR Visas valūtas

kopā USD CHF RUR Visas valūtas

kopā 2% negat īva izmai Ħa 124 178 3 945 49 232 3 1,702 5% negat īva izmai Ħa 310 445 9 2,363 122 581 7 4,254

Banka

Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010

Scenārijs: USD CHF RUR Visas valūtas

kopā USD CHF RUR Visas valūtas

kopā 2% negat īva izmai Ħa 59 1 2 596 80 2 2 369 5% negat īva izmai Ħa 147 2 4 1,489 199 6 6 923

2011. un 2010. gadā Banka izpildīja noteiktos valūtas pozīcijas limitus.



Nākamā tabula atspoguĜo Koncerna un Bankas 2011. un 2010. gada 31. decembra aktīvus, saistības, kapitālu un rezerves, kā arī ārpusbilances posteĦus pa valūtām:

Koncerns 31/12/2011, t ūkst. latu LVL USD EUR CHF LTL RUB Cita Kopā

Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām

bankām 199,512 6,513 21,202 3,170 9,188 1,008 2,646 243,239 Prasības pret kredītiestādēm 14,390 127,324 71,778 320 132 8,296 3,499 225,739 Tirdzniecības nolūkā turētie

vērtspapīri 34 - 98 - - 63 - 195 Finanšu aktīvi, kas noteikti

patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 165 2,942 3,256 - - - 18 6,381

Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 26,436 35,504 76,483 9,309 13,514 - 3,350 164,596 Kredīti 62,017 81,178 534,060 2,782 36,632 459 14 717,142 Līdz termiĦa beigām turētie

vērtspapīri 118,442 6,103 1,816 - - - - 126,361 Atvasinātie līgumi 3,437 19 - - 27 - - 3,483 Pārējie aktīvi 66,100 637 1,652 265 3,902 54 551 73,161 Kopā akt īvi 490,533 260,220 710,345 15,846 63,395 9,880 10,078 1,560,297 Saistības Finanšu saistības, kas noteiktas

patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 626 2,610 1,190 - - - - 4,426

Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 361,700 331,198 616,039 11,280 67,491 30,330 43,577 1,461,615

Atvasinātie līgumi 725 - 25 1 69 - - 820 Pārējās saistības 7,546 1,297 1,274 34 945 99 1,157 12,352 Kopā saist ības 370,597 335,105 618,528 11,315 68,505 30,429 44,734 1,479,213 Kapitāls un rezerves 81,084 - - - - - - 81,084 Kopā pas īvs 451,681 335,105 618,528 11,315 68,505 30,429 44,734 1,560,297 Neto gar ā/(īsā) bilances poz īcija 38,852 (74,885) 91,817 4,531 (5,110) (20,549) (34,656) - No valūtas maiĦas darījumiem

izrietošas ārpusbilances prasības

Spot darījumi 970 407 (1,789) 464 - (911) 851 (8) Nākotnes valūtas maiĦas darījumi 810 1,111 (2,835) 866 (1) - - (49) Valūtas mijmaiĦas darījumi (69,246) 79,561 (94,440) 3,031 23,385 21,630 38,740 2,661 Neto garā/(īsā) ārvalstu valūtas

pozīcija (67,466) 81,079 (99,064) 4,361 23,384 20,719 39,591 2,604 Neto gar ā/ (īsā) poz īcija

2011. gada 31. decembr ī (28,614) 6,194 (7,247) 8,892 18,274 170 4,935 2,604 2011. gada 31. decembrī

piemērotās valūtas maiĦas likmes (LVL par 1 vienu ārvalstu valūtas vienību) - 0.544 0.702804 0.577 0.204 0.017 - -

Uz 2011. un 2010. gada 31. decembri LVL un LTL valūtu maiĦas likmes ir fiksētas pret EUR.



Koncerns 31/12/2010, t ūkst. l atu LVL USD EUR CHF EEK LTL RUB Cita Kopā


bankām 126,322 4,633 12,521 2,303 31,624 6,691 470 2,656 187,220 Prasības pret kredītiestādēm 13,274 67,881 129,500 708 101 144 4,620 3,396 219,624 Tirdzniecības nolūkā turētie

vērtspapīri - - 106 - - - 68 - 174 Finanšu aktīvi, kas noteikti

patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 137 373 2,808 - - - - - 3,318

Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 56,876 26,184 94,779 8,073 - 7,861 - 3,218 196,991 Kredīti 64,711 138,058 526,751 3,933 18,381 41,428 877 190 794,329 Līdz termiĦa beigām turētie

vērtspapīri 117,280 6,545 3,747 - - - - - 127,572 Atvasinātie līgumi 2,585 18 42 - - 25 - - 2,670 Pārējie aktīvi 72,413 179 1,076 105 482 5,505 95 756 80,611 Kopā akt īvi 453,598 243,871 771,330 15,122 50,588 61,654 6,130 10,216 1,612,509 Saistības Finanšu saistības, kas noteiktas

patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 566 226 692 - - - - - 1,484

Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 283,522 293,406 739,998 4,477 50,184 71,471 17,650 54,239 1,514,947

Atvasinātie līgumi 606 - 26 - - 12 - - 644 Pārējās saistības 8,463 1,253 1,212 1,012 119 997 99 252 13,407 Kopā saist ības 293,157 294,885 741,928 5,489 50,303 72,480 17,749 54,491 1,530,482 Kapitāls un rezerves 82,027 - - - - - - - 82,027 Kopā pas īvs 375,184 294,885 741,928 5,489 50,303 72,480 17,749 54,491 1,612,509 Neto gar ā/(īsā) bilances poz īcija 78,414 (51,014) 29,402 9,633 285 (10,826) (11,619) (44,275) - No valūtas maiĦas darījumiem


Spot darījumi - 2,573 (9,517) 40 - 10,864 (4,216) 227 (29) Nākotnes valūtas maiĦas darījumi 4,255 4,836 (9,316) 274 - - 4 - 53 Valūtas mijmaiĦas darījumi (89,500) 41,167 (46,146) 1,674 4,546 25,243 15,964 49,013 1,961 Neto garā/(īsā) ārvalstu valūtas

pozīcija (85,245) 48,576 (64,979) 1,988 4,546 36,107 11,752 49,240 1,985 Neto gar ā/ (īsā) poz īcija

2010. gada 31. decembr ī (6,831) (2,438) (35,577) 11,621 4,831 25,281 133 4,965 1,985 2010. gada 31. decembrī

piemērotās valūtas maiĦas likmes (LVL par 1 vienu ārvalstu valūtas vienību) - 0.535 0.702804 0.563 0.0449 0.203 0.0176 - -



Banka 31/12/2011, t ūkst. latu LVL USD EUR CHF LTL RUB Cita Kopā


bankām 199,494 6,024 20,439 165 137 950 2,450 229,659 Prasības pret kredītiestādēm 13,750 109,112 63,738 32 637 8,261 867 196,397 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 26,436 17,495 54,549 - 731 - 3,078 102,289 Kredīti 61,629 79,623 481,249 2,782 - 459 31 625,773 Līdz termiĦa beigām turētie vērtspapīri 118,442 - - - - - - 118,442 Atvasinātie līgumi 3,523 19 - - - - - 3,542 Pārējie aktīvi 79,644 428 710 1 - 1 189 80,973 Kopā akt īvi 502,918 212,701 620,685 2,980 1,505 9,671 6,615 1,357,075 Saistības Finanšu saistības amortizētajā

iegādes vērtībā 362,754 272,432 550,975 7,150 107 29,970 38,365 1,261,753 Atvasinātie līgumi 1,792 - 18 - - - - 1,810 Pārējās saistības 6,313 1,132 407 3 3 85 777 8,720 Kopā saist ības 370,859 273,564 551,400 7,153 110 30,055 39,142 1,272,283 Kapitāls un rezerves 84,792 - - - - - - 84,792 Kopā pas īvs 455,651 273,564 551,400 7,153 110 30,055 39,142 1,357,075 Neto gar ā/(īsā) bilances poz īcija 47,267 (60,863) 69,285 (4,173) 1,395 (20,384) (32,527) - No valūtas maiĦas darījumiem


Spot darījumi 970 174 (1,587) 464 - (911) 881 (9) Nākotnes valūtas maiĦas darījumi 2,918 1,110 9,112 866 (14,087) - - (81) Valūtas mijmaiĦas darījumi (69,246) 56,647 (69,628) 2,800 23,385 21,380 36,435 1,773 Neto garā/(īsā) ārvalstu valūtas

pozīcija (65,358) 57,931 (62,103) 4,130 9,298 20,469 37,316 1,683 Neto gar ā/ (īsā) poz īcija 2011. gada

31. decembr ī (18,091) (2,932) 7,182 (43) 10,693 85 4,789 1,683 2011. gada 31. decembrī piemērotās

valūtas maiĦas likmes (LVL par 1 vienu ārvalstu valūtas vienību) - 0.544 0.702804 0.577 0.204 0.017 - -



Banka 31 /12/2010, tūkst. latu LVL USD EUR CHF EEK LTL RUB Cita Kopā


bankām 126,313 4,131 11,848 407 31,624 144 417 2,464 177,348 Prasības pret kredītiestādēm 12,456 52,559 136,134 200 87 4,083 4,545 1,544 211,608 Tirdzniecības nolūkā turētie vērtspapīri - - 4 - - - - - 4 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 56,876 12,065 80,792 - - - - 3,194 152,927 Kredīti 64,594 131,283 474,611 3,933 15,555 - 877 245 691,098 Līdz termiĦa beigām turētie vērtspapīri 117,280 - - - - - - - 117,280 Atvasinātie līgumi 2,656 18 42 - - - - - 2,716 Pārējie aktīvi 81,637 119 688 13 29 2 19 414 82,921 Kopā akt īvi 461,812 200,175 704,119 4,553 47,295 4,229 5,858 7,861 1,435,902 Saistības Finanšu saistības amortizētajā

iegādes vērtībā 285,573 242,135 687,193 6,369 51,043 116 17,391 52,421 1,342,241 Atvasinātie līgumi 676 - 26 - - - - - 702 Pārējās saistības 6,885 1,086 527 3 75 3 90 250 8,919 Kopā saist ības 293,134 243,221 687,746 6,372 51,118 119 17,481 52,671 1,351,862 Kapitāls un rezerves 84,040 - - - - - - - 84,040 Kopā pas īvs 377,174 243,221 687,746 6,372 51,118 119 17,481 52,671 1,435,902 Neto gar ā/(īsā) bilances poz īcija 84,638 (43,046) 16,373 (1,819) (3,823) 4,110 (11,623) (44,810) - No valūtas maiĦas darījumiem


Spot darījumi - 2,104 1,802 40 - - (4,216) 236 (34) Nākotnes valūtas maiĦas darījumi 4,255 5,304 14,815 274 - (24,532) 4 - 120 Valūtas mijmaiĦas darījumi (89,500) 31,662 (36,357) 1,618 4,546 25,243 15,718 48,958 1,888 Neto garā/(īsā) ārvalstu valūtas

pozīcija (85,245) 39,070 (19,740) 1,932 4,546 711 11,506 49,194 1,974 Neto gar ā/ (īsā) poz īcija 2010. gada

31. decembr ī (607) (3,976) (3,367) 113 723 4,821 (117) 4,384 1,974 2010. gada 31. decembrī piemērotās

valūtas maiĦas likmes (LVL par 1 vienu ārvalstu valūtas vienību) - 0.535 0.702804 0.563 0.0449 0.203 0.0176 - -

f) Likviditātes risks Likviditātes risks ir iespēja, ka netiek nodrošināta Koncerna kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana. Likviditātes riska pārvaldības mērėis ir nodrošināt pietiekamu likvīdo aktīvu apjomu iespējamo saistību segšanai. Likviditātes riska pārvaldība Koncernā tiek īstenota saskaĦā ar Koncerna Likviditātes riska pārvaldības politiku. Par likviditātes riska novērtēšanu un lēmumu pieĦemšanu Koncernā ir atbildīga Aktīvu un pasīvu pārvaldīšanas komiteja (ALCO). ALCO lēmumus apstiprina Bankas valde. ALCO nosaka pieĦemamo likviditātes riska līmeni, iekšējo limitu sistēmu un likviditātes vadībā izmantojamos instrumentus, kā arī uzrauga limitu ievērošanu. Ikdienas likviditātes vadību un kontroli nodrošina Resursu pārvaldības daĜa. Likviditātes riska pārraudzību un ziĦošanu veic Risku un atbilstības direkcija, kura ir atbildīga arī par likviditātes riska pārvaldības procesa koordinēšanu Koncernā. Banka novērtē likviditātes risku, izmantojot scenāriju analīzi. Šim mērėim tiek izstrādāti dažādi scenāriji Bankas darbībai atšėirīgajos apstākĜos: maiga krīze (bāzes scenārijs), bankas krīze, vispārīgā tirgus krīze un kombinētais scenārijs. Banka izvērtē savu likviditātes pozīciju katram scenārijam dažādiem termiĦiem (no 1 nedēĜas līdz 3 mēnešiem). Bankā ir ieviesta likviditātes riska un agrīnas brīdināšanas rādītāju limitu sistēma. Banka aprēėina arī izmaksas, kuras tai varētu rasties likviditātes krīzes apstākĜos. Papildus scenāriju analīzei Banka gatavo arī naudas plūsmas prognozi tuvākajam gadam, kurā iekĜauj pieĦēmumus par līdzekĜu ticamāko kustību. Aktīvu un pasīvu vispārīgas sabalansētības izvērtēšanai Banka regulāri sagatavo un analīzē likviditātes termiĦstruktūru. 2011. un 2010. gadā Banka ir ievērojusi likviditātes rādītāja prasības un obligāto rezervju prasības Latvijas Bankā. Nākamajā tabulā atspoguĜoti Bankas likviditātes rādītāji, kas aprēėināti saskaĦā ar FKTK prasībām:

Gads Augstākais Zemākais Vidēji Gada beigās

2011 79% 61% 68% 72% 2010 88% 76% 81% 80%

Likviditātes rādītāju aprēėina likvīdos aktīvu dalot ar visām saistībām, kuru līgumā noteiktais dzēšanas termiĦš ir līdz 30 dienām. Par likvīdiem aktīviem šī aprēėina mērėiem tiek uzskatīti nauda kasē, prasības pret Latvijas Banku un maksātspējīgām kredītiestādēm uz pieprasījumu un līdz 30 dienām, un atlikumi, kuru izĦemšanai pirms termiĦa netiek piemēroti nozīmīgi līgumsodi, un ieguldījumi vērtspapīros, kurus var pārdot īsā laikā vai ieėīlāt, lai iegūtu aizdevumu.



Koncerna aktīvu, saistību un ārpusbilances posteĦu sadalījums pēc to atlikušā atmaksas un dzēšanas termiĦa 2011. gada 31. decembrī Koncerns 31/12/2011, tūkst. latu

Līdz 1 mēn.

1 - 3 mēn.

3 - 6 mēn.

6 - 12 mēn.

1 - 5 gadi

Vairāk kā 5 gadi un bez termiĦa Kopā

Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 232,631 - - - - 10,608 243,239 Prasības pret kredītiestādēm 216,826 8,039 - 335 267 272 225,739 Tirdzniecības nolūkā turētie vērtspapīri 34 - - - 126 35 195 Finanšu aktīvi, kas noteikti patiesajā vērtībā ar

pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā - - 368 172 4,618 1,223 6,381 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 3,581 10,209 5,581 20,412 105,531 19,282 164,596 Kredīti 17,650 15,553 37,308 54,258 421,070 171,303 717,142 Līdz termiĦa beigām turētie vērtspapīri 1 - 1,198 1,137 114,875 9,150 126,361 Atvasinātie līgumi 2,640 57 786 - - - 3,483 Pārējie aktīvi 5,752 256 95 755 639 65,664 73,161 Kopā akt īvi 479,115 34,114 45,336 77,069 647,126 277,537 1,560,297 Saistības Finanšu saistības, kas noteiktas patiesajā

vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā - - - - 3,824 602 4,426

Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 856,189 207,739 97,767 201,731 96,833 1,356 1,461,615 Atvasinātie līgumi 480 103 237 - - - 820 Pārējās saistības 9,781 260 133 98 833 1,247 12,352 Kopā saist ības 866,450 208,102 98,137 201,829 101,490 3,205 1,479,213 Kapitāls un rezerves - - - - - 81,084 81,084 Kopā pas īvs 866,450 208,102 98,137 201,829 101,490 84,289 1,560,297 Neto bilances pozīcija – garā/ (īsā) (387,335) (173,988) (52,801) (124,760) 545,636 193,248 - Ārpusbilances posteĦi Iespējamās saistības 21,370 - - - - - 21,370 Finanšu saistības 125,709 - - - - - 125,709 No līgumiem izrietošās nediskontētās naudas plūsmas, kas attiecas uz Koncerna finanšu saistībām 2011. gada 31. decembrī. Nākamajā tabulā analizētas no līgumiem izrietošās aplēstās naudas plūsmas, kas rodas no Koncerna finanšu saistībām 2011. gada 31. decembrī: Tūkst. latu

Līdz 1 mēn.

1 - 3 mēn.

3 - 6 mēn.

6 - 12 mēn.

1 - 5 gadi

Vairāk kā 5 gadi

Kopā no līguma

izrietošās naudas plūsmas

Finanšu saistības, kas noteiktas patiesajā

vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā - - - - 3,824 602 4,426

Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 857,494 212,110 101,356 206,880 115,956 1,312 1,495,108 Ārpusbilances posteĦi Iespējamās saistības 21,370 - - - - - 21,370 Finanšu saistības 125,709 - - - - - 125,709



Koncerna aktīvu, saistību un ārpusbilances posteĦu sadalījums pēc to atlikušā atmaksas un dzēšanas termiĦa 2010. gada 31. decembrī Koncerns 31/12/2010, tūkst. latu

Līdz 1 mēn.

1 - 3 mēn.

3 - 6 mēn.

6 - 12 mēn.

1 - 5 gadi


Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 179,233 - - - - 7,987 187,220 Prasības pret kredītiestādēm 199,078 6,800 246 201 13,034 265 219,624 Tirdzniecības nolūkā turētie vērtspapīri 34 - - - 136 4 174 Finanšu aktīvi, kas noteikti patiesajā vērtībā ar

pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā - - - - 1,483 1,835 3,318 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 5,228 10,830 43,891 59,901 54,267 22,874 196,991 Kredīti 30,428 14,501 31,329 32,444 408,853 276,774 794,329 Līdz termiĦa beigām turētie vērtspapīri - 1,374 180 4,288 111,947 9,783 127,572 Atvasinātie līgumi 2,618 14 36 2 - - 2,670 Pārējie aktīvi 5,099 391 2,283 207 141 72,490 80,611 Kopā akt īvi 421,718 33,910 77,965 97,043 589,861 392,012 1,612,509 Saistības Finanšu saistības, kas noteiktas patiesajā

vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā - - - - 1,484 - 1,484

Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 749,926 170,607 212,482 152,730 174,219 54,983 1,514,947 Atvasinātie līgumi 627 13 - 4 - - 644 Pārējās saistības 10,859 625 134 19 667 1,103 13,407 Kopā saist ības 761,412 171,245 212,616 152,753 176,370 56,086 1,530,482 Kapitāls un rezerves - - - - - 82,027 82,027 Kopā pas īvs 761,412 171,245 212,616 152,753 176,370 138,113 1,612,509 Neto bilances pozīcija – garā/ (īsā) (339,694) (137,335) (134,651) (55,710) 413,491 253,899 - Ārpusbilances posteĦi Iespējamās saistības 10,128 - - - - - 10,128 Finanšu saistības 91,633 - - - - - 91,633 No līgumiem izrietošās nediskontētās naudas plūsmas, kas attiecas uz Koncerna finanšu saistībām 2010. gada 31. decembrī. Nākamajā tabulā analizētas no līgumiem izrietošās aplēstās naudas plūsmas, kas rodas no Koncerna finanšu saistībām 2010. gada 31. decembrī: Tūkst. latu

Līdz 1 mēn.

1 - 3 mēn.

3 - 6 mēn.

6 - 12 mēn.

1 - 5 gadi

Vairāk kā 5 gadi

Kopā no līguma


Finanšu saistības, kas noteiktas patiesajā

vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā - - - - 1,484 - 1,484

Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 750,127 173,710 217,863 158,255 205,984 61,473 1,567,412 Ārpusbilances posteĦi Iespējamās saistības 10,128 - - - - - 10,128 Finanšu saistības 91,633 - - - - - 91,633



Bankas aktīvu, saistību un ārpusbilances posteĦu sadalījums pēc to atlikušā atmaksas un dzēšanas termiĦa 2011. gada 31. decembrī Banka 31/12/2011, tūkst. latu

Līdz 1 mēn.

1 - 3 mēn.

3 - 6 mēn.

6 - 12 mēn.

1 - 5 gadi


Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 229,659 - - - - - 229,659 Prasības pret kredītiestādēm 196,397 - - - - - 196,397 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 1,404 6,412 735 13,036 69,889 10,813 102,289 Kredīti 10,346 48,979 35,459 46,668 366,551 117,770 625,773 Līdz termiĦa beigām turētie vērtspapīri - - - - 109,292 9,150 118,442 Atvasinātie līgumi 2,701 47 794 - - - 3,542 Pārējie aktīvi 4,612 3 7 49 11 76,291 80,973 Kopā akt īvi 445,119 55,441 36,995 59,753 545,743 214,024 1,357,075 Saistības Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 700,997 202,112 86,113 181,460 90,470 601 1,261,753 Atvasinātie līgumi 1,259 314 237 - - - 1,810 Pārējās saistības 8,720 - - - - - 8,720 Kopā saist ības 710,976 202,426 86,350 181,460 90,470 601 1,272,283 Kapitāls un rezerves - - - - - 84,792 84,792 Kopā pas īvs 710,976 202,426 86,350 181,460 90,470 85,393 1,357,075 Neto bilances pozīcija – garā/ (īsā) (265,857) (146,985) (49,355) (121,707) 455,273 128,631 - Ārpusbilances posteĦi Iespējamās saistības 18,307 - - - - - 18,307 Finanšu saistības 141,868 - - - - - 141,868 Bankas no līgumiem izrietošās nediskontētās naudas plūsmas, kas attiecas uz finanšu saistībām 2011. gada 31. decembrī Tūkst. latu

Līdz 1 mēn.

1 - 3 mēn.

3 - 6 mēn.

6 - 12 mēn.

1 - 5 gadi

Vairāk kā 5 gadi

Kopā no līguma


Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 702,136 206,294 89,483 185,920 109,159 - 1,292,992 Ārpusbilances posteĦi Iespējamās saistības 18,307 - - - - - 18,307 Finanšu saistības 141,868 - - - - - 141,868



Bankas aktīvu, saistību un ārpusbilances posteĦu sadalījums pēc to atlikušā atmaksas un dzēšanas termiĦa 2010. gada 31. decembrī Banka 31/12/2010, tūkst. latu

Līdz 1 mēn.

1 - 3 mēn.

3 - 6 mēn.

6 - 12 mēn.

1 - 5 gadi


Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 177,348 - - - - - 177,348 Prasības pret kredītiestādēm 186,432 12,720 - - 12,456 - 211,608 Tirdzniecības nolūkā turētie vērtspapīri - - - - 4 - 4 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 3,653 8,900 39,142 50,883 28,879 21,470 152,927 Kredīti 23,950 46,157 27,825 22,593 352,909 217,664 691,098 Līdz termiĦa beigām turētie vērtspapīri - - - - 108,103 9,177 117,280 Atvasinātie līgumi 2,684 8 22 2 - - 2,716 Pārējie aktīvi 3,826 10 36 50 14 78,985 82,921 Kopā akt īvi 397,893 67,795 67,025 73,528 502,365 327,296 1,435,902 Saistības Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 637,792 154,215 191,820 138,317 168,432 51,665 1,342,241 Atvasinātie līgumi 693 6 - 3 - - 702 Pārējās saistības 8,919 - - - - - 8,919 Kopā saist ības 647,404 154,221 191,820 138,320 168,432 51,665 1,351,862 Kapitāls un rezerves - - - - - 84,040 84,040 Kopā pas īvs 647,404 154,221 191,820 138,320 168,432 135,705 1,435,902 Neto bilances pozīcija – garā/ (īsā) (249,511) (86,426) (124,795) (64,792) 333,933 191,591 - Ārpusbilances posteĦi Iespējamās saistības 6,724 - - - - - 6,724 Finanšu saistības 113,049 - - - - - 113,049 Bankas no līgumiem izrietošās nediskontētās naudas plūsmas, kas attiecas uz finanšu saistībām 2010. gada 31. decembrī Tūkst. Latu

Līdz 1 mēn.

1 - 3 mēn.

3 - 6 mēn.

6 - 12 mēn.

1 - 5 gadi

Vairāk kā 5 gadi

Kopā no līguma


Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 637,792 156,781 196,744 143,246 199,521 57,832 1,391,916 Ārpusbilances posteĦi Iespējamās saistības 6,724 - - - - - 6,724 Finanšu saistības 113,049 - - - - - 113,049 Koncerna atvasinātās finanšu saistības ar neto savstarpējiem norēėiniem un no līgumiem izrietošās nediskontētās naudas plūsmas, kas rodas no Koncerna atvasinātajiem finanšu instrumentiem ar bruto savstarpējiem norēėiniem 2011. gada 31. decembrī. Tūkst. latu Līdz

1 mēn. 1 - 3

mēn. 3 - 6

mēn. 6 - 12 mēn.

1 - 5 gadi

Vairāk kā 5 gadi Kopā

Atvasin ātie l īgumi ar neto savstarp ējiem nor ēėiniem Ārvalstu valūtas maiĦas līgumi (440) (86) (237) - - - (763)

Atvasin ātie l īgumi ar bruto

savstarp ējiem nor ēėiniem Ārvalstu valūtas maiĦas līgumi:

izejošā naudas plūsma (8,160) (212) - - - - (8,372) ienākošā naudas plūsma 8,167 222 - - - - 8,389



Koncerna atvasinātās finanšu saistības ar neto savstarpējiem norēėiniem un no līgumiem izrietošās nediskontētās naudas plūsmas, kas rodas no Koncerna atvasinātajiem finanšu instrumentiem ar bruto savstarpējiem norēėiniem 2010. gada 31. decembrī. Tūkst. latu Līdz

1 mēn. 1 - 3

mēn. 3 - 6

mēn. 6 - 12 mēn.

1 - 5 gadi


Atvasin ātie l īgumi ar neto savstarp ējiem nor ēėiniem Ārvalstu valūtas maiĦas līgumi (606) (6) - (3) - - (615) Procentu likmju atvasinātie

līgumi - (5) (1) - - - (6) Atvasin ātie l īgumi ar bruto


izejošā naudas plūsma (4,488) - - (1) - - (4,489) ienākošā naudas plūsma 4,528 - - 1 - - 4,529

Citi atvasinātie līgumi: Izejošā naudas plūsma - - - - (20) - (20) Ienākošā naudas plūsma - - - - 42 - 42

Bankas atvasinātās finanšu saistības ar neto savstarpējiem norēėiniem un no līgumiem izrietošās nediskontētās naudas plūsmas, kas rodas no Bankas atvasinātajiem finanšu instrumentiem ar bruto savstarpējiem norēėiniem 2011. gada 31. decembrī. Tūkst. latu Līdz

1 mēn. 1 - 3

mēn. 3 - 6

mēn. 6 - 12 mēn.

1 - 5 gadi


Atvasin ātie l īgumi ar neto savstarp ējiem nor ēėiniem Ārvalstu valūtas maiĦas līgumi (1,218) (314) (237) - - - (1,769)

Atvasin ātie l īgumi ar bruto


izejošā naudas plūsma (8,448) - - - - - (8,448) ienākošā naudas plūsma 8,453 - - - - - 8,453

Bankas atvasinātās finanšu saistības ar neto savstarpējiem norēėiniem un no līgumiem izrietošās nediskontētās naudas plūsmas, kas rodas no Bankas atvasinātajiem finanšu instrumentiem ar bruto savstarpējiem norēėiniem 2010. gada 31. decembrī. Tūkst. latu Līdz

1 mēn. 1 - 3

mēn. 3 - 6

mēn. 6 - 12 mēn.

1 - 5 gadi


Atvasin ātie l īgumi ar neto savstarp ējiem nor ēėiniem Ārvalstu valūtas maiĦas līgumi (664) (6) - (3) - - (673) Procentu likmju atvasinātie

līgumi - (5) (1) - - - (6) Atvasin ātie l īgumi ar bruto


izejošā naudas plūsma (4,697) - - - - - (4,697) ienākošā naudas plūsma 4,734 - - - - - 4,734

Citi atvasinātie līgumi: Izejošā naudas plūsma - - - - (20) - (20) Ienākošā naudas plūsma - - - - 42 - 42



FINANŠU AKT ĪVU UN FINANŠU SAIST ĪBU PATIESĀ VĒRTĪBA Patiesās vērtības jēdzienā ietverta finanšu instrumentu realizācija pārdošanas ceĜā. Tomēr daudzos gadījumos, īpaši runājot par kredītiem, Koncerns ir plānojis realizēt aktīvus, tos atgūstot laika gaitā. Līdz ar to šo finanšu pārskatu lietotājiem izvērtējot Koncerna finansiālo stāvokli, ieteicams minētos datus izmantot ar piesardzību. Finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība atspoguĜo naudas līdzekĜu daudzumu, par kādu aktīvs varētu tikt pārdots vai saistības varētu tikt dzēstas starp divām neatkarīgām personām, balstoties uz vispārpieĦemtiem principiem. Likvīdo finanšu aktīvu patiesā vērtība noteikta, izmantojot tirgus pieprasījuma cenas, kamēr finanšu saistību patiesās vērtības noteikšanā izmantotas tirgus piedāvājuma cenas. Nelikvīdiem finanšu aktīviem un saistībām, ieskaitot kredītus, nav aktīva tirgus. Līdz ar to patiesā vērtība tiek aplēsta, izmantojot atbilstošas vērtēšanas metodes. Lai noteiktu to bilances aktīvu un saistību patieso vērtību, kas nav atspoguĜotas patiesajā vērtībā, izmantotas šādas vērtēšanas metodes: Kase un prasības pret centrālajām bankām Kases un prasību pret centrālajām bankām patiesā vērtība atbilst to bilances vērtībai, jo attiecīgās summas var tikt saĦemtas bez iepriekšēja brīdinājuma. Prasības pret kredītiestādēm / saistības pret kredītiestādēm un centrālajām bankām Prasību uz pieprasījumu patiesā vērtība atbilst to bilances vērtībai, jo attiecīgās summas var tikt saĦemtas bez iepriekšēja brīdinājuma. Diennakts noguldījumu patiesā vērtība atbilst to bilances vērtībai. Pārējo prasību pret kredītiestādēm patiesā vērtība tiek aprēėināta, diskontējot paredzamo naudas plūsmu, izmantojot pašreizējās tirgus likmes. Daudzos gadījumos īso atmaksas termiĦu dēĜ bilances vērtība gandrīz atbilst patiesajai vērtībai. Kredīti Kredītu patiesā vērtība tiek aprēėināta, diskontējot paredzamās naudas plūsmas. Diskonta likmes aprēėinātas, kā summa no naudas tirgus likmes gada beigās un kredītu likmju maržām, kas koriăētas atbilstoši esošajiem tirgus nosacījumiem. Ja visas pieĦemtās diskonta likmes mainītos par 10%, kredītportfeĜa patiesā vērtība mainītos par 8.6 miljoniem latu (2010: 8.6 milj. latu). Līdz termiĦa beigām turētie vērtspapīri Līdz termiĦa beigām turēto vērtspapīru patiesā vērtība tiek noteikta, izmantojot nekoriăētas kotētās cenas aktīvajos tirgos, ja tādas pieejamas. Pārējos gadījumos tiek izmantotas tirgus dalībnieku noteiktās cenas, vai arī vērtspapīru vērtība tiek noteikta, piemērojot vērtēšanas modeĜus, kuros tiek izmantoti novērojami tirgus dati, vai arī modeĜi, kuros šādi novērojami tirgus dati netiek izmantoti. Noguldījumi Uz pieprasījumu atmaksājamo noguldījumu patiesā vērtība atbilst to bilances vērtībai. Pārējo noguldījumu patiesā vērtība tiek aprēėināta, diskontējot paredzamās naudas plūsmas, izmantojot vidējās tirgus procentu likmes gada beigās. Ja visas pieĦemtās diskonta likmes mainītos par 10%, noguldījumu portfeĜa patiesā vērtība mainītos par 0.2 miljoniem latu (2010: 0.5 milj. latu). Emitētie parāda vērtspapīri Emitēto parāda vērtspapīru patiesā vērtība tiek noteikta izmantojot vērtēšanas modeĜus, kuros tiek izmantoti novērojami tirgus dati, vai arī modeĜi, kuros šādi novērojami tirgus dati netiek izmantoti, vai arī tirgus dalībnieku piedāvātās cenas. Pakārtotās saistības Pakārtoto saistību patiesā vērtība aptuveni atbilst to bilances vērtībai. Patiesās vērtības hierarhija Kotētās tirgus cenas (1. līmenis) Finanšu instrumenti tiek novērtēti, izmantojot nekoriăētas kotētās cenas aktīvajos tirgos. Vērtēšanas metode – novērojami tirgus dati (2. līmenis) Finanšu instrumenti tiek novērtēti, piemērojot metodes, kurās izmantoti novērojami tirgus dati. Dažos gadījumos tiek izmantoti arī neatkarīgu trešo personu vērtējumi. Vērtēšanas metode – tirgus dati nav novērojami (3. līmenis) Finanšu instrumenti tiek novērtēti, piemērojot metodes, kurās netiek izmantoti novērojami tirgus dati.



Nākamā tabula atspoguĜo Koncerna finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību 2011. gada 31. decembrī.

Bilances vērt ība

Patiesā vērt ība

Patiesās vērt ības

hierarhija

Kase un prasības pret centrālajām bankām

243,239 243,239 - Prasības pret kredītiestādēm 225,739 225,740 - Tirdzniecības nolūkā turētie

vērtspapīri

195 195 1. līmenis Finanšu aktīvi, kas noteikti patiesajā

vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā

6,381 6,381 1. līmenis Atvasinātie līgumi 3,483 3,483 2. līmenis Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 164,596 164,596 1. līmenis Kredīti 717,142 704,473 - Līdz termiĦa beigām turētie

vērtspapīri

126,361 129,485 -

Kopā finanšu akt īvi 1,487,136 1,477,595 Atvasinātie līgumi 820 820 2. līmenis Finanšu saistības, kas noteiktas

patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā

4,426 4,426 1. līmenis

Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā Saistības pret kredītiestādēm un

centrālajām bankām 47,470 47,482 - Noguldījumi 1,317,971 1,316,418 - Emitētie parāda vērtspapīri 20,925 20,928 - Pakārtotās saistības 51,948 51,948 - Pārējās finanšu saistības 23,301 23,817 -

Kopā finanšu saist ības 1,466,861 1,465,839 Nākamā tabula atspoguĜo Koncerna finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību 2010. gada 31. decembrī.

Bilances vērt ība

Patiesā vērt ība


hierarhija



vērtspapīri

174 174 1. līmenis Finanšu aktīvi, kas noteikti patiesajā

vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā

3,318 3,318 1. līmenis Atvasinātie līgumi 2,670 2,670 2. līmenis Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 196,991 196,991 1. līmenis Kredīti 794,329 770,655 - Līdz termiĦa beigām turētie

vērtspapīri

127,572 130,207 -

Kopā finanšu akt īvi 1,531,898 1,510,859 Atvasinātie līgumi 644 644 2. līmenis Finanšu saistības, kas noteiktas

patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā

1,484 1,484 1. līmenis



Kopā finanšu saist ības 1,517,075 1,513,403



Nākamā tabula atspoguĜo Bankas finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību 2011. gada 31. decembrī.

Bilances vērt ība

Patiesā vērt ība


hierarhija


229,659 229,659 - Prasības pret kredītiestādēm 196,397 196,397 - Atvasinātie līgumi 3,542 3,542 2. līmenis Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 102,289 102,289 1. līmenis Kredīti 625,773 612,274 - Līdz termiĦa beigām turētie

vērtspapīri

118,442 122,002 -

Kopā finanšu akt īvi 1,276,102 1,266,163

Atvasinātie līgumi 1,810 1,810 2. līmenis



Kopā finanšu saist ības 1,263,563 1,261,865 Nākamā tabula atspoguĜo Bankas finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību 2010. gada 31. decembrī.

Bilances vērt ība

Patiesā vērt ība


hierarhija



vērtspapīri

4 4 1. līmenis Atvasinātie līgumi 2,716 2,716 2. līmenis Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 152,927 152,927 1. līmenis Kredīti 691,098 667,743 - Līdz termiĦa beigām turētie

vērtspapīri

117,280 119,152 -

Kopā finanšu akt īvi 1,352,981 1,331,498

Atvasinātie līgumi 702 702 2. līmenis


centrālajām bankām 82,175 82,175 - Noguldījumi 1,117,274 1,111,351 - Emitētie parāda vērtspapīri 91,557 91,423 - Pakārtotās saistības 51,235 51,235 -

Kopā finanšu saist ības 1,342,943 1,336,886

g) Operacionālais risks Operacionālais risks ir iespēja ciest zaudējumus saistošo ārējo un iekšējo tiesību aktu prasībām neatbilstošu vai nepilnīgu iekšējo procesu norises, darbinieku un sistēmu darbības, iekšējo procesu nepilnību, kā arī trešo personu darbības vai citu ārējo apstākĜu ietekmes dēĜ, ietverot juridisko risku (soda naudu, ārējo iestāžu piemērotu sankciju, tiesāšanās rezultātā ciestu zaudējumu u.tml. notikumu iestāšanās risks), bet neietverot stratēăisko un reputācijas risku. Operacionālo risku Koncerns sīkāk iedala šādās pamatkategorijās: personāla risks, procesu risks, IT un sistēmu risks un ārējais risks. Koncerns neuzĦemas/ neakceptē operacionālos riskus, kuru ietekme pārsniedz 10% no Koncerna neto gada ienākumiem vai kuru ietekme nav aprēėināma naudas izteiksmē, un kuri vienlaikus ir nepārvaldāmi (nav iespējams tos novērst vai nodrošināties pret to sekām – piemēram, likumdošanas prasību neizpilde u.tml.), neatkarīgi no ekonomiskā ieguvuma, kāds varētu izrietēt no šādu risku uzĦemšanās (t.i., Koncerns neveic ar šādu operacionālo risku saistītas darbības).



Operacionālā riska pārvaldīšanai Koncerns lieto šādas pieejas: � operacionālā riska pašnovērtēšana – produktu un procesu īpašnieki nodrošina, lai tiktu veikta

iespējamo operacionālā riska notikumu identificēšana un novērtēšana, esošo kontroles sistēmu izvērtēšana un nepieciešamo risku ierobežošanas pasākumu analīze, izmantojot pašnovērtēšanas anketas un specializētas aptaujas un apspriedes ar procesā iesaistītajiem atbildīgajiem darbiniekiem;

� operacionālā riska rādītāju noteikšana – statistisko, finanšu un citu rādītāju izmantošana, kuri atspoguĜo dažādu operacionālā riska veidu līmeni un tā izmaiĦas Koncernā;

� zaudējumu pieĜaujamā līmeĦa limitu noteikšana; � operacionālā riska mērīšana, reăistrējot un analizējot operacionālā riska notikumus, to nodarīto

kaitējuma apmēru, rašanās cēloĦus un citu ar tiem saistītu būtisku informāciju (operacionālā riska zaudējumu un incidentu datu bāze);

� „četru acu princips” un pienākumu nošėiršana; � darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plānošana; � risku novērtēšana produktu attīstības procesos; � apdrošināšana; � ieguldījumi atbilstošās datu apstrādes un informācijas drošības tehnoloăijās.

h) Kapitāla pārvaldība Kapitāla pietiekamība atspoguĜo tos kapitāla resursus, kas nepieciešami, lai Koncerns nodrošinātos pret kredīta un tirgus riskiem, kas ir saistīti ar aktīviem un ārpusbilances posteĦiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas regulē banku darbību Latvijā, ir noteikusi, ka pašu kapitāla attiecībai pret riska svērtajiem aktīviem, pamatojoties uz atbilstoši Eiropas Savienības apstiprinātajiem SFPS sagatavotajiem finanšu pārskatiem, jābūt vismaz 8%. 2011. gada otrajā pusē FKTK pirmo reizi aprēėināja Bankas kapitāla pietiekamības rādītāju balstoties uz FKTK iekšējām politikām un vadlīnijām. Turpmāk šāds aprēėins tiks veikts reizi gadā. Aprēėina rezultāti norāda, ka minimālais kapitāla pietiekamības rādītājs, kas atbilst Bankas biznesa modelim ir 9.2%. Pieaugums ir saistīts ar Bankas nerezidentu biznesu. Tajā pašā laikā FKTK vadlīnijas nosaka, ka labi kapitalizētai bankas minimālajam kapitāla pietiekamības rādītājam ir jābūt vismaz 10%. TādēĜ FKTK sagaida, ka 12 mēnešu perioda laikā, kas beigsies 2012. gada 30. septembrī, Banka uzturēs kapitāla pietiekamības rādītāju virs 10%. Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2011. gada 31. decembrī bija 13.3%, tādējādi Bankas vadība uzskata, ka iepriekš minētās FKTK vadlīnijas tiks ievērotas. Tā kā Bankai ir radniecīgie uzĦēmumi, kas ir finanšu institūcijas, tai jāizpilda likumdošanā noteiktās prasības gan attiecībā uz Koncerna finanšu pārskatiem, gan pašas Bankas finanšu pārskatiem. Kapitāla prasību direktīva (KPD), kas ievieš Bāzele II prasības attiecībā uz kapitāla pārvaldību ES, stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī. Latvijā šī direktīva tika ieviesta ar FKTK noteikumiem. No minētajos noteikumos piedāvātajām iespējām Banka un Koncerns izvēlējās kredītriska aprēėinam izmantot standartizēto pieeju un operacionālajam riskam – pamatrādītāja pieeju. Bankas pārvaldāmais kapitāls atbilst kapitāla pietiekamības aprēėinam izmantojamā kapitāla apmēram. Aprēėinā izmantojamo kapitālu veido tiesību aktos noteiktie pašu kapitāla pirmā un otrā līmeĦa elementi, kurus koriăē saskaĦā ar likumdošanas prasībām. Banka īsteno arī iekšējo kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu, aprēėinot individuālas kapitāla prasības tai raksturīgiem riskiem saskaĦā ar iekšēji izstrādāto metodoloăiju, kura iekĜauj plašāku risku sarakstu, nekā tas ir paredzēts minimālās kapitāla prasībās (piemērām, procentlikmju risks netirdzniecības portfelī, koncentrācijas risks, reputācijas risks utt.). Lai nodrošinātu savas darbības nepārtrauktību, Banka veic arī iekšējo kapitāla pietiekamības plānošanu pie būtiski nelabvēlīga makroekonomiska scenārija iestāšanās.



Bankas un Koncerna pietiekamības rādītājs saskaĦā ar FKTK prasībām (Bāzele II) aprēėināts šādi: Tūkst. latu 31/12/2011 31/12/2010 31/12/2011 31/12/2010 Koncerns Koncerns Banka Banka Pašu kapitāla pirmā līmeĦa elementi - apmaksātais pamatkapitāls 103,000 103,000 103,000 103,000 - revidēti uzkrātie (zaudējumi) / peĜĦa (kas nav paredzēti dividenžu

izmaksai) (16,901) (18,807) (15,886) (19,427) Mīnus - nemateriālie aktīvi (1,172) (2,001) (770) (1,256) - negatīva vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve (2,789) - (2,321) - - restrukturizācijas rezerve (3,389) (3,389) - - - līdzdalība radniecīgajos uzĦēmumos – apdrošināšanas kompānijā

(50% no kopsummas)* (1,500) (1,500) (1,500) (1,500) Pašu kapit āla pirm ā līmeĦa elementi kop ā 77,249 77,303 82,523 80,817 Pašu kapitāla otrā līmeĦa elementi - pakārtotās saistības 50,270 50,270 50,270 50,270 - pakārtoto saistību amortizācija (10,054) - (10,054) - - pozitīva vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve - 553 - 467 - Pašu kapitāla otrā līmeĦa pārsniegums pār 50% no pašu kapitāla pirmā līmeĦa (841) (11,422) - (9,579) - līdzdalība radniecīgajos uzĦēmumos – apdrošināšanas kompānijā

(50% no kopsummas)* (1,500) (1,500) (1,500) (1,500) Pašu kapit āla otr ā līmeĦa elementi kop ā 37,875 37,901 38,716 39,658 Pašu kapit āls, kas j āizmanto kapit āla pietiekam ības rādītāja

aprēėinā 115,124 115,204 121,239 120,475

Kredītriska un darījumu partnera riska kapitāla prasība, t.sk. šādas regulatora noteiktās aktīvu kategorijās:

Centrālās valdības un bankas 497 443 29 57 Pašvaldības 112 184 41 125 Valsts iestādes 9 19 9 19 Kredītiestādes 7,009 7,388 7,071 8,826 UzĦēmumi 33,784 33,593 35,078 34,865 Aktīvi, kas atbilst „mazo riska darījumu” definīcijai 5,624 6,651 3,970 4,431 Atbilstoši privātpersonu hipotekārie kredīti 7,745 8,211 5,715 5,989 Aktīvi, kas atbilst „kavēto riska darījumu” definīcijai 1,293 3,017 990 2,655 Segtās obligācijas 109 113 109 113 Ieguldījumu fondu apliecības 666 750 666 750 Pārējie aktīvi 12,876 16,137 8,698 10,948

Pārējās riska kapitāla prasības: Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība 3,143 3,756 1,860 635 Vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasība 144 168 144 168 Preču riska kapitāla prasība 60 - 60 - Operacionālā riska kapitāla prasība 10,624 11,604 8,364 9,390

Kopā kapit āla pras ība 83,695 92,034 72,804 78,971 Kapit āla pietiekam ības rādītājs (Pašu kapit āls/ kop ā kapit āla pras ības) x 8% 11.0% 10.0% 13.3% 12.2% *AAS Citadele dzīvība nav iekĜauta Koncerna kapitāla pietiekamības rādītāja aprēėinā izmantotajā konsolidācijas grupā, tā vietā attiecīgā ieguldījumā vērtība tieši samazina kapitāla pietiekamība rādītāja aprēėinā iekĜauto kapitālu.

37. PIELIKUMS NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA GADA BEIG ĀM Finanšu ministrijas noguldījuma pirmstermiĦa atmaksa 2012. gada 15. februārī Banka pirms termiĦa Finanšu Ministrijai atmaksāja atlikušo noguldījumu EUR 46.6 miljonu apmērā. TādēĜ Citadele ir atmaksājusi Latvijas Republikas Finanšu Ministrijai visu valsts termiĦnoguldījumu.

FINAL Citadele 2011 LV IFRS scan · 2012-03-30 · AS “Citadele banka” Vad ības zi Ħojums AS...

Documents

Transcript of FINAL Citadele 2011 LV IFRS scan · 2012-03-30 · AS “Citadele banka” Vad ības zi Ħojums AS...