Ekonomiskās attīstības tendences un monetārā politika eirozonā
-
Upload
latvijas-banka -
Category
Economy & Finance
-
view
2.546 -
download
0
Transcript of Ekonomiskās attīstības tendences un monetārā politika eirozonā
1
Ekonomiskās attīstības tendences
un monetārā politika eirozonā
Līva ZorgenfreijaMonetārās politikas pārvaldes ekonomiste
24.08.2016
Rīga
Lielākās nozares gan eiro zonā, gan Latvijā ir rūpniecība, sabiedriskie pakalpojumi, tirdzniecība un nekustamais īpašums
Pievienotās vērtības sadalījums pa nozarēm (%)Eiro zona Latvija
2
Eiro zonas ekonomika pakāpeniski atkopjas, nesen pārsniegusi pirmskrīzes līmeni; Latvijai vēl ir, kur augt, taču izaugsmes tempi pēdējā laikā sarukuši
Reālais IKP (indekss, 2008.g 1.cet.=100)
70.0
75.0
80.0
85.0
90.0
95.0
100.0
105.0
110.0
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
EZ-19
Vācija
Grieķija
Spānija
Francija
Itālija
Latvija
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini
1.6
-0.9-0.3
0.9
1.6
6.2
4.0
3.02.4
2.7
-2.0
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
7.0
2011 2012 2013 2014 2015
Eiro zona
Latvija
Reālā IKP izaugsme (%)
3
Bez straujākas izaugsmes arī bezdarba līmenis samazinās ļoti gausi
Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
Avots: Eurostat
0
5
10
15
20
25
30
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Eiro zona Vācija
Grieķija Spānija
Francija Itālija
Latvija
4
Ekonomiskā izaugsme bijusi un turpinās būt mērena. Brexit ietekmē Anglijas centrālā banka pazeminājusi UK izaugsmes prognozes. Visdrīzāk Brexit
rezultātā redzēsim arī eiro zonas prognožu samazinājumu
-2.0
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
7.0
8.0
ASV Lielbritānija Dānija Zviedrija Āzijas valstis NVS valstis Pasaule Latvija Eiro zona
Vidēji 2011-2013
Vidēji 2014-2015
Vidēji 2016-2018
Anglijas CB pēc-referenduma, 2016-2018
Faktiskā un prognozētā reālā IKP izaugsme eiro zonā un pasaulē (vidēji norādītajā periodā, %)
Avots: ECB 2016g. Jūnija BMPE prognozes, Anglijas centrālās bankas prognozes no 2016.g Augusta Inflācijas ziņojuma 5
6
Preču cenas, īpaši naftas cenas pasaulē pēdējo gadu laikā ļoti strauji kritušās. Naftas cenas šobrīd ir par 56% zemākas, nekā 2014.g vidū
Pasaules preču cenas: pārtika (indekss), nafta (USD/barelā)
Avots: Bloomberg
0
20
40
60
80
100
120
140
160
0
500
1000
1500
2000
2500Pārtika
Nafta (labā ass)
-76%
Izejvielu cenu kritums ir būtiski mazinājis vidējo cenu kāpumu eiro zonā
Eiro zonas inflācija pa komponentēm (%, devumi procentu punktos)
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
4.0
1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Pakalpojumi Enerģija Pārējās preces
Pārtika Inflācija kopā
Avots: Eurostat 7
Izejvielu cenām arvien ir būtiska ietekme uz patēriņa cenām arī Latvijā, izmaksu ietekmē sarūk arī pakalpojumu cenu devums
8
-2.0
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
10.0
12.0
14.0
16.0
1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Pakalpojumi Enerģija Pārējās preces
Pārtika Inflācija kopā
Latvijas inflācija pa komponentēm (%, devumi procentu punktos)
2.3
0.0
0.7
0.2
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
2012 2013 2014 2015
Avots: Eurostat
Avots: Eurostat
9
Monetārā transmisija
Ekonomiskā aktivitāte
Inflācija
Inflācijas gaidas
Procentu likmes
Valūtas maiņas kurss
10
Jau kopš 2009. gada pasaules lielākās centrālās bankas bāzes procentu likmes uztur tuvu pie nulles, citas jau negatīvā teritorijā
-1
0
1
2
3
4
5
6
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
ECB
Bank of Japan
FED funds rate
Bank of England bank rate
Riksbank repo rate
Swiss national bank LIBOR target rate
Lielāko centrālo banku bāzes procentu likmes (%)
Avots: Bloomberg
11
2014. gada jūnijā ECB kļuva par pirmo vadošo centrālo banku, kas ieviesa negatīvas procentu likmes. ECB likmēm seko naudas tirgus likmes – arī negatīvā teritorijā. Taču
tas nav bijis pietiekami, lai sasniegtu mērķi – inflāciju tuvu, bet zem 2% …
→ Stabilizēt cenu līmeni monetārajā savienībā
→ Uzlabot transmisijas mehānismu
→ Samazināt īstermiņa aizņēmumu procentu likmes eiro zonas starpbanku tirgū
→ Stimulēt kreditēšanas attīstību
Avots: ECB, Bloomberg
Galvenās procentu likmes un naudas tirgus likmes Eirosistēmā (%)
-0.6
-0.4
-0.2
0
0.2
0.4
0.6
0.8
1
2014 2015 2016
Noguldījuma iespējas likme
Galvenā refinansēšanas likme
Aizdevuma iespējas likme
EURIBOR-3M
12
Standarta instrumenti TLTRO ABSPP CBPP3 PSPP CSPP
ECB izmantotie darbarīki cenu
stabilitātes nodrošināšanai
…tādēļ tika ieviesti nestandarta mēri: Eirosistēma šobrīd piedāvā bankām likviditāti caur daudziem papildus kanāliem
Banku likviditāte
Paplašinātā aktīvu pirkšanas
programma
14
Kā paplašinātā aktīvu pirkšanas programma strādā?
Avots: ECB, BBC
Eirosistēma no finanšu institūcijām iegādājas parāda vērtspapīrus…
1. 3.
2. 4.
5.
…ļaujot uzņēmumiem un mājsaimniecībām aizņemties vairāk…
… kā rezultātā samazinās procentu likmes…
…veicinot uzņēmumu attīstību un mājsaimniecību patēriņu…
…stimulējot tautsaimniecības izaugsmi
Valdības obligāciju ienesīguma līkne, EIRO ZONA
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
3M 6M 9M 1Y 2Y 3Y 4Y 5Y 6Y 7Y 8Y 9Y 10Y
Janvāris 2014 16.08.2016
Valdības obligāciju ienesīguma līkne, LATVIJA
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
6M 1Y 2Y 3Y 4Y 5Y 6Y 7Y 8Y 9Y 10Y
Janvāris 2014 16.08.2016Avots: Bloomberg
PAPP būtiski mazinājis valdību aizņēmumu izmaksas. Parāda refinansēšanas izmaksas kļuvušas ievērojami lētākas
15
Kredītiestāžu aizdevumu procentu likmes no jauna izsniegtiem kredītiem nefinanšu uzņēmumiem* (%)
Avots: ECB SDW, Latvijas Bankas aprēķini
Kopš uzsākta PAPP kredītiestāžu aizdevumu likmes uzņēmumiem ir ievērojami samazinājušās
0
1
2
3
4
5
6
7
8
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Vācija
Igaunija
Somija
Francija
Grieķija
Īrija
Itālija
Lietuva
Latvija
Portugāle
Eiro zona
* Ar sākotnējo termiņu līdz 1 gadam 16
17
Aizdevumu pieauguma tempi eiro zonā pozitīvi, bet par spīti brīvi pieejamai likviditātei – lēna kreditēšanas atkopšanās; Latvijā kreditēšanas pārmaiņu temps tuvojas eiro zonas vidējam līmenim, bet ievērojami atpaliekam no kaimiņvalstīm
Kreditēšanas gada pārmaiņas iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām (%)
-15
-10
-5
0
5
10
Jan/14 Apr/14 Jul/14 Oct/14 Jan/15 Apr/15 Jul/15 Oct/15 Jan/16 Apr/16
Igaunija Lietuva Latvija Eiro zonaAvots: ECB
Valūtas maiņas kurss EUR USD (labā ass), Nominālais efektīvais kurss 2005=100 (kreisā ass)
Avots: ECB, Eurostat
Monetārās politika ietekmējusi arī eiro kursu. Tas krities, tādējādi balstot eksportētājus un ekonomikas attīstību
1.000
1.050
1.100
1.150
1.200
1.250
1.300
1.350
1.400
1.450
90.0
92.0
94.0
96.0
98.0
100.0
102.0
104.0
106.0
108.0
110.0
2012 2013 2014 2015 2016
Eiro zonas NEER (38)
EUR USD
18
Fiskālā politika: vēl ir, kur augt! LV valdība turpina veidot budžetu ar deficītu, nodokļu paaugstināšana rada nenoteiktību.
Nepieciešamas strukturālās reformas, lai nelietu naudu caurā mucā
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
19
95
19
96
19
97
19
98
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
Eiro zona - 19 Igaunija Latvija
19
Vispārējās valdības budžeta bilance (% no IKP)
Avots: Eurostat
20
Gan stabilitātei, gan izaugsmei nepieciešami trīs atbalsta punkti. Monetārā politika nevar būt pietiekami efektīva, ja eiro zonas valstīs netiek īstenota atbilstoša fiskālā
un strukturāla politika.
Kopsavilkums
• Eiro zonas IKP izaugsme lēna, Latvijas IKP izaugsmes tempi pēdējā laikā sarukuši;
• Jau tā ne pārāk optimistiskās ekonomiskās izaugsmes prognozes visdrīzāk Brexit ietekmē tiks pārskatītas uz leju – mūsu tradicionālo eksporta tirgu izaugsme saglabāsies lēna;
• Inflācija pēdējos gados eiro zonā un Latvijā ļoti zema gan zemās izaugsmes, gan (jo īpaši) straujā izejvielu cenu krituma rezultātā;
• ECB cīņa pret zemo inflāciju: PAPP (jo standarta monetārās politikas instrumenti nav pietiekami efektīvi)o pazeminājušās procentu likmes gan valstīm, gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem – lēnām atjaunojas
kreditēšana;
o sarucis valūtas kurss, tā atbalstot eksportētājus;
• Monetārā politika viena pati nespēj balstīt ekonomiku – vajadzīgs atbalsts arī no fiskālas politikas puses; nepieciešams veikt strukturālās reformas.
22
PALDIES PAR UZMANĪBU!