"Eiro-mūsu valūta" izstādes katalogs

EiroCeļojošā izstāde

mūsu valūta

Latvija, 2013-2014

LATVIJARīga

Liepāja

Daugavpils

Ekonomikas un finanšu lietas

Eiropas Komisija

European Flag Set

Creator : DragonArtdragonartz.wordpress.com

http://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/3.0/us/

3Laipni lūdzam Latviju eirozonā

Mūsu Eiropas vēsture

Kā eiro attiecas uz mani

Eirozonas pārvaldība

Eiro – simbols un realitāte

Eiro monētas — vienotība un daudzveidība

Eiro banknotes

Eiro ir paredzēts visiem eiropiešiem

5 - 11

12 - 17

18 - 23

24 - 35

36 - 39

40 - 49

50 - 53

54 - 63

Eiro, mūsu valūta

© J

BB

5

Eiro, mūsu valūta

Divi tūkstoši četrpadsmitais gads iezīmē Latvijas pievienošanos eirozonai, un saistībā ar šo sasniegumu es vēlos sveikt visu Latvijas tautu. Šo stabilo konverģenci ar eirozonu Latvija sasniedza, pateicoties iespaidīgam pavērsienam ekonomikā pēdējo dažu gadu laikā. Esmu pārliecināts, ka eiro ieviešana dos virkni taustāmu guvumu visai Latvijas sabiedrībai.

Eiro, kas radās kā virtuāla valūta 1999. gadā un pirmo reizi parādījās kā skaidra nauda iedzīvotāju makos 2002. gadā, varbūt ir Eiropas integrācijas procesa vismateriālākā izpausme, kas Eiropai nesusi 50 miera un stabilitātes gadus.

Lai kļūtu par mums kopīgu valūtu kā pašlaik, eiro ir pārvarējis garu ceļu. Pēc tam, kad 1992. gadā Māstrihtas līgumā to pasludināja kā mērķi, 1998. gadā Padome izvēlējās dalībvalstis un tika izveidota Eiropas Centrālā banka. Kopš tā laika, dalībvalstīm izpildot vajadzīgos kritērijus eiro ieviešanai, eirozona ir paplašinājusies. Latvija 2014. gada 1. janvārī kļūs par tās 18. dalībvalsti.

Turpinoties Ekonomikas un monetārās savienības izaugsmei, Eiropas iedzīvotājiem ir vajadzīga informācija par vienoto valūtu. Šim nolūkam Eiropas Komisija ir izveidojusi ceļojošo izstādi „Eiro — mūsu valūta”, kas tika atklāta 2007. gadā Briselē. Aplūkojot dažādajām tēmām atvēlētos izstādes fragmentus, Eiropas iedzīvotāji sev atklāj visu par eiro. Viņi uzzina par dažādajām valstu monētām un banknotēm, gūst informāciju par eiro vēsturi un no tā izrietošajiem guvumiem un rod atbildes uz aktuāliem jautājumiem, kuru centrā ir vienotā valūta.

Izstāde atspoguļo eiro nozīmi mūsu ikdienas dzīvē. Kopīgā valūta, kas ļauj labāk salīdzināt cenas un novērš ar maiņas kursu saistītās izmaksas un riskus, ir atvieglojusi ceļošanu, naudas maiņu un ieguldījumus. Kaut arī šā brīža krīze ir darījusi lielākus dažus no izaicinājumiem, ar ko saskaras eiro, tā ir skaidri parādījusi mūsu valstu ekonomiku savstarpējo atkarību, īpaši eirozonā. Tāpēc ES monetāro savienību tagad papildina stiprāka ekonomikas savienība. Ekonomikas un monetārās savienības kontekstā krīze ir tiešām parādījusi, ka ir laiks nostiprināt « E ».

Man liels prieks visus Jūs sveikt šajā izstādē, un es esmu pārliecināts, ka Jūs iegūsiet tajā jaunu un aktuālu informāciju, kā arī uzzināsiet ko negaidītu. Par visu vairāk es ceru, ka Jūs gūsiet dziļāku izpratni un interesi par eiro – mūsu valūtu.

Oli Rēns [Olli Rehn]

Eiropas Komisijas viceprezidents, Ekonomikas un monetāro lietu un par eiro atbildīgais komisārs

Laipni Lūdzam Latviju eirozonā

• nodrošināt mieru, labklājību un stabilitāti eiropas tautām• iedzīvotājiem radīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu • veicināt līdzsvarotu ekonomikas un sociālo attīstību un

solidaritāti starp tās dalībvalstīm

• risināt globalizācijas radītās problēmas • aizstāvēt eiropiešu kopīgās vērtības, proti, brīvību,

demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu, ilgtspējīgu attīstību un sociālo tirgus ekonomiku

Eirozonas valstis

ES dalībvalstis, kuras vēl nav ieviesušas eiro

ES dalībvalstis, kuras izvēlējušās nepievienoties eirozonai

AT L A N T I J AS O K E Ā N S

AT L A N T I J AS O K E Ā N SSAINT-BARTHELEMY

I N D I J AS O K E Ā N S



ATLANT IJAS OKEĀNS

DALĪBVALSTU SALU UN AIZJŪRAS TERITORIJAS

Paramaribo

Cayenne

Saint-Denis

Fort-de-France

Las Palmasde Gran Canaria

Santa Cruzde Tenerife

Ponta Delgada

100 km

100 km

100 km 100 km

100 km

100 km

São Miguel

Funchal

Madeira

Basse-Terre

SAINT-MARTINMADEIRA (PT)

MARTINIQUE (FR)

GUADELOUPE (FR)

RÉUNION (FR)GUYANE (FR)SURINAME

BRASIL

CANARIAS (ES)

AÇORES (PT)

RÉUNION (FR)

AÇORES (PT)MADEIRA (PT)CANARIAS (ES)

GUYANE (FR)

GUADELOUPE (FR)MARTINIQUE (FR)

Šī karte dota tikai vispārējas informācijas nolūkā. Neraugoties uz to, ka Komisija ir pielikusi visas iespējamās pūles, šajā kartē var būt neprecizitātes mēroga un attēla izšķirtspējas dēļ. Eiropas Komisija nav atbildīga par to, kā jebkura trešā persona varētu jebkādā veidā izmantot šajā kartē norādīto informāciju.

ec.europa.eu/economy_finance/general/index_en.htm

© Eiropas Savienība,2013. g.

EIroPAS SAVIEnīBA

Eiropas Savienības misija 21. gadsimtā ir:

“2014.gada 1. janvāris būs pagrieziena punkts Latvijas vēsturē.”

7

Eiro, mūsu valūta

Īrija (1999)

Dānija

LielbritānijaNīderlande

(1999)

Zviedrija

Somija

(1999)

Igaunija (2011)

Latvija (2014)

Lietuva

Polija

ČehijaBeļģija

(1999)Luksemburga

(1999)

Vācija (1999)

Austrija (1999)

Slovākija (2009)

Ungārija

Rumānija

BulgārijaItālija (1999)

Slovēnija

(2007)

Francija

(1999)

Portugāle

(1999)

Spānija (1999)

Malta (2008)

Grieķija (2001) Kipra

(2008)

Horvātija

EIro — VISPārīgA InforMāCIJA

Attēlā: īvs Tibo de Silgī un Žaks Santērs

1999. gada 1. janvāris bija vēsturisks datums, kad vienpadsmit Eiropas Savienības valstis fiksēja savu nacionālo valūtu un eiro maiņas kursu. Tika izveidota Eiropas monetārā savienība, kuras vienotā valūta ir eiro.

Tam sekoja pārejas periods, kura laikā eiro pastāvēja tikai bezskaidras naudas norēķinos, bet 2002. gada 1. janvārī apgrozībā tika laistas eiro banknotes un monētas.

Kopš 1999. gada eirozona ir augusi no vienpadsmit līdz astoņpadsmit dalībvalstīm. Zemāk redzamajā kartē ir atainots, kad katra no šīm valstīm pievienojās eirozonai.

ES dalībvalstis, kas vēl nav ieviesušas eiro

Eirozona (ar norādi uz eiro ieviešanas datumu)

ES dalībvalstis, kas izlēmušas atteikties pievienoties eirozonai.Atteikšanās iespēja ir atbrīvojums, kas piešķirts valstij, kura nevēlas pievienoties citām dalībvalstīm noteiktā Savienības sadarbības jomā.

Eirozona 2014. gadā

Valdis Dombrovskis, Premjerministrs Andris Vilks, finanšu ministrs

Andris Vilks, Latvijas finanšu ministrs, Eiro svētki 2013. gada 9. jūlijs.


JūsuEiropas Komisija

JūsuEiropadome

Jūsu valdība

Jūsuparlaments

Jūsuvalsts

centrālā banka

JūsuEiropas

Centrālā banka

iece

ļ kom

isār

u “k

olēģ

iju”

iero

sina

pre

zide

nta

kand

idat

ūru

nosaka vispārīgās k

onve

rtā

cijas

kursa

politikas lī

nijas

slēdz oficiālā konvertācija

s kurs

a līgu

mus

apstiprina valdību

(prezidents, viceprezidents un četri citi locekļi)

ieceļ valdi

ieceļ valdi

ievēl prezidentu

dod piekrišanu komisāru

izmanto kopīgās likum

došanas un

budžeta sastādīšanas pilnvaras

“kolēģijas” sastāvam

Jūsu valsts vai valdības

vadītājs

Jūsu Eiropas Savienības

Padome

Jūsubalss

JūsuEiropas

Parlaments

iece

ļ

padom

i

=> lielākajā daļā ES valstu

=> Latvijā

TāS LEģITIMITāTE – VISPārēJAS VēLēŠAnAS!

Eiropas Savienība ir vairāk nekā valstu konfederācija, taču tā nav federāla valsts. faktiski tā ir pilnīgi jauna tipa veidojums, kas neatbilst nevienai no tradicionālajām juridiskajām kategorijām. Tās politiskā sistēma ir vēsturiski vienreizēja, un tā ir nepārtraukti attīstījusies vairāk nekā piecdesmit gadu garumā.

Eiropas Savienības pamatos ir modernas demokrātijas vērtības un principi. Lai gan ES nevar pretendēt uz valsts statusu, tās leģitimitāte balstās uz ikvienu Eiropas pilsoni un uz vienu no pilsoņu pamattiesībām: vispārējām vēlēšanām. Kad valstīs visā Eiropas Savienībā notiek vēlēšanas, Eiropas pilsoņiem ir iespēja ietekmēt ES iestāžu darbu. Eirozonā pilsoņi spēcīgi ietekmē ekonomikas un monetārās savienības pārvaldību. Tas atainots zemāk redzamajā diagrammā.

Piezīme. Shēma galvenokārt attiecas uz pārvaldību eirozonā. ES dalībvalstīs, kuras vēl nav ieviesušas

eiro, var piemērot atšķirīgus noteikumus.

„Eirozonas valstīm, protams, jāsadarbojas pat ciešāk nekā pārējām valstīm: galu galā, tām ir ne tikai kopīgs tirgus, bet arī kopīga valūta! [..] Mēs varētu stiprināt monetāro savienību ar stiprāku un ticamāku ekonomikas pīlāru.”

9

Eiro, mūsu valūta

Jūsu Eiropadome

Eiropadome nosaka Eiropas Savienības vispārējās pamatnostādnes un prioritātes. Tās sastāvā ir ES dalībvalstu vai to valdību vadītāji un Komisijas priekšsēdētājs. Eiropadome tiekas vismaz četras reizes katrā kalendārajā gadā tā sauktajās „ES augstākā līmeņa sanāksmēs”. Kad Jūs balsojat savas valsts parlamenta vēlēšanās, Jūs ietekmējat arī to, kurš kļūs par valdības vadītāju Jūsu valstī. Un kad Jūs balsojat savas valsts prezidenta vēlēšanās, Jūs ietekmējat to, kurš būs Jūsu valsts vadītājs. Abos gadījumos Jūs ietekmējat Eiropadomes sastāvu un līdz ar to Eiropas Savienības prioritāšu noteikšanu. Pašlaik Eiropadomes priekšsēdētājs ir Hermanis van rompejs no Beļģijas.

Jūsu Eiropas Centrālā banka (ECB)

ECB ir neatkarīga no politiskās ietekmes un īsteno eirozonas monetāro politiku, kuras galvenais uzdevums ir uzturēt cenu stabilitāti. ECB galvenā lēmējinstitūcija ir Padome, kuras sastāvā ir Valdes locekļi un 18 eirozonas valstu centrālo banku vadītāji. Visus Padomes locekļus ieceļ valstu vai to valdību vadītāji, rīkojoties vai nu individuāli (attiecībā uz valstu centrālo banku vadītājiem) vai kolektīvi kā Eiropadome (attiecībā uz Valdi). ECB Valdes priekšsēdētājs un tādējādi ECB priekšsēdētājs pašlaik ir Mario Dragi no Itālijas.

Jūsu Eiropas Parlaments

Tam ir pilnvaras likumdošanā un budžeta jomā. Tas pieņem lēmumus par Eiropas Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem. Kad Jūs balsojat par Jūsu valsts deputātiem Eiropas Parlamentā (ik pēc pieciem gadiem), Jūs tieši ietekmējat politikas jomas, kas skars Jūsu ikdienas dzīvi. Pašlaik Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs ir Martins Šulcs no Vācijas.

Jūsu Eiropas Savienības Padome (Padome)

„Padome” ir galvenā ES lēmējiestāde, kura sastāv no katras ES dalībvalsts valdības pārstāvjiem. Kad Jūs balsojat savas valsts parlamenta vēlēšanās, Jūs ietekmējat savas valdības sastāvu un līdz ar to Padomes sastāvu. Padomes sanāksmes ik sešus mēnešus rotācijas kārtībā vada viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm. To sauc par ES prezidentvalsti. Lietuva būs ES prezidentvalsts 2013. gada otrajā pusē, un grieķija – 2014. gada pirmajā pusē.

Jūsu Eiropas Komisija

Eiropas Komisija izstrādā tiesību aktu priekšlikumus, nodrošina to piemērošanu un veicina Eiropas Savienības vispārējās intereses. Tās priekšsēdētāju ievēl Eiropas Parlaments, pamatojoties uz Eiropadomes priekšlikumu. Visus Komisijas locekļus (“komisāru kolēģiju”) jāapstiprina Eiropas Parlamentam. Līdz ar to, kad Jūs balsojat par Jūsu valsts deputātiem Eiropas Parlamentā un vēlēšanās, lai noteiktu valsts vai valdības vadītāju, Jūs izšķiroši ietekmējat Komisijas sastāvu. Pašlaik Eiropas Komisijas priekšsēdētājs ir Žozē Manuels Barrozu no Portugāles.

Eiropadomes priekšsēdētāja Hermaņa van Rompeja, runa „Eiropas nākotne — Eiropas Savienības lielie izaicinājumi” Mediafin jaungada pasākumā 2011. gada 27. janvārī


EMS pamatprincipi ir stabilas cenas, stabila valsts finanšu un monetārā sistēma, kas atbalsta ES vispārējo ekonomikas politiku. Tās mērķis ir panākt ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību.

EKonoMIKAS Un MonETārāS SAVIEnīBAS (EMS) PārVALDīBAS gALVEnIE DALīBnIEKI

Dalībvalstisdalībvalstis ir atbildīgas par savas fiskālās un

ekonomikas politikas pārvaldību. Fiskālā politika attiecas uz valsts ieņēmumu (piemēram, nodokļu)

un izdevumu (piemēram, valsts tēriņu) pārvaldību. ekonomikas politika attiecas uz darbībām, ko valdības veic ekonomikas jomā, lai sasniegtu tādus mērķus kā nodarbinātības un izaugsmes veicināšana. Lai novērstu lielas atšķirības starp emS valstu ekonomiku, šo politiku saskaņo eS līmenī ar kopīgu noteikumu un saistību

palīdzību, piemēram, Stabilitātes un izaugsmes paktu. valstu budžetos, piemēram, nedrīkst

pārsniegt saskaņotos budžeta deficīta un parāda apmērus.

„Nekas nav iespējams bez cilvēkiem, un nekas nav noturīgs bez iestādēm… Eiropas Savienību nevar balstīt tikai uz labo gribu. Ir nepieciešami noteikumi. Traģiskie notikumi, ko mēs esam pārdzīvojuši un kuru aculiecinieki esam joprojām, mūs ir padarījuši gudrākus.

Taču cilvēki dodas aizsaulē, un viņu vietu ieņem citi. Mēs nevaram viņiem atstāt mantojumā savu personīgo pieredzi. Tā mirs līdz ar mums pašiem. Bet mēs varam viņiem atstāt iestādes. Iestāžu mūžs ir garāks nekā cilvēku mūžs. Ja tās ir labi izveidotas, tās var uzkrāt

un nodot tālāk paaudžu gudrību.”

11

Eiro, mūsu valūta

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentam ir likumdošanas un budžeta pilnvaras, ko tas īsteno kopā ar Eiropas Savienības Padomi. Tas ir nozīmīgs dalībnieks visos jautājumos, kas ir saistīti ar vienoto tirgu (brīva personu pārvietošanās un brīva preču, kapitāla un pakalpojumu aprite). ECon ir Eiropas Parlamenta pastāvīgā komiteja ekonomikas un finanšu jomā. Tā ir iesaistīta ES ekonomikas pārvaldībā, iesaistoties dialogā par ekonomikas jautājumiem ar citām iestādēm.

Eiropas Komisija

Eiropas Komisija ierosina Eiropas Savienības politiku un tiesību aktus un uzrauga to īstenošanu. Priekšlikumus attiecībā uz ekonomikas un monetāro savienību (EMS) sagatavo Eiropas Komisijas Ekonomikas finanšu lietu ģenerāldirektorāts, kura darbu pārzina Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un par ekonomikas un monetārajām lietām un eiro atbildīgais komisārs olli rēns. Eiropas Komisija uzrauga Stabilitātes un izaugsmes pakta pareizu īstenošanu, risina makroekonomikas nelīdzsvarotību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un ierosina konkrētām valstīm adresētus ieteikumus nolūkā veicināt izaugsmi un nodarbinātību. Pamatojoties uz Komisijas ieteikumiem, Padome pieņem ieteikumus un lēmumus.

EirogrupaEirogrupas sastāvā ir eirozonas dalībvalstu finanšu ministri un Eiropas Komisija. Eirogrupa tika oficiāli atzīta Lisabonas līgumā 2009. gadā, un vienlaicīgi tika oficiāli apstiprināta Eirogrupas priekšsēdētāja iecelšana. Pašlaik Eirogrupas priekšsēdētājs ir nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms (Jeroen Dijsselbloem). Eirogrupas sanāksmēs pēc uzaicinājuma piedalās arī ECB. Eirogrupa apspriež visu eirozonas dalībvalstu interesējošus jautājumus, piemēram, ekonomikas situāciju vai maiņas kursu izmaiņas.

Eiropas Centrālā bankaECB uzdevums ir izstrādāt un īstenot eirozonas monetāro politiku. Monetārā politika attiecas uz naudas piedāvājuma pārvaldību ekonomikā, piemēram, iespiežot naudu vai nosakot aizdevumu procentu likmes. Konkrēti, ECB galvenais uzdevums ir uzturēt cenu stabilitāti eirozonā. Tā ir atbildīga arī par ārvalstu valūtas maiņas darbību veikšanu un eirozonas valūtas rezervju pārvaldību. nesen Eiropas Centrālajai bankai tika uzticēti arī uzraudzības uzdevumi un pilnvaras attiecībā uz visām eirozonas bankām.

Eiropas Savienības Padome

Tai ir likumdošanas un budžeta pilnvaras, ko tā īsteno kopā ar Eiropas Parlamentu. Tai ir tiesības noslēgt oficiālus nolīgumus par valūtas maiņas kursu vai vispārējas nostādnes par valūtas maiņas kursa politiku. Jautājumus saistībā ar EMS (izņemot monetārās politikas jomā) risina valstu finanšu un ekonomikas ministri (ECofIn padome, kas atšķiras no Eirogrupas, jo tās sastāvā ir visu dalībvalstu pārstāvji). ECofIn padomei ir svarīga loma, koordinējot valstu ekonomikas politikas veidošanu. Tā var sniegt atzinumus par dalībvalstu iesniegtajiem ekonomikas un budžeta plāniem. Tā pieņem ieteikumus par pasākumiem, kas jāveic atsevišķām dalībvalstīm, un var noteikt finansiālas sankcijas, ja šie ieteikumi netiek ievēroti.

Žans Monē, Eiropas ogļu un tērauda kopienas Augstās iestādes priekšsēdētājs laikposmā no 1952. gada līdz 1955. gadam

Mūsu Eiropas vēsturE

DIVPADSMIT VēSTUrISKI SoļI

1951. gads Sešas dibinātājvalstis izveido Eiropas Ogļu un tērauda kopienu

1950. gada 9. maijā Šūmaņa deklarācijā tika izteikts priekšlikums izveidot Eiropas ogļu un tērauda kopienu (EoTK), kuru nodibināja ar Parīzes līgumu 1951. gada 18. aprīlī. Tādējādi sešās dibinātājvalstīs – Beļģijā, Vācijas federatīvajā republikā, francijā, Itālijā, Luksemburgā un nīderlandē – tika izveidots kopējs ogļu un tērauda tirgus. Mērķis bija nostiprināt mieru Eiropā pēc otrā pasaules kara un apvienot Eiropas valstis kā līdzvērtīgas partneres, kas sadarbotos kopēju iestāžu ietvaros.

1957. gads Ar Romas līgumu izveido kopējo tirgu

1957. gada 25. martā parakstot romas līgumus, sešas dibinātājvalstis lika pamatus Eiropas Ekonomikas kopienai (EEK), kuras uzdevums bija izveidot plašāku kopējo tirgu, kas aptvertu plašu pakalpojumu un preču klāstu. Muitas nodevas starp šīm sešām valstīm pilnībā atcēla 1968. gada 1. jūlijā. 1960. gados izveidoja arī kopējas politikas – konkrēti tirdzniecības un lauksaimniecības jomā.

EEK bija tik veiksmīga, ka tai pievienoties nolēma Dānija, īrija un Apvienotā Karaliste. Šī pirmā paplašināšanās no sešām līdz deviņām dalībvalstīm notika 1973. gadā. Tajā pašā laikā ieviesa jaunu sociālo un vides politiku, bet 1975. gadā nodibināja Eiropas reģionālās attīstības fondu (ErAf).

1973. gads Kopiena paplašinās līdz deviņām dalībvalstīm un izstrādā savas kopējās politikas

1 2

3

„Eiro ieviešana ir ne tikai Eiropas Savienībai svarīgs lēmums – tas ir nozīmīgs pavērsiena punkts Eiropas vēsturē… Pateicoties vienotai Eiropas valūtai, Eiropas integrācija ir neatgriezeniska.”

13

Eiro, mūsu valūta

1979. gads Notiek pirmās tiešās Eiropas Parlamenta vēlēšanas

1981. gads 12 dalībvalstu Eiropa

1981. gadā Kopienai pievienojās grieķija, kurai 1986. gadā sekoja Spānija un Portugāle. Tas nostiprināja Kopienas pozīcijas Dienvideiropā un vēl vairāk palielināja nepieciešamību paplašināt Kopienas reģionālā atbalsta programmas.

1979. gada 4. jūnijā tika sperts izšķirošs solis Eiropas Kopienas virzienā, jo notika pirmās tiešās vispārējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Šādas vēlēšanas notiek ik pēc pieciem gadiem.

1979. gads Eiropas Monetārās sistēmas izveidošana

Ekonomikas attīstības pamatā pēc otrā pasaules kara bija Bretonvudas (Bretton Woods) sistēma. Lai nodrošinātu valūtas stabilitāti visā pasaulē, šajā sistēmā kā starptautiskais standarts tika izmantots zelts un ASV dolārs. Šai sistēmai beidzoties, 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā izveidojās valūtas nestabilitāte, kas jo īpaši apdraudēja kopējās lauksaimniecības politikas kopējo cenu sistēmu. Tāpēc Eiropas valstu vadītāji 1969. gadā Eiropas augstākā līmeņa sanāksmē Hāgā nolēma izveidot ekonomikas un monetāro savienību (EMS). 1979. gadā tika izveidots sekmīgs mehānisms ES valūtu svārstību pārvaldībai – Eiropas Monetārā sistēma (EMS). Sistēma balstījās uz stabiliem, bet koriģējamiem valūtas maiņas kursiem, ko noteica attiecībā pret jaunizveidoto Eiropas valūtas vienību (ECU) — valūtas grozu, kura pamatā bija EMS valūtu svērtā vidējā vērtība.

4

5 6

Helmūta Kola, Vācijas kanclers laikposmā no 1982. līdz 1998. gadam (rietumvācijas kanclers laikposmā no 1982. līdz 1990. gadam un apvienotās Vācijas kanclers laikposmā no 1990. līdz 1998. gadam)runa „ZEI-Europaforums” 2002. gada 14. janvārī

Mūsu Eiropas vēsturE

Pateicoties šai jaunajai Eiropas dinamikai un ģeopolitiskajām pārmaiņām pēc Berlīnes mūra krišanas, ES 1995. gada 1. janvārī pievienojās vēl trīs valstis — Austrija, Somija un Zviedrija.

1995. gads ES paplašinās līdz 15 dalībvalstīm

1999. - 2002. gads ievieš eiro

Eirozonas divpadsmit dalībvalstīs (Austrijā, Beļģijā, Somijā, fran-cijā, Vācijā, grieķijā, īrijā, Itālijā, Luksemburgā, nīderlandē, Por-tugālē un Spānijā) eiro 1999. gadā ieviesa finanšu (bezskaidras naudas) darījumos, bet banknotes un monētas apgrozībā laida pēc trim gadiem.Kopš tā laika eirozonai ir pievienojušās vēl sešas valstis, eirozonas valstu kopskaitu palielinot līdz 18. Slovēnija 2007. gadā pievie-nojās eirozonai kā pirmā no 10 valstīm, kuras ES pievienojās 2004. gadā, un tai 2008. gadā sekoja Kipra un Malta, 2009. gadā — Slo-vākija, 2011. gadā — Igaunija un 2014. gadā – Latvija.

Ekonomikas lejupslīde, ko pasaule piedzīvoja 1980. gadu sākumā, izraisīja „eiropesimisma” vilni. Tomēr cerības atplauka 1985. gadā, kad Eiropas Komisija tās priekšsēdētāja Žaka Delora vadībā noteica grafiku Eiropas vienotā tirgus izveidei līdz 1993. gada 1. janvārim.gadiem ejot, tapa skaidrs, ka būs grūti izmantot visas iekšējā tirgus radītās priekšrocības, pastāvot relatīvi augstām darījumu izmaksām, ko radīja vairāku valūtu līdzāspastāvēšana un nestabili valūtas maiņas kursi. Pēc Delora 1989. gada aprīļa ziņojuma 1993. gada 1. novembrī stājās spēkā jauns Līgums. Tajā kā jaunu Eiropas integrācijas mērķi noteica Ekonomikas un monetāro savienību (EMS), kā arī paredzēja stingrus kritērijus vienotās valūtas ieviešanai. Pastāvošajā integrētajā Kopienas sistēmā ietverot starpvaldību sadarbības jomas, ar šo līgumu izveidoja Eiropas Savienību (ES).

1993. gads vienota valūta kā dabisks papildinājums vienotajam tirgum

9

8

7

“Tātad šodien, pēc vairāk nekā četriem gadiem (pēc mērķa datuma pieņemšanas pārejai uz eiro), mēs varam teikt, ka šī stratēģija ir veiksmīga. Mums izdevās pārvērst Latviju par visstraujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā. Mums izdevās nodrošināt makroekonomikas un fiskālo stabilitāti. Un mums izdevās pieturēties pie mērķa datuma ieiet eiro zonā ar 1.janvāri, 2014 “

15

Eiro, mūsu valūta

2004.-2007. gads Savienībai pievienojas vēl 12 valstis

Tiklīdz Eiropas Savienība bija paplašinājusies līdz 15 dalībvalstīm, sākās gatavošanās jaunam, vēl nebijuša mēroga paplašināšanās procesam. 1990. gadu vidū pie ES durvīm sāka klauvēt bijušās padomju bloka valstis (Bulgārija, Čehijas republika, Ungārija, Polija, rumānija un Slovākija), trīs Baltijas valstis, kas kādreiz ietilpa Padomju Savienībā (Igaunija, Latvija un Lietuva), viena no bijušās Dienvidslāvijas republikām (Slovēnija) un divas Vidusjūras valstis (Kipra un Malta). ES atzinīgi novērtēja šo iespēju sekmēt Eiropas kontinenta stabilizāciju un šīm jaunajām demokrātijas valstīm sniegt Eiropas integrācijas radītās ekonomiskās priekšrocības. Iestāšanās sarunas aizsākās 1997. gada decembrī. 2004. gada 1. maijā ES paplašinājās līdz 25 valstīm, kad tai pievienojās 10 no 12 kandidātvalstīm. Bulgārija un rumānija pievienojās 2007. gada 1. janvārī.

2009. gads ES stiprina politikas un ekonomikas pārvaldību

Šī nozīmīgā paplašināšanās bija izaicinājums efektīvai ES pārvaldībai. Tāpēc 2007. gadā tika parakstīts jauns līgums. Lisabonas līgums, ko sauc arī par „reformas līgumu”, stājās spēkā 2009. gadā. Līgumā ir iecerēts ES vērst „demokrātiskāku, pārredzamāku un efektīvāku”. Ar Lisabonas līgumu nostiprina eirozonas redzamību un tās spēju lemt un rīkoties autonomi. Ar to racionalizē balsošanu ES ietvaros un Komisijai piešķir pilnvaras sniegt tiešus brīdinājumus dalībvalstīm, kuru ekonomikas politika vai nu ir pretrunā ar ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm vai traucē EMS pienācīgu darbību. Ar šo līgumu turklāt pirmo reizi oficiāli atzīta Eirogrupa – eirozonas dalībvalstu finanšu ministru grupa, un oficiāli apstiprināta tās priekšsēdētāja iecelšana. Līdz ar Lisabonas līguma ratifikāciju Eiropas Centrālā banka (ECB) kļuva par vienu no septiņām Eiropas Savienības iestādēm.Valsts parāda krīze atklāja vairākas nepilnības ES ekonomikas pārvaldības sistēmā, un ES pašlaik tās risina.

2013. gada 1. jūlijā Horvātija oficiāli kļuva par Eiropas Savienības 28. dalībvalsti. Šis jaunākais sasniegums un nodaļa ES stāstā ir vēl viens piemērs tam, kā Eiropas Savienība veicina mieru un labklājību Eiropā. 20 gadus pēc kariem Balkānos Horvātija ir kļuvusi par otro šā reģiona valsti, kas ir iestājusies Eiropas Savienībā, un visas Horvātijas kaimiņvalstis, kuras pašlaik nav ES dalībvalstis, pakāpeniski virzās pa savu ceļu uz pievienošanos ES.

2013. gads Savienībai pievienojas Horvātija

10

12

11

Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

1957. gads. Sava nauda ir visām sešām Eiropas Savienības (toreiz — Eiropas Ekonomikas kopienas) dibinātājvalstīm: Beļģijai (franks), Vācijai (marka), Francijai (franks), Itālijai (lira), Luksemburgai (franks) un Nīderlandei (guldenis). Vārds „nauda” radies Senajā Romā no Junonas Monētas tempļa nosaukuma, kur tika kaltas monētas.

1961. gads. Tiek uzcelts Berlīnes mūris — tā dēvētā „dzelzs priekškara” izpausme. Mūris sadala Vācijas vēsturisko galvaspilsētu divās daļās un šķir ģimenes, kopienas un Eiropu turpmākos 28 gadus.

60. gadi. Tiek pieņemta Kopējā lauksaimniecības politika, lai nodrošinātu drošas un stabilas pārtikas piegādes, atbalstot ražotājus lauksaimniecības nozarē. 1968. gads. Muitas

savienības izveide ir pirmais nopietnais solis ceļā uz ekonomikas integrāciju. Tiek atcelti muitas nodokļi, vienkāršojot pārrobežu tirdzniecību. Kopienā divu gadu laikā tirdzniecība pieaug seškārtīgi.

1973. gads. Politiskie nemieri Tuvajos Austrumos izraisa pirmo „naftas krīzi”, radot ekonomiskas un sociālas grūtības visā pasaulē. Dānija, Īrija un Apvienotā Karaliste pievienojas Eiropas Kopienai, valūtas grozam pievienojot kronu, īru mārciņu un angļu mārciņu.

1979. gads. Notiek pirmās tiešās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās dalībvalstu pilsoņi var balsot par tīkamāko kandidātu.

1981. gads. Grieķija un drahma pievienojas Kopienai. Par Senās Grieķijas drahmu mums šodien atgādina „Atēnu pūces“ simbols, kas attēlots uz Grieķijas viena eiro monētām.

1986. gads. Spānija un Portugāle pievienojas Kopienai, palielinot dalībvalstu skaitu līdz 12 un augošajam valūtu grozam pievienojot pesetu un eskudo.

1989. gads. PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova reformas novērš šķēršļus, kas sadala Eiropu. Dzelzs priekškars paceļas, kad Ungārija atver robežas ar Austriju un krīt Berlīnes mūris, no jauna apvienojot Eiropu.

1995. gads. Austrija, Somija un Zviedrija pievienojas Eiropas Savienībai, palielinot dalībvalstu skaitu līdz 15 un pievienojot šiliņu, marku un kronu. Austrijas naudas kaltuve tika izveidota 1194. gadā monētu kalšanai no sudrabā samaksātās izpirkuma maksas par Anglijas karaļa Ričarda Lauvassirds atbrīvošanu no austriešu gūsta.

1999. gads. Šengenas zona, par kuru pirmoreiz vienojās 1985. gadā Luksemburgas pilētā Šengenā, ar Amsterdamas līgumu tiek paplašināta līdz 13 valstīm. Lielai ES daļai tagad ir vienota ārējā robeža, un iedzīvotāji, tostarp tie, kuri nav ES pilsoņi, var brīvi pārvietoties Šengenas zonā.

2000. gads. ES valstu un valdību vadītāji nāk klajā ar Lisabonas stratēģiju — virkni vērienīgu reformu, kuru mērķis ir līdz 2010. gadam padarīt Eiropas Savienību par visdinamiskāko un konkurētspējīgāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē.

2004. gads. Eiropas Savienībā tagad ir 25 valstis, jo tiek uzņemta Čehija (krona), Igaunija (krona), Kipra (mārciņa), Latvija (lats), Lietuva (lits), Ungārija (forints), Malta (lira), Polija (zlots), Slovēnija (tolārs) un Slovākija (krona).

2007. gads. Bulgārija un Rumānija pievienojas Kopienai, palielinot dalībvalstu skaitu līdz 27 valstīm un pievienojot levu un leju tās valūtām. Eiropas Savienības iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 490 miljoni. Tāpat kā dalībvalstis, kuras pievienojās 2004. gadā, Bulgārija un Rumānija ieviesīs eiro, tiklīdz būs izpildījušas konverģences kritērijus.

1957. gads. Romas līgums — ES dibināšanas līgums — nosaka, ka ekonomikas politikas konverģence ir būtiska, lai sekmētu stabilitāti, dzīves līmeņa pieaugumu un ciešākas saites starp dalībvalstīm.

1970. gads. Luksemburgas premjerministrs Pjērs Vernērs (Pierre Werner) ierosina trīs posmu procesu virzībā uz EMS un vienoto valūtu. Dalībvalstis pieņem Vernēra plānu 1971. gadā.

1971. gads. Bretonvudas (Bretton Woods) sistēma, kas piesaista valūtas zelta standartam, tiek atcelta, jo palielinās zelta cena. Tas rada nestabilitāti starptautiskajos tirgos un samazina pasaules tirdzniecības apjomus.

1972. gads. Pieņemot Valūtas kursa mehānismu (VKM), ko dēvē par „čūsku tunelī” (the Snake in the Tunnel), dalībvalstis fi ksē valūtu maiņas kursus attiecībā pret ASV dolāru, lai uzlabotu ekonomisko stabilitāti un sniegtu EMS jaunu impulsu. Tomēr naftas krīzes izraisīto ekonomisko traucējumu dēļ VKM drīz tiek atcelts.

1978. gads. Lai atjaunotu stabilitāti, Brēmenes Eiropadomē ierosina ieviest Eiropas monetāro sistēmu (EMS), kas valūtas kursus noturētu noteiktās robežās. Nākamajā desmitgadē EMS sekmē lielāku valūtas kursu stabilitāti un tirdzniecību Eiropā.

1987. gads. Pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žaka Delora (Jacques Delors) ierosmes stājas spēkā Vienotais Eiropas akts, kas sagatavo augsni brīvai preču, pakalpojumu un kapitāla apritei un personu brīvai pārvietošanās iespējai. Tiek noteikts, ka vienotā tirgus izveides termiņš ir 1992. gads.

1989. gads. Madridē Eiropas valstu vadītāji vienojas par priekšsēdētāja Delora ekonomiskās un monetārās savienības izveides trīs posmu plānu, kurā paredzēts, ka vienoto valūtu pārvaldīs Eiropas Centrālā banka.

1991. gads. Eiropadome pieņem „Māstrihtas kritērijus” — iestāšanās noteikumus EMS. Tie nosaka ekonomiskus ierobežojumus valdībām, lai nodrošinātu, ka vienotās Eiropas valūtas zonā tiek sasniegta pietiekama ekonomiskā konverģence.

1992. gads. Vienotais tirgus darbojas. Tiek nodrošināta preču un pakalpojumu brīva aprite visā Kopienā — pasaules lielākajā integrētajā tirdzniecības blokā.

1994. gads. Tiek izveidots Eiropas Monetārais institūts, lai koordinētu valstu centrālās bankas, kas īsteno EMS nepieciešamās institucionālās pārmaiņas.

1995. gads. Eiropadomes sanāksmē Madridē tiek paziņots nākamās Eiropas vienotās valūtas nosaukums — eiro, kas tiks ieviests 1999. gada 1. janvārī.

1997. gads. Amsterdamas Eiropadomē vienojas par Stabilitātes un izaugsmes paktu.

1998. gads. Frankfurtē tiek dibināta neatkarīga Eiropas Centrālā banka.

1999. gads. Eiro tiek ieviests 11 dalībvalstīs, kas veido eiro zonu. Tomēr banknotes un monētas pagaidām nav pieejamas — eiro vēl aizvien ir „virtuāla” valūta. Grieķija pievienojas eiro zonai 2001. gadā.

2002. gads. Jauns gads un jauna valūta. Notiek lielākā naudas maiņa vēsturē, kad ar eiro monētām un banknotēm aizstāj eiro zonas valstu valūtas. Jaunais eiro vainago gadu desmitus ilgušo virzību uz EMS.

2009. gads. Slovākija pievienojas eiro zonai. Eiro zonas dalībvalstis izdod īpašu 2 eiro monētu, atzīmējot eiro ieviešanas desmito gadadienu.

2010. gads. Lai nodrošinātu eiro zonas stabilitāti un palīdzētu dalībvalstīm, kurās ir valsts parāda problēmas, ES izveido Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI) un Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM).

2011. gads. Igaunija pievienojas eiro zonai. Tagad eiro zonā ir 17 valstis un attiecīgi gandrīz 331 miljons iedzīvotāju.

2014. gads. Latvija pievienojas eiro zonai. Tagad eiro zonā ir 18 valstis

2007. gads. Slovēnija ir pirmā 2004. gada ES paplašināšanās dalībvalsts, kas ievieš eiro.

2008. gads. Kipra un Malta ievieš eiro.

Sabiedrība un kultūra

1961. gads. „Es redzu Zemi, tā ir tik skaista,” šie ir pirmie vārdi, kas atskanējuši kosmosā. Padomju kosmonauts Jurijs Gagarins ir pirmais cilvēks, kas 1961. gada 12. aprīlī devās kosmosā ar Vostok 1. Valentīna Tereškova 1963. gadā kļūst par pirmo sievieti kosmonauti (kosmosa kuģis Vostok 6). 1963. gads. Pasaulei pāri

traucas „bītlomānija”. „� e Beatles”, pirmā popmūzikas supergrupa, aizrauj milzīgus padsmitnieku pūļus, lai kur tā uzstātos. Viņus dēvē par kultūras revolūciju un viņi turpina savu uzvaras gājienu, kļūstot par visu laiku vislabāk pārdoto popmūzikas grupu.

1969. gads. „Ērglis ir nolaidies,” ziņo Apollo 11 apkalpe no Miera jūras uz Mēness. Apollo kapteinis Nils Ārmstrongs ir pirmais cilvēks, kas spēris soļus uz Mēness — tas notika 1969. gada 20. jūlijā.

70. gadi. Datori sastopami tikai lielās organizācijās un ir tik lieli, ka aizņem visu telpu. E-pasts ar atdalītājzīmi @ ir izgudrots 1972. gadā. Plaši izplatīti kļūst atskaņotāji, kas spēlē lielas vinila skaņuplates.

1975. gads. Tiek izveidota Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA), lai veiktu neatkarīgas misijas kosmosā. Pirmā EKA raķete Ariane 1 tiek palaista 1979. gada Ziemassvētku vakarā, un tā nogādā orbītā sakaru pavadoņus.

70. gadi. Liela ietekme uz modi ir popzvaigznēm, kas valkā bikses ar platiem galiem, platformenes un garus matus. Meitenes valkā apspīlētus šortus; pirmoreiz parādās panki ar krāsotām grebenēm un ķermeņa pīrsingu.

1979. gads. Parādās Walkman® — moderns personālais stereokasešu atskaņotājs ar kvalitatīvu skaņu. Jaunieši pērk miljoniem šo ierīču, mūzikai kļūstot portatīvai.

1981. gads. Veikalos parādās pirmie veiksmīgie personālie datori — tos var novietot uz galda, tiem ir melnbalti ekrāni, to darbības ātrums ir 4,77 megaherci (MHz) un tiem nav cietā diska.

1983. gads. CD lāzerkompaktdiski parādās veikalos, iezīmējot vinila plašu ēras beigas. Mājas datora darbības ātrums sasniedz gandrīz 100 MHz, tam ir krāsains ekrāns un lielāka atmiņa.

1989. gads. Tims Berners Lī (Tim Berners-Lee), zinātnieks, kas strādā Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN), izgudro globālo tīmekli (World Wide Web) — sistēmu informācijas atrašanai un apmaiņai Internetā.

90. gadi. Mājas datoru darbības ātrums sasniedzis vairākus simtus MHz, un piekļuve Internetam, izmantojot iezvanpieeju, kļūst plaši izplatīta. E-pasts kļūst par ierastu lietu, un sākas videospēļu laikmets. Desmitgades beigās visā pasaulē ir 24 miljoni tīmekļa serveru.

90. gadi. Mobilo sakaru abonentu skaits Eiropā pieaug no 4,2 miljoniem 1991. gadā līdz vairāk nekā 230 miljoniem 2000. gadā — šo milzīgo pieaugumu rada Eiropas Savienības mēroga GSM tehnoloģija, kas izstrādāta ES fi nansētos pētījumos.

1997. gads. Zemo cenu aviolīnijas padara pieejamākus ceļojumus ar lidmašīnu daudz vairāk cilvēkiem, veicinot tūrismu un ceļošanu visā Eiropā. Līdz 2000. gadam tās pārvadā desmitiem miljonu pasažieru gadā visā ES.

21. gs. sākums. Pārdoti miljoniem MP3 atskaņotāju (miniatūras ierīces, ar kuru palīdzību kabatā var pārnēsāt labas kvalitātes mūziku un video). Foto fi lmiņu nomaina digitālās fotogrāfi jas, ar kurām miljoniem cilvēku apmainās tiešsaistē. „Blogi” — tiešsaistes dienasgrāmatas, par kurām pirms 2004. gada neviens nebija dzirdējis, — kļūst par ikdienas parādību, un jau 2006. gadā ir vairāk nekā 50 miljoni šādu dienasgrāmatu.

2007. gads. ES pašlaik ir vairāk nekā 60 miljoni platjoslas Interneta pieslēgumu. Interneta pieejas punkti sniedz bezvadu pieslēgšanās iespēju globālajam tīklam pilsētās, lidmašīnās un kafejnīcās.

2005. gads. Stājas spēkā Kioto protokols par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. ES ir viens no virzītājspēkiem cīņā pret klimata pārmaiņām visā pasaulē.

Senās valūtas Eiropā

Eiro aizstāj valstu valūtas ar senu vēsturi. Senākā valūta ir grieķu drahma, ko izmantoja pirms vairāk nekā 2500 gadiem. Romas imperatori izmantoja monētas, lai ziņotu par savām uzvarām un politiku, un Romas denāriju un aureju lietoja no Britu salām līdz pat Turcijai — tā bija pirmā Viseiropas valūta. Monētām bieži piešķīra mērvienību nosaukumus, piemēram, itāļu lirai un somu markai; tas tāpēc, ka sākotnēji tās saturēja noteiktu daudzumu zelta un sudraba. Zelta franks (no uzraksta francorum rex uz senajām monētām, kas nozīmē „franku karalis”) pirmoreiz tika izkalts 1360. gadā, lai atzīmētu karaļa Jāņa II atbrīvošanu no angļu gūsta. Dālderis pirmoreiz tika izkalts 1519. gadā Čehijā. Dālderi ilgi lietoja Eiropā, taču mūsdienās tas saglabājies tikai kā „dolārs”.

Gatavošanās € dienai Eiro banknotes un monētas visā eiro zonā tika laistas apgrozībā 2002. gada 1. janvārī. Lai tam sagatavotos, tika nodrukāti vairāk nekā 14 miljardi eiro banknošu 633 miljardu eiro vērtībā, un izkalti 52 miljardi eiro monētu, izmantojot 250 000 tonnu metāla. Neilgi pirms eiro ieviešanas aptuveni 140 miljardi eiro tika izsniegti komercbankām un mazumtirgotājiem. Sākumā eiro izmantoja līdztekus valstu valūtām, bet pēc diviem mēnešiem par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli kļuva eiro.

EMS — stabilitātes un konverģences nodrošināšana

EMS kandidātvalstu tautsaimniecībām bija jāpanāk konverģence – jākļūst līdzīgākām –, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti. Tas tika sasniegts, izpildot Māstrihtas kritērijus: zems infl ācijas līmenis, stabils maiņas kurss, budžeta defi cīts, kas nepārsniedz 3 % no IKP, valsts parāds, kas nepārsniedz 60 % no IKP, un zemas ilgtermiņa procentu likmes. Kad EMS tika ieviesta, stājās spēkā Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP). SIP noteikti tādi paši defi cīta un parāda robežvērtības kā Māstrihtas kritērijos, un tas veicina ekonomiskai izaugsmei vajadzīgo stabilitāti, mīkstinot ekonomiskā cikla svārstības.

Monetārās savienības pagātnēMonetārās savienības Eiropā tika veidotas arī pagātnē. Latīņu monetārā savienība 1865. gadā apvienoja Franciju, Beļģiju, Šveici un Itāliju, izmantojot zelta un sudraba monētas, un 1875. gadā tika izveidota Skandināvijas monetārā savienība. Minētās savienības izira, jo zelta cena svārstījās attiecībā pret sudrabu, destabilizējot valūtas. Sekmīga monetārā savienība bija Vācijas Federācijas monetārā savienība. Līdz 1834. gadam tika izveidota muitas savienība, un valūtas maiņas kursi bija fi ksēti. Tad parādījās vienotā valūta — reihsmarka, Vācijas markas priekštece.

Eiro dizaina veidošana Eiro banknošu dizaina tēma ir „Eiropas laikmeti un stili”, un uz tām attēloti arhitektūras attēli no septiņiem Eiropas kultūras laikmetiem — piemēram, romāņu stils uz € 10 banknotes. Attēlos uzsvērti logi un vārti, kas atspoguļo Eiropas atvērtības un sadarbības garu. Eiro banknotes visā eiro zonā ir vienādas. Eiro monētām ir kopīgs dizains vienā pusē un katrai valstij īpašs dizains otrā. Katra eiro zonas dalībvalsts izvēlas savu dizaina sēriju, kas atspoguļo tās vēsturi vai kultūru.

Mobilitāte — Eiropas integrācijas pamatelementsMobilitāte uzņēmējdarbības vai atpūtas nolūkā, vai, lai pārceltos uz dzīvi citā Eiropas daļā, ir būtiska vairāku sociālekonomisku iemeslu dēļ: iedzīvotāji var doties turp, kur ir labākās nodarbinātības iespējas, studenti var mācīties ārzemēs, paplašinās tūrisms, kas stimulē reģionālo ekonomiku. Vienotais tirgus ir likvidējis daudzus mobilitātes šķēršļus. Profesionālās kvalifi kācijas tiek atzītas visā ES; ceļošanas tirgi ir liberalizēti — sekmējot lētāku un biežāku ceļošanu; un ES Erasmus programmas ietvaros vairāk nekā 2,2 miljoni studentu ir studējuši citas ES valsts universitātē.

Eiropas Centrālā bankaECB Frankfurtē ir Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) kodols, kas ietver visu ES dalībvalstu centrālās bankas. ECB ir neatkarīga no valstu valdībām un ir atbildīga par eiro zonas monetāro politiku; tās misija ir saglabāt cenu stabilitāti. Stabilas cenas un zema infl ācija ļauj uzņēmumiem un investoriem precīzāk plānot, rosinot izaugsmi un nodarbinātību. Lai gan ECB īsteno monetāro politiku, kas saistīta ar apgrozībā esošo naudu, fi skālā politika, kas skar nodokļus un izdevumus, ir atsevišķu valdību kompetencē, ievērojot SIP noteiktos ierobežojumus.

Eiro — pasaules ekonomiskās stabilitātes spēks Stabilas starptautiskās valūtas ievērojami sekmē globālās ekonomikas stabilitāti. Tas ir būtiski ne tikai tirdzniecības un ieguldījumu jomā, bet arī ilgtermiņā, lai paaugstinātu dzīves līmeni un ekonomisko izaugsmi gan industriālajās, gan jaunattīstības valstīs. ES kā lielākais tirdzniecības bloks pasaulē un lielākais ieguldījumu avots citās valstīs, protams, ir ieinteresēta pasaules ekonomiskajā stabilitātē. Tādēļ nosvērta ekonomiskā politika eiro zonā ir tik svarīga — tā sniedz pasaules tirgiem pārliecību un stabilitāti, kas vajadzīga izaugsmei.

Vienotai Eiropai — viena valūta.Ceļš uz eiro

Eiropas iestādes — kopdarbs

Eiropas Komisija ierosina politikas nostādnes un tiesību aktus un uzrauga to īstenošanu. Ar EMS saistītos priekšlikumus sagatavo ECFIN ĢD — Ekonomikas un fi nanšu lietu ģenerāldirektorāts.

Eiropas Savienības Padome, ko veido dalībvalstu valdības pārstāvji, tiesību aktus pieņem pati vai, kā tas ir lielākajā daļā gadījumu, kopīgi ar Eiropas Parlamentu. ECOFIN padome, kurā piedalās dalībvalstu fi nanšu un ekonomikas lietu ministri, nodarbojas ar EMS jautājumiem.

Eiropas Parlaments, kura deputātus ievēlē tiešās vēlēšanās, piedalās ES līmeņa likumdošanas procesā. Vairumā politisko jomu tam kopā ar Eiropas Savienības Padomi ir tiesības pieņemt tiesību aktus (parastajā likumdošanas procedūrā), savukārt citās jomās ar Parlamentu tikai apspriežas. ECON ir ekonomikas un monetāro lietu pastāvīgā komiteja, kas izskata EMS jautājumus.

Ekonomikas un m

onetārā savienība

Vēsture un politika

2008. gads. Finanšu krīze satricina pasaules ekonomiku. Finanšu sekota sabrukums ir novērsts, pateicoties ātrai valdību intervencei, lai glābtu svarīgākās bankas un fi nanšu iestādes.

2009. gads. Stājas spēkā Lisabonas Līgums, ar kuru tiek modernizētas iestādes un optimizētas darba metodes, lai stātos pretī mūsdienu pasaulē aktuālajām problēmām.

2013. gads. Savienībai pievienojas Horvātija

2009. gads. Sociālo tīklu mājaslapas, piemēram, Facebook un Twitter, ir kļuvušas par ikdienas rīku, lai uzturētu kontaktus vai sekotu ziņām.

2010. gads. Notiek pirmais 24 stundu lidojums ar lidaparātu, kas darbojas ar saules enerģiju.

2012. gads. Eiropas Savienības Nobela balva


VIEnoTA VALūTA VIEnoTā TIrgū

Vienota valūta dabiski papildina Eiropas Savienības vienoto tirgu. Eirozonā vairs nepastāv izmaksas par valūtas maiņu uz robežām. Tas samazina izmaksas ikvienam ceļotājam – gan darba, gan mācību vai atpūtas nolūkos.

Uzņēmumu ieguvumi

• nav valūtas maiņas izmaksu

• Stimuls izaugsmei, nodarbinātībai un ES iekšējai tirdzniecībai, tostarp e-komercijai

• Vienotais tirgus kļūst pievilcīgāks ārvalstu ieguldījumiem

• Cenu pārredzamība starp eirozonas valstīm

• Palielinās konkurence, kas ir izdevīgi patērētājiem eirozonā

• Zema inflācija

„Eiro stāsts ir patiešām ievērojams. Eiro ir veicinājis pārrobežu tirdzniecību Eiropas Savienībā un ārējo tirdzniecību. Eiro ir samazinājis valūtas maiņas kursa riskus, sniedz vienas pieturas piekļuvi Eiropas tirgiem un kalpo kā spēcīgs finanšu tirgu integrācijas

katalizators. Un, galvenais, eiro ir nodrošinājis cenu stabilitāti, pateicoties Eiropas Centrālās bankas neatkarīgajai darbībai. Praktiskajā līmenī eiro palīdz patērētājiem pieņemt labākus lēmumus, piemēram, ļaujot ceļojumu laikā vai iepērkoties tiešsaistē

vienkārši salīdzināt cenas.”

Eiro, mūsu valūta

19nogULDīTāJU Un AIZņēMēJU IEgUVUMI

vienotas valūtas zona paver plašas iespējas gan kapitāla sniedzējiem (noguldītājiem un ieguldītājiem), gan kapitāla lietotājiem (privātpersonām vai korporatīviem kredītņēmējiem un pašu kapitāla emitentiem).

• Zemas procentu likmes: 1990. gadu pirmajā pusē Eiropas Centrālās bankas īstermiņa nominālās procentu likmes eirozonā vidēji bija virs 9 %; 2000. gadā tās samazinājās līdz 4 %, un kopš 2009. gada beigām tās turējušās aptuveni 1 % apmērā. Ja komercbankas pareizi piemēro šādas zemas procentu likmes, eirozonas iedzīvotāji un uzņēmumi ietaupa gada procentu maksājumus.

• Vienotais tirgus: eiro palīdz nodrošināt vienotu tirgu finanšu sabiedrībām, piemēram, bankām, apdrošinātājiem, ieguldījumu un pensiju fondiem. Vienlaikus mazi valstu kapitāla tirgi var attīstīties, veidojot plašāku, dziļāku un likvīdāku ES mēroga finanšu tirgu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu runa „Stāsts par Eiropas izturību un neatlaidību”, 2012. gada 15. februārī, uzsākot eiro kampaņu Pekinā


Avots: Eiropas Maksājumu padome

nākotnēpašlaik

• valstu/vietēja līmeņa risinājumi

• dažādas sistēmas, pieredze, standarti, patērētāju tiesību aizsardzības regulējums

• valsts sistēmu nesavietojamība

• pārrobežu sarežģītība un risks

• Kopēji risinājumi, ko papildina izvēles pakalpojumi

• Kopējs pamata maksājums, instrumenti un pieredze, saskaņoti standarti, saskaņots patērētāju tiesību aizsardzības regulējums

• Labāka savietojamība

• Saskaņošana un konsolidācija

• mazāka sarežģītība, uzlabota efektivitāte

Eirozona EEA

EU28

VIEnoTA EIro MAKSāJUMU TELPA (SEPA)

Pateicoties vienotajai eiro maksājumu telpai (SEPA), visi maksājumi eirozonā — ar kredītkarti, debetkarti, pārskaitījumu vai tiešo debetu — ir tikpat vienkārši kā iekšzemes maksājumi vienas valsts robežās.

SEPA ir Eiropas banku nozares iniciatīva, kam spēcīgu atbalstu sniedz Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka. SEPA tiesiskais regulējums ir noteikts Maksājumu pakalpojumu direktīvā, kā arī SEPA regulā, kas atvieglo maksājumus visās ES valstīs.

Praktiski SEPA nozīmē, ka Jūs varēsiet veikt ātrus, lētus un drošus maksājumus starp banku kontiem visā eirozonā, bet, iepērkoties ārzemēs, Jūs tāpat kā mājās varēsiet izmantot savas bankas debetkarti maksājumiem eiro.

SEPA pārskaitījums bankās ir pieejams kopš 2008. gada 28. janvāra, un SEPA tiešais debets tika ieviests tirgū 2009. gada 1. novembrī. Turklāt līdz 2014. gada 1. februārim SEPA taps pieejama ikvienam eirozonā, jo tad iekšzemes pārskaitījumus un tiešo debetu, kā arī pārrobežu maksājumus eirozonā apstrādās, izmantojot vienīgi SEPA. Tādējādi SEPA pilnveidos visus maksājumus, lai tie būtu iekšzemes maksājumi vai pārrobežu maksājumi starp divām eirozonas valstīm.

SEPA sastāvā ir visas 28 ES dalībvalstis, kā arī Islande, Lihtenšteina, norvēģija, Šveice un Monako.

Saskaņota SEPAĪstenošana dažādās valstīs

Kādi būs patērētāju ieguvumi?Patērētāji varēs piekļūt visiem SEPA aptvertajiem kontiem no viena konta savā valstī. Piemēram, studentiem ārzemēs nebūs nepieciešams atvērt jaunus banku kontus, jo viņi varēs izmantot kontus savas valsts bankās, izmantojot vienādas iespējas visās 33 SEPA valstīs.

Ar SEPA pārskaitījumu no jebkuras SEPA valsts uz citu varēs veikt vienas dienas laikā. Maksājumu kartes, kas tiks pieņemtas plašāk, aizstās skaidru naudu, tā uzlabojot patērētāju drošību un drošumu.

iedzīvotāji (*) 334m 519m

Sabiedrības 19.5m (**) 24m (***)

Bankas un maksājumu 6.5k 9.2k (***) iestādes

maza apjoma 16 25 (***) maksājumu sistēmas

poS termināli 6.3m 8.8m (***)

Bankomāti 320k 434k (***)

elektroniskie darījumi 60bn 84bn (***)

18 euro 33 SEPA

(*) 2011. g. (**) neietverot Latviju (***) neietverot Horvātiju. Avoti: ECB SDW, BIS, Eurostat, EBTA (2010. g.). Tikai daļējas aplēses.

Eiro, mūsu valūta

21VAIroJoT ES IETEKMI PASAULē

Vienota valūta un ekonomikas un monetārā savienība stiprina Eiropas lomu starptautiskajās organizācijās, piemēram, Starptautiskajā Valūtas fondā, Pasaules Bankā un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAo).

Tagad eiro ir pasaules nozīmes valūta. Ir ievērojami palielinājusies eiro kā oficiālās rezerves valūtas loma starptautiskajā tirdzniecībā un pasaules obligāciju tirgū. Vienotā valūta padara Eiropu par spēcīgāku tirdzniecības partneri. Tā atvieglo ārvalstu uzņēmumu piekļuvi eirozonas tirgiem, un šie uzņēmumi gūst labumu no zemākām uzņēmējdarbības izmaksām, pateicoties dažādās valstīs pastāvošajai vienotajai valūtai. Eiro ir nozīmīgs arī kā piesaistes jeb atsauces valūta, jo īpaši valstīs, kuras ir sākušas sarunas par dalību ES, kā arī Ziemeļāfrikā un CfA (āfrikas finanšu kopienas) franku zonā.

Apgrozībā laisto eiro banknošu un monētu vērtība ir pārsniegusi ASV dolāru vērtību. 2013. gada aprīlī apgrozībā bija eiro banknotes un monētas 925 miljardu eiro vērtībā, bet ASV dolāru vērtība bija 1,19 triljoni (aptuveni 895 miljardi EUr).Eiro skaidrā naudā turklāt arvien plašāk izmanto ārpus eirozonas, un ārpus tās pašlaik atrodas 20-25 % no apgrozībā esošo eiro banknošu kopējās vērtības. Eiro kā pasaules mēroga valūtas pievilcība nozīmē to, ka tūristi ar eiro kabatā var ceļot aizvien plašāk visā pasaulē, bet uzņēmumiem ir aizvien lielākas iespējas eiro izmantot tirdzniecībā ārpus eirozonas robežām.

Avots: Eurostat

Eiro attiecības pret starptautiskajām valūtām kopš 2000. gada

Lielbritānijas sterliņu mārciņa ASV dolārs Ķīnas juaņs

(žeņmiņbi)€/RMB€/£ un €/$

Eirozona (18) EU (28) USA

iedzīvotāji (miljonos)

IKP (triljonos eiro, aprēķināts pēc pirktspējas paritātes)

pasaules iKp daļa (% pēc ppp)

eksports (preces un pakalpojumi; % no iKp)

imports (preces un pakalpojumi; % no iKp)

Japāna Ķīna

(*) Izņemot ES iekšējo tirdzniecību.(**) 2010Avoti: Eiropas Komisijas AMECo datubāze, SVf WEo un SVf DoTS

Eiro pasaulē – galvenie rādītāji 2012. gadā

506.8

11.25(*)

19.4(*)

13.29(*)(**)

14.04(*)(**)

333.4

7.98

13.8

13.9(**)

14.2(**)

314.2

10.96

18.9

9.88

14.72

1353.8

8.67

15.0

n/a (***)

n/a (***)

127.6

3.23

5.6

12.96

14.41


Piemērs: ceļošana

EUro — KāDS Ir MAnS IEgUVUMS?

Jūs varat visā eirozonā izmantot vienu un to pašu valūtu. Jūs varat ceļot vienkāršāk, neraizējoties par valūtas maiņu ik reizi, kad šķērsojat robežu.Piemēram, ieejas maksu par muzeja vizīti Itālijā Jūs varat maksāt ar eiro monētām, kas ir atlikušas no Jūsu apciemojuma Maltā. francijā Jūs varat iegādāties maltīti, maksājot ar eiro banknotēm, kas ir izņemtas no bankomāta Spānijā. Ar Jūsu bankas karti no Somijas Jūs varat bez papildu maksas izņemt naudu no bankomāta īrijā. Tas ļauj ietaupīt gan laiku, gan naudu.

Ceļošana ārpus eirozonas ir vienkāršāka, jo eiro ir starptautiska valūta un tāpēc to plaši pieņem daudzās vietās, jo īpaši tūrisma galamērķos.

Iepērkoties eirozonā, internetā vai ceļojumos, Jūs varat viegli salīdzināt cenas, jo tās visur ir atainotas vienā valūtā.

Eirozonā:

Pirms eiro Pēc eiro

- izdevumi par valūtas maiņu, ceļojot eirozonā - pateicoties vienotai valūtai, nav izmaksu par valūtas maiņu

=> Ja Jūs pirms 1999. gada apceļotu 15 ES valstis ar 1000 Vācijas markām (DEM)

=> Ja Jūs apceļojat 15 eirozonas valstis ar 1000 EUr

=> Jums būtu jāmaina nauda katrā no šīm valstīm => Jums nav jāmaina nauda

Atlikusī nauda: 500 DEM, vēl pirms veikts kāds pirkums! Atlikusī nauda: 1000 EUr preču un pakalpojumu iegādei

“Eiro ieviešana Latvijā ar 2014.gada 1.janvāri ir nozīmīgs solis uz priekšu gan Latvijai, apjomus Eiropai. Latvijai tas dos jaunas investīcijas un ekonomiskās aktivitātes, kas radīs jaunas darba vietas, jaunus ražošanas apjomu un eksportu. Runājot par Eiropu,

mēs redzam, ka ir valstis, kas rindojas aiz Latvijas, lai pievienotos eirozonai. Es uzskatu, ka 2014. gada 1. janvāris būs laba diena Eiropai, parādot, ka eiro zona tiek galā ar krīzi, veicot nepieciešamos pasākumus, un ka uzticība eiro atkal aug “

Eiro, mūsu valūta

23Vai pāreja uz eiro lika palielināties cenām?

Kā izskaidrot sabiedrības priekšstatu, ka eiro izraisa cenu pieaugumu?

VAI EIro PAAUgSTInāJA CEnAS?

ne gluži. faktiski vidējais patēriņa cenu pieaugums, ko izraisa pāreja uz eiro, lēsts tikai 0,1 līdz 0,3 % apmērā, bet normāla inflācija ir 2,3 % gadā. Tādējādi, ja vidējais cenu pieaugums uz lielveikala iepirkumiem 100 EUr vērtībā ir 2,3 EUr, ar eiro ieviešanu ir saistīti ne vairāk kā trīsdesmit eirocenti no šī pieauguma. Un tas notika tikai vienu reizi. Par atlikušo cenu paaugstinājumu attiecīgajā gadā bija vainojami citi faktori.

Taisnība, ka dažās valstīs līdz ar eiro banknošu un monētu ieviešanu palielinājās dažu ikdienā vai vietēji iegādātu preču cenas. Piemēram, atsevišķi restorāni, frizētavas, automašīnu un mājokļu remonta uzņēmumi patvaļīgi paaugstināja cenas. Par to gan nebūtu pareizi vainot eiro, jo lēmumu paaugstināt cenas pieņēma paši veikalnieki. Patiesībā daudzu ražojumu, piemēram, datoru, fotoaparātu un mūzikas atskaņošanas iekārtu, cenas samazinājās, jo tehnoloģijas kļuva lētākas. Eiro nebūt nevērš dzīvi dārgāku. nodrošinot zemu inflāciju un lielāku konkurenci, tas panāk tieši pretējo.

Aptaujas liecina, ka sabiedrības uztverē inflācija ir daudz augstāka nekā faktiskā inflācija saskaņā ar aprēķiniem. Pirmajā dalībvalstu grupā, kuras ieviesa eiro, uztvertā inflācija strauji palielinājās pēc 2002. gadā veiktās pārejas uz eiro skaidrā naudā, ievērojami pārsniedzot faktisko inflāciju (visbiežāk izmantotais rādītājs ir saskaņotais patēriņa cenu indekss – SPCI) un augstāko punktu sasniedzot 2003. gada janvārī, kā norādīts šajā grafikā. Uztvertā inflācija kopš tā laika ir samazinājusies, samazinot atšķirību starp uztverto un SPCI inflāciju.

Skaidrojot inflācijas uztveri, ir svarīgi psiholoģiskie faktori. Ir pierādījumi, ka cenu pieaugumu un ievērojamas izmaiņas uztver spēcīgāk nekā cenu samazinājumu un nelielas izmaiņas. Līdzīgi bieži iegādāto preču cenu svārstības, piemēram, cenas par kafijas krūzīti vai pārtikas cenu svārstības, pamana vairāk nekā to preču cenu svārstības, ko iegādājas reti vai ar regulāru bankas maksājumu, kā, piemēram, datoriekārtas vai automašīnas. Iespējams, ka patērētāji turklāt turpināja cenas salīdzināt ar cenām agrākajā valsts valūtā, kas pastāvēja pirms pārejas uz eiro, neņemot vērā to, ka arī šīs cenas būtu bijušas pakļautas inflācijai.

SECINĀJUMS: eiro skaidrās naudas ieviešana ļoti mazā mērā palielināja inflāciju un dzīves dārdzību vairākumam eirozonas iedzīvotāju.

Avots: Eiropas Komisija (SPCI un patērētāju apsekojumi)

Novērtētā un uztvertā inflācija eirozonā Uztvertā inflācija (bilances statistika) novērtētā inflācija – SPCI (gada pārmaiņas; %), labā ass

Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Eiro svētki , 2013. gada 9.jūlijs


STABILA EIroPAS EKonoMIKA

Eiro nodrošina stabilu monetāro pamatu eirozonas dalībvalstu ekonomikai. Kopš eiro ieviešanas inflācija ir bijusi neliela un stabila – apmēram 2 % līmenī. Eirozonas ekonomikas lieluma dēļ eiro daudz labāk nekā iepriekšējās valstu valūtas ir piemērots tam, lai izturētu ārējus ekonomiskus un finanšu satricinājumus.

ņemot vērā krīzi, Eiropas Savienība ir veikusi būtiskus pasākumus, lai uzlabotu ekonomikas regulējumu eirozonā, kas pazīstama kā ekonomikas un monetārā savienība (EMS). Eiropas Savienība ir pastiprinājusi Stabilitātes un izaugsmes paktu, ieviesusi jaunu mehānismu makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai vai koriģēšanai, un tā koordinē strukturālās reformas. Tie ir ļoti nozīmīgi pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt ekonomikas un monetārās savienības „E” jeb ekonomikas pīlāru un nodrošināt to, ka eiro ir sekmīgs arī ilgtermiņā.

Eiro, mūsu valūta

25KāDI Ir KrITērIJI, LAI PIEVIEnoToS EIroZonAI?Lai ieviestu eiro, valstij vispirms ir jābūt Eiropas Savienības dalībvalstij. Valstīm arī jāievēro vairāki pamatnoteikumi (skatīt turpmāk), kas tika izklāstīti 1992. gadā Māstrihtas līgumā – līgumā, ar kuru tika oficiāli izveidota pati ekonomikas un monetārā savienība un uz kura pamata tika radīts eiro. Tāpēc šos kritērijus sauc par Māstrihtas kritērijiem.

Papildus Māstrihtas kritērijiem dalībvalstīm jāpanāk to savu tiesību aktu un noteikumu konverģence, kuri regulē valstu centrālo banku darbību. Šis kritērijs ir ieviests tādēļ, lai atbalstītu efektīvu ekonomikas un monetārās savienības īstenošanu, radītu pamatu vairāk darbvietu izveidei un lielākai izaugsmei un nepieļautu traucējumus.

Māstrihtas konverģences kritēriji ir izstrādāti, lai nodrošinātu to, ka dalībvalsts ekonomika ir pietiekami sagatavota eiro ieviešanai. Šie kritēriji ir etalons, lai novērtētu eirozonas kandidātvalstu publiskā sektora finanšu stabilitāti, noturīgumu un ilgtspēju.

Māstrihtas kritēriji tiek izmantoti arī pēc tam, kad valsts ir ieviesusi eiro. Katras valsts mērķis ir ievērot šos pamatnoteikumus arī ik gadu pēc eiro ieviešanas. Tādējādi tiks nodrošināta stabilitāte un līdzsvars eirozonas ekonomikā.

Māstrihtas KRITĒRIJI

1 Budžeta deficīts valsts ikgadējais budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt trīs procentus no valsts IKP (ekonomikas kopējā apmēra).

2 Publiskā sektora parāds

valsts kopējais uzkrātais parāds nedrīkst pārsniegt 60 procentus no IKP (kaut gan ir iespējami izņēmumi, ja tiek uzskatīts, ka valsts parāds patstāvīgi samazinās). Tātad – ja valsts IKP ir 100 miljardi eiro, šīs valsts parāds nedrīkst būt lielāks par 60 miljardiem eiro.

3 Inflācija vispārējā cenu līmeņa pieaugums viena gada laikā šajā valstī nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentu punktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās cenu ziņā stabilākajās eirozonas valstīs minētajā laikā.

4 Procentu likmes topošās eirozonas valsts ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk kā par diviem procentu punktiem atšķirties no to triju ES dalībvalstu vidējās procentu likmes, kurām iepriekšējā gada laikā bija viszemākās procentu likmes.

5 Valūtas maiņas kurss

attiecīgās valsts valūtas maiņas kursam (cenai, par kuru vienu valūtu var mainīt pret otru, t. i., eiro ieviešanas brīdī 1999. gadā 1 eiro atbilda 1,07 ASV dolāriem) ir jāpaliek noteiktās svārstību robežās. Šis kritērijs ir paredzēts tādēļ, lai pārbaudītu, vai ekonomika ir pietiekami stabila eiro ieviešanai.


noVECoŠAnAS ProBLēMA Un fISKāLā STABILITāTE

Svarīgs mērķis ir nodrošināt to, ka dalībvalstis pārvalda savas publiskās finanses apdomīgā un ilgtspējīgā veidā. Būtiska problēma publisko finanšu ilgtermiņa stabilitātei ir iedzīvotāju novecošana.

To cilvēku skaits, kuri ir vecāki par 60 gadiem, Eiropā 2020. gadā pirmo reizi būs lielāks nekā to cilvēku skaits, kuri ir jaunāki par 25 gadiem. Paredzamais mūža ilgums kopš 1960. gada ir palielinājies par vidēji astoņiem gadiem. faktiski var paredzēt, ka Eiropas Savienībā tagad dzimušas meitenes vidēji sasniegs 82 gadu vecumu un zēni – 77 gadu vecumu. Paredzamā dzīves ilguma palielinājums ir savienots ar dzimstības rādītāja pazemināšanos; prognozējams, ka 2060. gadā tas būs 1,7 bērni uz vienu sievieti. Turklāt paredzams, ka samazināsies arī neto migrācija uz Eiropas Savienību, kas līdz šim ir palīdzējusi kompensēt šo tendenci.

Citiem vārdiem sakot, tas nozīmē, ka attiecība starp cilvēkiem darbaspējīgā vecumā un personām vecuma grupā virs 65 gadiem, kas pašlaik Eiropas Savienībā ir četri pret vienu, būs tikai divi pret vienu.

Iedzīvotāju novecošana radīs būtiskas ekonomiskas, budžeta un sociālas problēmas.

Šīs demogrāfiskās pārmaiņas ietekmēs publiskā sektora finanses attiecībā uz pensijām, veselības aprūpi, ilgtermiņa aprūpes izdevumiem un citām ar iedzīvotāju novecošanu saistītajām izmaksām.

Tomēr iedzīvotāju novecošanas sekas neizpaudīsies uzreiz, jo īpaši tik ilgi nē, kamēr turpināsies ES darba spēka pieaugums. Taču nodarbinātības pieaugums var sniegt tikai pagaidu atelpu, un iespējamās demogrāfiskās pārmaiņas būtiski ietekmēs ES dalībvalstu ekonomiku.

Lai nodrošinātu publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti, ņemot vērā iedzīvotāju novecošanu, ir jāpanāk saprātīgs līdzsvars starp publiskā sektora ieņēmumiem un prognozētajiem publiskā sektora izdevumiem.

15–24 gadīgo jauniešu skaits kopš 2010. gada ir mazāks nekā 55–64 gadus vecu cilvēku skaits, kas nozīmē to, ka darba tirgus jaunpienācēji nevar pilnībā aizstāt vecākās darbaspējīga vecuma paaudzes.]

Avots: Eurostat 2012 – EUroPoP2010 data

“ES 28 – 15–24 gadīgo un 55–64 gadīgo iedzīvotāju skaits”vienība: miljons

51

53

50

52

49

48

47

46

45

44

43

42

41

40

1995 2000 2005 2010 2020 20252015

„Šai krīzei varētu būt zelta maliņa: tā ir ikvienam skaidri apliecinājusi, ka ES ir būtiski koordinēt politikas veidošanu.”

Eiro, mūsu valūta

27KāPēC Ir SVArīgA PoLITIKAS KoorDInēŠAnA EIroPAS SAVIEnīBā?ES dalībvalstis ir ekonomiski integrētas un savstarpēji atkarīgas. Eiro ieviešana pastiprināja šo savstarpējo atkarību. Tāpēc ir ļoti būtiski, ka dalībvalstis ES līmenī koordinē ekonomikas politiku.

Tā kā Eiropas Savienībai nav pietiekamu budžeta līdzekļu, lai reaģētu liela ekonomiska satricinājuma gadījumā, pastāv risks, ka vienā valstī īstenotajai valsts līmeņa politikai varētu būt negatīva blakusefektu ietekme uz citām valstīm. Valstu valdībām jākoordinē sava politika, lai nepieļautu šādu negatīvu ietekmi. Kopš 2009. gada ir pastiprināta Eiropas Savienības un eirozonas ekonomikas politikas koordinācija.

Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP) un pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra (EDP)

Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP), kas tika pieņemts 1997. gadā un reformēts 2005. un 2011. gadā, ir viena no procedūrām, ko izmanto dalībvalstu budžeta politikas koordinācijai. Stabilitātes un izaugsmes pakts nodrošina publisko finanšu stabilitāti Eiropas Savienībā, tādējādi nodrošinot pamatu eirozonas ekonomikas un finanšu stabilitātei. Vidējā termiņā budžeta deficītiem jābūt tuvu līdzsvaram vai budžetiem jābūt ar pārpalikumu, tādējādi ļaujot dalībvalstīm labāk risināt ciklisku ekonomikas svārstību radītās problēmas.

• Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa – ES dalībvalstīm jāiesniedz ikgadējas stabilitātes vai konverģences programmas, kurās ir izklāstīts, kā šīs valstis plāno vidējā termiņā sasniegt vai saglabāt stabilas fiskālās pozīcijas, ņemot vērā gaidāmo sabiedrības novecošanas ietekmi uz budžetu. Komisija un Padome novērtē šīs programmas un var izteikt ieteikumus politikas jomā, kā arī agrīnus brīdinājumus, lai nepieļautu pārmērīga budžeta deficīta vai citas makroekonomiskas problēmas veidošanos.

• Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvā daļa – ja kāda ES dalībvalsts neievēro Līgumā noteiktās budžeta deficīta vai parāda līmeņa robežvērtības, Padome, balstoties uz Komisijas ieteikumu, uzsāk pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (EDP). Šo procedūru veido vairāki posmi, tostarp termiņa noteikšana pārmērīga budžeta deficīta novēršanai un – eirozonas valstu gadījumā – iespēja uzlikt finansiālas sankcijas, lai tādējādi mudinātu attiecīgo dalībvalsti novērst deficītu vai parādu.

reaģējot uz valsts parāda krīzi, Eiropas Savienība ir veikusi būtiskus pasākumus, lai pastiprinātu SIP un EDP, jo īpaši uzlabojot koordināciju starp valstu budžetiem un to uzraudzību.

Kā tā darbojas?Ekonomikas politikas koordinācijā Eiropas Savienībā ir iesaistīti valstu un ES līmeņa dalībnieki.

Tiek izmantotas dažādas metodes, tostarp:

• informācijas apmaiņa• paraugprakses apspriešana• politiskais dialogs• salīdzinoši pētījumi starp dalībvalstīm• kopīgi saskaņoti politikas noteikumi un mērķi• rīcība, par kuru pieņemts kopīgs lēmums

Koordinācijas pakāpes ir dažādas – vāja koordinācija (piemēram, darba tirgus politika), cieša koordinācija (piemēram, budžeta politika) un, visbeidzot, vienota politika (piemēram, ECB īstenotā monetārā politika).

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka un ekonomikas un monetāro lietu un par eiro atbildīgā komisāra Olli Rēnaatklāšanas runa Briseles Ekonomikas forumā „no krīzes gūtās mācības – Eiropas izaugsmes stiprināšana” 2010. gada 25. maijā


EIro Un KrīZEDziļa ekonomikas lejupslīde

2009. gadā Eiropā iestājās dziļākā lejupslīde kopš otrā pasaules kara beigām. IKP saruka par 4 % un rūpnieciskās ražošanas apmērs samazinājās par 20 % – līdz pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu līmenim. Pēc divu gadu izaugsmes Eiropas Savienībā 2012. gadā atgriezās lejupslīde. Bezdarba līmenis 2013. gadā eirozonā sasniedza vidēji 12 %. Dažās valstīs bezdarbs, jo īpaši jauniešu vidū, sasniedza ievērojami augstāku līmeni.Atgūšanās no šādas lejupslīdes ir lēns process. Visām 28 ES dalībvalstīm būs vajadzīgs laiks, lai sasniegtu savu pirmskrīzes ekonomikas līmeni.

Valsts parāda krīze

Lejupslīdes dēļ daudzu Eiropas valstu valdības nonāca situācijā, kad vienlaikus samazinājās nodokļu ieņēmumi un palielinājās ekonomikas (tostarp finanšu nozares) atbalsta pasākumu izmaksas. rezultātā gandrīz visās Eiropas valstīs ievērojami pasliktinājās publisko finanšu stāvoklis. Valsts parāda līmenis eirozonā līdz 2012. gada beigām bija palielinājies līdz 92,7 % no IKP (2007. gadā tas bija 66 %).

Eiro, mūsu valūta

29

Eiro mīkstina problēmu smagumu

Satricinājumi valūtu tirgos pagātnē izraisīja būtiskas un pēkšņas valūtas maiņas kursu un procentu likmju izmaiņas. Tas radīja traucējumus Eiropas ekonomikai. Pateicoties eiro, atsevišķas eiro valstis nesaskaras un nesaskarsies ar valūtas maiņas kursa izmaiņām. Šī stabilitāte iedrošina uzņēmumus un patērētājus. ECB spēja rīkoties izlēmīgi un saskaņoti ar citām lielām centrālajām bankām ir arī veicinājusi visas starptautiskās monetārās sistēmas stabilitāti.


Krīze atklāja vairākas nepilnības ES ekonomiskās pārvaldības sistēmā:

• Pārāk liels uzsvars uz budžeta deficītiem – valstu publisko finanšu uzraudzība bija koncentrēta uz ikgadējo budžeta deficītu, nepievēršot pietiekamu uzmanību valsts parāda līmenim. Taču virkne valstu, kas ievēroja ES noteikumus un kurās bija neliels ikgadējais budžeta deficīts vai pat pārpalikums, finanšu krīzes laikā saskārās ar finansiālām grūtībām augstā valsts parāda līmeņa dēļ. Tādējādi radās nepieciešamība ciešāk uzraudzīt šo rādītāju.

• Konkurētspējas un makroekonomiskās nestabilitātes uzraudzības trūkums – ES ekonomiku uzraudzībā nepietiekama uzmanība tika pievērsta konkurētspējas attīstībai, kas nebija ilgtspējīga, kā arī kreditēšanas izaugsmei, kas izraisīja ļoti lielu privātā sektora parāda uzkrājumu, finanšu iestāžu novājināšanos un mājokļu tirgus aktivitātes mākslīgu pieaugumu.

• Nepietiekama izpildes panākšana – netika panākta izpilde attiecība uz tām eirozonas valstīm, kas neievēroja noteikumus; bija vajadzīgs stingrāks, uzticamāks sankciju mehānisms.

• Lēna lēmumu pieņemšana – pārāk bieži šīs institucionālās nepilnības nozīmēja to, ka tika atlikti sarežģīti lēmumi par satraucošu makroekonomisko tendenču novēršanu.

• Ārkārtas finansējums – iestājoties krīzei, nebija mehānisma finansiālā atbalsta nodrošināšanai eirozonas valstīm, kuras pēkšņi bija nokļuvušas finansiālās grūtībās. finansiālais atbalsts bija vajadzīgs ne tikai, lai novērstu problēmas konkrētās valstīs, bet arī, lai nodrošinātu „aizsargbarjeru”, pirms problēmas sāk ietekmēt citas riska skartās valstis.

PARĀDA KRĪZES IEMESLIPirms eiro ieviešanas visām potenciālajām eirozonas dalībvalstīm jāizpilda stingri ekonomiskie un monetārie kritēriji (Māstrihtas kritēriji). EMS pamatā bija ideja, ka eiro nodrošinātu ekonomikas konverģenci starp dalībvalstīm, kas tādējādi veicinātu kopējā mērķa – stabila valūta un ekonomika – sasniegšanu. Tomēr pēdējo desmit gadu laikā eirozonā ir izveidojusies fiskālā un makroekonomiskā nelīdzsvarotība.

Būtisks faktors, kas izraisīja šīs problēmas, bija konkurētspējas atšķirības. Desmitgadē pirms krīzes dažas Eiropas valstis uzlaboja savu konkurētspēju cenu/izmaksu ziņā, savukārt citu valstu konkurētspēja pasliktinājās. Šo atšķirību rezultātā dažās valstīs izveidojās makroekonomiskā nelīdzsvarotība, piemēram, augsts tekošā konta deficīts un liels ārējais parāds. Apvienojumā ar sliktākām izaugsmes izredzēm šī nelīdzsvarotība veicināja to, ka finanšu tirgos radās priekšstats, ka konkrētām dalībvalstīm varētu būt grūtības atmaksāt savus valsts parādus un nodrošināt publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti. Tas izraisīja tā dēvēto valsts parāda krīzi.

„Finanšu krīze ir bijusi kā katalizators. Galvenā tās sniegtā atziņa ir tas, cik lielā mērā mēs esam kļuvuši savstarpēji atkarīgi – protams, starp eirozonas valstīm, taču arī ārpus tām. Deficīts Grieķijā, banku krīze Īrijā un lejupslīde Baltijas valstīs var ietekmēt visas kaimiņvalstis, visas tautsaimniecības Savienībā. Mēs atklājām, ka mūsu savstarpējā finansiālā atkarība ir spēcīgāka nekā

mūsu ekonomikas integrācija, un daudz spēcīgāka nekā mūsu politiskā integrācija”.

Eiro, mūsu valūta

31

ES finansiālais atbalsts

• Eiropas Finanšu stabilitātes instruments (EFSI) turpina pārvaldīt eirozonas valstīm paredzētās finansiālā atbalsta programmas, par kurām vienošanās tika panākta pirms ESM izveides. Šis instruments finanšu tirgos aizņemas līdzekļus, kas nodrošināti ar eirozonas valstu garantijām.

• Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM) sniedz finansiālo atbalstu grūtībās nonākušām ES valstīm. Komisija ir tiesīga aizņemties finanšu tirgos ES vārdā ar netiešu ES budžeta garantiju.

• Eiropas Stabilizācijas mehānisms (ESM) ir pastāvīgs finansiālā atbalsta mehānisms, kas ir spēkā kopš 2012. gada oktobra un tika izveidots ar starpvaldību līgumu atbilstoši starptautiskajām publiskajām tiesībām.

FINANSIĀLĀ ATBALSTA MEHĀNISMIrezultātā grieķija un vēlāk arī īrija, Portugāle un Kipra nespēja aizņemties finanšu tirgos par samērīgām procentu likmēm. Eiropas Savienība bija spiesta iejaukties, un tā radās krīzes novēršanas mehānisms un finansiālā atbalsta mehānismi.

ES IR RĪKOJUSIES… Ekonomiskās un monetārās savienības un eiro mērķis ir ļaut Eiropas ekonomikai darboties labāk un radīt vairāk darbvietu un lielāku izaugsmi Eiropas ekonomikā. Eiro nav tikai tehnisks monetārais režīms, bet simbols eiropiešu vēlmei strādāt kopā ciešākas sadarbības un solidaritātes garā.

Taču eiro pats par sevi nenodrošina ekonomikas stabilitāti un izaugsmi. Šo mērķi galvenokārt sasniedz, pateicoties pārdomātai eirozonas valstu ekonomiku pārvaldībai saskaņā ar ES Līguma noteikumiem, tostarp Eiropas pusgadu un Stabilitātes un izaugsmes paktu (SIP).

…fiskālajā jomā galvenais stabilitātes un fiskālās disciplīnas pamats ir Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP). Krīzes radītās grūtības noteica nepieciešamību visaptveroši un izlēmīgi pastiprināt paktu. nodrošinot to, ka visas valstis ievēro kopīgi saskaņotos noteikumus, izstrādātie tiesību aktu kopumi („sešnieks” un „divnieks”) nepieļaus līdzīgu krīžu atkārtošanos.

Pirms reformas Pēc reformasEDP sākšana Ja budžeta deficīts pārsniedz 3 % Ja budžeta deficīts pārsniedz 3 %

Ja valsts parāda attiecība pret IKP pārsniedz 60 %

finansiālas sankcijas eirozonas valstīm

Piemērojamas (atbilstīgā apmērā) tikai pēdējā procedūras posmā

Piemērojamas pakāpeniski, sākot no preventīvās daļas līdz pat pēdējiem EDP posmiem, un var sasniegt 0,5 % no IKP

Lēmumu pieņemšana Vienīgais sankciju apstiprināšanas veids ir tad, ja eirozonas valstis apstiprina sankcijas ar kvalificētu balsu vairākumu

Vienīgais sankciju noraidīšanas veids ir tad, ja eirozonas valstis noraida sankcijas ar kvalificētu balsu vairākumu

Budžeta disciplīna nepietiekama izpildes panākšana Skaidri un saistoši kritērijiEiropas Komisija novērtē budžeta projektus pirms to pieņemšanas valsts līmenī Valsts budžeti ir sabalansēti vai ar pārpalikumu1

1 Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību (25 ES dalībvalstis to parakstīja 2012. gada martā).

Eiropadomes priekšsēdētāja Hermaņa van Rompeja runa „Skats ārpus iestāžu sienām – kāpēc Eiropa vajadzīga šodien?” Eiropas konferencē „Veidojot Eiropas nākotni – pārdomas pēc krīzes” Kopenhāgenā, 2012. gada 11. maijā


…un institucionālajā jomā

Pieredze, ko Eiropas Savienība ir guvusi saistībā ar EMS, ir parādījusi, ka ar tiesību aktos izklāstītu pārdomātu ekonomisko politiku vien ir par maz. Svarīga ir rīcība. Tāpēc ir radītas struktūras, kuras nodrošinās ātru un stingrāku lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz skaidriem pierādījumiem un neatkarīgu analīzi. Šie jauninājumi paredz regulāri notiekošas eirozonas augstākā līmeņa sanāksmes, lielāku atbalstu Eirogrupas (Eirogrupas jautājumu darba grupas) priekšsēdētājam (Eirogrupu vada pilnas slodzes priekšsēdētājs, kurš strādā Briselē), kā arī pastiprinātu Eiropas Parlamenta nozīmi.

…un makroekonomikas jomā

Papildus fiskālo noteikumu pastiprināšanai Eiropas Savienība ir arī ieviesusi jaunu sistēmu makroekonomikas nelīdzsvarotības uzraudzībai un laicīgai novēršanai. Sistēmas mērķis ir novērst riskantu attīstību (piemēram, saistībā ar aktīvu „burbuļiem” un konkurētspējas pasliktināšanos), pirms tā sāk apdraudēt ES dalībvalsts, eirozonas vai visas ES stabilitāti.

Tāpēc Komisija regulāri uzrauga iespējamo makroekonomikas nelīdzsvarotību (tādās jomās kā darbaspēka izmaksas, mājokļu cenas vai bezdarba līmenis). Tiek padziļināti analizēta to ES valstu situācija, kurās vērojamas potenciāli satraucošas tendences. Ja tiek konstatēta makroekonomikas nelīdzsvarotība, attiecīgā valsts tiek aicināta rīkoties, lai nepieļautu situācijas pasliktināšanos. Ja tiek uzskatīts, ka pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, valstij jārīkojas, lai novērstu šo situāciju. Attiecībā uz eirozonas valstīm noteikumu izpildes panākšanu nodrošina sankciju mehānisms.

…ekonomisko reformu jomā

Eiropas pusgads ir ikgadējs cikls (gada pirmā puse) politikas koordinēšanai ES līmenī, kura laikā ES dalībvalstīm ir iespēja savstarpēji pārskatīt katras dalībvalsts ekonomisko un fiskālo politiku, pirms tās tiek īstenotas. Cikla beigās Eiropas Savienība adresē katrai valstij konkrētus reformu ieteikumus. To īstenošana tiek uzraudzīta visa gada garumā. Turklāt eirozonas valstīm līdz 15. oktobrim jāpublicē savi budžeta projekti nākamajam gadam, lai Komisija varētu novērtēt to atbilstību saskaņotajām prasībām.

….izaugsmes jomā

„Eiropa 2020” ir ES izaugsmes stratēģija šai desmitgadei ar mērķi veicināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku. Balstoties uz šīm trim savstarpēji papildinošām prioritātēm, ES dalībvalstu mērķis ir panākt augstu nodarbinātības, darba ražīguma un sociālās kohēzijas līmeni.Lai izmērītu paveikto šo mērķu sasniegšanā, Eiropas Savienība ir noteikusi piecus tālejošus mērķus, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam nodarbinātības, inovācijas, izglītības, sociālās iekļautības un klimata/enerģētikas jomā. Katra valsts visās šajās jomās ir noteikusi savus mērķus valsts līmenī. Pasākumi ES un valstu līmenī, kā arī ES dalībvalstīm paredzētie struktūrfondi palīdzēs īstenot šos mērķus.

© iS

tock

phot

o/m

aler

apas

o

© iS

tock

phot

o/Jo

n Sc

hulte

© iStockphoto/pagadesign

„Pēdējo divarpus gadu gaitā eirozona ir veikusi līdz šim nepieredzētus pasākumus, lai Eiropā pasargātu finanšu stabilitāti un atveseļotu ekonomiku. Neaizsargātās dalībvalstis ir pastiprinājušas fiskālo konsolidāciju un strukturālās reformas. Mēs esam

izveidojuši finanšu ugunsmūri ar lielu izturētspēju. Turklāt Eiropas Centrālajai bankai ir bijusi svarīga nozīme, nodrošinot ne tikai monetāro stabilitāti, bet arī finanšu stabilitāti.”

Eiro, mūsu valūta

33JAUnāS PārVALDīBAS SISTēMAS gALVEnIE ELEMEnTI Ir ŠāDI:

Eiropas pusgads ikgadējs cikls (gada pirmā puse) politikas koordinēšanai ES līmenī, kura laikā ES dalībvalstīm ir iespēja savstarpēji pārskatīt katras dalībvalsts ekonomisko un fiskālo politiku, pirms tās tiek īstenotas. Cikla beigās Eiropas Savienība adresē katrai valstij konkrētus reformu ieteikumus. To īstenošana tiek uzraudzīta visa gada garumā. Turklāt eirozonas valstīm līdz 15. oktobrim jāpublicē savi budžeta projekti nākamajam gadam, lai Komisija varētu novērtēt to atbilstību visām prasībām.

Gada izaugsmes pētījums (GIP) Eiropas Komisijas ziņojums, ar kuru uzsāk Eiropas pusgadu. gada izaugsmes pētījumā Komisija iekļauj analīzi par stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā gūtajiem panākumiem, makroekonomisku ziņojumu un kopēju nodarbinātības ziņojumu. Tādējādi gada izaugsmes pētījumā ir arī noteikta integrēta pieeja atveseļošanai un izaugsmei. nosakot plašas politikas prioritātes, gada izaugsmes pētījums sagatavo pamatu konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kurus Eiropas Savienība sniedz otrajā Eiropas pusgada posmā.

Ciešāka publiskā sektora parāda līmeņa uzraudzība valstis, kurās bija augsts parāda līmenis, ekonomikas un finanšu krīze skāra smagāk nekā citas valstis. Taču mūsu pieredze rāda, ka fiskālā uzraudzība, kas vairāk vērsta uz budžeta deficītu nekā parāda līmeni, var būt ļoti problemātiska. Ja parāda attiecība pret IKP ir liela, tā var padarīt ilgtermiņa fiskālo stabilitāti īpaši neaizsargātu. Lai novērstu šo situāciju, ir ieviests saistošs kritērijs parāda līmeņa samazināšanai dalībvalstīs, kurās parāda attiecība pret IKP pārsniedz 60 %. Prasību neizpildes gadījumā varētu piemērot finansiālas sankcijas.

Makroekonomiskā uzraudzība

krīzes laikā liela makroekonomikas nelīdzsvarotība atsevišķu eirozonas dalībvalstu finansiālo situāciju padarīja neaizsargātāku pret ekonomiskajiem satricinājumiem. Līdz ar jaunajā ekonomiskās pārvaldības sistēmā noteikto plašāko makroekonomisko uzraudzību paredzēts izteikt agrīnus brīdinājumus par gaidāmajām problēmām, kā arī palīdzēt nelīdzsvarotības novēršanas uzraudzību. Tāpēc tika ieviests jauns instruments – makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra (MIP). Uzraudzības preventīvā daļa ietver brīdināšanas mehānismu, kas balstīts uz ekonomikas rādītāju kopumu.

Stingrāka izpildes panākšana eirozonas valstīm, kas neievēro saskaņotos fiskālos noteikumus, var piemērot stingrākas un automātiskākas finansiālās sankcijas, kuru diapazons ir no procentus nesošiem depozītiem līdz pat naudas sodiem.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka un ekonomikas un monetāro lietu un par eiro atbildīgā komisāra Olli Rēnaruna „Valsts parāda krīzes pārvarēšana Eiropā — ceļā uz stabilitāti un izaugsmi” oksfordas Sv. Antonija koledžā 2012. gada 17. maijā


EIroPAS CEnTrāLā BAnKAEiropas Centrālā banka (ECB) ir iestāde, kas īsteno monetāro politiku un veic citas centrālās bankas funkcijas attiecībā uz eiro. Tā veic šos uzdevumus kopā ar eirozonas valstu centrālajām bankām. ECB ir galvenais Eirosistēmas un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) elements. Eiropas Centrālā banka tika izveidota 1998. gada jūnijā, aizstājot viņas priekšteci – Eiropas Monetāro institūtu (EMI). ECB galvenā mītne atrodas frankfurtē pie Mainas, Vācijā.

Mērķi • Uzturēt cenu stabilitāti (zemu inflāciju1)

• Atbalstīt ES ekonomikas politiku (ņemot vērā cenu stabilitāti) un sekmēt augstu nodarbinātības līmeni un ilgtspējīgu izaugsmi bez inflācijas.

Galvenie uzdevumi• Definēt un īstenot eirozonas monetāro politiku2. • Veikt valūtas maiņas operācijas3. • Turēt un pārvaldīt eirozonas valstu oficiālās ārvalstu valūtas rezerves4 (portfeļa pārvaldība). • Veicināt norēķinu sistēmu5 vienmērīgu darbību.

Citi uzdevumiBanknotes – Eiropas Centrālajai bankai ir ekskluzīvas tiesības atļaut emitēt banknotes eirozonā.

Statistika – ECB sadarbībā ar valstu centrālajām bankām vāc savu uzdevumu izpildei nepieciešamo statistisko informāciju.

Finanšu stabilitāte un uzraudzība – Eirosistēma (ECB un eirozonas valstu centrālās bankas) veicina netraucētu politikas savietojamību un finanšu sistēmas vispārējo stabilitāti. 2014. gadā šis uzdevums tiks paplašināts, aptverot banku uzraudzību, kas ir pirmais solis ceļā uz ļoti vajadzīgo banku savienību.

Sadarbība starptautiskajā un Eiropas līmenī – ECB uztur darba attiecības ar atbilstošajām institūcijām, organizācijām un forumiem gan Eiropas Savienībā, gan starptautiskajā līmenī.

1 Inflācija – pastāvīgs tās vidējās cenas pieaugums noteiktā laikposmā, ko mājsaimniecības maksā par vispārējām precēm un pakalpojumiem, piemēram, pārtiku, automašīnas apdrošināšanu vai teātra biļetēm. Eiropas Savienībā inflāciju mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI).

2 Monetārās politikas mērķis ir regulēt naudas daudzumu, kas pieejams ekonomikai. 3 Valūtas maiņas operācijas – ekonomiski darījumi starp divām vai vairākām dažādām valūtām.4 oficiālās ārvalstu valūtas rezerves – centrālo banku turētie ārvalstu valūtas noguldījumi un obligācijas.5 norēķinu sistēma – naudas pārskaitīšanas sistēma, kas izmanto „skaidras naudas aizvietotājus”, piemēram, debetkartes, kredītkartes vai elektroniskus

naudas pārskaitījumus, kā arī tradicionālos čekus un kredītvēstules.

Former presidents:

Mario Dragi – Eiropas Centrālās bankas trešais prezidents

(kopš 2011. gada)

Vims Deisenbergs – Eiropas Centrālās bankas pirmais

prezidents (1998.–2003. gads)

Žans Klods Trišē – Eiropas Centrālās bankas otrais prezidents

(2003.–2011. gads)

Eiro, mūsu valūta

35BAnKU SAVIEnīBAPateicoties vienotajai valūtai un vienotajam tirgum, ES banku nozare ir uzplaukusi un kļuvusi arvien integrētāka. Daudzas bankas ir attīstījušas pārrobežu darbību un pārsniegušas savu vietējo tirgu mērogus.

ņemot vērā eirozonas kolektīvo monetāro atbildību un ciešāku finansiālo integrāciju, banku krīzes gadījumā pastāv specifiski riski. Ir nepieciešama virzība uz integrētu sistēmu.

ES līderi 2012. gada jūnijā vienojās par ekonomiskās un monetārās savienības pastiprināšanu, kas ir viens no pasākumiem pašreizējās krīzes novēršanai. Viens no galvenajiem elementiem virzībā uz dziļāku integrāciju ir banku savienība.

Banku savienības mērķis ir atjaunot uzticēšanos eirozonas bankām un nodrošināt banku nozares stabilitāti un uzticamību. Tas veicinās ES vienotā tirgus pastiprināšanu un finanšu stabilitātes garantēšanu.

Ja banku savienība šobrīd jau būtu ieviesta un darbotos, būtu bijis ievērojami vieglāk pārvaldīt pašreizējās ekonomiskās grūtības.

2013. gada martā tiks sperts pirmais solis ceļā uz banku savienību, panākot vienošanos par vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) izveidi eirozonai un citām ES dalībvalstīm, kas nolems tam pievienoties. Eiropas Centrālā banka 2014. gada laikā uzņemsies tiesības uzraudzīt visas bankas eirozonā. VUM izveide ir arī viens no priekšnosacījumiem banku tiešai rekapitalizācijai no Eiropas Stabilizācijas mehānisma, kas aptver visu eirozonu.

Sperot nākamo soli, ES līderi ir vienojušies papildināt VUM ar vienotu Eiropas noregulējuma mehānismu, lai efektīvi risinātu jautājumu par pārrobežu banku noregulējumu un nepieļautu to, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota banku glābšanai.

Banku savienības institūcijas darbojas, pamatojoties uz vienotu noteikumu kopumu, kuru piemēro finanšu pakalpojumiem visās 28 ES dalībvalstīs.

© Ig

or P

lotn

ikov

/ Sh

utte

rsto

ck.c

om

Eiro – simbols un rEalitātE

Eiro simbolu izveidoja Eiropas Komisija. Dizainparauga metam bija jāatbilst trim vienkāršiem kritērijiem:

• jākalpo kā viegli atpazīstamam Eiropas simbolam;• jāpastāv vizuālai saiknei ar pastāvošajiem plaši pazīstamajiem valūtu

simboliem;• jābūt estētiski baudāmam un viegli uzrakstāmam rokrakstā.

Iekšējām vajadzībām tika izstrādāti apmēram trīsdesmit dizainparauga meti. no tiem desmit tika sniegti plašas sabiedrības vērtējumam. Vadībā izvirzījās divi meti, krietni apsteidzot pārējos.

no šiem diviem metiem galīgo izvēli veica toreizējais Komisijas priekšsēdētājs Žaks Santērs (Jacques Santer) un par eiro atbildīgais Eiropas komisārs īvs Tibo de Silgī (Yves-Thibault de Silguy).

Izvēlētā simbola „€” pamatā ir burts „ε” („epsilon”), norādot uz klasisko periodu un Eiropas civilizācijas pirmsākumiem. Simbols sasaucas arī ar pirmo burtu vārdā „Eiropa”. Divas paralēlās līnijas norāda uz eiro stabilitāti līdzīgi kā dolāra un jēnas simbolā.

Eiro oficiālais saīsinājums ir EUR.

Eiro simbols: ģeometriska konstrukcija

Žaks Santērs (Jacques Santer) un īvs Tibo de Silgī(Yves-Thibault de Silguy) (1998)

EIroPAS VALūTAS SIMBoLS

„Eiropa ir vēsturiski unikāla. Eiro pamudinās veidot “vairāk Eiropas”. Spriežot pēc agrākajiem panākumiem, es nezaudēju paļāvību par mūsu nākotni. Galu galā tā ir atkarīga no mums visiem – tātad, arī no jums.”

Eiro, mūsu valūta

37

Konkursa noslēgumā izvēlējās grafikas sēriju, ko radījis Luks Luikss (Luc Luycx), Beļģijas Karaliskās naudas kaltuves grafikas dizaineris. Viņa oriģinālajā dizainparaugā ir atainotas Eiropas Savienības kartes variācijas, kuru fonā ir paralēlas līnijas, kas savieno Eiropas Savienības karoga divpadsmit zvaigznes. Uz 1, 2 un 5 centu monētām attēlota Eiropas vieta pasaulē, un 10, 20 un 50 centu monētas simbolizē Eiropas Savienību kā valstu grupu. Uz 1 un 2 eiro monētām ir attēlota vienota Eiropa bez robežām.

1996. gadā visās dalībvalstīs, izņemot Dāniju, notika monētu Eiropas puses dizainparauga metu konkurss. Pretendentiem bija jāpiedāvā dizainparauga meti pilnam monētu komplektam, izvēloties vienu no šādām trim tēmām:

„arhitektūras un dekoratīvais stils”

„Eiropas Savienības mērķi un ideāli”

„Eiropas personības”

Eiro monētas ražo eirozonas valstis, bet banknotes iespiež ECB. Eiro monētu vienā pusē ir Eiropas dizainparaugs, bet otrā – dalībvalsts dizainparaugs. To izlēma valdības ECofIn neoficiālajā padomes sēdē, kas 1996. gada pavasarī notika Veronā (ECofIn padome sastāv no dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministriem, un tās sanāksmes notiek reizi mēnesī). Viņi uzticēja Eiropas Komisijai izraudzīties kopīgās puses dizainparaugu un atstāja dalībvalstīm brīvu izvēli attiecībā uz valsts puses dizainparaugu.

Luks Luikss (Luc Luycx) no Beļģijas Karaliskās naudas kaltuves, eiro monētu kopīgās puses dizaineris

Monētu ģipša modeļi

MonēTAS DIVAS PUSES – EIroPAS PUSES DIZAInPArAUgS

Eiropadomes priekšsēdētāja Hermaņa van Rompeja runa „Eiropas nākotne — Eiropas Savienības lielie izaicinājumi” Mediafin jaungada pasākumā 2011. gada 27. janvārī

Eiro – simbols un rEalitātE

KAS MonēTāM Ir KoPīgS

Līdz 1997. gada beigām dizaineris veica sarežģītus dizainparaugu pārveidojumus, lai ņemtu vērā dalībvalstu pieprasījumus uzlabot to ģeogrāfiskā atainojuma kvalitāti:

uz 1 un 2 eiro monētām nebija saskatāma Luksemburga, un

uz 2 eiro monētas – Portugāle;

Dānija bija pārsteigta, ka uz dažām monētām fīnas sala bija pievienota kontinentam,

bet grieķija apgalvoja, ka uz 10, 20 un 50 centu monētām neprecīzi attēlota Peloponēsas piekrastes līnija, un vēlējās, lai uz 1 un 2 eiro monētām tiktu atainota Krēta;

Zviedrija vēlējās dizainparaugā iekļaut gotlandes salu, Somija – olandes salu, un Apvienotā Karaliste – Hebrīdu salas;

uz 10, 20 un 50 centu monētām bija nepareiza Vācijas forma un

nebija iezīmētas robežas starp īrijas republiku un Ziemeļīriju un starp Spāniju un Portugāli;

turklāt Spānija vēlējās, lai uz 1 un 2 eiro monētām tiktu parādītas Kanāriju salas.

Lūgumi tika izpildīti, taču ar atrunu, ka tiks atainotas tikai salas, kuru teritorija pārsniedz 2500 km², un salu arhipelāgi, kuru teritorija pārsniedz 5000 km².

ECofIn 2005. gada jūnija sanāksmē ministri nolēma, ka kopīgās puses dizainparaugs būtu jāgroza, jo divkrāsu monētu (1 un 2 eiro) un ziemeļu zelta monētu (10, 20 un 50 centu) oriģinālajā dizainparaugā attēlota Eiropas Savienība pirms paplašināšanās, kas notika 2004. gadā.

Monētās, kas izlaistas kopš 2007. gada, nu atainots viss Eiropas kontinents, nevis vecais ES attēls pirms 2004. gada paplašināšanās.

Jauno kopīgās puses dizainparaugu piemēro monētām, kas izlaistas kopš 2007. gada, un tādēļ dalībvalstis, kuras ieviesušas eiro pēc 2007. gada (sākot ar Slovēniju), izlaiž tikai tādas eiro monētas, uz kuru kopīgajām pusēm ir jaunais dizainparaugs. Pāreja uz kopīgo pušu jauno dizainparaugu tika pabeigta līdz 2008. gada beigām.

Atšķirības starp eiro monētu kopīgās puses iepriekšējo un jauno dizainparaugu

Eiro, mūsu valūta

39VIEnA VALūTA, DAŽāDI DIZAInPArAUgI

Monētu atpazīšana

Monētu valstu puses dizainparauga izvēlei katra valsts piemēroja atsevišķu atlases procedūru. Dizainparaugu varēja izvēlēties brīvi ar nosacījumu, ka tajā ir ietvertas Savienību simbolizējošās divpadsmit zvaigznes un kalšanas datums.

Pieejas ir dažādas – ir valstis, kuras visām monētām izmanto vienu un to pašu dizainparaugu (piemēram, Beļģijā), bet ir arī tādas, kuras katrai monētai izmanto atšķirīgu dizainparaugu (piemēram, Itālijā). Valstīs, kurās pastāv monarhija, valsts pusē parasti ir monarha portrets, bieži pārņemot dizainparaugu no agrākās valūtas. Citas valstis bieži vien izmanto stilizētākus ornamentus, atainojot, piemēram, valsts nozīmes pieminekļus vai simbolus.

Uz francijas, Spānijas, Beļģijas, Somijas un nīderlandes monētām kalšanas gads var sniegties līdz pat 1999. gadam, kad eiro tika oficiāli izveidots. Šīs valstis tradicionāli uz monētām norāda gadu, kad tās kaltas, nevis gadu, kad tās laistas apgrozībā.

Dalībvalstīm pašlaik nav atļauts grozīt savus monētu valsts puses dizainparaugus. Šāds pagaidu aizliegums jeb moratorijs ir spēkā līdz 2015. gada beigām. Lēmumu par to, vai moratoriju pagarināt, pieņems pirms minētā termiņa beigām. Attiecībā uz moratoriju pastāv daži izņēmumi. Ja mainās uz monētas attēlotais valsts vadītājs, atļauts kalt monētas ar jaunu dizainparaugu.Turklāt dalībvalstīm ļauts ražot ierobežotu daudzumu 2 eiro piemiņas monētu ar īpašu dizainparaugu monētu valsts pusē, lai atzīmētu svarīgus notikumus vai datumus.

2007. gadā visas eirozonas dalībvalstis izlaida kopīgu 2 eiro piemiņas monētu, atzīmējot 50. gadadienu kopš romas līguma parakstīšanas. Uz šīs monētas ir attēlota atvērta grāmata – romas līgums, kura fonā ir slavenais Mikelandželo radītais segums romas Kapitolija laukumam, kur 1957. gadā tika parakstīts līgums.

Kopš 2009. gada janvāra visā ES apgrozībā ir laista otrā ES piemiņas monēta, ar ko atzīmē EMS pastāvēšanas desmito gadadienu. Dizainparaugs ir vienkāršs cilvēka figūras atainojums, kura roka iesniedzas eiro simbolā. Iecere ir parādīt eiro kā jaunāko soli tirdzniecības garajā vēsturē, kas sniedzas no maiņas darījumiem aizvēsturē līdz mūsdienu ekonomikas un monetārajai savienībai. Monētas dizainparaugu izstrādāja grieķijas Centrālās bankas tēlnieks georgs Stamatopuloss (george Stamatopoulos).

Trešā piemiņas monēta tika izdota 2012. gada janvārī, lai atzīmētu eiro banknošu un monētu pastāvēšanas desmito gadadienu. Dizainparaugā attēlota eiro nozīme pasaulē finanšu, tirdzniecības, rūpniecības, enerģētikas un pētniecības jomā. Monētas dizainparaugu izstrādāja austrietis Helmūts Andekslingers (Helmut Andexlinger).

eiro monētu autentiskumu var viegli pārbaudīt:

• uz īstām monētām attēls ir skaidri izcelts un ar precīzu kontūru;

• īstām monētām ir izteikta josta ar dažādām rievām;

• viltotas monētas no īstām monētām bieži vien atšķiras pēc krāsas. viltotas monētas pēc īsa laika parasti sāk smērēt, jo tiek novalkāts pārklāšanai izmantotais izejmateriāls un kļūst redzams pamatmateriāls;

pateicoties īpašam drošības materiālam, 1 un 2 eiro monētu vidusdaļa ir magnētiska. 1 un 2 eiro monētu, kā arī 10, 20 un 50 centu monētu ārējā daļa nav magnētiska. 1, 2 un 5 centu monētas, kas ir izgatavotas no tērauda ar vara pārklājumu, ir magnētiskas. Šīs ir vienīgās eiro monētas, kuru valsts puse ir vienāda visās

izlaišanas valstīs (izņemot dažas īpatnības, piemēram, izdevējas valsts nosaukumu un valodu).

EIro monētas — vIEnotība un daudzvEIdībaAu

stri

ja

Uz 2 eiro monētas ir Austrijas nobela Miera prēmijas 1905. gada laureātes Bertas von Sutneres (Bertha von Suttner) portrets.Uz 1 eiro monētas ir Volfganga Amadeja Mocarta portrets un paraksts.

Uz dzeltenajām monētām ir attēlota Vīnes arhitektūra: Secesijas izstāžu nams (uz 50 centu monētām), Belvederes pils un tās dzelzs metālkaluma vārti (uz 20 centu monētām) un Svētā Stefana katedrāles torņi (uz 10 centu monētām).

Uz sarkanajām monētām ir attēloti Alpu ziedi: prīmula (uz 5 centu monētām), ēdelveiss (uz 2 centu monētām) undrudzene (uz 1 centa monētām).

Beļģ

ija

Uz visām monētām ir attēlota Viņa Majestātes Beļģu karaļa Alberta II ģīmetne. (1993-2013)

Kipr

a

Uz 1 un 2 eiro monētām ir attēlota Pomosas skulptūra – Bronzas laikmeta (3000 g.p.m.ē.) krustveida elktēls, kas atrasts Pomosas ciematā Pafas apgabalā. Šī skulptūra ir tipisks Kipras aizvēsturiskās mākslas piemērs, kas raksturo salas antīko vēsturi, kultūru un civilizāciju.

Uz dzeltenajām monētām ir attēlots Kirēnijas kuģis (4. gs. p.m.ē.), kas simbolizē Kipras vēsturi un tās kā salas lomu, kā arī nozīmi tirdzniecībā.

Uz sarkanajām monētām ir attēlota kalnu aita (muflons), Kiprā izplatītākā dzīvnieku suga, kas simbolizē salas dabu un savvaļas dzīvniekus.

Igau

nija

Šajā dizainparaugā ir attēlota Igaunijas teritorijas kontūra kopā ar vārdu „Eesti” (Igaunija), ko ietver divpadsmit zvaigznes.

Som

ija

Uz 2 eiro monētas ir attēlotas lācenes un lāceņu ziedi no Lapzemes. Uz 1 eiro monētas ir attēloti divi gulbji lidojumā pāri Somijas ainavai ar ezeriem.

Uz sarkanajām un dzeltenajām monētām ir attēlota Somijas heraldika – lauva ar zobenu.

Vai jūs zināt?Šobrīd apgrozībā ir 103.83 miljardu eiro monētu (2013.gada jūnijs)To kopējā vērtība ir 23.82 miljardi eiro.

Eiro, mūsu valūta

41

Fran

cija

Uz divkrāsu monētām ir attēlots koks (tas simbolizē izaugsmi un stabilitāti) sešstūrī (francija).

Uz dzeltenajām monētām ir attēlots pārstrādāts dizainparaugs ar sējēju, kas ir francijas monētu un zīmogu tradicionāla iezīme kopš 1898. gada.

Uz sarkanajām monētām ir attēlots jauns Mariannas – francijas republikas iemiesojuma – portrets.

Vāci

ja

Uz divkrāsu monētām ir attēlots federālās republikas un Vācijas suverenitātes simbols – ērglis.

Uz dzeltenajām monētām ir attēloti Brandenburgas vārti Berlīnē.

Uz sarkanajām monētām ir attēlots Vācijas ozola zariņš.

Gri

eķija

Uz 2 eiro monētas ir attēlota jaunā princese Eiropa, ko nolaupa Zevs vērša izskatā.Uz 1 eiro monētas ir attēlota senā 4 drahmu monēta ar Atēnu pūci (monēta uz monētas).

Uz dzeltenajām monētām ir attēloti trīs valstsvīri: rigas Velestinlis (1757–1798), Ioannis Capodistrias (1776–1831) un Eleftherios Venizelos (1864–1936).

Uz sarkanajām monētām ir attēloti trīs kuģi: senā trirēma, XIX gadsimta galera un mūsdienu tankkuģis.

Īrija

Uz visām monētām ir attēlota īru arfa (pirmo reizi uz monētas īrijā attēlota 1536. gadā).

Itāl

ija

2 eiro: Dantes portrets, kura autors ir rafaēls.1 eiro: „Vitrūvija cilvēks”, kura autors ir Leonardo da Vinči.

10 centi: fragments no Botičelli darba „Venēras dzimšana”.20 centi: Umberto Bočioni (1882–1916) skulptūra.50 centi: Mikelandželo veidotais Kapitolija laukuma segums, kurā attēlota skulptūra – Marks Aurēlijs zirga mugurā.

1 cents: Kasteldelmonte, kas atrodas netālu no Bari.2 centi: Mole Antonelliana tornis Turīnā.5 centi: romas Kolizejs.

EIro monētas — vIEnotība un daudzvEIdībaLa

tvija

Uz divkrāsu monētām ir attēlots latviešu tautumeitas profils, kas sākotnēji atradās uz 1929. gada sudraba pieclatu monētas reversa

Uz dzeltenajām monētām ir attēlots Latvijas republikas lielais ģerbonis

Uz sarkanajām monētām ir attēlots Latvijas republikas mazais ģerbonis

Luks

embu

rga

Mal

ta

Uz 1 un 2 eiro monētām iekšējā lokā ir attēlots Maltas astoņstaru krusts uz vertikālu svītru fona.

Uz dzeltenajām monētām centrā ir attēlots Maltas ģerbonis.

Uz sarkanajām monētām ir attēlots aizvēsturiskā Mnaidras tempļa altāris.

Uz visām Maltas eiro monētām ir valsts nosaukums „MALTA” un gravēta gada zīme. Turklāt uz visām monētām lokā gar ārējo uzmalu ir izvietotas Eiropas Savienības karoga divpadsmit zvaigznes.

Port

ugāl

e

Uz visām monētām ir attēloti Portugāles pirmā karaļa Dom Alfonso Henriques trīs karaliskie zīmogi. Ap zīmogiem (kas datēti ar 1134. gadu, 1142. gadu un 1144. gadu attiecīgi uz sarkanajām, dzeltenajām un divkrāsu monētām) lokā attēlotas pilis un ģerboņi.

Uz visām monētām ir attēlota Viņa Karaliskās Augstības lielhercoga Anrī ģīmetne trīs dažādos stilos:

jaunā lineārā stilā uz divkrāsu monētām tradicionālā lineārā stilā uz dzeltenajām monētām

klasiskā stilā uz sarkanajām monētām

“Protams, mums ir ļoti spēcīgas jūtas pret mūsu labi rūdīto un skaisto valūtu, latu. Tomēr, mēs pilnībā izprotam ekonomisko un politisko loģiku Latvijas turpmākai integrācijai Eiropas saimē un pievienošanos eiro zonai, kā vissvarīgākajai daļai no tās. “

Eiro, mūsu valūta

43

Slov

ākija

Uz 1 un 2 eiro monētām ir attēlots dubultkrusts uz trim pakalniem (Tatra, Matra un fatra), kas ir daļa no Slovākijas ģerboņa un izmantots kā Slovākijas valsts simbols kopš XVI gadsimta. Attēla fonā ir stilizēts klints atveids, kas simbolizē valsts stabilitāti un spēku. Dizainparaugu izstrādājis skulptors Ivan Řehak.

Uz 10, 20 un 50 centu monētām ir attēlota Bratislavas pils – masīva taisnstūrveida ēka, kas paceļas virs Donavas un kuras pirmsākumi meklējami 9. gadsimtā. Šī pils ir viens no slavenākajiem Slovākijas pieminekļiem un svarīgs kultūras simbols. Dizainparaugu izstrādājuši Jan Černaj un Pavol Karoly.

Uz 1, 2 un 5 centu monētām ir attēlota Tatru kalnu Krivana virsotne, kas arī ir svarīgs Slovākijas valsts un neatkarības simbols. Dizainparaugu izstrādājis Drahomir Zobek.

Slov

ēnija

Uz 2 eiro monētas ir attēlots Slovēnijas izcilākā dzejnieka frances Perešena (france Perešen) profils un dzejas rindas viņa rokrakstā. Uz 1 eiro monētas ir attēlots Primoža Trubars (Primož Trubar), pirmās Slovēnijas drukātās grāmatas autors (1550. gads).

Uz dzeltenajām monētām ir attēlots Triglava kalns, augstākais kalns Slovēnijā (uz 50 centu monētām), divi rotaļīgi Lipicas zirgi (uz 20 centu monētām) un arhitekta Jožes Plečnika (Jože Plečnik) neīstenotais Slovēnijas Parla-menta ēkas projekts (uz 10 centu monētām).

Uz sarkanajām monētām ir attēlots cilvēks, kas sēj zvaigznes (uz 5 centu monētām), senais „valdnieku kronēšanas akmens” (uz 2 centu monētām) un baltais stārķis (uz 1 centa monētām).

Spān

ija

Uz divkrāsu monētām ir attēlots Viņa Majestātes karaļa Huana Karlosa I portrets.

Uz dzeltenajām monētām ir redzama Migela de Servantesa krūšutēls ar rakstāmspalvu, kas simbolizē literatūru.

Uz sarkanajām monētām ir attēlota Santjago de Kompostelas katedrāle.

Nīd

erla

nde

Uz visām monētām ir attēlots Viņas Augstības karalienes portrets un vārdi: „Beatrix Koningin der nederlanden” (Beatrise, nīderlandes karaliene).

Latvijas Bankas Prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Eiro svētki , 2013. gada 9.jūlijs.

EIro monētas — vIEnotība un daudzvEIdība

UZrAKSTI UZ MonēTU JoSTASKatras nominālvērtības monētām ir īpaša josta, kas ir kopīga visām eirozonas valstīm (skatīt to aprakstu 55 lappusē). Uz 2 eiro monētu jostas ir arī uzraksts, kas dažādās valstīs atšķiras:

Austrija„2 EUro ***”, kas atkārtojas četras reizes, pārmaiņus stateniskā un apvērstā pozīcijā

Did you know? The weight of all euro coins currently in circulation (351,000 tonnes) is equivalent to that of 48 Eiffel Towers. The Netherlands All the coins show the portrait of Her Majesty the Queen, with the words: “Beatrix Koningin der Nederlanden” (Beatrix Queen of the Netherlands). Edge lettering Every coin denomination has a particular edge, which is shared in common by all euro area countries (see their description on page…). The 2 euro coins have also lettering around the edge, which vary from country to country: Austria "2 EURO ***", repeated four

times, alternately upright and inverted

Belgium, France, Ireland, Luxembourg, Spain

"2**", repeated six times, alternately upright and inverted

Italy "2 *" repeated six times alternately upright and inverted

Cyprus "2 EYPΩ 2 EURO" repeated twice

Estonia "EESTI", repeated two times upright and inverted

Finland "SUOMI FINLAND * * *", where * * * stands for three lion heads

Germany "EINIGKEIT UND RECHT UND FREIHEIT", (unity, justice and freedom) and the design of the federal eagle

Greece "ΕΛΛΗΝΙΚΗ ΔΗΜΟΚΡΑΤΙΑ *" (HELLENIC REPUBLIC *)

Malta The number 2 and two Maltese crosses repeated six times alternately upright and inverted

Portugal seven castles and five coats of arms, all equally spaced

Slovakia "SLOVENSKA REPUBLIKA" with two stars and a linden leaf in the middle

Slovenia "SLOVENIJA", followed by an engraved dot

The Netherlands GOD * ZIJ * MET * ONS * (God be with us)

[Time axes "The evolution of the euro area"]

Beļģija, francija, īrija, Luksemburga, Spānija

„2**”, kas atkārtojas sešas reizes, pārmaiņus stateniskā un apvērstā pozīcijā

















Itālija„2 *”, kas atkārtojas sešas reizes, pārmaiņus stateniskā un apvērstā pozīcijā

















Kipra „2 EYPΩ 2 EUro”, kas atkārtojas divas reizes

















Igaunija „EESTI”, kas atkārtojas divas reizes, stateniskā un apvērstā pozīcijā

















Somija „SUoMI fInLAnD * * *”,

















Vācija„EInIgKEIT UnD rECHT UnD frEIHEIT”, (vienotība, tiesiskums un brīvība) un federālā ērgļa attēls

















grieķija „ΕΛΛΗΝΙΚΗ ΔΗΜΟΚΡΑΤΙΑ *” (grIEĶIJAS rEPUBLIKA *)

















Latvija „DIEVS SVēTī LATVIJU“ („goD BLESS LATVIA“). DIEVS * SVēTī * LATVIJU

MaltaCipars 2 un divi Maltas krusti, kas atkārtojas sešas reizes, pārmaiņus stateniskā un apvērstā pozīcijā

















Portugāle Septiņas pilis un pieci ģerboņi, kas atrodas vienādā attālumā

Slovākija„SLoVEnSKA rEPUBLIKA”, kam seko divas zvaigznes, starp kurām ir liepas lapa

















Slovēnija „SLoVEnIJA”, pēc kura ir iegravēts punkts

















nīderlande „goD * ZIJ * MET * onS *” (Dievs, esi ar mums)

































BeļģijaVācijaīrijaSpānijafrancijaItālijaLuksemburganīderlandeAustrijaPortugāleSomija

Eirozonas attīstība

Tiek ieviesta

s banknotes un

monētas.Slovēnija Malta

Kipra Slovākija

IgaunijaLatvijagrieķija

1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014

Vai jūs zināt?Visu šobrīd (2013. gada. jūnijs) apgrozībā esošo eiro monētu kopējas svars (431,799 tonnas) ir ekvivalents gandrīz 43 Eifeļa torņiem.

Eiro, mūsu valūta

45PIEMIņAS MonēTAS Katra valsts divas reizes gadā var izlaist 2 eiro piemiņas monētu. Šīm monētām ir tādas pašas iezīmes un īpašības un kopīgā puse kā parastajām 2 eiro monētām. Tās atšķiras ar piemiņas dizainparaugu valsts pusē. Piemiņas monētām var izmantot tikai 2 eiro nominālvērtības monētas. Tās ir likumīgs maksāšanas līdzeklis visā eirozonā, proti, tās var izmantot un ir jāpieņem tāpat kā jebkura cita eiro monēta.

2004 2005 2006 2007

Īpašā piemiņas monēta, ko emitē visas dalībvalstis ar vienādu dizainu Romas līguma parakstīšanas 50. gadadiena

Somijaeiropas Savienības paplašināšanās, pievienojot desmit jaunas dalībvalstis

Beļģija atomikums

BeļģijaBeļģijas-Luksemburgas ekonomikas savienība

Somijavispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību 100. gadadiena

Somija Somijas neatkarības 90. gadadiena

itālijapasaules pārtikas programmas piektā dekāde

Somijaapvienoto nāciju organizācijas 60. gadadiena un 50. gadadiena Somijas dalībai šajā organizācijā

vācija “Holstentor” vārti Lībekā,Šlesviga-Holšteina (pirmā monēta federālo zemju monētu sērijā)

vācija meklenburga-priekšpomerānija

itālija eiropas Konstitūcijas parakstīšanas 1. gadadiena

itālija XX ziemas olimpiskās spēles turīnā 2006. gadā

LuksemburgaLielhercoga pils

LuksemburgaLielhercoga anrī 50. gadu jubileja, viņa kronēšanas piektā gadadiena un Lielhercoga ādolfa (adolphe) nāves 100. gadadiena

portugāle portugāles prezidentūra eiropas Savienībā

Spānijamigela Servantesa romāna “atjautīgais idalgo Lamančas dons Kihots” pirmā izdevuma 400. gadadiena

austrijaaustrijas valsts līguma 50. gadadiena

Grieķija2004. gada olimpiskās spēles atēnās

LuksemburgaLielhercoga anrī (Henri) attēls un monogramma

Luksemburgatroņmantnieka Lielhercoga Gijoma (Guillaume) 25. dzimšanas diena

EIro monētas — vIEnotība un daudzvEIdība

2008 2009 2010 2011Īpašā piemiņas monēta, ko emitē visas dalībvalstis ar vienādu dizainu,Ekonomikas un monetārās savienības 10. gadadiena

Beļģijavispārējo cilvēktiesību deklarācijas 60. gadadiena

Beļģijaeiropas Savienības padomes Beļģijas prezidentūra 2010.gadā

Somija Bank of Finland 200. gadadiena

Somijavispārējo cilvēktiesību deklarācijas 60. gadadiena

BeļģijaLuija Braila (Louis Braille) 200. dzimšanas gadadiena

Somija1860. gada valūtas dekrēts, kas Somijai piešķīra tiesības emitēt banknotes un monētas

Beļģija Starptautiskās Sieviešu dienas 100. gadadiena

FrancijaFrancijas prezidentūra eiropas Savienības padomē 2008. gada 2. pusgadā

SomijaSomijas autonomijas un porvo parlamenta 200. gadadiena

Francija18. jūnija uzsaukuma 70. gadadiena

Francija mūzikas dienas 30. gadadiena

vācijaHamburga

vācijazāras federālā zeme

vācija:Brēmene

vācija ziemeļreinas- vestfālenes federālā zeme

itālijavispārējo cilvēktiesī-bu deklarācijas 60. gadadiena

ItālijaLuija Braila (Louis Braille) 200. dzimšanas gadadiena

Grieķija:maratonas kaujas 2500. gadadiena

Grieķija pasaules Speciālās vasaras olimpiskās spēles atēnās 2011. gadā

LuksemburgaLielhercogs anrī un viņa oficiālā rezidence Château de Berg

LuksemburgaLielhercogs anrī un Lielhercogiene Šarlote

itālijaKavūras (Cavour) grāfa 200. dzimšanas gadadiena

itālijaitālijas apvienošanās 150. gadadiena

portugālevispārējo cilvēktiesību deklarācijas 60. gadadiena

portugāle2. portugāļu valodā runājošo valstu spēles

LuksemburgaLielhercoga ģerbonis

Luksemburga 50. gadadiena, kopš viņas Karaliskā augstība Lielhercogiene Šarlote iecēla savu dēlu Žanu par „lieutenant-représentant“ (lielhercogistes pārstāvi)

SlovēnijaSlovēnijas protestants reformators primoža trubars (primož trubar)

Slovākija“Cīņas par brīvību un demokrātiju piemiņas dienas” 20. gadadiena

portugāleportugāles republikas 100. gadadiena

malta Konstitucionālā vēsture – pirmās pārstāvju vēlēšanas 1849. gadā

SlovēnijaĻubļanas Botāniskā dārza 200. gadadiena

nīderlande holandiešu filozofa, humānista un teologa dezidērija erasma (desiderius erasmus) pasaulē pazīstamās grāmatas „Laus Stultitiae“ izdošanas 500. gadadiena

SpānijaKordovas vēsturiskais centrs – uneSCo pasaules mantojuma sērija

portugāleFernāna mendiša pintu (Fernão mendes pinto) 500. dzimšanas gadadiena

Eiro, mūsu valūta

472011 2012 2013

Īpašā piemiņas monēta, ko emitē visas dalībvalstis ar vienādu dizainu,eiro banknošu un monētu ieviešanas 10. gadadienaSlovākija

višegradas grupas izveides 20. gadadiena

Slovēnijapostojnas alas apmeklējumu 800. gadadiena

SlovēnijaFranca rozmana (Franc rozman) dzimšanas 100. gadadiena

BeļģijaKaralienes elizabetes konkursa 75. gada-diena

Francijaelizejas līguma parakstīšanas 50. gadadiena

Spānijaalhambra, Generalifeun albayzín, Granāda, Granādas Lauvu pagalms – uneSCo pasaules mantojuma otrā sērija

Francija100 gadi kopš dzimis abats pjērs (abbé pierre), Francijā slavens nabago aizgādnis

vācijaelizejas līguma parakstīšanas 50. gadadiena

vācijaBavārijas federālā zeme

v1150. gadadiena kopš Konstantīna un metodija misijas Lielmorāvijā

SpānijaBurgosas katedrāle – uneSCo pasaules mantojuma sērija

itālijadžuzepes verdi krūštēls, puspagrie-zienā no labās puses

LuksemburgaLielhercogs anrī un Lielhercogs Gijoms iv – lielhercogistes dinastijas sērija

itālijadžovanni Bokačo galva puspagriezienā no kreisās puses, zīmēta no andrea del Kastaņjo (andrea del Castagno) freskas

portugāle2012. gada eiropas kultūras galvaspilsēta – Gimaraišas pilsēta portugāles ziemeļos

SpānijauneSCo pasaules mantojuma saraksts - San Lorenzo del escorial klosteris

itālijadžovanni paskoli (Giovanni pascoli) nāves 100. gadadiena

Somija150 gadi kopš māk-slinieces Helēnes Šjerfbekas (Helene Schjerfbeck) dzim-šanas

maltavairākuma pārstāvība 1887. gadā

LuksemburgaLielhercogistes kroņprinča Gijoma (Guillaume) kāzas ar grāfieni Stefāniju de Lanuā (Stéphanie de Lannoy)

euro monētaS — vienotīBa un daudzveidīBa

īPAŠI gADīJUMI: AnDorA, SAnMArīno, MonAKo Un VATIKānSEiropas Savienība ir parakstījusi monetāros nolīgumus ar četrām pundurvalstīm, kam nekad nav bijis savas valūtas. Pirms pārejas uz eiro Monako izmantoja francijas franku un Vatikānā un Sanmarīno izmantoja Itālijas liru. Šīs valstis neizlaida banknotes, bet gan savas franku un liru monētas. Šīm monētām bija vienādas tehniskās īpašības, bet to dizainparaugi atsķīrās no francijas un Itālijas monētām. Kad frankus un liras francijā un Itālijā nomainīja eiro, Sanmarīno, Monako un Vatikāns vienojās par tiesībām kalt nelielu skaitu savu eiro monētu. Šādas tiesības no 2013. gada jūlija piešķirtas arī Andorai. Tas ir svarīgs sasniegums šai pundurvalstij, kura vēl nekad nav izlaidusi monētas, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis. Lai gan minētās valstis neietilpst eirozonā, to izlaistās eiro monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis visā eirozonā tāpat kā visas pārējās eiro monētas.

Uz lielākās daļas Sanmarīno monētu ir attēloti arhitektūras pieminekļi: Valdības ēka (Palazzo Pubblico) uz 2 eiro monētas, trīs torņi – guaita, Cesta un Montale – uz 50 centu monētas, Sanmarīno Bazilika uz 10 centu monētas

un Sanmarīno Brīvības statuja uz 2 centu monētas. Uz 5 centu un1 centa monētām ir attēloti attiecīgi guaita un Montale torņi.

Atšķirīgas šajā sērijā ir divas monētas: uz 1 eiro monētas ir attēlots Sanmarīno republikas oficiālais ģerbonis un uz 20 centu monētas ir attēlots svētais Marīno (San Marino) no kāda gverčīno skolas eļļas gleznojuma.

Sanmarīno

2004: Bartolomeo Borghesi (vēsturnieks, numismāts)

2005: 2005. gads — Fizikas gads pasaulē

2006: Kristofora Kolumba (Christopher Columbus) nāves 500. gadadiena

2007: džuzepes Garibaldi(Giuseppe Garibaldi) 200 gadu jubileja

2008: eiropas starpkultūru dialoga gads

2009: eiropas radošuma un inovācijas gads

2012: eiro banknošu un monētu ieviešanas 10. gadadiena

2010: Sandro Botičelli (Sandro Botticelli) nāves 500. gadadiena

2011: džordžio vasari (Giorgio vasari) dzimšanas 500. gadadiena

Piem

iņas

mon

ētas

Andora

Andoras eiro monētas izlaidīs, sākot ar 2014. gada 1. janvāri atbilstoši Andoras varas iestāžu plānam, ievērojot nosacījumus, kas noteikti monetārajā nolīgumā starp Eiropas Savienību un Andoras firstisti

Uz 2 eiro monētas attēlots Andoras ģērbonis Tas sadalīts 4 daļās, attēlojot četrus muižniecības tilulus, noteiktus XIV gadsimtā : Urhelas bīskapa un fuā (foix) grāfistes augšējā daļā, un Katalonijas provinces un Biernes vikontijas apakšējā daļā. Uz 1 eiro monētas ir attēlota „Casa de la Vall“ (Ielejas nams) – Andoras parlamenta mītne.

Uz dzeltenajām monētām ir romāņu stila mākslas paraugi kā viena no Andoras starptautiski visplašāk atzītajām identitātes pazīmēm. Santa Kolomas zvanu tornis ir attēlots kā viens no daudziem šīs mākslas paraugiem Andoras firstistē.

Uz 1, 2 un 5 centu monētām ir attēloti divi tipiski Pireneju kalnos sastopami dzīvnieki: ķirzaka – kreisajā pusē un bārdainais grifs – labajā pusē.

Eiro, mūsu valūta

49

Apgrozībā ir trīs dažādas Vatikāna eiro monētu sērijas. Uz pirmās sērijas visu nominālvērtību monētām, kas ir izlaistas no 2002. gada līdz 2005. gadam, ir attēlota 2005. gada aprīlī mirušā Viņa Svētības pāvesta Jāņa Pāvila II ģīmetne.

Pārejas (interregnum) periodā, pirms tika iecelts viņa amata pārņēmējs, tika izlaista otrā sērija, saukta par „sede vacante” („tukšais krēsls”), kurā ir attēlotskardināla Čemberlena, valsts pagaidu vadītāja, ģerbonis.

Vatikāna trešās sērijas eiro monētas sāka izlaist 2006. gada aprīlī, un uz tām ir attēlots jaunā valsts vadītāja, Viņa Svētības pāvesta Benedikta XVI, portrets.

Vatikāns

2004: vatikāna pilsētvalsts dibināšanas 75. gadadiena

2005: 20. pasaules jaunatnes diena Ķelnē 2005. gada augustā

2006: Šveices gvardes 500 gadu jubileja

2007: viņa Svētības pāvesta Benedikta Xvi 80 gadu jubileja

2008: Sv. pāvila gads 2009: Starptautiskais astronomijas gads

2012: vii pasaules Ģimeņu tikšanās

2010:priesteru gads

2011: 26. pasaules jaunatnes diena madridē 2011. gada augustā

2002. gada sērijā uz 2 eiro monētas ir attēlota Viņa Augstības prinča renjē III ģīmetne un uz 1 eiro monētas – prinča renjē III un viņa dēla prinča Alberta II ģīmetnes. Uz 10, 20 un 50 centu monētām ir attēlots Monako prinča ģerbonis.

2006. gadā sērija tika izlaista pēc Monako valsts vadītāja – prinča renjē III – nāves.

Uz 2 eiro un 1 eiro monētām ir attēlots Viņa Augstības prinča Alberta II portrets, un uz 10, 20 un 50 centu monētām ir attēlota viņa monogramma.

Abās sērijās uz 1, 2 un 5 centu monētām ir attēlots Monako monarhu- prinču ģerbonis.

Monako 2002. gadā un 2006. gadā izdevusi divas dažādas eiro monētu sērijas.

Monako

2011: prinča alberta ii (albert) un Šarlīnes vitstokas (Charlene Wittstock) kāzas

2012: monako suverenitātes 500. gadadiena

2007: princeses Greisas(Grace) nāves 25. gadadiena

Uzraksti uz 2 eiro monētu jostas:

Piem

iņas

mon

ētas

Piem

iņas

m

onēt

as

Andora, Monako„2**”, kas atkārtojas sešas reizes, pārmaiņus stateniskā un apvērstā pozīcijā

Sanmarīno, Vatikāns„2 *”, kas atkārtojas sešas reizes, pārmaiņus stateniskā un apvērstā pozīcijā

Eiro banknotEs

EIro BAnKnoTES — no IZSTrāDES LīDZ APgroZīBAI

1994. gada novembris: Eiropas Monetārā institūta (EMI) padome nosaka septiņas banknošu nominālvērtības: 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500.

1995. gada jūnijs: EMI padome banknošu dizainparaugiem izvēlas divas tēmas — „Eiropas laikmeti un stili” un „abstraktais/mūsdienu dizains”.

1996. gada februāris: tiek sākts dizainparaugu metu konkurss, kurā piedalās visu ES valstu (izņemot Dāniju) centrālo banku izraudzīti 29 dizaineri vai dizaineru grupas.

1996. gada septembris: noslēdzas dizainparaugu metu konkurss, un ir iesniegti 44 priekšlikumi. Mēneša gaitā starptautiski atzītu tirgvedības, dizaina un mākslas vēstures ekspertu žūrija atlasa divus sarakstus ar piecām labākajām dizainparaugu sērijām katrai tēmai.

1996. gada oktobris: notiek sabiedriska aptauja par desmit atlasītajiem dizainparaugu metiem, iesaistot vairāk nekā 2000 cilvēku no visām ES dalībvalstīm, izņemot Dāniju.

1996. gada decembris: EMI padome izraugās dizainparaugu, ko ir izstrādājis roberts Kalina (robert Kalina) no Austrijas nacionālās bankas (oesterreichische nationalbank).

1999. gada jūlijs: sākas eiro banknošu ražošana.

2002. gada 1. janvāris: eiro laiž apgrozībā skaidrā naudā.

Vai jūs zināt?Šobrīd (2013.gada jūnijs) apgrozībā ir 15.5 miljardi eiro banknošu.Vairāk kā 320,000 bankomātu izsniedz skaidru naudu eiro zonā.

Eiro, mūsu valūta

51EIroPAS LAIKMETI Un STILI

Eiro banknošu izstrāde sākās 1996. gada februārī, kad Eiropas Monetārais institūts (EMI) uzsāka to dizainparaugu metu konkursu. Pavisam tika iesniegti 44 meti un 1996. gada septembrī tos vērtēja neatkarīgu tirgvedības, reklāmas, dizaina un mākslas ekspertu žūrija.

Žūrija atlasīja divus labāko pretendentu sarakstus: vienā ietilpa piecas dizainparaugu sērijas par tēmu „Eiropas laikmeti un stili” un otrā – vēl piecas dizainparaugu sērijas par tēmu “Abstraktais/mūsdienu dizains”.

Konkursā uzvarēja dizainparaugu sērija, kuras autors ir Austrijas nacionālās bankas (oesterreichische nationalbank) banknošu dizaineris roberts Kalina (robert Kalina), ka iedvesmu smēlās tēmā „Eiropas laikmeti un stili” un attēloja Eiropas kultūras vēstures septiņu laikposmu arhitektūras stilus.

Šie stili ir attēloti uz septiņu nominālvērtību eiro banknotēm:

Atšķirībā no eiro monētām eiro banknotēm nav valsts puses, uz kuras norādīta to izcelsme.

5€ 10€ 20€ 50€ 100€ 200€ 500€

klasis

kais stils

(mūsu ēras s

ākumā)

romāņu stils

(X – XII gadsim

ts)

gotiskais s

tils

(XII – XV gadsim

ts)

renesanse

(XV – XVII gadsim

ts)

baroks un rokoko

(XVIII gadsim

ts)

tērauda un stikla

arhitektūra

(XIX gadsimts)

mūsdienu arhitektūra

(XX gadsimts)

Konkursa uzvarētāju izraudzījās sabiedriskā aptaujā par žūrijas atlasītajiem metiem. Šajā aptaujā, ko veica kāda Eiropas tirgus un sabiedriskās domas pētniecības organizācija, piedalījās aptuveni 2000 cilvēki visā Eiropā. ņemot vērā žūrijas ieteikumu un sabiedriskās apspriešanas rezultātus, Eiropas Monetārā institūta (EMI) padome 1996. gada decembrī izraudzījās konkursā uzvarējušo dizainparaugu sēriju, ko izstrādājis roberts Kalina (robert Kalina).

Eiro banknotEs

no KoKVILnAS LAUKIEM LīDZ PAPīrfABrIKāMEiro banknošu izejvielas nāk no dažādiem pasaules reģioniem, un tas, iespējams, atspoguļo eiro arvien svarīgāko lomu starp galvenajām starptautiskajām valūtām. Eiro banknošu papīra pamata izejviela ir kokvilna, ko audzē Amerikas dienvidos, āfrikā vai Vidusāzijas stepēs, - to faktiski izgatavo no tīras kokvilnas šķiedrām.no šādām šķiedrām izgatavots papīrs ir izturīgāks un spēj labāk izturēt zināmu daudzumu nesaudzīgas apiešanās nekā lielākā daļa cita veida papīra.Šķiedras nevar izmantot tekstilrūpniecībā, jo tās ir pārāk īsas aušanai, tāpēc tās iegādājas papīrfabrikas, kurās tās pārstrādā kokvilnas papīrā. Tas eiro banknotēm piešķir to īpašo taustāmo struktūru un stingrumu, kā arī ilgnoturību. Kokvilnas šķiedras balina ūdenī ar augstu spiedienu un augstā temperatūrā. ūdenszīmi iegūst, papīra ražošanas procesā mainot papīra biezumu; noteiktas papīra daļas kļūst caurspīdīgākas vai gaišākas nekā papīrs ap tām, bet citas daļas kļūst tumšākas.Banknošu ražošanas izejmateriāls vai pamats ir aizsargpapīrs, un tajā iestrādā noteiktus drošības elementus, piemēram, ūdenszīmes vai drošības pavedienus.

naudaszīmju papīru sadala 14 augstas drošības pakāpes papīra spiestuvēm Eiropā, kas ražo eiro banknotes. Pastāv divu veidu galvenie procesi: ofseta un dobspiedes iespiešana. Šajos procesos izmanto dažādu veidu plātnes un īpašas tintes. Katru plātni parasti izmanto vairāk nekā pusmiljona lokšņu iespiešanai, ko, savukārt, sagriež apmēram 25 miljonos banknošu.

Astoņu stundu maiņas laikā var saražot aptuveni 40 000 lokšņu, t. i., aptuveni 2 miljonus banknošu. Ar ofseta iespiešanas iekārtām var vienlaikus iespiest banknošu abas puses.

Dobspiedes tehnika eiro banknotēm piešķir to īpašo taustāmo struktūru. Lietotāji var pārbaudīt, vai banknotes ir īstas, ar pirkstiem pārbraucot pāri lielajiem cipariem vai logiem un durvju ailei banknošu priekšpusē. Lai iespiestu reljefā, papīru apstrādā ar dobspiedes plātnēm un īpašām tintēm, piemērojot aptuveni 30 tonnām līdzvērtīgu spiedienu. Papildus šīm tradicionālajām banknošu iespiešanas metodēm hologrammu folijas iestrādāšanai izmanto karstā spiedoga procesu. Lielāka nomināla banknošu mugurpusē iestrādā mainīgas krāsas numuru; to panāk ar zīda rastra iespiedumu. Katrai banknotei ir vienreizējs sērijas numurs, kas sastāv no viena burta un 11 cipariem.

Banknotēs ietver daudzus papildu elementus, lai palīdzētu iedzīvotājiem, kā arī profesionālām skaidras naudas apstrādes struktūrām un centrālajām bankām noteikt, vai banknote ir īsta vai viltota.

Vai jūs zināt?Ja visas šobrīd (2013.gada jūnijs) apgrozībā esošās eiro banknotes sakārtotu citu citas galā, tās noklātu 2,117,066 km, kas ir ekvivalents gandrīz 3 lidojumiem līdz mēnesim un atpakaļ vai 53 ceļojumiem apkārt pasaulei.

Eiro, mūsu valūta

53DroŠīBAS ELEMEnTI

Turot banknotes pret gaismu, kļūst redzams ēnai līdzīgs attēls un banknotes nominālvērtība.

ŪDENSZĪME PAPĪRA TAUSTĀMĀ STRUKTŪRA

DROŠĪBAS DIEGS

Tai vajadzētu būt stingrai. Ar pirkstiem pārbraucot banknotei, jutīsiet, ka dažās vietās tinte ir biezāka.

Turot banknotes pret gaismu, šķērsām pāri banknotei kļūst redzama tumša līnija.

Mainot banknotes apskates leņķi, hologrammā kļūst redzama banknotes nominālvērtība un logs vai durvju aile.

HOLOGRAMMA

MAINĪGAS KRĀSAS NUMURS

Mainot 50, 100, 200 vai 500 eiro banknotes apskates leņķi, numurs banknotes aizmugurē maina krāsu no purpursarkanas uz olīvzaļu vai brūnu.

Eiro ir parEdzēts visiEm EiropiEšiEm

pārBaudiet SavaS maņaS

EIro Ir PIEMēroTS CILVēKIEM Ar rEDZES TrAUCēJUMIEM„Dizains, kas ir derīgs neredzīgajiem un vājredzīgajiem, ir ikvienam derīgs dizains.”Šis bija pamatprincips, uz kura valūtas izstrādes posmā 1990. gados balstījās ciešā sadarbība ar Eiropas neredzīgo savienību (EBU). Tās rezultātā izstrādātās eiro banknotes un monētas raksturo iezīmes, ko var droši izmantot cilvēki ar redzes traucējumiem.

Starp šādām iezīmēm ir:

• dažādi izmēri: jo lielāka banknotes nominālvērtība, jo lielāka ir banknote;

• viegli atšķiramas krāsas: tuvu nominālvērtību banknotes ir izteikti atšķirīgās krāsās;

• lieli nominālvērtību cipari;

• izcelta apdruka, kas ir viegli sataustāma;

• sataustāmas zīmes pie 200 un 500 eiro banknošu malām. Šādu zīmju nav uz 100 eiro banknotes, kas ir tikpat plata kā augstākas nominālvērtības banknotes.

Eiro banknošu krāsa

500 €

200 €

100 €

50 €

20 €

10 €

5 €

Eiro banknošu izmērs500 € 16.0 x 8.2 cm200 € 15.3 x 8.2 cm100 € 14.7 x 8.2 cm50 € 14.0 x 7.7 cm20 € 13.3 x 7.2 cm10 € 12.7 x 6.7 cm5 € 12.0 x 6.2 cm

12 cm

16 cm

12 cm

6.2 cm8.2 cm

Banknotes

Eiro ir piemērots cilvēkiem ar dzirdes un runas traucējumiem

Eiro, mūsu valūta

55EIro Ir PIEMēroTS CILVēKIEM Ar rEDZES TrAUCēJUMIEM

Dažādas jostas:

2 eiro monētas josta ir viscaur smalki robota. Uz jostas ir uzraksts, kas katrā valstī ir atšķirīgs. Dažās valstīs uzrakstu aizstāj ar zvaigznēm. Uzraksti un zvaigznes nav sataustāmi.

1 eiro monētas josta ir pa perimetru sadalīta 6 daļās, kuras ir pārmaiņus gludas un rievainas. Šis stils tiek saukts par „rievotu ar intervāliem”.

50 un 10 centu monētu jostas ir smalki viļņotas, līdzīgi kā kolonnas.

20 centu monētas josta ir gluda, un uz tās ir septiņas dziļas rievas.

5 centu un 1 centa monētām ir gluda josta.

2 centu monētai ir gluda josta ar rievu.

Starp īpašām iezīmēm ir:

• dažādi izmēri un krāsas: zemākas vērtības monētas (1, 2 un 5 centi) ir sarkanīgā vara krāsā. Tās ir izgatavotas no tērauda ar vara pārklājumu;

• vidējās vērtības monētas (10, 20 un 50 centi) ir zelta krāsā. Tās ir izgatavotas no tā sauktā „ziemeļu zelta” — vara, alumīnija, cinka un alvas sakausējuma;

• augstākās vērtības monētas (1 eiro, 2 eiro) ir divkrāsu — iekšējais loks ir vienā krāsā, bet ārējā uzmala citā krāsā;

• 1 eiro monētas iekšējais loks ir sudraba krāsā, un ir izgatavots no vara un niķeļa. Tās ārējā uzmala ir zelta krāsā, un ir izgatavota no vara, cinka un niķeļa;

• 2 eiro monētas iekšējais loks ir zelta krāsā. Tas ir izgatavots no vara, cinka un niķeļa. Monētas ārējā uzmala ir sudraba krāsā, un ir izgatavota no vara un niķeļa;

• dažāds svars — jo augstāka monētas nominālvērtība, jo monēta ir smagāka (izņemot 1 eiro monētu); • dažāds biezums — jo augstāka monētas nominālvērtība, jo monēta ir biezāka (izņemot 2 eiro un 1 eiro

monētas);• skaidri redzama monētu nominālvērtība uz to Eiropas puses.

Monētas


Bērnu StūrītiS

KAS Ir nAUDA?

Pirms daudziem tūkstošiem gadu mūsu priekšteči eiropā bija mednieki un lauksaimnieki. viņiem nebija banknošu un monētu, ko mēs izmantojam mūsdienās. tā vietā viņi savā starpā mainījās ar precēm: piemēram, mednieks varēja iemainīt dzīvnieku ādas pret graudiem, ko piedāvāja lauksaimnieks, bet zvejnieks varēja iemainīt skaistus gliemežvākus pret pulēta akmens cirvi, ko piedāvāja mednieks. Šādu mainīšanos ar precēm sauc par maiņas tirdzniecību jeb barteru.

Kad mūsu priekšteči iemācījās apstrādāt metālu, maiņa kļuva vieglāka. proti, metālu, piemēram, zeltu, sudrabu, alvu un dzelzi, bija vieglāk uzglabāt un pārvadāt, un tas bija vērtīgs visiem. tādējādi lauksaimnieks varēja iemainīt savus lopus pret noteiktu svaru sudraba un pēc tam izmantot daļu no iegūtā sudraba, lai maksātu nodevas. vērtīgais metāls un citas lietas kļuva par „maiņas līdzekļiem” un ļāva uzglabāt vērtību līdz brīdim, kad tā ir nepieciešama.

Līdz neseniem laikiem nauda pastāvēja tikai monētās. to var izskaidrot ar to, ka monēta bija izgatavota no precīza svara kāda metāla, piemēram, zelta vai sudraba, kuram bija zināma vērtība. tirdzniecībai ejot plašumā, kā maiņas līdzeklis bija nepieciešams arvien vairāk naudas. tāpēc bankas un valdības sāka izdot banknotes (papīra naudu). Banknotēm nav tādas vērtības, kādu tās apzīmē. tām pašām par sevi nav vērtības. to vērtību garantē banknotes izdevējs. to dēvē par „nenodrošinātu naudu”.

Barters: preču apmaiņa

Nodevas: nauda, kas iedzīvotājiem bija jāsamaksā savam kungam, karalim vai valdībai par aizsardzību un citiem pakalpojumiem.

Nenodrošināta nauda: nauda, kuras vērtības pamatā ir tās izdevēja garantija, nevis materiāls, no kā nauda ir izgatavota.

Eiro, mūsu valūtaEiro, mūsu valūta

57

Senās metāla

monētas

Junonas Monētas templis

romā

Sena sudraba drahma

Dažādas Eiropas valūtas

nAUDAS VēSTUrE

Pirmās monētas izgatavotas mazāzijā (mūsdienu turcijā). Cilvēki ātri pieņēma šo jauno ideju un sāka ražot sudraba un bronzas monētas, piemēram, sudraba drahmu. Šīs agrīnās monētas izgatavoja, izmantojot precīzu svaru kāda metāla ar noteiktu vērtību. Lai garantētu šo svaru, monētas apzīmogoja ar tā karaļa vai pilsētas zīmogu, kas monētu izlaidusi. monētas bija ērtas, jo tās varēja saskaitīt, nevis svērt.

Ceļojot un tirgojoties dažādās valstīs, kat-rā no tām bija jāmaina nauda. vācijā maksāju-mi bija jāveic vācu markās, bet, ieceļojot Fran-cijā, vācu markas bija jāmaina pret Francijas frankiem, un tā tālāk. pastāvot daudzām valū-tām, problēma ir tā, ka šo valūtu maiņas kurss var ļoti atšķirties. tas tirdzniecību starp dažā-dām valstīm padara riskantu, jo, veicot valū-tu maiņu, tirgotāji var zaudēt naudu. tādējādi daudzu valūtu pastāvēšana kavē tirdzniecību.

Valūtas maiņas kurss: cena vai kurss vienas valūtas maiņai pret citu, piemēram, cik vācu markas jūs saņemsiet par katru francijas franku un pretēji.

Lai garantētu monētu vērtību, karaļi un valdības stingri kontrolēja to ražošanu. Senajā

romā monētas izgatavoja junonas monētas templī, un no tā ir cēlies vārds „nauda”.

vēlāk vairākumam eiropas valstu bija pašām sava valūta. eiropas seno valūtu nosaukumi bieži atklāja to izcelsmi.

Grieķijas drahmas nosaukums nozīmē „sauja” un atsaucas uz sauju, kurā varēja saņemt sešus metāla stieņus, ko izmantoja

kā naudu pirms drahmas ieviešanas Senajā Grieķijā.

Franku, kas franču valodā nozīmē „brīvs”, pirmo reizi izkala Xiv gadsimtā, lai samaksātu izpirkuma maksu par Francijas karali Žanu Labsirdīgo.

Pirmās monētas

pirmās valūtas Eiropā


ES dalībvalstis, kas vēl nav ieviesušas eiro

Eirozona (ar norādi uz eiro ieviešanas datumu)

ES dalībvalstis, kas izlēmušas atteikties pievienoties eirozonai.Atteikšanās iespēja ir atbrīvojums, kas piešķirts valstij, kura nevēlas pievienoties citām dalībvalstīm noteiktā Savienības sadarbības jomā.

Kas izmanto eiro?

EIro IEVIEŠAnA

Daudzu un dažādu valūtu izmantošana, ceļojot starp valstīm, dzīvi padarīja sarežģītāku un dārgāku. tā 1991. gadā māstrihtas pilsētā nīderlandē eiropas valstu vadītāji vienojās par stingru grafiku vienotas valūtas ieviešanai desmit gadu laikā.

Šo vienoto valūtu — eiro — ieviesa 1999. gada 1. janvārī kā „bezskaidru naudu”. tas nozīmēja, ka eiro izmantoja daudzos finanšu darījumos uz papīra, bet tas vēl nebija pieejams kā īstas banknotes un monētas. tas tika darīts, lai dažādajām finanšu sistēmām bankās un uzņēmumos būtu laiks pielāgoties jaunajai valūtai.

Pēc tam 2002. gada 1. janvārī laida apgrozībā eiro banknotes un monētas. eiro nu varēja izņemt bankomātos, un veikalos atlikumu izdeva tikai eiro. īsā laika posmā visas vecās valstu valūtas tika izņemtas no apgrozības, un eirozonas iedzīvotājiem kabatās un maciņos bija tikai eiro.

Eiro neizmanto visās eiropas Savienības valstīs — dažās no tām joprojām izmanto savas vietējās valūtas. tā galvenais iemesls ir apsvērums, ka šo valstu ekonomika vēl nav gatava eiro ieviešanai. vairākums šo valstu gatavojas ieviest eiro un nākotnē pievienoties eirozonai.piemēram, Slovēnija eirozonai pievienojās 2007. gadā, trīs gadus pēc pievienošanās eS. Kipra un malta pievienojās eirozonai 2008. gadā, Slovākija – 2009. gada 1. janvārī, igaunija – 2011. gadā, un Latvija pievienosies 2014. gadā. Sākot no 2014. gada, eirozonu veido 18 valstis. Šo valstu iedzīvotāji eiro izmanto ikdienas dzīvē.

Bērnu StūrītiS

Īrija (1999)

Dānija

LielbritānijaNīderlande

(1999)

Zviedrija

Somija

(1999)

Igaunija (2011)

Latvija (2014)

Lietuva

Polija

ČehijaBeļģija

(1999)Luksemburga

(1999)

Vācija (1999)

Austrija (1999)

Slovākija (2009)

Ungārija

Rumānija

BulgārijaItālija (1999)

Slovēnija

(2007)

Francija

(1999)

Portugāle

(1999)

Spānija (1999)

Malta (2008)

Grieķija (2001) Kipra

(2008)

Horvātija


59

Eiro simboliskā vērtība

Eiro praktiskā vērtība

Vienotajam tirgum ir vajadzīga vienota valūta

Ceļot ar eiro ir vienkāršāk un tas sniedz vairāk iespēju

Eiro – Eiropas identitātes simbols

Eiro, stabils pamats izaugsmei un nodarbinātībai

KāDAS Ir EIro PrIEKŠroCīBAS?

Eiro mums visiem sniedz vairākas priekšrocības.

Cenu salīdzināšana un konkurence: mēs varam vienkārši salīdzināt cenas. tāpēc mēs varam preces pasūtīt no ārvalstīm, ja tās tur ir lētākas. tas, savukārt, palielina konkurenci starp piegādātājiem un veikaliem, tādējādi vēl vairāk samazinot cenas.

Ceļošana: ceļot eirozonā darba, tūrisma vai mācību nolūkos ir lētāk un vienkāršāk. ieceļojot citā eirozonas valstī, mums vairs nav jāmaina valūta.

Zema inflācija un zemas procentu likmes: tā kā eiropas Centrālā banka nodrošina zemu cenu inflāciju (pat ja cenas paaugstinās, palielinājums ir neliels), zemas ir arī procentu likmes. tāpēc aizņemties naudu ir lētāk. tas pilsoņiem atvieglo iespējas iegādāties māju, dzīvokli vai jaunu automašīnu.

zema un stabila inflācija ļoti atvieglo uzņēmumu darbību. uzņēmumi var veikt tirdzniecību ārzemēs vai vieglāk aizņemties naudu, lai ieguldītu turpmākajā attīstībā. tas viss veicina ekonomikas izaugsmi un rada jaunas darbvietas.

Inflācija: procentuāls apjoms, par ko cenas palielinās vai samazinās.

Procentu likmes ir papildu summa, kas ir jāmaksā, kad jūs aizņematies naudu no bankas. piemēram, jums varētu būt jāmaksā papildu 5 eiro par katriem 100 eiro, ko jūs aizņematies.

Eiro ir arī liela simboliska vērtība.

eiro ir plaši izplatīts eiropas būtības simbols, kas atspoguļo tās vienotību daudzveidībā:

• vienotību — tā kā eiro izmanto visā eirozonā, un tam visur ir vienāda vērtība;

• daudzveidībā — tā kā daudzie monētu valsts puses dizainparaugi atspoguļo eiropas, tās vēstures, reģionu un kultūru daudzveidību.

tādējādi eiro ikdienā simbolizē eiropas ekonomikas integrāciju vienotajā tirgū un eiropas integrācijas procesu kopumā.


Banknotes

Monētas

Eiro komplekta saturs

Eiro banknotes: dažādas nominālvērtības

Drošības elementi

Kā jūs redzēsiet, visām eiro banknotēm ar noteiktu vērtību visās valstīs ir vienāds dizains. tāpēc visas 10 eiro banknotes izskatās vienādi, vai tās būtu iespiestas Spānijā, itālijā vai Slovēnijā. eiro banknošu dizainu izvēlējās konkursā, kas notika līdz ar eiro ieviešanu. apskatot banknotes, jūs pamanīsiet, ka uz tām ir attēloti eiropā dažādos laikmetos pastāvējušie arhitektūras stili, kas izpaužas galvenokārt tiltos un logos. Banknotēs ir iestrādāti arī vairāki drošības elementi, lai novērstu to kopēšanu vai viltošanu. Starp šiem drošības elementiem cita starpā ir metāla līnija un hologramma.

Eiropā izmanto dažādas eiro monētas. eiro monētu viena puse visās valstīs ir vienāda — to sauc par kopīgo pusi. uz eiro un centu monētu kopīgās puses ir attēlotas dažādas eiropas Savienības kartes. uz otras puses izmanto dažādu dizainu atkarībā no valsts, kas monētu izdevusi, — to sauc par valsts pusi. valsts puses dizains ir ļoti dažāds, bet parasti tajā attēlo kādu attiecīgās valsts vēstures, mākslas, dabas aspektu vai citu tēmu.

EIro DIZAInS

Uzspēlē spēles ar eiro!ec.europa.eu/euro/kids

KC-3

0-08

-494

-LV-

P

© E

iropa

s Ko

pien

as, 2

008

Pievienojies eiro apkalpei

Bērnu StūrītiS


61Kas notiek ar vecajām eiro banknotēm un monētām?

Eiro banknošu iespiešanas kvalitātes

kontrole

2 eiro monētas kalšana

Vecu monētu iznīcināšana

Eiro monētu izgatavošana

EIro — IESPIEŠAnA Un KALŠAnA

Banknotes un monētas nepastāv mūžīgi. tās var sabojāt, nolietot vai nozaudēt. parasti banknotes mūžs ir pusotra līdz divus gadus ilgs. Bojātas un nolietotas banknotes atdod atpakaļ valstu centrālajām bankām katrā valstī. Šo banknošu skaitu un nominālvērtību paziņo eiropas Centrālajai bankai, kura pēc vajadzības organizē banknošu iespiešanu iztrūkuma aizvietošanai.

Monētu mūžs ir garāks, parasti vairāki desmiti gadu. Bojātās monētas atdod atpakaļ valsts centrālajai bankai vai valsts naudas kaltuvei, kurā tās apstrādā īpašās iekārtās, tās apzīmējot kā bojātas. tādējādi bojātās monētas nevar izmantot atkārtoti, un tās pārdod kā metāllūžņus.

Tātad, banknotes un monētas ir regulāri jāaizstāj. eiropas Centrālā banka lemj, kad būtu jāražo vairāk naudas. Lai nodrošinātu, ka apgrozībā nenonāk pārāk daudz banknošu, katras eirozonas valsts centrālajai bankai ir ļauts saražot tikai zināmu skaitu jaunu banknošu. protams, visas eiro banknotes ir pilnīgi vienādas (atšķiras tikai to sērijas numuri) neatkarīgi no tā, kuras valsts centrālā banka tās ražo. eiropas Centrālā bankā apstiprina arī to, cik daudz monētu katra dalībvalsts var ražot, uz vienas puses izmantojot savu valsts dizainu. 2012. gada sākumā eirozonā un citviet apgrozībā bija apmēram 15 miljardi banknošu, kuru vērtība bija gandrīz 900 miljardi eiro.

"Eiro-mūsu valūta" izstādes katalogs

Documents

Transcript of "Eiro-mūsu valūta" izstādes katalogs