EFQM modelis izglītības kvalitātes

pilnveidei

Prof. A.Rauhvargers

Pamatmodelis

EFQM metode faktiski apskata to, kā kvalitatīvi organizēt izglītības PROCESA VADĪBU

Tiek izmantots Deminga cikls

Plāno-Veic-Pārbaudi-Rīkojies

Deminga cikls kvalitātes vadībā(PLĀNO) (VEIC) (PĀRBAUDI)

1.Līdervadība

3.Cilvēkvadība7. Cilvēku apmierinātība

2.Politika un stratēģija

6.Klientu apmierinātība

9. Biznesa rezultāti

5.Procesu vadība

4.Resursi

Organizācija

Atgriezeniskā saite

Rezultāts

8.Ietekme uz sabiedrību

EFQM metode iedala organizāciju attīstību piecās stadijās

• EFQM izglītības ekspertu grupa ir piemērojusi šo iedalījumu, kritērijus un stadiju aprakstus izglītības iestādēm

• Metodes būtība ir pašvērtējuma rezultātā noteikt, kurā stadijā iestāde atrodas, lai saprastu, kas jādara.

• Jaņēm arī vērā, ka dažados aspektos vienas un tās pašas iestādes šābrīža situācija var būt atšķirīga

• māca profesionālis, amatnieks, pasniedzējs speciālists, pamatojoties uz individuālu priekšmeta vai profesijas redzējumu.

• Darbības galvenokārt ir virzītas uz zināšanu tālāknodošanu• Organizatoriskā politika - ļaut pasniedzējiem darīt savu darbu. • Lēmumi tiek pieņemti, kad rodas nepiecie šamība tos pieņemt

un tie ir paredzēti īsam termiņam.• Mērķi ir formulēti katram atsevišķam priekšmetam.• Nepieciešamība dokumentēt vienošanās netiek izprasta• Ja kvalitāte vispār tiek vērtēta, tās vērtēšana galvenokārt ir

katra atsevišķa pasniedzēja pienākums.• Izglītības iestādi šajā stadijā sauc par amat- vai

priekšmetorientētu skolu.

1. stadija: uz darbību orientētā

2. stadija: procesorientētā

• Uzmanība pievērsta ne tikai priek šmetu saturam, bet arī pašam izglītības procesam , pasniegšanas metožu efektivitātei.

• Studenti var saņemt konsultācijas. • Pasniedzēju autonomija ir samazinājusies - jāpieskaņo savs

darbs, jākonsultējas citam ar citu • Pastāv īstermiņa politika, bet tikai nedaudziem aspektiem. • Studiju rezultāti ir formulēti katrai discipl īnai vai tēmai.• Izglītības procesa daļas ir aprakst ītas un dokument ētas. • Darbojas novērtēšanas sistēmas sastāvdaļas• nav vienota izglītības (programmas) redz ējuma, bet

struktūrvienībām ir iespējas dot savu konkr ēto ieguldījumu programmā

3. Stadija –sistēmorientētā

• uzmanība ir pievērsta arī mācību atbalsta procesiem . • Katra darbības cikla noslēgumā notiek rezultātu izvērtēšana un

korekcijas nākošajā ciklā – atgriezeniskā saite• Centrālais objekts ir studenta mācīšanās process. • Pasniedzēju darbības ir atvasinātas no studentu darbībām.

Katrs students saņem studiju konsultācijas. • Pasniedzēji darbojas ar kopīgu atbild ību par programmu un t ās

studiju rezultātiem• Iestādei kopumā ir vidēja termiņa politika, ir formulēti izmērāmi

mērķi. • Darbojas kvalitātes vadības sistēma. Ir rūpīgi definēti un tiek

izmantoti snieguma indikatori.• PVPR cikls ir noslēgts un piln ībā realizēts.

4. Stadija: Ķēdes orientētā

• Izglītības iestāde nepārtraukti paredz klientu vēlmes un prasības.

• Iesaistās tirgus orientētās darbībās, kuras rada man āmu “blakusproduktu ”.

• Studenti saņem ieteikumus profesionālajai karjerai (pirms studijām, studiju laikā un pēc studiju beigšanas).

• kontakti ar piegādājošajām skolām un ar profesionālo jomu • Orientācija uz stratēģisku un vidēja termiņa politiku.• procedūras un priekšraksti ir formulēti saistībā ar

profesionālo jomu, darb ības - atbilstoši priekšrakstiem. • Darbojas integrēta kvalitātes vadības sistēma un tā ved pie

nepārtrauktas pilnveides

piegādātājs klients

5. stadija: Aptverošā

kvalitātes vadība

• Organizācija ne tikai tiecas uz mērķiem, kurus atbalsta profesionālā joma, bet ar ī iniciē jaunu att īstību.

• Organizācija apzinās savu lomu sabiedr ībā.• Nepārtrauktā pilnveide ir aptvērusi visus organizācijas

slāņus, mācībspēkiem tā ir kļuvusi par otru dabu. • ir īstenota ilgtermi ņa politika.• Iestāde neseko notikumiem, bet gan iniciē tos, ir proakt īva

attiecībā uz profesionālo jomu u.c. ieinteresētajām pusēm.

piegādātājs

sabiedrība

klients

5. stadija: Aptverošā

kvalitātes vadība

• Iestādē ir stingri iedibināta pilnīga kvalitātes vadība. • Tā sistemātiski salīdzina sevi ar izcilām iestādēm savā jomā• Iestāde nevis seko notikumiem, bet gan iniciē tos,

savā uzvedībā ir proaktīva attiecībā uz profesionālo jomu un citām ieinteresētajām pusēm.

piegādātājs

sabiedrība

klients

Kā zināt, kurā stadijā esam?

• Analizē pēc Deminga ciklā parādītajiem kritērijiem (līdervadība, procesu vad ība utt…

• Katru kritēriju skatot pa komponent iem –atsevišķiem aspektiem

Deminga cikls kvalitātes vadībā(PLĀNO) (VEIC) (PĀRBAUDI)

1.Līdervadība

3.Cilvēkvadība7. Cilvēku apmierinātība

2.Politika un stratēģija

6.Klientu apmierinātība

9. Biznesa rezultāti

5.Procesu vadība

4.Resursi

Organizācija

Atgriezeniskā saite

Rezultāts

8.Ietekme uz sabiedrību

EFQM metodes pamatprincipsStadijas/

kritēriji1 2 3 4 5

Līdervadība x

Personāla vadība x

Politika un stratēģija x

Resursi x

Procesu vadība x

Darbinieku apmierin ātība x

Klientu apmierinātība x

Ietekme uz sabierību x

Finanšu rezultāti x

Kritērijs: Līdervadība

Aspekti:1. Vadības redzējums (vision) kvalitātei 2. Vadības personīgā nodošanās nepārtrauktai

pilnveidei3. Vadības ārējās darbības4. Refleksija un pilnveide – vai vadība pieņem

informāciju par savu darbību un izmanto to pilnveidei

1. kritērijs. LīdervadībaAspekts – kvalitātes redzējums

Stadijas:1. Vadībai ir individuāls nešaubīgs redzējums par izgl ītības

programmu un pakalpojumu kvalitāti2. Vadība pārrunā savu kvalitātes redzējumu ar citiem un ir

atvērta pārējo viedok ļiem.Uzmanība ir pievērsta vairākiem kvalitātes aspektiem un ir noteiktas to saites ar konkr ētām darbībām.

3. Redzējums aptver visus organizācijas aspektus-Redzējums ir iestrādāts politikā, tas ir jūtams darb ībās organizācijas iekšienē, un tas tiek apspriests -Redzējumam ir atbalsta bāze. -Sistemātiski savākta informācija tiek izmantota, lai noteiktu, vai redzējums nav jāmodernizē.

1. kritērijs. LīdervadībaAspekts: Kvalitātes redzējums (II)

Stadijas4. Redzējums veido pamatu iekšējām un ārējām darbībām.

Redzējuma izveidē un atjaunināšanā ir iesaistīti: studenti, skolas, un profesionālā joma.Redzējums parāda, kur organizācija sevi vidējā termiņā saskata attiecībā pret ieinteresētajām pusēm.

5. Kvalitātes redzējums balstās uz tendenču analīzi sabiedrībā notiekošajos procesos. Balstoties uz to, organizācija dod pozitīvu ieguldījumu sabiedrības attīstības procesos.Ir skaidrs scenārijs organizācijas vietai un tās ietekmei nākotnei, Organizācija paredz notikumu gaitu sabiedr ībā un salīdzina sevi ar izcilākajām savas jomas iestādēm .

1. kritērijs. LīdervadībaAspekts: Personīgā nodošanās nepārtrauktai pilnveidei

Stadijas1. Vadība atdod kvalitātes jautājumus personālam - tā, kā tie

paši ieskata par pareizu – un vēršas pie personāla tikai sūdzību vai problēmu gadījumos,

2. Vadība dara zināmus savus viedok ļus.- Vadība ir atvērta darbinieku (grupu) idej ām.- Vadība atrod laiku informācijas/ ideju apmaiņai parproduktu un procesu pilnveidi

3. Vadība iedibina (ne)f ormālas konsultācijas.Balstoties uz savu pienākumu un funkciju, vadība dod ieguldījumu nepārtrauktā pilnveidē.

• Balstoties uz organizācijas redzējumu, vad ība sniedz savu pieredzi un rāda personālam piemēru.

1. kritērijs. LīdervadībaAspekts: Personīgā nodošanās pilnveidei (II)

Stadijas4. Balstoties uz personīgu ieguldījumu, vad ība redzami

veido attiec ības starp organizāciju un ieinteresētajām pusēm.

5. Attiecībās starp organizāciju un sabiedr ību vadība pilda proaktīvu lomu nepārtrauktajā pilnveidē. Vadība realizē atbildību sabiedrības priekšā no organizācijas puses.

1. kritērijs. LīdervadībaAspekts: Ārējās darbības

Stadijas1. Vadībai reti iesaistās ārējās darbībās2. Vadība veicina organizācijas intereses uz ārpusi 3. Vadība regulāri iesaistās ārējās darbībās un veicina

personāla ārējās darbības.4. Ārējās aktivitātes tiek plānotas un tās ietiplst organizācijas

politikā, kura ir veidota, pamatojoties uz informāciju no skolām, piegādātājiem, profesionālās jomas un konkurentiem.

5. Ieguldījums uz ārpusi, izpilda organizācijas sociālajos mērķos noteiktās funkcijas.Organizācijas ieguldījums un iespaids tiek nov ērtēts sabiedrībā un pati organizācija, to salīdzinot ar nozares izcilākajām iestādēm, ir sabiedrībā atzīta kā nozīmīga un inovatīva jauninājumu veidotāja.

1. kritērijs. LīdervadībaAspekts: Refleksija un pilnveide

1. Vadība dod person ālam zināmu iespēju atgriezeniskās saites veidā iegūt informāciju par savu darb ību, informācija reizēm tiek izmantota, lai uzlabotu vadības darbu.

2. Attiecībā uz atgriezeniskās reakcijas saņemšanu vadība ir atvērta tikai pret da ļu personāla un tikai da ļā no aspektiem.

Tajās jomās, kurās vadība ir gatava saņemt atgriezenisko reakciju, šī sadarbība ved uz vad ības darba pilnveidi.

3. Vadība sistemātiski pieprasa atgriezenisko inf ormāciju.

Vadība skaidri saskatāmi izmanto šo informāciju lai analizētu savu darb ību.

Balstoties uz šo analīzi, vadība pieskaņo savu rīcību.

1. kritērijs. LīdervadībaAspekts: Refleksija un pilnveide (II)

4. Vadība sistemātiski vāc informāciju no iekšējiem un ārējiem avotiem par savu f unkcionēšanu, analizē šo informāciju un pieskaņo savu rīcību

5. Vadība ievāc informāciju arī par to darb ību, kuras nodrošina iestādes funciju sabiedrībā. Vadība salīdzina sevi ar saviem l īdziniekiem nozares izcilākajās iestādēs.

2. Kritērijs Politika un stratēģijaAspekti:

1. Politikas plānu un (citu) dokumentu esamība, kuros mērķi ir formulēti un izteikti konkrētās darbībās, arī uzmanība kvalitātes pilnveidei.

2. Politikas veidošana, personāla, studentu un ārēju ieinteresēto pušu iesaiste.

3. Cik lielā mērā personāls un studenti ir inf ormēti par realizēto politiku

4. Politikas un strat ēģijas izvērtēšana un pilnveide, salīdzinot ar citiem.

Kritērijs Politika un stratēģija.Aspekts: Politikas plāni un dokumenti

Stadijas:

1. Politika ir dokument ēta tikai tad, ja ir tieša nepieciešamība to darīt. Plānošana ir visai maz saskaņota starp organizācijas dažādiem līmeņiem.

2. Politika ir dokumentēta atsevišķu aspektu līmenī. Starp dažam politikas sada ļām ir izveidotas saites.No politikas izrieto šie priekšraksti un r īkojumi ir vērsti tikai uz mācību programmas realiz ācijau un organizāciju. Tā kā programmai ir ciklisks raksturs, politika aptver vienu gadu.

3. Visdažādākajos līmeņos pastāv politikas plāni, t.sk. kvalitātes vadības plāns. Plāni ir cits ar citu saska ņoti. Ir formulēta organizācijas sūtība (mission) un m ērķiPolitikas plāni ir vidēja termiņa plānošanas ciklam, kura beigās notiek izvērtēšana un pieska ņošana. Ir formulēti gan mērķi, gan veikuma indikatori.

Kritērijs Politika un stratēģija.Aspekts: Politikas plāni un dokument i (II)

Stadijas:4. Politikas plānos detalizēta uzman ība ir pievērsta

attiecībām ar ieinteresētajām pusēm (studentiem, valdību, profesionālo jomu un skolām, kas piegādā studentus). Plānos parādās saistība ar iepriekšējo politikas ciklu

5. Politikas plāni ietver ar ī sociālos aspektus un skaidri parāda organizācijas lomu sabiedr ībā.Politikas rezultāti tiek rādīti sabiedr ībai.Dokumenti rāda, ka organizācijas politikas cikls ir nepārtraukts labi saskaņots process.

Kritērijs Politika un stratēģija.Aspekts: Politikas veidošanas process

1. Politiku veido vad ība “no augšas”. 2. Politiku veido vad ība, atsevišķos gadījumos ir manāms

personāla ieguldījums 3. Politiku veido, balstoties uz konsult ācijām vadības un

personāla starpā. Organizācijas iekšienē izteiktie priekšlikumi kļūst par politikas cikla sast āvdaļu.

4. Politikā tiek iestrādāta informācija sistemātiskos kontaktos ar ieinteresētajām pusēm iegūtā. Profesionālās jomas attīstības analīze tiek iestrādāta politikā, piedaloties pašām ieinteresētajām pusēm.

5. Politikas veidošana balstās uz nākotnes scenāriju, kurā organizācija tiek uztverta kā kopējā sociālā konteksta sastāvdaļa. Politikas veidošana ir proakt īva un skaidri parāda to lomu, kuru organizācija vēlas veikt sabiedrībā

Kritērijs Politika un stratēģija.Aspekts: Komunikācija par politiku

1. Personāla locekļi par politiku un strat ēģiju tiek informēti pēc vajadzības, bieži vien pēc viņu pašu pieprasījuma.

2. Personāls un studenti var pēc pieprasījuma saņemt politikas plānus. Politikas plāni tiek apspriesti ar organiz ācijas galvenajām figūrām.

3. Iesaiste politikas veidošanā ietilpst personāla funkcijās. Politikas veidošana un realizācija ir cikliska,

4. Ieinteresētās puses ir iesaistītas diskusijās par politikas veidošanu un realizāciju. Ja ieinteresētās puses izrāda interesi par konkr ētu jautājumu, sākas aktīva sadarb ība.

5. Politikas plānus atklātā komunikācijā izvērtē attiecībā pret sabiedrības viedokli. Šādā veidā organizācija cenšas panākt sabiedrības līdzdarbību organizācijā un arī atrast organizācijai vietu sociālo spēku mijiedarb ībā.

Kritērijs Politika un stratēģija.Aspekts: Novērtēšana un pilnveide

1. Iekšējas un ārējās sūdzības un starpgad ījumi ir motīvi politikas un strat ēģijas koriģēšanai .

2. Politikas un strat ēģijas koriģēšana pamatojas uz darba procesa vājo vietu anal īzi.

3. Sistemātiska analīze vai mērķi ir sasniegti, vai tie jākoriģē ir būtiska politikas cikla sast āvdaļa. Datus ņem no organizācijas iekšienes

4. Politiku un strat ēģiju analizē, pamatojoties uz konkurentu attīstības tendencēm, ka arī studentu, valdības, profesionālās jomas un skolu v ēlmju anal īzi.

5. Politikas novērtējums ietver arī (organizācijas) sociālo funkciju un sociālo mērķu sasniegšanu.Organizācija salīdzina sevi ar izcilām organizācijām un rezultātus izmanto, lai analiz ētu savu politiku.

3. kritērijs PersonālvadībaAspekti1. Saskaņotu personāla politikas instrumentu kopuma

izmantošanas līmenis un tā tiek integrācija organizācijas (stratēģiskajos)mērķos.

2. Personāla plānošanas saistība ar organizācijas uzdevumiem un ilgtermiņa stratēģiju.

3. Personālam sniegtā atgriezeniskā informācija, personāla novērtēšana un atalgošana.

4. Uzmanība personāla labklājībai un investīcijas darba vidē.5. Konsultācijas (darbiniekiem), apmācība un karjeras

veidošana un kā tā ir pieskaņota organizācijas un indivīdu mērķiem

6. Politikas novērtēšana un pilnveide

4. kritērijs Resursi. Aspekti:• Kā organizācijā tiek izmantota vadības

informācija. (informācija, kas palīdz virzīt organizāciju).

• Kā tiek piešķirti un izmantoti finansu resursi.• Kā tiek iegādāti un administrēti materiālie resursi

un sadarbības pakāpe, ar piegādātājiem.• Kā darba procesa uzlabošanai tiek izmantotas

tehnoloģijas.• Kā tiek izplatīta un dokumentēta organizācijas

pieredze un zināšanas.• Pakāpe, līdz kurai resursu vadība tiek novērtēta

un pilnveidota.

5. Kritērijs Procesu vadība: izglītības izveide

- profesionālais profils - izgītības redzējums- innovāciju redzējums

- tirgus izpēte- pieplūde (kvalitatīvā)- pieplūde (kvantitatīvā)

- pirms studijām- studiju laikā- pēc studijām

saskaņotība, forma, situējums, dokumentēšana

rokasgrāmatāsaturs,

laika plāns - stduentu darbības - mācībspēku darbības

0.Ieinteresēto pušu vēlmju un prasību

izpēte1. Specifikāciju sastādīšana

Izglītības izveide

Atbalsta procesi

Izglītības realizācija

9.Komplektēšana

10. Karjeras konsultēšana

3. Studiju komponentu izveidošana

6. Studiju vides izveide

8. Mācībspēku darbības

7. Studentudarbības

4. Sekmju vērtēšanas izveidošanasatura

izvērtēšana pret specifikācijām

5. Koordinācija un kontrole

6. kritērijs. Klientu apmierinātība

6.a. Studentu apmierinātība. Studentu vērtējums:• profesijas profilam/ izglītības gala rezultātiem, • studiju plānam, studiju komponent iem, studiju

slodzes līmenim, • sekmju vērtēšanai, • studiju videi, • studiju karjeras konsult ēšanai, • sabiedrības informēšanai, un • atbilstošas informācijas sniegšanai par konkrēto

studiju kursu.

6b Kritērijs. Profesionālās jomas apmierinātība.Vērtējums:

• profesionālais profilam/ izglītības kvalifikācijām, • studiju plānam, • neklātienes studiju plānam, • politikai un stratēģijai, • tirgusorientētajiem uzdevumiem, • iesaiste, • beidzēju apmierinātībai ar studiju plānu

6.c Kritērijs. Valsts apmierinātiba ar

• mērķiem un nospraust ajiem galarezultātiem, • izglītības procesa saturu (ieskaitot studējamību), • priekšnosacījumi (ieskaitot kvalitātes

nodrošināšanas sistēmas)• uzskaitāmību attiecībā uz subsīdijām, finansu

vadību/politiku, gada ziņojumu

7. Kritērijs. Personāla apmierinātība ar:• mācībspēku piesaist i un atlasi• amatā ietilpstošajiem pienākumiem un darba slodzi• novērtēšanas aun atalgojuma sistēmu• plānotajām regulārajām pārrunām par darbu un

darba slodzi un atgriezenisko saiti no vadības puses• otrā un trešā plāna darba apstākļiem• informācijas sniegšanu• atbalsta pakalpojumiem • datornodrošinājumu• formālo un neformālo līdzdalību• sūdzību reģistrāciju un regulēšanu• iekšējās un ārējās sadarbības iespējām

8. Kritērijs. Ietekme uz sabiedrību

• redzējums par augstāko profesionālo izglītību apgūstošo funkcionēšanu sabiedrībā,

• zināšanu pārnese un to radīšana, • vides aspekt i, • atbalsts sabiedriskiem/ kultūras pasākumiem, • starptautiskās darbības

9. Kritērijs. Biznesa rezultāti

Finansiālie• organizācijas finansu

rezultāti kopumā, • organizatoriskās vienības

finansu rezultāti, • līgumdarb ību finansiālie

rezultāti

Nefinansu rezultāti• studējošo:

– skaits, – ienākošā plūsma, – caurplūde,

• izejošā plūsma, • biznesa darb ība, • inovācija, • personāls, • ārējais novērtējums

Tabulas piemērs 2. Kritērijs, aspekts: Politika1. Stadija

Uz darbību orientētā2. stadija

Procesorientētā3. stadija

Sistēmorientētā

Organizācijai būtībā navreālas, skaidras politikas. Pastāv tikai katramācībspēka individuālsmācīšanās, izglītības un profesionālās jomasredzējums.Jebkura eksistējoša "politika" aprobežojas ar atsevišķiemaspektiem un tai ir īstermiņaraksturs. Lēmumi parasti tiekpieņemti, kad rodasnepieciešamība.

Politika ir izteikti īstermiņa (1 gads). Organizācijas vai vienības / nodaļas līmenī sāk parādīties politikas apr ises.Politika joprojām ir lielā mērā virzīta uz vienu vai dažiem atsevišķiem organizācijas aspektiem.

Politika ir formulēta, pieņemtaun darbojas. Šo politiku raksturo arī :-vidēji termiņi (3-5 gadi)- tās integrētais raksturs. Tāir virzīta uz visu organizācijukopumā, ieskaitot atbalstošāsnodaļas. Ir formulēti izmērāmi mērķi. Šie mērķi ir acīmredzamisaistīti ar politiku.

Tabulas piemērs Kritērijs: Līdervadība, aspekts: Politika

3. stadijaSistēmorientētā

4. stadijaĶēdes orientētā

5. stadijaAptverošā kvalitātes vadība

• Politika ir formulēta, pieņemta un darbojas.

• Šai politikai raksturīgi:-vidēji termiņi (3-5 g.)- tās integrētais raksturs. Tā ir virzīta uz visu organizāciju kopumā, ieskaitot atbalsto šās nodaļas.

• Ir formulēti izmērāmi mērķi. Šie mērķi ir acīmredzami saist īti ar politiku.

• Tiek realizēta vidējatermiņa politika.

• Darbības un uzdevumi irredzami saistīti ar vidējatermiņa politiku.

• Klienti un ieinteresētāspuses ir iesaistīti politikasformulēšanā un tāsīstenošanā.

• Organizācija sistemātiski salīdzina savus datus ar līdzīgu organizāciju datiem.

• Attīstībai ārpusē ir centrāla loma politikā un kvalitātes pilnveidē.

• Ilgtermiņa politika tiek sistemātiski īstenota.

• Politika ir virzīta uz visiem aspektiem pašā organizācijā un adekvātiem jautājumiem sabiedrībā.

• Politiku formulēt palīdz nākotnes scenāriji un tendenču analīze.

• Dati tiek sistemātiski salīdzināti ar izcilām organizācijām savā valstī un ārzemēs.

Rezultātu tabulas

Stadija 1. stadija 2. stadija 3. stadija 4. stadija 5. stadijaPunkti 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

1. kritērijs vadība

1.Kvalitātesredzējums

X

2.Personīgā iesaiste X

3. Kvalitātes lomasatzīšana,novērtēšana unatbalsts kvalitātei

X

4. Ārējās darbības X

5.Refleksija unpilnveide

X

“Zirnekļa tīkls”Procesu vadība

Ietekme uzsabiedrību

Klientu apmierinātība

Biznesarezultāti

Cilvēku apmierinātība

Politika unstratēģija

Līder-vadība

studenti

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

Resursi

Cilvēk-vadība

EFQM un ārējā vērtējuma iespējams ciklisks salikums

EFQM skannēšana

EFQM skannēšana

EFQM skannēšana

Vadībasaudits Vizitācija

Administratīvodarbību

novērtēšana