Dr. sc. soc. Evija Kļave Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences”
37
Dr. sc. soc. Evija Kļave Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences” [email protected] Pētījums par skolotāju un skolēnu mediju kompetenci Latvijā
description
Pētījums par skolotāju un skolēnu mediju kompetenci Latvijā. Dr. sc. soc. Evija Kļave Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences” [email protected]. Prezentācijas plāns. Pētījuma raksturojums Galvenie rezultāti: mediju lietošanas paradumi; mediju lietošanas veidi; - PowerPoint PPT Presentation
Transcript of Dr. sc. soc. Evija Kļave Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences”
Dr. sc. soc. Evija KļaveNodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences”
Pētījums par skolotāju un skolēnu mediju kompetenci
Latvijā
Prezentācijas plāns
Pētījuma raksturojums
Galvenie rezultāti: mediju lietošanas paradumi; mediju lietošanas veidi; mediju izmantošana mācību darbā; mediju kompetenču pašvērtējums.
Secinājumi
Galveno jēdzienu skaidrojumsPētījumā iekļautie mediji: radio, televīzija, avīzes, žurnāli, internets
Mediju kompetence ir prasme uztvert, analizēt, strukturēt, vērtēt plašsaziņas līdzekļu vēstījumus, kā arī radīt tos.
Augstas mediju kompetences pazīmes: prasme veikt apzinātas un mērķtiecīgas izvēles; prasme noteikt vēstījuma mērķauditoriju; prasme apzināti pieņemt lēmumus par mediju vēstījuma saturu un
nozīmēm; prasme novērtēt un izprast mediju vēstījumu kultūras, sociālo,
politisko un ekonomisko kontekstu; attīstītas kritiskās domāšanas prasmes.Avoti: Stakle, A. (2011) „Mediju kompetence ilgtspējīgā skolotāju izglītībā”, promocijas darbs; Rick Shepherd,
„Why Teach Media Literacy”, Teach Magazine, Quadrant Educational Media Services, Toronto, ON, Canada, Oct/Nov 1993.
Pētījuma raksturojums Pētījuma mērķis: noskaidrot, izvērtēt un salīdzināt skolotāju un skolēnu
mediju lietošanas kompetenci Mērķa grupas:(1) vispārizglītojošo skolu 7.–12. klašu skolēni;(2) vispārizglītojošo skolu skolotāji, kas strādā 7.–12. klašu grupā. Pētījuma īstenošanas laiks
Kopējais pētījuma īstenošanas laiks: 2011. gada augusts – novembrisDatu vākšana: 2011. gada septembris – oktobrisDatu analīze: 2011. gada oktobris – novembris
(1)Datu vākšanā izmantotās metodes un instrumentāriji: skolotāju padziļinātās intervijas (intervijas vadlīnijas, n=10); skolēnu anketēšana skolās (pašaizpildāmā anketa, n=955); skolotāju aptauja tiešsaistē internetā (n=273); skolotāju e-pasta aptauja (n=91); skolotāju anketēšana skolās (pašaizpildāmā anketa, n=138).
Pētījuma izlases955 vispārizglītojošo skolu 7.–12. klašu skolēni502 vispārizglītojošo skolu skolotāji, kas strādā 7.–12. klašu grupās
Izlases veidošanā ievērotie principi: reģionālā pārstāvniecība
(Rīga, Rīgas reģions, Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale); mācību valoda (latviešu valoda, bilingvāli); skolēniem: klašu grupu pārstāvniecība; skolotājiem: mācību priekšmetu pārstāvniecība; skolēniem: vidēji no vienas skolas ne vairāk kā 30 skolēni
(izlasē iekļauto skolu skaits: 32 skolas); skolotājiem: vidēji no vienas skolas 16 skolotāji
(izlasē iekļauto skolu skaits: 31 skola; kopējais skolu skaits: 64 skolas).
Mediju lietošanas paradumi
Mediju lietošanas veidi un formas
Mediju izmantošana mācību darbā
Mediju lietošanas kompetenču pašvērtējums
Secinājumi IMEDIJU LIETOŠANAS VIDE:
mājas ir vieta, kur skolotāji un skolēni visbiežāk lieto medijus; skolēni mājās visvairāk lieto internetu, skolotāji – televīziju; atšķirībā no skolēniem skolotāji internetu lieto gan mājās,
gan skolā.
MEDIJU LIETOŠANAS INTENSITĀTE: skolotāji kopumā ir aktīvāki mediju lietotāji nekā skolēni; skolotāji izmanto plašāku mediju klāstu nekā skolēni; no visiem pētījumā iekļautajiem medijiem skolēni visvairāk
lieto internetu, ievērojami retāk – presi un radio.
Secinājumi IIMEDIJU LIETOŠANAS MĒRĶIS:
skolotājiem raksturīgi lietot medijus izziņas, informatīvos un profesionālos nolūkos;
skolēniem raksturīgi lietot medijus interakcijas, komunikācijas un izklaides nolūkos.
MEDIJU LIETOŠANAS VEIDS: skolotājiem vairāk raksturīgas pasīvās mediju lietošanas
formas, savukārt skolēniem – aktīvās formas; skolotāju mediju lietošanu raksturo konkrētas un
mērķorientētas izvēles, savukārt skolēnu izvēles drīzāk ir nejaušas;
skolotāji vairāk lieto „rakstīto vārdu”, skolēni – internetu; skolotāji galvenokārt lieto medijus dzimtajā valodā un
krievu/latviešu valodā, skolēni – dzimtajā valodā un angļu/latviešu valodā.
Secinājumi IIIMEDIJU LIETOŠANA MĀCĪBU PROCESĀ:
skolotāji norāda, ka mācību stundās klasē izmanto internetu, teksta un vizuālos materiālus;
skolēnu aptaujas rezultāti liecina, ka mācību stundās klasē vairāk tiek izmantoti vizuālie un teksta materiāli, internets – ievērojami retāk;
galvenie šķēršļi mediju izmantošanai mācību darbā skolotājiem ir tehniskais aprīkojums, ierobežota plašsaziņas līdzekļu pieejamība skolēniem, kā arī nepietiekamas svešvalodu zināšanas.
MEDIJU KOMPETENCES PAŠVĒRTĒJUMS: skolotājiem ir augstāka izpratne par mediju lietošanas
prasmēm un to nozīmi;
skolotāji atzīst un pozitīvi vērtē mediju lietošanu mācību darbā;
skolēni biežāk piekrīt, ka labas sekmes mācībās var gūt, nelietojot medijus.
Paldies par uzmanību!
Baltic Institute of Social Sciences
Elizabetes iela 65 – 16, RīgaTālr.: 67541528
Fakss: 67217560www.biss.soc.lv
Dr. sc. soc. Evija KļaveNodibinājums “Baltic Institute of Social Sciences”
