Dr. . N. Zeltiņa ziņojums par Fizikālās enerģētikas ... · Dr.sc.ing. no 2000.g. ,...
Transcript of Dr. . N. Zeltiņa ziņojums par Fizikālās enerģētikas ... · Dr.sc.ing. no 2000.g. ,...
1 Dr. . N. Zeltiņa ziņojums par Fizikālās enerģētikas institūta vēsturi
FIZIKĀLĀS ENERĢĒTIKAS INSTITŪTA 70. GADADIENAI VELTĪTAJĀ SVINĪGAJĀ ZINĀTNISKĀS PADOMES SĒDĒ 2016. gada 29 . aprīlī, Rīgā, Aizkraukles ielā 21,k-1, Fizikālās enerģētikas institūta konferenču zālē
2
«Laiva, kurā Tu sēdi, ir svarīgāka
par spēku, ar kādu Tu airē.»
RolfS Dobelli
3
INSTITŪTA NOSAUKUMI 1946 - 1951 LPSR ZA Enerģētikas un mašīnbūves institūts 1951 - 1961 LPSR ZA Enerģētikas un elektrotehnikas institūts 1961 - 1966 LPSR ZA Enerģētikas institūts 1966 - 1990 LPSR ZA Fizikāli enerģētiskais institūts 1990 - 2006 Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts No 2007. gada Fizikālās enerģētikas institūts, valsts zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona
4
5
Latvijas PSR Ministru kabinets 1946. gada 7. februārī ar "Lēmumu par Latvijas PSR Zinātņu Akademijas (LPSR ZA) nodibināšanu" (lēmums Nr. 95) apstiprināja ZA statūtus un nodibināja Enerģētikas un mašīnbūves institūtu. 1. aprīļa sēdē, ZA prezidijs par Enerģētikas un mašīnbūves institūta direktora vietas izpildītāju nozīmēja Latvijas Valsts Universitātes Mehānikas fakultātes dekānu profesoru Ludvigu Hunhenu. Institūta rīcībā tika nodotas divas istabas - 22. auditorija un vel viena telpa, LVU Mehānikas fakultātē Raina bulvārī 19. Profesoru Hunhenu par institūta direktoru apstiprināja ZA īsteno un korespondētājlocekļu pilnsapulce 1946. gada 16. maija (ZA prezidenta pavēle 1946. gada 8. jūnija). Institūta darbinieku statu sarakstus apstiprināja un nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus piešķīra tikai 1946. gada 11. jūlijā, tāpēc institūta veidošana praktiski sakas ar 1946. gada augustu. Gada beigas institūta jau bija 29 darbinieki, no tiem 23 zinātniskie darbinieki un inženieri. Profesors Hunhens, paralēli savam darbam LVU Mehānikas fakultātē, vadīja institūtu Iīdz 1947. gadam.
6
Profesors Ludvigs Hunhens, Institūta direktors (1946 -1947) Dzimis 1880. gadā, Bauskas apriņķī. 1908. gadā ar izcilību beidza Rīgas Politehnisko
institūtu. Kopš 1919. gada vadīja LU elektrotehnisko katedru, vēlāk profesors. 1946. gadā aktīvi piedalījās ZA organizēšanā. Miris 1950. 28. X, apbedīts Rīgas Meža kapos.
7 1999. gads
8
9
10
1947. gadā par Institūta direktoru iecēla LVU prorektoru zinātniskā darbā Kārli Plaudi. No pirmajām telpām Mehānikas fakultātē jau 1948. gadā institūts pārcēlās uz plašākām telpām Mazā Kalēju ielā 10/12 ("Kaķu māja"), kur iekārtoja arī pirmās laboratorijas. No šejienes 1956.-1957. gadā Elektrotehnikas un Siltumtehnikas laboratorijas un darbnīcas pārcēlās uz kādreizējās adatu fabrikas "Planēta" (vēlāk "Sarkanā planēta") telpām Maskavas ielā 239, bet Enerģētikas sektors uz ZA augstceltni Turgēņeva ielā 19. Tikai no 1962. g. Institūts pārcēlās uz Aizkraukles ielu 21, kur visas institūta laboratorijas un nodaļas atrodas vienkopus. Maskavas ielā 239 uz institūta mehānisko un citu ražojošo darbnīcu bāzes izveidojās Eksperimentālā rūpnīca, kura institūta pakļautībā atradās līdz 1981. gadam.
11 1962. g.
12
Akadēmiķis Kārlis Plaude, Institūta direktors (1947 – 1970) Dzimis 1897. 27. III, Jumurdā, Ērgļu novadā. 1926. gadā beidzis
Ļeņingradas celtniecības institūtu. ZA Prezidents no 1960. līdz 1970. PSRS Augstākās padomes deputāts no 1962. līdz 1974.
Miris 1975. 31. XII, apbedīts Rīgas Raiņa kapos.
13
14
15 1961. gads
16 1962. gads
17
18
2015. g. decembrī apritēja 50 gadu, kopš pirmās elektroenerģijas kilovatstundas sāka ražot Pļaviņu hidroelektrostacija (PHES) - unikāla un vienlaikus vēsturiska būve gan Latvijā, gan Eiropā. PHES ir neatsverama nozīme Latvijas energosistēmā. Tās turbīnas kopumā saražojušas 76 TWh elektroenerģijas. 50 gadu laikā regulāri ir notikusi modernizācija, un arī pašlaik stacijā notiek rekonstrukcija, kurai noslēdzoties, 2017. gadā stacijas jauda no līdzšinējiem 894 MW pieaugs līdz 912 MW. Baltijas valstu mērogā PHES ir nozīmīga loma energosistēmas stabilitātei - tā nodrošina visas Baltijas valstu energosistēmas avārijas rezerves. PHES strādā vienotā 330 kV augstsprieguma līniju energosistēmā ar Igauniju, Lietuvu un Krieviju. PHES veiksmīgi konkurē ar citām elektroenerģiju ģenerējošām stacijām Nord Pool biržā.
19
1969. gads
20
21
22
Akadēmiķis Alfons Kroģeris, Institūta direktors (1971 – 1989) Dzimis Rīgā, 1923. 24. XII. Institūtā strādāja no 1946. gada.
1949. gadā beidzis LVU kā stiprās strāvas inženieris. No 1961. gada Institūta direktora vietnieks No 1971. g. - ZA īstenais
loceklis. No 1983. gada . g. - ZA FIZTEH nodaļas vadītājs. Viņš bija daudzu PSRS līmeņa zinātniski-tehnisku komiteju loceklis.
Miris 1989. 22. IV, apbedīts II Rīgas Meža kapos.
23
1986. gads
24
25
26
27
28
29
Akadēmiķis Juris Ekmanis, Institūta direktors (1990 – 2014) Dzimis Rīgā, 1941. 02. XII. 1964. g. beidzis LU Fizikas un matemātikas fakultāti. LZA
Viceprezidents (1994. - 2004. un 2012. - 2016. LZA Prezidents 2004. -2012. 2009. g. 30. martā par nopelniem Latvija valsts labā iecelts par Triju zvaigžņu ordeņa
komandieri. Miris 2016. gada. 09. IV, apbedīts II Rīgas Meža kapos.
30
31
2011. gads
32
Akadēmiķis Juris Ekmanis vadīja Institūtu reformu laikā ar nosaukumiem:
1989 - 1990 LPSR ZA Fizikāli enerģētiskais institūts 1990 – 1993 Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts 1993 – 2004 Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts
Sakarā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas reorganizāciju, pamatojoties uz LR Ministru padomes 1993. g. 20. jūlija lēmumu Nr.398 "Par zinātnisko iestāžu nodošanu Izglītības ministrijas pārziņā" Fizikālās enerģētikas institūts pāriet Izglītības ministrijas pārziņā, saglabājot Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūta nosaukumu.
2004 - 2007 Valsts SIA "Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts" Tā pārdēvēts ar MK rīkojumu Nr. 824. no 28.10 2004. 2007 – 2014 Fizikālās enerģētikas institūts, valsts zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona
33
34
35
36
37
38
39
Profesore Irina Oļeiņikova, Institūta direktore no 2015. gada Dzimusi Rīgā, 1974. gada 16. septembrī. 1997.g. beigusi RTU saņemot maģistra
grādu. Dr.sc.ing. no 2000.g. , specialitāte - enerģētika un elektrotehnika Fizikālās enerģētikas institūtā strādā 20 gadus t.s. kā vadošā pētniece, specialitāte
- enerģētika un elektrotehnika. RTU EEF Enerģētikas institūta profesore.
40
41
42
43
44
45
«Nevis šaubīties un vilcināties, Bet rīkoties un uzdrošināties»
Zenta Mauriņa