Jaunieši pret vecākiem jeb kā atšķirās vecāku un viņu atvašu Facebook lietošanas paradumi

Darbu veidoju atsaucoties uz kursa sociālie mediji un digitālā kultūra lekciju par sevis prezentēšanu

sociālajos tīklos.

Ak nē, mamma/tētis tikko uzaicināja Facebook! Ko nu?

Daudzi jaunieši mūsu uz sociālajiem tīkliem balstītajā ikdienā ir sastapušies ar pavisam nesen

radušos problēmu – vecāki uzaicināja draudzēties facebook.com, tagad atliek izlemt, vai izlikties, ka

neredzēji uzaicinājumu, vai gluži vienkārši apstiprināt, jo nekas tik traks jau nevar notikt, vai ne? Kas

gan mūsu ikdienā radītajā saturā varētu būt tik dīvains, ka nāktos slēpt to no vecākiem? Vai mums

vienkārši ir kauns no savu vecāku nemitīgās klātbūtnes, jo tik tikko taču ieguvām vietu, kur būt vieni

paši? Atbildi uz visiem šiem jautājumiem rast ir sarežģīti, bet izpētīt kā dažādi jaunieši izturās facebook

atšķirībā no viņu vecākiem ir pavisam vienkārši.

Sociālie tīkli

Jauniešiem sociālie tīkli kopš veiksmīgas integrēšanās tajos ir kļuvuši par vietu, kas ir ārpus

realitātes, kurai pieslēgties, ja realitāte ir par garlaicīgu vai smagu. Aptaujājot sociālā tīkla Facebook

lietotājus, nedēļas laikā no 43 respondentiem nācies secināt, ka nemaz nav tik slikti kā varētu šķist, jo

tikai 1 cilvēks ir kategoriski atteicies apstiprināt savu vecāku uzaicinājumu sociālajā tīklā Facebook, kā

arī 30 no respondentiem neuzskata, ka īpaša distance starp bērniem un vecākiem sociālajos tīklos nav

jāietur.

Attēls Nr.1 (infografika balstīta uz aptaujas rezultātiem)

Kur beidzas jaunība, sākas nopietna sociālo tīklu izmantošana.

Īstenībā jau nē! 21. gadsimta remiksētais brīnums – mēme – iet pie sirds ne tikai jauniešiem. Jā, jā,

arī mūsu mammas un tēti, lai gan neapzinādamies terminu un definīciju, savos profilos izmanto

mēmes, dalās ar kaķu video un popularizē visu sociālo tīklu kultūru, kādu piekopj viņu bērni. Bet kur

rodas atšķirība? Ar ko mammas un tēta publicēts kaķu video atšķiras no bērna publicētā? Kas padara

šo saturu par atšķirīgi atšifrējamu ir konteksts, kuru atšķirīgi uzsver katra iepriekš minētā puse.

Ja profila uzbūves rāmis ir vienāds, tad pieeja tā aizpildīšanai ir kā jau māksliniekiem – ļoti dažāda.

Lai gan vecāka gada gājuma cilvēku starpā pastāv uzskats, ka jaunieši ar pilnīgi visu dalās sociālajos

tīklos (ne velti katram augot nācās dzirdēt, ka nedrīkst svešiniekam izpaust privātu informāciju),

īstenībā jauniešus vairāk uztrauc tas, ko par viņiem varētu publicēt vecāki1, jo paši ar informāciju par

sevi ir skopāki nekā varētu šķist. Protams, ik pa laikam ir sastopami jaunieši, kuri vienmēr atzīmē savu

atrašanās vietu – gan pieturā, gan mājās, gan skolā, bet jauniešu šaubas par vecāku atturīgo

lietotprasmi ir lielākas nekā par savējo.

Jauniešu vidū bieži klejo uzskats, ka viņu vecāki vispār neko no interneta nesaprot2. Tā jau arī īsti

nav, jo pēc žurnāla “Forbes” veiktām aptaujām var spriest, ka liels daudzums “baby boomer”3

paaudzes izmanto internetu, dara to par ļoti aktīvi, bet atbildīgi, neradod socializēšanos kā funkciju,

kas primāri pastāv sociālajos tīklos.

Kā tad īsti ir vietējā praksē?

Vecāka un bērna pāris Nr.1 – tētis Artis (43) un meita Sabīne (15) - ar saviem profiliem pierāda

iepriekš minēto faktoru – mēmes nav tikai resurss, kuru patērē bērni un jaunieši, lai izklaidētos, jo kā

parādība tā ir ļoti fleksibla un neprasa liekus paskaidrojumus, tādēļ to ir tik viegli uztvert visām

paaudzēm. Arī personīgā informācija tiek izklāstīta dāsni – parādās pēdējā mācību iestāde, attiecību

statuss ar atzīmētu otro pusīti un, protams, dzīves vieta. Attēli no personīgiem ahrīviem/pasākumu

apmeklējumiem tiek publicēti regulāri – pāris foto ik nedēļu.

1 KJ Dell’Antonia. 2016. Don’t Post About Me on Social Media, Children Say. [tiešsaiste] Skatīts 29.04.16. Available: http://well.blogs.nytimes.com/2016/03/08/dont-post-about-me-on-social-media-children-say/?_r=0 2 Kevin Murnane. 2016. How The Boomers Differ From Everybody in Their Approac to Online Privacy and Security. [tiešsaiste] Apskatīts 30.04.16. Availabe: http://www.forbes.com/sites/kevinmurnane/2016/04/18/how-the-boomers-differ-from-everybody-in-their-approach-to-online-privacy-and-security/#6a88be793e01 3 Baby boomers – cilvēki, kuri pēc Otrā pasaules kara 1946.-1964. gadu laika posmā radīja lielu demogrāfisko pieaugumu (sprādzienu)

Attēls Nr. 2

Attēls Nr. 3 (augšā)

Attēls Nr. 4 (pa kreisi)

Savukārt meitas profilā ir liels bilžu un video pārsvars, kas saistīts ar hobiju – jāšanas sportu, reti

kura no tām publicēta no sava arhīva vai pasākumu apmeklējuma. Smieklīgu bilžu un video vietā liels

īpatsvars ir kulinārijas video, kas īsi paskaidro receptes. Savas bildes, kā minēts, tiek publicētas reti un

personīgā informācija netiek publiskajā profilā ievietota nemaz.

Attēls Nr. 5

Attēls Nr. 6

Pāris Nr. 2 – mamma Evija (38) un meita Sigita (23) – arī ir krasi atšķirīgi profili. Mamma dalās ar

pārpublicētiem internetvidē populāriem, interesantiem vai smieklīgiem video, piemēram, kā griezt

šokolādi tā, lai dabūtu bezgalīgi daudz gabaliņu vai kā ķermeni nokrāsot tā, lai rastos optiskā ilūzija.

Personīga informācija tiek publicēta – atkal jau mācību iestāde, attiecību statuss ar atzīmētu otro pusīti

un dzīves vieta, šoreiz arī darba vieta. Personīgos foto publicē regulāri – reizi pāris dienās.

Attēls Nr. 7

Attēls Nr. 8

Attēls Nr. 9

Attēls Nr. 10

Meita arī publicē personīgo informāciju – darba vietu, pēdējoizglītības iestādi un dzīves vietu, bet

nedod profila apmeklētājiem apskatīt savu attiecību statusu. Dalās ar pārpublicētu smieklīgu saturu,

bet dara to reti, ik pa laikam saņem atgriezenisko saiti – “like” no draugiem, kas saturu apskatījuši.

Savus foto nepublicē, uzrādās tikai iepriekšējās profila bildes.

Attēls Nr. 11

Attēls Nr. 12

Pāris Nr. 3 – Tētis Viktors (49) un meita Ieva (21) – tētis publicē un pārpublicē lietas no meitu radītā

materiāla, dalās ar bildēm, kuras aicina pēc palīdzības, kā arī informācija par Facebook spēļu līmeņu

sasniegšanu. Profils neļauj apskatīt privātu informāciju par sevi un pats bildes publicē tikai tik, cik jauni

profila foto. No trim vecākiem vienīgais izteikti regulāri komentē uz meitu radīto saturu vietnē

Facebook – gandrīz katru ierakstu. Pārējie ik pa laikam komentē kādu bildi vai palīdz dalīties ar

ierakstiem, kuros vajag citu līdzdalību.

Attēls Nr. 13

Attēls Nr. 14

Attēls Nr. 15

Meita, savukārt, publicē personīgu informāciju – kur dzīvo, no kurienes ir, kur un ko macās, kā arī

kur un par ko strādā. Bildes no personīga arhīva un pasākumu apmeklējumiem publicē regulāri, dalās

ar ironiskām mēmēm, iegūst draugu atgriezenisko saiti like un komentāru veidolā.

Attēls Nr. 16

Attēls Nr. 17

Secinājumi?

Informācijas apkopojums gan jau būtu apjomīgāks, ja cilvēku skaits, kuri ir ar mieru, lai apskata un

analizē viņu profilus, būtu lielāks, bet te nu ir – vecāki un viņu bērni sociālajos tīklos nemaz nav tik

atšķirīgi, jo informāciju gan pietiekoši plaši, gan īpatnēji skrupolozi izvēlas publicēt kā vecāki, tā

jaunieši. Mūsdienu sabiedrība ļoti lielā mērā balstās uz sociālajiem tīkliem un tīklošanās vietnēm, jo tā

ir vēl viena platforma un vēl viens veids kā sevi izpaust un parādīt citiem, tikai tajos ir lielāka iespēja to

parādīt maksimāli lielām un atšķirīgām auditorijām, izvēloties rādīt saturu, kas ir pārdomājams un

atliekams uz vēlāku, lai tiktu uzlabots.

Mīļie jaunieši, nav tik traki ar jūsu vecākiem, lai arī kā negribētos likt sevi un viņus “vienā maisā”

sociālo tīklu lietotprasmju kategorijās, pa vidu dīvainiem citātiem uz nesaistītām bildēm no

“Dieviete.lv” vai jokiem, kas vienkārši uzrakstīti MS Paint uz balta vai oranža fona, mēs visi – vecāka

gada gājuma cilvēki tai skaitā, esam literāri sociālo tīklu valodā, tāpēc, ja vien nepublicē materiālus,

kurus vecāku acīm labāk neredzēt, jo nervu viņiem palicis gaužām maz, nepakautrējies un apstiprini to

uzaicinājumu draudzēties, kuru ignorē jau mēnešiem ilgi, nekas paranormāls vai traumējošs tevi

nesagaidīs! Sliktākajā gadījumā, process ir arī atgriezenisks!

Paldies par uzmanību un līdzdalību sociālo mediju un digitālās kultūras kursa radošā darba –

digitālā artefakta – tapšanā!