Annotation

Mihails Jurjevis ermontovsDemonsDzejojums no M. J. ermontovatulkojis un atdzejojis Jnis RainisDmona skumi mekljami Pukina darbos "Eelis" un "Dmons"

FB2 failu izveidojis Imants Lomelis

Pirm daaIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIXIIIXIVXVXVIOtr daaIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIXIIIXIVXVXVI

Mihails Jurjevis ermontovsDemonsPirm un otr daa

Pirm daa ...

I 1Pr grku zemi Demons laidsPilns sru, izdztbas gars;Tam priek jaucs drzmu klaidsNo jaukm dienm ainu bars Tm dienm, kad vi gaismas mjsK skaidris erubs spdja,Kad, garm bgot, kometaAr viu laipni sveicinjsUn mus smaidus smaidja;Kad karst zinanas krVi ma migl lkojs,Kur, izkaistas debess r,Pie zvaigznm zvaigznes drzmjs,Kad, pirmdzimts pasaul's radb,Vi ticb un ml gaubs,Ne auna skarts, ne sautts aubs,Un via prtu netraucjaVl garo mu tukba Un daudz, vl daudz un via spjaVairs visu mint nesniedza.

II 2Sen atstumtais jau mald gjaCaur plaumu bez atptas.Aiz miem mi laiski sljaK minute aiz minutes, Tik alla vienmuga vija.Vi skas zemes valdnieks bija,Bez prieka aunu kaisja;Pret savas mkslas izveicbuVi neatrada pretestbu Un aunums viam apnika.

III 3Un pri Kaukazkalniem arIz debess dztais klaidoja,Zem via it k dimantstariNo sniegiem Kazbeks spdja,Un dzii lej melna svtaK pu ala izplaista Tur Darjals loos sldja;K dusmots ters nikns utsTur Tereks krca viu puts;Un zvrs tur, lzdams klinu plais,Un rglis, dzidr vdamies,To uzklausjs bdamies;Un zelta mkoni gais,No siltm zemm atpeldot,Tam ldzi gja ziemesnieg,Un klintis, ciei sastjotK ttas noslpuma mieg,Pr viu galvm prliecsUn mirgu vios lkojs;Un kalnos tori noskatjsCaur miglu drmiem skatieniem:iet, Kaukazam tie nostatjsPar vrtu sargiem-milzeiem!Un brv drmi skaista bija zeme, bet to nemanjaVi lepnais gars; tas vrs lejUz dieva darbu nicgi, Ne trsa via cl sej,Ne vaigsti nebij manmi.

IV 4Un via priek cits ainsDzvs daiums ziedin izplauka:K segs kljs, brnumains,Caur tlm lejm Gruzija, grezn laimes nomala!Tur stvas, augstas klinu malasUn aizritou strautu alasPa raibin raibo olju,Un rou krmos lakstgalas,Kas apdzied meitu skaistumuUn velti gaida atbalsu;Tur gobas salapoj'as bieiAr zau apvjvaiagu;Tur alas, kur pret karstumuVar atrast tvrsmi bikli briei,Un vizma, dzve plaum,No simtm balsu kopudsmaUn tksto augu elpas plsma,Un kaisla vrsma pusdien,Un naktis, liegi veldzintas,No smaru rasas valdzintas,Un zvaigznes it k acis zvras,K gruzinietes skatieni.Bet tikai skaudas, sens srasTam cla dabas greznumi.Bezaugu krts nerietjaNe jaunas jtas, spka spars Un visu, ko vien vieda gars,Vi nicinja, iendja.

V 5Gan plaa sta, augsta mja,Ko sirmais Gudals uzcla .. .Daudz as'ru, sviedru maksjaT vrgiem, ko vi kalpinja.Uz kalnu skljumiem ik rtNo mjas sienm na krt;Un klint pakpieni kalti,No stra tora sniedzotiesUz upti; tur mirdzin baltiAr adru seju seguss,Iet dens smelt Jaun-Tamara, Krc putojo Aragva.

VI 6Aizvienu klusi vrs lejsNo klinu gala drmais nams;Nu odien troksnis sadzirdama,Skan zurna, puto vni, smejas:Tur Gudals izprec Tamaru,Pulks viesu kzs salgtu.Pr lzniem jumtiem segas kltasSd meitu pulk jaunte,Tiek dziesmas jautri skandintas;T aizrit laiks. Jau saulteAiz tliem kalniem laists cli.Ts plauksts sit pc ritumaUn dzied, un tamburina spliem kaze, jaun lgava To gais vcina ts roka,Pr galvu viu daii loka, Drz pki putna vieglumT laias, pki atkal stjas,Un vieglie skati zibinjasAiz skaudgajiem plakstieniem;Drz mj ar melniem uzaiem,Uz reizi liegi drusku liecas, Un klst un slst pa sedzeiemTs kjia, tik zemes tiecas;T via rotao un dej,Un brna priek jautri smej.Un mness vizma starus raida,Pa bram velganum mirdz,Bet nesniedz vias jautr smaida:Tik dzve, jaunba t spirdz.

VII 7Pie pusnakts zvaigznes zvrju,Pie vakardziesnas, rta ausas,Ne kungs par zelta Persiju,Ne varenais, kam audis klauss,Nav tdu acu skpstjis;Un fontans, kdams dens strvu,Kad kvlumu tas; dzesjis,Nekad vl nava slacjisAr pru rasu tdu stvu;Neviena roka mgiNav mi glstot raisjusiTik skaistu, pilnu matpni, Kop paradize pazudusi,Nav tdu brnumskaistuliPat dienvidsaule redzjusi.

VIII 8 deja pdj tai bija Un otru rtu sagaidjaJau Gudalmeitu Tamaru,o vaas jautro radbu,Srs vrgu liktens, vrgu zaimiAr sveas zemes nomalu,Ar sveu dzimtu, sveu saimi.Un biei slepu aubansK migla kljas tai priek vaiga,Bet katra vias kustansTik runjoa bij, tik snaiga,Tik mi vienkra un maiga,Ka, ja, to laiku laizdamies,To Demons btu skatt spjis,Vi brus btu pieminjis Un aizgriezies un nopties

IX 9Vi skatja .. . Un piepeiVi juta krts aiztrsamiesUn neizsakm viojamies.Pr mms dvsles tuksnesiK svtas skaas prskanja.Vi mlu, labu, daiumuK svtu atkal sajust spjaUn ilgi ainas maigumuVi baudja un gar virdzPar seno laimi atmias,K dzv zvaigu zvaigznes mirdz,Gar viu gja klzdamas.Kds slepens spks to valgos pina,Vi jaunas sras iepazina,Un jtas vi runja,Reiz pazstamas, mas skaas.Vai t bij jauna dzimana?Vi paveanas viltus maasVairs sav prt nerada.Vai aizmirst? Dievs to nebij lmis;Vi nebtu to ar mis .

X 10Skrej auiem kume, ko vien mk,Uz kzm, pirms vl saule riet,Grib aizkt brtgans, joos jjot.Jau zaos krastus redz vi mjot,Vi aizsniedzis jau Aragvu.Bet, nesot smago balvu nastu,El, mjoties pa stvo krastu,Aiz via rinda kamieu;Tie puksteniem tinkina,Tie ktros sous trina Pats patvaldnieks par SinodaluVed drgas kzu dvanas.Tam smdrs gas sajoztas;Ap zobena un duna spaluSpd saules stari; mugurMirdz bise sudrabkalum;Tiek vj svrki plivinti;Visapkrt uchas uvumiAr zelta brkstm izrotti;Ar raibiem zdiem raksttiT segli; puiem iemaukti;Zirgs zelta spalvas, as un denkts,Zem via viens puts trenkts.Vi drgs Karabachas ints; Ce ausis, klauss bailgiUn krkdams noskats no klintsUz viu putu mutuli.is ce tik aurs, pilns draudu, baismu:Pa kreisai kraujas paceas,Pa labai upe c caur plaismu,Jau sebu. Srtums nodziestasAiz sniega kalniem; migla nk Un ak rinda soot sk.

XI 11Pie cea kaps uz kalna stva Kds kazs, kas tagad svts, tur dusIek dieva miera senlaikus;To atriebja rokas kva;Un no t laika ceiniekiem, Lai steidz uz kauju vai uz priekiem,Bij paradums tur kavties,Pie svt kapa ldzoties; lgana tos pasargjaPret musulmau niknumu.Bet droais brtgans nebdjaPar tvu tvu parau Ar viltus domm, gleznu glaumiemTo aunais Demons jaucja;Un doms, tums jdams jaumiem,Vi lgaviu skpstja.Uz reizi tli paibja,Tad viens .. . Kas tur noticies?Kazs, skaos kpos paclies,Tik papachu vl pavzt spja,Neviena vrda neminja,Tam zobens rok pamirga,vks novkstja nagaika K rglis mets vi, te viens;Pr dzio leju prskrjaIr dobjis vaids, ir ausmgs bviens Neilgi bija cnii:Drz bga gvie gruzii.

XII 12Viss kluss. .. Un, bar sastjui,Uz liem it k sastinguiVl nolkojas kamiei,Un klusum k izgaisuiTink retam viu zvanii.Viss emts no lauptju rokas.Pr liem tos lokos lokasJau klija-asins krb.Tie netiks kapa dus vestiTur klostersienu sardzb,Kur viu tvu tvi besti;Ne mtes, msas labs,Ar garm adrm kljuse sros, lgsies rauddamas,No tlm malm atnkdamas:Bet uzctga roka celse cea mal krustu svti,Lai miruie tiek pieminti;Un pavasaros apvjs zels,Ap viu glaimi apkrt vsiesUn smaragdza k tklis tsies;Tur cenieks biei veldzi smels,No grt cea nogrieoties,e dieva n kavjoties

XIII 13Zirgs laias it k vja straujUn krc un gas t k kauj,Te pki skrejot apstjas,Uz vja dvesmas uzklauss,Iz platm nsm elpu pzdams;Te reiz spji zem grzdamsAr skaiem traudpakaviem,Vi, biezs krpes izplvjis,Uz prieku dras aumaiem.Un via jtnieks noklusjis;Vi reizm seglos zvalstjies,Ar galvu krpm uzglies.Jau pavads tam iz rokm slka,Vi kjas kpos atspris,No asins via svrki mka,Tas straumm pri prpldis Gan skrjjs kume kungu glba,To aiznesdams iz kautia,Bet osetina lode grbaTo dzi tums sniegdama.

XIV 14Pie Gudala dzird vaidas, raudas,Pilns pagalms auu sancis:K zirgs, urp atskrjis bez jaudas,Pie vrtu stabiem saimis?Kas tas, ko vi urp atnesis?No kaujas uztraukuma pdasVl pieres krunks manmas.Ar as'nm drbes, zobens, rdas;K krampjos rokas rusVl zirga krps stingdamas.Gan lgavaini sagaidjaTavs daiais skatiens, lgava.Vi kaza vrdu izpildjaUn kzu dzrs atsteidza Bet lgavu vairs nebildins,Vairs stalto zirgu nedancins.

XV 15Uz dzimtu, kas bez rpm mita,K zibens dieva bargums krita.Un rauddama TamaraUz savu gultu atslka;Rie asaras, un smagi, grtiKrts ceas, dvau elpojotTe via it k burvju btiDzird klusu balsi runjot:"Brns, neraud', neraud' velts srs,Kaut tavs as'rs mirons mirksK dzv ras neatspirgs;Tik tumss acis tavas zvrs,Un vaigu srtums nobls!Vi tlum, vi neredzs,Vi tavu skumju nesaprats;Tur debess skaidras, baltas liesmasBezmiesas acis mam skats;Vi dzirds paradizes dziesmas Kas dzves sapu atmias,Kas zemes meitas asarasPriek t, kas paradizi gava?Ne izdzisuas radbas,Ne gars, ne liktens ciengs nava,Ka viu dl tu, eeli,Ir acumirkli noskumsti!Pla jras gaisa selgNevadt savvaKlusi staig miglas velgZvaigu kori saska.Pri laukiem tu tliemDebei bez mim iet,Netverami vlu viemVeas, vijas, plok un riet.irans un satikansTiem ne prieks, ne skumba;Nkotn nav vlans,Pagtn nav luma.Ja tu likst vrgsti drmi,Nedien tos piemini:Bezrpgi zemes kmiLdzi viiem nicini!Ldz nakts ar savu segu klsiesPr kalnu galiem Kaukaz,Ldz pasaul dzi klusums stsiesK burvju vrda buram;Ldz vj pr klintm, vsk lgos,Pa nokaltuo zli vgosUn putni, kas tur glabjies,Pa krslu drok pacelsies;Ldz, vna koka aizsargtaUn debess rasas veldzinta,Naktspue ziedus atraiss;Ldz zelta mness vizma ls,Pr kalniem klusu paceldamsUn zagus tev lkodams-Es urp pie tevis atsteigos;Es viesoos, ldz ausa spdsUn liegos, maigos audumosPr tevi zelta sapi slds."

XVI 16Vi apklusa Un tumPamazm skaa gaist pc skaas.T skats pilna nesamaas Un nesakm traukumTai jaucas krts sras, ausmasUn gaviles, un lgsmas jausmas;Virst visas jtas kaisum.No sevis dvsle saites rva,Caur dzslm lija uguns strva,Vl viai skanam izliks brnumjauk balss arvienu,Un vlu, jau pret pau dienu,Tai acis mieg aizsldzs.Bet vias sapus trauca aina,Tik pareoa, brnumaina, Kds tls k mms un migl vrpts,Nezemes dailes vizm trpts,Pr vias galvu liecs cli,Ar mlas pilnu skatienuVi lkojs uz viu li,K juzdams dziu skumbu.Tas nebij eels debess mjs,Kas turja to sardzb:Jo varavksnas vaiagTam viu cirtas nerotjs;Tas nebij ziedzgs ausmu gars,Ko izmetusi pekles plaisma Vi bij k skaidris novakars:Ne tumsa, nakts, ne diena, gaisma!

Otr daa ...

I 1"Ak tvs, es nepelnu o draudu,Tvs, nerj savas Tamaras!Lk, manas asaras. Es raudu Ne pirms ts ir rituas Nevienam nebu es sieva Teic precniekiem o lmumu:Mans draugs ir aicints pie dieva Es citam sirdi nedou.Kop via asiains miessEs vros, kop ts apbedm,Kds aunais gars pie manis viessAr neatvairu iedam.Nakts klus mier mani tirdPulks skumju, sapu baigumu;Un dienu lgties nespks sird:Bg domas vrdu skaumu.Caur dzslm uguns liesmas loks Rau, kds tavs brns top vj un vrgs!Tvs! Sirds man srst ais spju moks;Tvs! Neesi pret mani brgs!auj svt klostervientulbMan mulsu prtu mierint:Tur pesttja apsardzbEs bdas varu izraudt.Nav vairs man prieka, saules dienas Ar svtu mieru suminot,Lai mani uzem drms sienasK kaps, pirms laika ieslogot."

II 2Un klostra pasaul's attlumTo radenieki aizveda,Un rupju audu vienkrumTs jauno stvu ierba.Bet, vai t mku trp gjaVai zelta tos audumos,Sirds sapu murgos aizliegtosK agrk pukstt nenostja.Pat altarpriek, svtum,Kad slava dievam atskanja.I lgans to iztraucjaT pate runa dvain.Zem drm tempa juma kldaNereti pazstamais tls,Bez skaas un bez mias slda;Kad viegli cls vraksvls,Vi kluss k zvaigzne vizjaUn sauca to un gaidja

III 3Starp diviem kalniem vs lejSvts, vientu klosters glabjs,Un slaiks ulms, inarsTas bija tts un za slej,Kad nakts pr kalnu aizu kljs,Iz loga uguns zibinjs, Tad Tamara vl aizldzs.Visapkrt mandekoku n,Kur krusti, kapu sargi, rnUn sr pulk stjuies,Dzied putnu kori cluies;Pr kalniem broties, ar rvuDzen dzestrus vius avoti Tie salejas par draugu strvuUn tk rit caur krmjiem,Ar puu sarmu apbrtiem.

IV 4Pret ziemepusi kalni ceas.Kad rtos gaismas vii veas,Kad pri dzim ielejmKp zili dmi, vijs klstot,Un mucini, saulei svstot,Sauc ticgos uz lganmUn zvanu skaas tlumTrs, kluso klostri modrdamas,s miera stundas svinb;Kad gruzinietes soodamasUz pleciem garo krzi nes,Pc dens kpj no augienes Tad kalnu ailas tlin tliK ledus siena zilibliPret skaidro gaisu rgojas;Bet saules riet prkljasBlv-srtais segs pr vizmo gli.Tiem vid pri mkoiemBij vienam lepn galva celta:Tas Kazbeks, cars starp milzeiem, Tam alma zda, svrki zelta.

V 5Bet, grku domu premta,Pie dabas dailes TamaraVairs nejt prieka. Viai ietasViss plaums drm migl tts;To gn viss, s skaists vietas,Ir tum nakts, ir saules rts.Ldz krsla atnk vsin-maigaUn zeme vias roks grimst,Jau Tamara priek dieva vaigaIt k bez prta ceos imstUn raud, un kluso mieru traucTs izmisus vaimanasUn ceenieka prtu jauc;Tur vaidam vi sev domjasPie klintm kaltu kalnu garuUn bails ciek uzklauss,Dzen zirgu aulekot ar sparu.

VI 6Sirds Tamarai mirkst viens bds Pie loga via alla sds,Un, doms dzii grimusi,T vrs tl vrgi,Ar ilgm gaidot augu dienu"Vi nks!" tai teic kaut kds aizvienu.Ne velti sapi viu glauda,Ne velti vi tai rdjs,T acis slptas sras pauda,Uz lpm glaimi laistjs.Daudz dienu via t jau moksUn pate nezina, par ko;T svto priek ceos loks, Sirds pieldz viu viengo;Kad, ilgas cas pagurusi,T sav gult mieg slkst, Tai baisi, grti, spilvens tvkst,Dreb visa via uzlkusi;Un pleci, krtis kaist k ceras,Milst acis, tik t elpu gst,K alkstot apskvieni veras,Uz lpm skpsti kstot kst- - - - - - - - - -- - - - - - - - - -

VII 7Ple vakarmigla gaisa autu,Lai gruzinieu kalnus skautu.Pc savas salds paraasUz klostri Demons nolaias.Bet ilgi aubjs vi bjsai svt mier ielauzties Un brdis bij, kad izrdjs,Ka vi ir gatavs atteiktiesNo nelg vljuma.Pilns domu vi gar sienu klst;No via sou lidojumaBez vja lapas trs un vstVi pace acis, spoums lst,Ko vias log lampa raida;T, liekas, sen jau, sen ko gaida.Un klau, caur kluso nakti plstK liegas ingarstgu skaas,Un dziesmu balsis rit bez maas Un rit un rit, un plst, un kstK asaras tik lni, klusi;Bij dziesma tik mlga,It k priek zemes dzimumaIz debesm t skanjusi.Vai eels kds ar vecu draugue atkal tikties vljsUn slepu urpu nolaidsTam dziedt skas agrks,T mokm k par saldu daugu? Un mlas sras, ilgas, kvlasJt Demons mam nejustas Vi baism projm doties vlas,Bet via sprni nekustas!Un brnums! acis top tam velgas,Rie asara aiz spju smelgas Vl tagad pie ts istabasGu akmens caurdedzis no regas,Vi izgrauzts liesmu as'ras degas,Ne cilvciskas asaras!

VIII 8Vi ienk via dvsle brviPriek mlas, laba atvrta;Vi dom, ka uz jaunu dzviTam ataususi cerba.Un trsas, neizprastas gaidasUn mmas nesazias baidasIt k pie pirms tikansSe lepn dvsl iezags;Tas tikai aunu nozmja Vi ienk redz tur erubu,No paradizes sttu,Lai grcinieci sargtu, T skati spous starus lja,Un smaidot vi no naidniekaTo baltiem sprniem aizsedza .. .No debesgaismas spjas ausasK satriekts Demons apilba,Nevis tam ma uzruna,Bet prmetums bij juzklausa:

IX 9"Tu aunais gars bez ma rimas,Kas tevi tums atsaucis?e nava tavu kalpu imas;e auns nekad nav dvaojis!e mla! e mans svteklis!Ko urpu grku ceu mini?Kas tevi sauca?" Tikai grniTam pret smjs aunais gars;Skats dedza greizsirdbas kvls,Un atkal senais naida sparsNo jauna via dvsl cls."T mana! balss tam bargi skan, Liec viu mier! T ir mana!Par vlu tava sargana,Ne viai sois tu, ne man!Uz sirdi, pilnu lepnas drosmas,Es savu zmi uzspiedu;e nedzird tavas svts trosmas;Es valdu e un mlju!"Un eels sird dzim srmUz grcinieci lkojs,Un lni prom uz debess sfermTas, sprnus pleot, pacls

X 10TAMARA Teic, kas tu? Tava runa baiga!Vai pekles tu vai debesu?Ko gribi tu?DEMONS Tu skaistin maiga!TAMARA Bet teic, kas tu? Kas esi tu?DEMONS Es esmu tas, k vrdi vlasNakts klusum tev skanja,K doma tevim ukstja,Ko sapn redzji, ka lasSirds tev k migl nojauta;Es tas, no kura uzskatienaVl ziedos cerba jau vst;Es tas, ko visi dzvie nst,Kas mlts nav vl ne no viena.Nekas man laiks un plaums nav;Es savu zemes vrgu ausma,Es zintnes un brves jausma,Es aunums dab, dievam drausma,Un es pie tavm kjm rau!Es atnesu ar jsmm sirdTev mlas spes, lganas,Kas pirmo reizi mani tird,Un savas pirms asaras.Ak, uzklausies aiz ldzcietbas!Priek laba, debess ldzdalbasTu mani atkal atdot sptu;Es tavas mlas svtumK seg segts tur atspdtu Jauns eels jaun vizum.Ak, klausi! Manim runt vli!Tavs vergs es, tevi mlju!Ldzko es tevi redzju Tu slepu naidu man cliPret manas varas mbu.Bez savas vaas dzii skauduEs zemes sko lgsmju baudu;T nedzvot k tu, mans garsJt spes, irts no tevis baismu.Bet asins sird saules starsNu aizdedzs ar jaunu gaismuUn skumjas bru dziumosK skas vjas vijumos.Bez tevis kas nemirstba?Kas manas varas bezgalba?Tik tuku vrdu noskaas,Plas svteklis bez dievbas!TAMARA Ak, atkpies no manis, grkuUn auna gars! Tev neticu!Kungs, pesttjs! Ak, nav man spkuVairs tevis lgt es sajtu,Man vjie prti pagurst lo!Tu mani boj grdsi;Tavs vrds k ifts un uguns kvlo Kam mani mli, atbildi?DEMONS Kam mlu? Nezinu! Es esmuT pilns ar jaunas dzves dvesmu, No ziegu galvas norvuEs lepni rku vaiagu,Es pagjbu pos grdu, ais acs dzvoju un zdu!Tu mam mlt nespjiK es ar pekles kaislu svelmi:

Tik spji un tik dedzgi,Ar nemirstamas domas dzelmi.Tavs vaigs man dvsl ieraksttsJau ldz ar pirmo pasaul's dienu,Man priek klda vi arvienuK mu tuks tls tts.Sen, manas domas jaucot drsms,Tavs saldais vrds man skanja;Un vis debess laimes jsmsTik tevis vien man nebija.Ak, ja tev spja btu mroto rgto spju dziumu:Caur augu dzvi, mbuI priecties, i ciest, i srot,Nedz cert slavas aunum,Nedz labam darbam atldzbas;Priek sevis dzvot garlaik Pats sev un ai cniBez uzvaras, bez samierbas!Tik nolot, ne vlties,It visu sajust, redzt, zintUn visu ienst plties,Kas vien virs zemes, nonicint!To brdi, ldz k izljsPr mani dieva smagie lsti,Man dzisa dabas karstie glsti,Uz mu t man aizvrs Priek acm plaums zili kljs,Tur kzu rots lidinjsMan pazstamie spdekiTie zelt mirdzja caur tli,Bet, ak, tie savu seno brliVairs nesveica k agrki! Tad tos, kas ldzi izraidti,Es izmisum sasaucu,Bet vaigus, aunos skatus, spti Es pats vairs pazt nespju.Un sprnos mani dzina ausmas,Es bgu projm k bez jausmas Bet kurp? kd? Es atraidts,No seniem draugiem vairs ne pausmas,Viss mms un kurls, viss aizdarts.Pc viu brva ritjumaT lauzta laiva viena klst,Kad stre elta, buras rst Bez mra un bez noteikuma;T agrum, kad gaisma riet,No debess atrauts mkons iet,Pr dzidri tumi prlaizdamies,Viens Vientuls, piestt baiddamies;To vj bez zias, mias nes,Dievs zina, kurp, no kurienes!Ne ilgi audis prvaldju,Tos grka mksl mcju;Un visa cla pljs bijuUn visu daiu smdju,Ne ilgi Skaidrs liesmu kvlesBij viegli vios izdzstas Tur ples bija izstas:Tik mui vien un liu mles. Es slpos kalnu plaisumos,K meteors tur audjos,Kad pusnakts tumsa zemi klja Un Vientuls ceinieks vl jja,To tuv uguns maldja,Vi bezdiben pazuda

Un velti sauca, asins ljaPr klintm it k srta vjaBet aun drms rotaasDrz bija manim riebuas.Ar spjo spu ckstot svi,Es gaisus jaucu putekos,Ar miglu, zibiem trpies, spviEs trosm traucos debeos,Lai man iek dabas spku dsmasSirds nerimtba noslbtu,Ne neatgaiu domu drzmasLai glbtos, visu aizmirstu!Kas skumjais ststs par auu baru,Par bdm, plm, sirdstiemNo pagjuiem augumiemPret viena acumirka svaruNo manu moku dziumiem?Kas audis? Viu dzve, darbi?Tie paies vl, k pagja!Tiem paliek viena cerba:Dievs piedot spj, kaut ties skarbi.Bet manas spes nebeidz krimst,Tpat k man, tm gala nava,Ts pa nv nenorimst!K skas vias mani skava Te dzeld k liesmas, ceas, imst,Te domas spie k klinu krava Ka kapa slogs uz cerbmUn kaislm, sen jau zudum!TAMARA Kam tavas spes jzin man?Ko man par vim lojies?Tu grcnieks DEMONS Vai pret tevi gan?TAMARA Ms dzirds DEMONS Kluss viss. Nebaidies.TAMARA Bet dievs?DEMONS Uz zemi nelkojas,Ar debesm vi nodarbojas.TAMARA Bet sods? Tu pekles moks ksi?DEMONS Nu lai! Tur tu pie manis bsi.TAMARA Mans draugs, lai tu kas bdams btu,Es, mam mieru zaudjot,Pret gribu tevim ldzi jtu,Sirds raujas tevi nolot.Bet ja tie bij tik viltus glaimi,Bet ja tu mani mnjiAk, lo! Kas tev gan par laimi,Ja gtu manu dvseli?Vai dievam drgka es esmuPar citm zemes jaunavm Varbt par mani skaistkm? Ir viu nevainbas dvesmuNav auna vara kliedusi!N! Zvri manim, svti zvri!Ak, saki! lk, es ldzos sriTu redzi vju meiteni!Tu dvsle bailes iemidzini Bet tu jau visu jti, zini:Tu mani tiem losi!Tad zvri auna vljumaVairs mam sird neturt!Vai gan vairs nava soljuma,Nedz zvresta, kam uztict?DEMONS Es zvru tev pie pirms dienas,Es zvru tev pie pastars,Pie kauna tums ziedzbs,

Pie ma patiesbas cienas;Pie smag grku kritiena,Pie uzvaras, ko iegt itu;Pie briem, kad pie tevis mitu,Pie irans, kas biedina;Es zvru tev pie garu saimes,Pie savu pavalstnieku laimes,Pie debess sargu zobeniem,Pie maniem modriem naidniekiem;Cik debess aptver zvaigu sferu,Pie pekles un pie zemes zvru,Pie tavas pirms asaras,Pie pdj no taviem skatiem,Pie lpu salds dveanas,Pie taviem mkstiem zda matiem,Pie baudas un pie cieanas,Pie savas mlas kaislbas, Es atteicos no sen naida,No dvsles lepns iedomas;Nav viltus glaimu vairs, kas smaidaUn prtus jauc bez samaas.Es gribu miera salgumuAr dievu, gribu pielgtiesUn mlt, labam paauties.Ar asarm un nolumuEs pieri tevis cienguNo uguns zmes skaidrou:Lai zemei neapzias gaitBez manis przied ziedonis!Viens visu radjumu skaitEs tikai tevi sapratis.Tu svtums mans! Es savu varuPie tavm kjm noliku.Par vienu tavu acu staruEs dou visu mbu;K ml, tici, t ir naidEs esmu liels un nelokms.Es gaisu dls, es nesaistms,Es celu tevi zvaigu laid,Tu bsi pasaul's carene,Tu mana pirm biedrene.Tu lkosies bez ldzjtbasai pasaul, bez luma,Kur nav ne laimes stenbas,Ne ilga ma skaistuma;Kur tikai ziegumi un sodi,Kur lielas kaisles nepazst,Kur tu neviena neatrodi,Kas mk bez bailm mlt, nst.Jel saki, vai tev nava jausmas,Ka auu mla mirkl dzimstUn nkst? Ts tikai asins trausmas! Bet dienas iet un asins rimst.Kas iranos gan izturtu,Pret jaunm kairm atstvtu,Pret riebm un pret garlaikuUn fantazijas savvau?Ne tev, ak, tici, liktens lma,Ne tev, tu mana biedrene,Ka aur lok vsti mmaUn rupjam esi vrdzene,Starp remdeniem un mazticgiem,Starp viltus draugiem, naidniekiem,Starp bailm, darbiem neauglgiemUn cerbm, un grtumiem!Aiz augstas sienas sri, bli

Tev neizdzist bez kaislbasStarp lganm, kas ldzi tliNo audm k no dievbas.N, cits ir tevim liktens spriedums,Tu visudai radba!Un tevi citu spju iedums,Cits lgsmju dziums sagaida!Ko agrk vljies ar kri,Met nost s zemes niecbu:Es lepns zinanas riTev priek plai atvru.Es plim garu kalpojouPie tavm kjm liku stt;Un tevim, dai, izdabtEs vieglas burvju btes dou.Es zelta rotu rauu nostNo vakarzvaigznes tevi post;No pum pusnakts rasas ljuTev bru mirdzot vainagUn vu blzmas srtu vjuAp tavu stvu vakar;Un gaiss ar skaidru aromatuAp tevi dvaos pldojot!Tev brnumskaas lolos prtu,Ik brdi saldi atskanot!Es greznas pilis tevim celu,K rubins, dzintars spguos!Iz jras dzelmes prles smelu,Aiz debeiem es laidos, Viss tavs, kas pasaul's plaumos Tik mli mani!

XI 11 Un vi maigiTo karstiem skpstiem aizskra;Un via nodrebja baigi.Bet pavedo valodaDrz vjs las slpja.T spjais skats k karst degTs acis kveldja, nakts segPr viu taisni liesmodams,K zobens ass un nevairms.Un aun vara uzvarja!Vi savu skpstu nvekliTai dzii jauns krts lja .. .Un klusum caur pusnaktiK moku kliedziens atskanja Tur bija viss, gan mla, spes,Gan prmetums un lgans,Vl neremdtas dzves slpes,No jaunm dienm irans .. .- - - - - - - - - -- - - - - - - - - -

XII 12To laiku sargs vl nakti vliGar klintjiem pie klosteraViens klusi apkrt staigjaPc paraas ar ugundli.Pie jauns meitas istabasTas saviem soiem aprimt lika,T dvsli jauca aizdomas,Un rok dlis smags tam tika.Visapkrt valdot klusumam,Vi dzirdja, t liks tam K mu lpu skpstanu,K kliedzienu un vaidanu Un aunas domas sirmgalvimPret gribu prtu kustinjaBet brdis vl pc bra gja Viss bija kluss; tik iztlimVl lni alca skie krmi,Vj laps pta inot,Ar krastu saukstjs drmiStarp kalniem upe aizritot.Sargs pasteidzs, lai noskaittuJo trk svtiem lganas,Lai auno garu projm dztu,Kas sace grku iedaas.Tam mets bailes, blums vaig,Vi krustus prmet drebdams,Tad klusu, trk soodams,Vi savu veco ceu staig

XIII 13K maig mieg perijaT sav zrk dusja;Par segm blka no krsasTs piere bij, bez asins lsas.Uz mu acis slgus Bet, ak, ikvienam izliks,Ka miegs tik vias sldzis cietiUn va vrties gaida ts,Lai skrtu skpsts vai gaismas rieti.Bet velti gaisma ausdamaPr vim zelta lj lija;To radinieces skpstja,Bet veltas mms spes bija, Ko nves roka apzm,Neviens t miegu netrauc!

XIV 14Jaun-Tamarai pat prieku diensNav bijis rbs t izrotts,Tik krs krss dints.Un pues, plktas klinu siens(Pc vecas bru paraas),Pr viu izlej smarojumu.Ts, jtot nves saaugumu,It k no zemes atvads. Tik miergs vias mis bija,Ne zme vi nevstjaPar nvi kaislu reibum.Un raudzjs ts vaibsti salti Tai brnumain skaistumBez dzvbas, k marmorkalti:Ne prts, ne jtu trsjums,Viss auksts k nves noslpums.Tai savds smaids pr lpm auda,Tas bija stindzis piepei;Daudz dziu sru vi tam pauda,Kas vi vrs vrgi;Un bija smaids pilns aukstu nievuK dvslei, kas jau ziedt beidz,Un zemei kluss un drms: ardievu!No domas, kas jau projm steidz.Velts sens dzves atspulgojums is smaids bij nvei tuvk vl.K dzisu acu nostarojums, Un sirdij top tik lk l.T vakar, kad, cli plstot,Pamazm zelta jr kstot,Jau saules mte aizlaias,Uz acumirkiem kalnu sniegiVl blv blzm srtojasUn tum tl laists liegi.Bet pusdzvs stars iz tlienesVairs atspduma neatrads,Neviena ce nepavadsNo savas ledus virsotnes!.. .

XV 15Bars auu, kaimiu un raduJau sancis par sru vadu;Un Gudals k bez samaasSit krtis, mmi matus plsdams,Un, sav sirm zirg szdams,Uz bru ceu sataiss;Un gjiens traucas. Trijas dienasUn trijas naktis tiem ko jt,Kur senus mdza guldint,Tur viai cirta kapa sienas.Kds ciltstvs vecam Gudalam,Kur citkrt ciemos laupt mdza,Kad slimba to vas sldzaUn grkus atzt ncs tam,Par sava soda izpirkanuCelt bazncu tur soljs,Kur augsti klintis pacls,Kur dzird tik auku gaudoanu,Kur rgi reti maldjs. Un drz starp Kaukazkalnu sniegiemBij uzcelts vientu svteklis, Tur lauptjs pc smagiem ziegiemBij ma mieru atradis;Un t par kapa vietu tapaKlints, radniecga mkoiem:It k tur tuvk augstumiemJau btu siltk snaust iek kapa;It k no audm atstatTur dusa netraucta btu Ak, velti! miruiem nav jtuPriek bdm, priekiem dzvb.

XVI 16Caur zilo tli lidinjsSvts eelis pilns cluma,Tam zelt sprni zibja Un dvsli, gtu zemes mjs,Vi, silti skautu, turja.Vi remdinja vias bdasUn aubas klaidja, un pdasNo ziega un no cieanmVi mazgja ar asarm. No tlienes iz paradizesJau skaas liegi dzirdjs Kad pki ce aizstjsTiem Demons, vdamies iz zes Vi varens bij k vtras grauja,K zibens, kad tas gaisu ir,Un prgalvb lepni straujaBalss sauca: "Via mana ir!"Pie sargtja krtm sliedzsUn ausmas slpa lgans dvsle, kas tik smagi ziedzs.Un liktens lmums izrs:Vi atkal vias priek stjs.Bet kas to btu pazinis!?Cik auni skats tam zibinjs!Cik naida pilns k nveklisT dzi naida, kam nav gala!Un dvesa it k kapa salaNo vaiga, kas bij sastindzis."Bdz, tumsas gars, ar aubu dabu!"Tam debess stnis atteica:"e beidzas tava uzvara;Reiz soda stunda atnca,Un dieva lmums lemj tik labu!Ir pagjuas prbaudes;Un auna vaas krituasNo vias ldz ar pu trpu,Ms viu sen jau gaidjm;Jo vias dvsle ir no tm,Kam dzve mirklis spju, rpu,No izcieamu cieanu,Ne sasniedzamu lgsmbu;Dievs viu dzvs stgas vijaIz smalku audu etera;Ne zemei vias dzimtas bija,Ne zeme vim radta!Par savm aubm ausmu, drguT izpirkumu maksja T mlja un cieta vrgu Un mlai debess atvrta!"Un via stingrie skati dzlsUn pavedj gremdjs,Vi lgsmi spjos sprnos cls,Drz debess vizm nonirs.Un Demons prveikts lstus grvaPar savm trakm iedomm;K agrk sptei sevi va,Viens klaidodams caur tukbmBez mlas un bez cerbm!Uz krauja kalna klinu kupasPr Koiaras ielejuVl ieraugmas olaikuPils sabirzus tora drupas.

Par vim baismu noststiVl tagad auds dzirdami. . .K mmas paliekas, k spoki,K seno dienu liecniekiTs stv un apkrt zao koki.Un lej ciemi izpleas,Viss apkrt zied un asnus raida,Tur simtm balsis dzirdamas,Iet karavanu gara laida,Un pulksteni noskanas.Un, lauoties caur miglu birgm,c upe puts mirgu mirgm.Un saul, n, vasarPa mam jauns dzves pdmIet daba jautr rabK brns, kas rotao bez bdm.Bet tornis srgs, nokalpojisReiz savu lemto laikmetu,K sirmgalvis, kas prdzvojisSen draugus, brnu pulciu.Un mnesi tik lecam gaidaT noslpuies dzvnieki:Tad tiem ir svtki nkui,Un dcot tie visapkrt skraida.Tur, nosldzies k vientulis,Vrpj tklus sirmais zirneklis;Pulks irzaku uz jumta malasTur omulgi rotjas,Un ska zagus izvstasIz savas tums mra alasUn veco trepju kpieniem:Te vijas trijiem vijumiem,Te pki stiepjas gar starUn spd k traudasmenis,Ko varonis, kas nokauts kar,Iz slbs rokas izlaidis Ne mias vairs, viss izindisGu post: rinda gadu simtuSen visas pdas izdzsa,Neviens ne zi nezinaPar Gudalu un via dzimtu Un aizmirsta ir Tamara!Bet baznciu, uzbvtuUz klints, kas senu kaulus sedz,K svtas varas pasaudztu,Starp mkoiem vl tagad redz;Ap viu stv par sargustuVisapkrt melni graniti;Tiem virs biezi sniega vli,Ar spiguou ledus gliK brum vii apsegti.Un sniegi lielm, laiskm kravmGu prkru pr klinu gravmK degzes stinguas,No salas pki prsteigtas.Iet apkrt putenis un auka,No sirmiem mriem prslas slauka,Te savu garo dziesmu kauc,Te aurdami sargiem sauc.Un, sadzirdui attlumPar brnumaino svtncu,No rtiem dodas ceojumTurp mkoi, lai pielgtu;Sen nav neviena vairs, kas sro,Uz klinu kapiem atnkot.Tik Kazbeks, drmi lkojot,

Uz savu turtu kri vro,Un auu nemiers pasaulTur ma mieru netrauc.