DABAS AIZSARDZBAS PL NS - LDFold.ldf.lv/upload_file/28441/Rakupes_DA_plans.pdf · 2007. 6. 21. ·...

DABAS LIEGUMS

“RA�UPES IELEJA” DABAS AIZSARDZ�BAS PL�NS

Talsu un Ventspils rajoni

Dundagas, Valdgales, Ances un Puzes pašvald�bas

Pl�ns izstr�d�ts laika periodam no 2007. gada l�dz 2017. gadam

�� Biedr�ba “Baltijas Vides forums” Dabas aizsardz�bas pl�na izstr�des koordinatore : Jolanta B�ra

Finans�t�js:

Latvijas Dabas fonds LIFE-Daba projekta “Palie�u p�avu atjaunošana Eiropas sug�m un biotopiem” ietvaros

Biedr�ba “Baltijas Vides forums”�

R�GA, 2007

2

Pl�na izstr�d� iesaist�tie eksperti/speci�listi: Sandra Back�ne, meža biotopu eksperte J�nis Birzaks, ihtiologs Krist�ne Gre�e, bezmugurkaulnieku eksperte M�ris K�avi�š, hidrologs Ilze R�riha, bot�nikas un biotopu eksperte Aivars Petri�š, ornitologs Dmitrijs Telnovs, bezmugurkaulnieku eksperts M�rti�š Vimba, kartogr�fs Konsult�cija – J�nis Ozoli�š, z�d�t�jdz�vnieku eksperts Pl�na izstr�des uzraudz�bas grupa: Ingr�da Žubure, Dabas aizsardz�bas p�rvaldes Sugu un biotopu da�as vec�k� referente; Gunta Abaja, Talsu rajona Dundagas pagasta padomes Att�st�bas noda�as vad�t�ja; L�vija Kova��uka, Talsu rajona Valdgales pagasta padomes pl�not�ja; Anita Ma�tama, Ventspils rajona Ances pagasta padomes Att�st�bas noda�as vad�t�ja; Agris boli�š, Ventspils rajona Puzes pagasta padomes p�rst�vis; Lien�te Feldmane, Valsts vides dienesta Ventspils Reion�l�s vides p�rvaldes Dabas aizsardz�bas da�as vad�t�ja; Arvis Heni�š, VAS “Latvijas valsts meži” Zieme�kurzemes mežsaimniec�bas izpilddirektora vietnieks; Ilm�rs Bušs, Valsts meža dienesta Talsu virsmežniec�bas Talsu mežniec�bas mežzi�a vietnieks; �riks B�rzkalns, Valsts meža dienesta Talsu virsmežniec�bas Dundagas mežniec�bas mežzinis; Kaspars K�pbergs, Valsts meža dienesta Ventspils virsmežniec�bas Ances mežniec�bas mežzi�a vietnieks; Brigita Pe�ule, Zieme�kurzemes reion�l�s lauksaimniec�bas p�rvaldes Zemes un �dens resursu da�a J�nis Reihmanis, Latvijas Dabas fonds, LIFE projekta “Palie�u p�avu atjaunošana Eiropas sug�m un biotopiem” vad�t�js; Arnis Neparts, Dundagas pagasta zemes �pašnieku p�rst�vis.

Foto uz v�ka: Agris boli�š

3

Satura r�d�t�js

KOPSAVILKUMS ......................................................................................................7

1. DABAS LIEGUMA “RA�UPES IELEJA” APRAKSTS.........................................9

1.1.Atrašan�s vieta, �eogr�fisk�s koordin�tas, plat�ba .................................................................................... 9

1.2.Aizsarg�jam�s teritorijas zemes lietošanas veidu raksturojums un zemes �pašuma formu apraksts .... 9

1.3. Pašvald�bu teritoriju pl�nojumos noteikt� teritorijas izmantošana un at�aut� (pl�not�) izmantošana............................................................................................................................................................................. 11

1.4. Esošais funkcion�lais zon�jums................................................................................................................. 12

1.5. Aizsardz�bas un apsaimniekošanas �sa v�sture ........................................................................................ 12

1.6. Kult�rv�sturiskais raksturojums .............................................................................................................. 13

1.7. Valsts un pašvald�bas instit�ciju funkcijas un atbild�ba aizsarg�jam� teritorij� ................................. 14

1.8. Normat�vo aktu normas, kas saistošas dabas liegum� “Raupes ieleja”............................................... 14 1.8.1. Latvijas likumdošana ............................................................................................................................ 14 1.8.2. Starptautisk�s saist�bas un Eiropas Savien�bas noteikt�s saist�bas...................................................... 19

1.9. Fiziski �eogr�fiskais raksturojums (klimats, �eolo�ija, �eomorfolo�ija, hidrolo�ija, augsne) ............ 20

1.10. Aizsarg�jam�s teritorijas soci�l�s un ekonomisk�s situ�cijas apraksts .............................................. 22 1.10.2. Pašreiz�j� un paredzam� antropog�n� slodze uz aizsarg�jamo teritoriju ......................................... 23 1.10.3. Aizsarg�jam�s teritorijas izmantošanas veidi..................................................................................... 24

2. DABAS LIEGUMA “RA�UPES IELEJA” NOV�RT�JUMS ...............................24

2.1. Dabas liegums “Raupes ieleja” k� vienota dabas aizsardz�bas v�rt�ba un faktori, kas to ietekm�, tai skait� iesp�jamo draudu izv�rt�jums .............................................................................................................. 24

2.2. Ainaviskais nov�rt�jums ............................................................................................................................ 29

2.3. Biotopi, �paši aizsarg�jamie biotopi, to soci�lekonomisk� v�rt�ba un ietekm�jošie faktori ................. 29

2.4. Sugas, �paši aizsarg�jam�s augu, s�u un dz�vnieku sugas, to soci�lekonomisk� v�rt�ba un sugas ietekm�jošie faktori ........................................................................................................................................... 32

2.4.1. Putni...................................................................................................................................................... 32 2.4.2.Augi........................................................................................................................................................ 40 2.4.3. S�nes ..................................................................................................................................................... 43 2.4.4. Bezmugurkaulnieki................................................................................................................................ 44

2.4.5. Z�d�t�ji ...................................................................................................................................................... 49

2.4.6. Zivis........................................................................................................................................................... 50

2.5. Citas v�rt�bas aizsarg�jamaj� teritorij� un t�s ietekm�jošie faktori ..................................................... 52

2.6. Aizsarg�jam�s teritorijas v�rt�bu apkopojums un pretnostat�jums ...................................................... 52

4

3. INFORM�CIJA PAR AIZSARG�JAM�S TERITORIJAS APSAIMNIEKOŠANU.................................................................................................................................53

3.1. Aizsarg�jam�s teritorijas apsaimniekošanas ilgtermia un �stermia m�ri pl�n� noteiktajam apsaimniekošanas periodam............................................................................................................................. 53

3.1.1. Teritorijas apsaimniekošanas ide�lie jeb ilgtermi�a m�r�i .................................................................. 53 3.1.2. Teritorijas apsaimniekošanas �stermi�a m�r�i pl�n� apskat�tajam apsaimniekošanas periodam ....... 53

3.3. Apsaimniekošanas pas�kumu detaliz�ts apraksts ................................................................................... 63

4. PRIEKŠLIKUMI PAR NEPIECIEŠAMAJIEM GROZ�JUMIEM PAŠVALD�BAS TERITORIJAS PL�NOJUMOS ...............................................................................70

5. PRIEKŠLIKUMI PAR AIZSARG�JAM�S TERITORIJAS INDIVIDU�LO AIZSARDZ�BAS UN IZMANTOŠANAS NOTEIKUMU PROJEKTU, IETEICAMO TERITORIJAS FUNKCION�LO ZON�JUMU .........................................................70

Izmantotie inform�cijas avoti ........................................................................................................................... 83

Pielikumi

5

Izmantotie sa�sin�jumi ADT – �paši aizsarg�jam�s dabas teritorijas EMERALD/NATURA 2000 projekts – D�nijas-Latvijas projekts “Latvijas �paši aizsarg�jamo teritoriju saska�ošana ar EMERALD/NATURA 2000 aizsarg�jamo teritoriju t�klu” LIFE-Daba projekts – projekts “Palie�u p�avu atjaunošana Eiropas sug�m un biotopiem”, ko �steno Latvijas Dabas fonds DAP – Dabas aizsardz�bas p�rvalde JIUP – J�ras un iekš�jo �de�u p�rvalde LAD – Lauku atbalsta dienests LDF – Latvijas Dabas fonds LOB – Latvijas Ornitoloijas biedr�ba LV�MA – Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aent�ra LVM – valsts akciju sabiedr�ba “Latvijas valsts meži” RVP – Vides valsts dienesta Reion�l� vides p�rvalde VIDM – Vides ministrija VMD – Valsts meža dienests Izmantotie termini Aizsargjoslas – noteiktas plat�bas, kuru uzdevums ir aizsarg�t daž�da veida (gan dabiskus, gan m�ksl�gus) objektus no nev�lamas �r�j�s iedarb�bas, nodrošin�t to ekspluat�ciju un droš�bu vai pasarg�t vidi un cilv�ku no k�da objekta kait�g�s ietekmes. Vides un dabas resursu aizsardz�bas aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorij�m, kas ir noz�m�gas no vides un dabas resursu aizsardz�bas un racion�las izmantošanas viedok�a. To galvenais uzdevums ir samazin�t vai nov�rst antropog�n�s negat�v�s iedarb�bas ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas. Anadroma zivju suga – t�da zivju suga, kas liel�ko dz�ves da�u pavada j�r�, bet n�rsto sald�de�os Antropog�n�s slodzes – vielas, objekti un procesi, kas rada slodzes uz dabas komponentiem vai teritorij�m un ir saist�ti ar cilv�ka saimniecisko un cita veida darb�bu. Antropog�n�s slodzes var izm�r�t un apr��in�t. Are�ls – k�das sugas, pasugas, ints vai dzimtas dabisk�s izplat�bas apgabals. Biolo�isk� daudzveid�ba – dz�vo organismu un to eksistences apst�k�u daž�d�bas kopums. Ekoloijas pamatj�dziens un ekosist�mu st�vok�a un nenoplicinošas izmantošanas krit�rijs. Bioloiskajai daudzveid�bai izš�ir vair�kus hierarhiskos l�me�us: 1) en�tisk� daudzveid�ba; 2) sugu daudzveid�ba; 3) ekosist�mu vai dz�vesvietu daudzveid�ba; 4) kult�rdaudzveid�ba. Biolo�iski v�rt�gie z�l�ji – pusdabiski z�l�ji, kas nav s�ti un apm�ram 20 gadus nav tikuši aparti. T�s ir ziedaugiem bag�tas dabisk�s p�avas, kuras ir ekstens�vi apsaimniekotas ar tradicion�laj�m metod�m – p�aušanu un gan�šanu. Ilgstošas apsaimniekošanas rezult�t� šie z�l�ji ir izveidojušies par sarež�t�m ekosist�m�m ar lielu bioloisko daudzveid�bu. Biotopi — dabiskas vai da��ji dabiskas izcelsmes sauszemes vai �dens teritorijas, ko raksturo noteiktas eogr�fiskas, abiotiskas un biotiskas paz�mes. Dabiskie meža biotopi (mežaudžu atsl�gas biotopi) – ekoloiski v�rt�gas vietas mež�, kur daž�du apst�k�u kopums nodrošina retu un apdraud�tu augu un dz�vnieku sugu kl�tb�tni. Eiropas noz�mes �paši aizsarg�jamas dabas teritorijas (NATURA 2000) – vienots Eiropas noz�mes aizsarg�jamo dabas teritoriju t�kls. Tas izveidots, lai nodrošin�tu �paši aizsarg�jamo biotopu, �paši aizsarg�jamo sugu un ierobežoti izmantojamo �paši aizsarg�jamo sugu dz�vot�u aizsardz�bu vai, kur tas nepieciešams, atjaunošanu to dabisk�s izplat�bas are�la robež�s.

6

Ekolo�iski plastiskas sugas – t�das, kas sp�j piel�goties daž�diem vides apst�k�iem, ar� cilv�ka ietekm�tai videi. Ekosist�ma – dz�vo organismu kopa un to eksistences vide, kas, past�vot c�lo�sakar�bu un mijiedarb�bas sait�m, veido vienotu veselumu. Fitof�gs – uz augu izcelsmes bar�bas specializ�jusies suga. Foleofils – kr�sla stund�s akt�va suga. Iežu d�d�šana – miner�lu un iežu meh�niska sairšana un ��miska p�rveidošan�s zemes garozas virs�j� k�rt�. Izraisa galvenok�rt temperat�ras sv�rst�bas (gaisa, �dens), meh�niski, ��miski un bioloiski faktori. Imago – pieaudzis kukai�a �patnis. Indikatorsuga – suga, kas saist�tas ar specifiskiem vides apst�k�iem, kurus var konstat�t p�c š�s sugas kl�tb�tnes. �paši aizsarg�jamas dabas teritorijas – eogr�fiski noteiktas plat�bas, kas atrodas �paš� valsts aizsardz�b� saska�� ar kompetentu valsts varas un p�rvaldes instit�ciju l�mumu un tiek izveidotas, aizsarg�tas un apsaimniekotas nol�k� aizsarg�t un saglab�t dabas daudzveid�bu (retas un tipiskas dabas ekosist�mas, aizsarg�jamo sugu dz�ves vidi, savdab�gas, skaistas, Latvijai rakstur�gas ainavas, eoloiskos un eomorfoloiskos veidojumus u.t.t.), nodrošin�t zin�tniskos p�t�jumus un vides p�rraudz�bu, saglab�t sabiedr�bas atp�tai, izgl�tošanai un audzin�šanai noz�m�gas teritorijas. Aizsarg�jam�s teritorijas iedala š�d�s kategorij�s: dabas rezerv�ti, nacion�lie parki, biosf�ras rezerv�ti, dabas parki, dabas pieminek�i, dabas liegumi, aizsarg�jam�s j�ras teritorijas un aizsarg�jamo ainavu apvidi. Juven�ls – nepieaudzis �patnis. Kalcifils – augs, kas aug kalcija s��iem bag�t�s augsn�s. T� att�st�bai nepieciešama s�rmaina vai vismaz neitr�la augsnes reakcija. Kult�rvide — vide, kas veidojusies cilv�ka saimniecisk�s darb�bas un dz�vesdarb�bas rezult�t� un glab� š�s darb�bas p�das (materi�lus veidojumus, kult�ras v�rt�bas un gar�g�s v�rt�bas). Ksilodetritikols – ar tr�došu koksni barojoša suga. Limnof�ls – organisms, kas labpr�t dz�vo ezeru �de�os. Makrof�ti – �den� augošas makroskopiskas a�es un vasas augi. Micetof�gs – uz s��u izcelsmes bar�bas specializ�jies suga. Mikroliegums – teritorija, ko nosaka, lai nodrošin�tu �paši aizsarg�jamas sugas vai biotopa aizsardz�bu �rpus �paši aizsarg�jam�m dabas teritorij�m, k� ar� �paši aizsarg�jam�s dabas teritorij�s, ja k�da no funkcion�laj�m zon�m to nenodrošina. Nitrofils – augi, kuru augšanai nepieciešams daudz augsnes sl�pek�a. Reof�ls – organisms, kas labpr�t dz�vo strauji tekošos �de�os. Saproksilof�gs – ar atmirušu / atmirstošu koksni saist�ta suga. Silvikols – ar mežiem saist�ta suga. Stenotops – sugas ar šaur�m ekoloisk�m pras�b�m. Sukcesija – ekosist�mas veidošan�s process. Sukcesija ir pak�penisks process, kur� main�s sugu sast�vs augu sabiedr�b�. M�renaj� josl� vair�kum� gad�jumu sauszemes ekosist�mu sukcesija beidzas ar meža veidošanos. Ekosist�ma tiecas uz stacion�ru st�vokli, kas vislab�k atbilst attiec�g� klimata un augsnes apst�k�iem un nodrošina ilgstošu un notur�gu ekosist�mas funkcion�šanu. Smolts – dažu zivju sugu k�puri. Vides monitorings – sistem�tiski vides st�vok�a un pies�r�ojuma emisiju vai popul�ciju un sugu nov�rojumi, m�r�jumi un apr��ini, kas nepieciešami vides st�vok�a v�rt�jumam, vides politikas izstr�d�šanai un vides un dabas aizsardz�bas pas�kumu pl�nošanai, k� ar� to efektivit�tes kontrolei.

7

KOPSAVILKUMS Dabas aizsardz�bas pl�na galvenais m�r�is ir nodrošin�t teritorijas dabas v�rt�bu

saglab�šanu, ko pan�k, piem�rojot tieši konkr�tai teritorijai nepieciešamus apsaimniekošanas un aizsardz�bas pas�kumus un iesaistot ieinteres�t�s puses (iedz�vot�jus, zemes �pašniekus, teritorijas apmekl�t�jus, pašvald�bas un valsts instit�cijas).

Dabas aizsardz�bas pl�n� dabas liegumam “Ra�upes ieleja” izvirz�ti divi ilgtermi�a jeb ide�lie m�r�i:

� saglab�t un palielin�t dabas lieguma “Ra�upes ieleja” biotopu un sugu daudzveid�bu, nodrošinot sug�m un biotopiem labv�l�gu aizsardz�bas statusu;

� turpin�t teritorijas apsaimniekošanu dabai draudz�g� veid�, iesaistot iedz�vot�jus un zemes �pašniekus, k� ar� pašvald�bas un atbild�g�s instit�cijas.

Pašreiz�j� dabas lieguma teritorij� izdal�s divi eogr�fiski (da��ji) nodal�ti un iepriekš�j�s apsaimniekošanas noteikti apvidi – Raupe un P�ce ar apk�rt�j�m p�av�m un apk�rt�j�s mežu un purvu teritorijas. Šo teritorijas �patn�bu j�uzsver k� vienu no galvenaj�m dabas lieguma v�rt�b�m, jo biotopu daudzveid�ba un p�rejas jeb ekotoni starp daž�diem biotopu veidiem (upes-p�avas-sausie un mitrie meži-purvi) nosaka bag�t�gu sugu sast�vu vis�m augu un dz�vnieku grup�m.

Ilgtermi�a m�r�iem un dabas lieguma eogr�fisko �patn�bu un v�sturisk�s apsaimniekošanas izveidotajam teritorijas sadal�jumam pak�rtoti �stermi�a m�r�i un apsaimniekošanas pas�kumi, kas ietver p�avu apsaimniekošanu, hidroloisk� rež�ma atjaunošanu p�av�s un purv�, v�rt�go mežaudžu un putnu ligzdošanas un riesta vietu saglab�šanu, administrat�vos, informat�vos un sabiedr�bas iesaist�šanas pas�kumus, kontroli un monitoringu.

Dabas liegums “Ra�upes ieleja” ir noz�m�ga bore�lo mežu, purvainu mežu, melnalkš�u staign�ju, miner�lviel�m bag�ti avotu un avotu purvu un daž�du �paši aizsarg�jamu p�avu biotopu aizsardz�bas vieta (zilgan�s sesl�rijas p�avas, zilgan�s mol�nijas p�avas ka��ain�s, k�drain�s vai m�lain�s augsn�s, sausas p�avas ka��ain�s augsn�s, sug�m bag�tas atmatu p�avas, eitrofas augsto lakstaugu audzes, upju palie�u p�avas, m�reni mitras p�avas). Noz�m�gs ir ar� augst� purva biotops (D�mi�purvs).

Teritorij� konstat�ts viens no liel�kajiem griežu ligzdošanas bl�vumiem Kurzem�, sastopams Eirop� apdraud�tais lapukoku praulgrauzis. Dabas liegum� “Ra�upe” konstat�tas 95 putnu sugas, no t�m 25 ir �paši aizsarg�jam�s Latvijas un Eiropas noz�mes putnu sugas. Konstat�tas 25 �paši aizsarg�jam�s vai cit�di v�rt�gas bezmugurkaulnieku sugas. Sastopamas 6 aizsarg�jamas zivju un n��u sugas, no t�m 5 Eiropas Savien�bas noz�mes sugas. Teritorij� konstat�tas 22 retas un aizsarg�jamas vaskul�ro augu sugas. S�naugu floru p�rst�v 9 retas un aizsarg�jamas sugas. No retaj�m un aizsarg�jam�m s�u sug�m konstat�tas divas. Mikroliegumus iesp�jams veidot vismaz 15 dabas liegum� sastopamaj�m sug�m.

Lieguma teritorij� atrodas vair�kas viens�tas, da�a dabas lieguma teritorij� esošo m�ju nav apdz�votas, k� rezult�t� p�avas netiek p�autas un da�� dabisko p�avu ir s�cies aizaugšanas process. Teritorija tiek izmantota med�b�m.

Dabas lieguma plat�ba ir 2204 ha, tas atrodas Talsu rajona Dundagas un Valdgales pagastu un Ventspils rajona Ances un Puzes pagastu administrat�vaj�s teritorij�s. Tas atz�ts par NATURA 2000 – Eiropas Savien�bas noz�mes �paši aizsarg�jamo dabas teritoriju (NATURA 2000 teritorijas uzskait�tas likuma “Par �paši aizsarg�jam�m dabas teritorij�m” pielikum�). K� Putniem noz�m�g� vieta (PNV) atz�m�ta “Ra�upe un P�ce” (teritorija, kas par 99.7% atbilst dabas liegumiem “Ra�upes ieleja” un “P�ces p�avas”).

8

Ra�upes ielej� jau 1987. gad� ar Latvijas PSR Ministru Padomes l�mumu Nr. 107 (10.09.1987.) nodibin�ts dabas liegums 616 ha plat�b� rakstur�g�s l�dzenuma upes ielejas, palienes p�avu ar ozolu grup�m, dižkoku un savdab�g�s ainavas aizsardz�bai.

Dabas aizsardz�bas pl�na dabas liegumam “Ra�upes ieleja” izstr�de notiek liel�ka projekta – LIFE-Daba “Palie�u p�avu atjaunošana Eiropas sug�m un biotopiem” ietvaros, kuru �steno Latvijas Dabas fonds. Projekta ietvaros notiek palie�u p�avu atjaunošanas darbi. Projektu finans� ES LIFE-Daba fonds, ANO Att�st�bas programma/Pasaules Vides fonds (GEF), LR Vides ministrija, Latvijas vides aizsardz�bas fonds.

2001. gad� dabas aizsardz�bas pl�na projektu dabas liegumam “Ra�upes ieleja” izstr�d�ja SIA “Estonian, Latvian and Lithuanian Environment” (ELLE), tom�r tas netika apstiprin�ts.

Pl�na izstr�des laiks – no 2006. gada 1. marta l�dz 2007. gada apr�lim. Pl�na izstr�de balst�ta uz projekta ekspertu sniegtajiem materi�liem, kas ieg�ti teritorijas

inventariz�cijas rezult�t�, k� ar� tikuši izmantoti pieejamie literat�ras dati par teritoriju. Dabas aizsardz�bas pl�n� pied�v�ts izveidot funkcion�lo zon�jumu – regul�jam� rež�ma

zonu reto putnu un bezmugurkaulnieku sugu un meža biotopu aizsardz�bai, dabas lieguma zonu, dabas parka zonu un neitr�lo zonu eksist�jošo un v�sturisko viens�tu att�st�bai. B�tisk�kie apsaimniekošanas pas�kumi ir Ra�upes atgriešana vecaj� gultn�, D�mi�purva hidroloisk� rež�ma atjaunošana, p�avu apsaimniekošana, pas�kumi t�risma infrastrukt�ras izveidošanai un sabiedr�bas iesaist�šanas un teritorijas administr�šanas pas�kumi.

Dabas aizsardz�bas pl�na saturu un izstr�d�šanas proced�ru nosaka 2006. gada 28. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 234 “Noteikumi par �paši aizsarg�jam�s dabas teritorijas dabas aizsardz�bas pl�na saturu un izstr�des k�rt�bu”. Saska�� ar to 2006. gada 4. apr�l� Dundag� notika dabas aizsardz�bas pl�na informat�v� san�ksme, kur �paši aizsarg�jam�s dabas teritorijas zemes �pašnieki, apsaimniekot�ji, lietot�ji un citas ieinteres�t�s puses tika inform�tas par dabas aizsardz�bas pl�na izstr�d�šanas uzs�kšanu. Tika sniegta inform�cija par teritorijas dabas v�rt�b�m un uzklaus�ti kl�tesošo ieteikumi un ierosin�jumi par turpm�ko teritorijas apsaimniekošanu (pl�na 1. pielikums – informat�v�s san�ksmes protokols).

P�c tam tika izveidota dabas aizsardz�bas pl�na uzraudz�bas grupa. Tika r�kotas uzraudz�bas grupas san�ksmes: (2006. gada 29. augusts, 2006. gada 20. oktobris, 2007. gada 8. febru�ris), kur�s pl�na izstr�des vad�t�ja inform�ja par pl�na tapšanas gaitu, uzklaus�ja priekšlikumus un notika diskusijas par dabas aizsardz�bas pl�na jaut�jumiem. Pl�na sabiedrisk� apspriešana tika r�kota 2007. gada 8. mart�, pašvald�b�s izskat�šanai pl�ns iesniegts 2007. gada 23. mart�. P�c pašvald�bu atzinumu sa�emšanas r�kota p�d�j� uzraudz�bas grupas san�ksme (2007. gada 27. apr�l�), 2007. gada 2. maij� pl�ns iesniegts Dabas aizsardz�bas p�rvaldei un Latvijas Dabas fondam. Pl�ns sniegs ieteikumus teritorijas apsaimniekošanai turpm�kajos desmit gados.

9

1. Dabas lieguma “Raupes ieleja” apraksts

Dabas liegums “Ra�upes ieleja” atrodas Latvijas zieme�rietumu da��, Kurzemes pussal�. Dabas liegums kopš 1987. gada, paplašin�ts 2004. gad�. NATURA 2000 teritorija. P�t�ts 2001.-2003. gad� EMERALD/NATURA 2000 projekta laik�. Noz�m�ga bore�lo mežu, avotu un daudzu ES Biotopu direkt�vas p�avu biotopu aizsardz�bas vieta (miner�lviel�m bag�ti avoti un avotu purvi, sausas p�avas ka��ain�s augsn�s, sug�m bag�tas atmatu p�avas, bore�lie meži, eitrofas augsto lakstaugu audzes, palie�u p�avas). Teritorij� konstat�ts viens no liel�kajiem griežu ligzdošanas bl�vumiem Kurzem�, sastopams Eirop� apdraud�tais lapukoku praulgrauzis.� Galven�s lieguma v�rt�bas – nep�rveidota upes ieleja ar palie�u p�av�m, lielu dimensiju ozolu grup�m, lielu dimensiju krital�m. Lieguma teritorij� atrodas vair�kas viens�tas, da�a dabas lieguma teritorij� esošo m�ju nav apdz�votas, k� rezult�t� p�avas netiek p�autas un da�� dabisko p�avu ir s�cies aizaugšanas process. 1.1.Atrašan�s vieta, �eogr�fisk�s koordin�tas, plat�ba

Dabas liegums “ Ra�upes ieleja” atrodas Latvijas zieme�rietumu da��, Kurzemes pussal�.

Plat�ba 2204 ha, administrat�vi ietilpst Dundagas, Valdgales, Ances un Puzes pagastos. Atrašan�s vieta un robežsh�ma – 1. att�l�.

Dabas lieguma centra eogr�fisk�s koordin�tas:

Garums: 22° 12' 25'' Platums: 57° 25' 33'' LKS_X 392334

LKS_Y 366216

1.2.Aizsarg�jam�s teritorijas zemes lietošanas veidu raksturojums un zemes �pašuma formu apraksts

Dabas lieguma teritorij� zeme pieder 30 priv�to zemju �pašniekiem (28 fiziskas un 2

juridiskas personas), bet valsts zemes apsaimnieko Valsts akciju sabiedr�bas “ Latvijas valsts meži” Zieme�kurzemes mežsaimniec�ba.

Zemes lietojuma veidi ir mežsaimniec�ba un lauksaimniec�ba. 1. tabula Zemes �pašumu saraksts dabas liegum� “ Ra�upes ieleja”

Kadastra Nr. Zon�jums pašuma nosaukums

Dundagas pagasts 8850-029-0009 Dabas lieguma VAS “ Latvijas

meži” 8850-029-0011 Dabas lieguma

Vecpori 8850-023-0021 Dabas lieguma R�tausmas 8850-023-0024 Dabas lieguma

10

8850-029-0005 Da�a dabas parka, da�a dabas lieguma

V�žuvalki

8850-029-0017 Dabas lieguma Varlejas Iernieki 8850-029-0001 Da�a neitr�l�, da�a dabas lieguma

B�ri�i - 1 8850-029-0004 Dabas lieguma Valki 8850-029-0019 Neitr�l� J��kn�ti 8850-029-0003 Dabas lieguma Vilkragi 8850-029-0015 Dabas lieguma Peste�i 8850-029-0006 Dabas lieguma Kristl�bi 88500230037 Dabas lieguma

Valdgales pagasts Vilkragi (Vilkr�i) 8892-001-0064 Dabas lieguma

Jaunkalni�i 8892-001-0004 Dabas lieguma Br�vnieki 8892-001-0028 Dabas lieguma Jaunemari 8892-0010069 Dabas lieguma

8892-001-0074 Dabas lieguma VAS “ Latvijas valsts meži” 8892-001-0054 Dabas lieguma

Puzes pagasts Gandri 9860-007-0061 Dabas lieguma Jaunieres 9860-007-0056 Dabas lieguma Mazar�ji 9860-006-0014 Dabas lieguma Rudi�i 9860-007-0049 Dabas lieguma

9860-007-0014 Dabas lieguma Strauti�i 9860-007-0126 Dabas lieguma

Dabas lieguma Dabas lieguma

VAS Latvijas valsts meži

9860-007-0116 88500290008 98600070049 Da�a dabas lieguma, da�� stingr�

rež�ma Ances pagasts

Kuikas 9844-013-0031

Da�a neitr�l�, da�a dabas lieguma

zon� Gobas 9844-013-0018 Neitr�l� Gobas 2 9844-013-0026 Da�a dabas lieguma, da�a neitr�l� Kalni�i 9844-014-0039 Dabas parka zona Silma�i 9844-013-0037 Dabas lieguma Lonastes 9844-013-0038 Neitr�l� Veclonastes 9844-013-0044 Da�a dabas lieguma, da�a neitr�l�

Leites 9844-014-0017 Da�a dabas parka, da�a dabas

lieguma Mednieki 9844-012-0022 Dabas lieguma Sniedzi�as 9844-008-0037 Dabas lieguma VAS Latvijas valsts meži 9844-014-0052

225. kv. 6, 7,8 nog. Dabas parka zon�

11

1. att�ls Dabas lieguma „Raupes ieleja” novietojums Latvij� un robežsh�ma

12

1.3. Pašvald�bu teritoriju pl�nojumos noteikt� teritorijas izmantošana un at�aut� (pl�not�) izmantošana

Dundagas pagast� pl�nojums apstiprin�ts. Valdgales pagasta teritorijas pl�nojumam

notikusi pirm� apspriešana, Puzes pagast� uzs�kta pl�nojuma izstr�de – pirm� redakcija sagatavota 2002. gad�, pirms dabas lieguma “ Ra�upes ieleja” paplašin�šanas. Ances pagast� l�mums par teritorijas pl�nojuma uzs�kšanu pie�emts 2004. gad�. At�aut� (pl�not�) izmantošana dabas lieguma teritorij� visos teritoriju pl�nojumos ir lauksaimniec�ba un mežsaimniec�ba.

1.4. Esošais funkcion�lais zon�jums

Pašlaik nav sp�k� esoša funkcion�l� zon�juma. SIA “ Estonian, Latvian and Lithuanian

Environment” (2001. gad� izstr�d�taj� dabas aizsardz�bas pl�na projekt� tika sniegti ieteikumi teritorijas zon�šanai, bet tie netika ieviesti.

1.5. Aizsardz�bas un apsaimniekošanas �sa v�sture

Ra�upes senleju ap�em bijuš�s p�avas un gan�bas. Pag�juš� gadsimta 40.-os gados

Ra�upes lieguma teritorij� bijusi daudz intens�v�ka lauksaimniecisk� darb�ba k� pašreiz. Par to liecina daudzie lieguma dižkoki, kuru vainaga forma ir tipiska klajum� augošiem kokiem. Pašreiz lielos kokus ap�em stipri jaun�ku koku audzes, t�d�� apakš�jie zari pak�peniski atmirst.

Liel�ko teritorijas da�u aiz�em meži, ir ar� aizaugošas p�avas un atjaunotas z�l�ju plat�bas.

Liegum� notiek med�bas, t�d�� nelielu teritorijas da�u aiz�em meža dz�vnieku piebarošanas lauci�i.

Ra�upes ielej� jau 1987. gad� ar Latvijas PSR Ministru Padomes l�mumu Nr.107 (10.09.1987.) nodibin�ts dabas liegums 616 ha plat�b� rakstur�g�s l�dzenuma upes ielejas, palienes p�avu ar ozolu grup�m, dižkoku un savdab�g�s ainavas aizsardz�bai. Tom�r aizsarg�jam�s plat�bas šaj� laik� tika izv�l�tas p�c citiem principiem nek� m�sdien�s. T�d�� pirms iest�šan�s Eiropas Savien�b� ADT sist�ma tika inventariz�ta un p�rskat�ta –D�nijas-Latvijas projekt� “ Latvijas �paši aizsarg�jamo teritoriju saska�ošana ar EMERALD/ NATURA 2000 aizsarg�jamo teritoriju t�klu” (EMERALD/ NATURA 2000 projekts) 2001.-2003. gad� veikta potenci�lo NATURA 2000 teritoriju inventariz�cija, izanaliz�ta inform�cija par jau esošaj�m �paši aizsarg�jam�m dabas teritorij�m un to, vai š� sist�ma ir pietiekami ES noz�mes sugu un biotopu aizsardz�bai. Saska�� ar inventariz�ciju rezult�tiem, ieteikts b�tiski paplašin�t dabas lieguma “ Ra�upes ieleja” teritoriju, iek�aujot taj� ar� meža un purvu plat�bas, kas l�dz tam tika apsaimniekoti k� saimnieciskie meži (iz�emot atseviš�as med�u riestu teritorijas). Pašreiz�j�s dabas lieguma robežas apstiprin�tas ar 2004. gada 8. apr��a Ministru kabineta noteikumiem Nr. 266 „Groz�jumi Ministru kabineta 1999.gada 15.j�nija noteikumos Nr.212 “ Noteikumi par dabas liegumiem” (183. pielikums)” .

2001. gad� dabas aizsardz�bas pl�na projektu dabas liegumam “ Ra�upes ieleja” (pirms lieguma paplašin�šanas) izstr�d�ja SIA “ Estonian, Latvian and Lithuanian Environment” p�c Vides aizsardz�bas un reion�l�s att�st�bas ministrijas (VARAM) Dabas aizsardz�bas departamenta pas�t�juma, tom�r tas netika apstiprin�ts.

13

1.6. Kult�rv�sturiskais raksturojums Novada v�sturiskais un �eogr�fiskais raksturojums. Kurzeme (ar� Kursa) ir Latvijas

rietumu novads. Kursu rietumos un zieme�os apskalo Baltijas j�ra un R�gas l�cis. Austrumos un dienvidos t� robežojas ar Zemgali un Žemaitiju. Nosac�ti šo robežu var�tu vilkt pa l�niju, kas iet no �emeriem uz Kuršu jomu DR virzien�. Dom�jams, ka š� robeža ne tikai atspogu�o baltu cilšu izvietojumu 13. gadsimt�, bet t� past�v�jusi jau daudz sen�k. T�d�j�di sen� Kursa sev� ietv�ra ar� da�u no Rietumlietuvas un Kuršu k�pas. 1920. gad�, nospraužot Latvijas un Lietuvas robežu, Lietuva l�dza tai pieš�irt Dienvidkursu, lai b�tu iesp�ja piek��t pie j�ras, apmai�ai dodot pret� augl�gu zemi uz dienvidiem no Bauskas un Jelgavas. T�d�j�di m�sdienu Kurzeme ietver sev� maz�ku teritoriju nek� sen� Kursa, jo t�s dienvidu da�a ir piln�gi p�rlietuviskota.

13. gadsimta s�kum� kurši izjuta sp�c�gu zviedru un d��u spiedienu no rietumiem un Zobenbr��u orde�a uzm�kšanos no austrumiem, t.i., no R�gas puses. Kurši bija spiesti ordenim padoties, maks�t nodevas un pie�emt krist�go tic�bu. T� laika dokumentos min�ti ar� Kursas lielie valstiskie veidojumi. Vist�l�k uz zieme�iem atradusies Vanema, kuras nosaukumu var�tu tulkot k� sen� vai sen�u zeme. Ap Ventas lejteci atradusies Ventava, Ventas vidusteces kreisaj� krast� – Bandava. Apm�ram tagad�j� Liep�jas rajona R da�u aiz��ma Piemare, t.i., Piej�ra, bet uz dienvidiem no t�s bija Duvzare.

P�c Livonijas valsts sabrukuma 1561. gad� Kurzeme un Zemgale p�rtapa Kurzemes hercogist�. Kurzeme pieredz�ja nebijušu uzplaukumu hercoga J�kaba vald�šanas laik� (1642-1682). Dažos gados vis� Kurzem� tika izveidotas daž�das manufakt�ras – audumu, stikla, krist�la ražošanai, kuu b�v�tavas, k� ar� dzelzs cep�i un lietuves, kur l�ja ar� lielgabalus, turkl�t produkcija bija pasaules lab�ko sasniegumu l�men�. Diemž�l p�c hercoga J�kaba n�ves r�pniec�ba pan�ka. 1795. gad� Kurzeme non�ca carisk�s Krievijas pak�aut�b�.

Ra�upes dabas lieguma teritorija v�sturisk� skat�jum� ir v�rt�jama k� R�gas domkapitula robežteritorija, kura galvenok�rt izmantoto med�b�m un koksnes ieguvei. Lauksaimniecisk� darb�ba neliel� apjom� notikusi Ra�upes palie�u p�av�s un laukos. Dabas lieguma “Ra�upes ieleja” teritorij� esošie noz�m�gie kult�rv�stures objekti:

� Jaunlonastes m�ju apst�d�jumi. Daudzas balz�mapses, ozols 3.85 m apk�rtm�r�; � Veclonastes dz�vojam� �ka (ap 1903), ozols 4.4 m apk�rtm�r�; � Kuiku (Lonastes) kapi. Kapos apglab�ts �rsts, revolucion�rs Ernests Buševics (1871.-

1919.), soci�ldemokr�tisk� pulci�a “ Liesma” dibin�t�js (1902) K�rlis Br�lmanis (1862.-1907.), ilggad�jais Rindas, Ances un Dundagas skolas direktors K�rlis Blumbergs (1894.-1962.), II pasaules kar� kritušie padomju partiz�ni, 1905. gada revolucion�rs, viens no LSDSP lauku centra organizatoriem, žurn�lists un tulkot�js (pseidon�ms – Skabarga) J�nis Buševics (1875.-1941.);

� Asto�i ozoli 6.8-5.0 apk�rtm�r� pie Kuik�m; � �etri ozoli 6.4-5.0 apk�rtm�r� Ra�upes p�av� 0,5 km uz D no Kuik�m; � Zibens ozols 6.3 m apk�rtm�r� Ra�upes labaj� krast�, 2 km uz D no Kuik�m; � Leišu ozols 6.7 m apk�rtm�r� Ra�upes krast� pie bijuš� tilta; � Iernieku m�ju vieta; te dzimis rakstnieks Ernests Dinsbergs (1816.-1902.); � 0,5 km uz ZA no Iernieku m�ju vietas atrodas senkapi; � Varleju ozoli pie Ra�upes. Ozols 5.8 m apk�rtm�r� 1985. gad� tika atbr�vots no

apauguma un nosaukts Ernesta Dinsberga v�rd�;

14

� Bijus� Vilkr�u m�ju vieta. Dz�vojis rakstnieks un žurn�lists E. Belars-Vai�ags (1911.-1941.);

� Mežmal� pie bijušiem Ra�iem (Ra�kroga) aprakti bad� un sl�p�s boj� g�jušie ebreji no tiem vair�kiem simtiem, kas II pasaules kara laik� tika dz�ti no Dundagas uz Ventspili.

Dižkoki

Noz�m�ga v�rt�ba ir daudzie vecie ozoli, kas s�kotn�ji bija viens no galvenajiem iemesliem lieguma dibin�šanai. Aptuvenais lielo ozolu skaits liegum� – 100.

Ozoli ir Ra�upes ainavas saistoša sast�vda�a. T�p�c veco ozolu un ar� p�avu saglab�šanai ir seviš�a noz�me. Ja netiks ats�kta lieguma dabisko p�avu p�aušana, apdraud�tas b�s ne tikai p�avu augu sugas, bet visa lieguma ekosist�ma kopum�. 1.7. Valsts un pašvald�bas instit�ciju funkcijas un atbild�ba aizsarg�jam� teritorij�

T� k� dabas liegumam “ Ra�upes ieleja” nav savas administr�cijas, saska�� ar likuma

“ Par �paši aizsarg�jam�m dabas teritorij�m” 25. panta 3. da�u t� p�rvaldi realiz� pašvald�bas – Talsu rajona Dundagas un Valdgales pagasta padome un Ventspils rajona Ances un Puzes pagasta padome. Teritorijas p�rvaldi koordin� Dabas aizsardz�bas p�rvalde. Lieguma aizsardz�bas un izmantošanas noteikumu iev�rošanas valsts kontroli �steno Valsts vides dienesta Ventspils reion�l� vides p�rvalde.

Valsts meža dienesta Talsu virsmežniec�bas Talsu un Dundagas mežniec�bas un Ventspils virsmežniec�bas Ances un Ug�les mežniec�ba uzrauga normat�vo aktu, kas regul� meža apsaimniekošanu un izmantošanu, iev�rošanu, realiz� atbalsta programmas ilgtsp�j�gas mežsaimniec�bas nodrošin�šanai. Valsts meža zemes apsaimnieko Valsts akciju sabiedr�bas “ Latvijas valsts meži” Zieme�kurzemes mežsaimniec�ba.

1.8. Normat�vo aktu normas, kas saistošas dabas liegum� “ Raupes ieleja” 1.8.1. Latvijas likumdošana Vides un dabas aizsardz�ba Biolo�isk�s daudzveid�bas nacion�l� programma (16.05.2000.) paredz pas�kumu veikšanu Eiropas Padomes direkt�vu pras�bu ieviešanai, t.sk., aizsarg�jamo teritoriju t�kla pilnveidošanu, aizsarg�jamo augu un dz�vnieku sugu dz�vot�u aizsardz�bas nodrošin�šanu mežos, labv�l�ga aizsardz�bas statusa nodrošin�šanu apdraud�taj�m sug�m. Vides aizsardz�bas likums (02.11.2006.) nor�da nepieciešam�bu aizsarg�t sugas un to dz�votnes, nosaka valsts kontroli vides aizsardz�b� un resursu izmantošan�, valsts p�rvaldes instit�ciju atbild�bu. Likums Par �paši aizsarg�jam�m dabas teritorij�m (02.03.1993., groz�jumi 30.10.1997., 28.02.2002., 12.12.2002., 20.11.2003. un 15.09.2005.) defin� aizsarg�jamo teritoriju kategorijas, t. sk. dabas liegumu (II nod.), regul� to izveidošanas k�rt�bu (III nod.), k� ar� nosaka nepieciešam�bu izstr�d�t dabas aizsardz�bas pl�nus �paši aizsarg�jam�m teritorij�m. Likums regul� ar zemes �pašuma ties�b�m saist�tos jaut�jumus aizsarg�jam�s teritorij�s. Likuma pielikum� uzskait�tas NATURA 2000 – Eiropas noz�mes �paši aizsarg�jam�s dabas teritorijas.

15

2004. gada 8. apr��a Ministru kabineta noteikumu Nr. 266 Groz�jumi Ministru kabineta 1999. gada 15. j�nija noteikumos Nr.212 Noteikumi par dabas liegumiem 183. pielikum� noteiktas pašreiz�j�s dabas lieguma “ Ra�upes ieleja” robežas. 2006. gada 21. febru�ra Ministru kabineta noteikumos Nr. 153 Noteikumi par Latvij� sastopamo Eiropas Savien�bas priorit�ro sugu un biotopu sarakstu uzskait�tas t�s ES priorit�r�s sugas un biotopi, kas sastopami Latvij�. Dabas liegum� „Ra�upes ieleja” no š�m sug�m sastopams lapukoku praulgrauzis, bet no biotopiem – sug�m bag�tas atmatu p�avas (6270*), bore�lie meži (9010*), purvaini meži (90D0*), melnalkš�u staign�ji (9080*). Visu kategoriju �paši aizsarg�jamo dabas teritoriju visp�r�jo aizsardz�bas un izmantošanas k�rt�bu nosaka 2003. gada 27. j�lija Ministru kabineta noteikumi Nr. 415 �paši aizsarg�jamo dabas teritoriju visp�r�jie aizsardz�bas un izmantošanas noteikumi. Noteikumos uzskait�ti aizliegtie darb�bas veidi, kas ir saistoši vis�m attiec�g�s kategorijas aizsarg�jam�m teritorij�m, ja vien t�m nav izstr�d�ti individu�lie aizsardz�bas un izmantošanas noteikumi. Dabas liegumam “ Ra�upes ieleja” nav izstr�d�ti individu�lie aizsardz�bas un izmantošanas noteikumi. 2006. gada 28. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 234 Noteikumi par �paši aizsarg�jam�s dabas teritorijas dabas aizsardz�bas pl�na saturu un izstr�des k�rt�bu nosaka �paši aizsarg�jam�s dabas teritorijas dabas aizsardz�bas pl�na saturu un izstr�des k�rt�bu. Dabas aizsardz�bas pl�ns dabas liegumam „Ra�upes ieleja” izstr�d�ts saska�� ar šiem noteikumiem. Sugu un biotopu aizsardz�bas likums (16.03.2000., groz�jumi 15.09.2005. un 26.10.2006.) paredz bioloisk�s daudzveid�bas nodrošin�šanu, saglab�jot Latvijai rakstur�go faunu, floru un biotopus, k� ar� popul�ciju un biotopu saglab�šanas veicin�šanu atbilstoši ekonomiskajiem un soci�lajiem priekšnoteikumiem, k� ar� kult�rv�sturiskaj�m trad�cij�m (2. pants). 7. pant� defin�ts sugu un biotopu labv�l�gas aizsardz�bas statuss. Saska�� ar likuma 8.pantu, “ �paši aizsarg�jam�s sugas un biotopi atrodas �paš� valsts aizsardz�b�” . paši aizsarg�jam�s sugas uzskait�tas 2000. gada 14. novembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 396 Noteikumi par �paši aizsarg�jamo sugu un ierobežoti izmantojamo �paši aizsarg�jamo sugu sarakstu (groz�jumi 27.07.2004). Dabas lieguma “ Ra�upes ieleja” teritorija ir noz�m�ga daudzu šo sugu saglab�šanai. 2000. gada 5. decembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 421 Noteikumi par �paši aizsarg�jamo biotopu veidu sarakstu (groz�jumi 01.25.2005) dots aizsarg�jamo biotopu saraksts. 2001. gada 30. janv�ra Ministru kabineta noteikumi Nr. 45 Mikroliegumu izveidošanas, aizsardz�bas un apsaimniekošanas noteikumi (groz�jumi 31.05.2005) paredz mikroliegumu izveidi vair�k�m �paši aizsarg�jamo sug�m un biotopiem, lai nodrošin�tu to aizsardz�bu. Dabas liegum� “ Ra�upes ieleja” no t�d�m sug�m sastopamas vismaz 15 – mednis, apodzi�š, bikšainais apogs, melnais st�r�is, liel� gaura, meža balodis, lapukoku praulgrauzis, s�poli�u zobain�te, s�poli�u donis, meln� dedesti�a, t�bain� b�rkstlape, laksis, palu gr�slis, plais�još� r�taine, trejdaivu kora�sakne.

16

2001. gada 13. marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 117 Noteikumi par zaud�jumu atl�dz�bu par �paši aizsarg�jamo sugu indiv�du un biotopu izn�cin�šanu vai boj�šanu noteikti zaud�jumu apm�ri atbilstoši �paši aizsarg�jamo sugu iedal�jumam grup�s atkar�b� no to apdraud�t�bas, sastopam�bas un noz�m�guma. Noteikumu 9. punkts paredz, ka zaud�jumi par biotopu izn�cin�šanu vai boj�šanu, t.sk., meža izciršanu, atl�dzin�mi vienas minim�l�s m�nešalgas apm�r� par katriem 10 m2 izn�cin�t� vai boj�t� biotopa. Likums Par zemes �pašnieku ties�b�m uz kompens�ciju par saimniecisk�s darb�bas ierobežojumiem aizsarg�jam�s teritorij�s (30.06.2005., ar groz�jumiem 20.10.2005 un 19.12.2006.) nosaka kompens�ciju veidus, pieš�iršanas nosac�jumus, atl�dz�bas apm�ra nov�rt�šanas un pieš�iršanas k�rt�bu. 2006. gada 18. j�lija Ministru kabineta noteikumi Nr. 594 Noteikumi par krit�rijiem, p�c kuriem nosak�mi kompens�jošie pas�kumi Eiropas noz�mes aizsarg�jamo dabas teritoriju (Natura 2000) t�klam, to piem�rošanas k�rt�bu un pras�b�m ilgtermi�a monitoringa pl�na izstr�dei un ieviešanai nosaka krit�rijus, p�c kuriem j�veic kompens�jošie pas�kumi Eiropas noz�mes aizsarg�jamo dabas teritoriju (Natura 2000) t�klam, kompens�jošo pas�kumu piem�rošanas k�rt�bu un pras�bas ilgtermi�a monitoringa pl�na izstr�dei un ieviešanai. Ja paredz�ts veikt darb�bu, kas b�tiski ietekm� Natura 2000 teritorijas, tai skait� dabas liegumu „Ra�upes ieleja” , un darb�ba ir sabiedr�bai �rk�rt�gi noz�m�ga, k� ar� nav iesp�jams atrast citu alternat�vu, tad nepieciešams veikt kompens�jošus pas�kumus, lai atjaunotu zudušos biotopus vai aizsarg�tu l�dz�gu biotopu cit� viet�. 21.03.2006. Ministru kabineta noteikumi Nr. 219 K�rt�ba, k�d� nov�rt� atl�dz�bas apm�ru par saimniecisk�s darb�bas ierobežojumiem �paši aizsarg�jam�s dabas teritorij�s un mikroliegumos, k� ar� izmaks� un re�istr� atl�dz�bu. Mežs Meža likuma (24.02.2000., groz�jumi 13.03.2003., 27.01.2005., 29.04.2005., 16.02.2006. un 19.12.2006.) m�r�is ir regul�t “ visu Latvijas mežu ilgtsp�j�gu apsaimniekošanu, visiem meža �pašniekiem vai tiesiskajiem vald�t�jiem garant�jot vien�das ties�bas, �pašumties�bu neaizskaram�bu un saimniecisk�s darb�bas patst�v�bu un nosakot vien�dus pien�kumus” . Meža likums paredz galven�s cirtes aizliegumu �paši aizsarg�jamos meža iecirk�os (mikroliegumos) (9. pants). Likums uzliek par pien�kumu meža �pašniekam vai tiesiskajam vald�t�jam iev�rot visp�r�j�s dabas aizsardz�bas pras�bas (35. pants). 36. pant� pausta nepieciešam�ba izdal�t �paši aizsarg�jamus meža iecirk�us – mikroliegumus un aizsarg�jamas zonas gar �de�iem un mitrzem�m, k� ar� saglab�t �paši noz�m�gus mežaudzes strukt�ras elementus visu veidu cirt�s. 2001. gada 8. maija Ministru kabineta noteikumi Nr. 189 Dabas aizsardz�bas noteikumi meža apsaimniekošan� (groz�jumi 26.02.2002., 08.02.2005., 17.05.2005) nosaka visp�r�j�s dabas aizsardz�bas pras�bas meža apsaimniekošan�, dabas aizsardz�bas pras�bas galvenaj� un kopšanas cirt�, k� ar� saimniecisk�s darb�bas ierobežojumus dz�vnieku vairošan�s sezonas laik�. Visp�r�j�s pras�bas ietver buferzonu noteikšanu ap mikroliegumiem �paši aizsarg�jam�m putnu sug�m, aizsarg�jamo zonu noteikšanu gar �de�iem, kur�s aizliegta kailcirte u.c. pras�bas (II da�a). III da�� apl�kot�s dabas aizsardz�bas pras�bas ietver daž�du mežaudzes strukt�ras elementu (t.sk., koku ar lieliem un resniem zariem, dobumainu koku, koku ar liel�m putnu ligzd�m, stumbe�u un nokaltušu lielu dimensiju koku) saglab�šanu galvenaj� un kopšanas cirt�s. Saimniecisk�s darb�bas ierobežojumi dz�vnieku vairošan�s

17

sezonas laik� ietver sezon�lu saimniecisk�s darb�bas aizliegumu buferzon�s ap reto putnu sugu ligzdošanas vietu mikroliegumiem (IV da�a). 2006. gada 31. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 892 Noteikumi par koku ciršanu meža zem�s nosaka galven�s cirtes un kopšanas cirtes krit�rijus caurm�ru, paredzot, ka �paši aizsarg�jam�s dabas teritorij�s, kur tas at�auts, galveno cirti veic, kad mežaudze sasniegusi galven�s cirtes vecumu. Saska�� ar noteikumiem, mežaudze, kas atrodas ADT, mikroliegum� vai �de�u aizsargjosl�, nav atz�stama par neprodukt�vu. Saska�� ar 2001. gada 30. janv�ra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 45 Mikroliegumu izveidošanas, aizsardz�bas un apsaimniekošanas noteikumi Zemkop�bas ministrija ir izdevusi Instrukciju Nr. 7 Meža biotopu, kuriem izveidojami mikroliegumi, noteikšanas metodika (09.11.2001.), l�dz ar to pieš�irot dabiskajiem meža biotopiem (mežaudžu atsl�gas biotopiem) mikroliegumu statusu. Instrukcij� doti meža biotopu veidi, kuriem veidojami mikroliegumi. Aizsargjoslas Aizsargjoslu likums (05.02.1997., groz. 12.04.2002., 21.02.2002., 19.06.2003., 22.06.2005.) nosaka daž�dus aprobežojumus �denstilpju un �denste�u aizsargjosl�s, ietverot aizliegumu veikt kailcirtes 50 m plat� josl�. 10 m plat� josl� aizliegta galven� cirte. Likuma 7. pants nosaka �denste�u aizsargjoslu platumu atkar�b� no to garuma. Ra�upes aizsargjoslas (kop�jais) platums ir ne maz�k k� 100 metru plata josla katr� krast�. P�ces upes aizsargjoslas platums ir 50 m katr� krast�. 1998. gada 4. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 284 denstilpju un �densteu aizsargjoslu noteikšanas metodika regul� aizsargjoslu noteikšanas k�rt�bu, apz�m�šanu dab�, vides aizsardz�bas pras�bas aizsargjosl�s. Melior�cija 20.11. 2003. likums Melior�cijas likums nosaka melior�cijas sist�mu uztur�šanas k�rt�bu. Ministru kabineta noteikumi Nr. 272 Melior�cijas sist�mu ekspluat�cijas un uztur�šanas noteikumi (08.04.2004.) nosaka pras�bas, k�das zemes �pašniekam vai tiesiskajam vald�t�jam j�iev�ro valsts, valsts noz�mes, pašvald�bas, koplietošanas vai viena �pašuma melior�cijas sist�mu izmantošan�, kopšan� un saglab�šan�. Ministru kabineta noteikumi Nr. 1018 Melior�cijas sist�mu un hidrotehnisko b�vju b�vniec�bas k�rt�ba (19.12.2006) nosaka �pašu b�vniec�bas k�rt�bu melior�cijas sist�m�m un hidrotehniskaj�m b�v�m. Teritoriju pl�nojumi, �pašumi LR Teritorijas pl�nošanas likums (12.06.2002., ar groz�jumiem 27.12.2002., 10.04.2003.,27.01.2005. ,16.02.2005., 28.12.2006.) Likuma m�r�is – veicin�t ilgtsp�j�gu un l�dzsvarotu att�st�bu valst�, izmantojot efekt�vu teritorijas pl�nošanas sist�mu. Tas nosaka teritorijas pl�nošanas principus, k�rt�bu, l�me�us u.c.

18

Ministru kabineta noteikumi Nr. 423 Noteikumi par teritorijas pl�nojumiem, 05.12.2000., ar groz�jumiem 31.07.2001. (Ministru kabineta noteikumi nr. 348) nosaka teritorijas pl�nojuma izstr�d�šanas, saska�ošanas, sp�k� st�šan�s, aptur�šanas, groz�šanas, sabiedrisk�s apspriešanas un iev�rošanas p�rraudz�bas k�rt�bu, k� ar� nacion�l� l�me�a teritorijas att�st�bas pl�na saistoš�s da�as. 2004.gada 19. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 883 Viet�j�s pašvald�bas teritorijas pl�nošanas noteikumi nosaka teritorijas pl�nojuma sast�vda�as, t� izstr�des un sabiedrisk�s apspriešanas, sp�k� st�šan�s, groz�šanas, aptur�šanas, likum�bas izv�rt�šanas un iev�rošanas p�rraudz�bas k�rt�bu viet�j�s pašvald�bas l�men�. LR likums Par nekustam� �pašuma nodokli 17.06.1997., ar groz�jumiem 20.06.2003. un 20.10.2005 nosaka nodok�u apr��in�šanas un k�rt�bu, nodok�u atvieglojumus. Citi normat�vie akti T�risma likums (17.09.1998., ar groz�jumiem) nosaka, ka t�risma nozares uzdevums veicin�t kult�rv�sturisk� un dabas mantojuma saglab�šanu un racion�lu izmantošanu, k� ar� nodrošin�t kult�ras un dabas t�risma att�st�bu. Med�bu likums (08.07.2003.) nosaka med�bu saimniec�bas pamatnoteikumus Latvijas Republik�. Nosaka ar� med�bu un med�bu saimniec�bas organiz�šanu dz�vnieku skaita regul�šanas nol�kos �paši aizsarg�jam�s dabas teritorij�s. 2003. gada 23. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 760 Med�bu noteikumi (groz�jumi 23.03.2004.) nosaka med�jamo dz�vnieku sugas, to med�bu termi�us, gad�jumus, k�dos iesp�jamas med�bas �rpus med�bu termi�iem un citas ar med�bu norisi saist�t�s pras�bas. Noteikumi paredz, ka med�bas ADT notiek saska�� ar šiem noteikumiem, ADT visp�r�jiem aizsardz�bas un izmantošanas noteikumiem, attiec�g�s teritorijas individu�lajiem aizsardz�bas un izmantošanas noteikumiem u.c. med�bas reglament�jošajiem normat�vajiem aktiem. 2006.gada 10. janv�ra Ministru kabineta noteikumi Nr. 31 Makš�er�šanas noteikumi paredz k�rt�bu, k�d� fizisk�s personas Latvijas Republikas �de�os var nodarboties ar amatierzveju — makš�er�šanu, k� ar� ar zem�dens med�b�m, v�žu un citu �dens bezmugurkaulnieku ieguvi ar šajos noteikumos at�autiem makš�er�šanas, zem�dens med�bu un v�žošanas r�kiem. Makš�er�šana �paši aizsarg�jamo dabas teritoriju �de�os notiek saska�� ar šiem noteikumiem un attiec�go teritoriju aizsardz�bas un izmantošanas noteikumiem.

2006.gada 4. apr��a Ministru kabineta noteikumi Nr. 266 Labtur�bas pras�bas m�jas (istabas) dz�vnieku tur�šanai, tirdzniec�bai, p�rvad�šanai un demonstr�šanai publisk�s izst�d�s, k� ar� su�a apm�c�bai nosaka, ka �rpus norobežot�s teritorijas (pils�t�s un ciemos) vai �rpus �pašnieka vai tur�t�ja vald�jum� vai tur�jum� esoš�s teritorijas (�rpus pils�t�m un ciemiem) suns bez pavadas un uzpur�a var atrasties (iz�emot viet�jo pašvald�bu noteikt�s vietas, kur saska�� ar viet�jo pašvald�bu saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laik� �pašnieka vai tur�t�ja uzraudz�b� un redzeslok� t�d� att�lum�, k�d� �pašnieks vai tur�t�js sp�j kontrol�t dz�vnieka r�c�bu.

pašuma ties�bas reglament� Civillikums (1937., atjaunots un st�jies sp�k� 01.09.1992.). Likums nosaka, ka �pašums ir “ ties�ba vald�t (lietu) un lietojot to, ieg�t no t�s visus iesp�jamos labumus” , k� ar� “ �pašums dod �pašniekam vienam pašam piln�gas varas ties�bu

19

par lietu, cikt�l š� ties�ba nav pak�auta seviš�i noteiktiem aprobežojumiem” (1036.p). 1082. pants nosaka, ka „�pašuma lietošanas ties�bas aprobežojumu noteic vai nu likums, vai tiesas l�mums, vai ar� priv�ta griba ar testamentu un l�gumu, un šis aprobežojums var attiekties k� uz dažu lietu ties�bu pieš�iršanu cit�m person�m, t� ar� uz to, ka �pašniekam j�atturas no zin�m�m lietošanas ties�b�m, vai ar� j�pacieš, ka t�s izlieto citi". Groz�jumi Civillikum� (24.04.1997.) preciz�, ka mežu lietošanas ties�bu aprobežojumi ir noteikti likumos par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu. 2006. gada 29. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 717 K�rt�ba koku ciršanai �rpus meža zemes nosaka k�rt�bu koku ciršanai �rpus meža zemes. Šie noteikumi paredz saska�ojumu ar reion�lo vides p�rvaldi, ja tiek cirsti koki dabas lieguma teritorij�, iz��mums ir aug�u koku ciršana vai t�du koku ciršana, kuru celma caurm�rs ir maz�ks par 12 centimetriem, lai atbr�votu lauksaimniec�bas zemes no apauguma un uztur�tu melior�cijas sist�mu. 1.8.2. Starptautisk�s saist�bas un Eiropas Savien�bas noteikt�s saist�bas Eiropas Savien�bas noteikt�s saist�bas Padomes direkt�va 79/409/EEK (02.04.1979) "Par savva�as putnu aizsardz�bu" Š�s direkt�vas m�r�i nosaka t�s 1. pants: “ Š� direkt�va attiecas uz vis�m savva�as putnu sug�m, kuras dabiski sastopamas Dal�bvalstu Eiropas teritorij�, kur� darbojas Vienošan�s. T� ietver šo sugu aizsardz�bu, saglab�šanu, kontroli un nosaka to izmantošanas noteikumus. Š� direkt�va attiecas uz putniem, to ol�m un biotopiem” . Direkt�vai ir 5 pielikumi. Saist�b� ar min�to direkt�vu dabas lieguma teritorija �paši b�tiska med�a, griezes, meža baloža, pl�s�go putnu sugu aizsardz�bai. Padomes direkt�va 92/43/EEK (21.05.1992) "Par dabisko biotopu un savva�as dz�vnieku un augu aizsardz�bu" Š�s direkt�vas m�r�i nosaka t�s 2. pants: “Direkt�vas m�r�is ir sekm�t biolo�isko daudzveid�bu, aizsarg�jot dabiskos biotopus un savva�as dz�vniekus un augus Eirop� esošaj� dal�bvalstu teritorij�, uz kuru attiecas L�gums” .

Direkt�vai ir 6 pielikumi. Saska�� ar Direkt�vas pras�b�m dal�bvalstis nosaka skaitliski un lieluma zi��

vispiem�rot�k�s teritorijas Direkt�vas I pielikum� min�tajiem biotopiem, k� ar� II pielikum� min�taj�m sistem�tiskaj�m sugu grup�m. Š�das teritorijas j�iek�auj NATURA 2000 t�kl� (sk. t�l�k). Latvij� ir sastopami 60 biotopi, 22 augu sugas, 5 z�d�t�ju sugas, 3 r�pu�u un abinieku sugas, 11 zivju sugas un 20 bezmugurkaulnieku sugas no Biotopu direkt�vas pielikumos ietvertajiem sarakstiem. Attiec�b� uz vilkiem, l�šiem un bebriem Latvija ir l�gusi pieš�irt eogr�fisko iz��mumu Latvijas teritorij�. Saist�b� ar min�to direkt�vu dabas lieguma teritorija �paši b�tiska lapukoku praulgrauža un meža biotopu saglab�šanai.

Saska�� ar Eiropas l�guma pras�b�m, šo abu EP direkt�vas pras�bas iestr�d�tas Latvijas

likumdošan� – likum� Par �paši aizsarg�jam�m dabas teritorij�m (02.03.1993.) un likum� Par sugu un biotopu aizsardz�bu (16.03.2000.), k� ar� tiem pak�rtotajos Ministru kabineta (Ministru kabineta) noteikumos. Dabas aizsardz�bas pras�bas iestr�d�tas ar� Meža likum� (17.03.2000.) un tam pak�rtotajos Ministru kabineta noteikumos. NATURA 2000 t�kla izveidošanai tika veiktas izmai�as vair�kos pak�rtotajos Ministru kabineta noteikumos – Par

20

dabas liegumiem (Nr.212/1999), Par dabas parkiem (Nr. 89/1999), Par aizsarg�jamiem ainavu apvidiem. Eiropas noz�mes �paši aizsarg�jamo dabas teritoriju t�kls (NATURA 2000) – saist�bas Latvijai

NATURA 2000 ir Eiropas noz�mes �paši aizsarg�jamo dabas teritoriju (Special Areas of Conservation, SAC) t�kls, kas izveidots ar m�r�i nodrošin�t labv�l�gu aizsardz�bas statusu EP direkt�vas 92/43/EEK (21.05.1992) pielikumos uzskait�tajiem biotopiem un sug�m saska�� ar Direkt�vas 3. pantu.

Aizsarg�jamas teritorijas j�izveido: EP direkt�vas 92/43/EEK (21.05.1992) I pielikum� uzskait�tajiem dabiskajiem biotopiem; EP direkt�vas 92/43/EEK (21.05.1992) II pielikum� uzskait�to sugu dz�votn�m; EP direkt�vas 79/409/EEK (02.04.1979) vispiem�rot�k�s teritorijas I pielikum�

uzskait�taj�m putnu sug�m (Specially Protected Areas, SPA). Starptautisk�s konvencijas

Latvija ir ratific�jusi Riodežaneiro konvenciju Par biolo�isko daudzveid�bu (1992), kas paredz veicin�t ekosist�mu un dabisko dz�vot�u aizsardz�bu un sugu dz�votsp�j�gu popul�ciju saglab�šanu dabiskaj� vid�.

Latvija ir ratific�jusi Bernes konvenciju Par Eiropas dz�v�s dabas un dabisko dz�vot�u saglab�šanu (1979), kur�, cita starp�, katra dal�bvalsts uz�emas piev�rst uzman�bu savva�as floras un faunas saglab�šanai savas pl�nošanas un att�st�bas politik�.

Latvija ir ratific�jusi Bonnas konvenciju Par migr�jošo savva�as dz�vnieku sugu aizsardz�bu (1979). Migr�jošo sugu saglab�šanu var nodrošin�t tikai nodrošinot to aizsardz�bu vis�s to dz�ves cikla f�z�s (ligzdošanas un ziemošanas viet�s un migr�ciju ce�os), t�d�� paši noz�m�ga ir starptautiska sadarb�ba. Konvencijas pielikumos iek�autas apdraud�t�s migr�jošo dz�vnieku sugas un migr�jošo dz�vnieku sugas ar nelabv�l�gu aizsardz�bas statusu. 1.9. Fiziski �eogr�fiskais raksturojums (klimats, �eolo�ija, �eomorfolo�ija, hidrolo�ija, augsne) Klimats

Dabas lieguma teritorijas klimatiskos apst�k�us nosaka Baltijas j�ras tuvums. Klimatiskie r�d�t�ji Ra�upes ielej� atš�iras no Latvijas iekšzem� esošajiem r�d�t�jiem. Vid�j� gaisa temperat�ra janv�r� ir -4.0° C, savuk�rt ilggad�g� vid�j� temperat�ra j�lij� ir +16.5° C. Gada nokriš�u daudzums ir apm�ram 700 mm gad�. Ilggad�gais vid�jais bezsala dienu skaits gad� ir 145 dienas. Valdošie ir rietumu un dienvidrietumu v�ji. Valdošo v�ju virziens main�s pa gadalaikiem. No zieme�u un zieme�austrumu v�jiem Ra�upes ieleju aizsarg� apk�rt�j�s augstienes. Pirm�s salnas par�d�s ap 5.-10. oktobri, bet p�d�j�s nov�rojamas ap 20. maiju. Parasti lieguma teritorij� un t�s apk�rtn� sniega sega izveidojas janv�ra pirmaj� dek�d�, bet sairst ap 20. martu. Reljefs un �eolo�ija

Dabas liegums “ Ra�upes ieleja” atrodas Kursas zemienes zieme�austrumu da��, Rindas l�dzenum�. Reljefs ir maz saposmots, l�dzens. Upes ieleja veido tikai 2-5 m dzi�u l�zenu padzi�in�jumu. Lieguma apk�rtnes augstums ir 13-30 m virs j�ras l�me�a. P�c eoloisk�s uzb�ves lieguma teritorijas apk�rtne ir sam�r� viendab�ga. Kvart�ra sega pl�na – l�dz 10 m. To pamat� veido izskalota, br�na smilšainas un grantainas Latvijas sv�tas mor�nas m�lsmilts, kuru p�rkl�j Baltijas ledus ezera daž�dgraudainas smilts nogulumi ar grants un o�u

21

piemais�jumu. Dzi��k atrodas devona smilšakme�i ar m�lu un aleir�tu starpk�rt�m. Palie�u p�av�s sastopami aluvi�lie nogulumi (Latvijas eoloisk� karte 1: 200 000, 1999). Augsnes

P�rsvar� lieguma teritoriju kl�j vel�nu gleja (Vg) augsnes un vel�nu podzol�t�s gleja (Pvg) augsnes. Ra�upes ielejas l�dzenais reljefs un nelabv�l�gie noteces apst�k�i, kurus ietekm� ar� bebru aizsprosti, veicin�juši teritorijas p�rpurvošanos. Zem�kaj�s viet�s augsnes ir stipri glejotas un nov�rojama organisko vielu uzkr�šan�s. Upes palien� sastopamas aluvi�l�s (Ag) augsnes. Lieguma zieme�u da�as lauksaimniec�bas zem�s ir vel�nu podzol�t�s augsnes, ta�u j�atz�m�, ka lauksaimniec�b� izmantojam�s zemes netiek apstr�d�tas, t�p�c notiek to aizaugšana ar kr�miem, baltalkš�iem un b�rziem. Hidrolo�ija

L�dzenais apk�rtnes reljefs visvair�k ietekm� hidroloiskos apst�k�us. Lieguma teritorija atrodas Lonastes, Ra�upes un P�ces sateces basein�. Ra�upes kopgarums ir 34 km, baseina plat�ba 202 km2 , gada notece 0.048 km3 , kritums – 41 m. Upe ir stipri l�kumaina, ar daudz�m vecup�m, apm�ram 1.5 m dzi�a. Upes tec�jums ir l�ns. Dabas lieguma teritorij� Ra�up� ietek vair�ki noz�m�gi dren�žas novadgr�vji un maz�s up�tes, kas novada �de�us no plaš�m apk�rt�j�m meža teritorij�m, lieguma zieme�rietumu da�� ar� no dren�t�m lauksaimniec�bas zem�m. Pirms satekas ar P�ci Ra�upe ievad�ta kan�l�, kas ir da�a no lauksaimniec�bas zemju dren�žas sist�mas un izveidots pag�juš� gadsimta 70-tajos gados. Liela da�a apk�rtnes teritoriju noteces tiek novad�ta uz Ra�upi.

P�ces upes garums ir 15 km, baseina plat�ba 169.7 km2, uz P�ces izveidota �denskr�tuve. Augst�kais �dens l�menis Ra�up� (postenis uz ce�a �ibzde-Bl�zmas) kopš 1962. gada

(ikgad�ji hidroloiskie nov�rojumi) ir sasniedzis 26.94 m augstuma atz�mi virs j�ras l�me�a, tas noticis 1988. gada pavasar�. P�c Lonastes poste�a datiem (tilts p�r Lonasti t�li� aiz Ra�upes un P�ces sateces) visaugst�kais l�menis pavasara palos ir bijis 14.74 m virs j�ras l�me�a. Tas noz�m�, ka pavasara pali Ra�upes un P�ces lejtec�s ar� p�c hidroloisk� rež�ma mai�as nep�rsniegs 15 metru atz�mi. 2006. gada decembr� �dens l�menis Lonastes posten� ir bijis 14.30 m. Starp abiem min�tajiem poste�iem ir nov�rotas �dens l�me�a mai�as pat divu metru diapazon�.

Dabas liegum� ietilpstoš�s melior�cijas sist�ma da��ji ietilpst valsts noz�mes �densnotekas “ Lonaste” (�SIK 3722401) sist�m�.

Apk�rt�jo mežu melior�cija veikta pag�juš� gadsimta 60-to gadu s�kum�, da��ji melior�cija sk�rusi ar� dabas lieguma teritorij� esošos mežus. Da��ji melior�cija ietekm� dabas liegum� ietilpstošos med�u riestus.

Veikta ar� da��ja D�mi�purva melior�cija – da�a gr�vju izveidoti jau pirmskara gados, un tie jau da��ji aizauguši, tom�r joproj�m ietekm� �dens l�meni. Tom�r b�tiski purva hidroloisko rež�mu ietekm� purva rietumu da�� ien�košie meža melior�cijas gr�vji, kas novada �deni no purva. Gar purva dienvidu da�u izrakts dzi�š kont�rgr�vis, kas noš�ir D�mi�purvu no lauksaimniec�bas zem�m.

Patlaban liel�k� da�a novadgr�vju lauksaimniec�bas zem�s funkcion� v�j�k, veicinot teritorij� �dens l�me�a paaugstin�šanos. Iemesls ir bebru aizsprosti un gr�vju aizaugšana. Lieguma apvid� grunts�dens l�menis atrodas ap 0,5 - 1 metru zem �dens. �dens caurlaid�gie apk�rtnes nogulumu sl��i rada labv�l�gus apst�k�us pazemes �de�u pies�r�ošanai (Latvijas eoloisk� karte 1: 200 000, 1999.).

Dabas aizsardz�bas pl�na izstr�des laik� teritoriju apsekoja hidrologs, ir veikti uzm�r�jumi Ra�upes iztaisnotajai gultnei un vecup�m (12. pielikum�).

22

1.10. Aizsarg�jam�s teritorijas soci�l�s un ekonomisk�s situ�cijas apraksts 1.10.1. Iedz�vot�ji (past�v�gie iedz�vot�ji, zemes �pašnieki, kuri past�v�gi nedz�vo

aizsarg�jam� teritorij�, apmekl�t�ji), apdz�vot�s vietas, nodarbin�t�ba Iedz�vot�ji, nodarbin�t�ba, infrastrukt�ra dabas lieguma teritorij�

Dabas liegums atrodas uz Ventspils un Talsu rajona robežas, faktiski 4 pagastu – Ances, Valdgales, Dundagas un Puzes nomal�s.

Dabas lieguma teritorij� atrodas vair�kas viens�tas – Ances pagast� “ Gobas” , “ Kuikas” , “ Lonastes” , “ Veclonastes” ir apdz�votas, “ Lonastes” – netiek apdz�votas past�v�gi. Dundagas pagast� “ Valki” apdz�voti.

Lieguma teritorijas zieme�u da�u austrumu-rietumu virzien� š��rso viens viet�jas noz�mes ce�š - grants seguma ce�š Dundaga – K�r�muiža. Situ�cija pašvald�b�s

2005. gada 1. janv�r� Dundagas pagast� dz�vesvietas deklar�juši 3830 iedz�vot�ji, no tiem 863 b�rni, 2150 — darbasp�jas vecum�, 817 — pension�ri. Dundagas ciem� dz�vo 1779 iedz�vot�ji, kas ir 46% no pagasta iedz�vot�ju kopskaita. P�c nacion�l� sast�va 96% ir latvieši. Dundaga ir liel�kais lauku pagasts un aiz�em 55 872.4 ha, no kuriem 8 611.7 ha ir lauksaimnieciski izmantojam� zeme un 40 163.4 ha meži. Pagasta teritorij� atrodas 16 �paši aizsarg�jamas dabas teritorijas – viens nacion�lais parks, septi�i dabas liegumi un asto�i dabas pieminek�i. Sl�teres nacion�lais parks un visi pagast� esošie dabas liegumi: “ Ka��upes ieleja” , “ Ra�upes ieleja” , “ Dai�i” , “ Kadi�u nora” , “ Rukšu purvs” , “�ipkas lankas” , “ P�ces p�avas” ir Eiropas noz�mes �paši aizsarg�jamas dabas teritorijas (NATURA 2000 vietas).

Uz��m�jdarb�ba – mežsaimniec�ba, lauksaimniec�ba, piena produktu p�rstr�de, iedz�vot�ji nodarbin�ti ar� pašvald�bas iest�d�s, veikalos, viesu namos.

Valdgales pagasts ir lauku pagasts un aiz�em 20525.5 ha, no kuriem 6256.1 ha jeb 30.5% ir lauksaimniec�b� izmantojam� zeme. Meži aiz�em 10400.3 ha jeb 50.7%. 2019 ha aiz�em Lielsalu k�dras purvs, kur saimnieko Latvijas – D�nijas kopuz��mums SIA “ Pindstrup Latvia” . Uz 2006. gada 1. janv�ri pagast� savu dz�vesvietu bija deklar�juši 1477 iedz�vot�ji jeb 3.2 % no Talsu rajona pašvald�bu iedz�vot�ju skaita. Vid�jais iedz�vot�ju bl�vums ir 7.2 iedz�vot�ji uz 1 km2. Tas ir zem�kais iedz�vot�ju bl�vums starp Talsu rajona pašvald�b�m. No pagasta iedz�vot�ju kopskaita 37% dz�vo pagasta centr� – P��u lielciem�.

Puzes pagasta teritorija ir 207 km2 . Liel�ko teritorijas da�u aiz�em purvi un meži. Lauksaimniec�b� izmantojam� zeme – 36 km2. P�c Centr�l�s statistikas p�rvaldes zi��m Puz� 2005. gad� dz�voja 1048 iedz�vot�ji.

Ances pagasta plat�ba ir 394 km2 un tas ir viens no liel�kajiem pagastiem Latvij�, bet iedz�vot�ju bl�vums – viens no maz�kajiem, tikai 2 cilv�ki uz km2. Pagasta liel�ko da�u aiz�em purvi un meži – aptuveni 74%. Pagast� atrodas dabas liegumi “ Ances purvi un meži” , “ Ov�ši” un “ Ra�upes ieleja” . Visi šie liegumi iek�auti NATURA 2000 teritoriju sarakst�. Iedz�vot�ju skaits pagast� 2005. gad� – 764. Str�d�jošie nodarbin�ti pagasta iest�d�s, veikalos, zivju apstr�d� Melnsil�, kokapstr�des uz��mum�, zemnieku saimniec�b�s, mežniec�b� un citur. T�risms, teritorijas apmekl�t�ba

T�risms, �paši dabas t�risms, Talsu un Ventspils rajonos k��st arvien noz�m�g�ks. Pašlaik dabas lieguma teritorija ir t�ristu maz apmekl�ta, ta�u plat�b�s, kur biotopi nav tik jut�gi pret antropog�no slodzi un nav sastopamas pret trauc�jumu jut�gas sugas, t�rismu var�tu att�st�t, jo Ra�upes mazskart� daba ir interesanta. Lai t�risms var�tu att�st�ties, ir nepieciešams izveidot t�risma takas, atp�tas vietas un transporta st�vvietas. Ir b�tiski izveidot specifisku t�risma pied�v�jumu – dabai draudz�gu t�rismu neliel�m grup�m, kuras b�tu ieinteres�tas uzzin�t par dabas v�rt�b�m. Iesp�jami ar� p�rg�jieni neliel�m grup�m, zirgu izj�des. Nav ieteicams liegum� ievest lielas nesagatavotu t�ristu grupas bez apm�c�ta gida.

23

Pagaid�m zemes �pašnieku interese par t�risma att�st�bas iesp�j�m ir neliela. Lieguma teritorija ir noz�m�gs med�bu objekts, jo med�jamo dz�vnieku bl�vums šeit ir liels. Teritoriju vasaras sezon� apmekl� ogot�ju grupas.

1.10.2. Pašreiz�j� un paredzam� antropog�n� slodze uz aizsarg�jamo teritoriju

Mežs L�dzšin�j� antropog�n� slodze. L�dz lieguma paplašin�šan�s br�dim teritorij� veikta

intens�va mežsaimniecisk� darb�ba, ko apliecina veikto kailciršu plat�bas un 2005. gad� p�c v�jg�z�m veiktas intens�vas sanit�r�s cirtes – 92.3 ha plat�b�.

Da�a mežaudžu melior�tas vai t�s ietekm� melior�cija, tai skait� ar� da�a med�u riestu plat�bu, kas pastiprina riestu aizaugšanu.

Lieguma mežu teritorij� ir palielin�ts med�jamo dz�vnieku bl�vums (meža c�kas, staltbrieži), ko veicina m�ksl�ga piebarošana ar lauksaimniec�bas produktiem.

Vasaras sezon� liegumu apmekl� ogot�ju grupas. Lieguma teritorij� esošie meži pieejami pa ce�iem un braukšanai piem�rot�m stig�m. Iesp�jam� antropog�n� slodze turpm�k. Putnu ligzdošanas un riesta vietu tuvum� nav

v�lama nek�da mežsaimniecisk� darb�ba, ar� kopšanas cirtes. Turpm�ka meža c�ku un staltbriežu koncentr�šan�s var apdraud�t med�u riestus. T�pat

nabadz�gajos meža tipos (sils Peste�u k�p�) nav v�lama papildu bar�bas vielu ienešana (piebarošana ar sienu, sakn�m), lai neveicin�tu eitrofik�ciju.

J�nov�ro situ�cija med�u riest�, kura centrs ir 315. kvart�l�, lai med�bu un apmekl�šanas aktivit�tes neapdraud�tu riesta past�v�šanu.

B�tiska ir atmiruš�s koksnes saglab�šana lieguma mežos. D�mipurvs L�dzšin�j� antropog�n� slodze un iesp�jam� slodze turpm�k. Augst� purva biotopu ietekm� melior�cija – galvenok�rt gr�vji, kas novada �deni no

purva rietumu da�as. T�d�� dens l�menis purv� pazemin�s un tiek veicin�ta pak�peniska t� aizaugšana.

Miner�lviel�m bag�ti avoti un avotu purvi Nav nov�rojama �paša slodze, dr�z�k b�tu nepieciešama papildu apsaimniekošana. P�avas L�dzšin�j� antropog�n� slodze. Apsaimniekošana gandr�z nenotiek, uzs�kta tikai LIFE-

Daba projekta apsaimniekotaj�s viet�s un nedaudz ap past�vošaj�m viens�t�m. Palie�u p�avu dabisko hidroloisko rež�mu izmain�jusi melior�cija – gr�vju sist�mas,

dren�ža zieme�rietumu da��, ar� Ra�upes iztaisnošana pirms sateces ar P�ci. Iesp�jam� antropog�n� slodze turpm�k. P�avu nosusin�šana zemas intensit�tes apsaimniekošanas rež�m� veicina to aizaugšanu,

k� ar� nosusin�tas p�avas ir maz�k piem�rotas putnu ligzdošanai. Upes un vecupes L�dzšin�j� antropog�n� slodze. P�ces lejteci ietekm� �dens l�me�a mai�as, ko izraisa

P�ces HES darb�ba. Ra�upe pirms sateces ar P�ci iztaisnota un ievad�ta kan�l�. Ra�upes �dens kvalit�ti ietekm� �de�i, kas iek��st up� no k�dras izstr�des viet�m upes augštec�.

Iesp�jam� antropog�n� slodze turpm�k. Bieži P�ces up� �dens ir nepietiekami, tas apdraud zivju resursus un biez�s

perlamutrenes popul�ciju. Ra�upes posma iztaisnošana negat�vi ietekm� upes hidroloisko rež�mu.

24

1.10.3. Aizsarg�jam�s teritorijas izmantošanas veidi Teritorija tiek izmantota med�b�m. Med�bu plat�bas nom� mednieku klubs “ N�cciems” –

11.1 ha, mednieku klubs “�ibzde” – 88.8 ha, mednieku klubs “ Kazi�a” – 1041.1 ha, J�rmalas mednieku klubs “ Kauguri” – 216.6 ha un mednieku biedr�ba “ Dri�da” – 77.6 ha.

Lielu da�u lieguma teritorijas (~ 80%) aiz�em mežs. Meži, kas tika iek�auti lieguma teritorij� 2004. gad�, l�dz tam tika apsaimniekoti k� saimnieciskie meži (iz�emot atseviš�as med�u riestu teritorijas). Š�s meža plat�bas dažviet b�tiski ietekm�jušas v�jg�zes un to nov�kšanas darbi. Dabas lieguma dienvidu da�� tika atjaunota gr�vju sist�ma un s�ta lab�ba meža dz�vnieku piebarošanai. Lauksaimniec�bas zemes tiek izmantotas �oti maz, t�p�c taj�s nov�rojama aizaugšana ar kr�miem un kokiem. LIFE-Daba projekta “ Palie�u p�avu atjaunošana Eiropas sug�m un biotopiem” ietvaros 2005. gad� uzs�kta palie�u p�avu atjaunošana un apsaimniekošana. Caur lieguma teritoriju iet grants seguma ce�š Dundaga – K�r�muiža.

Ra�up� un P�ces lejtec�, t�pat k� liel�kaj� da�� Latvijas mazo upju, r�pniecisk� zveja netiek veikta. Upes n�a r�pniecisk� zveja tiek veikta Irbes lejtec� ap 2 km no j�ras. Upes n�i Irb� zvejo ar speci�las konstrukcijas murdu, aizš��rsojot 50% no upes platuma. Taimi�š tiek zvejots vis� Latvijas piekrast�, ar� Irbes upes gr�vas rajon�. K� liecina zvejas statistikas r�d�t�ji, gan n�a, gan taimi�a kr�jumu st�voklis Irbes upes basein� ir stabils. Zivju resursus tieši Ra�up� un P�c� izmanto tikai makš�ernieki. Lomu apjoms un sast�vs nav zin�mi. Neleg�l� zveja reistr�ta galvenok�rt tikai Irbes up�, tom�r ir zi�as, ka Ra�up� un P�c� k� noma��s, kontrolei gr�t�k sasniedzam�s up�s, notiek malu zveja. Zin�m� m�r� t� ietekm� upju n�a un taimi�a n�rsta popul�cijas, l�dz ar to ar� biez�s perlamutrenes popul�cijas. 2. Dabas lieguma “ Raupes ieleja” nov�rt�jums 2.1. Dabas liegums “ Raupes ieleja” k� vienota dabas aizsardz�bas v�rt�ba un faktori, kas to ietekm�, tai skait� iesp�jamo draudu izv�rt�jums

S�kotn�ji Ra�upes ielej� (1987. gad�) nodibin�tais dabas liegums 616 ha plat�b� bija

paredz�ts rakstur�g�s l�dzenuma upes ielejas, palienes p�avu ar ozolu grup�m, dižkoku un savdab�g�s ainavas aizsardz�bai. V�l�k, izp�tot š�s teritorijas ornitoloisk�s v�rt�bas, šeit atz�m�ta Eiropas Savien�bas noz�mes putniem noz�m�g� vieta (PNV) ar nosaukumu „Ra�upe un P�ce” . 2001-2003. gad� veikta potenci�lo NATURA 2000 teritoriju inventariz�cija (EMERALD/NATURA 2000 projekts), apliecinot, ka ne tikai upei tuv�kaj�s p�av�s, bet ar� Ra�upes apk�rtnes mežos un purvos sastopamas daudzas retas un aizsarg�jamas putnu sugas, meža biotopi, purva biotopi un avoksn�ji, ar� aizsarg�jamu augu atradnes. Det�la izp�te un iepriekš ieg�to datu apkopojums dabas aizsardz�bas pl�na izstr�des laik� (2006. gada lauka sezona) apstiprin�ja lieguma robežas pamatot�bu un to, ka ar� apk�rt�jos mežos ir sastopamas aizsarg�jam�s putnu sugas un š�m sug�m noz�m�gi biotopi. T� vienu no lieguma teritorij� esošajiem med�u riestiem (kam izveidots mikroliegums) lieguma robeža dala uz pus�m, otrs riests robežojas ar liegumu. Meln� st�r�a ligzda atrodas gandr�z uz lieguma robežas, t�d�� t� aizsardz�bai veidojamais mikroliegums aptvers teritoriju �rpus lieguma, t�da pati situ�cija iesp�jama ar apodzi�a aizsardz�bai veidojamo mikroliegumu. Sastopami ar� rube�u riesti, nov�rots apodzi�š, ar� dz�rves, dzilnu sugas un sila c�rulis.

T�d�� pašreiz�j� dabas lieguma teritorij� izdal�s divi eogr�fiski (da��ji) nodal�ti un iepriekš�j�s apsaimniekošanas noteikti apvidi – Raupe un P�ce ar apk�rt�j�m p�av�m un apk�rt�j�s mežu un purvu teritorijas. Šo teritorijas �patn�bu j�uzsver k� vienu no

25

galvenaj�m dabas lieguma v�rt�b�m, jo biotopu daudzveid�ba un p�rejas jeb ekotoni starp daž�diem biotopu veidiem (upes-p�avas-sausie un mitrie meži-purvi) nosaka bag�t�gu sugu sast�vu vis�m augu un dz�vnieku grup�m.

Mežos lieguma teritorij� ligzdo t�das retas sugas k� meža balodis, melnais st�r�is, apodzi�š, ��is, bieži sastopami un ligzdo vakarl�pis, mežirbe, meln� un pel�k� dzilna, mazais muš��r�js, ir tr�s med�u riesti. Mežmalu lielajos kokos ligzdo liel�s gauras. Sastopams bikšainais apogs. Meža balodis, melnais st�r�is, apodzi�š, liel� gaura, bikšainais apogs un mednis ir sugas, kuru ligzdošanas un riesta viet�m veidojami mikroliegumi. No š�m sug�m ligzdas vietas nav konstat�tas tikai bikšainajam apogam. No bezmugurkaulniekiem sastopamas 8 dabisko meža biotopu speci�listu sugas un 2 indikatorsugas, k� ar� kuprain� celmmuša un parkš�is. Ret�k�s un Rietumlatvijai tipisk�s augu sugas lieguma mežos ir laksis, meln� dedesti�a un s�poli�u zobain�te. Sam�r� reta suga ir ar� aire�u gr�slis. No Eiropas Savien�bas noz�mes aizsarg�jamiem meža biotopiem sastopami bore�lie meži (9010*), purvaini meži (91D0*) un melnalkš�u staign�ji (9080*). No dabiskajiem meža biotopiem domin� skuju koku meža biotopi, sastopams ar� slapjš priežu un b�rzu mežs un slapjš melnalkš�u mežs.

Ietekmes L�dz lieguma paplašin�šan�s br�dim teritorij� veikta intens�va mežsaimniecisk� darb�ba,

ko apliecina veikto kailciršu plat�bas: 2000. gads – 6.8 ha; 2001. gads – 19.5 ha; 2002. gads – 6.0 ha; 2003. gads – 10.7 ha; 2004. gads – 15.0 ha; 2005. gads – 30.5 ha ( janv�ra v�jg�zes seku likvid�šana).

T�pat 2005. gad� veiktas intens�vas sanit�r�s cirtes – 92.3 ha plat�b�s. Intens�va mežsaimniecisk� darb�ba ietekm�jusi augu sugu daudzveid�bu mežos. paši tas

sak�ms par s�naugiem. Mežos ir �oti maz kritušu koku, uz kuriem att�st�s s�nas, bet retin�šana mazina gaisa mitrumu mež�, kas ierobežo epif�tisko s�nu daudzveid�bu.

Da�a mežaudžu melior�tas vai t�s ietekm� melior�cija, tai skait� ar� da�a med�u riestu plat�bu, kas pastiprina riestu aizaugšanu.

Lieguma mežu teritorij� ir palielin�ts med�jamo dz�vnieku bl�vums (meža c�kas, staltbrieži), ko veicina m�ksl�ga piebarošana ar lauksaimniec�bas produktiem.

Vasaras sezon� liegumu apmekl� ogot�ju grupas. Lieguma teritorij� esošie meži pieejami pa ce�iem un braukšanai piem�rot�m stig�m. Draudi V�rt�g�s mežaudzes un putnu ligzdošanas un riesta vietas pašlaik aizsarg� dabas lieguma

aizsardz�bas rež�ms, tom�r ligzdvietu tuvum� nav v�lama nek�da mežsaimniecisk� darb�ba, ar� kopšanas cirtes.

Turpm�ka meža c�ku un staltbriežu koncentr�šan�s var apdraud�t med�u riestus. T�pat nabadz�gajos meža tipos (sils Peste�u k�p�) nav v�lama papildu bar�bas vielu ienešana (piebarošana ar sienu, sakn�m), lai neveicin�tu eitrofik�ciju.

J�nov�ro situ�cija med�u riest�, kura centrs ir 315. kvart�l�, lai med�bu un apmekl�šanas aktivit�tes neapdraud�tu riesta past�v�šanu.

B�tiska ir atmiruš�s koksnes saglab�šana lieguma mežos, j�nov�rš kritušo un kalstošo koku izv�kšana meža apsaimniekošanas darbos, k� ar� to �emšana malkai.

Trauc�jums (ogot�ji, braukšana pa ce�iem) ligzdošanas period�. Turpm�ka mitro mežu nosusin�šan�s pa esošajiem gr�vjiem.

26

D�miu purvs – degrad�ts augstais purvs, kur� iesp�jama vai noris dabisk�

atjaunošan�s Tas ir viens no Eiropas Savien�bas noz�mes aizsarg�jamiem biotopiem. Purvam

rakstur�ga nelielu sfagnu ci�u un sam�r� slapju ieplaku mija. K� liel�kaj� da�� piej�ras zemienei tipisko purvu, te ir sastopams ci�u mazmeldrs Trichophorum cespitosum. Bot�niski noz�m�g�k� purva iez�me ir s�nas – iegaren�s apa�lapes Odontoschisma elongatum izplat�ba purv�. Šeit un ar� tuv�kajos mazajos purvi�os un appl�stošajos laukumos atrodas rube�u riesti, barojas un ligzdo dz�rves. Ieklejo kuitala.

Ietekmes D�mi�purva augst� purva biotopu ietekm� melior�cija – galvenok�rt gr�vji, kas novada

�deni no purva rietumu da�as. T�d�� dens l�menis purv� pazemin�s un tiek veicin�ta pak�peniska t� aizaugšana.

Draudi Ja netiek veikti pas�kumi hidroloisk� rež�ma mai�ai, purva biotopa degrad�cija

turpin�sies, un tas vairs neb�s piem�rots aizsarg�jam�m sug�m (dz�rve, rubenis, kuitala). Miner�lviel�m bag�ti avoti un avotu purvi Tie ir izvietoti neliel�s plat�b�s upes terašu nog�z�s, viet�s, kur iztek avoti. Liel�kais un

noz�m�g�kais avoksn�js ir lieguma dienvidu da��, upes kreisaj� krast�. Š� avoksn�ja teritorija ir sam�r� klaja, t�p�c te veidojas z��u un p�rejas purviem rakstur�ga veet�cija. Maz�kie avoksn�ji p�rsvar� ir meža ieskauti, ar slapjiem mežiem rakstur�go veet�ciju. Ietekmes un draudi

Avoksn�ji pašreiz ir lab� st�vokl�, ta�u b�tu v�lams sekot atkl�to avoksn�ju aizaugšanas procesam, jo kr�mu un koku savairošan�s var�tu izsaukt hidroloisk� rež�ma, no�nojuma un sugu savstarp�j�s konkurences mai�u, kas var�tu mazin�t bioloisko daudzveid�bu šajos biotopos.

Avoksn�ji parasti aiz�em nelielas plat�bas un to izplat�ba ir saist�ta ar specifiskiem apst�k�iem, t�p�c to aizsardz�bai ir b�tiska noz�me.

P�av�s un aizaugošaj�s p�av�s ligzdo griezes, iesp�jama orman�ša ligzdošana. B�tiski, ka p�av�s barojas lielie pl�s�gie putni (j�ras �rglis, mazais �rglis, klinšu �rglis) un melnais st�r�is, palu laik� p�rpl�stošaj�s plat�b�s – zieme�u gulbis. Sausaj�s p�av�s ligzdo sila c�rulis, kr�mu zon�s – br�n� �akste. B�tisk�k� bezmugurkaulnieku suga ir lapukoku praulgrauzis, kas m�t vecajos ozolos un citos lapu kokos aizaugošaj�s p�av�s. Šajos biotopos sastopamas ar� divas citas noz�m�gas sugas – marmora rožvabole un spož� skudra. Sastopamas 7 retas tauri�u sugas, �paši uzsverams zirgsk�be�u zilen�tis. Ar vecajiem ozoliem saist�tas ar� retas s��u sugas – atrasta ir daivain� �emurene un plais�još� r�taine. P�avu biotopi no bot�nisk� viedok�a lieguma teritorij� ir visnoz�m�g�kie. 7 no p�avu biotopiem atbilst �paši aizsarg�jama biotopa statusam (zilgan�s sesl�rijas p�avas, zilgan�s mol�nijas p�avas ka��ain�s, k�drain�s vai m�lain�s augsn�s, sausas p�avas ka��ain�s augsn�s, sug�m bag�tas atmatu p�avas, eitrofas augsto lakstaugu audzes, upju palie�u p�avas, m�reni mitras p�avas). Latvijas m�rog� no t�m noz�m�g�k�s savien�bai Molinion piederoš�s p�avas – zilgan�s sesl�rijas Sesleria caerulea p�avas un zilgan�s mol�nijas Molinia caerulea p�avas ka��ain�s, k�drain�s vai m�lain�s augsn�s. Te ir reistr�tas 8 aizsarg�jamas augu sugas. P�avu aizaugšana jau ir novedusi pie dažu sugu (Buksbauma gr�š�a, bezdel�gacti�as, ar� matveida gr�š�a) izzušanas. P�avu pareiza apsaimniekošana var�tu st�vokli uzlabot un b�tu iesp�jama izzudušo sugu par�d�šan�s no

27

jauna, k� ar� v�l citu sugu ien�kšana. Latvijas m�rog� apdraud�t�k� no liegum� sastopamaj�m p�avu sug�m ir bezdel�gacti�a.

Ietekmes P�avas un dabas v�rt�bas taj�s visvair�k ietekm�jusi to apsaimniekošanas p�rtraukšana.

Visu tipu p�av�s, kas netiek apsaimniekotas, notiek aizaugšana ar kr�miem un kokiem un samazin�s sugu daudzveid�ba, jo savairojas konkur�tsp�j�g�ki liela auguma lakstaugi. Palie�u p�av�s šis process ir l�n�ks, jo to kav� p�rm�r�gs mitruma rež�ms, ta�u ar� te veidojas monodominantas augu sabiedr�bas. Liel�k�s plat�b�s atkl�ti z�l�ji saglab�jušies lieguma zieme�rietumu da��, jo š�s plat�bas bijušas dren�tas, lauki liel�ka izm�ra, l�dz ar to viegl�k apsaimniekojami.

Ar jaun�kiem kokiem un kr�miem aizauguši lielie ozoli, apdraudot reto bezmugurkaulnieku, s��u un ��rpju sugas.

Palie�u p�avu dabisko hidroloisko rež�mu izmain�jusi melior�cija – gr�vju sist�mas, dren�ža zieme�rietumu da��, ar� Ra�upes iztaisnošana pirms sateces ar P�ci. T�d�� t�s k�uvušas maz�k piem�rotas griez�m, orman�šiem un citiem p�av�s ligzdojošiem putniem, ar� retaj�m augu sug�m. Izmain�jušies p�avu biotopi.

Cilv�ku darb�bas izrais�tie negat�vie faktori p�avu biotopos ir to kultiv�cija lauksaimnieciskiem m�r�iem (it seviš�i teritorijas zieme�u da��, kur liel�s plat�b�s ir izn�cin�ts dabiskais aug�js), p�avu apmežošana, k� ar� med�jamo dz�vnieku piebarošanas lauci�u izveidošana dabisk�s p�av�s.

Draudi Ja netiks turpin�ta uzs�kt� p�avu apsaimniekošana un veikta ozolu at�nošana, atkl�to

z�l�ju plat�bas strauji samazin�sies un t�s neb�s piem�rotas p�av�s ligzdojošiem putniem, izn�ks p�avu augu sugas un ies boj� retie biotopi. Probl�mas var rad�t 2007.-2014. gada Lauku att�st�bas pl�n� paredz�t� atbalsta samazin�šana par bioloiski v�rt�go z�l�ju apsaimniekošanu – jau apsaimniekot�s p�avas var tikt pamestas vai rasties v�lmes t�s kultiv�t.

Ja netiks at�noti vecie ozoli, ies boj� ar tiem saist�to bezmugurkaulnieku popul�cijas, kas ir noz�m�gas reiona kontekst�.

P�avu nosusin�šana zemas intensit�tes apsaimniekošanas rež�m� veicina to aizaugšanu, k� ar� nosusin�tas p�avas ir maz�k piem�rotas putnu ligzdošanai.

Da�a no liegum� sastopamaj�m augu sug�m ir ar est�tisku v�rt�bu (v�ru dzegužpu�e Orchis mascula, smarž�g� naktsvijole Platanthera bifolia, dzegužpirkst�šu ints sugas Dactylorhiza) un t�s m�dz izmantot telpu dekor�šanai. Dažas aizsarg�jam�s sugas ir ar �rstniecisk�m �paš�b�m (piem�ram, laksis Allium ursinum, dzegužpirkst�šu ints sugas Dactylorhiza). Neb�tu pie�aujama to iev�kšana lieguma teritorij�.

No dabiskiem faktoriem aizsarg�jam�s sugas var ietekm�t p�avu un avoksn�ju aizaugšana, k� ar� meža zv�ru ietekme – meža c�kas labpr�t izrok orhideju ints sugu gumus. P�rm�r�ga meža c�ku, briežu un stirnu savairošan�s gad�jum� var ciest ar� citas neliela auguma p�avu sugas, jo augsne tiek intens�vi izrak�ta un izk�rp�ta. T�p�c v�lams regul�t šo dz�vnieku skaitu un novirz�t tos uz piebarošanas lauci�iem �rpus dabiskaj�m p�av�m. Negat�vu ietekmi uz sug�m un biotopiem var atst�t ar� neregul�ta bebru darb�ba, appludinot p�avu vai mežu biotopus.

Upes un vecupes Ar upju biotopiem saist�ta putnu suga ir zivju dzen�tis, kas konstat�ts lieguma dienvidu

da��, un liel� gaura, kas sastopama galvenok�rt Ra�upes un P�ces satekas rajon�. T�pat noz�m�gs faktors p�avu putnu sug�m ir upju p�rpl�šana palu laik�. Ret�k� augu suga ir ies�rt�

28

gl�vene Potamogeton rutilus. Vecupju un upes biotopi ir noz�m�gi reto sp�ru sugu (za�� dižsp�re, resnv�dera purvsp�re un citas) k�puru att�st�bai, ar� pieaugušie kukai�i barojas �de�u tuvum�. Ra�up� un P�c� sastopama reta glieme�u suga – biez� perlamutrene. Upes piem�rotas aizsarg�jamu un ierobežoti izmantojamu zivju un n�u sugu izplat�bai un n�rstam (upes un strauta n�is, taimi�š, akme�grauzis, p�kste un platgalve). Ra�upe un P�ces lejtece ir noz�m�gas dabiskaj� zivju resursu atražošan� un bioloisk�s daudzveid�bas saglab�šan� – sastopamas 22 zivju un 2 n�u sugas.

Ietekmes P�ces lejteci ietekm� �dens l�me�a mai�as, ko izraisa P�ces HES darb�ba. Bieži up�

�dens ir nepietiekami, tas apdraud zivju resursus un biez�s perlamutrenes popul�ciju. P�ces �denskr�tuves ietekm� upes posm� lejpus t�s konstat�tas mazaj�m up�m netipiskas – ezeru zivju sugas: v��e, plicis un l�nis.

Ra�upe pirms sateces ar P�ci iztaisnota un ievad�ta kan�l�. Vecaj� gultn� ir saglab�jies �dens, tom�r t� ir k�uvusi sekl�ka, taj� ir bebru dambji un sag�zušies koki, �dens caurtece niec�ga. B�t�b� šeit izveidojušies nelabv�l�gi dz�ves apst�k�i liel�kajai da�ai (iz�emot p�ksti) zivju sugu. Š�da veida p�rveidojumi negat�vi ietekm� upes hidroloisko rež�mu. Palu �de�i tiek relat�vi �tri novad�ti, savuk�rt vasaras period� regul�tos upju posmos �dens parasti tr�kst. Parasti nov�rojama pazemin�ta sk�bek�a koncentr�cija un �dens temperat�ras palielin�šan�s l�dz netipiski augstam l�menim.

Ra�upes �dens kvalit�ti ietekm� �de�i, kas iek��st up� no k�dras izstr�des viet�m Salas purv� upes augštec�. Vidustec� Ra�upi pies�r�o Vecieres eitrofie �de�i.

Vecupju aizaugšana notiek, uzkr�joties tr�dviel�m un t�m k��stot sekl�k�m. T�s dabiski p�rveidojas par ieplak�m ar augsto gr�š�u p�avu sabiedr�b�m. Šo procesu nav nepieciešams regul�t.

Draudi Bieži P�ces up� �dens ir nepietiekami, tas apdraud zivju resursus un biez�s

perlamutrenes popul�ciju. Ra�upes posma iztaisnošana negat�vi ietekm� upes hidroloisko rež�mu. Palu �de�i tiek

relat�vi �tri novad�ti, savuk�rt vasaras period� regul�tos upju posmos �dens parasti tr�kst. Parasti nov�rojama pazemin�ta sk�bek�a koncentr�cija un �dens temperat�ras palielin�šan�s l�dz netipiski augstam l�menim.

Dabas liegum� ” Ra�upe” l�dz šim pavisam konstat�tas 95 putnu sugas. No t�m 25 ir

�paši aizsarg�jam�s Latvijas un Eiropas noz�mes putnu sugas, k� past�v�gas ligzdot�jas no t�m var uzskat�t 19, bet p�r�j�s 6 teritorij� uzturas �slaic�gi vai epizodiski. 6 sug�m veidojami mikroliegumi. Putnu sugu daudzveid�ba v�rt�jama k� vid�ja l�dz augsta ar labu �paši aizsarg�jamo Latvijas un Eiropas noz�mes putnu sugu p�rst�vniec�bu.

Draudi Iesp�jams, dabas liegum� palielin�sies Amerikas �de�u daudzums, jo 2005. gada ziem�

apm�ram 100 šo dz�vnieku izb�ga no Puzes zv�raudz�tavas. T�s var savairoties un apdraud�t ligzdojošos putnus. Citi draudi min�ti pie biotopu v�rt�juma. Spriežot p�c teritorijas lieluma un biotopu daudzveid�bas, prognoz�jama vismaz 3500 daž�du bezmugurkaulnieku sugu sastopam�ba Ra�upes dabas lieguma teritorij�. Visliel�k� ir vabo�u sugu daudzveid�ba (konstat�ts vair�k nek� 300 sugu) un tauri�iem (vismaz 100 sugas). �dens bezmugurkaulnieku sugu (gliemji, makstenes, sp�res, �densblaktis u.c.)

29

daudzveid�ba v�rt�jama k� vid�ji liela. Ra�upes dabas lieguma teritorij� uz 2006. gada augusta m�nesi ir konstat�tas 25 �paši aizsarg�jam�s vai cit�di v�rt�gas bezmugurkaulnieku sugas, tai skait� 19 sugas, kas iek�autas Latvijas Sarkanaj� gr�mat� (1998), 4 sugas, kas iek�autas Bernes konvencijas II pielikum�, 5 Eiropas noz�mes aizsarg�jamas sugas, 13 Latvij� aizsarg�jamas sugas (t.sk., 2 sugas, kam j�veido mikroliegumi) un 10 dabisko meža biotopu sugas.

Dabas lieguma “ Ra�upes ieleja” teritorij� sastopamas 6 aizsarg�jamas zivju un n��u sugas, no t�m 5 Eiropas Savien�bas noz�mes sugas.

No aizsarg�jam�m z�d�t�ju sug�m dabas lieguma teritorij� izplat�ts �drs. Interesanti, ka Ra�upes apk�rtne ir viena no pirmaj�m viet�m, kur reaklimatiz�cijas nol�kos ielaisti bebri (1927. gads), l�dz ar to saglab�juš�s sen izveidotas bebru m�tnes un dambji. Teritorij� bieži sastopami vilki, ir zi�as, ka pirms dažiem gadiem bijis vilku midzenis.

Teritorij� konstat�tas 22 retas un aizsarg�jamas vaskul�ro augu sugas (no t�m 19 Latvij� aizsarg�jamas, bet 6 sugu aizsardz�bai veidojami mikroliegumi). S�naugu floru p�rst�v 9 retas un aizsarg�jamas sugas (no t�m 5 Latvij� aizsarg�jamas, bet 1 sugas aizsardz�bai veidojami mikroliegumi). Liegum� nav konstat�tas Eiropas Padomes direkt�vas II pielikum� ietvert�s augu sugas.

No retaj�m un aizsarg�jam�m s��u sug�m konstat�ta daivain� �emurene un plais�još� r�taine.

2.2. Ainaviskais nov�rt�jums

Dabas lieguma teritorij� ir maz plašu, atkl�tu ainavu, vair�k domin� mežai�u ainavas un

sl�gtas ainavu telpas p�av�s pie Ra�upes un P�ces. Šaur�s p�avu joslas iesl�dz meži un kr�m�ji, veidojot moza�kveida ainavu. Ra�upe (�paši lieguma dienvidu da��) veido upes ieleju, ko gan skatienam aizsedz apaugums. Reljefa daudzveid�ba (mitras ieplakas, smilšainas k�pas, purvs, upes ieleja) nosaka gan biotopu, gan ar� ainavas daudzveid�bu.

Ainavas interesanta �patn�ba ir lielie ozoli – dižkoki un koku grupas.

2.3. Biotopi, �paši aizsarg�jamie biotopi, to soci�lekonomisk� v�rt�ba un ietekm�jošie faktori

Gan EMERALD/NATURA 2000 projekta, gan projekta “ P�avu inventariz�cija Latvij�”

laik� tika noskaidroti liegum� esošo biotopu veidi, to st�voklis un loma bioloisk�s daudzveid�bas saglab�šan�. T�pat veikta meža biotopu inventariz�cija dabas aizsardz�bas pl�na izstr�des laik�. Dabas liegum� konstat�ti 56 biotopu veidi. Teritorija raksturojas ar lielu p�avu biotopu daudzveid�bu – 24 biotopu veidi, 17 ir meža biotopi, 9 biotopu veidi ir saist�ti ar purva ekosist�m�m, bet 6 – ar Ra�upi.

Aizsarg�jamo biotopu uzskait�jums dots 2. tabul�. Pavisam teritorij� konstat�ti 13 aizsarg�jami biotopi, no tiem 12 ir Eiropas noz�mes aizsarg�jami biotopi, bet 5 – Latvijas noz�mes �paši aizsarg�jami biotopi. 7 no aizsarg�jamajiem biotopiem ir p�avu biotopi. 2. tabula paši aizsarg�jami biotopi dabas liegum� “ Ra�upes ieleja”

Nosaukums ES

klasifikatora kods

�paši aizsarg�jam� biotopa veids

(Ministru kabineta noteikumi Nr.421)

Plat�ba (ha)

Procenti no kop�j�s teritorijas

Miner�lviel�m bag�ti avoti un avotu purvi 7160 2.10. 2 0.09

30

Zilgan�s sesl�rijas Sesleria caerulea p�avas 6410 3.14. 2,5 0.11

Zilgan�s mol�nijas Molinia caerulea p�avas ka��ain�s, k�drain�s vai m�lain�s augsn�s

6410 3.23. 19 0.86

Sausas p�avas ka��ain�s augsn�s 6210 3.21. 4 0.18

Sug�m bag�tas atmatu p�avas 6270* - 3.7 0.17

Eitrofas augsto lakstaugu audzes 6430 - Nav nosak�ms -

Upju palie�u p�avas 6450 - 150 6.81

M�reni mitras p�avas 6510 - 3.5 0.16

Vecupes - 4.20. Nav nosak�ms -

Degrad�ti augstie purvi, kuros iesp�jama vai noris dabisk� atjaunošan�s

7120 - 135 6.13

Bore�lie meži 9010* - 53.6 2.43

Purvaini meži 91D0* - 13.5 0.61

Melnalkš�u staign�ji 9080* 1.7 0.08

*priorit�rie biotopi Dabas liegum� “ Ra�upes ieleja” no bot�nisk� viedok�a noz�m�g�kie ir p�avu biotopi.

Latvijas m�rog� no t�m noz�m�g�k�s savien�bai Molinion piederoš�s p�avas – zilgan�s sesl�rijas Sesleria caerulea p�avas un zilgan�s mol�nijas Molinia caerulea p�avas ka��ain�s, k�drain�s vai m�lain�s augsn�s. Rakstur�g�k� dabas lieguma iez�me ir biotopu moza�ka Ra�upes ielej�. Te nemit�gi mijas p�avu un meža biotopi, kr�m�ji, atseviš�i lieli koki un vecupes. Tas rada �oti izteiktu biotopu kontaktjoslu efektu, kas savuk�rt nodrošina lielu sugu daudzveid�bu. K� v�rt�g�kie biotopi minami:

� miner�lviel�m bag�ti avoti un avotu purvi; � zilgan�s sesl�rijas Sesleria caerulea p�avas; � zilgan�s mol�nijas Molinia caerulea p�avas ka��ain�s, k�drain�s vai m�lain�s

augsn�s. No mežiem dabas lieguma “ Ra�upes ieleja” teritorij� biež�k izplat�tie ir slapjai�i – tie kopum� sast�da 44% no visiem mežiem. Šaj� grup� domin� gr�nis, slapjais m�tr�js un slapjais damaksnis. Iev�rojami maz�k ir p�rst�v�ts slapjais v�ris. Nedaudz maz�k – 33% no teritorijas mežiem veido sausie�u meži – p�rsvar� sils un m�tr�js, nedaudz maz�k l�ns, bet neliel�s plat�b�s sastopams v�ris. Purvai�i sast�da 13% no mežu teritorijas, apm�ram tikpat daudz – 11% ir susin�tie mežu tipi.

Priežu slapjie meži ir liegum� plaš�k p�rst�v�t� slapjo mežu grupa. Da�a no tiem atbilst Eiropas noz�mes aizsarg�jama biotopa – purvaini meži (91D0*) – statusam. Te domin� purva vaivari�š Ledum palustre, zilene Vaccinium uliginosum, makstain� spilve Eriophorum vaginatum, daž�du sugu sfagni Sphagnum sp. Bioloiski v�rt�g�k�s ir vec�s

31

mežaudzes, kur�s sastopamas liel�ka diametra skuju koku kritalas. Palielinoties mežu vecumam, paredzama purvaino mežu bioloisk�s v�rt�bas paaugstin�šan�s. Nedaudz maz�k liegum� p�rst�v�ti priežu sausieu meži ar vienveid�gu veet�ciju. Atkar�b� no mitruma apst�k�iem te domin� Cladina ints ��rpji, sp�d�g� st�vaine Hylocomnium splendens, Šr�bera r�saine Pleurozium schreberi, divzobju Dicranum ints s�nas, sila virsis Calluna vulgaris, br�klenes Vaccinium vitis-idea, mellenes Vaccinium myrtillus, parast� �rg�paparde Pteridium aquilinum. Da�a priežu sausie�u mežu atbilst Eiropas noz�mes biotopa – bore�lie meži (9010*) – statusam. Nedaudz ir melnalkš�u mežu, un da�a to mežu atbilst Eiropas noz�mes biotopa – melnalkšu staign�ji (9080*) – statusam.

Visi augst�k min�tie Eiropas noz�mes biotopi ir priorit�rie biotopi. Dabiskie meža biotopi Veicot papildus p�t�jumus 2006. gada vasar�, uz 2006. gada

1. oktobri ir izdal�ti 26 dabiskie meža biotopi un 59 potenci�lie dabiskie meža biotopi kopum� 120 ha plat�b�. Kopum� dabiskie meža biotopi un potenci�lie dabiskie meža biotopi atrasti 85 nogabalos. Domin� skuju koku meža dabiskie biotopi, kas kopum� sast�da 80%. Sal�dzinoši daudz neliel�ku plat�bu aiz�em slapjie priežu mežu biotopi. Dabisko meža biotopu un Eiropas Savien�bas noz�mes biotopu pilns saraksts 10. pielikum�. �paši aizsarg�jamie p�avu biotopi. P�avas šeit ir bijušas izmantotas ilg� laika posm�,

tom�r saglab�tas dabisk� st�vokl�, t�s neaparot un neielabojot. Liel�k� da�a p�avu appl�st pavasara palos. �emot v�r�, ka teritorij� ir daudzveid�gs mikroreljefs (p�avas ir izvietotas upes palienes teras�s, terašu zem�kaj� da�� ir vecupes un seklas ieplakas), viens no galvenajiem p�avu tipu noteicošajiem faktoriem ir mitruma rež�ms. Atseviš��s teritorijas da��s ir augst�ks ka��u saturs augsn�s, kas rada iesp�ju šeit att�st�ties kalcif�laj�m p�av�m rakstur�gam aug�jam. Main�gie vides apst�k�i ir iemesls tam, ka gandr�z vis�s lieguma p�av�s ir p�rst�v�ti daž�di p�avu tipi, veidojot p�avu kompleksus, kuros sastopami gan �paši aizsarg�jamie p�avu tipi, gan aizsardz�b� neiek�autie tipi. P�rejas joslas starp atš�ir�giem tipiem bieži ir platas, ar seviš�i augstu sugu daudzveid�bu. No š� viedok�a vienl�dz noz�m�gi ir aizsarg�t visus p�avu tipus attiec�gaj� kompleks�. Sugu daudzveid�bu un p�avu est�tisko v�rt�bu Ra�upes p�av�m v�l vair�k ce� atseviš�o lielo ozolu kl�tb�tne p�av�s un upes krastos.

Diemž�l liela da�a lieguma p�avu pirms LIFE-Daba projekta uzs�kšanas ilgstoši nav apsaimniekotas, l�dz ar to v�rojama monodominantu augu sabiedr�bu veidošan�s (biež�k sastopamas ir parast�s v�griezes Filipendula ulmaria, sloti�u ciesas Calamagrostis epigeios, slaid� gr�š�a Carex acuta, k� ar� citu gr�š�u sugu audzes), jut�g�ko sugu izzušana, p�avu aizaugšana ar kr�miem. Daž�s viet�s p�avas ir boj�tas, taj�s ier�kojot meža dz�vnieku piebarošanas lauci�us.

P�avu biotopi ir vieni no vismaz�k p�rst�v�tajiem aizsarg�jamiem biotopu veidiem NATURA 2000 t�kl� Latvij�. T�p�c to aizsardz�ba dabas liegum� “ Ra�upes ieleja” ir seviš�i noz�m�ga. Svar�gi, ka, p�av�m aizaugot, mazin�s ne tikai tieši ar p�avu biotopiem saist�to sugu izplat�ba, bet ar� citos biotopos dz�vojošo sugu daudzveid�ba, jo t�m ir b�tiski izmantot p�avas un to kontaktjoslas k� barošan�s un �slaic�gas uztur�šan�s vietas.

Reti sastopami ir ar� miner�lviel�m bag�ti avoti un avotu purvi. Tie ir izvietoti upes terašu nog�z�s, viet�s, kur iztek avoti. Liel�kais un noz�m�g�kais avoksn�js ir lieguma dienvidu da��, upes kreisaj� krast�. Š� avoksn�ja teritorija ir sam�r� klaja, t�p�c te veidojas z��u un p�rejas purviem rakstur�ga veet�cija. Maz�kie avoksn�ji p�rsvar� ir meža ieskauti, ar slapjiem mežiem rakstur�go veet�ciju.

Avoksn�ji pašreiz ir lab� st�vokl�, ta�u b�tu v�lams sekot atkl�to avoksn�ju aizaugšanas procesam, jo kr�mu un koku savairošan�s var�tu izsaukt hidroloisk� rež�ma, no�nojuma un sugu savstarp�j�s konkurences mai�u, kas var�tu mazin�t bioloisko daudzveid�bu šajos biotopos.

32

Avoksn�ji parasti aiz�em nelielas plat�bas un to izplat�ba ir saist�ta ar specifiskiem apst�k�iem, t�p�c to aizsardz�bai ir b�tiska noz�me.

Degrad�ts augstais purvs, kur� iesp�jama vai noris dabisk� atjaunošan�s ir D�mi�u purvs. Purvam rakstur�ga nelielu sfagnu ci�u un sam�r� slapju ieplaku mija. K� liel�kaj� da�� piej�ras zemienei tipisko purvu, te ir sastopams ci�u mazmeldrs Trichophorum cespitosum. Bot�niski noz�m�g�k� purva iez�me ir iegaren�s apa�lapes Odontoschisma elongatum izplat�ba purv�.

D�mi�u purvs ir uzskat�ms par da��ji degrad�tu augsto purvu, jo melior�cijas sist�ma to piln�b� nenosusina. Te gan nav saglab�juš�s l�mas ar notur�gu �dens l�meni, tom�r ieplakas ir sam�r� mitras. Regul�jot purva �de�u noteci, b�tu iesp�jams piln�b� atjaunot t� s�kotn�jo hidroloisko rež�mu.

D�mi�u purvs ir noz�m�gs k� Piej�ras zemienei rakstur�gs augstais purvs ar tikai šim eobot�niskajam rajonam tipisku Eriophoro – Trichophoretum cespitosi augu sabiedr�bu.

Upes un vecupes. Upes – P�ce un Raupe ir �oti b�tiski biotopi, kas nodrošina dz�ves vidi un barošan�s iesp�jas daudz�m ret�m sug�m, k� ar� uztur palie�u p�avas. Visas ar �deni pild�t�s vecupes dabas lieguma teritorij� uzskat�mas par �paši aizsarg�jamiem biotopiem. Vecupes nodrošina dz�vesvidi vair�ku retu bezmugurkaulnieku sugu att�st�bai.

2.4. Sugas, �paši aizsarg�jam�s augu, s�u un dz�vnieku sugas, to soci�lekonomisk� v�rt�ba un sugas ietekm�jošie faktori 2.4.1. Putni

Inform�cija par dabas liegum� “ Ra�upes ieleja” sastopamajiem putniem atseviš�i l�dz

šim nav public�ta. Ta�u atseviš�as zi�as atrodamas publik�cij�s, kas analiz� ornitofaunu Latvijas m�rog� kopum�. Viens no liel�kajiem datu apkopojumiem ir Latvijas ligzdojošo putnu atlants (1980.-1984.) (Priednieks, Strazds u.c. 1989). Dati par putniem Latvij� 1985.-1989. gad� atrodami ar� Eiropas ligzdojošo putnu atlanta (Hagemeijer, Blair, 1997) materi�lu arh�v�. Izmantoti ar� nov�rojumi no Otr� Latvijas ligzdojošo putnu atlanta (LLPA-2) (2000 - 2004) (LOB, sagatavošan�) par sug�m, kur�m zin�ma konkr�ta reistr�šanas vieta.

Dabas lieguma teritorija piln�b� ietilpst Eiropas Savien�bas noz�mes putniem noz�m�g� viet� (PNV) ar nosaukumu “ Ra�upe un P�ce” (Eiropas Savien�bas noz�mes putniem noz�m�g�s vietas Latvij�” (Ra�inskis, 2004)). Kvalific�još�s sugas ir mednis un grieze.

EMERALD/NATURA 2000 projekta laik� (2001.-2003.) dabas lieguma teritoriju apsekojuši M.Strazds, I.M�rdega un E.Ra�inskis. paši j�atz�m� V.Liepa, kas divu sezonu laik� veicis 7 daudzdienu apmekl�jumus (2002.-2003.).

LIFE -Daba projekta “ Palie�u p�avu atjaunošana” ietvaros veiktas nakts putnu uzskaites s�kot ar 2005. gadu (J. Reihmanis), citu projektu programm�s teritoriju apsekojuši ar� J.�uze, H.Hofmanis, A.Petri�š un citi.

2006. gada apr�l� veikta teritorijas apsekošana, lai noskaidrotu agri ligzdojošo reto un aizsarg�jamo p��u sugu (bikšainais apogs, apodzi�š), dze�u un dzilnu sugu (vid�jais dzenis, baltmugurdzenis, tr�spirkstu dzenis, pel�k� , meln� dzilna) sastopam�bu teritorij�.

Uzskaites veiktas ar� �rpus dabas lieguma teritorijas robežas. Maij� veikti maršruti, lai v�lreiz apmekl�tu vietas, kur apr�l� konstat�tas ret�s un

aizsarg�jam�s putnu sugas, k� ar� lai ieg�tu datus par maij� riestojoš�m un ligzdojoš�m sug�m.

J�lij� un august� veikti nov�rojumi viet�s, kur iesp�jama v�lo ligzdot�ju kl�tb�tne. T�s ir galvenok�rt dienas pl�s�go putnu sugas – j�ras �rglis, ��is, mazais �rglis, k� ar� melnais st�r�is.

33

Putnu sugu daudzveid�ba teritorij� Daudzveid�bu teritorij� nosaka tur sastopamie biotopi un teritorijas plat�ba. Dabas

liegums “ Ra�upes ieleja” valsts m�rog� ir neliels, bet visai bag�ts ar biotopu veidiem, jo te atrodas, gan skujkoku meži uz nabadz�g�m augsn�m un augstais purvs, gan upju ielejas ar vecup�m, ietekošiem valkiem un lapu koku grup�m, gan p�avas ar pavasaros p�rpl�stoš�m zon�m, kur veidojušies augl�gi sanesumi.

Dabas liegum� “ Ra�upe” l�dz šim pavisam konstat�tas 95 putnu sugas (7. pielikum�). No t�m 25 ir �paši aizsarg�jam�s Latvijas un Eiropas noz�mes putnu sugas (3. tabula). Tom�r par past�v�g�m ligzdot�j�m no š�m 25 var uzskat�t 19, bet p�r�j�s 6 teritorij� uzturas �slaic�gi vai epizodiski.

Putnu sugu daudzveid�ba v�rt�jama k� vid�ja l�dz augsta ar labu �paši aizsarg�jamo Latvijas un Eiropas noz�mes putnu sugu p�rst�vniec�bu.

Teritorij� tipisk�k�s un izplat�t�k�s sugas Meža da��, kas atrodas �rpus Ra�upes un P�ces ielej�m, domin� daž�da mitruma un

vecuma priežu meži uz nabadz�g�m smilts augsn�m. Te putnu sugu skaits nav liels. K� tipiskas sugas vid�ja vecuma un vec� mež� var min�t sila strazdu (Turdus viscivorus), cekulz�l�ti (Parus cristatus), žub�ti (Fringilla coelebs), dižraibo dzeni (Dendrocopos major), sarkanr�kl�ti (Erithacus rubecula). Klaj�k�s viet�s (izcirtumu mal�s) rakstur�ga ir koku �ipste (Anthus trivialis), bet viet�s ar egles piejaukumu s�lis (Garrulus glandarius), dzied�t�jstrazds (Turdus phylomelos), zeltgalv�tis (Regulus regulus).

D�mi�purv� domin�još�s sugas ir koku �ipste, bet klaj�k�s viet�s p�avu �ipste (Anthus pratensis).

Meža iecirk�os, kas aug tuv�k upes ielejas augš�jai krantij, ielejas nog�z� un ielej� ap vecup�m, gar upju l�kumiem, k� ar� gar ietekošo valku krastiem, koku sugu sast�vs ir cit�ds. Te daudz vair�k eg�u, lapu koku, no kuriem da�a ir platlapji.

Rakstur�gas sugas ir žub�te, melnais meža strazds (Turdus merula), dzied�t�jstrazds, pacepl�tis (Troglodytes troglodytes), lauku balodis (Columbus palumba), mizlož�a (Certhya familiaris), �un�i�š (Phylloscopus collybyta), v�t�tis (Phylloscopus trochylus), liel� z�l�te (Parus major), purva z�l�te (Parus palustris).

Tuv�k upei, vecup�m, lapu koku nogabalos rakstur�gas sugas ir dziln�tis (Sitta europaea), plukš�is (Turdus iliacus), mazais dzenis (Dendrocopus minor), svirl�tis (Phylloscopus sibilatrix), zilz�l�te (Parus caeruleus), dižkn�bis (Coccothraustes coccothraustes) un citas.

P�av�s, kas atrodas gar upju krastu l�kumiem, vecup�m un gr�vjiem, rakstur�gas sugas ir lauku c�rulis (Alauda arvensis), p�avu �ipste, lukstu �akst�te (Saxicola rubetra), ceru �au�is (Acrocephalus schoenobaenus), upes �au�is (Locustella fluviatilis), bet p�avu p�rejas zon�s uz mežu melngalvas �au�is (Sylvia atricapilla), br�nsp�rnu �au�is (Sylvia communis) un citas sugas.

3. tabula Dabas liegum� “ Ra�upe ” konstat�t�s Latvijas un Eiropas �paši aizsarg�jam�s putnu sugas un to sastopam�bas biežums 2006. ligzdošanas sezon�

Sugas lat�niskais nosaukums

Sugas latviskais

nosaukums

Latvijas Sarkan�s gr�matas kategorija

Eiropas Biotopu direkt�va

(pielikums)

Bernes konvencija

Aizsarg�jama suga (Ministru kabineta noteikumi Nr.396 1., 2. pielikums,

14.11.2000. , saska�� ar

groz�jumiem Nr.627,

27.07.2004.)

Mikrolieguma suga

(Ministru kabineta

noteikumi Nr.45,

30.01.2005., saska�� ar

groz�jumiem

Biotops Sastopam�ba

liegum�

34

Nr.378, 31.05.2005.)

Ciconia ciconia

Baltais st�r�is BD I II X m�jvietas Ligzdo 2-

3 p�ri Ciconia nigra

Melnais st�r�is 3 BD I II X X mežs Ligzdo 1

p�ris Cygnus cygnus

Zieme�u gulbis 3 BD I II X X �de�i Ieklejo,

barojas Mergus merganser

Liel� gaura 2 BD II/2 III X X Mežs,

upe Ligzdo 1-3 p�ri

Aquila chrysaetos

Klinšu �rglis 1 BD I II X X mežs ieklejo

Aquila pomarina

Mazais �rglis 3 BD I II X X

mežs Ligzdo �rpus lieguma, barojas

Haliaeetus albicilla

J�ras �rglis 1 BD I II X X mežs ieklejo

Pernis apivorus ��is BD I II X mežs Ligzdo

Bonasa bonasia Mežirbe BD I;II/2 III X mežs Ligzdo,

bieža

Tetrao tetrix Rubenis, teteris 3 BD I;II/2 III X mežs Ligzdo,bie

žs Tetrao urogallus Mednis 3 BD

I;II/2;III/2 II X X mežs Vair�ki riesti

Grus grus Dz�rve 3 BD I II X

purvi, slapji meža iecirk�i, bebru uzpludin�jumi, izcirtumi

Ligzdo daži p�ri

Crex crex Grieze 2 BD I II X p�ava Ligzdo 6-8 p�ri

Porzana porzana Orman�tis 2 BD I II X

Zemie purvi, slapji palienas p�avu iecirk�i, bebru uzpludin�jumi

Iesp�jams, ligzdo daži p�ri

Numenius arquata Kuitala 2 BD II/2 III X purvi Ieklejo

Columba oenas

Meža balodis 3 BD II/2 III X X mežs Ligzdo

Aegolius funereus

Bikšainais apogs 3 BD I II X X

mežs Ligzdo vismaz 1 p�ris

Glaucidium passerinum Apodzi�š 4 BD I II X X mežs Ligzdo

Caprimulgus Vakarl�pis 4 BD I II X mežs Ligzdo,

35

europaeus biežs

Alcedo atthis Zivju dzen�tis 3 BD I II X upe

Dryocopus martius

Meln� dzilna BD I II X mežs Ligzdo,bie

ža

Picus canus Pel�k� dzilna BD I II X mežs Ligzdo,bie

ža Lullula arborea Sila c�rulis BD I III X Sausas

p�avas Ligzdo, biežs

Lanius collurio

Br�n� �akste BD I II X

Mežmalas, kr�mu zonas

Ligzdo, bieža

Ficedula parva

Mazais muš��r�js BD I II X

Mitri lapkoku un jaukti meži

Ligzdo

Teritorij� sastopam�s nacion�laj� un Eiropas l�men� aizsarg�jamas sugas

Melnais st�r�is Popul�cijas lielums valst� – 750-900 p�ru (Ra�inskis, 2004). Vairošan�s sekmes, l�dz ar to ar� skaitu ietekm� bar�bas resursi, kas ik gadu var b�t

main�gi. T�pat šo sugu ietekm� mežsaimniecisk�s darb�bas intensit�te un, lai to mazin�tu, izmanto mikroliegumu izveidošanu ap ligzd�m.

Pašlaik mežsaimniecisk�s darb�bas intensit�tes palielin�šan�s rezult�t� melno st�r�u skaits Latvij� pak�peniski samazin�s.

Ekoloisk�s pras�bas. Nepieciešami vid�ja vecuma un veci meži ar atseviš�iem liela izm�ra, zarainiem kokiem. Nemiera faktora nov�ršana.

Dabas lieguma teritorijas dienvidaustrumu da�� zin�ms meln� st�r�a apdz�vots rajons. Ligzd� mazu�i konstat�ti 2000., 2001. gad�. 2006. gad� konstat�ts, ka ligzda nav apdz�vota, tom�r putns vairakk�rt redz�ts lidojam un med�jam Ra�up�, P�c� un to pietek�s.

Baltais st�r�is Popul�cijas lielums valst� – 9500-10500 p�ru (Bird Life International, 2004). Skaits

Latvij� joproj�m nedaudz palielin�s. No lauksaimniecisk�s darb�bas atkar�ga suga, kas necieš liellauku monokult�ras un kuru

k� bar�bas ��des nosl�dzošo posmu apdraud �imiz�cija. Teritorij� esošo viens�tu apdz�vot�js. Nov�rots barojamies p�av�s Ra�upes un P�ces

sateces rajon�. Ligzda konstat�ta uz skurste�a drup�m Lonastes ciem�. Apdz�votas ligzdas konstat�tas pie “ Rožkalniem” , “ Veclonast�m” , “ Kuik�m” un “ Aizup�m” .

Zieme�u gulbis Popul�cijas lielums valst� – 150-200 p�ru (Bird Life International, 2004). S�kotn�ji

pag�juš� gadsimta septi�desmitajos gados no dažiem p�riem izveidojusies Kurzemes popul�cija pak�peniski palielin�s, izplatoties ar� Vidzem�.

Ekoloisk�s pras�bas. Nepieciešamas seklas, ar aug�ju bag�tas �denstilpes – ezeri, d��i, bebru uzpludin�jumi. Nemiera faktora nov�ršana.

Divi zieme�u gulbji 27.04.2006. redz�ti lidojam virs Ra�upes no zieme�iem un nolaižamies bebru uzpludin�t� valk� iepretim 99. kvart�lam. Šai paš� dien� divi putni nov�roti barojamies izpl�dum�, kas 2006. gada pavasar� bija izveidojies uz lauka ap 300 m uz rietumiem no „Rožkalniem” (�rpus dabas lieguma teritorijas). Šai sugai nav lielas iesp�jas ligzdot teritorij�, jo nav liel�ku sekl�dens �denstilpju.

36

Liel� gaura Popul�cijas lielums valst� – 100-150 p�ru (Bird Life International, 2004). Latvij� �paši

aizsarg�jama suga, bet p�c Eiropas pras�b�m – tikai masveida koncentr�cijas viet�s (Rams�res vietas) (Ra�inskis, 2004). V�rojama ligzdojošo p�ru skaita l�na pak�peniska samazin�šan�s, ko izraisa sugai nepieciešamo ekoloisko apst�k�u izmai�as.

Ekoloisk�s pras�bas. Nepieciešami vid�ja vecuma un veci meži ar atseviš�iem liela izm�ra, dobumainiem kokiem. Ligzdo liel�kos dobumos k� ka� meln� dzilna, t�d�� nepieciešami tik veci koki, lai stumbros dobumi b�tu veidojušies dabiski trup�šanas rezult�t�. Nemiera faktora nov�ršana (�dens t�risti).

Liel�s gauras nov�rotas gan 2002., gan 2006. gad�. Nov�rojumi liecina, ka liel�s gauras visvair�k uzturas P�ces un Ra�upes sateces rajon�, kur gar vecup�m v�l joproj�m aug �oti lieli un veci koki, kuriem ir ar� dobumi – galvenok�rt ozoli un liepas.

Var�tu ligzdot 2-3 p�ri. Teritorij� nepieciešams aizsarg�t (atst�t dabiskiem procesiem) visus vecos kokus,

neatkar�gi no sugas un t�, vai koks nokaltis vai kaut k�d� pak�p� nolauzts. ��is Popul�cijas lielums valst� – 2000-3000 p�ru (Bird Life International, 2004). Skaits pa

gadiem nem�dz daudz main�ties un visum� ir stabils. Ekoloisk�s pras�bas. Nepieciešami vid�ja vecuma un veci meži. Šai sugai, kas ir visai plastiska attiec�b� uz ligzdošanas biotopa izv�li, dabas lieguma un

t� robež�m piegulošie vec�ki meži ir �oti piem�roti ligzdošanai. Klaj�s plat�bas – Ra�upes un P�ces upes p�avas, vecupju malas, izcirtumi, retaines, stigas, jaunaudzes un l�dz�gas zonas tiek izmantotas k� med�bu – barošan�s vietas. ��a ligzdošanas vieta konstat�ta 2006. gad� aiz lieguma zieme�rietumu da�as robežas,

kad ilg�ku laiku nov�rots teritori�ls putns. ��a apdz�vota ligzdošanas teritorija 2006. gad� atrasta ar� D�mi�purva rajon�, nov�rots

teritori�ls putns un redz�tas t� darb�bas p�das. ��is dabas lieguma teritorij� mekl�ts tikai reiz�s, kad veikta apk�rtnes nov�rošana no

augstas vietas, t�d�� re�li š�s sugas p�ru skaits teritorij� ir liel�ks. Mazais �rglis Popul�cijas lielums valst� – 2600-4000 p�ru (Ra�inskis, 2004). Latvij� ligzdo aptuveni

12% no maz� �rg�a popul�cijas, kas ir viens no visaugst�kajiem r�d�t�jiem starp Latvij� ligzdojošaj�m sug�m. Izplat�bu ietekm� ainava – mežu un lauksaimniec�bas zemju proporcija, k� ar� augsnes augl�bas pak�pe. Lielos mežu mas�vos skaits neliels. Skaitu ietekm� mežsaimniecisk� darb�ba, kas izmaina ligzdošanas biotopu un rada trauc�jumus ligzdošanas period�. Atkar�gs no lauksaimniecisk�s darb�bas, jo lauksaimniec�bas zemes ir š�s sugas galven�s barošan�s vietas. Apdraud lauksaimniec�bas zemju apmežošana un aizaugšana.

Ekoloisk�s pras�bas. Nepieciešami vid�ja vecuma un veci lapu koku un jaukti meži, kuros nav priedes piejaukuma (vai tas neliels) pie plaš�kiem lauku, p�avu mas�viem un l�dz�g�m atkl�t�m viet�m.

Putni vairakk�rt nov�roti apsekojumos 2001., 2002., 2003., 2006. gad�. Nov�rojumi liecina, ka 2006. gada sezon� šim �rg�u p�rim mazu�a nav. T� ligzda

visticam�k neatrodas dabas lieguma teritorij�, ta�u �rglis tur ielido med�t. Dom�jams, ka pašlaik ligzda atrodas net�lu no dabas lieguma zieme�rietumu robežas mež� ar mitr�kiem lapu koku nogabaliem.

J�ras �rglis Popul�cijas lielums valst� 30-40 p�ru (Ra�inskis, 2004). Skaits stabils vai pat pak�peniski

pieaug. Dažk�rt teritorij� ielido bar�bas mekl�jumos.

37

J�ras �rglis – vecais putns – dabas lieguma teritorij� Ra�upes un P�ces sateces rajon� konstat�ts 2006. gad�. Dabas lieguma teritorij� un t�s tieš� tuvum� š�s sugas ligzdošana nav zin�ma, ta�u atseviš�i �pat�i no blakus ligzdošanas teritorij�m (piem�ram, dabas lieguma ” Stiklu purvi” ) klejojot vai med�bu nol�kos m�dz retumis ielidot.

Ekoloisk�s pras�bas. Skaitu var ietekm�t mežsaimniecisk�, meliorat�v� darb�ba, bar�bas pieejam�ba. Nepieciešamas audzes ar veciem un lieliem kokiem, kas piem�roti smagu un lielu ligzdu novietošanai. Svar�gi nov�rst antropog�n� trauc�juma faktoru.

Klinšu �rglis Popul�cijas lielums valst� 5 –10 p�ri (Ra�inskis, 2004). Zin�mi 5 ligzdošanas iecirk�i,

skaits stabils, bet nepalielin�s. L�dz šim ligzdošana Kurzem� nav pier�d�ta, ta�u nereti nov�rojami klejojoši, dzimumgatav�bu nesasnieguši �pat�i.

Klinšu �rglis 2002. gad� nov�rots virs Ra�upes vecup�m iepretim 216. kvart�la austrumu malai.

Ekoloisk�s pras�bas. Ligzdo liel�kos meža mas�vos pie lieliem, klajiem, netrauc�tiem un maz ietekm�tiem augstajiem purviem.

Mežirbe Latvij� piem�rot�s viet�s visai bieži ligzdo. T�s skaita v�rt�jums ir 10 000-12 000 p�ru

(Ra�inskis, 2004). Skaits stabils. Daudzviet konstat�ta 2001., 2002., 2003. un 2006. gad�. Daudzie mežirbes sastapšanas

gad�jumi dabas liegum� liecina par iev�rojamu š�s sugas bl�vumu. Ekoloisk�s pras�bas. Apdz�vo daž�da vecuma mežus ar egles kl�tb�tni. Sastop gan meža

mas�vos, gan to mal�s, daž�d�s meža un citu vietu, piem�ram, purvu, klajumu, stigu robežzon�s.

Rubenis Popul�cijas lielums valst� – 5000-10000 p�ru (Bird Life International, 2004). Skaits

p�d�jo 100 gadu laik� samazin�jies daudzas reizes, ta�u p�d�j�s desmitgad�s ir stabiliz�jies. Skaitu ietekm� vair�ku faktoru kopums, piem�ram, laika apst�k�i j�nij�, pl�s�ju kl�tb�tne, tom�r k� viens no svar�g�kajiem ietekm�jošajiem faktoriem ir meža c�kas bl�vums, kas ietekm� ligzdošanas sekmes.

Ekoloisk�s pras�bas. Apdz�vo augstos purvus un cita veida klajas, maz trauc�tas vietas, kas daž�du iemeslu d�� apmežojas l�n�k nek� citas vietas. Sastop galvenok�rt gar meža mas�va mal�m, purvos, mitr�s, klaj�s ieplak�s, to robežzon�s.

Riesto purvos, k� ar� p�av�s vai uz lauka purvu tieš� tuvum�, nereti liel�kos svaigos izcirtumos, jo nepieciešama labi p�rskat�ma vieta.

Daudzviet konstat�ts 2001., 2002., 2003. un 2006. gad�. Nov�rojumi liecina, ka dabas lieguma teritorij� riesto sal�dzinoši daudz rube�u, ta�u

galvenok�rt izklaidus, pa vienam, diviem putniem. Putni izmanto piem�rotas klajas vietas – liel�kas p�avas, izcirtumus, purvi�us. Tie nereti dzied, s�d�dami kokos. L�dz�gi rube�i riesto ar� dažviet citur valst�, piem�ram, Cenas dabas liegum� un �emeru nacion�laj� park�. Š�da veida riestošanas iemesli ir neskaidri. Nekur netika konstat�ti t� saucamie klasiskie riesti – vair�k par 2-3 gai�iem vienuviet. Dažk�rt atseviš�i t�vi�i r�ta period� pat main�ja dzied�šanas vietu, p�rlidojot no vienas vietas uz otru apm�ram 300-500m att�lum�.

Paplašinot regul�ri p�auto p�avu plat�bu, taj�s var izveidoties k�ds rube�u riests ar liel�ku gai�u skaitu.

Mednis Popul�cijas lielums valst� – 1500-2500 p�ru (Bird Life International, 2004). Med�u skaits

Latvij� pamaz�m samazin�s, l�dz ar to suga ir apdraud�t� st�vokl�.

38

Ekoloisk�s pras�bas. Riestam, kas ir svar�ga med�u dz�ves sast�vda�a, liel�k� meža mas�v� nepieciešami vid�ja vecuma (no 60 gadiem) un veci p�rskat�mi priežu meži vienlaidus vismaz vair�kus desmitus hekt�ru liel� plat�b�, bet kop� ar gai�u barošan�s teritorij�m – vair�kus simtus hekt�ru liel� plat�b�.

Gai�u skaitu riest� nosaka meža (zemsedzes) kvalit�te, riestu un to apk�rtnes saudz�šana, tos neizc�rtot kailcirt�s, uztur�šana šai sugai piem�rot� st�vokl�, trauc�jumu nov�ršana riesta period�, p�rlieka neizmed�šana, p�rnadžu bl�vums un citi faktori.

No p�rnadžiem medni (b�t�b� visas sugas, kas ligzdo uz zemes – ar� rubeni un mežirbi) nelabv�l�gi ietekm� meža c�ka, kas ligzdošanas laik� atrod to ligzdas. Ar piebarošanu barotav�s piesaistot med�u riest� vai t� tuvum� teritorij� staltbriežus, kas priežu mež� p�rsvar� barojas ar zemsedzes augiem, palielin�s to ietekme ar� uz zemsedzes augu sabiedr�b�m – mellen�m, br�klen�m un citiem vasarza�iem un ziemza�iem augiem, kas �oti svar�gi med�u vistai mazu�u vad�šanas laik�.

EMERALD/NATURA 2000 projekta apsekojuma laik� 2001. gad� atrasti med�a ekskrementi un med�a ligzda.

Dabas lieguma teritorij� atrodas med�u riesta mikroliegumi (piln�gi vai da��ji). Med�u ekskrementi zem vair�k�m pried�m atrasti 2003. gada apsekojum�, izcelti 3 med�u gai�i, med�i š� apsekojuma laik� redz�ti ar� citviet liegum�.

Dabas lieguma apsekošanas gait� 2006. gad� konstat�ts v�l viens med�u riests Ra�upes labaj� krast�. Atrastas vair�kas atseviš�u gai�u uztur�šan�s vietas ar riesta kokiem.

Dz�rve Popul�cijas lielums valst� – 1000-2500 p�ru (Bird Life International, 2004). Skaitam

Eirop� un ar� Latvij� ir tendence pieaugt, ko veicin�jusi š�s sugas lab�ka aizsardz�ba to atp�tas viet�s migr�ciju ce�� uz ziemošanas viet�m.

Ekoloisk�s pras�bas. Latvij� dz�rvju skaitu pozit�vi ietekm�jis bebru skaita pieauguma rad�t� mitro plat�bu palielin�šan�s. Ar� svaigu izcirtumu skaita palielin�šan�s rad�jusi palielin�tu, lai ar� visai �slaic�gu ligzdvietu pied�v�jumu.

Dabas lieguma teritorij� esošie biotopi – D�mi�purvs, mazi meža purvi�i, mitri meža iecirk�i, mitras ieplakas, bebru appludin�jumi, slapji izcirtumi ir klasiskas š�s sugas ligzdošanas vietas un dz�rvei �oti piem�roti.

Daudzviet konstat�tas 2001., 2002., 2003. un 2006. gad�. Sal�dzinoši daudzie dz�rvju nov�rojumi dabas liegum� liecina, ka š� suga teritorij� ir visai bieži sastopama. Tom�r ligzdojošo p�ru skaits nosak�ms tikai, veicot š�s sugas speci�lus p�t�jumus.

Grieze Popul�cijas lielums valst� – 26000-38000 p�ru (Bird Life International, 2004). Skaits

stabils. Ekoloisk�s pras�bas. Liel�kais griežu bl�vums konstat�ts dabiskaj�s palienes p�av�s,

maz�kais lab�bas laukos. Izvair�s no p�av�m ar biezu p�rno k�lu un no bieza aizaugumu ar kr�miem un jaunu koku grup�m.

P�av�s daudzviet konstat�ta 2002., 2003., 2005. un 2006. gad�. LIFE-Daba projekt� veiktaj�s nakts putnu uzskait�s 18.05.2005. maršrut� pa Ra�upes

p�av�m konstat�ti 4, bet 15.06.2005 tai paš� maršrut� – 5 dziedoši t�vi�i. Gadu v�l�k, 25.05.2006, uzskait�ti 2, bet 13.06.2006 – jau 4 dziedoši t�vi�i. Viens dziedošs putns 25.05.2006 konstat�ts p�avu grup� iepretim 99.kvart�lam.

Orman�tis Popul�cijas lielums valst� – 500-1000 p�ru (Bird Life International, 2004). Skaits

v�sturiski samazin�jies daudzk�rt�gi. Viens no iemesliem ir z��u purvu masveida nosusin�šana pag�juš� gadsimta tr�sdesmitajos – piecdesmitajos gados. Skaits pa gadiem main�gs.

39

Ekoloisk�s pras�bas. Nepieciešami z��u purvi, slapjas palie�u p�avas ar z��u purviem un tiem l�dz�giem iecirk�iem, �denstilpes z��u purvu aizaugšanas stadij�.

Pirmo reizi konstat�ts tikai 2006.g. div�s viet�s nakts putnu uzskaišu laik�. Kuitala Popul�cijas lielums valst� 150-200 p�ru (Bird Life International, 2004). Latvij� �paši

aizsarg�jama suga. Skaits v�sturiski samazin�jies daudzk�rt�gi. T�pat k� orman�tim, viens no iemesliem ir z��u purvu masveida melior�šana.

Kuitalas balss 2003. gad� dzird�ta no D�mi�purva, kas ir vien�gais potenci�li piem�rotais ligzdošanas biotops teritorij�. Atk�rtoti nav konstat�ta.

Meža balodis Popul�cijas lielums valst� – 200-500 p�ru (Bird Life International, 2004). Skaits p�d�j�s

desmitgad�s stabiliz�jies un piln�b� atkar�gs no meln�s dzilnas izkalto br�vo dobumu skaita jeb no dobumaino koku saudz�šanas.

Ekoloisk�s pras�bas. Nepieciešami veci lapkoku, skujkoku un jaukti meži, pie plaš�kiem lauku, p�avu mas�viem un l�dz�g�m atkl�t�m viet�m. Ligzdo tikai meln�s dzilnas kaltos dobumos.

Konstat�ts 2001., 2003. un 2006. gad�. Bikšainais apogs Popul�cijas lielums valst� 500-1500 p�ru (Bird Life International, 2004). Skaits pa

gadiem var b�t main�gs. Ekoloisk�s pras�bas. Nepieciešami veci skuju koku un jaukti, galvenok�rt priežu meži,

pie plaš�kiem purviem, mitr�m ieplak�m un l�dz�g�m viet�m. Ligzdo tikai meln�s dzilnas kaltos dobumos, t�d�� piln�gi atkar�gs no tiem.

Vien�go reizi teritorij� konstat�ts 2006. gad� p��u uzskaites maršrut�, kad dzird�ts dziedam viens bikšainais apogs.

Apodziš Popul�cijas lielums valst� 1000-2500 p�ru (Bird Life International, 2004). P�c speci�lu

p�t�jumu veikšanas š�s sugas skaits izr�d�j�s liel�ks, nek� uzskat�ja agr�k. Ekoloisk�s pras�bas. K� koku dobumu ligzdot�jam nepieciešami vid�ja vecuma un veci,

galvenok�rt jauktu koku meži ar atseviš�iem liela izm�ra, veciem kokiem, galvenok�rt aps�m. L�dz ar to nepieciešami t�di paši nosac�jumi k� dze�iem un dziln�m – vid�ji un veci lapkoku, skujkoku un jaukti meži. K� dobumu ligzdot�js piln�gi atkar�gs no dze�veid�go kaltajiem dobumiem.

Konstat�ts 2002. un 2003. gad�. Konstat�ta vismaz viena ligzdošanas vieta liegum�, bet divas – tuvu lieguma robežai

�rpus t�s. Vakarl�pis Popul�cijas lielums Latvij� p�d�j�s desmitgad�s ir stabils – 15000-23000 p�ru (Bird Life

International, 2004). Ekoloisk�s pras�bas. Nepieciešami moza�kveida vid�ji un veci, priežu meža iecirk�i,

kas mijas ar jaunaudz�m, purvi�iem, atkl�t�m viet�m. Konstat�ts 2001. un 2002. gad�. Teritorij� bieži sastopams ligzdot�js. Zivju dzen�tis Popul�cijas lielums Latvij� ir 600-1500 p�ru (Bird Life International, 2004). Atseviš�os

gados skaits var strauji sarukt un tad vair�ku gadu ilg� period� atjaunoties. Ekoloisk�s pras�bas. Dabiskas daž�da platuma upes.

Š� suga teritorij� konstat�ta 2002. gad� Ra�up� iepretim 260. kvart�lam. T�pat no meža speci�listiem sa�emtas zi�as, ka suga bieži sastapta lieguma dienvidu da�� gar Ra�upi.

40

Pel�k� dzilna Popul�cijas lielums Latvij� p�d�j�s desmitgad�s ir stabils – 2000-3000 p�ru (Bird Life

International, 2004). Viens no skaitu noteicošajiem faktoriem ir veci koki un mežaudzes. Pel�kai dzilnai rakstur�ga sal�dzinoši liela ligzdošanas teritorija, un t� ir sam�r� plastiska attiec�b� uz ligzdošanas biotopu.

Ekoloisk�s pras�bas. Ligzdošanas teritorij�s j�veic pietiekama veco nogabalu aizsardz�ba, liedzot tur saimniecisko darb�bu. T�pat svar�gi ir nov�rst p�rm�r�gu mežaudžu izkopšanu, saglab�jot sausos, puskaltušos kokus, kritalas un stumbe�us. Izv�cot no mežaudzes š�dus kokus, mazin�s dzilnas bar�bas resursi un dobumu kalšanas iesp�jas.

Lieguma teritorij� daudzviet konstat�tas 2000., 2001., 2002., 2003. un 2006. gad�. Biežie š�s sugas nov�rojumi liecina, ka pel�k� dzilna ir teritorij� visai bieži sastopama

gan upes ielejas da��, gan t�l�k no t�s. Meln� dzilna Popul�cijas lielums valst� – 6000-8000 p�ru (Bird Life International, 2004). Ekoloisk�s pras�bas. Galvenais skaitu noteicošais faktors ir vecu koku un mežaudžu

esam�ba, t�d�� to ligzdošanas teritorij�s j�veic pietiekama veco nogabalu aizsardz�ba, liedzot tur saimniecisko darb�bu. Dobumu sp�j izkalt tikai jau da��ji trup�juš� koka stumbr�. T�p�c svar�gi ir nov�rst p�rm�r�gu mežaudžu izkopšanu, saglab�jot sausos, puskaltušos kokus, kritalas un stumbe�us. Izv�cot no mežaudzes š�dus kokus, mazin�s dzilnas bar�bas resursi un dobumu kalšanas iesp�jas.

Daudzie š�s sugas nov�rojumi 2001., 2002., 2003., 2006. gad� liecina par meln�s dzilnas lielu bl�vumu dabas lieguma teritorij�.

Sila c�rulis Popul�cijas lielums valst� 2000-6000 p�ru (Bird Life International, 2004). Skaits pa

gadiem var main�ties. Ekoloisk�s pras�bas. Apdz�vo sausas mežmalas vai meža p�avas un klajumus, saulainus

meža ielokus un citas l�dz�gas vietas. Daudzie š�s sugas nov�rojumi dabas lieguma teritorij� 2001., 2002., 2003. un 2006. gad�

liecina par sila c�ru�a visai lielo ligzdojošo p�ru skaitu. Br�n� akste

Popul�cijas lielums valst� 20000-40000 p�ru (Bird Life International, 2004). Skaits stabils.

Ekoloisk�s pras�bas. Apdz�vo kr�mainas p�avas, mežmalas p�rejas zon� uz lauku, upju malu kr�mu joslas. Meža tuvums šai sugai nav noz�m�gs.

Š� suga ir sam�r� bieži sastopama. Ligzdo upju ielej�s gar p�avu mal�m. Mazais muš��r�js Popul�cijas lielums valst� 50000 – 80000 p�ru (Bird Life International, 2004). Skaits

stabils, ta�u pa atseviš�iem gadiem m�dz main�ties.

Ekoloisk�s pras�bas. Nepieciešami mitri vid�ja vecuma un veci lapu koku vai jaukti neizkopti meži ar krital�m, stumbe�iem, kaltušiem un lauztiem kokiem.

Atz�m�jums ir lielais muš��r�ju skaits dabas lieguma teritorij� – EMERALD/NATURA 2000 projekta laik� 20.05.2001 teritorijas dienvidda�� gar Ra�upi posm� no 132. kvart�la l�dz 66. kvart�lam konstat�ts dziedam 9 viet�s (I.M�rdega, E.Ra�inskis).

2.4.2.Augi

Pirmie bot�niskie p�t�jumi dabas lieguma “ Ra�upes ieleja” teritorij� veikti 1971. gad�,

kad Ra�upes posmu pie Ameles apsekoja LU Bioloijas instit�ta darbinieki. Ra�upes posmu no P�ces-Vigu ce�a l�dz Peste�u valka ietekai no 1984. l�dz 1986. gadam vair�kk�rt�gi ir

41

apsekojusi I. R�riha, public�jot rakstu “ Floristisko p�t�jumu rezult�ti perspekt�v� Ra�upes lieguma teritorij�” , kur� ir pievienots vaskul�ro augu floras saraksts ar 506 augu sug�m (I. R�riha, 1987., “ Mežsaimniec�ba un mežr�pniec�ba” , Nr.4., 21.-28.lpp.). Visa pašreiz sp�k� esoš� lieguma teritorija ir apsekota 2001. un 2003. gada vasar� EMERALD/NATURA 2000 projekta laik�, kad ar� iev�kta pirm� inform�cija par lieguma briofloru. T�tad zi�as par vaskul�ro augu floru ir plašas, ta�u s�naugu, ��rpju un s��u flora nav pietiekami izp�t�ta.

Pašreiz dabas lieguma “ Ra�upes ieleja” teritorij� ir konstat�tas 530 vaskul�ro augu sugas no 85 dzimt�m un 105 s�naugu sugas no 33 dzimt�m. Viss s�naugu herb�rija materi�ls nav noteikts, t�p�c sugu skaits noteikti ir liel�ks. J�atz�m�, ka t� ir iev�rojama floras daudzveid�ba tik nelielai teritorijai, seviš�i �emot v�r�, ka mežu flora ir sam�r� maz p�rst�v�ta. Bez tam teritorij� ir �oti neliels svešzemju sugu �patsvars – te konstat�tas tikai 5 advent�vas augu sugas un 4 d�rzb�g�u sugas.

Teritorijai tipisk�k�s augu sugas p�rst�v p�avu augu grupu. T�s ir Rietumlatvijai rakstur�go p�avu tipu dominant�s sugas – zilgan� sesl�rija (Sesleria caerulea), zilgan� mol�nija (Molinia caerulea), hosta gr�slis (Carex hostiana), zem� raudupe (Scorzonera humilis), zilganais gr�slis (Carex flacca) un ret�k sastopam� d�kstu vijol�te (Viola uliginosa). P�av�s liel�s teritorij�s domin� parast� v�grieze (Filipendula ulmaria). Mežu flora liegum� nav p�r�k daudzveid�ga un to veido atbilstošiem meža tipiem rakstur�g�s augu sugas, kas ir vienm�r�gi izplat�tas vis� Latvijas teritorij�. Nedaudz liel�ks ir zilgan�s mol�nijas �patsvars susin�tajos un purvainajos meža tipos. Ret�k�s un Rietumlatvijai tipisk�s sugas lieguma mežos ir laksis (Allium ursinum) un s�poli�u zobain�te (Dentaria bulbifera). Sam�r� reta suga ir ar� aire�u gr�slis (Carex loliacea). Purvu floras rakstur�g�k� iez�me ir Rietumlatvijai tipisk�s sugas – ci�u mazmeldrs, s�poli�u un skrajais donis (Juncus bulbosus, J. Squarrosus). Izplat�t�k�s sugas purv� ir makstain� spilve (Eriophorum vaginatum), sila virsis (Calluna vulgaris), ci�u mazmeldrs, Magel�na sfagns (Sphagnum magellanicum) un br�nganais sfagns (Sphagnum fuscum). �densaugu flora liegum� nav bag�ta un to p�rst�v Latvij� plaši un vienm�r�gi izplat�tas sugas. Ra�upe ir ar sam�r� d��ainu pamatu, augu te nav daudz. Izplat�t�k� suga ir vienk�rš� ežgalv�te (Sparganium emersum) un dzelten� l�pe (Nuphar lutea). Vecup�s biež�k sastopam�s sugas ir parast� skujene (Hippuris vulgaris) un purva sermul�te (Hottonia palustris). Ret�k� suga ir ies�rt� gl�vene (Potamogeton rutilus). Teritorij� konstat�tas 22 retas un aizsarg�jamas vaskul�ro augu sugas (no t�m 19 sugas ir iek�autas LR Ministru kabineta 2000. gada 14. novembra noteikumos Nr.396 “ Noteikumi par �paši aizsarg�jamo sugu un ierobežoti izmantojamo �paši aizsarg�jamo sugu sarakstu” un 6 sugas ir iek�autas LR Ministru kabineta 2001. gada 30. janv�ra noteikumos Nr.45 “ Mikroliegumu izveidošanas, aizsardz�bas un apsaimniekošanas noteikumi” ). S�naugu floru p�rst�v 9 retas un aizsarg�jamas sugas (no t�m 5 sugas ir iek�autas LR Ministru kabineta 2000. gada 14. novembra noteikumos Nr.396 “ Noteikumi par �paši aizsarg�jamo sugu un ierobežoti izmantojamo �paši aizsarg�jamo sugu sarakstu” un 1 suga ir iek�auta LR Ministru kabineta 2001. gada 30. janv�ra noteikumos Nr.45 “ Mikroliegumu izveidošanas, aizsardz�bas un apsaimniekošanas noteikumi” ). Liegum� nav sastopamas Eiropas Padomes direkt�vas II pielikum� ietvert�s augu sugas. �

�

�

�

42

4. tabula paši aizsarg�jam�s augu sugas dabas liegum� “ Ra�upes ieleja” �

Sugas lat�niskais nosaukums Sugas latviskais nosaukums Latvijas Sarkan�s gr�matas kategorija

Aizsarg�jama suga

(Ministru kabineta

noteikumi Nr.396 1., 2. pielikums,

14.11.2000. , saska�� ar


27.07.2004.)

Mikrolieguma suga

(Ministru kabineta

noteikumi Nr.45, 30.01.2005., saska�� ar


31.05.2005.)

Allium ursinum Laksis (mežloks) 3 X X

Carex buxbaumii* Buksbauma gr�slis 3 X -

Carex paupercula Palu gr�slis 3 X X

Corallorhiza trifida Trejdaivu kora��sakne 3 X X

Dactylorhiza baltica Baltijas dzegužpirkst�te 4 X -

Dactylorhiza fuchsii Fuksa dzegužpirkst�te 4 X -

Dactylorhiza incarnata St�vlapu dzegužpirkst�te 4 X -

Dactylorhiza maculata Plankumain� dzegužpirkst�te 4 X - Dentaria bulbifera S�poli�u zobain�te 3 X X Juncus bulbosus S�poli�u donis 3 X X Juncus squarrosus Skrajais donis 3 X - Lathyrus niger Meln� dedesti�a 3 X X Listera cordata Sirdsveida divlape 3 X - Lycopodium annotinum Gada staipeknis 4 X - Lycopodium clavatum V�l�šu staipeknis 4 X - Montia fontana Avota montija 2 - - Orchis mascula V�ru dzegužpu�e 4 X - Platanthera bifolia Smarž�g� naktsvijole 4 X - Potamogeton rutilus Ies�rt� gl�vene 3 - - Primula farinosa* Bezdel�gacti�a 2 X - Trichophorum caespitosum

Ci�u mazmeldrs 3 X -

Viola uliginosa D�kstu vijol�te 3 - - S�naugi

Barbilophozia attenuata Sašaurin�t� b�rdlape 0 X -

Drepanocladus revolvens Atrot�t� sirpjlape 2 - -

Helodium blandowii Blandova purvspalve 2 - -

Leucobryum glaucum Zilgan� baltsamt�te 2 - -

Odontoschisma Kail� apa�lape - X -

43

denudatum

Odontoschisma elongatum

Iegaren� apa�lape - X -

Riccardia multifida Daudzzaru rikardija 3 X -

Sphagnum compactum Bl�vais sfagns 4 - -

Trichocolea tomentella T�bain� b�rkstlape 2 X X

�

Dabas liegum� “ Ra�upes ieleja” sastopam�s augu sugas nav izcili retas Latvijas un Eiropas m�rog�, ta�u t�s ir tipiskas atbilstošiem, reti sastopamiem biotopiem. To aizsardz�ba izriet no atbilstoš� biotopa aizsardz�bas pras�b�m – ja tiks saglab�ts biotops, b�s nodrošin�ta ar� sugas eksistence.

Apdraud�t�k�s dabas liegum� “ Ra�upes ieleja” sastopam�s aizsarg�jam�s (8 vaskul�ro augu) sugas ir saist�tas ar p�avu biotopiem. P�avu aizaugšana jau izrais�jusi dažu sugu (Buksbauma gr�š�a (Carex buxbaumii), bezdel�gacti�as (Primula farinosa), ar� matveida gr�š�a (Carex capillaris)) izzušanu. P�avu pareiza apsaimniekošana var st�vokli uzlabot un iesp�jama izzudušo sugu par�d�šan�s no jauna, k� ar� v�l citu sugu ien�kšana. P�avu neapsaimniekošana neizb�gami noved pie sugu skaita samazin�šan�s. Latvijas m�rog� apdraud�t�k� no liegum� sastopamaj�m p�avu sug�m ir bezdel�gacti�a.

No aizsarg�jam�m meža sug�m (7 vaskul�ro augu un 2 s�naugu sugas) ret�k�s un pret vides izmai��m jut�g�k�s sugas ir laksis, s�poli�u zobain�te un meln� dedesti�a (Lathyrus niger). Šo sugu st�vokli var apdraud�t mežsaimniecisk� darb�ba, bet t�s ierobežošana veicin�s sugu izplat�bu. Visas min�t�s sugas ir saist�tas ar platlapju koku sug�m, t�p�c b�tu j�veicina to saglab�šana mežos.

Sam�r� daudzas aizsarg�jam�s un ret�s sugas (4 vaskul�ro un 3 s�naugu sugas) ir saist�tas ar purvu biotopiem. T� k� purva nosusin�šana ir notikusi sen un š�s sugas nav izzudušas, var uzskat�t, ka t�s pašreiz nav apdraud�tas. Tom�r �dens l�me�a pacelšana var palielin�t to izplat�bu. Noz�m�g�k� ir vit�la iegaren�s apa�lapes (Odontoschisma elongatum), k� ar� sašaurin�t�s b�rdlapes (Barbilophozia attenuata) atradne.

Miner�lviel�m bag�tajos avotos un avotu purvos aug 3 aizsarg�jamas vaskul�ro augu un 4 s�naugu sugas. Tas ir �oti augsts r�d�t�js tik neliel�m plat�b�m. Sugu st�voklis pašreiz ir stabils. Ret�k� suga, kuras izplat�ba Latvij� ir saist�ta, galvenok�rt, ar Piej�ras zemieni, ir avota montija (Montia fontana).

Vien�go reto �densaugu sugu – ies�rto gl�veni – var apdraud�t tikai dabiski vecupes aizaugšanas procesi.

Visas dabas lieguma “ Ra�upes ieleja” sastopam�s aizsarg�jam�s augu sugas, iz�emot s�poli�u un skrajo doni, ir cieši saist�tas ar aizsarg�jamiem biotopiem. Min�t�s do�u sugas konkr�tajos apst�k�os aug uz meža ce�iem, stig�m, pat meža tehnikas atst�taj�s dang�s. Min�tajos biotopos nav sasl�gta augu sega, bet š�m sug�m ir pazemin�ta konkurences sp�ja. T�s reti ir sastopamas dabiskos biotopos, un, ja ir, tad te parasti ar� ir k�di zemsedzes trauc�jumi – �slaic�gi izsl�kstoši reljefa padzi�in�jumi, meža zv�ru rakumi, meždedzes u.c. T�p�c šo do�u sugu aizsardz�bai nav priorit�ras noz�mes.

2.4.3. S�nes

Liegum� uz vecajiem ozoliem un pie to sakn�m konstat�tas divas aizsarg�jams s��u

sugas – daivain� �emurene (Grifola frondosa) un plais�još� r�taine (Xylobolus frustulatus).

44

V�l šie biotopi piem�roti parast�s aknenes (Fistulina hepatica), un koš�s zeltpores (Hapalopilus croceus) att�st�bai.

5. tabula Aizsarg�jam�s s��u sugas

2.4.4. Bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieki (galvenok�rt, kukai�i) ir sug�m visbag�t�k� dz�vo organismu grupa

dabas lieguma “ Ra�upes ieleja” teritorij�. Ta�u dati par sugu daudzveid�bu ir fragment�ri. Liel�koties tie ir Latvijas Entomoloijas biedr�bas ekspertu iepriekš�jos gados (2000.-2005.) iev�ktie nepublic�tie dati par gliemju, sp�ru, vabo�u, tauri�u taksonomiskaj�m grup�m. Public�tie dati atrodami D.Te�nova (2005; 2006) darbos, kur min�tas š�das �paši aizsarg�jam�s un dabisko meža biotopu vabo�u (Insecta: Coleoptera) sugas: Buprestis octoguttata, Chalcophora mariana, Grynocharis oblonga, Liocola marmorata, Necydalis major, Osmoderma eremita, Prionychus ater.

Spriežot p�c teritorijas lieluma un biotopu daudzveid�bas, ir prognoz�jama vismaz 3 500 daž�du bezmugurkaulnieku sugu sastopam�ba Ra�upes dabas lieguma teritorij�. P�c esošas inform�cijas, visliel�k� sugu daudzveid�ba ir vabol�m (teritorij� konstat�ts vair�k nek� 300 sugu, galvenok�rt �ssp�r�i, skrejvaboles un smecernieki) un tauri�iem (vismaz 100 sugas, liel�koties nakts tauri�i un kodes). �dens bezmugurkaulnieku sugu (gliemji, makstenes, sp�res, �densblaktis u.c.) daudzveid�ba v�rt�jama k� vid�ji liela.

Biotopu daudzveid�bai ir prim�r� ietekme uz Ra�upes dabas lieguma bezmugurkaulnieku faunas veidošanos. �dens bezmugurkaulnieki p�t�m� teritorij� p�rst�v�ti gan ar tekošo, gan ar st�vošo �de�u

form�m. Biež�k sastopamas �dens blaktis (Coricidae, Gerridae, Nepidae u.c.), �dens vaboles (Dytiscidae, Hydrophilidae, Gyrinidae u.c.), sp�res, amfibiotiski divsp�r�i (odi, tr�su�odi, kniš�i), d�les un �dens gliemji. P�ces up� pie gr�vas konstat�ts matonis (Gordius aquaticus), kas ir �dens saprobit�tes dabisks indikators.

Sauszem� lieguma teritorij� domin� daž�da tipa meži. Tie ir gan sausie skujkoku (priežu) meži, gan purvainie meži, gan jauktie meži ar platlapju koku dominanci. Meža bezmugurkaulnieku fauna lieguma teritorij� ir sug�m visbag�t�k�. Sugu ekoloiskie kompleksi ir cieši saist�ti ar daž�diem mežu tipiem un ar tajos augošo koku vecumu un koksnes sadal�šanas pak�pi. Mežos visizplat�t�k�s epigeisko bezmugurkaulnieku grupas ir vaboles (�paši skrejvabo�u un �ssp�r�u dzimtu p�rst�vji), kolembolas un augsnes �rces (�paši bru��rces). Starp saproksilof�gaj�m un micetof�gaj�m sug�m liel�k� daudzveid�ba ir

Sugas lat�niskais nosaukums Sugas latviskais nosaukums

Latvijas Sarkan�s gr�matas kategorija

Aizsarg�jama suga (Ministru kabineta noteikumi Nr.396 1., 2. pielikums,

14.11.2000. , saska�� ar


27.07.2004.)

Mikrolieguma suga

(Ministru kabineta

noteikumi Nr.45, 30.01.2005., saska�� ar


31.05.2005.) Xylobolus frustulatus Plais�još� r�taine 1 X X Grifola frondosa Daivain� �emurene 3 X

45

vabol�m (koksngrauži, �ssp�r�i) un divsp�r�iem (s��odi�i). Fitof�go sugu grup� domin� daž�du dzimtu tauri�i, vaboles (lapgrauži, smecernieki) un divsp�r�i (ziedmušas u.c.).

Lieguma teritorij� plaši sastopamas nekultiv�tas, da��ji kr�miem un šaurlapu kokiem aizaugušas p�avas. Dabiskas p�avas Latvij� ir bezmugurkaulnieku sug�m �oti bag�ts biotops. P�av�s sastopam�s bezmugurkaulnieku sugas ir fitof�gas un pl�s�gas. Pirmajai grupai pieder daž�das blaktis, vaboles (smecernieki), pl�vsp�r�i (Apoidea). Pl�s�ju grupu p�rst�v skrejvaboles (Carabidae), skudras (Formicidae) un zirnek�veid�gie. paši liela bezmugurkaulnieku sugu daudzveid�ba lieguma teritorij� ir konstat�ta P�ces un

Ra�upes palien�s, kur�s sastopami daudzi veci, dobumaini platlapju koki (galvenok�rt, ozoli un liepas). Ar šiem kokiem ir saist�ti saproksilof�go un micetof�go sugu kompleksi, galvenok�rt vaboles (piem., koksngrauži, kokurbji, �irmji) un divsp�r�i (piem., gark�jodi).

Nacion�laj� un Eiropas l�men� aizsarg�jamas sugas Dabas lieguma “ Ra�upes ieleja” teritorij� l�dz 2006. gada augustam ir konstat�tas 25

�paši aizsarg�jam�s vai cit�di v�rt�gas bezmugurkaulnieku sugas, tai skait� 19 sugas, kas iek�autas Latvijas Sarkanaj� gr�mat� (1998), 4 sugas, kas iek�autas Bernes konvencijas II pielikum�, 5 sugas, kas iek�autas Eiropas Padomes direkt�vas II un IV pielikumos, 13 Latvij� aizsarg�jamas sugas (t.sk. 2 sugas, kam j�veido mikroliegumi) un 10 dabisko meža biotopu (DMB) sugas. Viena suga – Nothorhina punctata – p�t�m� teritorij� netika konstat�ta. Tom�r, spriežot p�c sugai piem�roto biotopu – veco, skrajo priežu mežu – izplat�bas, lieguma teritorij�, var prognoz�t priežu sve�ot�jkoksngrauža sastopam�bu dabas liegum�.

Teritorij� konstat�tas nacion�laj� un Eiropas l�men� aizsarg�jamas sugas ir apkopotas 6. tabul�.

6. tabula Latvijas un Eiropas l�men� aizsarg�jamas bezmugurkaulnieku sugas, kas ir konstat�tas Ra�upes dabas lieguma teritorij� (l�dz 2006. gada augusta beig�m) un to aizsardz�bas statuss.

Lat�niskais nosaukums Latviskais nosaukums

LSG

Ber

ne

HD

IUC

N

�AS

MIK

DM

B

Gliemji Mollusca Ancylus fluviatilis O.F.Müller, 1774 upes mic�te 2 Unio crassus (Philipsson, 1788) biez� perlamutrene 2 II,

IV LR 1

Zirnek�i Aranea Dolomedes plantarius (Clerk, 1757) krastu medniekzirneklis 3 VU Kukaii Insecta Taisnsp�ri Orthoptera Psophus stridulus (L., 1758) sarkansp�rnu sisenis, parkš�is 3 Sp�res Odonata * Aeshna viridis (Eversmann, 1835) za�� dižsp�re 3 II* IV LR 1 Leucorrhinia caudalis (Charpentier, 1840)

resnv�dera purvusp�re II* IV 1

Vaboles Coleoptera Aromia moschata (L., 1758) za�ais v�tolgrauzis 4 Buprestis octoguttata L., 1758 asto�plankumu kr�š�vabole BSS Chalcophora mariana (L., 1758 ) liel� kr�š�vabole 4 1 BSS Dorcus parallelopipedus (L., 1758) bl�v� briežvabole 2 1 BSS Grynocharis oblonga (L., 1758) b�rzu asmalis BSS Liocola marmorata (F., 1792) marmora rožvabole 2 1 BSS Mycetophagus quadripustulatus L., �etrplankumu s��grauzis IS

46

1761 Necydalis major L., 1758 v�tolu slaidkoksngrauzis 2 1 IS ** Nothorhina punctata (F., 1798) priežu sve�ot�jkoksngrauzis 1 1 BSS Osmoderma eremita (Scopoli, 1763) lapkoku praulgrauzis 1 II II*,

IV VU 1 1 BSS

Prionychus ater (F., 1775) meln� praulvabole BSS Stenocorus meridianus (L., 1758) r�sganbr�nais koksngrauzis 4 Taurii Lepidoptera Arctia villica (L., 1758) melnais l�c�tis 3 1 Apatura iris (L., 1758) k�rklu zaigraibenis 2 Callimorpha dominula (L., 1758) n�tru l�c�tis 4 Eudia pavonia (L., 1758) pel�kais p�vacis 4 Limenitis populi (L., 1758) apšu raibenis 4 Lycaena dispar Haworth, 1803 zirgsk�be�u zilen�tis, lielais

sk�be�u zeltain�tis II* II,

IV LR 1

Papilio machaon L., 1758 �emurziežu dižtauri�š 2 Divsp�ri Diptera Laphria gibbosa L., 1758 kuprain� celmmuša 1 1 Pl�vsp�ri Hymenoptera Lasius fuliginosus (Mayr, 1861) spož� skudra 1

LSG – Latvijas Sarkan� gr�mata (1998). LSG tiek lietotas sekojošas apdraud�to sugu kategorijas, kas atbilst iepriekš�j�m IUCN kategorij�m: 0. kategorija - izzuduš�s sugas; 1. kategorija - izz�doš�s sugas; 2. kategorija - sar�koš�s sugas; 3. kategorija - ret�s sugas; 4. kategorija - maz paz�stam�s sugas. Berne - Bernes konvencija 1979. II pielikums. �paši aizsarg�jamo dz�vnieku sugas, kuru aizsardz�bai j�veido �paši aizsarg�jama teritorija. HD - Padomes Direkt�va 92/43/EEK (Biotopu direkt�va): II – II pielikums. Dz�vnieku un augu sugas, kas ir Kopienas interešu sf�r� un kuru aizsardz�bai nepieciešama �paši aizsarg�jamo teritoriju nodal�šana. * - priorit�ra suga; IV – IV pielikums. Dz�vnieku un augu sugas, kas ir Kopienas interešu sf�r� un kuru aizsardz�bai nepieciešams stingrs aizsardz�bas rež�ms. �AS – 2000.gada. 14. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr.396 “�paši aizsarg�jamo sugu un ierobežoti izmantojamo �paši aizsarg�jamo sugu sarakstu”, groz�jumi 2004. gada 27. j�lij�. MIK - 2001.gada 30.janv�ra Ministru kabineta noteikumi Nr.45 “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardz�bas un apsaimniekošanas noteikumi” ar groz�jumiem 2005. gada 31. maij�. DMB - dabisko meža biotopu sugas. BSS – Biotopu speci�listu suga, kuras past�v�šana ir atkar�ga no noteikta biotopa, IS – Indikatorsuga, kam ir sam�r� augstas pras�bas pret dz�ves vidi, bet ne tik augstas k� biotopu speci�listu sug�m. IUCN – Pasaules dabas aizsardz�bas organiz�cijas (The World Conservation Union) Apdraud�to sugu saraksts: VU (vulnerable) – j�t�ga suga; LR (lower risk) – zem�ks sugas apdraud�jums. * - sugas imago ir re�istr�ta Ra�upes dabas lieguma teritorij�, tau k�puru att�st�bai piem�roti biotopi netika konstat�ti. Pieaugušas Aeshna �ints sp�res sp�j veikt t�lus p�rlidojumus un bieži barojas t�lu no k�puru biotopa. Teritorijai ir noz�me vien k� imago barošanas biotopam. ** - suga Ra�upes dabas lieguma teritorij� nav konstat�ta, tau ir iesp�jama.

No �paši aizsarg�jam�m bezmugurkaulnieku sug�m, kas ir reistr�tas Ra�upes dabas lieguma teritorij�, visnoz�m�g�k�s ir piecas:

� biez� perlamutrene (Unio crassus); � za�� dižsp�re (Aeshna viridis); � resnv�dera purvusp�re (Leucorrhinia caudalis); � lapkoku praulgrauzis, (Osmoderma eremita) (visvair�k aizsarg�jam� kukai�u suga

pasaul�); � zirgsk�be�u zilen�tis (Lycaena dispar).

Biez� perlamutrene Izplat�ba un sastopam�ba Latvij�

Biez� perlamutrene ir sam�r� bieži sastopama suga, kas ir izplat�ta vis� Latvijas teritorij�. Izplat�ba un sastopam�ba dabas liegum� Dabas lieguma teritorij� biez� perlamutrene ir sastopama P�ces un Ra�upes up�s. Suga

47

neveido lielas indiv�du koncentr�cijas. Ab�s up�s ir sastopami vien atseviš�i pieaugušie indiv�di un nav sastopami juven�lie eksempl�ri. Ra�up� upes gultnes dzi�uma un stipras straumes d�� nav izdevies izp�t�t sugas popul�ciju visa lieguma garum�. Ra�upes iztaisnotais posms nav piem�rots biez�s perlamutrenes eksistencei. P�ces upe vis� sava tec�jum� (lieguma teritorij�) ir labi piem�rota biez�s perlamutrenes past�v�šanai, up� ir plaši izplat�ti šai sugai piem�rotie biotopi.

Ekoloija un bioloija Biez� perlamutrene apdz�vo tekošus (parasti straujus) upes un strautus ar smilšainu vai

da��ji o�ainu gultni, t�ru �deni ar s�ls saturu l�dz 0.5% un tikai nelielu d��u piejaukumu. Pras�ga pret apk�rt�jo vidi. Barojas ar bakt�rij�m un fitoplanktonu. K�pura stadija – gloh�dijs – ap 4-5 ned��m att�st�s uz daž�du (ta�u – ne visu!) upju zivju sugu žaun�m.

Apdraudošie faktori dabas liegum� Š�di faktori nav piln�b� apzin�ti un to noskaidrošanai b�tu nepieciešami papildus

p�t�jumi. No hidrobioloisk� un ekoloisk� viedok�a sugas eksistencei nepiem�rots ir iztaisnots Ra�upes posms. Ta�u p�r�jie Ra�upes un P�ces posmi ir labi piem�roti sugas popul�cijai. Negat�va ietekme ir aizsprostam uz P�ces upes P�ces ciem�. Taj� �den� akumul�jas biog�nas vielas, samazin�s sk�bek�a daudzums un cit�di main�s �dens bio��miskais sast�vs, padarot �deni maz�k labv�l�gu biez�s perlamutrenes att�st�bai. Popul�cija, iesp�jams, strauji noveco, jo ab�s up�s netika konstat�ti juven�lie sugas indiv�di. Iesp�jamie c�lo�i ir epizootija (k� tas ir noticis Viduseirop� pirms dažiem gadu desmitiem), �dens bio��misk� sast�va izmai�as antropog�nas darb�bas d�� vai ar� atseviš�u zivju sugu skaita samazin�šanas. Za�� dižsp�re Izplat�ba un sastopam�ba Latvij�

Za�� dižsp�re ir biež�k sastopama Vidzem� un Latgal�, ta�u �oti reta Zemgal� un Kurzem�. Kop�jais atrad�u skaits Latvij� ir ap 35.

Izplat�ba un sastopam�ba dabas liegum� Dabas liegum� nav konstat�ts sugas k�puru biotops. Imago ir reistr�tas “ Upenieku”

apk�rtn�. Ekoloija un bioloija Sugas k�puru biotops ir nelielas st�vošas �denstilpnes ar bag�tu aug�ju un parasto elšu

audz�m – vecupes, nelieli ezeri, d��i. Imago uzturas pie k�puru biotopa, turpat med�jot, to akt�vi aizsarg�jot. Imago aktivit�tes periods ir j�lija otr� puse l�dz septembra vidum. P�c p�rošan�s olas tiek d�tas uz elšu augiem un tie p�rziemo pirmo ziemu. K�puru att�st�bas cikls ilgst 2-3 gadus. Resnv�dera purvusp�re Izplat�ba un sastopam�ba Latvij�

Resnv�dera purvsp�re ir Latvij� reti sastopama suga. Liel�kas popul�ciju koncentr�šanas vietas atrodas Vidzem�, maz�k atrad�u ir zin�ms no Kurzemes un Zemgales.

Izplat�ba un sastopam�ba dabas liegum� Suga ir konstat�ta pie vecup�m uz dienvidiem no Ra�upes un P�ces upju satekas. Ekoloija un bioloija Sugas k�puru biotops ir nelielas l�dz vid�ji lielas st�vošas �denstilpnes, dažreiz ar v�ji

sk�bu �dens reakciju. Imago ir sastopami pie k�puru biotopa vai to tuvum�. Apdraudošie faktori dabas liegum� Nav konstat�ti. Sugu var apdraud�t jebkura cilv�ka iejaukšanas k�puru biotopa strukt�r�.

Priekšlikumi sugas izp�tei un aizsardz�bai Ir svar�gi nepie�aut sugas apdz�voto vecupju krastu piln�gu aizaugšanu ar mežu, kas rad�tu

sugai nelabv�l�gus apst�k�us – no�nojumu. T�p�c atbalst�ma atseviš�u jauno koku un kr�mu izciršana ap vecup�m, to veicot reizi trijos gados.

48

Lapkoku praulgrauzis Izplat�ba un sastopam�ba Latvij� Suga ir izplat�ta vis� Latvijas teritorij�, ta�u veido lok�las atradnes. Zin�mo popul�ciju

skaits Latvija pašlaik ir virs 100, kas veido ap 15% no sugas pasaules popul�cijas. Izplat�ba un sastopam�ba dabas liegum� Ra�upes dabas liegum� lapkoku praulgrauzis ir sastopams teritorijas zieme�u da��,

lielajos ozolos un liep�s p�av�s gar P�ces upi un pie P�ces un Ra�upes satekas. Kopum� ir konstat�ti 4 sugas apdz�voti koki, no kuriem 2 ir krituši un tajos suga vairs nedz�vo. Teritorij� gar P�ces upi un pie tas satekas ar Ra�upi konstat�ti ar� vair�ki potenci�li apdz�votie koki – vecas liepas, melnalkš�i un ozoli. Diemž�l šiem kokiem dobumi p�rbaudei nebija pieejami. Ir liela varb�t�ba, ka da�� šo koku past�v lapkoku praulgrauža mikropopul�cijas. T�p�c sugas izplat�bas apgabals, kam piem�rojami �paši aizsardz�bas un apsaimniekošanas pas�kumi, ietver visas P�ces upes apk�rtnes un visu Ra�upes ielejas zieme�u da�u (lieguma teritorij�).

Ekoloija un bioloija Sugai nepieciešams �patn�js, reti sastopams biotops – veci, lielu dimensiju koki.

Att�st�bas cikls parasti ilgst 3-4 gadus. K�puri apdz�vo vecu ozolu, liepu, k�avu, v�tolu, ošu, zirgkasta�u un apšu dobumus, kur p�rtiek no prauliem. Latvij� suga ir saist�ta galvenok�rt ar ozoliem, liep�m un k�av�m. Ziemo k�puru stadij�. Imago sastopami no j�lija l�dz septembra s�kumam. �oti neliels skaits vabo�u p�rce�as uz dz�vi citos kokos: ap 80 % paliek taj� paš� “ dzimtaj�” kok� un tikai ap 20 % migr� (bet ar� ne t�l�k par 200 metriem). Visvair�k aizsarg�jam� kukai�u suga pasaul�.

Apdraudošie faktori dabas liegum� �oti apdraud�ta suga. Apdraud�t�bas pamat� ir piem�rotu biotopu un mikrobiotopu, ka

ar� ekoloisko koridoru starp šiem biotopiem tr�kums. Dabas lieguma teritorij� sugas popul�cijas eksistence ir apdraud�ta vair�ku iemeslu d��. Lapkoku praulgrauža atradne dabas liegum� “ Ra�upes ieleja” ir izol�ta no par�j�m sugas popul�cij�m Kurzem�. Att�lums l�dz tuv�k�m popul�cij�m daudzk�rt p�rsniedz sugas migr�cijas (p�rvietošanas) sp�jas. Ierobežot�s migr�ciju iesp�jas apdraud Ra�upes popul�cijas stabilit�ti, g�nu apmai�u, kas savuk�rt samazina sugas izdz�vošanas sp�jas.

Lapkoku praulgrauža apdz�votie un potenci�lie koki daudzviet ir aizauguši ar kr�miem un pamežu. Tie pasliktina platlapju koku augšanas apst�k�us un apdraud lapkoku praulgrauža potenci�lo mikrobiotopu veidošanos.

Sugas past�v�šanu neb�tiski apdraud mikrobiotopa (veco koku) novecošana. Vecie, sugas pašreiz apdz�votie koki daudzviet lieguma teritorij� kr�t un iet boj� dabisko faktoru (v�ja, upju tec�juma) ietekm� un tajos m�tošas lapkoku praulgrauža popul�cijas izz�d. Šis faktors tiek uzskat�ts par dabisku. T� k� teritorij� ir daudz vid�ji veco platlapju koku, dot� faktora negat�va ietekme uz lapkoku praulgrauža popul�ciju nav kritiska.

Ra�upes dabas liegum� pašlaik past�v lapkoku praulgrauža popul�cija un t� uzskat�ma par vid�ji stabilu.

Zirgsk�beu zilen�tis Izplat�ba un sastopam�ba Latvij� Vid�ji bieži sastopama suga ar zin�mo atrad�u skaitu ap 30. Atradnes ir reistr�tas

izklaidus vis� Latvijas teritorij�, ta�u Kurzem� un Zemgal� suga ir sastopama ret�k nek� Latgal� un Vidzem�.

Izplat�ba un sastopam�ba dabas liegum� Imago un k�puri uzturas k�pura bar�bas auga biotop�. Ra�up� ir konstat�ti sugas imago

un nav konstat�tas perimagin�l�s stadijas. Suga ir reistr�ta slapj�s p�av�s ap P�ces un Ra�upes upju sateku.

Ekoloija un bioloija

49

Sugas rakstur�gais biotops Latvij� ir mitras augsto lakstaugu sabiedr�bas (p�avas) ar sk�be�u (Rumex spp.) piejaukumu, kas ir k�puru bar�bas augs. Tauri�iem ir divas paaudzes gad�; pirm� lido no maija beig�m un j�nija, otr� – august�. 2. att�ls. Zirgsk�be�u zilen�tis (foto: D.Te�novs). Apdraudošie faktori Ra�upes dabas liegum� Mitro p�avu aizaugšana ar

kr�miem un mazv�rt�gu šaurlapu mežu ir b�tisk�kais sugu apdraudošais faktors dabas lieguma teritorij�. 2.4.5. Z�d�t�ji

Lieguma galven� v�rt�ba attiec�ba uz z�d�t�jiem ir veci bebru dambji, jo Ra�upe ir viena no vissen�k bebru apdz�votaj�m viet�m Latvij�, kur apmetušies 1927. gada ievesto bebru p�cn�c�ji. No aizsarg�jam�m z�d�t�ju sug�m dabas lieguma teritorij� izplat�ts �drs. Meža nozares speci�listi zi�o, ka �dru p�das bieži redz�tas p�av�s pie Ra�upes lieguma dienvidu da��. Teritorij� bieži sastopami vilki, tos un to p�das redz�juši visi liegumu apmekl�jušie eksperti. Ir zi�as, ka pirms dažiem gadiem bijis vilku midzenis.

7. tabula Med�jamo dz�vnieku uzskaites dati 2003-2006. gad�

A��i Staltbrieži Stirnas Meža c�kas Vilki L�ši Bebri �dri Jenotsu�i

Amerikas �deles

Talsu 2005/2006 561 3503 5841 3504 41 64 2320 253 737 643 Talsu 2004/2005 562 3083 5020 3492 49 58 1717 302 639 605 Talsu 2003/2004 546 2738 4446 3331 30 51 1535 243 621 636 Ventspils 2005/2006 592 4943 4001 3044 36 42 2238 248 1036 588 Ventspils 2004/2005 542 4360 3466 2825 54 49 1814 239 936 550 Ventspils 2003/2004 527 3904 2853 2613 49 41 1617 210 883 509

Teritorij� ir liels staltbriežu un meža c�ku bl�vums. Iesp�jams, dabas liegum�

palielin�sies Amerikas �de�u daudzums, jo 2006. gada pavasar� liels skaits šo dz�vnieku izb�ga no tuv�j�s zv�ru fermas. T�s var apdraud�t ligzdojošos putnus.

50

2.4.6. Zivis

Ra�upes ihtiofauna p�t�ta tikai EMERALD/NATURA 2000 projekt� no 2000.-2001.gadam. T�s (un P�ces lejteces) apsekošana veikta ar� 2006.gada j�lij�, veicot lauka p�t�jumus dabas aizsardz�bas pl�na sagatavošanai. Citu inform�cijas avotu par šaj� up� sastopamaj�m zivju sug�m nav. Makš�er�šanas literat�r� piemin�ts, ka Ra�upe ir viena no popul�r�kaj�m reiona fore�up�m. 8. tabula Ra�up� reistr�t�s zivju sugas Zivju suga Bieži Reti Upes n�is Lampetra fluviatilis + Strauta n�is Lampetra planieri + Taimi�š Salmo trutta + Strauta forele Salmo trutta m. Fario + L�daka Esox lucius + Rauda Rutilus rutilus + Baltais sapals Leuciscus leuciscus + Sapals Leuciscus cephalus + Mail�te Phoxinus phoxinus + L�nis Tinca tinca + Grundulis Gobio gobio + V��e Alburnus alburnus + Pav��e Alburnoides bipunctatus + Plicis Blicca bjoerkna + Plaudis Abramis brama + B�rdainais akme�grauzis Noemacheilus barbatulus

+

Akme�grauzis Cobitis taenia + Zutis Anguilla anguilla + V�dzele Lota lota + Devi�adatu stagars Pungitius pungitius + Asaris Perca fluviatilis + ��sis Gymnocephalus cernua + D��u p�kste Misgurnus fossilis + Platgalve Cottus gobio +

Ra�upe un P�ce ir Irbes baseina maz�s upes. Irbes ihtiofaun� sastopamas ap 30 zivju sugas, t�s baseina mazo upju ihtiofauna ir relat�vi nabadz�g�ka. Kopum� Ra�up� un P�ces lejtec� sastopamas 2 n�u un 22 zivju sugas.

To ihtiocenoz�s domin� tipiskas reof�las mazo upju sugas – taimi�š un strauta forele, mail�te, baltais sapals un platgalve. No migr�još�m (ce�ot�jzivju) sug�m Ra�up� un P�c� (l�dz P�ces �denskr�tuves aizsprostam) sastopams taimi�š un upes n�is. T�s ir anadromo zivju sugas, kuras n�rsto un to mazu�i uzturas ar� vismaz�kaj�s up�s.

Upju l�ni tekošajos (potam�lajos) posmos sastopamas ekoloiski tolerantas up�s un ezeros bieži izplat�tas zivju sugas – rauda, l�daka un asaris. Ret�k Irbes baseina mazaj�s up�s sastopamas tipiskas ezeru zivju sugas - plicis, plaudis un ��sis.

51

Eiropas un Latvijas noz�mes aizsarg�jamo zivju sugu izplat�ba dabas lieguma “Ra�upes ieleja” teritorij�

No Eiropas Kopienas interešu sf�r� esošaj�m zivju un n�u sug�m lieguma teritorij� sastopamas 5. Dabas lieguma “ Ra�upes ieleja” sastopamas 2 Latvij� aizsarg�jamas (ierobežoti izmantojamas) zivju un n�u sugas – taimi�š un upes n�is. 9. tabula Ra�upes dabas liegum� sastopam�s aizsarg�jam�s zivju sugas

Sugas lat�niskais nosaukums

Sugas latviskais nosaukums

Eiropas Biotopu direkt�va

(pielikums) Bernes

konvencija

Aizsarg�jama suga

(Ministru kabineta 14.11.2000.

noteikumi Nr.396 1., 2. pielikums,

saska�� ar groz�jumiem

Nr.627, 27.07.2004.)

Mikrolieguma suga (Ministru kabineta noteikumi Nr.45,

30.01.2005., saska�� ar


31.05.2005.)

Lampetra fluviatilis Upes n�is HD II;V III X X Lampetra planeri Strauta n�is HD II III Salmo trutta Taimi�š X X Cobitis taenia Akme�grauzis HD II III Misgurnus fossilis D��u p�kste HD II Cottus gobio Platgalve HD II Strauta n��is ir izplat�ts vis� Ra�upes un P�ces basein�. Galvenok�rt uzturas sekl�s (l�dz 0.5 m) viet�s ar smilšainu upes gultni. To n�rsts norisin�s upes posmos ar cietu gultnes substr�tu (grants un o�i). Upes n��a k�puri l�dz�gi k� strauta n�im uzturas smilšainos upju posmos. N�rsto uz cieta substr�ta, kas nedaudz rupj�ks k� strauta n�im nepieciešamais. To izplat�bu ierobežo aizsprosti. Taimia n�rsta migr�cijas maksimums Irbes baseina up�s nov�rojams septembr� un oktobra s�kum�, bet n�rsts norisin�s oktobra beig�s un novembr�. Taimi�a izplat�bu nosaka straujte�u posmu izvietojums up�s. Dabas lieguma teritorij� to atražošanai noz�m�g�s dz�votnes ir P�ces lejtec� un Ra�upes augštec�. N�rsta un smoltu migr�cijas laik� tie sastopami vis� up�. Akmegrauzis izplat�ts galvenok�rt Ra�upes un P�ces smilšainajos posmos. �emot v�r� t� plašo izplat�bu vis� Latvij�, Ra�upei nav seviš�as noz�mes š�s zivju sugas aizsardz�b�.

P�kste parasti sastopama �oti d��ain�s viet�s, kur tradicion�l�s zvejas un zivju uzskaites metodes ir mazefekt�vas vai pat neiesp�jamas. T�p�c š�s zivju sugas izplat�ba un sastopam�ba ne Latvij� kopum�, ne dabas liegum� nav detaliz�ti noskaidrota. Dabas liegum� “ Ra�upes ieleja” sastopama vecup�s. Liel�k� daudzum� platgalves sastopamas viet�s ar akme�ainu upes gultni – straujtec�s. Plaši izplat�ta zivju suga gan Ra�up�, gan P�ces lejtec�. Piem�rotos biotopos t�s daudzums ir 10- 30 eks./100m2.

52

2.5. Citas v�rt�bas aizsarg�jamaj� teritorij� un t�s ietekm�jošie faktori Dabas lieguma teritorija ir interesanta no kult�rv�sturisk� viedok�a. Tas aprakst�ts 1.2.6.

noda�� (Kult�rv�sturiskais raksturojums). Teritorij� ir liels med�jamo dz�vnieku (p�rnadžu) bl�vums, t�d�� t� noz�m�ga med�b�m. Ra�upes zivsaimniecisk� noz�me Irbes basein� tiek veikta tikai upes n�a r�pniecisk� zveja. Tradicion�l� zvejas vieta

atrodas upes lejtec�, ap 2 km att�lum� no Irbes j�ras šauruma. Irbes baseina mazaj�s up�s r�pniecisk� zveja netiek veikta, to zivju resursu izmanto tikai makš�ernieki. Dati par makš�er�šanas rezult�tiem nav pieejami.

Mazo upju un strautu zivsaimniecisko noz�mi nosaka ne tikai tieši taj�s nozvejoto vai izmakš�er�to zivju apjoms, bet to loma kop�j� dabiskaj� zivju resursu atražošan� un bioloisk�s daudzveid�bas saglab�šan�.

T� iepriekš�jo gadu p�t�jumi liecina, ka taimi�a un strauta foreles mazu�u produkcija Latvijas mazaj�s up�s vid�ji ir ap 20 daž�da vecuma mazu�i uz 100 m2 straujte�u biotopu. Atseviš��s viet�s šie r�d�t�ji ir iev�rojami augst�ki, foreles un taimi�a mazu�u daudzums sasniedz 100- 120 eks./100m2. Kop�jais daž�du zivju sugu �pat�u skaits parasti p�rsniedz 100 eks./100 m2, bet to biomasa ir ap 70-100 kg/ha.

Latvijas mazaj�s up�s (LZRA p�t�jumi no 1992.g.) konstat�tas 30 zivju un 2 n�u sugas, no t�m liel�k� da�a ir ar saimniecisku noz�mi.

2.6. Aizsarg�jam�s teritorijas v�rt�bu apkopojums un pretnostat�jums

Dabas v�rt�bas Soci�li ekonomisk�s v�rt�bas

Meži ar aizsarg�jamiem biotopiem, dabiskajiem meža biotopiem, aizsarg�jamu putnu sugu ligzdu un riesta viet�m, aizsarg�jamu bezmugurkaulnieku un augu sugu atradn�m.

Koksnes v�rt�ba, rekre�cijas v�rt�ba, med�bas, ogošanas iesp�jas.

P�avu biotopi ar aizsarg�jamo putnu sugu ligzdošanas un barošan�s viet�m, aizsarg�jamu bezmugurkaulnieku un augu sugu atradn�m.

Lauksaimniec�bas zemes – siena ieguve. Iesp�ja veikt apb�vi šeit p�rsvar� apgr�tin�ta palu d��. Med�bas.

Ra�upe un P�ce ar aizsarg�jamu bezmugurkaulnieku un zivju sugu atradn�m

Makš�er�šana, zivju resursu atražošana, hidroelektroenerija (P�ces HES).

D�mi�purvs k� aizsarg�jams biotops un aizsarg�jamu putnu sugu ligzdu, barošan�s un riesta viet�m. Augu sugas.

Nelieli k�dras resursi, ogošana, med�bas.

Lieguma rež�ms mežos noz�m� koksnes resursu ieg�šanas ierobežojumu – at�autas tikai

kopšanas cirtes noteiktam koku vecumam (30-60 gadu vec�m audz�m). Tom�r gandr�z visi lieguma meži ir bioloiski �oti v�rt�gi, t�d�� valstij j�rod iesp�ja kompens�t neieg�to labumu.

Med�bu ierobežojumi nav nepieciešami, vien�gi nav v�lamas med�bas ar lamat�m (�dru d��) un j�ierobežo piebarošana lieguma teritorij�. B�tu nepieciešams palielin�t meža c�ku

53

nomed�šanas limitus lieguma teritorij�, jo c�kas apdraud uz zemes ligzdojošos putnus un izrok orhideju gumus.

Lai nodrošin�tu upju bioloiskos resursus, j�veic kontrole malu zvejas ierobežošanai un P�ces HES darb�bas kontrole.

D�mi�purvs nav b�tiska k�dras atradne, t� bioloisk� v�rt�ba ir daudz augst�ka – šeit barojas, riesto un ligzdo aizsarg�jamas putnu sugas, m�t vair�kas retas bezmugurkaulnieku sugas, sastopamas retas s�nu sugas.

3. Inform�cija par aizsarg�jam�s teritorijas apsaimniekošanu 3.1. Aizsarg�jam�s teritorijas apsaimniekošanas ilgtermia un �stermia m�ri pl�n� noteiktajam apsaimniekošanas periodam 3.1.1. Teritorijas apsaimniekošanas ide�lie jeb ilgtermia m�r�i

Saglab�t un palielin�t dabas lieguma “ Ra�upes ieleja” biotopu un sugu daudzveid�bu,

nodrošinot sug�m un biotopiem labv�l�gu aizsardz�bas statusu. Turpin�t teritorijas apsaimniekošanu dabai draudz�g� veid�, iesaistot iedz�vot�jus un

zemes �pašniekus, k� ar� pašvald�bas un atbild�g�s instit�cijas. 3.1.2. Teritorijas apsaimniekošanas �stermia m�r�i pl�n� apskat�tajam apsaimniekošanas periodam

Pašreiz�j� dabas lieguma teritorij� izdal�s divi eogr�fiski (da��ji) nodal�ti un iepriekš�j�s apsaimniekošanas noteikti apvidi – Raupe un P�ce ar apk�rt�j�m p�av�m un apk�rt�j�s mežu un purvu teritorijas. Šiem apvidiem nosak�mi daž�di galvenie apsaimniekošanas m�r�i:

� Raupe un P�ce ar apk�rt�j�m p�av�m – p�avu atjaunošana;

� mežu un purvu teritorijas – v�rt�go meža nogabalu, putnu ligzdvietu un riesta vietu, augu un bezmugurkaulnieku atrad�u saglab�šana dabiskai att�st�bai, purva hidroloisk� rež�ma atjaunošana.

T�tad p�avu un upju zon� atbalst�ma akt�va apsaimniekošana maksim�li lielu atkl�tu plat�bu ieg�šanai un hidroloisk� rež�ma atjaunošanai, saudz�jot lielu dimensiju kokus (ozolus, liepas, ošus, melnalkš�us un citus) un saglab�jot vecupes. Savuk�rt mežu un purvu teritorij�s bioloiski v�rt�gaj�s mežaudz�s j�paredz maksim�lu neiejaukšanos un hidroloisk� rež�ma atjaunošanu purv� un med�u riestos.

3.1.2.1. Atjaunot Raupi un P�ci ar apk�rt�j�m p�av�m k� p�avu, vecupju un dabisku upju kompleksu, saglab�jot lielu dimensiju kokus, iesp�jami tuvinoties situ�cijai, k�da bija pirms kolhozu sist�mas ieviešanas:

� turpin�t atjaunot un apsaimniekot p�avu biotopus, nodrošinot tur sastopamo aizsarg�jamo augu un dz�vnieku (putnu un bezmugurkaulnieku) sugu aizsardz�bu;

� atjaunot palie�u p�avu hidroloisko rež�mu, neapdraudot apk�rt�j�s teritorijas;

� nodrošin�t palien�s un p�av�s augošo lielo platlapju koku aizsardz�bu, at�nojot tos;

54

� saglab�t vecupes;

� saglab�t atkl�tas plat�bas avoksn�jos;

� uzlabot/uztur�t Ra�up� un P�c� labu �dens ekoloisko kvalit�ti.

3.1.2.2. Mežu un purvu teritorij�s – v�rt�go meža nogabalu, putnu ligzdvietu un riesta vietu, augu un bezmugurkaulnieku atrad�u saglab�šana dabiskai att�st�bai, purva hidroloisk� rež�ma atjaunošana:

� Saglab�t (ja nepieciešams – apsaimniekot) dabas lieguma teritorij� ligzdojošo un riestojošu putnu ligzdošanas un riesta vietas;

� Nodrošin�t pietiekamu p�raugušo, zaraino, dobumaino, kalstošo koku, sausok�u, stumbe�u un kritalu saglab�šanu vis�s mežaudz�s (dze�veid�go putnu bar�bas b�zei, dobumper�t�ju putnu ligzdu viet�m, meln� st�r�a un lielo pl�s�go putnu ligzdu viet�m, reto bezmugurkaulnieku sugu att�st�bai);

� Saglab�t netrauc�tai att�st�bai dabisko meža biotopu plat�bas;

� Nodrošin�t pietiekamu aizsardz�bu Eiropas noz�mes aizsarg�jamiem meža biotopiem;

� Atjaunot hidroloisko rež�mu D�mi�purv�.

3.1.2.3. Atseviš��s viet�s uzlabot t�risma infrastrukt�ru dabas lieguma teritorij�, iev�rojot dabas aizsardz�bas pras�bas.

3.1.2.4. Veicin�t sabiedr�bas inform�t�bu un izgl�tošanu, iepaz�stinot ar teritorijas dabas, ainaviskaj�m un kult�rv�sturiskaj�m v�rt�b�m.

3.1.2.5. Veicin�t sadarb�bu starp iedz�vot�jiem, zemes �pašniekiem, pašvald�b�m un valsts instit�cij�m lieguma apsaimniekošan�.

3.1.2.6. Nodrošin�t lieguma teritorijas iez�m�šanu dab�.

3.1.2.7. Nodrošin�t pietiekamu kontroli dabas lieguma teritorij� (malu zveja un med�bas, �dens l�me�a sv�rst�bas P�ces HES).

3.1.2.8. Nodrošin�t med�jamo dz�vnieku skaita kontroli dabas lieguma teritorij� uz zemes ligzdojošo putnu aizsardz�bai, ar� augu sugu un p�avu biotopu aizsardz�bai.

3.1.2.9. V�lami papildu p�t�jumi par orman�ša, bikšain� apoga un tr�spirkstu dze�a izplat�bu liegum�.

3.1.2.10. Lieguma teritorijas infrastrukt�ras apsaimniekošana, lai nodrošin�tu teritorijas apmekl�šanas iesp�jas, uzraudz�bu un kontroli.

3.1.2.11. Izveidot monitoringa sist�mu dabas aizsardz�bas pl�na darb�bas nov�rt�šanai, izmantojot Valsts monitoringa programmas ietvaros ieg�tos datus.

3.2. Apsaimniekošanas pas�kumi

Apsaimniekošanas pas�kums

Pas�kuma izpild�t�js

Priorit�te Izpildes termiš

Izmaksas Iesp�jamais finansu avots

Tehnisk�s izpildes kontroles r�d�t�ji

M�ru izpildes kvalit�tes r�d�t�ji

�stermia m�ris Nr.3.1.2.1. Atjaunot Raupi un P�ci ar apk�rt�j�m p�av�m k� p�avu, vecupju un dabisku upju kompleksu, saglab�jot lielu dimensiju kokus, iesp�jami tuvinoties situ�cijai, k�da bija pirms kolhozu sist�mas ieviešanas Turpin�t atjaunot un apsaimniekot p�avu biotopus, nodrošinot tur sastopamo aizsarg�jamo augu un dz�vnieku (putnu un bezmugurkaulnieku) sugu aizsardz�bu Veikt p�avu v�lo p�aušanu (p�c 15. j�lija) saska�� ar bioloiski v�rt�go z�l�ju apsaimniekošanas noteikumiem.

Zemes �pašnieki I 2007.-2017. g.

50-150 Ls/ha atkar�b� no p�aušanas metodes

Lauksaimniec�bas subs�dijas (LAP agrovide). Priv�tie l�dzek�i

LAP agrovides programmas atbalstam pieteikt�s plat�bas nop�autas vienu reizi gad�, p�r�j�s – vismaz reizi trijos gados

Atjaunot p�avu plat�bas, izc�rtot kr�mus un veicot pirmreiz�jo p�aušanu vis�s bijušaj�s lauksaimniec�bas zem�s, kur tas iesp�jams.

Zemes �pašnieki I 2007.- 2017.g.

LDF LIFE-Daba projekts (l�dz 2008. gada j�nijam) – kr�mu izciršana un izv�kšana 180 Ls/ha, mehaniz�ta pirmreiz�j� p�aušana un siena izv�kšana – 82 Ls/ha, mehaniz�ta pirmreiz�j� p�aušana un smalcin�šana – 50 Ls/ha, pirmreiz�j� p�aušana ar rok�m – 114 Ls/ha.

LDF LIFE-Daba projekts Lauksaimniec�bas subs�dijas (LAP agrovide) Priv�tie l�dzek�i

Atkl�tas p�avu plat�bas atjaunotas

Atjaunot p�avu plat�bas, veicot meža zemes transform�ciju (meža lau�u transform�šanu uz lauksaimniec�b� izmantojamo zemi) zemes �pašum� “ Silma�i” , turpin�t atvašu ciršanu un p�aušanu

Zemes �pašnieki, VMD, RVP

I 2007-2008. gada j�nijs

Administrat�v�s izmaksas

Zemes �pašnieks Atkl�tas p�avu plat�bas atjaunotas

Atjaunot p�avu plat�bas, veicot kontrol�to Zemes �pašnieki I LDF LIFE-Daba LDF LIFE-Daba Atkl�tas p�avu plat�bas

Uztur�tas atkl�tas p�avu plat�bas, aptur�ta p�avu aizaugšana. Monitoringa dati liecina, ka aizsarg�jamo sugu popul�ciju un biotopu aizsardz�bas statuss ir labv�l�gs.

56

dedzin�šanu zemes �pašum� “ Gobas-2” un “ Varlejas-Iernieki”

2007-2008. gada j�nijs

projekts 6Ls/ha projekts atjaunotas ap 25 ha plat�b�

P�c LDF LIFE-Daba projekta beig�m p�rskat�t LAD lauku bloku inform�ciju, preciz�jot p�avu (BVZ) plat�bas.

LAD I 2008.-2009. g


LAD Preciz�tas p�avu plat�bas

Zemes �pašnieki sa�em maks�jumus par re�lo apsaimniekoto p�avu plat�bu.

Atjaunot palieu p�avu hidrolo�isko rež�mu, neapdraudot apk�rt�j�s teritorijas Dabas liegum� ietilpstoš�s melior�cijas sist�mas da�as (da�a no “ Lonaste” , �SIK 3722401) izsl�gšana no melior�cijas kadastra (58,6 ha).

LAD, pašvald�bas iest�des, zemes �pašnieki

I 2008.-2009. g.


58.6 ha melior�t�s zemes izsl�gts no melior�cijas kadastra

Nav nepieciešama melior�cijas sist�mu oblig�ta uztur�šana. Saglab�jamas tikai t�s sist�mas da�as, kas nepieciešamas ce�u un citu b�vju uztur�šanai.

Projekta sagatavošana un saska�ošana dabisk� hidroloisk� rež�ma atjaunošanai palie�u p�av�s, tai skait� Ra�upes ievad�šanai vecaj� gultn�.

Jauns projekts I 2008.-2009. g.

Nav zin�mas Daž�di fondi Projekts sagatavots

Ra�upes ievad�šana vecaj� gultn� Jauns projekts I 2009.-2010. g

10 000-12 000 Ls Daž�di fondi Ra�upe pl�st pa v�sturisko gultni. Iztaisnotaj� gultn� saglab�jas �dens no melior�cijas sist�m�m.

Atjaunojas upes ekosist�ma. Pavasara pl�dos palienes ilg�k kl�j �dens.

Tiltu b�vniec�ba p�ri atjaunotai Ra�upes da�ai vismaz 2 dabas aizsardz�bas pl�n� nor�d�taj�s viet�s apsaimniekot�ju vajadz�b�m.

Jauns projekts I 2009.-2010. g

Nav zin�mas Daž�di fondi Uzb�v�ti 2 tilti P�avas pieejamas apsaimniekot�jiem

Projekt� nor�d�to melior�cijas sist�mu da�u sl�gšana

Jauns projekts I 2009.-2010. g.

Nosak�mas projekta izstr�des laik�

Daž�di fondi Sl�gtas projekt� nor�d�t�s melior�cijas sist�mu da�as

Atjaunots palie�u p�avu dabiskais mitruma rež�ms.

Atjaunot�s Ra�upes da�as hidroloisk� rež�ma monitorings (m�r�is - turpin�t samazin�t �dens pl�smu iztaisnotaj� gultn�) VAI gultnes padzi�in�šana saska�� ar projektu

Jauns projekts II 2009-2013. g

500-1000 Ls/gad� Daž�di fondi Dati par Ra�upes hidroloisko rež�mu/gultne padzi�in�ta

57

Meža melior�cijas sist�mas ievad�šana atjaunotaj� Ra�upes gultn�, iztaisnot�s gultnes sl�gšana

Jauns projekts II 2009.-2015. g.

Nosak�mas projekta izstr�des laik�

Daž�di fondi Sl�gta iztaisnot� gultne Ra�upes tec�jums piln�b� atjaunots, atjaunots dabiskais hidroloiskais rež�ms palie�u p�av�s.

Nodrošin�t palien�s un p�av�s augošo lielo platlapju koku aizsardz�bu, at�nojot tos. Kr�mu un jauno koku izciršana ap ozoliem un citiem platlapju kokiem, priorit�ri liel�s gauras (Mergus merganser) un Osmoderma eremita, Lasius fuliginosus un Liocola marmorata apdz�votajos un piem�rotajos biotopos (saska�� ar Lapkoku praulgrauža (Osmoderma eremita) sugas aizsardz�bas pl�na 8. pielikum� min�taj�m metod�m).

Zemes �pašnieki

I 2007.-2017. g.

200-300 Ls/ha (Šobr�d projekt� LIFE-Daba 230 Ls/ha)

LDF LIFE-Daba projekts LVAFA DAP Priv�tie l�dzek�i

At�noti koki

Konstat�taj�s Osmoderma eremita Lasius fuliginosus un Liocola marmorata popul�cijas saglab�jas vai palielin�s.

Atvašu p�aušana, z�les p�aušana no kr�miem un kokiem atbr�votaj�s viet�s. Ide�l� gad�jum� nogan�šana.

Zemes �pašnieki

I 2007.-2017. g.

50-150 Ls/ha

LDF LIFE-Daba projekts LVAFA DAP Priv�tie l�dzek�i

Uztur�ta atkl�ta plat�ba ap kokiem.

Platlapju koku st�d�šana un saglab�šana apsaimniekojam�s mežaudz�s.

Zemes �pašnieki, apsaimniekot�ji

II 2007.-2017. g

Saglab�t vecupes Jauno koku un kr�mu izciršana ap vecup�m reizi trijos gados, lai t�s at�notu.


II 2007.-2017. g

Nav zin�mas LVAFA DAP Priv�tie l�dzek�i

At�notas vecupes Vecupes piem�rotas retu sp�ru sugu k�puru att�st�bai.

Saglab�t atkl�tas plat�bas avoksn�jos Atkl�to avoksn�ju augsnes sasaluma period� atbr�vot no kr�miem un nelieliem kokiem


I 2007.-2017. g

Nav zin�mas LVAFA DAP Priv�tie l�dzek�i

Saglab�ti avoksn�ji Saglab�ti avoksn�ji.

Uzlabot/uztur�t Ra�up� un P�c� labu �dens ekolo�isko kvalit�ti Noskaidrot iesp�jamos �dens pies�r�ojuma avotus Ra�upes augštec� (ar k�dru pies�r�oti �de�i no k�dras ieguves viet�m), iepl�not un veikt pas�kumus pies�r�ojuma

Jauns projekts II 2009.-2010. g

Nav zin�mas Daž�di fondi Pas�kumi veikti �dens caurredzam�ba Ra�up� uzlabojusies.

58

mazin�šanai. Veikt P�ces HES darb�bas kontroli, nodrošinot vienm�r�gu �dens pl�smu P�ces up�.

VVD I 2007.-2017. g


VVD Kontrole �stenota Nov�rstas �dens l�me�a sv�rst�bas P�ces up�.

�stermia m�ris Nr.3.1.2.2. Mežu un purvu teritorij�s – v�rt�go meža nogabalu, putnu ligzdvietu un riesta vietu, augu un bezmugurkaulnieku atrad�u saglab�šana dabiskai att�st�bai, purva hidroloisk� rež�ma atjaunošana Saglab�t (ja nepieciešams – apsaimniekot) dabas lieguma teritorij� ligzdojošo un riestojošu putnu ligzdošanas un riesta vietas, aizsarg�jamo bezmugurkaulnieku un augu sugu atradnes Veikt med�u riestu apsaimniekošanu – eg�u aizauguma paaugas izz��šana 201. kvart�la 24., 25., 31.-33. nogabalos, lai nov�rstu riesta centra aizaugšanu

LVM

I 2007.-2009.g.

50-100 Ls/ha LVM

Paauga izz��ta. Riestojošo gai�u skaits saglab�jas vai palielin�s.

Dabas lieguma zon�jum� paredz�t stingr� rež�ma zonas to sugu aizsardz�bai, kam veidojami mikroliegumi

VIDM

I 2007.-2008.g.


VIDM

Individu�lie noteikumi pie�emti Ministru kabinet�

Sugu aizsardz�ba nodrošin�ta.

Nodibin�t mikroliegumus apodzi�a, med�u riesta un meln� st�r�a ligzdas aizsardz�bai

VMD

I 2007.-2008.g.


VMD

Mikroliegumi nodibin�ti

Sugu aizsardz�ba nodrošin�ta.

Samazin�t �dens noteci no med�u riestiem 315.-320. un 318.-323. kvart�los, izveidojot 4 aizsprostus.

Pašvald�bas vai med�bu kolekt�vi sadarb�b� ar LVM

2008.-2010. g. Nav zin�mas Med�bu kolekt�vi Pašvald�bas LVM

Aizsprosti izveidoti Samazin�jusies med�u riestu plat�bu aizaugšana.

Nodrošin�t pietiekamu p�raugušo, zaraino, dobumaino, kalstošo koku, sausoku, stumbeu un kritalu saglab�šanu vis�s mežaudz�s (dzeveid�go putnu bar�bas b�zei, dobumper�t�ju putnu ligzdu viet�m, meln� st�r�a un lielo pl�s�go putnu ligzdu viet�m, reto bezmugurkaulnieku sugu att�st�bai) Saglab�t netrauc�tai att�st�bai dabisko meža biotopu plat�bas Nodrošin�t pietiekamu aizsardz�bu Eiropas noz�mes aizsarg�jamiem meža biotopiem Paredz�t pras�bas individu�lajos noteikumos dabisko meža biotopu un Eiropas noz�mes aizsarg�jamo biotopu saglab�šanai un miruš�s un atmirstoš�s koksnes saglab�šanai.

VIDM I 2007.-2008. g


VIDM Individu�lie noteikumi pie�emti Ministru kabinet�

Inform�t un apm�c�t zemes �pašniekus, meža apsaimniekot�jus (LVM partnerus) un mednieku kolekt�vus par miruš�s un atmirstoš�s koksnes noz�mi dabas liegum�.

VMD LVM Pašvald�bas Sabiedrisk�s

I 2008.-2010.g

Nav nosak�mas LVAFA DAP VMD LVM

Veikti informat�vi pas�kumi, izplat�ti materi�li

Liegum� meža apsaimniekošana notiek dabai draudz�g� veid�.

59

organiz�cijas

Atjaunot hidrolo�isko rež�mu D�mipurv� Veikt 5 aizsprostu izveidošanu uz gr�vjiem purva R un D da��

Pašvald�bas vai med�bu kolekt�vi, citas sabiedrisk�s organiz�cijas sadarb�b� ar LVM

I 2008.-2010. g

Nav zin�mas LVAFA LVM Citi fondi

Izveidoti 6 aizsprosti

Veikt gr�vja posma aizstumšanu ar buldozeru purva R da��

Pašvald�bas vai med�bu kolekt�vi, citas sabiedrisk�s organiz�cijas sadarb�b� ar LVM

I 2008.-2010. g

Nav zin�mas LVAFA LVM Citi fondi

Aizstumts 300 m garš gr�vja posms

Purv� tiek aiztur�ts vair�k �dens, aizaugšana pal�nin�s.

�stermia m�ris 3.1.2.3. Atseviš�s viet�s uzlabot t�risma infrastrukt�ru dabas lieguma teritorij�, iev�rojot dabas aizsardz�bas pras�bas. Veloceli�a un atp�tas vietu tehnisk� projekta izstr�de dabas aizsardz�bas pl�n� atz�m�taj�s viet�s

Pašvald�bas Zemes �pašnieki sadarb�b� ar LVM

II 2008. - 2009.g

Nav nosak�mas Pašvald�bu l�dzek�i ERAF

Tehniskais projekts izstr�d�ts

Ier�kot veloceli�u un 2 atp�tas vietas atbilstoši izstr�d�tajiem tehniskajiem projektam.

Pašvald�bas Zemes �pašnieki u.c. interesenti sadarb�b� ar LVM

II 2008.-2015.g.

Nav zin�mas Daž�di Latvijas un ES fondi ERAF Priv�tie l�dzek�i Pašvald�bu l�dzek�i

Ier�kots veloceli�š un atp�tas vietas

Dabas liegum� izveidota t�risma infrastrukt�ra, kas piem�rota neliel�m, v�lams gidu pavad�t�m t�ristu grup�m.

�stermia m�ris 3.1.2.4. Veicin�t sabiedr�bas inform�t�bu un izgl�tošanu, iepaz�stinot ar teritorijas dabas un kult�rv�sturiskaj�m v�rt�b�m �stermia m�ris 3.1.2.5. Veicin�t sadarb�bu starp iedz�vot�jiem, zemes �pašniekiem, pašvald�b�m un valsts instit�cij�m lieguma apsaimniekošan�. �stermia m�ris 3.1.2.6. Nodrošin�t lieguma teritorijas iez�m�šanu dab�. Kult�rv�sturiski noz�m�go vietu (ar� bijušo m�ju vietu) iez�m�šana dab� un inform�cijas izvietošana

Pašvald�bas II 2007.-2010. g.

Nav zin�mas Valsts budžets LVAF ERAF

Izvietotas inform�cijas z�mes.

Dabas aizsardz�bas pl�na �s�s versijas (kopsavilkuma) sagatavošana un izdošana

LDF LIFE-Daba projekts

I 2007.g

?? LDF LIFE-Daba projekts

Sagatavots buklets

Iek�rtot apm. 4 inform�cijas stendus dabas aizsardz�bas pl�n� nor�d�taj�s viet�s.

LDF LIFE-Daba projekts Pašvald�bas

II 2007.-2010. g.

apm. 300 LVL/ 1 info stends

LDF LIFE-Daba projekts Valsts budžets LVAF ERAF

Izvietot apm. 4 inform�cijas stendus pl�n� nor�d�taj�s viet�s

Palielin�tas teritorijas apmekl�t�ju un viet�jo iedz�vot�ju zin�šanas par teritorijas dabas un kult�rv�sturiskaj�m v�rt�b�m, t�dej�di nov�ršot šo v�rt�bu apzin�tu vai neapzin�tu

60

Dižkoku inventariz�cija un kart�šana Sabiedrisk�s organiz�cijas Pašvald�bas Zemes �pašnieki u.c. interesenti

III 2007.-2010.g.

Nav zin�mas Valsts budžets LVAF ERAF

Veikta inventariz�cija

Dabas lieguma teritorijas apz�m�šana dab� Pašvald�bas sadarb�b� DAP

II 2007. -2010.g.

8 LVL/1 z�me ar stabu

Dabas aizsardz�bas p�rvalde Pašvald�bas

Izvietotas visas nepieciešam�s z�mes („ozollapas” )

Izvietot 3 ce�a z�mes Nr. 312. "Masas ierobežojums - ne vair�k par 10 t" dabas aizsardz�bas pl�n� nor�d�taj�s viet�s

Pašvald�bas sadarb�b� DAP, LVM

II 2007. -2010.g.

Nav zin�ms Dabas aizsardz�bas p�rvalde LVM Pašvald�bas

Izvietotas visas nepieciešam�s z�mes

Dabas gidu apm�c�ba darbam ar t�ristu grup�m dabas lieguma teritorij�

Pašvald�bas sadarb�b� VITILA

II 2007. -2010.g.

Nav zin�mas VITILA Pašvald�bas

Gidi apm�c�ti

Konsultat�v�s padomes nodibin�šana un darb�ba dabas lieguma apsaimniekošanas administr�šanai

LDF LIFE-Daba projekts Pašvald�bas Sabiedrisk�s organiz�cijas Pašvald�bas Zemes �pašnieki u.c. interesenti RVP LVM VMD LAD

I 2007-2017. g


Visas iesaist�t�s puses Valsts budžets

Nodibin�ta konsultat�v� padome. Regul�ri organiz�tas (vismaz 2x gad�) tikšan�s

boj�šanu. Uzlabota sadarb�ba starp pašvald�b�m, zemes �pašniekiem un valsts instit�cij�m.

�stermia m�ris 3.1.2.7. Nodrošin�t pietiekamu kontroli dabas lieguma teritorij� (malu zveja un med�bas, �dens l�mea sv�rst�bas P�ces HES) Nodrošin�t pietiekamu malu zvejas un malu med�bu kontroli dabas lieguma teritorij�

JIUP VMD sadarb�b� ar mednieku kolekt�viem

I 2007-2017. g


Valsts budžets Nodrošin�ta kontrole

Iesaist�t iedz�vot�jus br�vpr�t�g� dabas lieguma teritorijas uzraudz�b�

JIUP VMD sadarb�b� ar mednieku kolekt�viem

II 2007-2017. g


Valsts budžets Iedz�vot�ji akt�vi iesaist�s dabas lieguma teritorijas uzraudz�b�

Kontrole pietiekama, lai ierobežotu malu zveju un malu med�bas. Nov�rsts apdraud�jums biez�s perlamutrenes (Unio crassus) att�st�bai

61

�stermia m�ris 3.1.2.8. Nodrošin�t med�jamo dz�vnieku skaita kontroli dabas lieguma teritorij� uz zemes ligzdojošo putnu aizsardz�bai, ar� augu sugu un p�avu biotopu aizsardz�bai Ierobežot med�jamo dz�vnieku piebarošanu med�u riestu tuvum� - neizvietot barotavas ar lauksaimniec�bas produktiem (kartupe�i, bietes, kukur�za, siens u.c. ) tuv�k par 1 km no riestu centriem

VMD sadarb�b� ar mednieku kolekt�viem

I 2007-2017. g


Valsts budžets Med�jamo dz�vnieku piebarošanas vietas izvietotas pietiekam� att�lum� no riestu centriem

Meža c�ku skaita kontrole un regul�šana VMD sadarb�b� ar mednieku kolekt�viem

I 2007-2017. g


Valsts budžets Palielin�ts meža c�ku nomed�šanas limits dabas lieguma teritorij�.

Meža c�ku un staltbriežu bl�vums riestu teritorij� un to tuvum� samazin�ts.

�stermia m�ris 3.1.2.9. Papildu p�t�jumi par biez�s perlamutrenes, orman�ša, bikšain� apoga un tr�spirkstu dzea izplat�bu liegum� Veikt papildu p�t�jumus par orman�ša, bikšain� apoga un tr�spirkstu dze�a izplat�bu lieguma teritorij�.

Eksperti II 2007.-2017.g

Nav zin�mas Jauns projekts Veikti p�t�jumi

Veikt p�t�jumu par biez�s perlamutrenes popul�cijas vecumstrukt�ru, �dens bio��misk� sast�va p�t�jumus

Eksperti II 2007.-2017.g

Nav zin�mas Jauns projekts Veikti p�t�jumi

�stermia m�ris 3.1.2.10. Lieguma teritorijas infrastrukt�ras apsaimniekošana, lai nodrošin�tu teritorijas apsaimniekošanu, apmekl�šanas iesp�jas, uzraudz�bu un kontroli

“ Sumbru ce�a” rekonstrukcija 2010. gad� (Ra�upes iec.)

LVM II 2010.g

Nav zin�mas LVM Veikta rekonstrukcija saska� ar ekspertu ieteikumiem (skat.3.2).

“ M – 1 dambja tehnisk� projekta izstr�de un rekonstrukcija 2009. gad�

LVM II 2009.g

Nav zin�mas LVM Veikta rekonstrukcija saska� ar ekspertu ieteikumiem (skat.3.2)..

Caurtekas nomai�a uz Kuiku ce�a (Ra�upes iec. 77./78.kv.)

LVM II 2007.g

Nav zin�mas LVM Darbi veikti

Caurtekas nomai�a (Gr��u iec. 326.kv.) LVM II 2007.g

Nav zin�mas LVM Darbi veikti

Nodrošin�ta teritorijas apsaimniekošana, apmekl�šanas iesp�ja, uzraudz�bas un kontroles iesp�ja.

�stermia m�ris 3.1.2.11. Izveidot monitoringa sist�mu dabas aizsardz�bas pl�na darb�bas nov�rt�šanai, izmantojot Valsts monitoringa programmas ietvaros ieg�tos datus Veikt regul�ru dabas aizsardz�bas pl�na ieviešanas kontroli atbilstoši tehnisk�s izpildes kontroles r�d�t�jiem.

DAP II 2007.-2017..g.


Valsts budžets

Nov�rt�t, vai sasniegti dabas aizsardz�bas pl�n� uzst�d�tie m�r�i atbilstoši m�r�u

DAP II 2007.-2017..g.


Valsts budžets

Nov�rt�ti dabas aizsardz�bas pl�na ieviešanas rezult�ti.

62

izpildes kvalit�tes r�d�t�jiem. Turpin�t LDF LIFE-Daba projekta uzs�kto monitoringu:

a) apauguma monitorings (kart�šana);

b) apsaimniekošanas monitorings (kart�šana);

c) indikatorsugu monitorings (putnu uzskaites maršrutos, p�c atst�tajiem ekskrementiem (Osmoderma eremita)).

LDF LIFE-Daba projekts Jauns projekts LOB LDF LVGMA

I 2007.-2017. g

Nav zin�mas LDF LIFE-Daba projekts Jauns projekts LVGMA

Ieg�ti apsaimniekošanas monitoringa rezult�ti.

Izmantojot Valsts monitoringa programmas ietvaros ieg�tos datus un LIFE-Daba projekta ieg�tos monitoringa rezult�tus, nov�rt�t lieguma apsaimniekošanas sekmes

DAP VIDM LOB LDF

I 2010-2017.. g

Nav zin�mas Valsts budžets Ieg�ti apsaimniekošanas monitoringa rezult�ti.

Nov�rt�ti veikt�s apsaimniekošanas rezult�ti.

Sa�sin�jumi: DAP – Dabas aizsardz�bas p�rvalde JIUP – J�ras un iekš�jo �de�u p�rvalde LAD – Lauku atbalsta dienests LDF – Latvijas Dabas fonds LOB – Latvijas Ornitoloijas biedr�ba

LVGMA – Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aent�ra LVM – valsts akciju sabiedr�ba “ Latvijas valsts meži” RVP – Vides valsts dienesta Reion�l� vides p�rvalde VIDM – Vides ministrija VMD – Valsts meža dienests VITILA - Latvijas vides gidu t�kls

3.3. Apsaimniekošanas pas�kumu detaliz�ts apraksts �stermia m�ris 3.1.2.1. Atjaunot Raupi un P�ci ar apk�rt�j�m p�av�m k� p�avu,

vecupju un dabisku upju kompleksu, saglab�jot lielu dimensiju kokus, iesp�jami tuvinoties situ�cijai, k�da bija pirms kolhozu sist�mas ieviešanas

Turpin�t atjaunot un apsaimniekot p�avu biotopus, nodrošinot tur sastopamo aizsarg�jamo augu un dz�vnieku (putnu un bezmugurkaulnieku) sugu aizsardz�bu

Pamatojums. P�avu biotopi ir noz�m�gi gan k� retu sugu putnu barošan�s un ligzdošanas vieta, gan k� aizsarg�jamo augu un bezmugurkaulnieku sugu dz�votnes. Ar� no bot�nisk� viedok�a p�avu biotopi uzskat�mi par visv�rt�g�kajiem vis� lieguma teritorij�. Diemž�l z�l�ji strauji aizaug, jo tie vairs netiek apsaimniekoti. Apsaimniekošana uzs�kta LIFE-Daba projekt�, s�kot ar 2005. gadu. Projekts turpin�sies l�dz 2008. gada j�nijam. Ir pl�nots, ka zemes apsaimniekot�ji turpin�s p�avu apsaimniekošanu, piesakoties LAD agrovides maks�jumiem, diemž�l n�kamaj� Lauku att�st�bas pl�n� paredz�ts samazin�t atbalstu bioloiski v�rt�go z�l�ju apsaimniekošanas atbalstam. Tas var apdraud�t p�avu turpm�ko apsaimniekošanu, jo tas vairs neb�s izdev�gi �pašniekiem.

Pas�kumi. Jau apsaimniekotaj�s plat�b�s j�veic p�avu v�lo p�aušanu (p�c 15. j�lija) saska�� ar bioloiski v�rt�go z�l�ju apsaimniekošanas noteikumiem. Viet�s, kur iesp�jams uzs�kt p�avu apsaimniekošanu, j�izc�rt kr�mi un s�kie koci�i, j�veic pirmreiz�jo p�aušanu vis�s bijušaj�s lauksaimniec�bas zem�s. Viet�s, kur z�l�ji ieskait�ti meža zem�s, j�veic form�lu zemes transform�ciju – meža lau�u transform�šanu uz lauksaimniec�b� izmantojamo zemi, lai zemes apsaimniekot�ji var�tu sa�emt lauku atbalsta maks�jumus. T�da situ�cija ir zemes �pašum� “ Silma�i” .

Zemes �pašumos “ Gobas-2” un “ Varlejas-Iernieki” paredz�ts veikt kontrol�to dedzin�šanu ar LIFE-Daba projekta atbalstu. Šeit z�l�ji ir gandr�z vienlaidus aizauguši ar kr�miem, nav saglab�jusies to bot�nisk� noz�me, tom�r atkl�tu plat�bu atjaunošana b�tu svar�ga putnu sug�m. T�d�� šeit iesp�jams piem�rot kr�mu dedzin�šanu, lai samazin�tu izmaksas. Konkr�taj�s teritorij�s iesp�jams nodrošin�t pietiekamu uzraudz�bu, lai neapdraud�tu apk�rt�j�s teritorijas – t�s ierobežo ce�i un melior�cijas gr�vji.

Visas apsaimniekot�s plat�bas j�turpina p�aut vai nogan�t. P�c LDF LIFE-Daba projekta beig�m j�p�rskata LAD lauku bloku inform�ciju,

preciz�jot bioloiski v�rt�go z�l�ju plat�bas, lai zemes �pašniekiem b�tu iesp�jams sa�emt atbalsta maks�jumus par re�lo plat�bu.

Atjaunot palieu p�avu hidrolo�isko rež�mu, neapdraudot apk�rt�j�s teritorijas Pamatojums. Palie�u p�avu dabisko hidroloisko rež�mu izmain�jusi melior�cija – gr�vju

sist�mas, dren�ža zieme�rietumu da��, ar� Ra�upes iztaisnošana pirms sateces ar P�ci. T�d�� t�s k�uvušas maz�k piem�rotas griez�m, orman�šiem un citiem p�av�s ligzdojošiem putniem, ar� retaj�m augu sug�m. Izmain�jušies p�avu biotopi. Š�da veida p�rveidojumi negat�vi ietekm� upes hidroloisko rež�mu. Palu �de�i tiek relat�vi �tri novad�ti, savuk�rt vasaras period� regul�tos upju posmos �dens parasti tr�kst. Parasti nov�rojama pazemin�ta sk�bek�a koncentr�cija un �dens temperat�ras palielin�šan�s l�dz netipiski augstam l�menim.

Pas�kumi. Ir iesp�jama jauna projekta sagatavošana LIFE-Daba projekta teritoriju turpm�kai apsaimniekošanai, paredzot dabisk� hidroloisk� rež�ma atjaunošanu. Galvenais veicamais pas�kums dabas liegum� “ Ra�upes ieleja” ir Ra�upes ievad�šana vecaj� gultn� un melior�cijas ietekmes samazin�šana p�av�s. Pirms darbu veikšanas j�pl�no detaliz�ta tehnisk� projekta sagatavošana un saska�ošana ar likumdošan� noteiktaj�m instit�cij�m

64

(oblig�ta saska�ošana ar LAD) dabisk� hidroloisk� rež�ma atjaunošanai palie�u p�av�s, tai skait� Ra�upes ievad�šanai vecaj� gultn�. Tehniskaj� projekt� j�veic papildu hidroloiskie m�r�jumi un apr��ini, lai nepie�autu apk�rt�jo mežu un lauksaimniec�bas zemju appludin�šanu. Pašreiz�jie hidroloiskie m�r�jumi liecina, ka Ra�upes ievad�šana vecaj� gultn� viet�, kur s�kas iztaisnotais kan�ls, b�tiski nepaaugstin�s �dens l�meni teritorij� un apk�rtn�.

Dabas liegum� ietilpst da�a melior�cijas kadastr� iek�autas melior�cijas sist�mas (da�a no valsts noz�mes �densnoteces “ Lonaste” , �SIK 3722401), iek�aujot 58.6 ha melior�t�s zemes lieguma zieme�u da��. Šie lauki ir ar� dren�ti. Melior�tas ir ar� p�avu plat�bas citur liegum�, bet t�s nav iek�autas melior�cijas kadastr�. V�lama šo plat�bu (tikai dabas lieguma teritorij�) izsl�gšana no melior�cijas kadastra jau tagad, lai zemes �pašniekiem netiktu uzlikts pien�kums saglab�t melior�cijas sist�mas, kas p�c tehnisk� projekta �stenošanas var�tu tikt da��ji sl�gtas.�Melior�cijas sist�mu var norakst�t, ja t�s darb�bu nepieciešams p�rtraukt, lai nodrošin�tu �paši aizsarg�jamo sugu, �paši aizsarg�jamo biotopu vai Eiropas Savien�bas priorit�ro biotopu labv�l�gas aizsardz�bas statusu �paši aizsarg�jam�s dabas teritorij�s.

P�c tehnisk� projekta saska�ošanas var veikt Ra�upes ievad�šanu vecaj� gultn�. No iztaisnot�s Ra�upes l�dz Ra�upes vecupei izrokam�s zemes kubat�ra ir ap 915 m3. Iztaisnot�s Ra�upes š��rsgriezums ir 25 m2, aizberot 20-30 m garu posmu, nepieciešams 500-750 m3 grunts. Nepieciešams ievietot gultn� ar� lielus akme�us, lai pavasara pl�dos aizb�rums netiktu izskalots. Lai samazin�tu straumes �trumu un uzb�ruma izskalošanas risku, v�lams atjaunot ar� tr�s upes l�kumus pirms p�rrakuma, ievadot upes �de�us šeit esošajos, pašlaik sl�gtajos vecupju l�kumos.

Lai teritorijai p�c Ra�upes v�sturisk�s gultnes atjaunošanas var�tu piek��t apsaimniekot�ji, nepieciešama tiltu b�vniec�ba p�ri atjaunotai Ra�upes da�ai vismaz 2 dabas aizsardz�bas pl�n� nor�d�taj�s viet�s.

Tehnisk� projekta �stenošanas otraj� posm� veicama projekt� nor�d�to melior�cijas sist�mu da�u sl�gšana saska�� ar LAD nor�d�jumiem.

Ja tehniskaj� projekt� tas tiks apstiprin�ts, gala m�r�is ir iztaisnot� Ra�upes kan�la pak�peniska sl�gšana, melior�cijas sist�mas ievadot atjaunotaj� Ra�up�. To pašlaik nevar �stenot, jo Ra�upes sl�gt� gultne ir p�r�k sekla un �deni no meža melior�cijas sist�mas, kas pašlaik ievad�ta kan�l�, nevar iepludin�t sl�gtaj� gultn�. T�d�� veicams atjaunot�s Ra�upes da�as hidroloisk� rež�ma monitorings, gaidot, lai gultne izt�r�tos un padzi�in�tos, vai gultnes padzi�in�šana saska�� ar tehnisko projektu. Kad tas b�s iesp�jams, veicama meža melior�cijas sist�mas ievad�šana atjaunotaj� Ra�upes gultn� un iztaisnot�s gultnes sl�gšana.

Nodrošin�t palien�s un p�av�s augošo lielo platlapju koku aizsardz�bu, at�nojot tos Pamatojums. Daudzi agr�k atkl�t�s plat�b�s auguši lielie ozoli un citu sugu koki pašlaik

ieauguši kr�mos un s�k�kos koci�os. Tas sa�sina pašu lielo ozolu m�žu un ar� padara biotopu maz�k piem�rotu reto bezmugurkaulnieku sugu – lapukoku praulgrauža, spož�s skudras, marmora rožvaboles popul�cij�m un liel�s gauras ligzdošanai.

Pas�kumi. Veicama kr�mu un jauno koku izciršana ap ozoliem un citiem platlapju kokiem, priorit�ri liel�s gauras (Mergus merganser) un Osmoderma eremita, Lasius fuliginosus un Liocola marmorata apdz�votajos un piem�rotajos biotopos. Ir sp�k� Vides ministrijas apstiprin�ts “ Lapkoku praulgrauža (Osmoderma eremita) sugas aizsardz�bas pl�ns” , kas pieejams DAP m�jas lap� www.dap.gov.lv . Pl�na 8. pielikum� detaliz�ti aprakst�ts, k� j�veic veco koku at�nošana. Ja tie tiek at�noti vien� pa��mien�, vecie koki var nesp�t piem�roties jaunajiem apst�k�iem un iet boj� v�l strauj�k, t�d�� r�p�gi j�iev�ro rekomend�cijas.

65

P�c at�nošanas j�turpina plat�bas ap kokiem app�aut vai nogan�t. V�lama ar� platlapju koku st�d�šana un saglab�šana apsaimniekojam�s mežaudz�s, lai

nodrošin�tu biotopa ilgtsp�j�bu, tas ir, past�v�gu vecu koku esam�bu lieguma teritorij�. Saglab�t vecupes Pamatojums. Vecupes ir vair�ku retu sp�ru sugu k�puru biotops, un šiem kukai�iem nepieciešams, lai vecup�s iesp�d�tu saule. Pas�kums. Jauno koku un kr�mu izciršana ap vecup�m reizi trijos gados, lai t�s at�notu. Saglab�t atkl�tas plat�bas avoksn�jos Pamatojums. Atkl�tie avoksn�ji ir vair�ku retu augu sugu dz�votne. To saglab�šanai nav pie�aujama avoksn�ju aizaugšana ar kr�miem. Pas�kums. Atkl�to avoksn�ju augsnes sasaluma period� atbr�vot no kr�miem un nelieliem kokiem. Uzlabot/uztur�t Ra�up� un P�c� labu �dens ekolo�isko kvalit�ti

Pamatojums. Ra�up� ir nov�rojams br�ns �dens kr�sojums, �paši palu sezon�. Iesp�jams,

ka up� nok��st �de�i no k�dras ieguves viet�m, un izmai�as �dens bio��miskaj� sast�v� var apdraud�t zivju un biez�s perlamutrenes popul�cijas. Probl�mas P�c� rada nevienm�r�gais �dens l�menis P�ces HES darb�bas d��.

Pas�kumi. Noskaidrot iesp�jamos �dens pies�r�ojuma avotus Ra�upes augštec� (ar k�dru pies�r�oti �de�i no k�dras ieguves viet�m), iepl�not un veikt pas�kumus pies�r�ojuma mazin�šanai.

Veikt P�ces HES darb�bas kontroli, nodrošinot vienm�r�gu �dens pl�smu P�ces up�.

�stermia m�ris 3.1.2.2. Mežu un purvu teritorij�s – v�rt�go meža nogabalu, putnu ligzdvietu un riesta vietu, augu un bezmugurkaulnieku atrad�u saglab�šana dabiskai att�st�bai, purva hidroloisk� rež�ma atjaunošana

Saglab�t (ja nepieciešams – apsaimniekot) dabas lieguma teritorij� ligzdojošo un riestojošu putnu ligzdošanas un riesta vietas, aizsarg�jamo bezmugurkaulnieku un augu sugu atradnes

Pamatojums. Dabas liegum� “ Ra�upes ieleja” no sug�m, kam veidojami mikroliegumi, sastopamas vismaz 15 – mednis, apodzi�š, bikšainais apogs, melnais st�r�is, liel� gaura, meža balodis, lapukoku praulgrauzis, s�poli�u zobain�te, s�poli�u donis, meln� dedesti�a, t�bain� b�rkstlape, laksis, palu gr�slis, plais�još� r�taine, trejdaivu kora�sakne.

Pas�kums. Veikt med�u riestu apsaimniekošanu – eg�u aizauguma paaugas izz��šana 201. kvart�la 24., 25., 31.-33. nogabalos, lai nov�rstu riesta centra aizaugšanu.

Dabas lieguma zon�jum� paredz�t stingr� rež�ma zonas to sugu aizsardz�bai, kam veidojami mikroliegumi.

Nodibin�t mikroliegumus apodzi�a, med�u riesta un meln� st�r�a ligzdas aizsardz�bai. Šo sugu aizsardz�bai pašlaik nav iesp�jams izveidot zon�jumu dabas liegum�, jo šo sugu apdz�vot�s teritorijas sniedzas ar� �rpus dabas lieguma teritorijas. Med�u riesta robežas savuk�rt ar pašreiz pieejamo inform�ciju nav iesp�jams noteikt.

66

Samazin�t �dens noteci no med�u riestiem 315.-320. un 318.-323. kvart�los, izveidojot 4 aizsprostus.

Nodrošin�t pietiekamu p�raugušo, zaraino, dobumaino, kalstošo koku, sausoku, stumbeu un kritalu saglab�šanu vis�s mežaudz�s (dzeveid�go putnu bar�bas b�zei, dobumper�t�ju putnu ligzdu viet�m, meln� st�r�a un lielo pl�s�go putnu ligzdu viet�m, reto bezmugurkaulnieku sugu att�st�bai). Saglab�t netrauc�tai att�st�bai dabisko meža biotopu plat�bas. Nodrošin�t pietiekamu aizsardz�bu Eiropas noz�mes aizsarg�jamiem meža biotopiem.

Pamatojums. Dabas lieguma teritorij� ligzdo un riesto liels daudzums aizsarg�jamu sugu putnu, kuriem veci koki, dobumi, stumbe�i un kritalas ir nepieciešami ligzdošanai, riestam un k� barošan�s vietas. T�pat liel�s plat�b�s sastopamas aizsarg�jamu bezmugurkaulnieku sugas, kas atkar�gas no veciem kokiem un atmirstošas koksnes. Tas attiecas ar� uz vair�k�m s�nu un s��u sug�m. Atmirusi koksne ir �rk�rt�gi svar�gs strukt�relements dabisko meža biotopu un ES noz�mes biotopu saglab�šanai.

Pas�kumi. Ligzdošanas teritorij�s j�veic pietiekama veco nogabalu aizsardz�ba, liedzot tur saimniecisko darb�bu. T�pat svar�gi ir nov�rst p�rm�r�gu mežaudžu izkopšanu, saglab�jot sausos, puskaltušos kokus, kritalas un stumbe�us.

Paredz�t pras�bas individu�lajos noteikumos dabisko meža biotopu un Eiropas noz�mes aizsarg�jamo biotopu saglab�šanai un miruš�s un atmirstoš�s koksnes saglab�šanai.

Inform�t un apm�c�t zemes �pašniekus, meža apsaimniekot�jus (LVM partnerus) un mednieku kolekt�vus par miruš�s un atmirstoš�s koksnes noz�mi dabas liegum�. Nav pie�aujama ugunskuru dedzin�šana, iz�emot apsaimniekošanas vajadz�b�m. Atjaunot hidrolo�isko rež�mu D�mipurv�

Pamatojums. Veikta da��ja D�mi�purva melior�cija – da�a gr�vju izveidoti jau pirmskara

gados, un tie jau da��ji aizauguši, tom�r joproj�m ietekm� �dens l�meni. Tom�r b�tiski purva hidroloisko rež�mu ietekm� purva rietumu da�� ien�košie meža melior�cijas gr�vji, kas novada �deni no purva. Gar purva dienvidu da�u izrakts dzi�š kont�rgr�vis, kas noš�ir D�mi�purvu no lauksaimniec�bas zem�m. Ja netiek veikti pas�kumi hidroloisk� rež�ma mai�ai, purva biotopa degrad�cija turpin�sies, un tas vairs neb�s piem�rots aizsarg�jam�m sug�m (dz�rve, rubenis, kuitala, s�nu sugas).

Pas�kumi. Ir iesp�jams veikt 6 aizsprostu izveidošanu uz gr�vjiem purva rietumu un dienvidu da��, ar� gr�vja posma aizstumšanu ar buldozeru. Šie gr�vji ir galvenie, kas novada �deni no purva. Dzi�ais kont�rgr�vis noš�ir apk�rt�j�s lauksaimniec�bas zemes no purvs, t�d�� l�me�a paaugstin�šana purv� neapdraud t�s.

�stermia m�ris 3.1.2.3. Atseviš��s viet�s uzlabot t�risma infrastrukt�ru dabas lieguma

teritorij�, iev�rojot dabas aizsardz�bas pras�bas

Pamatojums. Pašlaik dabas lieguma teritorija ir t�ristu maz apmekl�ta, ta�u plat�b�s, kur biotopi nav tik jut�gi pret antropog�no slodzi un nav sastopamas pret trauc�jumu jut�gas sugas, t�rismu var�tu att�st�t, jo Ra�upes mazskart� daba ir interesanta. Iesp�jams izveidot veloceli�u, atp�tas vietas un transporta st�vvietas. Ir b�tiski izveidot specifisku t�risma pied�v�jumu – dabai draudz�gu t�rismu neliel�m grup�m, kuras b�tu ieinteres�tas uzzin�t par dabas v�rt�b�m. Iesp�jami ar� p�rg�jieni neliel�m grup�m, zirgu izj�des. Nav ieteicams liegum� ievest lielas nesagatavotu t�ristu grupas bez apm�c�ta gida.

67

Pas�kumi. Pašlaik iesp�jama veloceli�a un atp�tas vietu tehnisk� projekta izstr�de dabas aizsardz�bas pl�n� atz�m�taj�s viet�s, saska�� ar to ier�kot veloceli�u un atp�tas vietas.

�stermia m�ris 3.1.2.4. Veicin�t sabiedr�bas inform�t�bu un izgl�tošanu, iepaz�stinot ar

teritorijas dabas, ainaviskaj�m un kult�rv�sturiskaj�m v�rt�b�m �stermia m�ris 3.1.2.5. Veicin�t sadarb�bu starp iedz�vot�jiem, zemes �pašniekiem,

pašvald�b�m un valsts instit�cij�m lieguma apsaimniekošan� �stermia m�ris 3.1.2.6. Nodrošin�t lieguma teritorijas iez�m�šanu dab�

Pamatojums. T� k� dabas liegumam “ Ra�upes ieleja” nav savas administr�cijas, t�

p�rvaldi realiz� pašvald�bas (Dundagas, Valdgales, Ances, Puzes pagasta padomes). Teritorijas p�rvaldi koordin� Dabas aizsardz�bas p�rvalde. Valsts kontroli �steno Valsts vides dienesta Ventspils reion�l� vides p�rvalde Talsu, Dundagas, Ances un Ug�les mežniec�bas. Zemes apsaimnieko priv�to zemju �pašnieki un Valsts akciju sabiedr�bas “ Latvijas valsts meži” Zieme�kurzemes mežsaimniec�ba.

Š�da sadrumstalota administr�šanas sist�ma ir maz efekt�va, var rad�t p�rpratumus un nesaska�as daž�du atbild�go instit�ciju un apsaimniekot�ju darb�b�s un pras�b�s. T�d�� rk�rt�gi svar�gi ir pas�kumi sadarb�bas un koordin�cijas veicin�šanai.

B�tiska ir ar� sabiedr�bas labv�l�ga attieksme pret dabas v�rt�b�m liegum�, dabas procesu izpratne un cie�a pret tiem. T�d�� atbalst�mi jebk�di sabiedriski pas�kumi – talkas, sabiedriskais monitorings, inventariz�cijas, informat�vo materi�lu sagatavošana. Tom�r j�atceras, ka visi informat�vie materi�li par dabas liegumu j�saska�o ar Dabas aizsardz�bas p�rvaldi, bet zin�tniskie p�t�jumi – ar Reion�lo vides p�rvaldi. Nav at�auts izplat�t inform�ciju par reto putnu ligzd�m, orhideju atradn�m – trauc�jums ligzdošanas laik� var likt putniem pamest olas, bet orhidejas m�dz tikt izraktas vai nopl�ktas.

Pas�kumi. Pašlaik ir ieteikti vair�ki pas�kumi sabiedr�bas inform�šanai – kult�rv�sturiski noz�m�go vietu (ar� bijušo m�ju vietu) iez�m�šana dab� un inform�cijas izvietošana, inform�cijas stendus izvietošana, dižkoku inventariz�cija un kart�šana, dabas gidu apm�c�ba darbam ar t�ristu grup�m dabas lieguma teritorij�, tom�r iesp�jams veikt ar� daž�dus citus pas�kumus, saska�ojot to norisi ar atbild�gaj�m instit�cij�m.

Teritorijas apmekl�t�jiem un apsaimniekot�jiem nepieciešama dabas lieguma teritorijas apz�m�šana dab� – “ ozollapas” z�mes izvietošana dabas aizsardz�bas pl�n� paredz�taj�s viet�s. Pl�ksn�tes ar z�mi sa�emamas Dabas aizsardz�bas p�rvald� bez maksas, j�nodrošina tikai to izvietošana. V�lams izvietot 3 ce�a z�mes Nr. 312. “ Masas ierobežojums – ne vair�k par 10 t” dabas aizsardz�bas pl�n� nor�d�taj�s viet�s, lai nov�rstu smag�s tehnikas iebraukšanu regul�jam� rež�ma zon�.

Konsultat�v�s padomes nodibin�šana un darb�ba dabas lieguma apsaimniekošanas administr�šanai ir viena no iesp�j�m koordin�t �paši aizsarg�jamas dabas teritorijas aizsardz�bu, apsaimniekošanu un administr�šanu, k� ar� piesaist�t daž�du fondu l�dzek�us dabas aizsardz�bas pl�na ieviešanai. T�das organiz�cijas jau veiksm�gi darbojas vair�k�s ADT, piem�ram, Engures dabas park�.

�stermia m�ris 3.1.2.7. Nodrošin�t pietiekamu kontroli dabas lieguma teritorij� (malu

zveja un med�bas, �dens l�me�a sv�rst�bas P�ces HES)

Pamatojums. Neleg�l� zveja reistr�ta galvenok�rt tikai Irbes up�, tom�r ir zi�as, ka Ra�up� un P�c� k� noma��s, kontrolei gr�t�k sasniedzam�s up�s notiek malu zveja. Zin�m� m�r� t� ietekm� upju n�a un taimi�a n�rsta popul�cijas, ar� biez�s perlamutrenes popul�cijas. P�ces lejteci ietekm� �dens l�me�a mai�as, ko izraisa P�ces HES darb�ba. Bieži up� �dens ir nepietiekam� daudzum�, tas apdraud zivju resursus un biez�s perlamutrenes

68

popul�ciju. P�ces �denskr�tuves ietekm� upes posm�, lejpus t�s konstat�tas mazaj�m up�m netipiskas – ezeru zivju sugas: v��e, plicis un l�nis. Malu med�bas var apdraud�t galvenok�rt ret�s putnu sugas. J�kontrol� med�bas ar lamat�m �dru aizsardz�bai. Pas�kumi. Nepieciešams nodrošin�t pietiekamu malu zvejas un malu med�bu kontroli dabas lieguma teritorij�. Iesaist�t iedz�vot�jus br�vpr�t�g� dabas lieguma teritorijas uzraudz�b�. Šeit nenov�rt�jama loma ir med�bu kolekt�viem, kuriem var l�gt kontrol�t neleg�lo lamatu izvietošanu.

�stermia m�ris 3.1.2.8. Nodrošin�t med�jamo dz�vnieku skaita kontroli dabas lieguma

teritorij� uz zemes ligzdojošo putnu aizsardz�bai, ar� augu sugu un p�avu biotopu aizsardz�bai

Pamatojums. Medni un visas sugas, kas ligzdo uz zemes – ar� rubeni un mežirbi

nelabv�l�gi ietekm� meža c�ka, kas ligzdošanas laik� atrod to ligzdas. Ar piebarošanu barotav�s piesaistot med�u riest� vai t� tuvum� teritorij� staltbriežus, kas priežu mež� p�rsvar� barojas ar zemsedzes augiem, palielin�s to ietekme ar� uz zemsedzes augu sabiedr�b�m – mellen�m, br�klen�m un citiem vasarza�iem un ziemza�iem augiem, kas �oti svar�gi med�u vistai mazu�u vad�šanas laik�.

Meža c�kas labpr�t izrok ar� orhideju ints sugu gumus. P�rm�r�ga meža c�ku, briežu un stirnu savairošan�s gad�jum� var ciest ar� citas neliela auguma p�avu sugas, jo augsne tiek intens�vi izrak�ta un izk�rp�ta.

Pas�kumi. Nepieciešams ierobežot med�jamo dz�vnieku piebarošanu med�u riestu tuvum� – neizvietot barotavas ar lauksaimniec�bas produktiem (kartupe�i, bietes, kukur�za, siens u.c. ) tuv�k par 1 km no riestu centriem. V�lams regul�t šo dz�vnieku skaitu un novirz�t tos uz piebarošanas lauci�iem �rpus dabiskaj�m p�av�m. Ieteicams palielin�t meža c�ku nomed�šanas limitu dabas lieguma teritorij�.

�stermia m�ris 3.1.2.9. Papildu p�t�jumi par biez�s perlamutrenes, orman�ša, bikšain�

apoga un tr�spirkstu dze�a izplat�bu liegum�

Biez� perlamutrene. Papildus esošai inform�cijai, ir veicami hidrobioloiskie p�t�jumi ar m�r�i noskaidrot �dens bio��miskus parametrus un to main�gumu gada laik�. Šie p�t�jumi nepieciešami, lai prognoz�tu biez�s perlamutrenes popul�cijas att�st�bu. Ir nepieciešami p�t�jumi par biez�s perlamutrenes popul�cijas vecuma strukt�ru. Orman�tis. Pirmo reizi konstat�ts tikai 2006.gad� div�s viet�s nakts putnu uzskaišu laik� (13.06.2006 J.Reihma�a dati). T� k� min�tie nakts maršruti aptver tikai da�u no teritorijas, tad nav zin�ma inform�cija par p�r�jo. Orman�ša konstat�šan� gr�t�bas rada nepieciešam�ba to reistr�t nakts laik� un sal�dzinoši klus� balss (dzied daudzas citas nakts dzied�t�jputnu sugas). Bikšainais apogs. Vien�go reizi, neraugoties uz daudzajiem m�in�jumiem iepriekš�jos gados (V.Liepa), teritorij� konstat�ts p��u uzskaites maršrut� tikai 13.04.2006, lai gan daudzviet ir piem�rots biotops dabas liegum�, k� ar� gar t� robež�m. Ar� šai sugai rakstur�gas skaita sv�rst�bas pa gadiem, t�d�� b�tu atk�rtoti j�p�rbauda t�s kl�tb�tne dabas lieguma cit�s viet�s. Tr�spirkstu dzenis. Neraugoties uz vair�ku inventariz�t�ju vair�kk�rt�giem m�in�jumiem iepriekš�jos gados, dabas lieguma teritorij� nav konstat�ts. Piem�rota biotopa iecirk�i sastopami vair�k�s viet�s. Iesp�jams, ka viens no iemesliem ir trup�jušas koksnes krasa samazin�šan�s kopšanas ciršu iespaid�, tai skait� p�c 2005. gada v�jg�zes, k� ar� p�d�j� desmitgad� noc�rtot daudzas kailcirtes dabas lieguma paplašin�juma da�� un blakus dabas liegumam.

69

�stermia m�ris 3.1.2.10. Lieguma teritorijas infrastrukt�ras apsaimniekošana, lai

nodrošin�tu teritorijas apmekl�šanas iesp�jas, uzraudz�bu un kontroli

Pamatojums. Teritorijas ugunsdroš�bas nodrošin�šanai, apmekl�šanas un kontroles iesp�j�m nepieciešams uztur�t taj� jau esošo infrastrukt�ru – ce�us un stigas. Ce�i nepieciešami ar� liegumam blakus esošo teritoriju apsaimniekošanai.

Pas�kumi. Pašreiz�jos Valsts akciju sabiedr�bas “ Latvijas valsts meži” pl�nos ir t� saukt� “ Sumbru ce�a” rekonstrukcija 2010. gad� un “ M – 1 dambja” rekonstrukcija 2009. gad�.

Da�a Sumbru ce�a ir lieguma dienvidaustrumu robežl�nija. Viet�, kur Sumbru ce�š iet pa lieguma robežu, t� rekonstrukcijai eksperti izvirza š�das pras�bas:

- ce�u neiztaisnot; - nepaplašin�t ce�a kl�tni uz dabas lieguma pusi, necirst kokus dabas lieguma pus�; - dabas lieguma pus� neveidot gr�vi.

M-1 dambis ieiet dabas lieguma teritorij� pie Peste�u k�pas. Visum� t� rekonstrukcijai nav ierobežojumu, tom�r dabas lieguma teritorij� un vismaz vienu kvart�lu no t�s nav v�lama gr�vju p�rt�r�šana. Lai neveicin�tu koku ved�ju kust�bu caur �oti noz�m�gai vair�ku pret trauc�jumu jut�gu retu putnu sugu ligzdošanas un riesta vietai un trauslam k�pas biotopam, v�lams veidot apgriešan�s laukumu 313/314/318/319 kvart�lu stigu krustojum�, lai smagais transports var�tu atgriezties pa M-1 dambi. Rekonstrukcijas darbus j�veic rudens un ziemas period� (s�kot ar augustu). Veicama ar� caurtekas nomai�a uz Kuiku ce�a (Ra�upes iec. 77./78.kv.) un Gr��u iecirk�a 326.kvart�l�, pret ko nav sa�emti ekspertu iebildumi.

�stermia m�ris 3.1.2.11. Izveidot monitoringa sist�mu dabas aizsardz�bas pl�na darb�bas

nov�rt�šanai, izmantojot Valsts monitoringa programmas ietvaros ieg�tos datus

Pamatojums. Lai nov�rt�tu, vai dabas lieguma apsaimniekošana un dabas aizsardz�bas

pl�na ieviešana veicina dabas v�rt�bu saglab�šanu, j�veic monitoringa pas�kumi. Ar� Valsts monitoringa programm� paredz�ta sada�a NATURA 2000 vietu monitorings. Latvijas valsts ir ap��musies nodrošin�t 336 Eiropas noz�mes �paši aizsarg�jamo dabas teritoriju jeb NATURA 2000 vietu labv�l�gu aizsardz�bas statusu. Tas noz�m� ar� pras�bu veikt šo teritoriju monitoringu un reizi sešos gados iesniegt atskaiti ES Komisijai.

Pas�kumi. NATURA 2000 vietu monitorings. Augu, ligzdojošo putnu – nometnieku, z�d�t�ju, r�pu�u, abinieku, zivju un bezmugurkaulnieku, k� ar� biotopu monitoringu pl�nots veikt reizi sešos gados, migr�jošo ligzdojošo putnu – reizi divos gados, bet migr�jošo putnu koncentr�cijas vietu monitoringu – katru gadu.

Nepieciešams veikt ar� regul�ru dabas aizsardz�bas pl�na ieviešanas kontroli atbilstoši tehnisk�s izpildes kontroles r�d�t�jiem un nov�rt�t, vai sasniegti dabas aizsardz�bas pl�n� uzst�d�tie m�r�i atbilstoši m�r�u izpildes kvalit�tes r�d�t�jiem.

Turpin�t LDF LIFE-Daba projekta uzs�kto monitoringu: d) apauguma monitorings (kart�šana); e) apsaimniekošanas monitorings (kart�šana); f) indikatorsugu monitorings (putnu uzskaites maršrutos, p�c atst�tajiem ekskrementiem

(Osmoderma eremita). Izmantojot Valsts monitoringa programmas ietvaros ieg�tos datus un LIFE-Daba projekta

ieg�tos monitoringa rezult�tus, iesp�jams nov�rt�t lieguma apsaimniekošanas sekmes.

70

4. Priekšlikumi par nepieciešamajiem groz�jumiem pašvald�bas teritorijas pl�nojumos P�c dabas aizsardz�bas pl�na apstiprin�šanas viet�jo pašvald�bu teritoriju pl�nojumos ieteicams iek�aut inform�ciju par dabas aizsardz�bas pl�nu, t� darb�bas periodu, galvenajiem lieguma apsaimniekošanas m�r�iem un noz�mi. Grafiskaj� da�� ieteicams iek�aut dabas lieguma zon�jumu. Nav at�auts sniegt inform�ciju par aizsarg�jamo sugu atradn�m, �paši grafisk� veid�.

5. Priekšlikumi par aizsarg�jam�s teritorijas individu�lo aizsardz�bas un izmantošanas noteikumu projektu, ieteicamo teritorijas funkcion�lo zon�jumu Noteikumu projekta priekšlikums sagatavots, analiz�jot pašreiz sp�k� esošos 2003. gada 27. j�lija Ministru kabineta noteikumus Nr. 415 “�paši aizsarg�jamo dabas teritoriju visp�r�jie aizsardz�bas un izmantošanas noteikumi”, no kuriem pašlaik dabas lieguma “Ra�upes ieleja” teritorij� darbojas noda�a par dabas liegumiem, dabas pieminek�iem un visp�r�jie noteikumi. Priekšlikum� p�r�emta visp�r�jo noteikumu noda�a, piem�rota noda�a par dabas liegumiem, dabas parkiem un pievienota noda�a par neitr�lo zonu. P�rsv�trotas ir t�s visp�r�jo noteikumu da�as, kas neattiecas uz dabas lieguma „Ra�upes ieleja” teritoriju, bet sl�prakst� sniegti jaunie formul�jumi. 2007.gada Noteikumi Nr... R�g� (prot. Nr.)

Dabas lieguma “ Raupes ieleja” individu�lie aizsardz�bas un izmantošanas noteikumi

Izdoti saska�� ar likuma

“ Par �paši aizsarg�jam�m dabas teritorij�m”

14. panta otro da�u un 17. panta otro da�u

I Visp�r�gie jaut�jumi

1. Noteikumi nosaka: 1.1. dabas lieguma “Ra�upes ieleja” (turpm�k – dabas liegums) individu�lo

aizsardz�bas un izmantošanas k�rt�bu; 1.2. dabas lieguma funkcion�lo zon�jumu; 1.3. dab� lietojam�s speci�l�s informat�v�s z�mes paraugu un t�s lietošanas un

izveidošanas k�rt�bu; 1.4. dabas liegum� esošo dabas pieminek�u – aizsarg�jamo koku, aizsardz�bas un

izmantošanas k�rt�bu.

71

2. Dabas lieguma teritorij� nav sp�k� �paši aizsarg�jamo dabas teritoriju visp�r�jie aizsardz�bas un izmantošanas noteikumi.

3. Dabas lieguma plat�ba ir 2204 ha. T� funkcion�lo zonu sh�ma ir noteikta šo

noteikumu 1. pielikum�, bet funkcion�lo zonu sast�vs un robežu apraksts – šo noteikumu 2. pielikum�.

4. Dabas lieguma robežas dab� apz�m� ar speci�l�m informat�v�m z�m�m, kuru

paraugs un lietošanas k�rt�ba noteikti šo noteikumu 3. pielikum�. Informat�vo z�mju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardz�bas p�rvalde sadarb�b� ar attiec�go pašvald�bu.

5. Dabas liegum� ir noteiktas š�das funkcion�l�s zonas: 5.1. regul�jam� rež�ma zona; 5.2. dabas lieguma zona; 5.3. dabas parka zona; 5.4. neitr�l� zona.

1. Noteikumi nosaka �paši aizsarg�jamo dabas teritoriju (turpm�k – aizsarg�jam�s teritorijas) visp�r�jo aizsardz�bas un izmantošanas k�rt�bu, taj� skait� pie�aujamos un aizliegtos darb�bas veidus aizsarg�jam�s teritorij�s, k� ar� aizsarg�jamo teritoriju apz�m�šanai dab� lietojam�s speci�l�s informat�v�s z�mes paraugu un t�s lietošanas un izveidošanas k�rt�bu.

2. Noteikumi attiecas uz t�m aizsarg�jam�m teritorij�m, kur�m nav individu�lo

aizsardz�bas un izmantošanas noteikumu. Aizsarg�jam�s teritorij�s ir sp�k� ar� citos normat�vajos aktos noteikt�s vides aizsardz�bas pras�bas.

(Ar groz�jumiem, kas izdar�ti ar Ministru kabineta 08.11.2005. noteikumiem nr.838) 3. Aizsarg�jam�s teritorijas dab� apz�m� ar speci�l�m informat�v�m z�m�m, kuru paraugs

un lietošanas k�rt�ba noteikti šo noteikumu 1.pielikum�. Informat�vo z�mju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina aizsarg�jam�s teritorijas administr�cija vai, ja t�das nav, attiec�g� pašvald�ba sadarb�b� ar Dabas aizsardz�bas p�rvaldi.

II Visp�r�gie aprobežojumi vis� dabas lieguma teritorij�

6. Zemes �pašniekiem (lietot�jiem) aizliegts sav� �pašum� (lietojum�) ierobežot

apmekl�t�ju p�rvietošanos pa ce�iem, tak�m, �denstec�m, �denstilp�m, k� ar� tak�m kas nor�d�tas attiec�g�s aizsarg�jam�s teritorijas dabas aizsardz�bas pl�n� (turpm�k – dabas aizsardz�bas pl�ns) šo noteikumu 1. pielikum� un paredz�tas dabas lieguma apskatei.

7. Jebk�da veida rekl�ma dabas liegum� dabas parkos, k� ar� nacion�lo parku un

biosf�ras rezerv�tu dabas lieguma zon�s dab� izvietojama p�c saska�ošanas ar aizsarg�jam�s teritorijas administr�ciju vai, ja t�das nav, ar attiec�go Valsts vides dienesta reion�lo vides p�rvaldi (turpm�k – re�ion�lo vides p�rvaldi).

72

8. Inform�ciju par aizsarg�jam�s teritorijas �paši aizsarg�jamo sugu dz�votn�m un �paši aizsarg�jamiem biotopiem dr�kst izplat�t tikai ar attiec�g�s aizsarg�jam�s teritorijas administr�cijas vai, ja t�das nav, ar Dabas aizsardz�bas p�rvaldes rakstisku at�auju.

5. 9. Ja par vides aizsardz�bu atbild�g� valsts vai pašvald�bas instit�cija atbilstoši t�s

kompetencei pie�em p�rvaldes l�mumu, ka k�dai darb�bai ir vai var b�t b�tiska negat�va ietekme uz dabas liegumu, t�s ekosist�m�m vai dabas procesiem taj�, vai darb�ba ir pretrun� ar aizsarg�jam�s teritorijas izveidošanas un aizsardz�bas m�r�iem un uzdevumiem, šo darb�bu veikt aizliegts.

4. Vis� dabas lieguma teritorij� Aizsarg�jam�s teritorij�s aizliegts: 4.1. ier�kot jaunus atkritumu poligonus un izg�ztuves, k� ar� pies�r�ot un piegružot vidi

ar atkritumiem un uzglab�t atkritumus tam nepiem�rot�s viet�s; 4.2. 10.2. veikt darb�bas, kas izraisa pazemes �de�u, grunts�de�u un virszemes �de�u

l�me�a mai�u, iz�emot: 10.2.1. �dens noteces samazin�šanas pas�kumu veikšanu 1. pielikum� nor�d�taj�s

viet�s, to iepriekš saska�ojot ar re�ion�lo vides p�rvaldi un zemes vald�t�ju; 10.2.2. pas�kumus Ra�upes dabisk�s gultnes atjaunošanai, tam izstr�d�jot tehnisko

projektu un to saska�ojot normat�vajos aktos noteiktaj� k�rt�b�; 10.2.3. darb�bas dabas lieguma neitr�laj� zon�, saska�ojot to ar re�ion�lo vides

p�rvaldi. 10.3. ieg�t der�gos izrakte�us, iz�emot pazemes �deni personisk�m vajadz�b�m; 10.4. uzst�d�t v�ja �eneratorus; 10.5. lietot �densputnu med�b�s š�vi�us, kas satur svinu

4.3. 10.6. bez attiec�gas at�aujas vai iepriekš�jas rakstiskas saska�ošanas ar aizsarg�jam�s teritorijas administr�ciju vai, ja t�das nav, ar reion�lo vides p�rvaldi:

4.3.1. veikt darb�bas, kas izraisa pazemes �de�u, grunts�de�u un virszemes �de�u l�me�a mai�u;

4.3.2. 10.6.1. veikt arheoloisk�s izp�tes darbus; 4.3.3. izsniegt zemes dz��u izmantošanas at�auju (licenci).

III Regul�jam� rež�ma zona

II. Dabas rezerv�ti 11. Regul�jam� rež�ma zona izveidota, lai saglab�tu dabiskos mežu biotopus un �paši

aizsarg�jamu sugu dz�votnes. 10. 12. Dabas rezerv�ta Regul�jam� rež�ma zon� ir aizliegta jebk�da saimniecisk� un cita

veida darb�ba, iz�emot š�das darb�bas kas veicamas dabas rezerv�ta administr�cijas noteiktaj� k�rt�b� un saska�� ar dabas aizsardz�bas pl�nu (ja t�ds ir apstiprin�ts):

12.1. teritorijas apmekl�šana, lai to apsarg�tu un kontrol�tu aizsardz�bas rež�ma iev�rošanu;

12.2. zin�tnisko p�t�jumu veikšana; 12.3. vides monitoringa veikšana;

73

12.4. meža ugunsdroš�bas pas�kumu �stenošana, cilv�ku gl�bšana un mekl�šana; 12.5. dabas aizsardz�bas pl�n� paredz�to pas�kumu �stenošana, kas nepieciešami

ekosist�mu, �paši aizsarg�jamo sugu un �paši aizsarg�jamo biotopu aizsardz�bai un saglab�šanai, tai skait� meža kopšana ar m�r�i uztur�t med�u riestus saska�� ar eksperta ieteikumiem par cirtes veidu un apjomu;

12.6. p�rvietošan�s pa dabas aizsardz�bas pl�n� noteiktiem un dab� �paši nor�d�tiem maršrutiem; ce�u un meža stigu uztur�šanas un rekonstrukcijas darbus;

12.7. dabas t�risms un izzi�as infrastrukt�ras ier�košana; med�bas; 12.8. p�rvietošan�s pa visp�r�j�s lietošanas ce�iem (iz�emot regul�jam� rež�ma zonas

iedz�vot�jus, kuriem at�auts izmantot visus ce�us); savva�as s��u, augu un to produktu iev�kšana un ieg�šana personisk�m vajadz�b�m.

10.9. ce�u (ar� sliežu ce�u) uztur�šana un rekonstrukcija, iz�emot darbus, kas saist�ti ar

zemes transform�ciju; 10.10. med�bas, ja med�jamo dz�vnieku popul�ciju bl�vums rezerv�ta teritorij� p�rsniedz

ekosist�mu dabisko ietilp�bu, izraisot dabisko biotopu vai �paši aizsarg�jamo sugu dz�vot�u degrad�ciju vai mainot dabisko procesu norisi, k� ar� lai nepie�autu epid�miju vai epizootiju izplat�šanos;

10.11. regul�jam� rež�ma zonas iedz�vot�jiem – makš�er�šana, savva�as s��u, augu un to produktu iev�kšana un ieg�šana personisk�m vajadz�b�m, k� ar� lauksaimnieciska darb�ba lauksaimniec�bas zem�s.

IV Dabas lieguma zona

13. Dabas lieguma zona izveidota, lai saglab�tu �paši aizsarg�jamus p�avu un meža

biotopus, k� ar� �paši aizsarg�jamo dz�vnieku sugu – griezes (Crex crex), orman�ša (Porzana porzana), lapkoku praulgrauža (Osmoderma eremita) dz�votnes, maz� �rg�a (Aquila pomarina) barošan�s vietas, med�u un rube�u riestus, k� ar� �paši aizsarg�jamo augu sugu dz�votnes.

16. 14. Dabas lieguma zon� aizliegts: 14.1. veikt jebk�das darb�bas, par kur�m saska�� ar šo noteikumu 9.punktu pie�emts

l�mums, ka t�m ir vai var b�t: 14.1.1. b�tiska negat�va ietekme uz dabiskajiem biotopiem, savva�as dz�vnieku, augu un

s��u sug�m un to dz�votn�m vai savva�as dz�vnieku popul�ciju vairošanos, atp�tu un barošanos, k� ar� pulc�šanos migr�cijas period�;

14.1.2. negat�va ietekme uz �paši aizsarg�jamiem biotopiem, �paši aizsarg�jam�m sug�m un to dz�votn�m;

16.2. p�rvietoties ar �dens motocikliem un motorjaht�m, iz�emot valsts un pašvald�bu instit�ciju amatpersonu p�rvietošanos, pildot dienesta pien�kumus;

16.3. lietot �densputnu med�b�s š�vi�us, kas satur svinu; 16.4. 14.3. p�aut virzien� no lauka mal�m uz centru;

14.4. p�aut p�avas pirms 10. j�lija; 16.23. 14.5. boj�t vai izn�cin�t (ar� uzarot vai kultiv�jot) palie�u, terašu un meža p�avas

un lauces, iz�emot med�jamo dz�vnieku piebarošanas lauces;

74

16.25. 14.6. veikt darb�bas, kas izraisa augsnes eroziju; 16.24. 14.7. sadal�t zemes �pašumus zemes vien�b�s, kas maz�kas par 10 hekt�riem tai

skait� dalot kop�pašumu, k� ar� noteikt lietošanas ties�bas kop�pašumam, ja jebkura kop�pašnieka lietošan� paliek maz�k par 10 hekt�riem;

14.8. veikt zemes transform�ciju, iz�emot: zemes transform�ciju (p�c rakstiskas saska�ošanas ar aizsarg�jam�s teritorijas administr�ciju) nacion�lo parku dabas lieguma zon�s un zemes transform�ciju (p�c saska�ošanas ar aizsarg�jam�s teritorijas administr�ciju vai, ja t�das nav, ar reion�lo vides p�rvaldi) šo noteikumu 16.28.2.apakšpunkt� min�to darb�bu veikšanai;

14.8.1. �paši aizsarg�jamo biotopu atjaunošanai; 14.8.2. 14.24.2. un 14.24.3. min�to darb�bu veikšanai.

16.8. 14.9. dedzin�t sauso z�li un niedres, iz�emot gad�jumus, ja tas nepieciešams dabas

aizsardz�bas pl�n� paredz�to dabas apsaimniekošanas pas�kumu veikšanai un rakstiski saska�ots ar aizsarg�jam�s teritorijas administr�ciju vai, ja t�das nav, ar reion�lo vides p�rvaldi un instit�ciju, kas atbild par ugunsdroš�bu un ugunsdz�s�bu;

16.9. 14.10. cirst kokus galvenaj� cirt� un rekonstrukt�vaj� cirt�; 16.10. 14.11. cirst kokus kopšanas cirt� (iz�emot slim�bu infic�tos, kait�k�u invad�tos vai

cit�di boj�tos kokus saska�� ar šo noteikumu 14.27.7. apakšpunktu un citiem normat�vajiem aktiem, kas regul� mežu apsaimniekošanu, k� ar� iz�emot II st�va eg�u izz��šanu med�u riestos saska�� ar 12.5. punkt� noteikto neatkar�gi no valdaudzes vecuma ), ja valdaudzes vecums p�rsniedz:

14.11.1. priežu un ozolu audz�m – 60 gadus; 14.11.2. eg�u, b�rzu, melnalkš�u, ošu un liepu audz�m – 50 gadus; 14.11.3. apšu audz�m - 30 gadus; 16.11. 14.12. no 15. 1.apr��a l�dz 31.j�lijam veikt mežsaimniecisko darb�bu un kr�mu

ciršanu, iz�emot meža ugunsdroš�bas pas�kumus, meža atjaunošanu ar rokas darbar�kiem un b�stamo koku (koku, kas apdraud cilv�ku dz�v�bu un vesel�bu, tuvum� esoš�s �kas vai infrastrukt�ras objektus) ciršanu un nov�kšanu;

16.12. 14.13. atzarot augošus kokus mežaudz�s, iz�emot koku atzarošanu skatu punktu ier�košanai un uztur�šanai, k� ar� satiksmes droš�bai uz visp�r�j�s lietošanas ce�iem;

16.13. 14.14. cirst nokaltušus kokus un izv�kt kritušus kokus, kritalas vai to da�as, kuru diametrs resn�kaj� viet� ir liel�ks par 25 cm, iz�emot b�stamo koku nov�kšanu;

14.15. cirst vai cit�di izn�cin�t jebkura vecuma atseviš�i augošus ozolus un aizv�kt un izn�cin�t to nokritušos zarus, iz�emot b�stamo koku (koku, kas apdraud cilv�ku dz�v�bu un vesel�bu, tuvum� esoš�s �kas vai infrastrukt�ras objektus) nov�kšanu;

14.16. cirst gobas, k�avas, ozolus, ošus, k� ar� dobumainus kokus; 16.14. 14.17. nobraukt no ce�iem un p�rvietoties ar meh�niskajiem transportl�dzek�iem,

mop�diem, motorolleriem, paj�giem un zirgiem pa meža un lauksaimniec�bas zem�m, ja tas nav saist�ts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudz�bu vai valsts aizsardz�bas uzdevumu veikšanu;

16.15. 14.18. ier�kot nometnes un celt teltis �rpus �paši nor�d�t�m viet�m; 16.16. 14.19. kurin�t ugunskurus �rpus šo noteikumu 1.pielikum� �paši nor�d�t�m vai

speci�li ier�kot�m viet�m, iz�emot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzin�šanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regul�jošajiem normat�vajiem aktiem;

75

16.17. 14.21. r�kot autosacens�bas, motosacens�bas, �densmotosporta un �denssl�pošanas sacens�bas, k� ar� rallijus, treni�braucienus un izm�in�juma braucienus;

16.18. ier�kot savva�as augu, s��u un dz�vnieku, k� ar� to produktu p�rdošanas un iepirkšanas punktus;

16.19. 14.22. izmantot speci�las v�kšanas pal�gier�ces savva�as ogu un s��u las�šan�; 16.20. uzst�d�t v�ja eneratorus; 16.21. 14.23. pie�aut su�u atrašanos br�v� dab� bez pavadas un uzpur�a, iz�emot med�bas

un valsts robežas apsardz�bu regul�jošajos normat�vajos aktos noteiktos gad�jumus un k�rt�bu;

16.22. ieg�t der�gos izrakte�us; 16.26. 14.24. ier�kot jaunas iežogotas savva�as dz�vnieku sugu br�vdabas audz�tavas; 16.27. celt un ier�kot jaunus aizsprostus un citas �dens regul�šanas ietaises, iz�emot

gad�jumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardz�bas pl�n� paredz�to biotopu atjaunošanas pas�kumu veikšanai un rakstiski saska�ots ar aizsarg�jam�s teritorijas administr�ciju vai, ja t�das nav, ar reion�lo vides p�rvaldi;

16.6. 14.25. ier�kot purvos dz�rve�u plant�cijas 16.7. 14.26. nosusin�t purvus 16.28. 14.27. bez rakstiskas saska�ošanas ar aizsarg�jam�s teritorijas administr�ciju vai,

ja t�das nav, ar reion�lo vides p�rvaldi: 14.27.1. organiz�t br�v� dab� masu sporta, izklaides un atp�tas pas�kumus, kuros

piedal�s vair�k nek� 50 cilv�ku; 14.27.2. veikt ce�u, inženierkomunik�ciju un citu inženierb�vju restaur�ciju,

renov�ciju vai rekonstrukciju; 14.27.3. atjaunot un ieaudz�t mežu; 14.27.4. v�kt dabas materi�lus kolekcij�m; 14.27.5. veikt zin�tniskos p�t�jumus; 14.27.6. ier�kot izzi�as, atp�tas un t�risma infrastrukt�ras objektus; 14.27.7. cirst slim�bu infic�tos, kait�k�u invad�tos vai cit�di boj�tos kokus kopšanas

cirt�, sanit�raj� cirt� un galvenaj� cirt� p�c Valsts meža dienesta sanit�r� atzinuma. 14.27.8. main�t zemes lietošanas m�r�i.

16.28.8. ier�kot jaunas un paplašin�t esoš�s �denstransporta l�dzek�u b�zes; 17. 15. B�vniec�ba dabas lieguma zon� pie�aujama atbilstoši pašvald�bas teritorijas

pl�nojumam, iev�rojot normat�vajos aktos un dabas aizsardz�bas pl�n� (ja t�ds ir) noteikto k�rt�bu un ierobežojumus.

V Dabas parka zona

16. Dabas parka zona izveidota, lai nodrošin�tu mežaudžu ilgtp�j�gu apsaimniekošanu. 18. 17. Dabas parka zon� aizliegts: 17.1. veikt jebk�das darb�bas, par kur�m saska�� ar šo noteikumu 9.punktu pie�emts

l�mums, ka t�m ir vai var b�t:

76

17.1.1. b�tiska negat�va ietekme uz dabiskajiem biotopiem, savva�as dz�vnieku, augu un s��u sug�m un to dz�votn�m vai savva�as dz�vnieku popul�ciju vairošanos, atp�tu un barošanos, k� ar� pulc�šanos migr�cijas period�;

17.1.2. negat�va ietekme uz �paši aizsarg�jamiem biotopiem, �paši aizsarg�jam�m sug�m un to dz�votn�m;

18.2. p�aut virzien� no lauka mal�m uz centru; 18.3. nosusin�t purvus; 18.4. dedzin�t sauso z�li un niedres, iz�emot gad�jumus, ja tas nepieciešams dabas

aizsardz�bas pl�n� paredz�to dabas apsaimniekošanas pas�kumu veikšanai un rakstiski saska�ots ar aizsarg�jam�s teritorijas administr�ciju vai, ja t�das nav, ar reion�lo vides p�rvaldi;

18.11. 17.2. sadal�t zemes �pašumus zemes vien�b�s, kas maz�kas par 10 hekt�riem, tai skait� dalot kop�pašumu, k� ar� noteikt lietošanas ties�bas kop�pašumam, ja jebkura kop�pašnieka lietošan� paliek maz�k par 10 hekt�riem;

18.6. 17.3. nobraukt no ce�iem un p�rvietoties ar meh�niskajiem transportl�dzek�iem, mop�diem, motorolleriem un paj�giem pa meža un lauksaimniec�bas zem�m, ja tas nav saist�ts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudz�bu vai valsts aizsardz�bas uzdevumu veikšanu;

18.7. 17.4. kurin�t ugunskurus �rpus šo noteikumu 1.pielikum� �paši nor�d�t�m vai speci�li ier�kot�m viet�m, iz�emot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzin�šanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regul�jošajiem normat�vajiem aktiem;

18.8. izmantot speci�las v�kšanas pal�gier�ces savva�as ogu un s��u las�šan�; 18.9. uzst�d�t v�ja eneratorus; 18.10. 17.5. pie�aut su�u atrašanos br�v� dab� bez pavadas un uzpur�a, iz�emot med�bas

un valsts robežas apsardz�bu regul�jošajos normat�vajos aktos noteiktos gad�jumus un k�rt�bu;

18.5. 17.6. cirst kokus kailcirt� un rekonstrukt�vaj� cirt�; 18.12. celt un ier�kot jaunus aizsprostus un citas �dens regul�šanas ietaises, iz�emot

gad�jumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardz�bas pl�n� paredz�to biotopu atjaunošanas pas�kumu veikšanai un rakstiski saska�ots ar aizsarg�jam�s teritorijas administr�ciju vai, ja t�das nav, ar reion�lo vides p�rvaldi;

18.15. 17.7 veicot kopšanas cirti, izcirst valdoš�s koku sugas valdaudzes kokus (iz�emot augšan� atpalikušos, slim�bu infic�tos, kait�k�u invad�tos vai cit�di boj�tos kokus), ja valdoš�s koku sugas vecums p�rsniedz:

17.7.1. priežu un ozolu audz�m – 60 gadus; 17.7.2. eg�u, b�rzu, melnalkš�u, ošu un liepu audz�m – 50 gadus; 17.7.3. apšu audz�m – 30 gadus. 17.8. cirst gobas, ozolus, k�avas, ošus, k� ar� dobumainus kokus; 17.9. no 1.apr��a l�dz 31.j�lijam veikt mežsaimniecisko darb�bu un kr�mu ciršanu,

iz�emot meža ugunsdroš�bas pas�kumus, meža atjaunošanu ar rokas darbar�kiem un b�stamo koku (koku, kas apdraud cilv�ku dz�v�bu un vesel�bu, tuvum� esoš�s �kas vai infrastrukt�ras objektus) ciršanu un nov�kšanu;

17.6.10. mežaudz�s cirst nokaltušus kokus un izv�kt kritušus kokus, kritalas vai to da�as, kuru diametrs resn�kaj� viet� ir liel�ks par 25 cm, iz�emot b�stamo koku vai to da�u (koku,

77

kas apdraud cilv�ku dz�v�bu un vesel�bu, tuvum� esoš�s �kas vai infrastrukt�ras objektus) nov�kšanu;

18.13. 17.11. bez rakstiskas saska�ošanas ar aizsarg�jam�s teritorijas administr�ciju vai, ja t�das nav, ar reion�lo vides p�rvaldi:

17.11.1. organiz�t br�v� dab� masu sporta, izklaides un atp�tas pas�kumus, kuros piedal�s vair�k nek� 50 cilv�ku;

17.11.2. veikt zemes transform�ciju un main�t zemes lietošanas m�r�i; 17.11.3. veikt ce�u, inženierkomunik�ciju un citu inženierb�vju restaur�ciju,

renov�ciju vai rekonstrukciju; 17.11.4. ier�kot jaunus ce�us; 17.11.5. ier�kot izzi�as un dabas takas; 17.11.6. r�kot autosacens�bas, motosacens�bas, �densmotosporta un �denssl�pošanas

sacens�bas, k� ar� rallijus, treni�braucienus un izm�in�juma braucienus; 17.11.7. cirst kokus sanit�raj� cirt� un galvenaj� cirt� p�c Valsts meža dienesta

sanit�r� atzinuma. 18.14. cirst kokus sanit�raj� cirt� un galvenaj� cirt� p�c Valsts meža dienesta sanit�r�

atzinuma bez rakstiskas saska�ošanas ar reion�lo vides p�rvaldi, iz�emot koku ciršanu aizsarg�jam�s teritorij�s, kur�m ir izveidota administr�cija, kas izsniedz koku ciršanas apliecin�jumus;

19. 18. B�vniec�ba dabas park� pie�aujama atbilstoši pašvald�bas teritorijas pl�nojumam,

iev�rojot normat�vajos aktos un dabas aizsardz�bas pl�n� (ja t�ds ir) noteikto k�rt�bu un ierobežojumus.

(Ministru kabineta 26.10.2004. noteikumu nr.898 redakcij�)

VI Neitr�l� zona 19. Neitr�l� zona izveidota, lai nodrošin�tu teritorijas att�st�bu un ilgtsp�j�gu

saimniecisko izmantošanu viens�tu pagalmos un piem�jas zem�s (attiecas uz liegum� esošaj�m apdz�votaj�m viens�t�m, b�s kart�)

20. Neitr�laj� zon� aizliegts: 20.1. veikt jebk�das darb�bas, kas b�tiski p�rveido rakstur�go ainavu; 20.2. bez rakstiskas saska�ošanas ar attiec�go re�ion�lo vides p�rvaldi ier�kot

izzi�as, atp�tas un t�risma infrastrukt�ras objektus; 21. B�vniec�ba neitr�laj� zon� pie�aujama atbilstoši pašvald�bas teritorijas

pl�nojumam, iev�rojot šajos, b�vniec�bu un vides aizsardz�bu regul�jošajos normat�vajos aktos noteikto k�rt�bu un ierobežojumus.

VII Dabas pieminek�i

22. Š�s noda�as pras�bas attiecas uz š�diem dabas pieminek�iem: 22.1. aizsarg�jamie eoloiskie un eomorfoloiskie dabas pieminek�i;

78

22.2. aizsarg�jamie koki – viet�jo un svešzemju sugu dižkoki (koki, kuru apk�rtm�rs 1,3 metru augstum� no koka sak�u kakla vai augstums nav maz�ks par šo noteikumu 2.pielikum� noteiktajiem izm�riem);

22.3. aizsarg�jamie dendroloiskie st�d�jumi; 22.4. aizsarg�jam�s alejas.

22. Šie noteikumi attiecas ar� uz dabas liegum� esošajiem dabas pieminek�iem – aizsarg�jamiem kokiem – viet�jo un svešzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apk�rtm�rs 1.3 metru augstum� no koka sak�u kakla vai augstums nav maz�ks par šo noteikumu 4. pielikum� noteiktajiem izm�riem).

23. Dabas pieminek�u teritorij� un 10 metru r�dius� ap aizsarg�jamiem kokiem (m�rot no

aizsarg�jam� koka vainaga projekcijas �r�j�s malas) un akme�iem aizliegts: 23.1. veikt jebk�du saimniecisko vai cita veida darb�bu, kuras rezult�t� tiek vai var tikt

boj�ts vai izn�cin�ts dabas piemineklis vai mazin�ta t� dabisk� est�tisk� noz�me; 23.2. ieg�t der�gos izrakte�us; 23.3. ier�kot atp�tas vietas un nometnes, celt teltis un kurin�t ugunskurus �rpus �paši

nor�d�t�m vai speci�li ier�kot�m viet�m; 23.4. bez rakstiskas saska�ošanas ar aizsarg�jam�s teritorijas (kur� ietilpst dabas

pieminek�a teritorija) administr�ciju vai, ja t�das nav, ar reion�lo vides p�rvaldi: 23.4.1. ier�kot izzi�as, atp�tas un t�risma infrastrukt�ras objektus; 23.4.2. veikt dabas pieminek�u apsaimniekošanas pas�kumus to turpm�kai aizsardz�bai

un saglab�šanai, ja šie pas�kumi nav paredz�ti dabas aizsardz�bas pl�n�; 23.4.3. veikt t�du pazemes b�vju celtniec�bu un ekspluat�ciju, kuras nav saist�tas ar

der�go izrakte�u ieguvi; 23.4.4. main�t zemes lietošanas m�r�i. 26.1. 23.4.5. veikt jebk�das darb�bas, kas var negat�vi ietekm�t aizsarg�jamo koku

augšanu un dabisko att�st�bu; 23.4.6. apkraut aizsarg�jamos kokus; 23.4.7. main�t vides apst�k�us – �dens un barošan�s rež�mu; 23.4.8. veikt zemes transform�ciju; 23.4.9.. izn�cin�t vai b�tiski main�t dabisko zemsedzi, iz�emot kr�mu un koku ciršanu

saska�� ar šiem noteikumiem, citiem normat�vajiem aktiem un dabas aizsardz�bas pl�nu; 23.4.10. cirst kokus bez rakstiskas saska�ošanas ar reion�lo vides p�rvaldi, iz�emot

koku ciršanu taj� aizsarg�jamo koku teritorij�, kas ietilpst t�d� aizsarg�jam� teritorij�, kurai ir izveidota administr�cija, kas izsniedz koku ciršanas apliecin�jumus.

24. Aizsarg�jam� koka nociršana (nov�kšana) pie�aujama tikai gad�jumos, ja tas k�uvis b�stams (apdraud cilv�ku dz�v�bu un vesel�bu, tuvum� esoš�s �kas vai infrastrukt�ras objektus) un ir sa�emta reion�l�s vides p�rvaldes rakstiska at�auja.

79

3. pielikums Ministru kabineta

2003.gada 22.j�lija noteikumiem Nr.415

Informat�v� z�me aizsarg�jamo teritoriju apz�m�šanai un

t�s lietošanas k�rt�ba 1. Informat�v� z�me aizsarg�jamo teritoriju apz�m�šanai (turpm�k – z�me) ir za�š kvadr�tveida laukums balt� ietvar� ar stiliz�tu ozollapas piktogrammu.

2. Z�mes kr�sas (kr�su standarti nor�d�ti PANTONE, CMYK un ORACAL sist�m�s) ir š�das: 2.1. kvadr�tveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) - gaiši za�� kr�s� (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green)); 2.2. ozollapas piktogramma - balt� kr�s�; 2.3. ozollapas piktogrammas kont�ra un ozollapas dz�slojums - tumši za�� kr�s� (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green)); 2.4. z�mes ietvars - balt� kr�s�. 3. Z�mes lietošanas k�rt�ba: 3.1. uzst�dot z�mi dab�, izv�las vienu no š�diem izm�riem:

3.1.1. 300 x 300 mm; 3.1.2. 150 x 150 mm; 3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligr�fiskajos izdevumos z�mes izm�ru, saglab�jot kvadr�ta proporcijas, izv�las atbilstoši lietotajam m�rogam, bet ne maz�ku k� 5 x 5 mm; 3.3. p�r�jos gad�jumos, kas nav min�ti š� pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunkt�, var lietot daž�du izm�ru z�mes, saglab�jot kvadr�ta proporcijas; 3.4. z�me nav uzst�d�ma uz ce�iem (ar� sliežu ce�iem).

Vides ministrs R.V�jonis

80

2.pielikums Ministru kabineta

2003.gada 22.j�lija noteikumiem Nr.415

Aizsarg�jamie koki – viet�jo un svešzemju sugu dižkoki

(p�c apk�rtm�ra vai augstuma)

Nr. p.k. Suga

Apk�rtm�rs 1.3 metru augstum� (metros)

Augstums (metros)

I. Viet�j�s sugas

1. Apse (Populus tremula L.) 3.5 35 2. Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench) 1.6 25 3. ra b�rzs (Betula pendula Roth) 3.0 33 4. Purva b�rzs (Betula pubescens Ehrh.) 3.0 32 5. P�polv�tols (Salix caprea L.) 1.9 22 6. Egle (Picea abies (L.) Karst.) 3.0 37 7. Hibr�dais alksnis (Alnus x pubescens

Tausch) 1.5 32

8. Parast� goba (Ulmus glabra Huds.) 4.0 28 9. Parast� ieva (Padus avium Mill.) 1.7 22 10. Parast� k�ava (Acer platanoides L.) 3.5 27 11. Parast� liepa (Tilia cordata Mill.) 4.0 33 12. Parast� v�ksna (Ulmus laevis Pall.) 4.0 30 13. Melnalksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertn.) 3.0 30 14. Parastais osis (Fraxinus excelsior L.) 4.0 34 15. Parastais ozols (Quercus robur L.) 5.0 32 16. Parastais sk�bardis (Carpinus betulus L.) 1.9 20 17. Parastais p�l�dzis (Sorbus aucuparia L.) 1.7 21 18. Parast� priede (Pinus sylvestris L.) 3.0 38 19. Š�etra (Salix pentandra L.) 1.6 22 20. Zviedrijas kadi�is (Juniperus communis L.

var. suecica Ait.) 0.8 11

II. Svešzemju sugas

21. Skujkoki 21.1. Balzama baltegle (Abies balsamea (L.)

Mill.) 1.5 24

21.2. Eiropas baltegle (Abies alba Mill.) 2.7 32 21.3. Eiropas ciedrupriede (Pinus cembra L.) 1.6 22

21.4. Eiropas lapegle (Larix decidua Mill.) 3.2 39 21.5. Kan�das tsuga (hemlokegle) (Tsuga 1.3 15

81

canadensis (L.) Carr.) 21.6. Krievijas lapegle (Larix ledebourii (Rupr.)

Cin.) 3.0 34

21.7. Meln� priede (Pinus nigra Arnold) 1.9 23 21.8. Menz�sa dugl�zija (Pseudotsuga menziesii

(Mirb.) Franco) 2.4 -

21.9. Rietumu t�ja (Thuja occidentalis L.) 1.4 16 21.10. Sib�rijas baltegle (Abies sibirica Ledeb.) 1.8 30 21.11. Sib�rijas ciedrupriede (Pinus sibirica Du

Tour) 1.9 22

21.12. Veimutpriede (Pinus strobus L.) 2.7 36 21.13. Vienkr�sas baltegle (Abies concolor (Gord.

& Glend) Lindl. ex Hildebr.) 1.7 32

22. Lapu koki 22.1. Ailantlapu riekstkoks (Juglans ailanthifolia

Carr.) 1.4 20

22.2. ra b�rzs, š�eltlapu (Betula pendula ‘Crispa’)

1.6 25

22.3. Balt� rob�nija (Robinia pseudoacacia L.) 1.9 20 22.4. Baltais v�tols (Salix alba L.) 4.5 20 22.5. Brit�nijas goba (Ulmus glabra var. montana

Lindquist) 3.2 30

22.6. Duglasa krust�bele (Crataegus douglasii Lindl.)

0.8 10

22.7. Dzeltenais b�rzs (Betula aleghaniensis Britt.)

1.2 15

22.8. Hibr�dp�l�dzis (Sorbus hybrida (L.) L.) 1.0 10 22.9. Holandes liepa (Tilia x europaea L.) 2.8 26 22.10. Kalnu k�ava (Acer pseudoplatanus L.) 2.2 20 22.11. Krimas liepa (Tilia x euchlora K. Koch) 1.9 20 22.12. Lauku k�ava (Acer campestre L.) 1.5 18 22.13. Mandž�rijas riekstkoks (Juglans

mandshurica Maxim.) 1.6 18

22.14. Papeles un to hibr�di (Populus ints) 5.0 35 22.15. Pap�ra b�rzs (Betula papyrifera Marsh.) 1.6 20 22.16. Parastais dižsk�bardis (Fagus sylvatica L.) 3.8 - 22.17. Parastais dižsk�bardis, purpurlapu (Fagus

sylvatica ‘Purpurea Latifolia’) 3.1 30

22.18. Parastais ozols, piramid�lais (Quercus robur ‘Fastigiata’)

2.4 24

22.19. Parast� goba, lietussargveida (Ulmus glabra ‘Camperdown’)

1.9 -

22.20. Parast� zirgkasta�a (Aesculus 3.0 23

82

hippocastanum L.) 22.21. Pel�kais riekstkoks (Juglans cinerea L.) 2.8 20 22.22. Pensilv�nijas osis (Fraxinus pennsylvanica

Marsh.) 2.0 23

22.23. Platlapu liepa (Tilia platyphyllos Scop.) 3.1 27 22.24. Punktain� krust�bele (Crataegus punctata

Jacq.) 1.0 8

22.25. Sald�irsis (Cerasus avium (L.) Moench) 1.6 12 22.26. Sarkanais ozols (Quercus rubra L.) 1.9 27 22.27. Sarkstošais v�tols (Salix x rubens Schrank) 3.1 25 22.28. Stepju goba (Ulmus minor L.) 2.2 20 22.29. Sudraba k�ava (Acer saccharinum L.) 3.2 26 22.30. Sudrabv�tols (Salix alba ‘Sericea’) 4.5 20 22.31. V�cijas krust�bele (Crataegus

alemanniensis Cin.) 0,7 10

22.32. Za�ais osis (Fraxinus pennsylvanica var. subintegerrima (Vahl) Fern.)

2.0 23

22.33. Zviedrijas p�l�dzis (Sorbus intermedia (Ehrh.) Pers.)

1.9 12

83

Izmantotie inform�cijas avoti Avotiš A.. P��u uzskaites. R�ga, 1999., 24 lpp. Keišs O. Putni palie�u p�av�s. LIFE-Daba projekts ” Palie�u p�avu atjaunošana Eiropas Savien�bas sug�m un biotopiem.” 2006. LLPA-2;LOB 2.Latvijas ligzdojošo putnu atlants. 2000.-2004., sagatavošan�. Petriš A. Dienas pl�s�go putnu Falconiformes un meln� st�r�a Ciconia nigra konstat�šana no augstas nov�rošanas vietas. Putni dab� 1. R�ga, 1987., 78-83 lpp. Priednieks J., Strazds M., Strazds A., Petriš A. Latvijas ligzdojošo putnu atlants (1980-1984),R�ga, 1989. Ra�inskis E. Eiropas Savien�bas noz�mes putniem noz�m�g�s vietas Latvij�. LOB R�ga., 2004. R�riha I. Floristisko p�t�jumu rezult�ti perspekt�v� Ra�upes lieguma teritorij�” 1987.,” Mežsaimniec�ba un mežr�pniec�ba” , Nr.4., 21.-28.lpp. Bird Life International (2004) Birds in Europe: population estimates, trends and conservation status.Cambridge,UK: Bird Life International. (Bird Life Conservation Series No.12). Hagemeijer E J M and Blair M J (Editors) ,1997. The EBCC Atlas of European Breeding Birds: Their Distribution and Abundance. London Ranius T., Aguado L.O., Antonsson K., Audisio P., Ballerio A., Carpaneto G.M., Chobot K., Gjurašin B., Hanssen O., Huijbregts H., Lakatos F., Martin O., Neculiseanu Z., Nikitsky N.B., Paill W., Prinat A., Rizun V., Ruic nescu A., Stegner J., Süda I., Szwałko P., Tamutis V., Telnov D., Tsinkevich V., Verstreit V., Vignon V., Vögeli M, Zach P., 2005. Osmoderma eremita (Coleoptera, Scarabaeidae, Cetoniinae) in Europe. – Animal Biodiversity and Conservation 28.1: 1-44. Telnov D., Fägerström C., Gailis J., Kalniš M., Napolov A., Piter�ns U., Vilks K., 2006. Contributions to the Knowledge of Latvian Coleoptera. 5. - Latvijas Entomologs 43 [iespiešan�].

DABAS AIZSARDZBAS PL NS - LDFold.ldf.lv/upload_file/28441/Rakupes_DA_plans.pdf · 2007. 6. 21. ·...

Documents

Transcript of DABAS AIZSARDZBAS PL NS - LDFold.ldf.lv/upload_file/28441/Rakupes_DA_plans.pdf · 2007. 6. 21. ·...