Ciekurs

>

SkogsstyrelsenNATIONAL BOARD OF FORESTRY

Izdevums tapis Valsts meža dienesta un Zviedrijas Nacionālās mežu pārvaldes sadarbības projekta“Meža mācību sistēmas nostiprināšana, lai veicinātu ilgtspējīgu mežsaimniecību Latvijas privātajos mežos” ietvaros ar Sida finansiālu atbalstu

1 / 2 0 0 3 r u d e n sI n f o r m a t ī v s i z d e v u m s m e ž a ī p a š n i e k i e m

Lasi, pârdomâ,izsaki savuviedokli

Valsts meža dienests, kuraviens no galvenajiem uzdevu-miem ir privāto meža īpašniekukonsultēšana meža apsaimnie-košanā, jau kopš deviņdesmitogadu beigām izmanto un mūsuapstākļiem cenšas pielāgot Zvied-rijas mežu pārvaldes pieredziīpašnieku izglītošanā, kura tur iruzkrāta pāris gadsimtu garumā.Pieredzi, saimniekojot savos jaun-izveidotajos īpašumos, ir apgu-vuši arī Latvijas meža īpašnieki.

Lai Valsts meža dienesta mež-ziņi, viņu vietnieki un mežsargivarētu daudz efektīvāk ar pado-mu palīdzēt meža īpašniekiem,viņiem ir nepieciešamas vēl līdzšim neapgūtās zināšanas peda-goģijā, saskarsmē un citās mež-kopjiem svešās jomās. Savukārtmūsu meža īpašnieki, saimnie-kojot nelielajos īpašumos, pašiapgūst pieredzi un jaunas atz-iņas, kuras nav pieejamasplašākai profesionāļu saimei, betbūtu vienlīdz lietderīgas pieli-etošanai arī citos īpašumos.

VMD kopā ar Zviedrijas Na-cionālo meža pārvaldi ir izveidojisprojektu “Meža mācību sistēmasnostiprināšana, lai veicinātu ilgt-spējīgu mežsaimniecību Latvijasprivātajos mežos”, ko finansēZviedrijas Starptautiskā attīstībasaģentūra (Sida). Projekta galve-nie uzdevumi ir apmācību veidāpilnveidot VMD darbiniekuspēju sniegt konsultācijas mežaīpašniekiem un izveidot informā-cijas apmaiņas kanālus starpspeciālistiem, sabiedrību un mežaīpašniekiem, popularizējot labumežsaimniecības praksi. Divugadu laikā projekta ietvarosplānots izdot arī četrus infor-matīvos izdevumus meža īpašnie-kiem, kur tiks publicēta mežaīpašnieku pieredze un speciālistupadomi. Šis izdevums ir pirmais.Lai turpmāk tas būtu bagātāks unjums interesantāks, ļoti gaidīsimjūsu atsauksmes, ierosinājumusun pašu iegūtās atziņas saimnie-košanā. Veiksmes gadījumā šīavīzīte kļūs par regulāru VMDizdevumu meža īpašniekiem,kuru būs iespējams izdot arī turp-māk pēc projekta beigām.

Baiba Rotberga, VMD ener ldirektora vietniece

Paldies par atsaucîbu!

Meža īpašnieku vajadzībasun viedoklis ir ļoti nozīmīgsaspekts Valsts meža dienestakonsultāciju darba plānošanā.Noskaidrojot jūsu problēmas unvajadzības saistībā ar mežaapsaimniekošanu, mēs varamplānot savu darbu atbilstoši jūsupieprasījumam. Paldies tiem 420meža īpašniekiem Rēzeknes,Valkas un Talsu rajonā, kurisavās mājās uzņēma intervētājusun iesaistījās diskusijā par mežaapsaimniekošanu. Vairāk nekā1200 meža īpašnieki izrādījaatsaucību un mežniecībās piekri-ta paust savu viedokli VMDorganizētajā aptaujā.

Īpašniekam ne vienmēr irlaiks un iespējas nokļūt piespeciālista. Tāpēc tiek domāts,kā nodrošināt nepieciešamoinformāciju. Šis ir pirmais solis –informatīvā lapa, kas paredzētameža īpašniekiem. Diemžēlvienā reizē nav iespējams sniegtatbildes uz visiem meža īpaš-niekus interesējošiem jautāju-miem.

Priecē, ka meža īpašnieki ļotiaugstu novērtēja VMD darbinie-ku profesionalitāti un sniegtāsinformācijas kvalitāti. ĪpašiVMD konsultatīvā darba pilnvei-došanai vērtīgas bija norādes uztrūkumiem.

Meža īpašnieku atbildes uzjautājumiem norādīja, ka neretipārkāpumi meža apsaimnieko-šanā ir informācijas trūkumarezultāts, nevis ļaunprātīga rīcī-ba.

Diemžēl vairāk nekā 5%meža īpašnieku, veicot darīju-mus saistībā ar mežu, ir apkrāpti.Nereti tam par iemeslu ir mežaīpašnieku nezināšana par to, kasjāiekļauj līgumā. Arī mežaīpašnieku informētība par no-dokļiem un to atlaidēm norāda,ka par šiem jautājumiem jās-niedz plašāka informācija.

Nākamajā informatīvajā la-pā sniegsim plašāku informāci-ju par meža īpašniekam pie-ejamo pakalpojumu klāstuVMD, kā arī iepazīstināsim armeža īpašnieku aptaujas rezul-tātiem.

Lelde Vilkriste, VMD Atbalsta un att st bas da as

vad t ja vietas izpild t ja, t lr. 7225737

Zviedru kolçìi dod padomus

Sadarbībā ar zviedru kolēģiemkonsultanti praktiskās nodarbībāsmežā mācījās, kā labāk pasniegtjums, meža īpašniekiem, savas zinā-šanas un praktisko meža apsaimnie-košanas pieredzi, iejūtoties pašrei-zējo un topošo meža īpašnieku –skolnieku, lomās. Zviedru kolēģisniedza praktiskus padomus dažādumācību metožu pielietošanā.

Jâdomâ par koksnes kvalitâtiLai parādītu Latvijā izaugušās

koksnes nozīmīgumu, vienā noobjektiem mežā starp daudziemkokiem konsultantiem bija jāatrodtāds, kura tilpums ir tieši 1 m3.

Zinot, ka Latvijas mežos vidē-jais pieaugums ir aptuveni 16,5miljoni m3, novietojot 1x1 m kok-materiālu grēdas vienu pie otras,izveidotos tilts līdz Vidusjūrai unatpakaļ.

Tajā pašā laikā, analizējot kok-snes paraugus ar dažādiem gadskār-tu platumiem, iespējams runāt parkoksnes kvalitāti, kurai nākotnē būsarvien lielāka nozīme. Tādēļ zviedrukolēģu ieteikums, audzējot koksni,censties sabalansēt starp kubatūruun kvalitāti, jo ārzemēs par kvali-tatīvu koksni maksā vairāk.

Meþa dzîvnieku postîjumi arî Zviedrijâ

Citā objektā konsultantiem bijajāatrod to meža iemītnieku atstātāszīmes, kuri te dzīvo, bet kuruspašlaik nevar sastapt. Arī Zviedrijāir tāda pati problēma – kā sabalansētdzīvnieku skaitu, lai tie nenodarītuzaudējumus mežam. Bieži vien tādēļmeža īpašniekiem nākoties platībasiežogot.

Izglîtoðana jâsâk laikusMarja Gustafsone iepazīstināja

ar Zviedrijas pieredzi un aktivitātēmdarbā ar skolu jaunatni un uzskata,ka tā ir viena no svarīgākajām mērķaauditorijām, kurai Zviedrijā nebijapievērsta pietiekoši liela uzmanība.Marjas kundze uzskata: “Jo agrākmēs sāksim strādāt ar bērniem, jodrošāk nākotnē varēsim izvairīties nodaudzām problēmām.” Tādēļ kon-sultantiem bija jāiejūtas skolotāju unskolnieku lomās, stāstot par mežu, jā-izmanto dabas materiāli tā, lai topo-šiem meža īpašniekiem veidotospriekšstats un izpratne par mežu untā vērtībām.

Meþâ jâprot saskatît arî dabas vçrtîbas

Lai veidotos izpratne par mežukā dabas vērtību, konsultantiem bijajāizvērtē vecas egļu un priežu audzes(biotopa) pašreizējā dabas vērtība unjāiztēlojas, kāda audze ir bijusi pirmsun būs pēc simts gadiem. Zviedrijāšādas audzes ir saglabājušās nedaudztikai valsts ziemeļos un vietās, kur irbijusi apgrūtināta izstrāde.

Sarmīte Grundšteine,VMD projekta eksperte, t lr. 9133563

Latvijas – Zviedrijas sadarbîbas projekta ietvaros oktobra vidû virsmeþniecîbu konsultanti piedalîjâs Talsosun Valmierâ organizçtos praktiskos mâcîbu seminâros nolûkâ paaugstinât Valsts meþa dienesta darbiniekusniegto konsultâciju kvalitâti.

Mçs mâcâmies sniegt kvalitatîvâkas konsultâcijas

Zviedru kolçìi Marja Gustafsone, Rojne Andersons un Ralfs Petersonssniedz praktiskus padomus

Pie ugunskura labâk raisâs sarunas un veidojas diskusijas

2

3

4

Arî meþniecîbai ir jâuzklausa îpaðniekuviedoklis, un vçlmçm daudzmaz ir jâsakrît

Bebri izveidojuði savu sistçmu novadgrâvjos, kas savieno agrâk uzpludinâtâs ieplakas

Kvalitatîvas eglîtes nav tikvienkârði izaudzçt, jâzina kâpareizi apgriezt, reizçm tâsbojâ sals un meþa dzîvnieki

2Ciekurs1/2003 rudens

aktualitâtes, speciâlista padomi meþa îpaðniekiem

Ja tu laikus un pareizikopsi jaunaudzi, tās turp-mākajā mūžā varēsi iegūt 2 – 2,5 reizes vairāk koks-nes, 2 – 3 reizes lielākus ie-nākumus nekā tad, ja tonedarīsi. Tas tādēļ, ka tavāmežā:

galvenā raža nobriedīsvidēji 10 līdz 20 gadusagrāk;

būs vērtīgāku sugu unkvalitatīvāki koki;

koksnes sortimentusiegūsi vairāk un resnākus;

būs mazāk vēja, sniegaun kaitēkļu bojājumu;

zāģēšanas izmaksas būs daudzzemākas.

Jaunaudzē ieguldīto naudu aruzviju saņemsi atpakaļ jau pirmajākrājas kopšanas cirtē, turklāt togaidot, ietaupīsi vismaz piecus gadus.

Nekoptā mežā tikai 5 – 20% koci-ņu izdzīvo un sasniedz cērtamo vecu-mu. To stumbri ir tievi, ar zemu vērtī-bu, jo daudz barības vielu, gaismas unmitruma ir patērējuši atmirušie koki.

Kâ kopt?Kociņi aug brangi tikai tad, ja zaļā

vainaga garums aizņem vismaz pusino to augstuma. Izcērt atpalikušos,divgalotņu, bojātos, līkos, stiprizarainos un mazvērtīgāko sugu kokus!

Egles un priedes zāģmateriāli būsaugstvērtīgāki un mazāk plaisās, ja

koki līdz divdesmit gadu vecumamaugs lēni. To panāksi, ja stādīsibiezāk, nekā prasa noteikumi,saglabāsi vismaz 20 procentus lapukoku piemistrojuma, jaunaudzikopsi vairākas reizes ar mazu inten-sitāti. Ja tāpat turpināsi retināt audziarī turpmāk, tad koksne būs blīva,gadskārtas šauras un vienmērīgas,zari – tievi. Tomēr atceries, ka ļotilielā biezībā koki augs pārāk lēni, tostumbri kļūs trausli un lapotnes sa-ruks, tādēļ noteikti centies saglabātpietiekami garu zaļo vainagu!

Egles vari stādīt zem izretinātiemvismaz 4 m gariem baltalkšņiem vaiapsēm. Gūsi divus labumus – egleaugs kvalitatīvāka, bet lapu kokuspakāpeniski varēsi novākt malkā.

Atšķirībā no skujkokiem bērzu,alkšņu un apses koksnes blīvumu un

izturību augšanas ātrumsīpaši neietekmē. Retinijaunaudzi, kad tā ir 2 līdz 3metrus augsta, lai attālumsstarp kociņiem būtu vidēji2,2 metri!

Ja raizes sagādā aļņi unstaltbrieži, izvācamos kokusaizcērt viena metra augstu-mā, veidojot brikšņus, – turvairākus gadus cauri netiksiarī pats!

Kad kopt?Ja jaunaudzi kopj jūlijā,

augustā un septembrī, ma-zāk ataug atvases. Oktobrī un novem-brī iesaku ķerties klāt skujkokutīraudzēm un ļoti aizzēlušiem izcirtu-miem, kur zem krūmiem un lapu ko-kiem aug mazās eglītes vai priedītes.Tad tās no vērīgas acs vairs neslēpjlapotie zari un garā zāle. Kokus, kuripārsnieguši 4 metru augstumu, līdzvajadzīgajai biezībai retini pavasarī unvismaz divos paņēmienos, lai ziemāizstīdzējušos stumbrus sniegs nenoliecun nenolauž.

Saimniek, mežs tevi jau sengaida – ņem krūmgriezi, cirvi vaimačeti un dodies turp!

Ja esi izkopis izcirtumu, informēmežsargu, kurš pārbaudīs un, ja varēs,atzīs platību par atjaunotu.

Dace Rumpe, Talsu virsme niec bas

konsultante

Kopt jaunaudzes ir izdevîgi!Laucinieks zina – ja bietes neravçs un neretinâs, labas raþas nebûs. Tâpat ir meþâ – vien ravçjot un retinotmazos kociòus, peïòa gaidâma pçc gadu desmitiem, tâdçï ðo darbu bieþi aizmirst vai izdara par vçlu.

Valijas Bīmanes īpašums “Vāveres” atrodas 7 kilomet-rus no Priekules, dienvidkurzemei raksturīgā ainavā, kurmijas pauguraines ar ieplakām, kurās kolhoza laikos bijaizveidoti zivju dīķi, viens no tādiem ir arī Valijas kundzesīpašumā. Valijas kundze visu dara pati, bet, apsaimniekojotsavu īpašumu, viņu piemeklējušas vairākas neveiksmes –ievērojami zvēru un sala postījumi, kā arī neveiksmes“mežonīgā” tūrismā, taču īpašniece ir apņēmības pilnasakārtot savu īpašumu un turpināt uzsākto darbu.

“Vāveru” mežu klāj pēckara laika apaugums ar lapukokiem, skuju koku ir ļoti maz, vēl īpašumā ir aizaugusiaramzeme un krūmāji 3,6 ha platībā. Vienā no izcirtu-miem atsedzas un labi saskatāmi ierakumi un bunkuri noOtrā pasaules kara laikiem.

Zvçri noposta iestâdîtâs eglîtesIzcērtot mežu kailcirtē, Valijas kundzes īpašumā atstāti

ozoli un zem vainagu klāja iestādītas eglītes, taču platībuizposta mežacūkas, rokot zīles, zem lielajiem ozoliem nekasprātīgs arī negrib augt. Tuvākā apkārtnē ir daudz aizaugušaslauksaimniecības zemes un krūmāji, kas ir zvēriem para-dīze, tādēļ buki noposta iestādītās eglītes. Zem lieliem ko-kiem saimniece stāda mazākas eglītes – mežeņus, bet atklā-tā laukā, kur ir zāle, stāda lielākas eglītes, tādas kā ābelītes,ja ieaugas, tad būsi vinnētājs, bet, ja neaugs, neaugs, Valijaskundze daudz nebēdā, iestādīs nākamgad citas eglītes.

Aizaugušā lauksaimniecības zemē stādītas eglītes,kuras bojājis sals, dzīvnieki un aizzēlums, kura dēļ eglītespraktiski nav atrodamas un daļa iznīkušas. Vietām zāle irlīdz viduklim, skumji, ka neaug Valijas kundze iecerējusiatjaunot stādījumu, šoreiz gan stādot rindās, lai varētuatrast un izkopt. Ja eglītei ir galotne laukā, tad jau visskārtībā. Vietās, kur neaug zāle, tur neaugs arī egle, navko mocīties, tā uzskata Valijas kundze.

Meža zvēru Valijas kundzes īpašumā tiešām netrūkst,par to pārliecinājāmies, kad tur viesojāmies. Sastopamasstirnas, kuras nodara lielu postu jaunajiem eglīšu stādīju-miem, brieži un manīts pat alnis. Bebri izveidojuši savusistēmu novadgrāvjos, kas savieno agrāk uzplūdinātāsieplakas, īsta paradīze. Saimnieces novērojumi liecina, kabebrs sliktu koku neņem, gudrāks par mums esot, ne-smādē arī cietos ozolus. Bebru skaitu mēģina regulētsadarbībā ar medniekiem tos izķerot.

Krūmājā, tajās vietās, kur tas jau ir pats izretinājies,Valijas kundze stāda eglītes un joko, ka neviens neciešot,ja otram kāds kāpj uz galvas. Zem krūma stādot mazākāseglītes, bet klajumā lielākās. Pirmais stādījums ir jau labiieaudzies, tad varēs attīrīt krūmus. Pagaidām vēl krūmusnesteidzas ņemt nost, jo tie pasargā eglītes no apsalšanas.

Neveiksmes, ieaudzçjot jauno meþu Ieaudzējot jauno mežu, Valijas kundzei bijušas arī ne-

veiksmes. Vienu gadu esot bijis auksts pavasaris, uzgājusivietu, kur dabiski ieauguši skaisti bērzu stādi, augsne mīk-sta, izcēlusi kādus 200 bērzu stādus. Literatūrā izlasījusi,ka bērzu var stādīt, kad ir peļu ausu lapiņas, kopā ar dēluiestādījusi, bet pēc kāda laika visi bija nosaluši.

Neveicās arī ar papeļu ieaudzēšanu 0,5 ha platībā,kurā stādīti divgadīgi pašas audzēti spraudeņi. Ceļa malāmaija beigās sagriezusi spraudeņus, tiem jābūt 15 cmgariem, augšējais gals jāgriež taisni 1 cm virs pumpura,apakšā griež slīpi zem pumpura, pēdējā literatūrā esotrakstīts, ka labāk griezt pa pumpura vietu, pumpurspaliek un ir plašāks laukums, kur apsakņoties. Stādusiestādījusi jau janvārī, kad zeme jau atkususi, jo pavasarīdarbi steidzina. Stādi labi paaugās, bet diemžēl garšojaarī meža dzīvniekiem, tagad palikuši tikai daži apgrauztikociņi, kas atgādina kādreizējo darbu.

Visu daru patiValijas kundze labprāt studē literatūru un apmeklē

mežniecības organizētos seminārus, uz pēdējo paņēmusilīdzi arī kaimiņus, tomēr uzskata, ka mežniecībās būtujākonsultē tādiem darbiniekiem, kuriem ir savs mežs, lainedodot tos glaunos padomus. Ja zeme būtu apstrādātaar herbicīdiem, tad buķeļi būtu nograuzuši jau visaseglītes, tagad vismaz kāda palikšot. Valijas kundze saka:“Visu daru pati uz savu galvu, pati ar savām rokām”.

Sarmīte Grundšteine, VMD projekta eksperte

Zvçru dârzâ ieaudzçt meþu ir grûti

Slaidâkos kârklus – maikstîm, bûs ar ko nopît þoguIzmantot zemes īpašnieka vailietotāja medību tiesības, orga-nizējot medību saimniecību, vaiar līgumu tās nodot personām arpieredzi medību jautājumos.

Veikt no bojājumiem aizsargā-jamo platību iežogošanu. Paņē-miens ir piemērots nelielu platībuaizsardzībai. Zūdot nepieciešamī-bai platību aizsargāt, žogs ir jāno-jauc.

Mehāniski aizsargāt saudzē-jamos kociņus. Var izmantotspeciālas uzmavas, spirāles, vil-nas kodaļas, kas netraucēaugšanu, bet aizsargā no apko-dumiem.

Apsmērēt vai apsmidzināt arvielām, kas nav kaitīgas kociņiemun videi, bet ir ar dzīvniekiemnepatīkamu smaku un garšu. Tāsir pasūtāmas firmās, kas nodar-bojas ar medību piederumutirdzniecību, kā arī vietējseksperimentāls ražojums irnopērkams LVMI ”Silava”.

Bebru applūdinājumus novēršvai nu savlaicīgi novācot grāvjuapaugumu, vai ar “bebru cau-rules” palīdzību noregulējot uz-plūdinājuma līmeni.

Jānis Ozoliņš, VMD Med bu da as vad t ja

vietnieks, t lr. 7212776

LVMI “Silava” sagatavotās faktulapas iecerētas kā aktuālas, uz pētīju-ma rezultātiem balstītas informācijasavots mežīpašniekiem. Faktu lapā“Stāds” atradīsiet īsu pārskatu parstādu veidiem, bet faktu lapa “Egļumūķene” jūs informēs par šā kukaiņanodarītajiem postījumiem Latvijasmežos.

Ar faktu lapām varat iepazītiestuvākajā mežniecībā vai pasūtīt LVMI“Silava” Rīgas ielā 111, Salaspilī, LV-2169, informatīvais tālrunis 7949662.

“Silavas”mājas lapas adrese:http://www.silava.lv

Finansçjums meþiem no Eiropas Savienîbas fondiem

Latvijai kļūstot par Eiropaskopienas dalībvalsti, tai būs pieeja-mi līdzekļi no ES struktūrfondiem,kā, piemēram, Eiropas Lauk-saimniecības vadības un garantijufonds (ELVGF), Eiropas Reģio-nālās attīstības fonds (ERAF),Eiropas Sociālais fonds (ESF) unciti. Lai pretendētu uz finansēju-mu laika posmam no 2004. līdz2006. gadam, bija jāsagatavo At-tīstības plāns, kura ietvaros Zem-kopības ministrija ir atbildīga par4. prioritātes “Lauksaimniecībaun lauku attīstība” izstrādi, kuraifinansējums būs pieejams noELVGF. Šīs prioritātes ietvarosprivātie meža īpašnieki varēs pre-tendēt uz atbalsta saņemšanupasākumā “Mežsaimniecības at-tīstība”. Pasākuma atbalstamsabiedriskais finansējums sastādavairāk nekā 15 miljonus EUR, kasir 7,5% no kopīgā prioritātes pa-sākumu atbalstam atvēlētās sum-mas. Šajā pasākumā atbalsts pa-redzēts tādām aktivitātēm:

mazvērtīgo jeb neproduktīvoaudžu nomaiņai, to vietā ierīko-jot mežaudzes ar augstvērtīgām

vietējiem apstākļiem piemēro-tām koku sugām,

jaunaudžu kopšanai, apvienību veidošanai, lai vei-

cinātu meža īpašnieku sadarbībuun kooperāciju,

meža ieaudzēšanai lauksaim-niecībā neizmantotajās zemēs unkrūmāju zemēs, kā arī ieaudzētoun dabiski ieaugušo mežaudžukopšanai.

No šīs prioritātes citiem atbal-sta pasākumiem būs iespēja pre-tendēt uz finansējumu tādāmaktivitātēm kā meliorācijas sistē-mu izbūve un rekonstrukcija,lauku tūrisma attīstība, amatnie-cība, netradicionālā lauksaim-niecība (piem., briežu dārzu ierī-košana), kā arī pretendēt uz ap-mācību pakalpojumu saņemšanu.

Mazie un vidējie uzņēmumiuzņēmējdarbības atbalstam va-rēs pretendēt uz finansējumapiesaistīšanu no Eiropas Reģio-nālās attīstības fonda un EiropasSociālā fonda.

Tālis Beisjuks, ZM Me a departamenta

vec kais referents, t lr. 7027453

Faktu lapas var interesçtmeþa îpaðniekus

Kâ izvairîties no zvçru bojâjumiem

>>

Pēterim Ozoliņam pieder zem-nieku saimniecība, viņš ap-saimnieko pāri par 200 ha ze-

mes, nodarbojas ar graudkopību unkartupeļu audzēšanu, pieder ap 20ha mežu, apsaimnieko arī citu īpaš-nieku īpašumus. Ienākumus, ko gūstno meža, iegulda saimniecības at-tīstībā, tiek būvētas ēkas, pašam irkokapstrādes darbnīca, visu cenšasdarīt pats. Pēc profesijas Pēteris irautomehāniķis, audzina četras mei-tas un ir vietējā medību kolektīvavadītājs.

Pēteris Ozoliņš mežu apsaim-nieko saskaņā ar meža apsaimnieko-šanas projektos plānotajiem pasāku-miem, ikreiz konsultējoties ar apgai-tas mežsargu Normundu Strapcānuun izvēloties labākos apsaimnie-košanas variantus. Mežu dod izstrā-dāt zināmiem un uzticamiem cilvē-kiem, uzticēties nezināmām firmāmir liels risks.

Sakopt un sakârtot savu meþu

Pēteris Ozoliņš: “Mežu apsaim-niekoju jau 13 gadus, galvenā cirtēcērtu tikai tās cirsmas, kur mežsvairs nedod pieaugumu, sākumā armeža apsaimniekošanu un atjauno-šanu viss negāja tik raiti, jo saim-niekoju tikai vienai dienai, diemžēlvēl šodien ir daudzi tādi īpašnieki.Vēlāk bija jāiedziļinās meža lietās.Tagad jāsāk domāt par bērniem unmazbērniem, tādēļ par mērķi esmuizvirzījis sakopt un sakārtot savumežu, kaut gan pats domāju, kabērni diez vai turpinās saimniekot,bet uzskatu, ka bērniem jāatstājsakārtots īpašums. Mežs ir vajadzīgssirdij, kur aiziet pašam atpūsties,kaut vai pasēņot. Tagad mansmērķis ir savest īpašumu kārtībā, laipēc tam būtu vieglāk strādāt, jokatrs nokavētais darbs radagrūtības. Pa vasaru vairāk nodarbo-jos ar lauksaimniecību, bet ziemāvairāk pacērtu malku, ar meža dar-biem nodarbojos ziemā.”

Apsaimniekoðanai jâpieiet individuâli

Normunds Strapcāns: “Ja pro-jektā ir atļautas vairākas kailcirtes,Pēteris skatās, kur ir visnepiecieša-mākais veikt ciršanu, tiek ņemtaspāraugušas bērzu un apšu audzes,kur mežs praktiski “brūk” kopā, kautgan materiālā vērtībā izdevīgāk būtunocirst citu mežu.

Runājot par meža atjaunošanu,katrā vietā jāpieiet individuāli, uz-

kalniņos stādot priedes, bet lejāsegles, nevis visu apmežojot ar vienusugu. Domāju, ka jāstāda vairāk,nekā noteikts normatīvajos aktos,lai pēc tam kopjot būtu iespējasizvēlēties vēlamo sugu labākoskociņus. Ja saimnieks savā mežāsaimnieko un kopj to vairākasreizes, darba gaitā ir iespējanomainīt sugu. Privātajos mežos irgrūti piemērot normatīvos aktosnoteiktās prasības, katrā vietā būtujāpieiet individuāli. Ja mežaapsaimniekošanas mērķis nav rūp-nieciskā ražošana, lielāka vērībabūtu veltāma tam, lai saimnieksvarētu paņemt no meža tikai to, kasir nepieciešams, un platību atjaunottā, lai tā iekļaujas kopējā ainavā,atstājot, piemēram, ozolus, kasSaulkrastu mežniecībā vispār netiekcirsti.”

Kâpçc nenâk konsultçties?Oskars Vīgants: “Nelaime tā, ka

ir meža īpašnieki, kuri cenšas pēc ie-spējas vairāk izcirst, pārdod cirsmas“uzpircējiem”, kuri ir ieinteresēti no-cirst pēc iespējas vairāk. Lielākā pro-blēma ir tā, ka pirms pārdošanas ne-viens nenāk uz mežniecību un nekon-sultējas, atnāk tikai tad, kad ir “ap-šmaukti”. Piemēram, kāds gadījums,ka meža īpašnieks pārdevis 24 hameža par 4000 latu starpniekam, kuršpēc nedēļas to pašu īpašumu pārdevisjau par 24 000 latu. Šajā situācijādiemžēl labot neko vairs nevar.”

Pēteris Ozoliņš: “Agrākos laikoskatrā ģimenē goda vietā bija Bībele,bet tagad mūsu laikos vajadzētu būtCivillikumam. Ja tu neesi jurists, laivismaz zini, kas ir īpašums, konozīmē mantošana un ko nozīmē

līguma sastādīšana, jo tagad bez tānevar un katru dienu pie jurista uzkonsultāciju neaizskriesi.”

Normunds Strapcāns: “Īpašnie-kiem liekas, ka paši ir gudri, bet pie-redze liecina, ka līgumi ir sastādītipareizi tiem, kuri konsultējušiesmežniecībā.”

Pēteris Ozoliņš: “Iesaku citiemmeža īpašniekiem vairāk iet uz mež-niecībām un, ja pašam nav vajadzīgozināšanu meža apsaimniekošanā, uz-ticēties profesionāļiem gan konsultē-joties par meža apsaimniekošanasjautājumiem, gan nododot mežaizstrādi profesionāļiem. Tas neiz-maksā daudz, toties var mierīgu sirdisēdēt mājās zinot, ka mežs būsatjaunots. Visu nevar izdarīt vienscilvēks, katrs darīsim savu darbu, koprotam.”

Vita Kreile: “Arī mežniecības irdažādas, ir tādas, kurām ir izveidojiesļoti labs kontakts ar cilvēkiem, bet irtādas, kur nav tik labas attiecības arīpašniekiem, piemēram, šogad patibiju uzaicināta konsultēt uz citurajonu, jo pie vietējiem negribot iet.”

Pēteris Ozoliņš: “Var būt, ka tasir atkarīgs no meža īpašniekiem? Jaīpašnieks vēlas dabūt kaut ko ātrākun vairāk, tad kāds tur kontakts.”

Normunds Strapcāns: “Arī mantā ir bijis. Ir īpašnieki, kuri uzskata, kaviņi ir gudrāki, un negrib ieklausītiesmūsu ieteikumos, piemēram, bijaviena dāma, kas vēlējās jūrmalas kāpāstādīt egles, jo viņai priedes bija apni-kušas, diemžēl pat pusotrā stundaman īpašnieci neizdevās pārliecināt,ka egles tur neaugs. Citā gadījumāman tomēr pusstundas laikā izdevāsieskaidrot, ka kāpās arī no priedēmvar veidot dzīvžogu.”

Vita Kreile: “Arī mežniecībai irjāuzklausa īpašnieku viedoklis, unvēlmēm daudzmaz ir jāsakrīt, nevarbūt tā, ka mežzinis iestājas kā buks,jāatrod savstarpējs kontakts, vienamotra vēlmēs ir jāieklausās.”

Meþs nav zûdoðs, tâ ir vçrtîba

Pēteris Ozoliņš: “Saimniekojutikai bērniem, ja nebūtu bērnu, tad ne-ko tādu neuzņemtos, ja neatliek laikanekam citam. Bērni šobrīd domā, kaviņiem to visu nevajag, es arī necenšosviņus piesaistīt, neuzspiežu savusuzskatus. Lai dara to, ko viņi irizdomājuši, man ir tikai viena prasība,lai mācās, tikmēr viņus atbalstīšu.Izskološu bērnus un dzīvošu mierīgi,gribas kaut ko skaistu, bail, ka nekļūs-tu par vergu sev. Mežs jau nav zūdošs,tā ir vērtība.

Kâdâ rudens pçcpusdienâ devâmies uz Sçjas pagasta “Jûrasteriem”pie meþa îpaðnieka Pçtera Ozoliòa, lai uzklausîtu viòa viedokli parprivâto meþu apsaimniekoðanu un dalîtos praktiskâ meþaapsaimniekoðanas pieredzç. Sarunâ piedalîjâs Saulkrastu meþzinisOskars Vîgants, meþsargs Normunds Strapcâns un Rîgasvirsmeþniecîbas konsultante Vita Kreile.

Pçteris Ozoliòð (pa labi) meþus apsaimnieko saskaòâ ar meþaapsaimniekoðanas projektos plânotajiem pasâkumiem, ikreiz kon-sultçjoties ar apgaitas meþsargu Normundu Strapcânu

Ciekurs1/2003 rudens

praktiski ieteikumi, komentâri, pieredze

Par meþu, tâ vçrtîbâm un mûsu attiecîbâm

3

Īpašums jāapseko dabā, īpaši pārbaudot visušogad veikto saimniecisko darbību mežā. Saskaņāar saņemtajiem ciršanas apliecinājumiem jāpār-bauda platība, izcirstais vairums, kopšanas cirtēsatstāto koku daudzums (šķērslaukums), kā arīcirsmu satīrīšanas kvalitāte.

Meža apsekošana nepieciešama tādēļ, lai,savlaicīgi konstatējot trūkumus vai pārkāpumusno citu līgumslēdzēju puses, jūs varētu tos novērstun precīzāk aizpildīt pārskatu par visām veiktajāmsaimnieciskām darbībām, kas jāiesniedzmežniecībā līdz 2004. gada 1. februārim.

Ja jūsu īpašumā ir izcirtumi:Neatjaunoti, jaun ki par 3 gadiem. J sagatavo

augsne un j pasßta st di. Augsnes sagatavošanarudenī vairumā gadījumu ir drošs garants, kaveiksmīgāk notiks dabīgā atjaunošanās. Ja platībuesat nolēmuši atjaunot mākslīgi, tad ieteicamsstādaudzētavās pieteikt nepieciešamo stādudaudzumu, jo dažu sugu stādi atsevišķās vietāspavasarī nav iegādājami.

Tr s gad gi un vec ki. J painteres jas me -niec b , vai tie k rt j inventariz cij 01.10.2003. iratz ti par atjaunotiem. Negatīva lēmuma gadījumāvajadzētu uzzināt šāda lēmuma iemeslus, saņemtkonsultācijas trūkumu novēršanai. Visizplatītā-

kais nepieņemšanas iemesls ir “nekopta platība”.Arī rudenī vēl iespējams izkopt izcirtumus, tadjāiesniedz rakstisks pieteikums apsekot vēlreizizkopto izcirtumu. Pēc atkārtotas apsekošanaspozitīva lēmuma gadījumā, Jūs nākamajā gadāvarēsiet turpināt cirst galvenās cirtes un izbēgsietno administratīvā soda par termiņā neatjaunotuizcirtumu.

Jāapseko un jāizkopj 2 līdz 12 m augstas jaun-audzes, ja tas ir nepieciešams. Rudenī, nelapotāstāvoklī, daudz vieglāk izvēlēties atstājamos nā-kotnes kociņus un veikt kopšanu.

Ja īpašumā tiek konstatēti nokaltuši vaikalstoši koki, jāatrod cēlonis šim procesam unjānovērš. Ja vainīgs ir paaugstināts gruntsūdenslīmenis, visbiežāk tā ir bebru darbība vaiizstrādes rezultātā bojāta meliorācijas sistēma.Konstatējot bebru darbību, jārīkojas kopā armedniekiem, bebru skaits jāsamazina un regulārijāizjauc dambji. Slimību un kaitēkļu bojājumugadījumos jāiesniedz pārskats mežniecībā unbojātie koki jāizcērt speciālistu ieteiktajos ter-miņos.

Lietderīgi iztīrīt aizaugušos grāvīšus un dabīgoūdensteču ceļus. Mitrās, nemeliorētās bijušo lauk-saimniecības zemju platībās lietderīgi atrast jau sen

ar rokām raktos, aizaugušos grāvīšus, un tos ne-daudz iztīrīt, tāpat patīrīt arī dabīgo ūdenstečuceļus. Noregulētais mitrums palielinās koksnespieaugumu nākotnē, ceļi būs izbraucami un kokma-teriālus varēs pievest, nebojājot augsni un tehniku.

Brīvajos brīžos vajadzētu papildināt zināšanas.Nepieciešams apgūt gan meža likumdošanu, ganpamatzināšanas mežizstrādē, tirgus ekonomikā,meža kopšanā un atjaunošanā. Nepareizs mežaīpašnieka lēmums rada ilgi un grūti labojamas sekasmežā, kas kopumā veido vidi, kurā dzīvojam.

Baldones mežzinis, t lr. 7932429

Lauku darbi apdarîti, jâiet meþâPienâcis rudens, un augu veìetâcija lçnâm apstâjas. Nobirst lapas un viss kïûst vieglipârskatâms.Tas ir piemçrots laiks, kad îpaðniekiem iespçjams apsekot savu meþu.

Nâkotnes meþam augsne sagatavota

Meþa enciklopçdijas1. sçjums

Pirmo reizi Latvijā iznākusiMeža enciklopēdija. Tas irnopietns 70 nozarē atzītu speciā-listu darbs. Galvenais redaktors –Dr. silv. Jānis Aldonis Broks.Meža enciklopēdija iznāks 2 sēju-mos un tajā būs vairāk nekā 4000šķirkļu.

Meža enciklopēdiju jūs varatiegādāties pa pastu vai tieširedakcijā. Viena sējuma cena irLs 9 + sūtīšanas izdevumi Ls3,50.

Meža enciklopēdijas redak-cija: Biķernieku iela 18, Rīga,LV-1039, tālrunis 7566248, fakss7566251, e-pasts: enciklopedija@premo.lv, mājas lapa:www.premo.lv/enciklopedija.

www.vmd.gov.lv

Valsts meža dienesta mājaslapā varat atrast informāciju parmeža apsaimniekošanu regu-lējošo normatīvo aktu ievēro-šanas uzraudzību, atbalstu mežaīpašniekiem, informāciju parVMD, aktuālos jaunumus unveidlapas.

MeþsargaStrapcânaieteikumi

Ja kociņi stādīti rindās, tosvieglāk izkopt.

Kopšanu vieglāk veikt rudenī,kad zāle kļuvusi dzeltena uniestādītie kociņi labāk redzami.

Platībās, kur sazēlušas apšuatvases tā, ka pavasarī iestādītasegles rudenī neredz, tad ietei-kums īpašniekiem sagaidīt zie-mu, sniegs apklās eglītes, un apšuatvases nopļaut līdz ar sniegu.

Stādījumus svarīgi izkopt pir-majā gadā, lai kociņi varētu sa-ņemties un veiksmīgi konkurēt arcitiem nevēlamas sugas kociņiem.

Kopšanu vēlams veikt vecāmēnesī, tad atvases tik ātrineataugs.

Ieteikums tiem meža īpaš-niekiem, kuri savas jaunaudzesvēl nav izkopuši.

Kartupeļi norakti, lauki sa-strādāti, var iet krūmos iekšā!Nekas vēl nav nokavēts, pār-skatu iesniegšanas termiņš irnākamā gada 1. februāris, tādēļīstais laiks ķerties pie darba.

>>

Likums par nekustamâ îpaðuma nodokli un Ministru kabineta Lauku apvidu zemes kadastrâlâs vçrtçðanasnoteikumi paredz: ja meþâ ir saimnieciskâs darbîbas aprobeþojumi, tâ îpaðniekam pienâkas meþa zemeskvalitâtes novçrtçjuma samazinâjums. Tas nozîmç, ka attiecîgi jâsamazina nekustamâ îpaðuma nodoklis.

Eglîtes izaudzçt nav tik vienkârðiKad izveidojās Ziemassvētku koku audzētāju asociā-

cija, Ludis Kačerovskis iesaistījās tās darbībā. Pirmāseglītes atveda no Kalsnavas kokaudzētavas un iestādīja

1996. gadā. Tām veidoti vainagi un tagad tās izaugušassimetriskas un kuplas pāri cilvēka augumam. Kvalitatīvaseglītes nav tik vienkārši izaudzēt, jāzina kā pareiziapgriezt, reizēm tās bojā sals un meža dzīvnieki. Ne vien-mēr viss izdodas kā iecerēts, ir arī brāķi. Lai eglītes būtudažāda garuma, tās jāstāda katru gadu. Plantācijas labākrīkot dabiskajās pļavās un meža ielokos, kur augšanasapstākļi ir tuvāki dabiskai meža videi.

Pieprasa arî diþâkas eglesPieredze liecina, ka uz Ziemassvētkiem 80% pircēju

pieprasa vienu metru garas eglītes, bet iestādes gribiegādāties eglītes pat 3–4 metru augstumā. Cilvēki vairākvēlas skaistas, simetriskas, tādas kā “uzzīmētas”, bet, laiizaudzētu vienu metru garu kociņu, nepieciešami 3–4gadi un rūpīgs dārznieka darbs ar šķērēm.

Pats saimnieks eglītes nepārdod, bet uztic “tir-gotājiem”, kas labprāt ņem speciāli audzētas, kvalitatīvaseglītes. Iestādēm lielākās eglītes var realizēt par 10–15latiem. Reizēm speciāli audzētas eglītes un balteglesizdodas realizēt apzaļumošanai kā dekoratīvo stādāmomateriālu.

Ciekurs1/2003 rudens

>>

izsaki savu viedokli

Valsts meža dienesta un Zviedrijas Nacionālās mežu pārvaldessadarbības projekts “Meža mācību sistēmas nostiprināšana, laiveicinātu ilgtspējīgu mežsaimniecību Latvijas privātajos mežos”.

Izdevējs:Valsts meža dienests Rīga, 13, janvāra iela 15, LV-1932; fakss. 7211176 vmd@vmd.gov.lv Interneta adrese: www.vmd.gov.lv

Izdevumu sagatavoja izdošanai:Sarmīte Grundšteinetālr. 7228390; 9133563; sarmite@vmd.gov.lvSIA “ET CETERA” tālr. 7334075; 9427782; lietaskoks@etc.lv

Informatîvais izdevums «Èiekurs»

Ja mežā aizliegta galvenā cirte unkopšanas cirte, meža zemes kvalitātesnovērtējumu samazina par 100%,savukārt, ja aizliegta galvenā cirte vaikailcirte, – par 50%. Tātad, jasaimnieka īpašumā ietilpst aiz-sargjosla vai arī šajā teritorijā atrodascitas aizsargājamās platības, viņampienākas meža zemes kvalitātesnovērtējuma samazinājums un tamsekojoša nekustamā īpašumanodokļa atlaide. Svarīgi zināt, ka arnekustamā īpašuma nodokli neapliekarī jaunaudzes: skuju kokiem uncietajiem lapu kokiem – līdz 40gadiem; mīkstajiem lapu kokiem –līdz 20 gadiem, baltalksnim – līdz 10gadiem. Tātad, ja mežaudze nav sa-sniegusi noteikto vecumu, to nedrīkstaplikt ar īpašuma nodokli.

Nodokļa atlaide attiecas tikai uzto īpašuma daļu, kas atrodasaizsargjoslā vai citā aizsargājamajāteritorijā. Tātad no visa īpašumaizdala attiecīgo platību, kuraipiemēro samazinātu nodokļa likmi.

Pirmām kārtām jābūt veiktaimeža inventarizācijai. Ja tā notikusipirms krietna laika (likumdošananosaka, ka tā veicama vismaz reizi 10gados) un īpašniekam nav pār-liecības, ka inventarizācijas materiā-los, tātad arī Meža valsts reģistrā iratzīme par aizsargājamu teritoriju

konkrētajā platībā, skaidrība par šojautājumu jāmeklē savā virsmežnie-cībā (nepieciešamības gadījumā re-ģistrā iespējams veikt papildināju-mus). Tas ir ļoti būtiski, jo atzīmeinventarizācijas materiālos un Mežavalsts reģistrā ir galvenais priekš-noteikums, lai saņemtu nodokļaatlaidi. Ja attiecīgo ierakstu doku-mentos nebūs, neskatoties uz to, kamežs atrodas aizsargjoslā vai citāaizsargājamā teritorijā, nodokļaatlaidi nepiemēros. Turklāt jāņemvērā, ka jābūt sakritībai starp ierak-

stiem Meža valsts reģistrā un Ne-kustamā īpašuma reģistrā. Tasnozīmē, ka abos reģistros konkrētāīpašnieka kadastra vienībā jāsakrītmeža zemes platībām. Starp tāmpieļaujama neliela atšķirība, bet, ja tāir lielāka par noteikto kļūdas procen-tu, arī tad var rasties sarežģījumi arnodokļa atlaides saņemšanu. Ja kādusaimnieku skārusi šāda ķibele vai arīinventarizācijas materiālos viss irkārtībā, tomēr atlaide nav piemērota,ieteicams vērsties Valsts meža dien-estā, tātad savā virsmežniecībā, unprecizēt kadastra vienības platību.

Valsts meža dienests uztur Mežavalsts reģistru, un tajā apkopota infor-mācija par jaunaudzēm un aizsargāja-majām teritorijām, par kurāmpienākas nodokļa atlaide. Šāda veidainformācija ir reģistrēta pat katrammeža nogabalam un regulāri tieksniegta arī Valsts zemes dienestam,kura attiecīgā rajona birojs arī veicmeža zemes vērtības aprēķinu.

Meža īpašniekiem ir iespējamssavā virsmežniecībā vai mežniecībānoskaidrot, vai konkrētajā īpašumāir noteiktas aizsargājamās platībasun saimnieciskās darbības ierobežo-jumi.

Liene Suveizda, VMD Vides aizsardz bas

da as vad t ja

Eglîðu audzçtâjiem tuvojas raþas laiks

Kâ meþa îpaðniekiem sevi aizsargâtVai saimniekot bez kailcirtçm ir izdevîgiKâ Ziemassvçtku eglîtes audzç DânijâPraktiski meþkopju padomi

Kâ meþa îpaðniekiem sevi aizsargâtVai saimniekot bez kailcirtçm ir izdevîgiKâ Ziemassvçtku eglîtes audzç DânijâPraktiski meþkopju padomi

Kâ meþa îpaðniekiem sevi aizsargâtVai saimniekot bez kailcirtçm ir izdevîgiKâ Ziemassvçtku eglîtes audzç DânijâPraktiski meþkopju padomi

Kâ meþa îpaðniekiem sevi aizsargâtVai saimniekot bez kailcirtçm ir izdevîgiKâ Ziemassvçtku eglîtes audzç DânijâPraktiski meþkopju padomi

Nâkamajâ numurâ lasiet:Nâkamajâ numurâ lasiet:Nâkamajâ numurâ lasiet:Nâkamajâ numurâ lasiet:Nâkamajâ numurâ lasiet:Nâkamajâ numurâ lasiet:

Atrisinot ðo krustvârdu mîklu, uzzinâsiet,kam adresçts mûsu izdevums

Horizontāli: 1. Koku, krūmu un augu ko-

pums, kuri aug konkrētā platībā.2. Ziemassvētku koks.3. Valsts meža dienesta struk-

tūrvienība.4. Dokuments, kurš jāiesniedz

īpašniekiem mežniecībā par veik-to saimniecisko darbību.

5. Bojājumi, kurus izdarījušimeža dzīvnieki.

6. Ieteikums citiem.

7. Jauna kokaudze.8. Jauno kociņu atbrīvošana

no zālaugiem.9. Meža darbinieks, kurš

māca citus.10. Skuju koku auglis.11. Cilvēks, kuram ir

zināšanas un pieredze mežaapsaimniekošanā.

12. Augs ar cietu stumbru unkuplu vainagu.

13. Bērni, kuri mācās.

Izdevuma “Čiekurs” veidotāji lūdz jūs izteikt savas domas par mūsuizdevumu. Iegūtā informācija tiks izmantota tikai izdevuma pilnvei-došanai. Aizpildīta krustvārdu mīkla kopā ar anketu Jums jāiesūta papastu: Valsts meža dienests, 13. janvāra iela 15, LV – 1932 līdz š. g. 20.decembrim. Iesūtītās anketas piedalīsies izlozē. Jums būs iespēja vinnētvērtīgas grāmatas par mežu.

1. Kā jūs vērtējat informatīvo izdevumu? Izvēlēto atbildiatzīmējiet ar krustiņu.

2. Kas jums patika un kas nepatika?

Citi komentāri un piezīmes

4. Par ko jūs vēlētos lasīt nākamajos izdevumos, cik bieži?

6. Kāds ir jūsu vārds, uzvārds, adrese, tālrunis?

ļoti slikti slikti labi ļoti labi

Kur uzzinât par plânotiem pasâkumiem virsmeþniecîbâs?

Aizkraukles Vitolds Rozītis 5152210, 9489573Alūksnes Gvido Reismanis 4381271Balvu Jānis Gržibovskis 4522953Bauskas Vadims Vinogradovs 3960149Cēsu Jānis Renga 4122165, 6532108Daugavpils Anatolijs Reliņš 5422935, 9482284Dobeles Aivars Klūga 3781022, 6458290Gulbenes Ģirts Vilks 4471056, 9168752Jelgavas Herberts Niparts 3072568, 9241321Jēkabpils Dana Sila 5232304Krāslavas Donāts Leikums 5624071, 6465822Kuldīgas Astra Bērziņa 3324088, 9448758Liepājas Aija Petrovica 3491241

Limbažu Raimonds Fridvalds 4023810, 9156825Ludzas Roberts Ludboržs 5707018, 9159175Madonas Mairita Bondare 4852015, 9422541Ogres Juris Smirnovs 5024562 Preiļu Astrīda Rudzīte 5381781, 9459692Rēzeknes Andris Zunda 4625701, 6599634Rīgas Vita Kreile 7977339, 9490413Saldus Jānis Vizulis 3881016, 9483715Talsu Dace Rumpe 3242362, 3274472Tukuma Ruta Kotāne 3125265Valkas Aigars Ennītis 4731345, 9424190Valmieras Māris Zariņš 4233717, 9101482Ventspils Mārcis Laksbergs 7225737

Virsmežn. Vārds, uzvārds Telefoni Virsmežn. Vārds, uzvārds Telefoni

1.2.

3.4.

5.6.

7.8.

9.10.11.

12.13.

Kâ meþa îpaðniekiem sevi aizsargâtVai saimniekot bez kailcirtçm ir izdevîgiKâ Ziemassvçtku eglîtes audzç DânijâPraktiski meþkopju padomi

Nâkamajâ numurâ lasiet:

Ludim Kaèerovskim no Krimuldas pagasta pieder ap 50 ha zemes, tai skaitâ arî meþs. Savâ laikâ nodarbojies ar eglîðu tirdzniecîbu, bet tad izdomâjis, ka vajadzçtu pamçìinât paðam tâs izaudzçt.

Viens no atslçgu biotopiem

Vairâk vçlas skaistas, simetriskas, tâdas kâ“uzzîmçtas” eglîtes

Kâdas nodokïu atlaides pienâkasmeþa îpaðniekiem

4