Būvniecības atkritumu apsaimniekošana: principi, prasības...

Būvniecības atkritumu apsaimniekošana:principi, prasības, problēmjautājumi

Līga Zvirbule

Valsts vides dienests

tālr. 64207267, [email protected]

2016.gada 9. decembris

mailto:[email protected]

Būvniecības atkritumu apsaimniekošana:prasības, problēmas, risinājumi

1.Vides aizsardzība, vides pārvaldība, vides politikas integrācija.

2.Vides aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas principi

3.Terminu skaidrojums

4.Būvniecības atkritumu apsaimniekošanai noteiktās prasības

5.Neatbilstības būvniecības atkritumu apsaimniekošanas jomā


Vides aizsardzība, vides pārvaldība, vides politikas integrācija

Latvijas Republikas Satversme (VIII nod. Cilvēka pamattiesības. 115.pants)

Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un

uzlabošanu

Labvēlīga vide – dzīves kvalitāte – vides kvalitāte

( būvniecības politika – vides aizsardzības politika)būvniecības prakse – vides aizsardzība

Vai vides saglabāšana un uzlabošana ir sabiedrības vērtība?Normatīvās vērtības un faktiskās vērtība

Izpratne, zināšanas, stratēģiska un sistēmiska domāšana, rīcības un atbildība par sekām..... ilgtspējīga attīstība



Vide – dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopums ( Videsaizsardzības likums).

Vides aizsardzība – pasākumu kopums vides kvalitātessaglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanasnodrošināšanai ( Vides aizsardzības likums).

Vides pārvaldība – procesi, institūcijas, caur kuriem sabiedrībapieņem lēmumus, kas ietekmē vidi ( De Loe et al., 2009.).

Vides politikas mērķis - nodrošināt vides kvalitātes saglabāšanu unatjaunošanu, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu

Vides politika tiek izstrādāta kā nozares politika, bet tās veiksmīga īstenošana iespējama tikai tās integrācijā nozaru attīstības un rīcībpolitikās ( tai skaitā, būvniecības nozares)



Vides politikas īstenošana

Vides politikas integrācija nozaru politikās

Ilgtspējīgas attīstības iespējamība, attīstības ilgtspēja ilgtermiņā,

attīstība, kas pamatojas mūsu zināšanās, pieredzē un veiktspējā

pārvaldīt vidi, ņemot vērā attīstībai faktiski pieejamos resursus



Vides resursi – attīstības un izaugsmes resursi – aizsargājami,

racionāli un ilgtspējīgi izmantojami, pēc iespējas atjaunojami.

Vides politika nav formālu, bet objektīvu apstākļu noteikts vides

aizsardzību prasību un pasākumu kopums.

Vides politikas ieviešanu nav iespējams atlikt uz nenoteiktu laiku.

Vides politikas ieviešanas/ integrācijas neveiksmes nenovēršami rada

,,bumeranga’’ un ,,domino’’ efektu visās citās nozarēs, ietekmējot

sabiedrības attīstības iespējas ilgtermiņā.



Lielākā daļa vides pārvaldības jautājumu tiek izšķirti un risināti:

1) vairāku valsts institūciju dalītās kompetences

un/ vai

2) valsts institūciju un pašvaldību kompetences ietvarā,

ietekmējot uzņēmumus, iedzīvotājus un citas interešu grupas gan novalsts (nacionālā/reģionālā līmeņa) puses, gan arī no pašvaldības(vietējā pārvaldības līmeņa).

Valsts institūcijas un pašvaldības veido vienotu valsts pārvaldessistēmu.

Laba vides pārvaldība prasa valsts un pašvaldības institūcijukoordinētu darbību un saskaņotu lēmumu pieņemšanu.



Pašvaldības, īstenojot sev deleģēto kompetenci (Likums,,Parpašvaldībām” 23 autonomas funkcijas), jo īpaši:

- teritorijas attīstības plānošanā,

- teritorijas izmantošanas un būvniecības procesa organizācijā,uzraudzībā,

-siltumapgādes organizēšanā,

- ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanas organizācijā,

- sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā un uzraudzībā,

ietekmē noteiktu vides slodžu veidošanos, noteiktas dzīves unvides kvalitātes sasniegšanu, nosaka priekšnosacījumusturpmākām attīstības iespējām un konkrētas rīcību programmasattīstības mērķu sasniegšanai.


Tiesiskā regulējuma pamatietvars/attīstības plānošana

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam

Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2014. -2020.gadam

Vides politikas pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013. – 2020.gadam

Atkritumu apsaimniekošanas mērķi ir ietverti nacionālā līmeņaattīstības plānošanas dokumentos.

Atkritumu apsaimniekošanas jomu regulē > 40 normatīvie akti.

Būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi, tai skaitā azbestusaturoši būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi


Vides aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas principi

Vides aizsardzības likums (3.panta pirmā daļa)

1) princips "piesārņotājs maksā" — persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu;2) piesardzības princips — ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselības aizsardzību. Principu neattiecina uz neatliekamiem pasākumiem, ko veic, lai novērstu kaitējuma draudus vai neatgriezenisku kaitējumu;3) novēršanas princips — persona, cik iespējams, novērš piesārņojuma un citu videi vai cilvēku veselībai kaitīgu ietekmju rašanos, bet, ja tas nav iespējams, novērš to izplatīšanos un negatīvās sekas;4) izvērtēšanas princips — jebkuras tādas darbības vai pasākuma sekas, kas var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, jāizvērtē pirms attiecīgās darbības vai pasākuma atļaušanas vai uzsākšanas. Darbība vai pasākums, kas var negatīvi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību arī tad, ja ievērotas visas vides aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai.

10



Atkritumu apsaimniekošanas likums (4.pants)

(1)Atkritumu apsaimniekošanu veic tā, lai neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību.

(2) Atkritumu apsaimniekošana nedrīkst negatīvi ietekmēt vidi, tai skaitā:

1)radīt apdraudējumu ūdeņiem, gaisam, augsnei, kā arī augiem un dzīvniekiem;

2)radīt traucējošus trokšņus un smakas;

3)nelabvēlīgi ietekmēt ainavas un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas;

4)piesārņot un piegružot vidi.

11



Atkritumu apsaimniekošanas likums (5.pants)

(1) Organizējot, plānojot un veicot atkritumu apsaimniekošanu ( prioritārā secībā):

1)novērš atkritumu rašanās cēloņus;

2)samazina radīto atkritumu daudzumu (apjomu) un bīstamību;

3)sagatavo atkritumus atkārtotai izmantošanai;

4)atkārtoti izmanto pienācīgi sagatavotus atkritumus;

5)veic atkritumu pārstrādi;

6)veic atkritumu reģenerāciju citos veidos, piemēram, iegūstot enerģiju;

7)veic atkritumu apglabāšanu tādā veidā, lai netiktu apdraudēta vide, cilvēku dzīvība un veselība;

8)slēdz izgāztuves saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kā arī nodrošina slēgto izgāztuvju un atkritumu poligonu rekultivāciju.

12


Vides aizsardzības un būvniecības principi

Būvniecības likums

2.pants. Likuma mērķis: ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts ekonomisko un sociālo attīstību, kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšanu, kā arī energoresursu racionālu izmantošanu.

4. pants. Būvniecības principi:

1)Inženiertehniskās kvalitātes princips, saskaņā ar kuru būves inženiertehniskais risinājums ir lietošanai drošs, kā arī ekonomiski un tehnoloģiski efektīvs;

2)Ilgtspējīgas būvniecības princips, saskaņā ar kuru būvniecības procesā tiek radīta kvalitatīva dzīves vide pašreizējām un nākamajām paaudzēm, šai nolūkā palielinot atjaunojamo energoresursu un sekmējot citu dabas resursu efektīvu izmantošanu

13



2014. gada 2. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 529 ,,Ēku būvnoteikumi”

7. nodaļa. Būvdarbi. 7.5. Vides aizsardzības nosacījumi:

135. p. Būvdarbi organizējami un veicami tā, lai kaitējums videi būtu iespējami mazāks. Vides un dabas resursu aizsardzības, sanitārajās un drošības aizsargjoslās būvdarbi organizējami un veicami, ievērojot tiesību aktos noteikto ierobežojumus un prasības. Dabas resursu patēriņam jābūt ekonomiski un sociāli pamatotam.136. p Veicot ēkas atjaunošanu, pārbūvēšanu vai nojaukšanu, ja iespējams, veic būvniecībā radušos atkritumu pārstrādi un reģenerāciju. Visus būvniecībā radušos atkritumus, kas klasificējami kā bīstamie atkritumi, apsaimnieko atbilstoši normatīvajos aktos par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu noteiktām prasībām.

137.p. Pirms zemes darbu uzsākšanas, kā arī veicot planēšanas darbus būvlaukumā, derīgo augsnes kārtu noņem un nebojātu uzglabā turpmākai izmantošanai.

14




138. p. Ja būvlaukumā radušos rūpniecisko un sadzīves notekūdeņu piesārņojuma pakāpe ir lielāka, nekā noteikts normatīvajos rādītājos, pirms ievadīšanas kanalizācijas tīklā tos attīra atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izsniegtajā A vai B kategorijas atļaujā piesārņojošai darbībai vai apliecinājumā C kategorijas piesārņojošai darbībai, ja šāda atļauja atbilstoši normatīvajiem aktiem attīrīšanas iekārtām un citām ūdeni piesārņojošām darbībām ir izsniegta.

139. p. Nav pieļaujama ūdens ( arī attīrīta) novadīšana no būvlaukuma pašteces ceļā un nesagatavotās gultnēs. Ūdens atklātās novadīšanas veids un novadgrāvju sistēma jāparedz darbu veikšanas projektā.

141.p. Veicot grunts pastiprināšanu, novēršama pazemes ūdeņu un atklāto ūdenstilpju piesārņošana. Nepieciešamie pasākumi jāparedz darbu veikšanas projektā.

15




142. p. Būvdarbu procesā var mainīt dabisko reljefu un hidroģeoloģiskos apstākļus ( piemēram, aizbērt gravas un karjerus, izrakt dīķus, ierīkot drenāžu), ja minētie pasākumi paredzēti būvprojektā vai to nosaka ģeotehniskā kontrole ( ģeotehnisko darbu kopums, ko veic būvniecības gaitā, lai noskaidrotu būvprojekta atbilstību faktiskajiem ģeotehniskajiem datiem, un, ja nepieciešams, to koriģēt). [ MK Nr.112 ,,Vispārīgie būvnoteikumi” bija jāsaskaņo ar VVD]

139. p. Nav pieļaujama ūdens ( arī attīrīta) novadīšana no būvlaukuma pašteces ceļā un nesagatavotās gultnēs. Ūdens atklātās novadīšanas veids un novadgrāvju sistēma jāparedz darbu veikšanas projektā.

143.p. Zemes gabala dabiskā reljefa paaugstināšana vai pazemināšana veicama atbilstoši būvprojektā noteiktajam, ievērojot teritorijas izmantošanas un apbūves normatīvo aktu prasības.

16


Atkritumu apsaimniekošana: termini(Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. pants (1)

Atkritumi – jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās valdītājs atbrīvojas, irnolēmis vai ir spiests atbrīvoties;

Sadzīves atkritumi – mājsaimniecībā, tirdzniecībā, pakalpojumu sniegšanasprocesā vai citur radušies atkritumi, kas īpašību ziņā ir pielīdzināmimājsaimniecībās radītajiem atkritumiem;

Bīstamie atkritumi – atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus;

Ražošanas atkritumi – atkritumi, kas radušies ražošanas procesā vai būvniecībā;

Atkritumu apsaimniekošana – atkritumu savākšana, uzglabāšana, pārvadāšana, reģenerācija un apglabāšana ( tai skaitā sadedzināšana SA sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, atkritumu apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas, tirdzniecība ar atkritumiem un starpniecība

atkritumu apsaimniekošanā;

17


Atkritumu apsaimniekošana: termini(Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. pants (1)

Atkritumu reģenerācija – jebkura darbība, kuras galvenais rezultāts iratkritumu lietderīga izmantošana ražošanas procesos vai tautsaimniecībā,aizstājot ar tiem citus materiālus, kuri būtu izmantoti attiecīgai darbībai, vaiatkritumu sagatavošana šādai izmantošanai;

Atkritumu pārstrāde– atkritumu reģenerācijas darbība, kurā atkritumumateriālus pārstrādā produktos, materiālos vai vielās atbilstoši to sākotnējamvai citam izmantošanas veidam, ietverot organisko materiālu pārstrādi unizņemot atkritumos esošās enerģijas reģenerāciju un tādu materiāluizgatavošanu, kuri tiks izmantoti par kurināmo vai izrakto tilpju aizbēršanai;

Atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai – par atkritumiem kļuvušu produktu vai to sastāvdaļu pārbaude, tīrīšana vai labošana, lai tos varētu atkārtoti lietot bez turpmākās priekšapstrādes.

18



Atkritumu apsaimniekošanas likums neattiecas uz nepiesārņotu augsni un citiem minerāliem resursiem, kuri izrakti būvniecības rezultātā un kurus to dabiskajā stāvoklī izmantos būvniecības

procesā tajā pašā vietā, kur tie izrakti. (3.panta pirmās dalas 6.p.)

Būvniecības un būvju nojaukšanas darbos lielākā daļaradušos būvniecības atkritumu – inertie atkritumi:- atkritumi, ar kuriem laika gaitā nenotiek būtiskas fizikālas,bioloģiskas vai ķīmiskas pārmaiņas;-tie neiedarbojas uz citām vielām, materiāliem;-tie piegružo, degradē vidi, bet nerada būtisku kaitējumu videi vaidraudus cilvēku veselībai;- pēc to sagatavošanas, apstrādes ir otrreiz izmantojami, pēcpārstrādes iespējams iegūt būvniecībā izmantojamu materiālu(piemēram,ceļu būvniecībā vai esošo ceļu rekonstrukcijā).

19



2013. gada 2. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 184 ,,Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu

atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju”

1.3.p. Nosaka atkārtoti izmantojamu, pārstrādājamu vaireģenerējamu būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu veidus,atkārtotas izmantošanas, pārstrādes vai materiālu reģenerācijasapjomu un termiņu.

5.p. Atkritumu sagatavošana reģenerācijai vai apglabāšanai navuzskatāma par galīgu atkritumu pārstrādi vai citu galīgu materiālureģenerācijas darbību.

20



2013. gada 2. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 184 ,,Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un

materiālu reģenerāciju”

11.p. Komersanti, kuru saimnieciskās darbības rezultātā rodas būvniecības un būvju

nojaukšanas atkritumi (noteikumu pielikumā norādītās atkritumu klases) nodrošina, ka līdz

2020. gadam 70% ( pēc svara) no kopējā kalendāra gadā radīto būvniecības un būvju

nojaukšanas atkritumu daudzuma tiek atkārtoti izmantoti un pārstrādāti vai tiek veikta

atkritumos esošo materiālu reģenerācija, tai skaitā izmantošana izrakto tilpju

aizpildīšanai – atkritumu reģenerācijas darbībai, kurā piemēroti atkritumi tiek izmantoti

izrakto tilpju aizbēršanai vai inženiertehniskām vajadzībām ainavu veidošanā, un ar

atkritumiem aizstāj citus materiālus, kas nav uzskatāmi par atkritumiem.

2011. gada 26. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 319 ,,Noteikumi par

atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem”

R10A – atkritumu izmantošana izrakto tilpju aizbēršanai vai inženiertehniskām vajadzībām

ainavu veidošanā.

21



2011. gada 19. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 302 ,,Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus”

17. Būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi ( tai skaitā no piesārņotām vietām izrakta augsne):

170101 - betons, 170102 - ķieģeļi,170103 – flīzes, kārniņi un keramika, 170107 – betona,ķieģeļu, flīžu, dakstiņu, keramikas maisījumi, kuri neatbilst klasei 170106 ( nesaturbīstamas vielas),

170201 - koks, 170202 - stikls, 170203 - plastmasa,

170302 – asfaltu saturoši maisījumi, kuri neatbilst 170301 klasei ( nesaturbīstamas vielas),

170401 – varš, bronza, misiņš, 170402 - alumīnijs, 170403 - svins, 170404 - cinks, 170405– čuguns un tērauds, 170406 - alva, 170407 – jaukti metāli, 170411 – kabeļi, kuri neatbilst170410 klasei ( nesatur naftas produktus, ogļu darvu u.c. bīstamas vielas),

170604 – izolācijas materiāli, kuri neatbilst klasei 170601 un 17603 ( nav azbestu saturošiizolācijas materiāli un nesatur citas bīstamas vielas),

22



2011. gada 19. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 302

,,Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara

atkritumus bīstamus”

17. Būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi ( tai skaitā no

piesārņotām vietām izrakta augsne):

170802 – būvmateriāli uz ģipša bāzes, kuri neatbilst 170801 klasei (nav

piesārņoti ar bīstamām vielām),

170904 – būvniecības atkritumi, kuri neatbilst 170901, 170902 un

170903 klasei (nesatur dzīvsudrabu, nesatur PHB vai PHT [ tepes, grīdas

materiāli, iekārtas transformatori], nesatur citas bīstamas vielas);

23



2011. gada 19. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 302 ,,Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus

bīstamus”17. Būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi ( tai skaitā no

piesārņotām vietām izrakta augsne):1912. grupa ,,Atkritumu mehāniskās apstrādes (šķirošana, smalcināšana,sablīvēšana, briketēšana un tml. ) atkritumi:

191201 – papīrs un kartons,191202 – melnie metāli,191203 – krāsainiem metāli,121204 – plastmasa un gumija,191205 - stikls ,191207 – koksne, kas nesatur bīstamas vielas, 191209 – minerāli ( smiltis,akmeņi)

191216 – pāršķiroti būvniecības atkritumi, kas paredzēti turpmākaiizmantošanai ( piemēram, ceļu būvē)

24



2011. gada 19. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 302 ,,Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus”

Atkritumus uzskata par bīstamiem, ja tiem piemīt vismaz viena no Eiropas Komisijas2014. gada 18. decembra Regulas Nr. 1357/2014 pielikumā minētajām īpašībām.

Atkritumu bīstamības īpašības novērtē atbilstoši Regulas 1357/2014 pielikumam ( irnoteiktas atkritumu bīstamības īpašības, kuru noteikšanu jāveic izmantojot testēšanasmetodes)/ konteksts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1907/2006/EK, kasattiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH).

Vielu vai priekšmetu neklasificē kā atkritumus, ja ir pabeigta vielas vai priekšmeta

reģenerācija ( arī pārstrāde) un vienlaikus atbilst noteiktiem kritērijiem, ņemot vērā

piesārņojošo vielu robežvērtības attiecīgajās vielās un priekšmetos, kā arī attiecīgo vielu un

priekšmetu jebkuru iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi:

-izmanto noteiktam nolūkam;

-pastāv tirgus vai pieprasījums pēc šādas vielas vai priekšmeta;

-Viela vai priekšmets atbilst NA noteiktajām tehniskajām prasībām turpmākai izmantošanai

un prasībām attiecīgajai vielai vai priekšmetam;

-Izmantošana nerada negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

25



Lai veiktu atkritumu apsaimniekošanas darbības, normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir jāsaņem atļauja:

Atkritumu apsaimniekotājs pirms attiecīgo darbību veikšanas saņem Valsts videsdienesta atļauju atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai,šķirošanai vai uzglabāšanai, slēgtas vai rekultivētas atkritumu izgāztuvesatrakšanai un atkritumu pāršķirošanai ( Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12.pants (1)// 2011. gada 13. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 703,,Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas atļaujas izsniegšanas un anulēšanaskārtību, atkritumu tirgotāju un atkritumu apsaimniekošanas starpnieku reģistrācijaskārtību, kā arī valsts nodevu un tās maksāšanas kārtību).

Bīstamo vai ražošanas atkritumu apsaimniekotājs saņem atļauju bīstamo vairažošanas atkritumu reģenerācijai vai apglabāšanai atbilstoši normatīvajiemaktiem par piesārņojumu ( Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12.pants (5)//Likums ,,Par piesārņojumu” 1.pielikums un 2010. gada 30. novembra Ministrukabineta noteikumi Nr. 1082 ,,Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijaspiesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošodarbību veikšanai [ 1.pielikuma 5.p. - kādām atkritumu apsaimniekošanas darbībāmir nepieciešama atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai]).

26



Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktās prasības:

15. pants.(1) Atkritumu savākšana, pārkraušana, šķirošana, uzglabāšana,reģenerācija vai apglabāšana ir atļauta tikai tam paredzētajās vietās.

17.pants.(1) nosaka bīstamo vai ražošanas atkritumu (BA, RA) sākotnējāradītāja vai valdītāja pienākumus:1) atdala BA vai RA no citu veidu atkritumiem;2) uzglabā tā, lai tie neapdraudētu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī personumantu;3) nogādā BA vai RA speciāli aprīkotās BA vai RA savākšanas vietās vai slēdz līgumuar attiecīgo atkritumu apsaimniekotāju par BA vai RA apsaimniekošanu;4) sedz BA vai RA apsaimniekošanas izmaksas.

19.pants.(1) Ir aizliegts sajaukt dažāda veida bīstamos atkritumus, kā arīsajaukt bīstamos atkritumus ar sadzīves atkritumiem vai ražošanasatkritumiem.

27



Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktās prasības:

20. pants. (1) Atkritumu sākotnējais radītājs var:

1)pats veikt radīto vai valdījumā esošo atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, ja irsaņēmis attiecīgu atļauju A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanaiatbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu;

2)nodrošināt, ka radīto vai valdījumā esošo atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanuveic atkritumu apsaimniekotājs, kurš ir saņēmis attiecīgu atļauju A vai B kategorijaspiesārņojošo darbību veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu;

3)nodrošināt, ka radīto vai valdījumā esošo atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanuorganizē atkritumu apsaimniekotāji, kuri veic atkritumu savākšanu vai pārvadāšanuatbilstoši likuma 16. panta (SA)un 17. panta (BA, RA) nosacījumiem.

23. pants. (1) Nosaka pienākumu atkritumu apsaimniekotājiem veikt apsaimniekotovai radīto atkritumu daudzuma (apjoma), veida, izcelsmes, savākšanas biežuma unpārvadāšanas uzskaiti.

28



2016. gada 17. novembrī pieņemti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā

8.panta (1) daļas 1.punkts:

Pašvaldība savā administratīvajā teritorijā atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiempar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas valstsplānu un reģionālos plānus, organizē šādu atkritumu apsaimniekošanu:a)Visi sadzīves atkritumi, tai skaitā sadzīvē radušies bīstamie atkritumi,b)To būvdarbu veikšanas procesā radušies ražošanas atkritumi, uz kuriem neattiecasnormatīvie akti par būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtību (turpmāk – mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi).

(1 1) pants: pašvaldība organizē vienu kopīgu ( vai atsevišķas) publiskā iepirkuma vaipubliskās partnerības procedūru, izvēloties atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīvesatkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu savākšanu, pārvadāšanu,pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu.

39.panta (6) daļa: MK nosaka kārtību, kādā atkritumu apsaimniekotājs veic sadzīvesatkritumu masas un tilpuma attiecību mērījumus, un šo mērījumu veikšanas nosacījumus;kārtību, kādā nosakāms koeficients pārejai no tilpuma vienībam uz masas vienībām.

29



2014. gada 15. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 199 ,,Būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība”

1) nosaka kārtību, kādā būvniecības atkritumu radītājs vai apsaimniekotājsnodrošina radīto vai apsaimniekoto būvniecības atkritumu un to pārvadājumuuzskaiti ( 1.pielikuma forma, uzskaite tonnās);2) noteikumi neattiecas uz būvniecības atkritumu radītājiem – fiziskajām personām,kuras nav komersanti (2.p.);3) noteikumi neattiecas uz būvniecības atkritumiem, kuri uzskatāmi par bīstamiematbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuraspadara atkritumus bīstamus (2.p.);4) pārvadājot un uzglabājot būvniecības atkritumus, tos marķē un iepako atbilstošinormatīvajiem aktiem par kravu pārvadājumiem (4.p.);5) Būvniecības atkritumu pārvadājumu elektroniska reģistrācijas un uzskaitessistēma (BRAPUS);6) Sistēmas lietotāji ir būvniecības atkritumu apsaimniekotāji – pārvadātāji (7.p.)

30



2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 484 ,,Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un

pārvadājumu uzskaites kārtība”

1) nosaka kārtību, kādā bīstamo atkritumu ( izņemot sadzīves bīstamo atkritumu), tajāskaitā videi kaitīgo preču atkritumu radītājs vai apsaimniekotājs nodrošina radīto vaiapsaimniekoto bīstamo atkritumu un to pārvadājumu uzskaiti ( 1.pielikuma forma),identifikāciju, iepakošanu, marķēšanu, uzglabāšanu un pārvadājumu uzskaiti;2) noteikumi neattiecas uz mājsaimniecībās radītiem bīstamiem atkritumiem, kuri navatdalīti no citiem mājsaimniecības atkritumiem, kā arī dalīti savāktiem mājsaimniecībasbīstamajiem atkritumiem līdz to nodošanas brīdim atkritumu apsaimniekotājam, kurš irsaņēmis atbilstošu atļauju;3) noteikumi neattiecas uz bīstamo atkritumu pārvadājumiem, kas reglamentētinormatīvajos aktos par kārtību, kādā atkritumus ieved pārstrādei Latvijas teritorijā, kā arīpar atkritumu eksporta un tranzīta kārtību4) bīstamo atkritumu pārvadājumu elektroniska reģistrācijas un uzskaites sistēma(BAPUS);6) Sistēmas lietotāji ir bīstamo atkritumu radītāji, īpašnieki vai savācēji, kam nepieciešamspārvadāt bīstamos atkritumus, bīstamo atkritumu apsaimniekotāji (12.p.)

31



2011. gada 19. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 301 ,,Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta

atkritumu apsaimniekošanu”

12. Ēkas, būves vai iekārtas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, nojauc un azbestusaturošus izstrādājumus apstrādā atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzībasprasībām darbā ar azbestu, tai skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanuvidē.

13. Pārvadājot un apglabājot atkritumus, kuri satur azbesta šķiedras vai putekļus,pārvadātājs vai operators tos apstrādā, iesaiņo un pārklāj tā, lai nepieļautu azbesta šķiedruvai putekļu nokļūšanu vidē.

14. Atkritumu valdītājs nodrošina azbestu saturošu atkritumu (šķiedru vai putekļu)iepakošanu un marķēšanu atbilstoši regulas 1907/2006 XVII pielikumam.

15. Azbestu saturošus būvniecības atkritumus un citus azbestu saturošus atkritumus atļautsapglabāt vienīgi sadzīves atkritumu poligonu atsevišķos nodalījumos vai poligonos, kaspieņem tikai azbestu saturošus atkritumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumupoligonu ierīkošanas un apsaimniekošanas kārtību.

32



Būvniecības likums

18.pants. Būvniecības kontrole

(4) Veicot būvdarbu kontroli, būvinspektori:

4) Pārliecinās par vides aizsardzības prasību ievērošanu būvlaukumā

un par konstatētajiem trūkumiem informē institūcijas, kuras veic

vides valsts kontroli.

Jautājumu vairāk, nekā skaidru atbilžu

33



Problēmjautājumi pārdomām un diskusijai

1. Būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apsaimniekošana,

iespējamā sagatavošana atkārtotai izmantošanai/ reģenerācijai/

pārstrādei - jautājumi, par kuriem būvniecības ieceres virzītājiem ir

jādomā, jāapsver un jātiek skaidrībā jau būvniecības procesa

sākumstadijā (ieceres sagatavošana, projektēšana) un

akceptētajam konkrētajam risinājumam ir jāatspoguļojas

būvniecības dokumentācijā (tehniskajā projektā, būvprojektā,

būves nojaukšanas projektā) vides aizsardzības pasākumu sadaļā.

Prakse:

vispārīgi formulējumi par to, ka jāatbilst normatīvajos aktos

noteiktām prasībām

34



2. Būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas uzraudzība

tiek veikta valsts un pašvaldības institūciju dalītas kompetences ietvarā,

kur:

a) sadzīves, bīstamo, ražošanas, tai skaitā būvniecības atkritumu

apsaimniekotāju darbības uzraudzību veic Valsts vides dienests (atļaujas,

vides inspekcijas) + iesaiste, izsniedzot tehniskos noteikumus un

atzinumus par gatavību nodošanai ekspluatācijā + sūdzību gadījumi;

b) būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu, tai skaitā bīstamas vielas

saturošo būvniecības atkritumu radītāju ( būvfirmas, komersanti, kuri

darbojas būvniecības jomā) darbības atbilstības uzraudzība – būvniecības

procesa kontroles ietvaros atbilstoši Būvniecības likumā noteiktai kārtībai

(18. pants, būvvaldes un būvinspektori) – uzraudzības process sākas,

saskaņojot būvniecības ieceri, akceptējot projektu + būvniecības kontrole

būvdarbu laikā + nododot objektu ekspluatācijā;

c) mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanas

organizācija un uzraudzība – pašvaldības/ būvniecības procesa ietvaros

būvvaldes, būvinspektori.

35



3. Būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas prakses neatbilstība normatīvajos aktos noteiktām prasībām:

1)Būvnieki faktiski veic atkritumu apsaimniekošanas darbības, bet atļauju šo darbību veikšanai nav saņēmuši,2)Nav atļaujas, nav zināšanu un izpratnes par prasībām un principiem, veicot atkritumu apsaimniekošanas darbības, lielāka tādu atkritumu apsaimniekošanas pārkāpumu iespējamība, kuru rezultāta var radīt vides piesārņojuma draudus vai nodarīt kaitējumu, radīt apdraudējumu cilvēku veselībai un pat dzīvībai,3) Būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu plūsmas faktiski nav izsekojamas,4) vairumā gadījumu nekontrolētās plūsmas – nelegālās izgāztuves, prasībām neatbilstoša šo atkritumu izmantošana ( iebraucamie ceļi īpašumos un mežos, ūdenstilpju krastu patvaļīga un nesaskaņota nostiprināšana u.c.),5).....

Būvniecības kontrole

36


Pateicos par uzmanību!

Būvniecības atkritumu apsaimniekošana: principi, prasības...

Documents

Transcript of Būvniecības atkritumu apsaimniekošana: principi, prasības...