Būvdarbu tehnoloģija

download Būvdarbu tehnoloģija

of 22

description

Būvdarbu tehnoloģija ugunsdrošība

Transcript of Būvdarbu tehnoloģija

  • 5/20/2018 B vdarbu tehnolo ija

    1/22

    Latvijas Lauksaimniecbas universitte

    Lauku inenieru fakultte

    Kursa darbs

    Bvniecbas tehnoloijaKonstrukciju pretuguns aisargapstrde!

    "tudents# Kristaps $u%&is

    'atrikulas (r) L*+,-./

    0elgava1 ,-+/) gads

  • 5/20/2018 B vdarbu tehnolo ija

    2/22

    Saturs

    *evads)))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))/

    Koka konstrukcijas))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))2

    'etla konstrukcijas))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))+3

    4elsbetona konstrukcijas))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))),-

    *mantot literatra)))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))))),,

  • 5/20/2018 B vdarbu tehnolo ija

    3/22

    Ievads

    5gunsgr6ki un eksploijas nodara btiskus aud6jumus un daudos gadjumostie ir smagu traumu un cilv6ku bojejas c6lonis) *ndustrili attsttajs valsts

    ugunsgr6ku nodartie aud6jumi prsnied +7 nacionl ienkuma un 8im skaitlim ir

    tendence pieaugt)

    9iens no btiskkajiem krit6rijiem 6ku ekspluatcij ir to ugunsdro8ba) Lai

    samaintu uguns radts sekas1 bv6m nosaka ugunsdro8bas prasbas1 kuras iev6ro1

    projekt6jot un bv6jot jaunas1 renov6jamas1 rekonstru6jamas un restaur6jamas bves un

    to konstruktvos elementus) $rojekt6jot un bv6jot j:em v6r imantoto materilu un

    konstrukciju elementu ugunsiturba un ugunsreakcijas klase)

    Katra valsts nosaka ugunsdro8bas prasbas balstoties u savu ipratni par

    ugunsdro8bas probl6mm1 kas balsts u v6sturiskiem apsv6rumiem1 pieredi un

    ekspertu spriedumiem) (osakot ugunsdro8bas prasbas1 galvenokrt tiek :emts v6r

    bvju augstums1 lietotju skaits un lieto8anas veids)

    Latvij ugunsdro8bu reglament6 Latvijas bvnormatvs LB( ,-+;+- Bvju

    ugunsdro8ba!1 kur8 nosaka minimls ugunsdro8bas prasbas1 kdas jiev6ro

    projekt6jot un bv6jot bves un to konstruktvos elementu) Bvnormatvs nosaka

    prasbas bvkonstrukciju un pielietojamo bvistrdjumu reakcijai u ugunsiedarbbu1

    prasbas bvkonstrukciju nestsp6jas nodro8in8anai ugunsgr6ka un sprdiena

    gadjumos) -

    min8u ugunsiturba1 kuru ne visi bvkonstrukcijs imantotie materili sp6j

    nodro8int be papildus apstrdes1 lai radtu nosacjumus lietotju veiksmgaievakucijai no bves1 samaintu draudus glb6ju dvbm un samaintu materilos

    aud6jumus)

    5gunij piemt divas at8&irgas fes ? skotn6j aideg8ans fe un pilnb

    liesmojo8 fe1 un materila reakciju jsadala atkarb no 8iem diviem stvok%iem)

    "kotn6j aideg8ans fe ietver daudas atsevi8&as pardbas1 td6% bvistrdjumu

    pa8bas saskar6 ar uguni klasific6 p6c uliesmo8anas1 siltuma idal8ans1 uguns

    iplatbas1 dmu iplat8ans un dego8u pilienu iplat8ans)

  • 5/20/2018 B vdarbu tehnolo ija

    4/22

    $ilnb liesmojo8 fe simboli6 staba dirkste%o8anu apstk%os1 kad visi viegli

    uliesmojo8ie materili nok%st uguns iespaid) 96lams pa8bas ir sp6ja turpint

    itur6t slodi dego8s vietas icelsmes on be liesmu vai karsto gu nopldes1 un

    ne%aut novadt prm6rgo karstumu u neskarto virsmu1 kas dotu iesp6ju aplinkus

    novadt uguni u blakus eso8m onm) "p6ja pretoties pilnb liesmojo8ai ugunij

    vispr ir inma k ugunsiturba1 ta@u visprgos noteikumos tas var attiekties vairk

    u konstrukcijas elementu nek materilu)

    *ebv6t bvkonstrukcijas bv6s var ja tm tiek nodro8inta nepiecie8am

    ugunsiturba un ugunsreakcijas klase1 atbilsto8i LB( ,-+;+- prasbm) 5gunsdro8as

    bvkonstrukciju projekt6 saska: ar Airopas standartu ,) da%as)

    L9" A( ++;+;,#,--. +)Airokodekss) *edarbes u konstrukcijm) +;,)

    da%a# 9isprgs iedarbes) 5guns radts iedarbes u konstrukcijmC L9" A( +,;+;,#,--. ,) Airokodekss) Betona konstrukciju projekt68ana)

    +;,) da%a# 9isprgie noteikumi) Konstrukciju ugunsdro8bas projekt68anaC L9" A( +/;+;,#,--2D

  • 5/20/2018 B vdarbu tehnolo ija

    5/22

    p6c to reakcijas u uguni) ,) da%a# Klasifikcija1 pielietojot ugunsiturbas testa datus1

    i:emot ventilcijas sist6mm pared6tos istrdjumus!) $ar ugunsiturbu uskata

    bvju konstrukciju vai to elementu sp6ju noteikt laika posm saglabt nestsp6ju1

    siltumiolcijas sp6ju un viengabalainbu) Bvju neso8o un ugunsdro8bas nodaljumu

    veidojo8o konstrukciju ugunsiturbu nosaka1 balstoties u konstrukciju nestsp6ju

    Isimbols =J1 viengabalainbu Isimbols AJ un siltumiolcijas sp6ju Isimbols *J)

    5gunsiturbu isaka mint6s1 un standarti6tie ugunsiturbas laiki ir attiecgi +31 /-1

    G31 2-1 -1 +,-1 +>- un ,G- mintes)

    9isiem bvistrdjumiem jbt inmiem ar ugunsreakcijas parametriem1 kas

    nosaka materila reakciju u liesmas iedarbbu) 5gunsreakcija ir materilu aideg8ans

    sp6ja1 uguns attstbas straujums un deg8anas sp6ja) /G Isk)+) att)J vai ar ekvivalentiem valstiskiem standartiem)

    +)att) "tandarta temperatras ; laika lkne atbilsto8i *" >/G)

  • 5/20/2018 B vdarbu tehnolo ija

    6/22

    Koka konstrukcijas

    Kokmaterilus pla8i pielieto bvniecb jau no sen seniem laikiem) 0o kokmaterilam

    saldinot ar citiem konstrukciju materiliem ir relatvi liela patn6j stiprba1 saldinot

    ar t6raudu un delsbetonu apm6ram / reies lielka nek t6raudam) Lai igatavotu

    koka konstrukcijas ir relatvi nelielas darbasp6ka imaksas un enerijas pat6ri:81 un

    relatvi augsta sausas koksnes &misk iturba saldinot ar t6raudu un betonu)

    Bet koksnei k bvmaterilam ir vairki trkumi1 kur viens no svargkajiem

    trkumiem ir koksnes reakcija uguns ietekm6)

    $ak%aujot blvu kokmaterilu skotn6jai liesmai u koksnes b6tie materili sadegs)

    Blvs kokmaterils nav gatavs urei uliesmot un eksist6 tikai nedaudi reistr6tigadjumi1 kad kokmaterils ir bijis pirmais uliesmojo8ais materils) Blvam

    kokmaterilam bs nepiecie8ama virsmas temperatra1 kas augstka par G--E1 ja

    materilam juliesmo vid6 u su laiku1 nenospieot aidedes liesmu) $at tad1 ja

    pieejama aidedes liesma1 virsmas temperatrai jbt lielkai par /--E iev6rojam

    laika period pirms uliesmo8anas) Kokmaterilam ir tendence tikt imantotam k

    pamatam1 pret kuru citi materili nav dergi1 jo kokmaterils netiek uskatts par

    nepie:emamu uliesmo8anas riska faktoru lielkaj apkrt6js vides da%)

    Fad1 kad kokmaterils vai u koksnes b6ti materili ir pak%auti jau liesmojo8ai ugunij1

    tie urda daudas v6lamas raksturgas prasbas) Kam6r neaisargts virsmas uliesmo

    un karstuma plsma k%st pietieko8i stipra un skotn6ji kv6los diegan sp6cgi1 ts dr

    iveido iol6jo8o kokogles slni1 sk) ,) att) F k koks ir vj8 siltuma vadtjs1 siltuma

    transmisija u atliku8o neaidegu8os materilu bs %oti maa) Fam ir daud priek8rocbu)

  • 5/20/2018 B vdarbu tehnolo ija

    7/22

    2. att. Kokmaterilu izmaias uguns ietekm: (a) progojies kokmaterils; (b) pirolzes

    slnis; (c) uguns neskartais kokmaterils.

    Blva kokmaterila gadjum1 serde:a sekcija paliek v6sa tikai neliel attlum

    ai dego8s onas) =eultt atliku8s sekcijas temperatra ir v6sa un konstrukcijai nav

    jnoregul6 posto8 karstuma ekspansiju) F k serdenis ar saglabjies v6ss1

    kokmaterila visa aukst stvok%a fiisks pa8bas tiek saglabtas un jebkur8 nestsp6jas

    udums rodas samainta 8&6rsgrieuma reultt nevis ar fiiklo pa8bu imai:m) 0a

    u koksnes bes veidots lok8:u materils tiek imantots atsevi8&u elementu

    konstru68an ; gan konstruktvs deta%as un oder6jumu vj siltumvadmba aikav6

    karstuma transmisiju no konstrukcijas karsts grieuma virsmas u auksto)

    Kokmaterils tikai tad aud6s nestsp6ju1 kad uguns nesabojtsM atliku8s

    sekcijas 8&6rsgrieums tiks samaints ld im6ram1 kur spriegums sekcij pielietots

    slodes reultt bs prsniedis kokmaterila pretestbu)

    'aterili u kokmaterilu bes neplaiss vai nesaruks t1 lai iveidotos

    spraugas1 ja vien kokmaterils nebs tik plns1 ka var6tu idegt cauri un temperatras

    cel8ans tikai prsniegs krit6riju tad1 kad pln1 karstuma ietekm6t ona sasniegs r6jo

    virsmu un dr atkal sekos ideg8ana cauri) Kokmaterils ir %oti progno6jams1 ja tas ir

    pak%auts jau liesmojo8iem uguns apstk%iem)

  • 5/20/2018 B vdarbu tehnolo ija

    8/22

    "praugas un plaisas ari paaugstina uguns ietekmi) $rog%o8ans trums lm6tam

    kokmaterila lamintam1 kuram lielkoties nav spraugu un plaisu1 ir maks nek

    blvam kokmaterilam)

    Fad1 kad koksne un materili u ts bes deg1 skas &miska sadal8ans1 k

    reultt veidojas kokogle un uliesmojo8as ges) $lnas koksnes sloksnei spontna

    aideg8ans var notikt temperatras diapaon no /G- ld G/-E) Fa@u aideg8ans ir

    ar iesp6jama pie daud emkas temperatras Ipiem)1 +3-EJ gadjum1 ja koksnes

    elements ir bijis pak%auts karstuma iedarbbai ilgu laiku) Femperatras1 kas emkas par

    +--E1 bet daud augstkas par istabas temperatru1 sasilda kokmaterilu un iraisa

    8anas procesu) Heit notiek pretestbas un elastbas modu%a samain8ans) Fad1 kad ir

    sasniegta +--E temperatra1 dens sk itvaikot un tvaikam rodas visemk pretestbanoplst caur striem1 8&autn6m1 salaidumiem1 atv6rtm porm un plaism) Hajs viets

    kokmaterils ist daud trk) Femperatra nepaaugstins1 kam6r viss dens nav

    itvaikojis) G)m6jum pardta temperatra em piroles sl:a1 tad1 kad kokmaterils

    sakars6ts saska: ar *" temperatras ; laika lkni un saistb ar laiku) Nm6jums rda1

    ka temperatra paaugstins p6c tam1 kad dens ir itvaikojis I+--EJ)

    "tarp +3- un ,,-E rodas ges1 kuras sastv no .-7 ugunsdro8a oglek%a

    dioksda IE-,J un /- 7 viegli uliesmojo8a oglek%a monoksda IEJ)

    Fad1 kad temperatra sasnied ,--E1 veidojas arvien vairk viegli uliesmojo8o

    gu un E,proporcija samains) Fikld ges uliesmo1 temperatra u virsmas

    strauji paaugstins) Fad turpins koksnes karbonicija) $iroles sln1 kur8 ir apm6ram

    3 mm bies1 notiek sadal8ans) $ie temperatrm1 kas augstkas par 3--E1 gu

    veido8ans tiek iev6rojami samainta1 bet kokogles veido8ans paaugstins) Fas

    iskaidro kokmaterila iskatu p6c t pak%au8anas ugunij)

    Kokogles siltuma vadmba veido apm6ram tikai +M2 da%u saldinjum ar blvu

    kokmaterilu) Fp6c kokogles slnis darbojas k iol6jo8s elements un atliku8

    8&6rsgrieuma di%ks iek86js onas sadal8ans tdejdi ir sp6cgi aikav6ta) "akar

    ar 8o efektu un kokmaterila mao siltuma vadmbu1 temperatra 8&6rsgrieuma vid6 ir

    daud emka nek u virsmas) H iemesla d6% kokmaterila ugunsiturba ir daud

    lielka nek tas ir visprgi atts) "ekojo8ais 3)att) demonstr6 sijas un kolonnas1 kas

    pak%autas uguns iedarbbai no trim un @etrm pus6m)

  • 5/20/2018 B vdarbu tehnolo ija

    9/22

    3)att) "ijas un kolonnas pirms un p6c pak%au8anas uguns iedarbbai# IaJ atliku8ais8&6rsgrieums1 IbJ prog%ots kokmaterils1 IcJ uguns barjeras)

    4audi testa reultti koksnei un materiliem u koksnes bes ir pardju8i

    linero saistbu starp prog%o8ans di%umu un laiku) Fd6% var6tu pie:emt ; konstantu

    prog%o8ans trumu1 apr6&inot sektora uguns iturbu)

    +) tabul pardtos sekojo8os prog%o8ans trumus O-var imantot konstrukciju

    apr6&inam u uguns iedarbbu ar vienkr8m metod6m ne:emot pa8i v6r malunoapa%ojumu) Fdejdi atliku8o 8&6rsgrieumu uskata par taisnstri uguns iedarbbas

    apr6&inos) H&aut:u atliku8o 8&6rsgrieumu noapa%ojumu precks nov6rt6jums pie%auj

    l6nku prog%o8ans trumu1 O1 ,) tabul)

    +)tabula) $rojekt6tie prog%o8anas trumi O-1 tp; koksnes bieums un pane%i u

    koka bes1 a# 8&6rsgrieuma platumsM di%ums

    'aterils O-mmmin

    Blva mkst koksne ar p k! 2"#kgm $ un min a ! $%mm -1>

    Lm6ta laminta mkst koksne ar p k! 2"#kgm $ -1.

    Koka pane%i ar p k!&%# kg m $ un tp '2#mm -1

    Blva cietkoksne ar p k!&%#kgm $ -13

    Lm6ta laminta cietkoksne ar p k!&%#kg m $ -13

    ols -13

    Blva cietkoksne ar p k!2"#kg m $ -1.

  • 5/20/2018 B vdarbu tehnolo ija

    10/22

    Lm6ta laminta cietkoksne ar p k!2"#kg m 2 -1.

    "aplksnis ar p k!&%#kg m $ un tp ' 2#mm +1-

    $ane%i u koka bes ar p k!&%#kg m $ un p '2#mm -1

    $retuguns aisargsegums nesamaina koka prog%o8ans trumu)

  • 5/20/2018 B vdarbu tehnolo ija

    11/22

    temperatra un apstrdes 8&duma temperatra labv6lgi ietekm6 koksnes

    virsmas piescin8anas procesuC *ntervlam starp apstrd6m jbt ne makam par 2;+, stundmC $irms pretuguns aisargprkljuma ukl8anas koksne jattra no netrumiem un

    putek%iemC Koka konstrukcijas1 kuras ir apstrdtas ar pernicu vai krsotas Itaj skait ar

    e%%as1 lmes vai siliktkrsmJ nevar tikt aisargtas ar pretuguns

    aisargmateriliem1 pirms ts nav rpgi attrtas no min6tajiem prkljumiemC

  • 5/20/2018 B vdarbu tehnolo ija

    12/22

    Lai palielintu koka konstrukciju ugunsiturbu1 iev6rojami nepalielinot koka

    konstrukcijas im6rus ts ap8uj ar ugunsdro8ajm plksn6m1 piem6ram1 Knauf

    Pireboard vai Knauf TKP pltn6m sasniedot uguns iturbu ld pat = -)

    Koka siju ap88ana ar Pireboard plksn6m1 lai sasniegtu ugunsiturbas robeu =

    - tiek veikta1 piestiprinot ap8uvumu ar t6rauda skavm) Koka balstu ap88ana ar

    Pireboard tiek veikta1 sastiprinot gala malas ar skavm Pireboard plksn6s)

  • 5/20/2018 B vdarbu tehnolo ija

    13/22

    5gunsaisardbas apmetums ir balti pel6kas krsas sausais maisjums1 kas

    sastv no augstas temperatras iturga mikro8&iedras minerla pildtja1 specilas

    neorganiskas1 cementam ldgas saistvielas1 ugunsiturgm piedevm un piedevm1

    kas ulabo materila lieto8anas pa8bas)

    5kl8anas pa:6mieni

    Fie8i pirms ugunsaisardbas prkljuma montas v6lrei jprbauda

    apstrdjams virsmas stvoklis) $rkljumu drkst uklt tikai taj gadjum1 ja ir pilnga prliecba1 ka

    apstrdjamo virsmu temperatra G> stundu laik nebs emka par D3E)

    'aterila sa&er8ans! laiks ir ,;/ dienas1 apstrdt virsma galgo iturbu

    iegst p6c ,> dienm)

  • 5/20/2018 B vdarbu tehnolo ija

    14/22

    F k materilam piemt viegli srmaina reakcija1 tad nepiecie8ams ivairties no

    materila kontakta ar krsainajiem metliemC

  • 5/20/2018 B vdarbu tehnolo ija

    15/22

    minerlajm krsvielm) (epiecie8ams nosacjums ir krsvielas noturgums pret pQ1

    lielku par ++)

    Metla konstrukcijas

    'etla konstrukciju galvenie trkumi ir maa koroijitrba un maa

    ugunsiturba) F6raudiem ,-- E temperatr sk samainties elastbas modulis1 bet

    2-- E temperatr tie pilngi priet plastisk stvokl) F6rauda konstrukcijm sakarstot

    ld +-- ?+3- E1 bojjas krsu aisargprkljums1 sakarstot virs ,-- ; /--E1

    konstrukciju elementi iliecas un sav6rpjas1 bet1 sakarstot virs G-- ? 3--E1 samains

    t6rauda stiprba)

    (eaisargtm t6rauda konstrukcijm1 kuru sieni:as bieums ir visma -1> mm1

    ugunsiturba ir =;+3)

    (eso8o metla konstrukciju ugunsiturbas robea ir atkarga no metla reduc6t

    bieuma t1 kuru nosaka p6c formulas#

    < ; 8&6rsgrieuma laukums Im,JC

    5 ; apsildms da%as 8&6luma perimetrs Im,J)

    'etla konstrukciju apsildms virsmas perimetru nosaka1 ne:emot v6r

    pltnes1 prseguma kljumus un sienas skaro8s virsmas1 ja 8o konstrukciju

    ugunsiturbas robea nav maka k apsildmm konstrukcijm) Kpn6m un citm

    statiski noteiktm konstrukcijm1 kas sastv no dadu 8&6lumu elementiem1 metla

    nosacto bieumu nosaka no visu noslogoto elementu mak lieluma)

    Lai palielintu metla konstrukciju ugunsiturbu1 ir iesp6jami vairki risinjumi#

    ugunsdro8ais apmetumsC ap88ana ar ugunsdro8ajiem pane%iemC ugunsdro8s krsa)

    5gunsdro8 krsa uguns vai siltuma starojuma ietekm6 veidojas mikroporains1

    nedego8s1 siltumu iol6jo8s aisargslnis1 kas noteiktu laika sprdi aitur aisargjams

    metla konstrukcijas sasilumu ld kritiskajai 3-- E temperatrai1 kur t6rauda sijas1

  • 5/20/2018 B vdarbu tehnolo ija

    16/22

    stat:i1 saites u)c) aud6 savas neso8s pa8bas un sabrk) 9ienlaikus1 no aisargsl:a

    itvaikojot kristliski saisttajam denim1 tiek uskta siltuma enerija1 kas papildus

    paemina aisargjams konstrukcijas temperatru) -7J1 darbi japtur un jatliek u v6lku

    laiku) Taisa un t6rauda temperatrai jbt ne emkai par D+-E) 5gunsdro8o krsu varuklt ar rull8iem1 ar otu vai ar ismidint) (eatkargi no ukl8anas metodes tas

    pirms lieto8anas pamatgi jimaisa1 kam6r iegta viendabga masa be pikm)

    'aterila ukl8anu1 piem6ram1 + >-- gMm, ieteicams paveikt divos ld trs

    darba gjienos)

    *smidinot ar augsta spiediena apartu sprauslas lielums# Z[+1>;,13 mm I,

    krusteniskas darba ejasJ) *smidin8anas spiediens# apm) /1-;G1- bri) "piedienstransport68anas laik# ,1-;/1- bri) Kompresora ragums# apm) /-;/3 m/gaisaMst)

  • 5/20/2018 B vdarbu tehnolo ija

    17/22

    *smidinot ar begaisa I\airless!J apartu sprauslas lielums# Z[-)2-;-)23 mm

    I, krusteniskas darba ejasJ) *smidin8anas spiediens# apm) +3- bru Ijno:em siets un

    filtrsJ) H%te:u garums ld G-m) -)G-2 -)3+-Qensotherm /K" -)>-- +)G3- +)--

    Piresteel 2-]B -),2> -)G,G -)3,-

    *8anas laiks liel m6r atkargs no gaisa temperatras un mitruma) 0a

    temperatra ,-E un gaisa relatvais mitrums 2-71 tad p6c ,;/ stundm prkljuma

    krta ir pietiekami iuvusi1 lai var6tu uklt nkamo krtu) $rkljums ir pilnb

    iuvis p6c ,G stundm1 un tad ar to var strdt tlk Iuklt dens aisargslni vai

    krsas slni u)tml)J)

  • 5/20/2018 B vdarbu tehnolo ija

    18/22

    Tatavs prkljums ir augsti efektvs siltuma iolators1 u:em nelielas

    konstrukcijas1 u kuras tas ir uklts1 nobdes un vibrcijas1 neveidojot plaisas)

    5gunsgr6ka laik ugunsdro8ais prkljumi pilda augsti efektva siltuma

    iolcijas prkljuma funkcijas1 neplaisjot1 nekstot un nenosl:ojoties no

    aisargjams konstrukcijas pamatnes pat pie %oti augstm temperatrm) 9ienlaicgi

    ipauas papildus efekti1 piem6ram# da%6jas dens un dau citu komponentu

    itvaiko8anas reultt tiek atdes6ta prseguma virsma)

    5gunsdro8 prkljuma ukl8anas tehnoloija ir analoga koka un delsbetona

    konstrukciju apstrdei)

    5gunsdro8 prkljuma sl:a bieums nodro8inot ugunsiturbu no =/- ld=+>-)

    5M< m;+ = /- = 2- = - =+,- = +>-Ld - +3 mm +3 mm ,3 mm /3 mm G3 mm- ? ++ +3 mm +3 mm /- mm /. mm 3/ mm+,- ? +. +3 mm ,3 mm /3 mm G3 mm 2- mm+>- ? /-- +3 mm // mm G3 mm 33 mm ./ mm/-- ? /G- +. mm /3 mm G. mm 32 mm .2 mm

    5gunsdro8ba1 kas tiek pankta1 imantojot Pireboard1 ip8a plksnes vai ip8aapmetumu1 balsts u to1 ka1 pateicoties ap8uvumam1 tiek aikav6ta t6rauda profilu

    temperatras paaugstin8ans)

    "asniedamais ugunsiturbas robeas ilgums atkargs no 8diem faktoriem#

    +) sakars6jam t6rauda profila masas1 ko apm6 ar profila 8&6rsgrieumu < cm,C,) siltuma iepl8anas perimetra1 ko parasti apm6 ar ap8uvuma iek86jo apjomu 5

    cmC/) plk8:u vai apmetuma ap8uvuma bieuma)

    < ir tie8i proporcionls un 5 ir apgrieti proporcionls ugunsiturbas ilgumam)

    Fd6jdi t6rauda konstrukcijas 5M< faktors ir i8&iro8s nepiecie8am ap8uvuma bieuma

    iv6l61 ja iepriek8 ir noteikta neiecie8am ugunsiturbas robea) 'aksimlais

    pie%aujamais 5M< faktors ir /-- m;+)

    Knauf Pireboard t6rauda siju ap8uvums ar karkasu1 kas skrv6ts pie metla profiliem vai

    be karkasa1 stiprints ar skavm)

  • 5/20/2018 B vdarbu tehnolo ija

    19/22

    Pireboard t6rauda balstu ap8uvums ar karkasu1 kas skrv6ts pie metla profiliem vai be

    karkasa1 stiprints ar skavm)

    $irmais variants ir ekonomiski idevgks1 un konstrukcija nebs tik biea) F ir

    piem6rota t6rauda sijm *$A1 *$B* IQA

  • 5/20/2018 B vdarbu tehnolo ija

    20/22

    ^slaicga augstu temperatru vai uguns iedarbba u konstrukciju notiek1 piem6ram1

    ugunsgr6ka laik)

    4elsbetona elementu ugunsiturbas robea atkarga no 8&6rsgrieuma

    im6riem1 konstruktvs sh6mas1 stiegrojuma veida1 stiegro8anas pa:6miena un it

    sevi8&i no betona aisargkrtas bieuma) 4elsbetonu uskata par ugunsiturgu

    materilu1 kas sp6j pretoties augstm temperatrm vairkas stundas be iev6rojama

    stiprbas uduma)

    0a u delsbetona konstrukcijm iedarbojas augsta temperatra1 tad betona

    aisargkrtas bieumu palielina un to iraugs1 iev6rojot L9" A( +,;+;, prasbas)

    'inimlais prseguma bieums hs un attlums ld stiegru asij a)

    Lai palielintu delsbetona konstrukciju ugunsiturbu1 piem6ram1

    rekonstrukcijas vai tehnoloisko prasbu d6% to apstrd ar ugunsdro8u apmetumu u

    minerl8&iedru bes1 piem6ram 4ossolan Pire1 =uadud $rotec Plamme vai Aurisol

    *"PL

  • 5/20/2018 B vdarbu tehnolo ija

    21/22

    iesp6jams nogludint un krsot) 5kl8anas un 8anas temperatrai jbt ne emkai

    k D3E un ne augstkais k DG-E) `8anas laik jsarg materils no stipra v6ja)

    $irms ukl8anas virsmai jbt trai1 sausai un trai no putek%iem un attaukotai1

    lai sasniegtu augstko stiprbu)

    Lai palielintu mehnisko iturbu ieteicams lietot arm6juma sietu)

  • 5/20/2018 B vdarbu tehnolo ija

    22/22

    Izmantot literatra

    +) 5lpe1 0 I+>J Koka un plastmasu konstrukcijas Nvaigne1 =ga1 /-+);/-,) lpp)

    ,) Eajs F) I++J Bvkonstrukcijas# , s6jumi# mcbu grmata tehnikumu

    aud6k:iem Nvaigne1 =ga/) Kadi8s P) I++J 'etla konstrukcijas Nvaigne1 =ga1 G+3) lpp)G) 'K noteikumi (r) /+> I+3J LB( ,-+;2 5gunsdro8bas normas!C3) 'K noteikumi (r) G> I,-++J LB( ,-+;+- Bvju ugunsdro8ba!C2) 5gunsdro8ba ar Knauf1 Knauf bvfiika ,-++.) $hilip 0 I,--,J "P$A Qandbook of Pire $rotection Angineering (ational Pire

    $rotection ) 5gunsdro8ba Bvistrdjumu ugunsiturbas un ugunsreakcijas klasifikcija1

    'ea un koksnes produktu p6tniecbas un attstbas institts, Jelgava) www.neutronfire.com+-)http://www.rudolf-hensel.de/de++)http://www.ruaud.com/+,)http://www.daussan.com/+/)http://www.eurisol.net/+G)www.firetherm.com+3)www.knauf.lv+2)http://www.british-gypsum.com/

    http://www.neutronfire.com/http://www.rudolf-hensel.de/dehttp://www.ruaud.com/http://www.daussan.com/http://www.eurisol.net/http://www.firetherm.com/http://www.knauf.lv/http://www.british-gypsum.com/http://www.neutronfire.com/http://www.rudolf-hensel.de/dehttp://www.ruaud.com/http://www.daussan.com/http://www.eurisol.net/http://www.firetherm.com/http://www.knauf.lv/http://www.british-gypsum.com/