Brigita Zepa

Politikas rekomendācijas

5. lekcija

Politikas analīze un politikas process

Politikas analīze Politikas process

Problēmas strukturēšana

Dienas kārtība

Prognozes Politikas formulēšana

Rekomendācijas Politikas izvēle

Monitorings Politikas īstenošanas

Novērtējums Politikas novērtējums

Uzdevums nākošajai nodarbībai

Sniegt izvēlēto alternatīvu novērtējumu

Jautājumi, kas jārisina, izdarot rekomendācijas:

• Kādas ir vajadzības, vērtības, iespējas no dalībnieku puses;

• Kādas alternatīvas ir iespējamas to apmierināšanai

• Kādi mērķi ir jāsasniedz• Kā to nomērīt• Cik izmaksā mērķu sasniegšana, kāda veida

izmaksas tās ir: – budžeta, tiesiskās, administratīvās – vai tās var kavēt

mērķa sasniegšanu

Jānovērtē:

• Vai ir kādi blakus efekti?

• Vai ir paredzētas vai neparedzētas sekas, kas var tikt skatītas kā izmaksas un kā ieguvumi?

• Kā izmaksas un ieguvumi mainīsies laikā?

• Cik droši ir tas, ka plānotais rezultāts parādīsies?

Sabiedriskās un privātās izvēles salīdzinājums:

• Sabiedriskās politikas procesa īpatnības: – vienošanās, kompromisi starp pilsoņu grupām,

likumdevējiem, izpildvaru, uzņēmējiem

• Sabiedriskās politikas mērķu kolektīvais raksturs• Sabiedrisko labumu raksturs:

– Specifiskie labumi,– Kolektīvie labumi,– Quazi kolektīvie labumi

Sabiedriskie labumi

• Specifiskie labumi (ekskluzīvas lietas vienam lietotājam, viss, kas jāpērk)

• Kolektīvie labumi (nav izslēdzoši, var lietot katrs: gaiss, ūdens, ceļi, ielas)

• Quazi kolektīvie labumi (pārpalikuma efekts, tāpēc neeksluzīvs, bet zināmas pūles jāpieliek, lai to iegūtu: aizsardzība, izglītība, sociālā drošība, vides aizsardzība, sabiedriskais transports..)

Sabiedriskie labumi• x

Sabiedriskais sektors

Privātais sektors

Specif.labumi

Quazi kol.labumi

Kolektīvielabumi

Peļņas loģika sabiedriskajā sektorā

Ienākumi – izdevumi = peļņaNeto ieguv=kopējie ieguv – kop.izmaksas1. Daudz dalībnieku ar dažādām prasībām2. Sabiedrisko labumu (kolektīvo, quazi kolektīvo

labumu grūti pārdot tirgū, piemērot tirgus cenu, lai nomērītu neto ieguvumus)

3. Ierobežotas iespējas salīdzināt ieguvumu (kas ir vērtīgāk – laba veselība vai izglītība?)

4. Sabiedriskajā sektorā nekonkrēta atbildība par izmaksām un zaudējumiem (dabas vides zaudējumi būvējot autostrādi?..)

Tirgus cena

pieprasījums

piedāvājums

Izmaksu ieguvumu analīze

• Var lietot prospektīvi un retrospektīvi

• Dažādās sfērās: – enerģijas ražošanas,– transportā,– pilsētbūvniecībā

• Sabiedriskā sektora izmaksu ieguvuma metodes īpatnības:

Sabiedriskā sektora izmaksu ieguvuma metodes īpatnības:

• Jāaptver visas I – I, kas var rasties sabiedriskajās programmās, arī netveramas, ko grūti izmērīt naudā.

• Tradicionāli I – I analīze balstās uz ekonomisku racionalitāti (ar mazāku piepūli labāku rezultātu)

Visi ienākumi – visi izdevumi =neto ieguvums, kam jābūt varāk kā “0”

• Sabiedrikso investīciju izdevīgumu nosaka, salīdzinot kāds tas būtu, ja investēts būtu privātajā sfērā• I – I sauc par sociālo I – I tā bieži izriet no taisnīguma,

vienlīdzības principiem (sociālā racionalitāte)

Ieguvumu – Izmaksu metode

• Svarīgi apskatīt visas izmaksas un ieguvumus, ko politika vai prognoze var radīt.

• Kaut arī grūti to izdarīt, tas palīdz mazināt kļūdas, ja aizmirstam kādas izmaksas vai ieguvumus

• Viens no veidiem, kā izvairīties no šīm kļūdām ir: visu I – I klasifikācija (iekšējās, ārējās, tieši (netieši) mērāmās

Ieguvumu – Izmaksu klasifikācija

Iekšējie, ārējie mērāmi $ primārie, sek. rez. Rez: visiem, dažiem

primārie programmai kopumā

dažiem, mainīgs

tieši $

programmai kopumā

sekundārie

Iekšējie dažiem, mainīgs

primārie programmai kopumā

netieši dažiem, mainīgs

sekundārie programmai kopumā

dažiem, mainīgs

Ieguvumu – Izmaksu klasifikācija

Iekšējie, ārējie mērāmi $ primārie, sek. rez. Rez: visiem, dažiem

primārie programmai kopumā

dažiem, mainīgs

tieši $

programmai kopumā

sekundārie

Ārējie dažiem, mainīgs

primārie programmai kopumā

netieši dažiem, mainīgs

sekundārie programmai kopumā

dažiem, mainīgs

Vai I-I ir iekšēji – ārēji noteiktai programmai

Ja skata politiku visas sabiedrības mērogā, nav iekšējā, ārējā dalījuma

Iekšējais – ārējais atkarīgs no dalībnieku skatījuma

Iekšējie (iekšēji piemītošs/ internalities) – ārējie (ārēji piemītošs/ eksternalities)

Eksternalitātes: pozitīvas

negatīvas

Izmaksas

• Tiešās – pēc tirgus cenas

• Netiešās – netieši nosakāma cena, piem. Cik maksā tīrs gaiss?

Primārās un sekundārās I-I

ieguvumi• Primārie: ieguvumi no pretalkohola reklāma uz

ceļa (cilvēkresursi)• Sekundārie: cik ietaupīts no nenotikušajām

avārijām: medicīnas pakalpojumi, policijas pakalpojumi

Zaudējumi• Primārie: reklāmas izdevumi• Sekundārie: piesārņota vide

Rezultāts:

• Reālais – vai programma kopumā pēc I-I dod reālu ienākumu

• Mainīgais, klejojošais (vienai grupai pieaug labums, citai nē)

Ieguvumu – Izmaksu klasifikācija

Iekšējie, ārējie mērāmi $ primārie, sek. rez. Rez: visiem, dažiem

primārie programmai kopumā

dažiem, mainīgs

tieši $

programmai kopumā

sekundārie

Iekšējie dažiem, mainīgs

primārie programmai kopumā

netieši dažiem, mainīgs

sekundārie programmai kopumā

dažiem, mainīgs

Ieguvumu – Izmaksu klasifikācija

Iekšējie, ārējie mērāmi $ primārie, sek. rez. Rez: visiem, dažiem

primārie programmai kopumā

dažiem, mainīgs

tieši $

programmai kopumā

sekundārie

Ārējie dažiem, mainīgs

primārie programmai kopumā

netieši dažiem, mainīgs

sekundārie programmai kopumā

dažiem, mainīgs

I-I

• Pārrēķināt I-I vērtību nākotnē, ņemot vērā inflācijas, valūtas kursa maiņas utt.

• Riska un nedrošības novērtēšana: ar kādu varbūtību not. I- I parādīsies

• Kritēriju izvēle pēc kuriem tiks izvēlētas alternatīvas. Piem., Pareto kritērijs (vismaz viena grupa iegūst, neviena nezaudē)

• Rawlsian uzlabošanās krit.: tie, kam bija vissliktāk, kļuva vislabāk (piem., trūcīgi studenti tiek pilnībā no valsts apgādāti)

Rekomendācija

• Balstoties uz I-I izdara izvēli starp 2 vai vairāk alternatīvām

• I-I var veikt gan attiecībā pret pagātni gan nākotni• Efficiency – ek racionalitāte – cik ieguldīts, lai sasniegtu

rezultātu • Effectivess – tehniskā racionalitāte, kura no tehnoloģijām

dod vairāk produktu• Vērtības kā kritēriji alternatīvas izvēlei. Kādas vērtības ir

noteiktas politika mērķiem, alternatīvām. Viena grupa aizstāv vienas vērtības, citas opozīcijā.

Vērtību noskaidrošanas ceļi

• Identificēt politikas mērķus • Identificēt visus dalībniekus, ko politika

ietekmēs, viņu ieguvumus, zaudējumus• Noskaidrot vērtības, pēc kurām vadās

katrs dalībnieks: • Vērtības, kas izriet no mērķiem• Vērtības ar kurām dalībnieki pauž savu gaumi un

vajadzības• Vērtības, kuras izmanto kā pamatu saviem

argumentiem

I-I un cilvēktiesības

• Ineta Ziemele:

• Jebkura politikas jānovērtē pēc tā, kā tajā ievērotas cilvēktiesības: cik liela sabiedrības daļa būs ieguvēja un vai citai sabiedrības daļai dzīves līmenis krasi nepasliktināsies.

Problēmas strukturēšana

Politikas formulēšana

ProblēmaPolitikas

īstenošana

Politikasizvēle

Politikasnovērtējums

P. Strukturēšana

P. Strukturēšana

P.

Str

ukt

urē

šan

a

P.

Str

ukt

urē

šan

a

Novērtējums

RekomendācijasMonitorings

Prognoze

Uzdevums nākošajai nodarbībai

• Sniegt izvēlēto alternatīvu novērtējumu