Bebrenes Profesionālā vidusskola darbi/VETERINARMEDICINA/prakt d apraksti... · Spermiju...

I.Mališeva. Dzemdniecība. Bebrenes Profesionālā vidusskolaLīgums Nr.2006/0214VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.1./0034/0110

Bebrenes Profesionālā vidusskola

Ilga Mališeva

DZEMDNIECĪBA

Praktisko darbu uzdevumi izglītības programmai „Veterinārmedicīna”

70 stundām

Bebrene2007


Laboratorijas praktiskais darbs Nr. 1

Tēma. Lauksaimniecības dzīvnieku dzimumorgānu anatomija un fizioloģija.

Darba mērķisApgūt govju, aitu, cūku un ķēvju dzimumorgānu uzbūvi un to topogrāfiju

Darba uzdevums 1. Izpreparēt govju, aitu, cūku un ķēvju dzimumorgānus;2. Sastādīt salīdzinošu tabulu par atsevišķu dzimumorgānu daļu funkcijām un

izmēriem dažādu sugu mājdzīvniekiem.Darba ilgums 2 stundasDarba gaita.1. Izmantojot preparātus, plakātus un mulāžas, izpētīt dzimumorgānu izvietojumu

organismā. • Dzimumorgānu uzbūves apgūšanu sāk ar olnīcām. Izmēra olnīcu

garumu, platumu, biezumu, nosaka to konsistenci un veidojumus garozas slānī.

• Apskata olnīcu tēni, atrod olvada piltuvi, olvadus, kurus ar šķērēm uzgriež. Nosaka olvadu garumu un diametru.

• Apskata un izpalpē dzemdi, dzemdes ragus, dzemdes kaklu. Nosaka atsevišķu dzemdes daļu izmērus. Ar šķērēm uzgriež dzemdi un dzemdes ragus līdz to pārejai olvadā. Apskata dzemdes sienas uzbūvi, gļotādas veidojumus – karunkulus. Nosaka dzemdes kakla izmērus un gļotādas īpatnības.

• Izmēra maksti un priekšiņu, atrod urīnkanāla atveri un maisveida veidojumu.

• Atrod un nosaka klitora izmērus. • Nosaka dzimumorgānu atšķirības dažādu sugu mājdzīvniekiem.

2. Izmantojot preparēšanā iegūtos mērījumus , kā arī lekciju pierakstus un mācību grāmatas pēc dotā parauga, sastādīt salīdzinošo tabulu par atsevišķu dzimumorgānu daļu izmēriem un funkcijām dažādu sugu mājdzīvniekiem. Uzzīmēt dzimumorgānu uzbūves shēmu.

Dzimumorgānu sastāvdaļas Funkcijas Izmēri un uzbūves īpatnības

Govīm Aitām Ķēvēm CūkāmOlnīcas * veidojas olšūnas

* veidojas sievišķie dzimumhormoni

ovļas vai ieapaļas, garums 2-5 cm, platums 1-2 cm

ovālas, garums 1,5 cm, platums 1 cm

puvveida, garums 3-8 cm, plat.2-5 cm. Ir ovulācijas bedrīte

ieapaļas, garums 3 cm, platums 2 cm

OlvadiDzemdes ragiDzemdes ķermenisDzemdes kaklsMakstsMaksts priekšiņaKlitorsKaunuma lūpas


Laboratorijas praktiskais darbs Nr. 2Tēma Spermas iegūšanas metodesDarba mērķis:

Apgūt lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgās vagīnas uzbūvi un izmantošanas noteikumus

Darba uzdevums1. Iepazīties ar buļļu, ērzeļu un kuiļu mākslīgās vagīnas uzbūvi un izmantošanas noteikumiem.

Darba ilgums 2 stundasDarbam nepieciešams:

1. buļļa, teķa ērzeļa mākslīgās vagīnas cilindrs, kameras, spermas uztvērēji, ebonītā krāni, gumijas riņķi, spermas uztvērēja fiksētāji;

2. vazelīns;3. tamponi, kas piesātināti ar 960 spirtu, dvielis vai marles salvete, 4. pincetes, stikla irbulīši, piltuves5. termometrs, kompresors, spirta lampiņa, karstuma skapis;6. destilēts ūdens;7. organiskā stikla nūjiņa; 8. statīvs mākslīgajām vagīnām

Darba gaita.Spermas noņemšanai mākslīgo vagīnu sagatavo noteiktā secībā:1. Salikšana:

Jaunas mākslīgās vagīnas sastāvdaļas rūpīgi mazgā 2-3% NaHCO3 šķīdumā, pēc mazgāšanas detaļas noskalo ar tīru, karstu ūdeni un nosusina ar tīru dvieli.Ārējā gumijas cilindrā kameru ievieto tā, lai tās nelīdzenā virsma būtu vērsta uz ārpusi un gali ārpus cilindra vienāda garuma. Pēc tam vienu mākslīgās vagīnas galu novieto uz galda, apakšā paliekot mīkstu dvieli vai porolonu, lai neievainotu iekšējo kameras virsmu. Abu roku pirkstus, izņemot lielos, ievieto kameras otrajā brīvajā galā, kameru izstiepj uzmauc uz ārējā cilindra un izlīdzina. Pēc tam atbalsta galu pret dvieli un līdzīgi darbojas ar otru galu.

Kameru nostiprina tā, lai ārpusē esošie gali būtu vienāda garuma un iekšpusē neveidotos spirāliskas krokas. Abus galus nostiprina ar 2 gumijas gredzeniem. Teķa vagīnai šos gredzenus nelieto.2. Mazgāšana:

Mākslīgo vagīnu mazgā pēc salikšanas vai tūlīt pēc spermas iegūšanas vannā ar siltu 2-3% NaHCO3 vai kalcinēto sodu. Izmantojot pudeļu vai parasto suku. Pēc tam noskalo ar siltu ūdeni un nosusina ar dvieli. Līdzīgi mazgā un nosusina arī spermas uztvērēju.3. Sterilizācija:

a) Mākslīgo vagīnu var dezinficēt ar tīrā 96 % spirtā samitrinātu marles un vates tamponu, ko saņem ar garu pinceti. Ar spirtu pārklāj visu māksļīgās vagīnas virsmu.

b) Mākslīgo vagīnu vāra 10 min. tīrā vai destilētā ūdenī. Noslauka ar sterilu tamponu

c) Mākslīgo vagīnu var sterilizēt 20 – 30 min. 160 – 1800C temp. žāvējamā skapī.


Sterilo mākslīgo vagīnu novieto uz paliktņa un abus tās galus pārklāj ar sterilu marles lakatiņu.

4. Sasildīšana:Vagīnu sasilda līdz t0 +40 - +42 0C, ielejot pa sānu atveri siltu ūdeni telpā starp

ārējo cilindru un kameru. Atkarībā no mākslīgās vagīnas, t0 un spermas iegūšanas laika lej dažāda t0 ūdeni.

T0 (0C) daudzums (ml)Bullis + 45 – +50 250 – 400Kuilis +40 - +42 300 - 400Ērzelis + 50 - +60 1500 - 2500Teķis +45 - +50 150 – 180

Iepildāmo ūdeni nosaka arī individuāli pēc katra vaislinieka aktivitātes un dzimumlocekļa lieluma. Pārāk liels daudzums ūdeņa traucē ejakulāciju un rada draudus dzimumlocekļa apliešanai ar karstu ūdeni. Pirms lietošanas ūdeni glabā termosā.

5. Ieziešana: Pēc siltā ūdens ieliešanas mākslīgās vagīnas kameru ieziež ar sterīlu

vazelīnu, kurš iepriekš ir vārīts 15 – 20 min. ūdens peldē.Ar stikla irbulīša palīdzību ieziež mākslīgās vagīnas kameras iekšpusi, atstājot brīvu apmēram 4 – 5 cm garu daļu bullim (un 2 – 3 cm teķim) spermas uztvērēja tuvumā. Pēc tam ar vazelīnu pārklāj arī ārējo kameras daļu 1 – 2 cm garumā. Jāraugās, lai vazelīna daudzums ir normas robežās. Pēdējā laikā, lai izslēgtu iespēju, ka vazelīns iekļūst spermā to aizstāj ar spermas atšķaidītāju.

6. Spermas uztvērēja pievienošana:Sterilā spermas uztvērēja starpsienās ielej siltu ūdeni

T0 (0C) daudzums (ml)Bullis + 34 – +40 100Teķis +12 - +30 50

Pievieno no vazelīna brīvajā galā un uzliek speciālu gumijas aptveri, ja ārējā t0 < 18 0C , spermas uztvērējam uzliek speciālu sildītāju.7. Gaisa ievadīšana:

Saliktā, sasildītā un ieziestā mākslīgajā vagīnā pa krānu, kas ievietots sānu atverē, iepūš tik daudz gaisa, lai kameras sienas sakļautos un centrā veidotu trijstūri. Gaisa iepūšanai lieto kompresoru vai balonu ar saspiestu gaisu. Spiedienam mākslīgajā vagīnā jābūt vidēji 40 – 60 mm Hg staba augstuma. Praksē to piemēro katram dzīvniekam individuāli.

Mākslīgās vagīnas ieejas galā ievieto sterilu porolona pārklāju ar spraugu, pārklāja malas ieziež ar sterilu vazelīnu. Pārklāju nostiprina ar gumijas gredzenu.

8. Temperatūras pārbaude:Dara īsi pirms spermas noņemšanas, vagīnā ievietojot sterilu termometru.

Pareizi sagatavotajai mākslīgajai vagīnai t0 jābūt +40 - +42 0C, Ja t0 ir pārāk zema, no mākslīgās vagīnas izlaiž gaisu, izlej visu ūdeni un tad par jaunu iepilda un iepūš gaisu,. Nedrīkst ūdeni izliet daļēji un pieliet klāt siltāku, jo tad ūdens daudzumu nevar noteikt precīzi.

Vēsā vagīnā ir traucēts ejakulācijas reflekss, bet karstā samazinās spermiju dzīvotspēja.


Laboratorijas praktiskais darbs Nr. 3.

Tēma. Spermas fizioloģija un bioķīmija, spermas kvalitātes noteikšana.Darba mērķis

Apgūt spermas mikroskopisko novērtēšanu un izpētīt ārējās vides faktoru ietekmi uz spermijiem.

Darba uzdevums1. Veikt spermas mikroskopisko novērtēšanu: aktivitāti, biezību, dzīvotspēju.2. Izpētīt ārējās vides faktoru ietekmi uz spermijiem.

Darbam nepieciešams1. mikroskops2. apsildāmais galdiņš ar termoregulatoru3. priekšmetstikliņš4. segstikliņš5. acu pipetes6. sperma7. destilēts ūdens8. 3 % NaCl šķīdums9. 2,9 % nātrija citrāts10. medikamenti, dezinfekcijas līdzekļi

Darba ilgums 4 stundas Darba gaita

Spermas aktivitātes noteikšana.1) uz silta, tīra priekšmetstikliņa uzliek nelielu spermas pilienu2) uzliek segstikliņu un liek zem mikroskopa3) jānosaka pie temperatūras 40 – 420 C vismaz 200 reižu lielā palielinājumā ( 120 –

400 reižu palielinājumā), vērtējot vismaz divos redzes laukos. Aktivitāti vērtē 10 ballu sistēmā, ņemot vērā kustīgo spermiju procentuālo daudzumu taisnvirziena kustībā. Pārbaudes rezultātus pieraksta burtnīcā.

Datums Vaislinieks Aktivitāte Pārbaudītājs

Spermiju dzīvotspēju nosaka atstājot atkausēto spermu istabas temperatūrā. Kvalitatīvai spermai kustības jāsaglabā vismaz 5 stundas.

Spermas biezības noteikšana . Spermas biezību nosaka reizē ar aktivitāti.

• Bieza – B – sperma ir tad, ja mikroskopa redzeslauks piepildīts ar spermijiem, attālums starp spermijiem mazāks par spermiju garumu.

• Vidēji bieza – V – sperma ir tad, ja attālums starp spermijiem līdzinās viena spermija garumam.

• Reta – R – sperma ir tad, ja attālums starp spermijiem ir lielāks par spermija garumu.

• Ja spermiju redzeslaukā ir maz (4 – 5) tādu spermu apzīmē ar “O” – oligosperma.


Atšķaidīšanai lieto buļļu spermu B un V, kuras aktivitāte ir ne zemāka par 8; teķa – tikai B, ar aktivitāti ne zemāku par 8; ērzeļa un kuiļa – B,V un R ar aktivitāti ne zemāku par 6.

Ārējās vides ietekme uz spermu : 1. Nosaka osmotiskā spiediena ietekmi:uz priekšmetstikliņa uzliek spermas pilienu, novērtē spermiju aktivitāti un tad spermas pilienam pievieno:

a) 3 % nātrija hlorīda šķīdumub) 2,9 % nātrija citrātuc) destilētu ūdeni vai krāna ūdeni

2. Nosaka medikamentu un dezinfekcijas līdzekļu ietekmi a) 0,5 % nātrija sārma šķīdumu b) antibiotikas c) spirta šķīdumu

Veicot pētījumus novēro spermiju astīšu sagriešanos, manēžas kustības vai bojāeju, nosaka pēc cik ilga laika izbeidzas spermiju kustības.



Tēma Spermas atšķaidīšana, uzglabāšana un transportēšana.Darba mērķis

Apgūt dziļi sasaldētas spermas uzglabāšanu un darba drošības noteikumus, strādājot ar šķidro slāpekli un Djuāra traukiem.

Darba uzdevums1. Iepazīties ar spermas uzglabāšanas metodēm.2. Iemācīties darba drošības noteikumus, strādājot ar šķidru slāpekli un

Djuāra traukiem.3. Apgūt Djuāra trauka dezinfekcijas tehniku.

Darba ilgums 2 stundasDarba gaita

Spermas uzglabāšanas metodes.1) spermas uzglabāšana istabas temperatūrā 18 – 200 C

Kuiļa spermu pēc atšķaidīšanas iztur 30 minūtes un transportēšanai iepilda apsēklošanas flakonos, kurus noslēdz ar aizskrūvējamu vāciņu. Flakonos iepilda 2/3 tilpuma, lai paliktu brīva telpa skābekļa rezervei. Divas reizes dienā spermu saskalina. Sperma apsēklošanai derīga 3 – 4 dienas. Laboratorijā atstāj spermas kontroles paraugus, kurus pārbauda atkārtoti.

2) spermas uzglabāšana dziļi sasaldētā veidā- sasaldēšana granulās- sasaldēšana pajetēsSasaldēto spermu uzglabā Djuāra traukos šķidrajā slāpeklī. Spermu un šķidro

slāpekli mākslīgās apsēklošanas tehniķi saņem no CMAS saskaņā ar noslēgto līgumu. Šķidrais slāpeklis ir bezkrāsains, ļoti plūstošs šķidrums, kura vārīšanās

temperatūra ir – 1960C, tas viegli iztvaiko. Strādājot ar šķidro slāpekli jāievēro:

1) jālieto aizsargbrilles un ādas cimdi, apģērbam jānosedz visa ādas virsma, brīvi uzvelkamam, biksēm jābūt bez atlokiem un virs apaviem,

2) siltā Djuāra traukā šķidrais slāpeklis jāielej lēnām, pārlejot jālieto plata metāla piltuve, lejot nelielām porcijām ar dažu sekunžu pauzēm,

3) aizliegts raudzīties pa trauka kaklu, lai noteiktu šķidruma līmeni (rodas daudz tvaiku, paaugstinās iekšējais spiediens un šķidrums tiek izmests),

4) telpās, kur atrodas Djuāra trauki ar šķidro slāpekli, jābūt ventilācijai,5) Djuāra traukus, kas zaudējuši vakuumu (augšdaļa klāta ar sarmu vai ledu)

jāatkausē izolētā telpā, kurā nedrīkst iekļūt cilvēki (trauka starpsienu telpā krasi palielinās spiediens, kas var izraisīt eksploziju),

6) Djuāra trauku nedrīkst blīvi noslēgt, jānoslēdz ar tiem paredzētiem vākiem,

7) lejot no transporta rezervuāriem, šļūtenei jābūt līdz trauka dibenam (slāpekļa strūkla var izmest šļūtenes galu no trauka un apliet blakus stāvošos cilvēkus),

8) transportējot Djuāra traukus, tie rūpīgi jānostiprina (krītot var notikt eksplozija iekšējā trauka bojājuma dēļ),

9) spermai jāatrodas – 1960 C temperatūrā, tāpēc slāpekļa līmenis traukā nedrīkst būt zemāks par 1/3 no trauka tilpuma, to pārbauda ar spirta tamponu dezinficētu metāla stieni vai mērlineālu.


Ja slāpekļa daudzums ir nepietiekams to papildina. Pēc 12. papildināšanas reizes trauks ir pilnīgi jāiztukšo un jāveic dezinfekcija.Djuāra trauka dezinfekcija:1) trauku atbrīvo no slāpekļa un atdzesē līdz istabas temperatūrai,2) mazgā ar karstu ūdeni (temperatūra ne aukstāka kā 700 C),3) dezinficē ar 4 % ūdeņraža pārskābi,4) trauku skalo 2 x ar uzvārītu un līdz 700 C atdzesētu ūdeni, 5) žāvē.

Dezinfekciju veic ne ātrāk kā 48 stundu laikā. Djuāra trauku dezinficē 2 reizes gadā. Dezinficē mākslīgās apsēklošanas tehniķis, pēc dezinfekcijas izdarot ierakstu speciālā žurnālā un uzlīmējot uz Djuāra trauka etiķeti, norādot tajā dezinficēšanas datumu un personas uzvārdu, kura veikusi dezinfekciju.



Tēma Mākslīgās apsēklošanas tehnika.Darba mērķis Apgūt govju dziļi cervikālo apsēklošanas metodi ar rektālo kontroli.Darba uzdevums

1. Iemācīties noteikt govju meklēšanās pazīmes un izvēlēties optimālo laiku govs mākslīgai apsēklošanai.

2. Iemācīties dziļi sasaldētas spermas atkausēšanu un sagatavot to mākslīgai apsēklošanai.

3. Apgūt govju mākslīgās apsēklošanas tehniku.Darba ilgums 8 stundasDarbam nepieciešams:

1) ūdens sildītājs2) termometrs3) nātrija citrāts 2,9 % (ampulās)4) spirta tamponi5) polietilēna plēves vai vaskadrānas gabals6) instrumentu paliktnis7) 2 pincetes – vismaz 20 cm garas8) saspiednes9) šķēres10) porolona amortizators11) platkakla termoss12) Djuāra trauks13)dziļi sasaldētas spermas granulas un pajetes14) atkritumu trauks15) Plastmasas šļirce 2,0 ml,16)Pipete vai apsēklošanas pistole,17) Polietilēna cimds.

Darba gaitaPirms govs sēklošanas novērtē govs meklēšanās pazīmes un izvēlas optimālo

apsēklošanas laiku.Granulās sasaldētas spermas atkausēšanas tehnika

1) ar mitru drānu noslauka galdu un Djuāra trauku2) sagatavo ūdeni. Ūdens temperatūrai atkausēšanas brīdī jābūt + 40 - + 420 C3) aizzāģē nātrija citrāta ampulu un ievieto ūdenī, silda ne mazāk kā 3 minūtes4) uzklāj vaskadrānu vai polietilēna plēvi5) ņem spirta tamponu, nodezinficē paliktni un uzklāto drānu (darba vietu), noliek

paliktni, tamponu izmet6) ņem otru tamponu un dezinficē instrumentus, tamponu velk uz vienu pusi,

instrumentus saliek uz paliktņa7) noņem Djuāra trauka vāku, ar saspiednes palīdzību paceļ kanistras, ne augstāk par

kakla sākumu8) ņem abas pincetes un tās atdzesē, nolauž ampulu9) ar kreiso pinceti paņem maisiņu, ar labo pinceti izņem granulu un ātri iemet nātrija

citrāta ampulā


10) ar apļveida kustībām kustina ampulu kamēr granula izkūst, nosusina un ievieto porolona amortizatorā platkakla termosā

11) kanistru atbrīvo un nolaiž atpakaļ Djuāra traukā, vāku noslēdz.

Atkausēto spermu jāizlieto nekavējoties 10 – 15 minūšu laikā. Pajetēs jeb salmiņos sasaldētas spermas atkausēšanas tehnika:1) izņem pajeti jeb salmiņu no glāzes ar pinceti2) divas reizes pakrata, lai atbrīvotos no liekā slāpekļa, kas atrodas rūpnīcas korķītī3) ielikt salmiņu stāvus 34 grādus siltā ūdenī ar saspiesto galu uz augšu, lai ūdens

līmenis būtu 0,5 cm zem virsējā gala. 0,25 ml pajetes izturēt 15 – 20 sekundes, 0,5 ml pajetes apmēram 40 sekundes

4) ar sterilu salveti:a) apslaucīt šķēresb) sasildīt pistoles kameru aptuveni līdz + 34 grādiemc) salmiņu noslaucīt sausu

5) ievietot salmiņu sasildītā pistoles kamerā6) nogriezt salmiņa saspiesto galu gaisa burbulīša vidū taisnā leņķī, apmēram 0,5 – 1

cm no gala7) uzvilkt apvalku uz pistoles un nostiprināt to ar gredzenu.

Govs mākslīgās apsēklošanas tehnika:1) uzvelk kreisā rokā cimdu,2) ņem vates piciņu vai salveti un ieliek halāta kabatā,3) paņem pipešu paciņu, pārdur un nedaudz izvada uz āru, ņem šļircīti nedaudz iesūc

gaisu un pievieno pipetei,4) pipeti izvelk ārā, no amortizatora paņem spermas ampulu un iesūc pipetē spermu,

lai iesūktu visu un neiekļūtu gaiss.5) govi vai teli fiksē, ja nepieciešams atsien asti, ārējos dzimumorgānus ar vati vai

salveti vairākas reizes noslauka,6) ar vienas rokas īkšķi un rādītājpirkstu atver kaunuma lūpas un ar otru roku pa

spraugu ievada pipeti tā, lai tā nepieskaras kaunuma lūpām,7) virza pipeti līdz tā atduras pret dzemdes kaklu,8) roku ievada taisnajā zarnā, pipeti noliec sāņus un iztīra taisno zarnu,9) caur taisnās zarnas sienu satausta pipeti un kakla kanāla atveri, bet dzemdes kaklu

velk uz priekšu,10) kad pipete pievadīta dzemdes kaklam, izmeklē dzemdes kaklu, dzemdi un olnīcas,

1 – 2 min. saudzīgi masē dzemdi,11) ar roku, kas taisnajā zarnā atrod dzemdes kakla ārējo atveri un pipeti ievada

dzemdes kakla kanālā,• dzemdes kaklu satver no augšas tā, lai sauja izveido piltuvei līdzīgu atveri

– īkšķis atrodas vienā, bet pārējie pirksti otrā pusē. Mazais pirkstiņš piltuvi noslēdz un iztausta dzemdes kakla atveri un regulē pipetes ievadīšanu dzemdes kakla kanālā,

• dzemdes kaklu atbīda kraniāli, lai maksts siena būtu izstiepta. Dzemdes kaklu ar roku fiksē uz bļodas dobuma pamatnes, pipeti gar maksts apakšējo sienu bīda uz priekšu zem plaukstas un ar īkšķi kontrolējot, ievada dzemdes kakla ārējā atverē.


12) kad pipete ievadīta dzemdes kakla kanālā, dzemdes kaklu saņem saujā un, saudzīgi dažādos virzienos lokot, bez spēka lietošanas uzbīda pipetei un izbīda gar dzemdes kakla gļotādas cirkulārajām krokām,

13) kad pipete ievadīta dzemdes kakla priekšējā trešdaļā, lēni bīdot šļirces virzuli ievada daļu spermas, tad pipeti pavelk 2 – 3 cm atpakaļ un lēnām izspiež pārējo spermu,

14) izvelk no maksts pipeti un roku no taisnās zarnas, pamasē klitoru un noliek šļirci un pipeti dod govij paostīt.



Tēma Mākslīgās apsēklošanas darba organizācija.Darba mērķis

Iepazīties ar mākslīgās apsēklošanas tehniķa darbu reglamentējošiem likumiem un rīkojumiem un apgūt darba uzskaites un atskaites dokumentācijas aizpildīšanu.

Darba uzdevums4. Iepazīties ar instrukcija par dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu un embriju

pārstādīšanu. 2. Veterināri sanitārās prasības veicot mākslīgo apsēklošanu

3. Aizpildīt mākslīgās apsēklošanas tehniķa darba uzskaites un atskaites dokumentus.


Veterināri sanitārās prasības veicot mākslīgo apsēklošanu• jāstrādā tīros halātos un cepurītēs;• instrumentiem un traukiem, ko lieto apsēklošanai, jābūt tīriem un steriliem;• tehniķim pēc katra sievišķā dzīvnieka apsēklošanas vai izmeklēšanas jāmazgā

rokas ar ziepēm un suku, pēc tam jādezinficē;• pēc katras kūts apmeklēšanas dezinficē apavus vai lieto vienreizējas lietošanas

zābakus - uzmavas;• tehniķim katru gadu jāiziet veselības pārbaude.

Mākslīgās apsēklošanas tehniķis aizpilda šādus darba uzskaites un atskaites dokumentus:

1. Darba burtnīca ( nav obligāta);2. Dzīvnieku apsēklošanas reģistrācijas lapa

Dokuments jāaizpilda salasāmi ar drukātiem burtiem, norādot precīzi visu informāciju. Pirms apsēklošanas precīzi jānolasa govs vai teles numuru (14 zīmes). Aizpildot veidlapu, ieraksta buļļa valsts ciltsgrāmatas numuru (5 zīmes) un mākslīgās apsēklošanas tehniķa kodu. Devu skaits jānorāda gadījumos, kad viena dzīvnieka apsēklošanai izmantotas vairākas devas.

Ja notiek dabīgā lecināšana visā ganāmpulkā, tad, aizpildot veidlapu, norāda periodu, kādā šis bullis atradies ganāmpulkā, buļļa VCG numuru vai identitātes numuru, un tehniķa koda vietā norāda 111111, un lecināto dzīvnieku identitātes numurus.

Lapu sastāda 3 eksemplāros. 1. veidlapas eksemplāru nosūta V/A LDC; 2. veidlapas eksemplārs paliek dzīvnieka īpašniekam; 3. veidlapas eksemplārs paliek mākslīgās apsēklošanas tehniķim.

Dokuments datu ievadei nogādājams 7 dienu laikā pēc notikuma.3. Liellopu mākslīgās apsēklošanas žurnāls

Tajā numurē apsēklotos dzīvniekus, norāda īpašnieku , tā adresi, apsēklotā dzīvnieka identitāti, vārdu un apsēklošanas datumu un buļļa šifru katrā apsēklošanas reizē.

4. Vaislas buļļu bioprodukta izlietojuma žurnālsTajā pa mēnešiem norāda bioprodukta atlikumu uz atskaites perioda

sākumu, bioprodukta iegādes vietu, cik ir saņemts atskaites mēnesī, cik izlietots un kāds ir atlikums uz atskaites perioda beigām.


Abiem žurnāliem jābūt cauršūtiem, lapām numurētām un to apzīmogo CMAS atbildīgais darbinieks.

5. Kvīts par saņemto samaksu



Tēma Grūsnības fizioloģija un diagnostika.Darba mērķisApgūt govju grūsnības diagnostiku govīm, lietojot rektālās izmeklēšanas metodi.Darba uzdevums

1. Apgūt govju grūsnības rektālo diagnostikas metodi.2. Iemācīties noteikt gaidāmo atnešanos izmantojot grūsnības kalendāru.3. Noteikt augļa vecumu pēc tā izmēriem, svara, attīstības pakāpes.

Darba ilgums 6 stundasDarbam nepieciešams

- specapģērbs,- ginekoloģiskie cimdi,- vazelīns vai lubrinants,- grūsnības kalendārs,- tabula par augļa attīstību un dzimumorgānu stāvokli dažādos grūsnības

mēnešos.Darba gaita

Govju rektālā izmeklēšana.1) govi fiksē stāvvietā vai stellēs,2) izmeklētājs atbrīvo roku no apģērba, uzģērb halātu, zābakus, priekšautu,

ginekoloģisko cimdu, izmeklētājam nagiem jābūt īsi apgrieztiem,3) cimdu ieziež ar vazelīnu vai lubrinantu (var arī ar linsēklu novārījumu vai

ieziepēt),4) ar kreiso roku saņem asti (tuvu astes saknei) nedaudz paceļ uz augšu un

atbīda uz kreiso pusi,5) labās rokas pirkstus saliek konusā un ar rotējošām kustībā ievada taisnajā

zarnā,6) atbrīvo taisno zarnu no fekālijām, roku taisnajā zarnā ievada līdz elkonim

aiz taisnās zarnas ampulveidīgā paplašinājuma,7) izmeklēšanu veic uzmanīgi ar pirkstu spilventiņiem, bez spēka

pielietošanas,8) izmeklēšanu sāk no dzemdes kakla, pēc tam izmeklē ķermeni, dzemdes

ragus un olnīcas.

Izmeklēšanu izdara uzmanīgi, lai neizraisītu abortu. Ja iestājas taisnās zarnas spazmas, izmeklēšanu pārtrauc. To var turpināt, kad spazmas beigušās.

Atkarībā no grūsnības ilguma (mēneša) mainās dzimumorgānu stāvoklis, atrašanās vieta.

Saskaņā ar grūsnības kalendāru nosaka gaidāmo atnešanos.Augļa vecumu nosaka pēc tā izmēriem, svara, attīstības pakāpes (skatīt

tabulu).



Tēma Dzemdību un pēcdzemdību perioda fizioloģija.Darba mērķis Apgūt normāla dzemdību procesa vadīšanu.Darba uzdevums

1. Dzīvnieku sagatavošana dzemdībām.2. Normālu dzemdību vadīšana.3. Jaundzimušā un dzemdētājas apkopšana.4. Pēcdzemdību perioda norises kontrole.


Dzīvnieku sagatavošana dzemdībām.• sagatavo tīru, sausu, siltu dzemdību vietu, bagātīgi izklāj ar pakaišiem, tos maina

katru dienu,• dzemdētāju tīra katru dienu, apmazgā ārējos dzimumorgānus, astes sakni,

pakaļdaļu, dezinficē ar vieglu dezinfekcijas līdzekli,• sagatavot instrumentus gadījumam, ja būs jāsniedz dzemdību palīdzība

(dzemdību auklas, joda -spirta šķīdumu, spaiņus siltam ūdenim).

Normālu dzemdību vadīšana.Normālās dzemdībās nekāda vadīšana nav vajadzīga un nav vēlama.

Dzemdību sākumā ir neuzkrītoši jānovēro dzemdētāja, vai iestājas dzīšanās, vai parādās augļa segas, augļa kājas vai purniņš. Ja noplūst augļa ūdeņi un stundas laikā neparādās kājiņas ar tīru roku veic izmeklēšanu

• Ja auglis dzimst galvguļā un augšējā stāvotne, parādās augļa kājiņas ar nagu mīkstumiņiem uz leju un purniņš.

• Ja auglis dzimst pakaļguļā un augšējā stāvotnē, tad – kājiņas ar nagu mīkstumiņiem pret dzemdētājas muguru. Ja apakšējā stāvotnē attiecības ir pretējas (tā ir patoloģiska). Ja pēc galviņas un kājiņu iznākšanas no kaunuma spraugas auglis tālāk nevirzās, iztīra augļa nāsis un muti no gļotām un augli pavelk, vilkt drīkst tikai dzīšanās laikā, ievērojot dzemdību ceļu asi.

• Ja auglis dzimst pakaļguļā, augļa vilkšana aiz kājām ir obligāta, jo nabas saite, nonākot starp augļa vēderu un kaunuma kaula malu tiek saspiesta un pārtraukta augļa asinscirkulācija, auglis sāk elpot un aizrijas ar augļa ūdeņiem.

Jaundzimušā apkopšana.1) atbrīvo mutes un nāsu dobumus no gļotām,2) apkopj nabas saiti. Parasti tā notrūkst pati. Vēlams, lai tā nebūtu garāka par 7 – 10

cm. Ja ir garāka, tad tā ir jānorauj pieturot, pēc tam jāpiededzina ar joda tamponu, tas veicina nožūšanu.

3) jaunpiedzimušo jādod mātei nolaizīt. Tādā veidā auglis tiek masēts, nosusināts un pasargāts no aukstuma.

4) jaunpiedzimušo 1 stundas laikā jāpabaro.

Dzemdētājas apkopšana pēc dzemdībām.1) pēc augļa piedzimšanas, dzemdētājai ļauj ½ - 1 stundu atpūsties, dod dzert siltu

ūdeni, vēlams cukurūdeni 0,5 kg cukura uz 10 l ūdens vai sālsūdeni 100 – 200 g


sāls uz 10 l ūdens. Var dot dzert augļūdeņus vai pirmpienu. Laizot augli , tā ielaiza ap 2 l augļa ūdeņu.

2) izēdina labu vitamīniem bagātu sienu samazinātā devā, uz pilnu barības devu pāriet 10 dienu laikā.

3) jāsargā no saaukstēšanās un jānodrošina ar tīrību, jo dzimumorgāni ir atvērti un infekcija viegli var iekļūt.

4) ķēvi nodarbināt vieglos darbos drīkst pēc 3 nedēļām.

Pēcdzemdību perioda norises kontrole.Pēcdzemdību periodā notiek dzimumorgānu involūcija – dzimumorgāni atgūst

tādu stāvokli, kāds bija pirms grūsnības iestāšanās.1) dzemdes kakls savelkas (otrajā dienā var ievadīt roku, 8. dienā tikai pirkstu,

involūcija notikusi 21. dienā),2) dzemde savelkas (2. dienā pēc dzemdībām samazinās uz pusi 7. – 8. dienā rektāli

var noteikt dzemdes kontūras 21. – 25. dienā dzemde atrodas bļodas dobumā un saņemama saujā).

3) grūsnības dzeltenais ķermenis atrofējas (pilnīgi aizvietojas ar saistaudiem 20. dienā).

4) sāk attīstīties folikuls.Pēcdzemdību periodā jāizdara regulāras ginekoloģiskās pārbaudes 6. – 8., 15. – 17. un 30. – 45. dienā pēc dzemdībām.



Tēma Grūsnības patoloģijasDarba mērķis

Apgūt grūsnības patoloģisko procesu diagnostiku un ārstēšanu.Darba uzdevums

5. Apgūt epidurālās anestēzijas tehniku.6. Iemācīties šuvju uzlikšanas tehniku maksts izvēršanās un izkrituma

gadījumā.Darba ilgums 2 stundasDarba gaita

Epidurālās anestēzijas tehnika1. Govi fiksē stāvus. 2. Izcērp apmatojumu 1. un 2. astes skriemeļa rajonā. 3. Lai atrastu duršanas vietu, paceļ un nolaiž govs asti un, taustot ar pirkstu, atrod

bedrīti, 4. Nodezinficē.5. Turot adatu perpendikulāri, pārdur ādu, pēc tam adatu dur nedaudz uz priekšu

(45 – 60 0 leņķī). Duršanas dziļums 2 – 4 cm.6. Ja, pavelkot šļirces virzuli, šļircē ieplūst asinis, tad adatu pavelk nedaudz atpakaļ

un dūrienu izdara mazliet iesāņus.7. Ja adata ievadīta pareizi, novokaīna šķīdums ieplūst viegli.8. Pēc dažām minūtēm dzīvnieka aste kļūst nekustīga, nejūtīga, izbeidzas dzīšanās,

atslābst vulva un ānuss.Ja epidurālo anestēziju izdara aitai vai kazai, dzīvnieku pietur aiz galvas. Dūrienu izdara turpat, kur govij. Dūriena dziļums 1 – 1,5 cm.

Šuvju uzlikšanas tehniku maksts izvēršanās un izkrituma gadījumāŠuves uzliek maksts fiksācijai. Operējamai govij zem pakaļkājām paliek tiltiņu,

lai paceltu pakaļdaļu, un govi nofiksē. Apmazgā izkritušo maksti un tās apkārtni ar 0,1% kālija permanganāta šķīdumu, tad reponē maksti. Dūri aptin ar salveti un pakāpeniski palielinot spiedienu, virza izkritušo maksts daļu bļodas dobumā. Kad maksts reponēta, izlīdzina maksts krokas un nostiprina maksti.

Kaunuma ādu nodezinficē un fiksē ar šuvēm. Izmantojot speciālas saspraudes vai arī uzliekot tabakmaka šuvi.

Labajā rokā ņem adatu ar zīda diegu un labajā apakšējā dzimumlūpu stūri, atkāpjoties 3 cm no kaunuma lūpu malas, caurdur ādu. Izdur adatu 2 – 3 cm uz augšu paralēli lūpu malai. Tad uz diega uzmauc gumijas caurulīti. Atkal taisa dūrienu un pēc izdūriena atkal uzmauc gumijas caurulīti. Tā labajā pusē uzliek 3 rullīšus. Kad sasniegts augšējais kaunumlūpu savienojums, adatu virza uz kreiso pusi, izdurot 3 cm attālumā no dzimumlūpu malas. Kreisajā pusē šuves uzliek līdzīgi kā labajā pusē, tikai dūrienus izdara no augšas uz leju.

Kad šuves uzliktas makstī ievada antiseptisku ziedi , pēc tam savelk diegu galus un nostiprina ar dubultcilpu.

Šuves vai saspraudes noņem īsi pirms dzemdībām. Ja pēc dzemdībām maksts izvēršanās un izkritums turpinās tos uzliek atkārtoti.


Laboratorijas praktiskais darbs Nr.10.

Tēma Dzemdību patoloģijas un dzemdību palīdzībaDarba mērķis Apgūt dzemdību palīdzības sniegšanas paņēmienus patoloģiskajos

dzemdību gadījumosDarba uzdevums

1. Iepazīties ar dzemdību palīdzībā izmantojamiem instrumentiem un to lietošanu;

2. Dzemdētājas izmeklēšana un diagnozes uzstādīšana patoloģisku dzemdību gadījumos.


Gandrīz visas dzemdību palīdzības manipulācijas var izdarīt ar roku. Taču ne vienmēr patoloģiskajās dzemdībās var palīdzēt tikai ar roku. Dzemdību palīdzībā lietojamo instrumentu komplektā ietilpst:• Dzemdību ķēdes vai auklas – augļa vilkšanai visbiežāk lieto dzemdību ķēdes vai

2 – 3 m garas 6 – 7 mm diametra auklas. Pirms lietošanas auklas novāra reizē ar pārējiem instrumentiem. Darba laikā ķēdes un auklas uzglabā dezinficējošā šķīdumā. No auklas veido cilpas, ko uzliek uz kājām virs vēzīša, lecamajām un karpālajām locītavām vai uz apakšžokļa un galvas.

• Cilpvedēji – instrumenti ar kuru palīdzību apliek auklu ap kādu saliektu augļa locekli vai ķermeņa daļu. Cilpvedēji jābīda tikai no augšas uz leju.

• Stangas - lieto augļa saturēšanai un vilkšanai. Ar stangām velk augli aiz kājām vai galvas. Tās lieto maziem dzīvniekiem, bet dzemdību ceļu mazo izmēru dēļ nav kontrolējama to ievadīšana un uzlikšana. Reizē ar augļa locekļiem stangās var satvert arī dzemdes sienu. Lai no tā izvairītos stangas pēc to uzlikšanas pagriež pa labi un pa kreisi ap garenisko asi, tad dzemdes gļotāda un augļa segas izslīd no stangām.

• Āķi – ir īsie un garie, neasie un asie, vienkāršie un dubultie. Neasie āķi paredzēti dzīva augļa vilkšanai, asie āķi – nedzīva augļa vilkšanai. Āķus lieto tad, ja nav iespējams uzlikt cilpas. Bieži izmanto acu āķus. Nedzīva augļa vilkšanai lieto asos dubultākus, tos ieāķē nedzīvam auglim jebkurā vietā – ādā vai muskulatūrā. Neaso garo āķi bieži izmanto galvas iztaisnošanai.

• Kruķi – lieto augļa bīdīšanai atpakaļ dzemdē un augļa noturēšanai. Kruķis dzemdību ceļos atvieto otru roku.

• Naži – pirksta nazim ir dažādas formas asmens, kuram neasajā pusē piestiprināti 1 – 2 riņķi pirkstu ievadīšanai. Spala nazim ir spals un uz muguras riņķis. Spala naži var atgādināt āķus. Paslēptie naži apgādāti ar asmeni, kas iebīdāms spalā, bet strādājot asmeni no spala izbīda, uzspiežot ar rādītājpirkstu.

• Zāģi – parasti sastāv no tievām, savītām tērauda stieplēm. Tie ir asi, pietiekoši ērti lietojami.

• Kalti jeb lāpstiņas kalpo augļa ādas atpreparēšanai, muskuļu un locītavu pāršķelšanai.

• Fetatomi – lieto beigta augļa sadalīšanai. Nedrīkst sadalīt dzīvu augli, jo tas nav ētiski un auglis izdarot spēcīgas kustības var saplēst dzemdi, to vajag sadalīt


mazās daļās, sadalīšanu var sākt tikai tad, ja ir pietiekoši plaša telpa. Fetotoms sastāv no diviem savā starpā savienotiem stobriem. Stobros ar speciālu stileti ievada stiepļu zāģi.Izšķiroša nozīme dzemdību palīdzības sniegšanā ir pareizai diagnozei. Diagnozi

uzstāda, pamatojoties uz:Anamnēzi

• noskaidro, kad dzīvnieks apsēklots vai aplecināts;• vai dzemdības iestājušās laikā;• kuru reizi govs dzemdē;• ar kādām slimībām tā slimojusi grūsnības laikā un agrāk;• kādi bijuši ēdināšanas, turēšanas un kopšanas apstākļi;• kad un ar kādām pazīmēm dzemdības sākušās;• kāda bijusi dzīšanās, kas parādījies ārpus dzimumorgāniem;• kāda palīdzība sniegta un kas to sniedzis

Vispārējo izmeklēšanu• noskaidrot dzemdētājas stāvokli telpā, ārējo izskatu, vai tā spēj piecelties, vai

ēd, gremo utt. • jāapskata gļotādas un sklēra, veic asinsrites, elpošanas, gremošanas, kustību

un nervu sistēmas izmeklēšanu;• izmēra ķermeņa temperatūru

Speciālo izmeklēšanu – iedalās divās daļās: ārējā un iekšējā.ārējā:

• apskata ārējos dzimumorgānus, tūpli, asti un tesmeni;• ievēro dzemdību tuvošanās pazīmes.

iekšējā: • izmeklē vagināli, dzimumorgānos ievadot sagatavotu roku. • nosaka dzemdību ceļu izmērus (augstumu, platumu), uzaugumus, dzemdes

kakla atvēršanās pakāpi, dzemdību ceļu gļotādas kopsakara traucējumus, līdzenumu un glumumu;

• vai augļa segas ir veselas vai plīsušas, vai ir noplūduši augļa ūdeņi, vai tie ir svaigi, glumi un bez smakas vai ūdeņaini un smirdīgi;

• izmeklē augļa daļas, kas ienākušas dzemdību ceļos;• nosaka augļa lielumu, guļu, stāvotni un locekļu sakopojumu;• noskaidro, vai auglis ir dzīvs vai beigts (saspiežot un plēšot augļa nadziņus,

kronīšus, acu ābolus vai mēli, — dzīvs auglis izdara reflektoriskas izvairīšanās kustības, piemēram, atrauj kāju; ievadot pirkstus mutē, — dzīvs auglis izdara zīšanas kustības; ievadot pirkstus tūplī, — dzīvam auglim tas savelkas; saspiežot nabas artērijas, dzīvam auglim sataustāms pulss);

• izmeklē rektāli tikai nepieciešamības gadījumos, un noteikti ar cimdu, jo citādi roka kļūst netīra, un tādu to nedrīkst ievadīt dzemdību ceļos arī pēc nomazgāšanas.

Dzemdību diagnoze parasti sastāv no divām daļām, • pirmā diagnozes daļa attiecas uz māti, • otrā — uz augli.

Ja ir jāsniedz dzemdību palīdzība, tad tādas dzemdības ir apgrūtinātas; tālāk atzīmē tās pārmaiņas, ko konstatē mātes dzemdību ceļos, piemēram: 1) apgrūtinātas, novilcinātas dzemdības; 2) kreisās kājas saliekšanās pleca locītavā; auglis beigts.Nenovilcinātos apgrūtinātu dzemdību gadījumos var rakstīt: apgrūtinātas dzemdības,


augļa kreisās kājas saliekšanās pleca locītavā; auglis dzīvs. Dzemdību diagnoze parasti iznāk gara.Kad uzstādīta diagnoze, domās sastāda dzemdību palīdzības darbības plānu un nevilcinoties ķeras pie darba.



Tēma Dzemdību patoloģijas un dzemdību palīdzībaDarba mērķis Apgūt dzemdību palīdzības sniegšanas paņēmienus patoloģiskajos

dzemdību gadījumosDarba uzdevums

3. Iepazīties ar dzemdību palīdzībā izmantojamiem instrumentiem un to lietošanu;

4. Apgūt dzemdību palīdzību, ja auglim nepareizs galvas novietojums.5. Dzemdību palīdzības sniegšana pie nepareizas priekškāju un pakaļkāju

novietošanās.6. Palīdzības sniegšana pie nepareizām stāvotnēm un guļām.

Darba ilgums 12 stundas

Darba gaita Izmantojot fantomu vai augli apskata kā patoloģisku dzemdību gadījumā

izlabojams nepareizs augļa galvas, priekškāju, pakaļkāju novietojums, kā arī apskata kā sniedzama palīdzība nepareizas augļa pozīcijas un stāvotnes gadījumos.

1. Nepareizs galvas novietojums1.1. Galvas noliekšanās uz sāniempazīmes• dzemdētāja dzenās;• no dzimumorgāniem iznākuši abu kāju pirksti ar nagu spilventiņiem uz leju, bet

galvas nav;• tā kāja, uz kuru pusi noliekusies galva, ir nedaudz īsāka;• satausta karpālo locītavu – nākošā locītava pēc vēzīša locītavas un liecas uz to

pašu pusi, tālāk elkoņa locītava, kura liecas uz pretējo pusi salīdzinājumā ar vēzīša locītavu;

palīdzības sniegšana• jāpārtrauc dzīšanās • jāfiksē dzemdību ceļos ienākušās kājas – jāuzliek dzemdību auklas;


• nepieciešamības gadījumā lieto gļotas;• augli atbīda atpakaļ;• satver augļa ausi vai saņem acu orbītās ceļ galvu uz augšu un velk dzemdību

ceļos, pēc tam saņem augļa zodu un galvu ievelk dziļi dzemdību ceļos, zodu jāsaņem saujā, tādējādi pasargājot dzemdes sienu no apakšžokļa zobiem;

• var izmantot zoda cilpu vai dubultcilpu no kuras veido iemauktiņus

1. 2. Galvas noliekšanās pret krūšu kaulupazīmes

• ārpus dzimumorgāniem iznākušo abu priekškāju pirksti un nadziņi vienādā garumā

• atkarībā no galvas noliekšanās pakāpes dzemdību ceļu ieejā var sataustīt pieres kaulu, acis, deguna kaulu, pakauša locītavu, ausis un kakla sākumu vai saliektā kakla muguras daļu ar pakauša saiti

palīdzības sniegšana• jāpārtrauc dzīšanās • dzemdību ceļos ievada abas rokas. Ar vienu roku saņem augļa purniņu, ceļ to

uz augšu un velk dzemdību ceļos, bet ar otru roku augļa pakausi un kaklu bīda atpakaļ dzemdē

• saņemot saujā augļa purniņu, pārnes to pāri bļodas priekšējai malai un ievelk dzemdību ceļos

Ja galva pilnīgi noliekta pie krūšu kaulao vienu vai abas priekškājas saliec karpālajā un elkoņa locītavā un atbīda

atpakaļ dzemdēo saņem augļa purniņu un liec to uz sāniem ( jo ir radusies telpa), kamēr

purniņš pienāk pie bļodas malaso lai to izdarītu, nepieciešams galvu celt uz augšu un bīdīt pakausi pretējās kājas

virzienāo kad purniņš pāriet pāri bļodas malai, galvu ievada dziļi dzemdību ceļos,

saņemot ar pirkstiem acu orbītaso pēc galvas repozīcijas dzemdību ceļos ievada atpakaļ vienu vai abas iepriekš

dzemdē atbīdītās priekškājas


1. 3. Galvas atliekšanās atpakaļ (retroflexio capitis)pazīmes

• ārpus dzimumorgāniem iznākušo abu priekškāju pirksti un nadziņi vienādā garumā ar spilventiņiem uz leju

• dziļāk atrod trahejas gredzenus, kas novietoti gar kakla lielo izliekumu• ievadot roku vēl dziļāk, virs augļa skausta var sataustīt ausis, pakausi, acis utt.

Apakšžoklis vērsts pret augšējo dzemdes sienupalīdzības sniegšana

• jāpārtrauc dzīšanās • dzemdētāju novieto ar pakaļdaļu augstāk• fiksē augļa galvu, augli atbīda atpakaļ dzemdē un mēģina kaklu un

galvu nobīdīt no muguras, lai panāktu galvas noliekšanos uz sāniem• pēc tam rīkojas tāpat kā galvas noliekšanās uz sāniem gadījumā.

1. 4. Galvas un kakla sagriešanās (torsio capitis et cervicis)pazīmes

• ārpus dzimumorgāniem iznākušo abu priekškāju pirksti un nadziņi vienādā garumā ar spilventiņiem uz leju

• virs vēzīša locītavas un metakarpālajiem kauliem satausta augļa purniņu, kas sagriezts uz sāniem vai apgriezts pilnīgi otrādi — ar zodu uz augšu

• kad roka ievadīta pāri augļa galvai, var sataustīt spiŗāliskas kakla ādas krokaspalīdzības sniegšana

• jāpārtrauc dzīšanās• ar īkšķi un vidējo pirkstu saņem augļa acu orbītas un, vienlaikus ar

dzemdību kruķi augli bīdot atpakaļ dzemdē, atgriež galvu pareiza stāvoklī • iztaisnošana jāizdara kakla ādas kroku griešanās virzienā

2. Nepareizs priekškāju sakopojumscēloņi:

• auglis ir beigts vai vārgs;• ir maz augļa ūdeņu;• vāja vai pārāk stipra dzīšanās;• dzemdētājas vecums, trūce,• dzemdes un vēdera sienas pārmērīga noslīdēšana zem kaunumkaula malas;• dzemdes kakla kanāla nepilnīga atvēršanās.

2. 1. Karpālās locītavas saliekšanās – flexio carpipazīmes

• dzemdētāja dzenas, bet auglis nedzimst;• ja saliekta viena karpālā locītava, ārpus vulvas redzami vienas kājas nadziņi ar

spilventiņiem uz leju;• vagināli satausta vienu kāju un galvu, bet dzemdību ceļu ieejā virs

kaunumkaula satausta saliekto karpālo locītavu;


• ja saliektas abas karpālās locītavas, ārpus vulvas nav nekas redzams. Dzemdību ceļos ienākusi galva, bet dzemdību ceļu ieejā atrodas abas saliektās locītavas.

palīdzības sniegšana • satver metakarpālo kaulu, ceļ to, cik iespējams, uz augšu, saliec vēl vairāk

elkoņa locītavu un tuvina nadziņus dzemdību ceļu ieejai;

• kad nadziņi ir sasniedzami, saņem tos saujā un, pārnesot pāri bļodas malai, ievada dzemdību ceļos;

augļa nadziņi obligāti jāsaņem saujā, jo tie var pārplēst dzemdi.

• ievadot nadziņus dzemdību ceļos, jācenšas matakarpālo kaulu dzemdību ceļu ieejā novietot slīpi (nevis vertikāli), jo tad vieglāk iztaisnojas karpālā locītava;

• visu šo laiku augli turpina spiest dziļāk dzemdē.

• ja auglis ir beigts, tad vieglāk izdarīt fetotomiju (noņem priekškāju karpālā

locītavā).

2. 2. Pleca locītavas saliekšanās - flexio scapulohumeralis pazīmes:

• dzemdētāja dzenas, bet nesekmīgi, dzemdību process ieilgst;• ārpus dzimumorgāniem var redzēt vienas kājas nadziņus. Dzemdību ceļos

atrod vienu priekškāju un augļa galvu;


• ja saliektas abas pleca locītavas, dzemdību ceļos ienāk tikai augļa galva.

palīdzības sniegšana • lieto epidurālo anestēziju un daudz gļotu;• fiksē dzemdību ceļos ienākušo kāju;• sagatavotu roku ievada dzemdē, kur satver

apakšplecu zem elkoņa locītavas;• ar otru roku augli stumj atpakaļ dzemdē un

tajā pašā laikā, pievelkot apakšplecu dzemdību ceļu ieejai, saliec elkoņa locītavu.

• saliecot elkoņa locītavu, panāk karpālās, elkoņa un pleca locītavas saliekšanos;

• satver metakarpālo kaulu, ceļ to, cik iespē-jams, uz augšu, saliec vēl vairāk elkoņa locītavu un tuvina nadziņus dzemdību ceļu ieejai;

• visu šo laiku augli turpina spiest dziļāk dzemdē.• ja ar roku nav iespējams nadziņus ievadīt dzemdību ceļos, virs vēzīša uzliek

cilpu, nadziņus velk dzemdību ceļos. Tajā pašā laikā, maksimāli saliecot elkoņa locītavu, ceļ uz augšu un bīda atpakaļ dzemdē karpālo locītavu.

• ja repozīcija neizdodas, jāizdara fetotomija.

2. 3. Pleca un elkoņa locītavas saliekšanās – flexio scapulohumeralis et cubitipazīmes:

• dzemdētāja labi dzenas, bet auglis nevar piedzimt;• ārpus dzimumorgāniem nav nekas saskatāms, jo priekškājas locītavu

saliekšanās dēļ ir īsākas un nadziņi nesasniedz kaunumu. • dzemdību ceļos satausta abu kāju nadziņus ar spilventiņiem uz leju. Abas

kājas dzemdību ceļos ienākušas vienādi dziļi, tūlīt virs nadziņiem uz priekškājām novietots augļa purniņš;

• pie kaunumkaula satausta elkoņa locītavas, bet pie promontorija — pleca


locītavas. Pleca kauls novietojies vertikāli dzemdību ceļu ieejā. palīdzības sniegšana

• uz priekškājām uzliek auklas, atbalstot roku pret augļa pleca locītavu, augli bīda atpakaļ dzemdē.;

• tajā pašā laikā augļa kāju aiz auklas velk pretējas kājas virziena;• pleca locītavas slīd dzemdē un elkoņa locītavas slīd dziļāk dzemdību ceļos, pie

tam abas locītavas iztaisnojas;• vispirms iztaisno un dzemdību ceļos ievelk vienu kāju, pēc tam otru;• kad abas kājas iztaisnotas, augli izvelk aiz kājām un galvas.

2. 4. Priekškāju sakrustošanās virs kakla un galvaspazīmes:

• novērojama laba dzīšanās, bet auglis nedzimst;• ārpus kaunuma var būt redzams augļa purniņš. Dzemdību cejos satausta augļa

galvu. Priekškājas novietotas virs galvas un kakla.palīdzības sniegšana

• lieto epidurālo anestēziju;• augli bīda atpakaļ dzemdē;• aiz nagiem saņem augšējo kāju un, to bīdot uz sāniem un uz leju, novieto

blakus galvai un kaklam;• saņem otru kāju, kuru arī novieto blakus galvai un kaklam;• uz kājām uzliek auklas, tad vienu kāju velk uz priekšu, līdz iztaisnojas

locītavas, un tad pabīda zem galvas un kakla, reizē ceļot galvu uz augšu;• iztaisno un pabīda zem galvas otru kāju;• augli izvelk aiz kājām un galvas.


3. Nepareizs pakaļkāju sakopojums

3. 1. Pakaļkājas saliekšanās gūžas locītavā.Pazīmes – Dzemdētāju izmeklējot dzemdību ceļos neko nesatausta, ieejot dzemdību

ceļos, satausta pakaļdaļu. Ieejot dziļāk atrod kājas pilnīgi zem ķermeņa.

Palīdzība – • To veic stāvošai ar mazo epidurālo anestēziju. Smagākos gadījumos

gulda uz muguras.

1. Repozīcija ar roku. Pēc gļotu novārījuma ievadīšanas auglis jāatbīda atpakaļ dzemdē. Ar kruķi, vienu galu ievadot ānusā, otru zem sēdes kaula. Vispirms cenšas satvert ar roku virs lecamās locītavas, kāju velkot uz sevi, kāju saliekt lecamā locītavā. Ja tas izdodas, tad satver zem lecamās locītavas, tā jāceļ uz augšu un jābīda dziļāk dzemdē, ja tas izdodas, tad satver nadziņu un ievelk dzemdību ceļos.

2. Repozīcija ar dzemdību cilpu. Vispirms cilpu uzliek virs lecamās locītavas, to cenšas saliekt lecamā locītavā, tad cilpu atbrīvo un nobīda zem lecamās locītavas, tad ar roku ceļ lecamo locītavu uz augšu un bīda dzemdē un ar cilpu ievilkt dzemdību ceļos.

3. Repozīcija ar dzemdību kruķi. Dzemdību kruķi ar ievērtu cilpu novieto virs lecamās locītavas, velk kruķi, lai kāja saliektos lecamā locītavā, tad cilpu novieto zem lecamās locītavas un velk ar roku, stumj uz augšu un tad satver nadziņu.

3. 1. Pakaļkājas saliekšanās lecamā locītavā.Pazīmes –

• Ja saliektas abas pakaļkājas, ārpus dzimumorgāniem nekas neparādās, augļa izvadīšana aizkavējas.

• Dzemdētāju izmeklējot, dzemdību ceļos neko neatrod, ieejot dzemdē dziļāk, satausta augļa pakaļdaļu, zem augļa satausta lecamās locītavas.


Palīdzība – Ir trīs galvenie repozīcijas paņēmieni:1. Repozīcija ar roku. Veic stāvošai dzemdētājai, veic mazo epidurālo anestēziju.

Bagātīgi lieto gļotvielas. Pietiekoši daudz auglis jāatbīda dzemdē. Ar roku cenšas satvert saliekto pakaļkāju zem lecamās locītavas, ceļ uz augšu un bīda dzemdē. Tad ar veiklu kustību pārtver nadziņu un iztaisno kāju, ievelkot to dzemdību ceļos.

2. Repozīcija ar dzemdību cilpu. To ar cilpvedēju uzliek un cilpu nobīda pie vēzīša locītavas un ar roku satver zem lecamās locītavas, to ceļ bīdot dziļāk dzemdē un vienlaicīgi aiz auklas ar cilpu kāju cenšas ievilkt dzemdību ceļos.

3. Repozīcija ar dzemdību kruķi. Zem lecamās locītavas uzliek kruķi un ar to bīda kāju uz augšu dzemdē, ar roku jāsatur nadziņš un jāievelk dzemdību ceļos.

3. 2. Pakaļkājas saliekšanās ceļa locītavā.Pazīmes – Izmeklējot dzemdētāju satausta abas kājas ar mīkstumiņiem uz

augšu. Taču izvilkt nevar.Palīdzība – Velk kāju ciskas kaula augšējo galu, stumj atpakaļ.

4. Astes saliekšanās atpakaļ.Astei jābūt starp kājām.

Pazīmes – Izmeklējot dzemdētāju, satausta abas pakaļkājas ar nadziņu mīkstumiņiem uz augšu, ievadot roku dziļāk atrod pakaļdaļu un asti virs muguras.

Palīdzība – auglis jāatstumj un aste jānovirza uz sāniem starp kājām.


5. Nepareizas augļa stāvotnesAugļa stāvotne - saprot augļa muguras attiecību pret mātes vēdersienu. Iespējama:

• augšējā,• sānu,• apakšējāGrūsnības laikā auglis novietojas vai nu apakšējā vai nu sānu stāvotnē. Ķēvēm

– parasti auglis novietojas apakšējā stāvotnē.Cēloņi nepareizām stāvotnēm:

• vāja dzīšanās,• pārmērīga dzemdes izplešanās, • priekšlaicīga augļa segu pārplīšana un augļa ūdeņu noplūšana,• nepareiza augļa vilkšana

Veicinošie apstākļi – augļa bojā eja, beigti augļi.5. 1. Apakšējā stāvotne

Klīniskās pazīmes. Ja auglis dzimst galvguļā, tad ārpus dzimumorgāniem parādās divas kājiņas ar nagu mīkstumiņiem uz augšu, lai pārliecinātos, ka tās ir priekškājas, jāpārbauda 3. locītava.

Ja auglis dzimst pakaļguļā, tad nagu mīkstumiņi uz leju, 3. locītava liecas uz pretējo pusi. Ievadot roku dziļāk dzemdē, atrod, ka uz augšu vērsta vēdera puse.

Palīdzības sniegšana – jāapgriež auglis pa 1800, vieglāk to veikt pakaļguļā.• lieto mazo epidurālo anestēziju,• daudz gļotu novārījumu,• uz augļa kājām uzliek auklas,• augli atbīda dzemdē

1. Ja auglis dzimst galvguļā, to satver aiz acu orbītām, griežot augļa galvu.- Ievada abas rokas dziļi dzemdību ceļos, to nedaudz paceļ uz augšu aiz lāpstiņu locītavām un griež pulksteņa rādītāja virzienā.- Var griezt augli arī aiz kājām pulksteņa rādītāja virzienā.


2. Ja auglis dzimst pakaļguļā un kājas var izvilkt ārpus dzimumorgāniem, tās var sasiet un ievietot starp tām koku un griež pulksteņa rādītāja virzienā.

Sānu stāvotnē.Dzemdību ceļos ienāk kājiņas ar nagu mīkstumiņiem uz sāniem. Palīdzība

tāda pati kā pie apakšējās stāvotnes.

7. Nepareizas augļa guļas.Augļa guļa – augļa ķermeņa gareniskās ass attiecība pret mātes garenisko asi, ja šīs ass sakrīt, to sauc par garenguļu, ja nesakrīt – par šķērsguļu.Škērsguļu iedala divās grupās:

1. Horizontālās:• Ar vēderu pret ieeju dzemdību ceļos. • Ar muguru pret ieeju dzemdību ceļos. • Ar sāniem pret ieeju dzemdību ceļos.2. Vertikālās:• Ar vēderu pret ieeju dzemdību ceļos.• Ar muguru pret ieeju dzemdību ceļos.• Ar sāniem pret ieeju dzemdību ceļos.

Horizontālā šķērsguļa ar vēderu pret ieeju dzemdību ceļos.Sākas dzemdības, ārpus dzimumorgāniem nekas neparādās, ievadot roku

satausta 4 augļa kājiņas, kurām mīkstumiņi vērsti uz vienu pusi. Jānosaka kuras ir priekškājas un kuras pakaļkājas, to nosaka pēc trešās locītavas. Uz pakaļkājām uzliek cilpas, priekškājas stumj atpakaļ, pēc tam augli griež, mainot stāvotni.

Horizontālā šķērsguļa ar muguru pret dzemdību ceļiem.Dzemdības sākas, nekas neparādās ārpus dzimumorgāniem. Ievadot roku

satausta augļa muguru.• Pēc epidurālās anestēzijas un gļotu ievadīšanas, jācenšas augļa priekšpusi

stumt dziļāk dzemdē, bet pakaļdaļu vilkt dzemdību ceļos.• Tad jāmaina stāvotne, griež mainot stāvotni – lai būtu augšējā stāvotne.• Pēc tam iztaisno pakaļkājas.


Horizontālā šķērsguļa ar sāniem pret ieeju dzemdību ceļos.Ārpus dzimumorgāniem nekas neparādās, dzemdību ceļos nekas neieiet, ievadot roku satausta augļa sānus.

• Pakaļdaļu velk iekšā, galvas daļu stum dzemdē.• Tad iztaisno gūžas locītavā saliektās pakaļkājas.

Vertikālā šķērsguļa ar vēderu pret ieeju dzemdību ceļos.Ārpus dzimumorgāniem nekas neparādās, dzemdību ceļos satausta abas kājiņas ar mīkstumiņiem uz leju, satausta purniņu un pats auglis ir uz leju. Rektāli sēdoša suņa poza.

Palīdzība:• Augļa kājas un purnu bīda bīda dzemdē, rodas pakaļguļa, garenguļa,

apakšējā stāvotne.• Tad jācenšas satvert augļa pakaļkājas un augli ievilkt dzemdību ceļos.• Maina stāvotni –augli pagriež pulksteņrādītāja virzienā.

Vertikālā šķērsguļa ar muguru pret ieeju dzemdību ceļos.Ārpusē nekas neparādās, dzemdību ceļos nekas neienāk, ievadot roku dziļi dzemdē satausta augļa mugurkaulu, kas novietots dziļi dzemdē.

Palīdzība – galvu bīda prom, lai panāktu garenguļu. Pakaļdaļu velk dzemdību ceļos. Pirms jāizlabo stāvotne, tad jācenšas iztaisnot pakaļkājas

Vertikālā šķērsguļa ar sāniem pret ieeju dzemdību ceļos.Ārpusē nekas neparādās, dzemdību ceļos nekas neienāk, dziļi dzemdē satausta

augļa sānu daļu, tas novietots vertikāli.1. Jāpanāk garenguļa, priekšu bīda atpakaļ, pakaļdaļu velk.2. Jāmaina stāvotne uz augšējo.3. Jāiztaisno augļa pakaļkājas.



Tēma Dzemdību patoloģijas un dzemdību palīdzība

Darba mērķis Apgūt palīdzības sniegšanas paņēmienus augļa segu aiztures gadījumā.

Darba uzdevums Atdalīt augļa segas ar medikamentozo un mehānisko metodi.

Darba ilgums 2 stundasDarba gaita Augļa segu atdalīšanai iespējams pielietot divas metodes konservatīvo, kad iedarbojamies ar medikamentiem un mehānisko, kad augļa segas atdala ar roku.Konservatīvā – paaugstina dzīvnieka rezistenci:

dod dzemdes muskulatūru tonizējošus līdzekļusUtrorale – p.o. 30 ml (2 ēdamkarotes) 2 reizes dienā 24 stundas pēc atnešanāsantibiotikas;kalcija un glikozes šķīdumusirdslīdzekļusCodiphren – n – 10 – 20 ml s. c., i.m., i. v. dzemdi savelkošus līdzekļus – oksitocīnu, pituitrīnu, Oxitocin – i.m., s.c. ķēvei, govij: 4-6 ml; cūkai: 2-4 ml; aitai, kazai: 1-2 ml; kucei, kaķenei: 2-1 mlParispulsin – 2,5 ml/ 100 kg dzīvmasas i. m.

Radikālā – augļa segu atdalīšana ar roku1. nokarājušās augļa segas, ārējos dzimumorgānus un to apkārtni apmazgā un

dezinficē ar kālija permanganāta šķīdumu 0,1 %;2. izdara mazo epidurālo anestēziju;3. atsien asti;4. sagatavo roku – nomazgā, dezinficē, pārklāj ar sedzošu ziedi vai uzvelk

ginekoloģisko cimdu;5. ar vienu roku saņem un velk uz āru augļa segas, kas ir ārpus

dzimumorgāniem, bet otru roku ievada dzemdē starp augļa segām un gļotādu;

6. starp īkšķi un pārējiem pirkstiem saņem karbunkulu un, novietojot īkšķi un rādītājpirkstu starp karbunkulu un kotiledonu, atdala to bārkstainās segas daļu, kas apņem karbunkulu;

7. pēc augļa segu atdalīšanas dzemdē ievada dezinficējošus līdzekļus vai emulsijas ar antimikrobiālu iedardību;

Clamoxyl Metritis ievada dzemdē 1 injektoruMetrigent 200 – ievada dzemdē 1 boluTetra bol 2000 - ievada dzemdē 1 bolu 1 – 3 reizes ar 1 – 2 dienu intervāluFatroximit intraut. – ievada dzemdē svecītesFatroximin foam – aerosols flakons var ievadīt cukuru, kurš rada vidi pienskābo baktēriju attīstībai, kas aizkavē

patogēnās mikrofloras attīstību;pēc augļa segas noņemšanas dzīvnieks rūpīgi jākopj, jāēdina un jāseko veselības

stāvoklim.



Tēma Pēcdzemdību perioda patoloģijas

Darba mērķis Apgūt palīdzības sniegšanas paņēmienus pēcdzemdību perioda patoloģiju gadījumos.

Darba uzdevums1. Apgūt govju ārstēšanu dzemdes atonijas un subinvolūcijas

gadījumos.2. Apgūt govju ārstēšanu piena triekas gadījumā

Darba ilgums 6 stundasDarba gaita Dzemdes atonijas un subinvolūcijas gadījumā iesaka:

1. aktīvas pastaigas un pilnvērtīga ēdināšana;2. dzemdes masāža 8 – 10 minūtes 8 – 10 dienas;3. injicē oksitocīnu, pituitrīnu, prozerīnu;4. v. kalcija preparātus;5. ieteicams p. o. dot cukuru ( 500 – 600 g dienā )6. profilakse – izdzirdina augļa ūdeņus

Piena triekas gadījumāSakarā ar rīšanas muskuļu parēzi, aizliegts ieliet medikamentus mutē, jo zāles nonāk plaušas un radīs respirācijas pneimoniju.

ievada kalcija preparātusKalcija hlorīds 10 % – i. v. 200 – 400 mlKamagsols G – i.v. 200 – 400 mlCalciject - s.c. vai lēni i.v. liellopiem – 200 – 400 ml; zirgiem – 150 – 300 ml; kazām, cūkām, aitām – 15 – 50 mlCalcium borogluconat 38% – i. v. vai s. c. 200 – 400 mlCalcio PH – i. v. vai s. c. 200 – 400 mlC-B-Gluconat Losung – i. v. 100 – 200 mlCalcicof 25 - līdz 500 mlCalfomax – 25 ml/ 100 kg ( ne vairāk kā 100 ml ) lēni i. v.Calci – kel 300 – līdz 500 ml lēni i.v.

pretiekaisuma preparātusPrednisolon – 10 – 20 ml i. m.Vorenvet – 2ml/ 100 kg dzīvmasas i. m.

spēcinošus līdzekļusFosfors + B 12 – 25 – 50 ml i.m., s. c., katru otro dienuCalfostonic – 100 – 200 gr dienā p. o.Oligovit – 8 – 25 ml i. m.govi izslauc un tesmenī ievada gaisu.



Tēma Tesmeņa slimībasDarba mērķis

Apgūt klīnisko un subklīnisko tesmeņa iekaisumu diagnostikas metodes.

Darba uzdevums8. Apgūt tesmeņa iekaisumu klīniskās diagnostikas metodes;9. Apgūt piena parauga noņemšanas tehnoloģiju un nosūtīšanu uz

laboratoriju.10.Apgūt subklīnisko mastītu diagnostiku govīm.

Darba ilgums 6 stundasDarba gaita Mastītu diagnostikā vadās pēc vispār pieņemtās klīniskās izmeklēšanas shēmas:

Anamnēze• mastītu izplatība;• vai dzīvnieks iepriekš slimojis;• saslimšanas laiks;• cietstāvēšanas perioda ilgums;• izslaukums;• ēdināšanas pilnvērtīgums;• novērotās saslimšanas pazīmes;• piena īpašības slaukšanas sākumā, vidū, beigās (piena konsistence,

krāsa, daudzums).Vispārējā izmeklēšana

• ķermeņa temperatūra;• pulss;• elpošana;• spurekļa kustības.

Tesmeņa izmeklēšana• apskata neizslauktu tesmeni no sāniem un mugurpuses, salīdzina

pušu simetriju un ceturkšņu lielumu;• apskata tesmeņa ādu, pievēršot uzmanību ādas krāsai, brūcēm,

nobrāzumiem, spriegām, izsitumiem;• veic tesmeņa palpāciju, nosaka sāpīgumu, konsistenci, lokālo

temperatūru, ādas biezumu, tūsku.• izpalpē virstesmeņa limfmezglus;• izmeklē pupus, pupu satver starp īkšķi un rādītājpirkstu un tausta no

pupa pamata līdz virsotnei;• novērtē pupa kanālu, noslaucot 2 – 3 strūklas atsevišķā traukā ar

sietiņu;• govi izslauc un novērtē pienu

Normāls piens ir balts vai nedaudz iedzeltens, ar iesaldenu garšu un specifisku smaržu.

Piena izmeklējumiar ātro diagnostikas testu palīdzību;piena paraugu nostādināšana;


piena bakterioloģiskie izmeklējumi. Lai noskaidrotu tesmeņa veselības stāvokli var lietot kādu no ātrās diagnostikas testiem

o Kalifornijas mastīta testu CMT – TEST;o SOLU – TEST;o Dimastīna testu;o Mastidīna testu;o indikatoru papīrus;

Pārbaudi veic uz kontrolplates, nosaka krāsas un konsistences izmaiņas. Pārbaudi jāveic

• reizi mēnesī slaktējošām govīm, • pērkot vai pārdodot slaucamu govi, • 10 – 14 dienas pirms cietlaišanas;• 8 dienas pēc atnešanās;• pēc tesmeņa slimību ārstēšanas.

Pārbaude ar CMT testuCMT tests ir precīza un ekonomiska somatisko šūnu sakaita noteikšanas metode.

Veselai govij šo šūnu skaits pienā ir mazāks par 250000 vienā mililitrā. Govīm ar piena dziedzeru bojājumiem vai tesmeņa infekcijām šūnu skaits strauji pieaug, piena kvalitāte pasliktinās, un piena daudzums samazinās. Nosakot somatisko šūnu skaitu pienā, var precīzi novērtēt tesmeņa stāvokli un atklāt subklīniskos jeb apslēptos mastītus. Jāievēro, ka somatisko šūnu skaits palielinās arī veseliem dzīvniekiem pēc atnešanās un pirms cietlaišanas. Šajos gadījumos pieaugumu novēro visos tesmeņa ceturkšņos vienādi.

Pārbaudes gaita:1. Pienu no katra ceturkšņa ieslauc atbilstošā testa lāpstiņas segmentā. Nedrīkst būt

putas.2. Nolej lieko piena daudzumu, sasverot lāpstiņu slīpi un atstājot 2 ml piena katrā

segmentā (segmentā ir atzīme);3. Pievieno 3 ml testa šķīduma katrā lāpstiņas segmentā ( viens dozatora spiediens);4. Sajauc maisījumu, kustinot lāpstiņu ar vieglu, cirkulāru kustību un nolasa

rezultātu.Pēc lietošanas testa lāpstiņu nomazgā.

Rezultātu nolasīšana.( - ) negatīva reakcija – piena un testa šķīduma maisījuma konsistence nav

izmainīta. Izmaiņas ir niecīgas. Šūnu skaits ir normāls, līdz 250 000/ ml;( + ) vāji pozitīva reakcija – maisījums kļūst nedaudz gļotains. Šūnu skaits

400 000 – 1,5 milj./ ml. Izslaukums nedaudz samazināts.( + + ) pozitīva reakcija – maisījums pilnīgi gļotains, bet tekošs, viendabīgs.

Šūnu skaits 800 000 – 5 milj. / ml. Izslaukums samazinās jūtami.( + + + ) izteikti pozitīva reakcija - maisījums biezs želejveida ar kunkuļiem.

Šūnu skaits virs 5 milj. / ml. Izslaukums samazinās ievērojami.

Nostādināšanas metode Mēģenē ieslauc 10 – 15 ml piena un ieliek uz 16 – 18 stundām ledusskapī pie 4 – 10 0C , otrā dienā labā apgaismojumā nosaka rezultātus. Veselām govīm – piens balts vai iezilgans, bez nogulsnēm;


Slimām govīm – mēģenes dibenā veidojas nogulsnes, piens var kļūt ūdeņains, krējums staipīgs, gļotains, pārslveida.

Piena bakterioloģiskie izmeklējumiLaboratorijā veic izmeklējumus uz mākslīgajām barotnēm, tos inkubē termostatā 370C temperatūrā aerobos apstākļos 24 stundas. Pēc tam novērtē uzaugušās kolonijas, no kolonijām pagatavo uztriepies, nokrāso pēc Gramma un mikroskopē

Piena paraugu noņemšanas tehnoloģijaBakterioloģiskiem izmeklējumiem piena paraugus ņem aseptiski no katrs pupa

atsevišķā sterilā mēģenē ar vāku (1 paraugs sastāv no četrām mēģenēm ar pienu). Pirms parauga noņemšanas rokas mazgā un dezinficē. Ja uz rokām ir kādas brūces, tad lieto gumijas cimdus.

Nepieciešams laikus sagatavot un ar marķieri apzīmēt mēģenes. Apzīmējumu veic tā, lai uzrakstu ir viegli izlasīt pēc tam, kad mēģenes ievieto statīvā..

Pirms piena paraugu noņemšanas, tesmeni nemazgā, izņemot gadījumus, kad tas ir ļoti netīrs. Bet, ja šī procedūra ir veikta, tad pēc mazgāšanas tesmeni un pupus rūpīgi noslauka ar papīra dvieli.

Lai aizskalotu skalotu normālo mikrofloru no pupu kanāla un pupa atveres pirmās strūklas, apmēram 10 ml piena, izslauc citā traukā.

Pirms parauga ņemšanas pupus dezinficē. Dezinfekcijai izmanto vienreizējās mitrās salvetes, vates tamponus samitrinātus dezinfekcijas šķīdumā vai 70% etilspirtā. Lai izvairītos no dezinfekcijas šķīduma iekļūšanas paraugā, pirms dezinfekcijas lieko dezinfekcijas šķīduma daudzumu izspiež. Katram pupam lieto atsevišķas salvetes, tamponus vai lupatiņas.

Lai izvairītos no netīrumu iekļūšanas paraugā, jāievēro sekojoši noteikumi:• vākus no mēģenēm noņem tieši pirms parauga noņemšanas;• piena noņemšanas brīdī mēģeni jātur gandrīz horizontāli, apmēram 450

leņķī;• vispirms pienu ieslauc no tuvākiem pupiem, tad no tālākiem, lai rokas

nejauši nepieskartos tīrajiem pupiem;• nekavējoties pēc parauga noņemšanas aiztaisa mēģenes vāku.

No katra ceturkšņa piena parauga apjoms: puse no mēģenes tilpuma (apmēram 5-7 ml). No atsevišķiem ceturkšņiem ņemtus piena paraugus nedrīkst jaukt kopā.

Pēc parauga noņemšanas piena paraugus obligāti jāatdzesē līdz +40 C.Paraugu transportēšanu veic termokonteineros ar atdzesēšanas iekārtām vai

termosā ar ledu. Transportēšanas temperatūra +50 C + 30 C. Transportēšanas laikā mēģenēm jāatrodas vertikālā stāvoklī. Piena augus nogādā laboratorijā pēc iespējas ātrāk, vēlams 3-4 stundu laikā no parauga noņemšanas brīža. Ja paraugus nevar nogādāt laboratorijā dienas laikā, tos var sasaldēt līdz temperatūrai – 200 C. Precīzus bakterioloģiskos izmeklējumus var veikt arī ar sasaldētu paraugu. Sasaldētus paraugus nevar izmantot somatisko šūnu skaita noteikšanai.

Paraugam ir jābūt ar attiecīgi noformētu pavadzīmi. Pavadzīmē jābūt informācijai par parauga īpašnieku, parauga ņēmēju un aprakstam par pašu dzīvnieku (identifikācijas numurs vai vārds, dzimšanas datums, klīniskās izmaiņas un vēlams CMT testa rezultāti). Ja dzīvnieks ticis ārstēts, vēlams pievienot informāciju par visām ārstēšanas procedūrām. Pavadzīmē obligāti jānorāda mēģenes numerācija, piemēram:

1. no labā priekšējā pupa


2. no labā pakaļējā pupa3. no kreisā priekšējā pupa4. no kreisā pakaļējā pupa


Tēma Ginekoloģiskās slimības

Darba mērķis Iemācīties uzstādīt diagnozi un palīdzības sniegšanas paņēmienus ginekoloģisko slimību gadījumos.

Darba uzdevums Atpazīt klīniskās pazīmes un apgūt govju ārstēšanu dzemdes gļotādas iekaisums

Darba ilgums 4 stundasDarba gaita Endometrīta formas un klīniskā izpausme:1) hroniskais apslēptais - endometritis chronica subclinica:

• govs nekļūst grūsna un atkārtoti, regulāri meklējas,• meklēšanās laikā ļoti daudz gļotu, jau no meklēšanās sākuma blāvas ar

bālganām pārslām, tās var būt brūnganas,• nedaudz pazemināts dzemdes tonuss, dzemdes ragi bez izmaiņām.

2) hroniskais katarālais – endometritis catarrhalis chronica:• vispārējais veselības stāvoklis nav traucēts,• govs neauglīga – regulāri pārmeklējas vai nemeklējas ar lieliem

pārtraukumiem, nemeklējas vai meklējas ļoti bieži,• no dzimumorgāniem izdalās nedaudz duļķainu, gļotainu iztecējumu

(vislabāk redz uz grīdas, kur govs guļ),• dzemdes kakla kanāls atvērts, izdalās gļotas,• rektāli izmeklējot pārmaiņas dzemdē var neatrast, vai konstatēt ragu

asimetriju, dzemdes hipotoniju vai atoniju, fluktāciju.3) hroniskais katarāli strutojošais – endometritis catarrhalis et purulenta

chronica:• veselības stāvoklis nav traucēts,• govs neauglīga, bieži traucēts dzimumcikls,• no dzimumorgāniem izdalās iedzeltens vai brūngans gļotains eksudāts ar

strutu piejaukumu,• astes sakne un kaunuma lūpu apakšējais savienojums pārklāts ar

brūngandzeltenām sažuvušām krevēm,• maksts gļotāda pārklāta ar eksudātu, hiperemēta, pietūkusi, spīdīga,• dzemdes kakls palielināts, gļotādas krokas palielināta, kanāls atvērts,• dzemdes ragi simetriski palielināti, sienas uzbieznētas, mīklveida

konsistences, fluktuē, atoniski,• olvads sataustāms kā stingra, cieta, līkumota caurulīte.

4) hroniskais strutojošais – endometritis purulenta chronica:Ir divi paveidi:- “baltie ziedi” – fluor albus,- piometra – pyometra


“baltie ziedi” – strutaina eksudāta izdalīšanās pa atvērto dzemdes kakla kanālu:• vispārējais veselības stāvoklis nav traucēts vai nedaudz traucēts,• neauglīga, dzimumcikls regulārs vai traucēts,• strutaina, reizēm sirdīga eksudāta izdalīšanās no dzimumorgāniem,

dažādas krāsas un konsistences,• dzimumorgānu apkārtne netīra, eksudāts iežūst un veido brūnganas kreves,• maksts gļotāda sārta, uzbriedusi, spīdīga, iekaisusi ar asiņojumiem,• dzemde palielināta, sienas biezas, cietas, neelastīgas, reizēm fluktuē.

Noslīdējusi vēdera dobumā, hipotoniska, tomēr pēc masāžas savelkas un no maksts sāk izdalīties vairāk strutu,

• olnīcas var būt normālas vai palielinātas, satur cistas vai paliekošo dzelteno ķermeni.

piometra – strutu sakrāšanās dzemdes dobumā, jo noslēgts dzemdes kakla kanāls:• vispārējais veselības stāvoklis traucēts maz,• neauglīga, nemeklējas,• dzimumorgānu apkārtne tīra,• maksts gļotāda bāli sārta, spīdīga,• dzemdes kakls noslēgts,• dzemdes ragi palielināti, simetriski, ieslīdējuši vēdera dobumā, to sienas ir

plānas, fluktuē, uz masāžu dzemde nereaģē.Ārstēšana:

1) nepieciešams novērst visus cēloņus un slimību veicinošos faktorus,2) jāstiprina dzemdes dabiskās aizsargspējas,3) jāatbrīvo dzemdes dobums no patoloģiskā satura,4) jāpaaugstina dzemdes muskulatūras savilkšanās spējas,5) jāveicina fizioloģisko funkciju atjaunošanās dzemdes gļotādā un visā

dzimumorgānu sistēmā.Endometrītu gadījumā (1.-3. forma) ir iespējama pašizveseļošanās, bet tas notiek lēni un šajā laikā dzīvnieks ir neauglīgs.Ārstēšanas nolūkos izmanto:

1) dzemdes skalošanu – izmanto reti. Dzemdē ievada sterilus, siltus šķīdumus – 1 – 3 % nātrija hlorīdu, 2 – 3 % nātrija hidrokarbonātu, 0,05 % furacilīnu. Skalošanai nepieciešami vismaz 3 litri skalojamā šķidruma,

2) infūzija dzemdē. Dzemdē ievada un atstāj nelielu daudzumu antimikrobo vielu dzemdes sterilizācijai, kairinošu vielu vai hiperēmiju radošu vielu:• joda preparātus,• antibiotiskās vielas,• estrogēna šķīdumu ūdenī.

3) dzemdes masāža – uzlabo asinsriti līdz ar to audu barošanos un ceļ muskulatūras tonusu. Dzemdi masē 5 – 10 minūtes 5 – 7 dienas pēc kārtas. Masāžu nedrīkst izdarīt strutojoša iekaisuma gadījumā.

4) dzemdes tonusa celšana – oksitocīns, pituitrīns.5) antibakteriālo līdzekļu ievadīšana i. m.6) organisma aizsargspēju stiprināšana – vitamīnu preparāti, kalcija preparāti.

Izmantojot jaunāko medikamentu katalogus atlasīt līdzekļus, kurus var izmantot doto endometrītu formu ārstēšanai



Tēma Ginekoloģiskās slimības

Darba mērķis Iemācīties uzstādīt diagnozi un palīdzības sniegšanas paņēmienus ginekoloģisko slimību gadījumos.

Darba uzdevums Atpazīt klīniskās pazīmes un apgūt govju ārstēšanu olnīcu slimību gadījumā


Paliekošais dzeltenais ķermenis Dzeltenais ķermenis, kurš saglabājas olnīcā ilgāk par 25 – 30 dienām, ja dzīvnieks nav grūsns.Ārstēšana.

• dzeltenā ķermeņa izspiešana – saņem pirkstos olnīcu un uzmanīgi sāk spiest, 5 minūtes pēc izspiešanas olnīcu jāpatur saspiestu pirkstos, lai izslēgtu asiņošanu;

• medikamentozā ārstēšana – prostaglandīnus • estrofāns 2 reizes pa 2 ml ar 12 stundu intervālu, pēc 10 dienām vēl 2

ml.• enzoprosts, superfāns, dinolītiķis 5 ml 2 reizes ar 10 dienu intervālu.

Olnīcu cistasOlnīcu cistas ir olnīcā izveidojušies dobumi, kas pildīti ar ūdeņainu vai gļotainu koloidālu šķidrumuĀrstēšana

• cistu nospiešana caur taisno zarnu Ar taisnajā zarnā ievadītu roku olnīcu saņem saujā starp īkšķi, rādītājpirkstu un vidējo pirkstu, īkšķi spiež pret cistu. Pēc cistas pārspiešanas tās saturs iztek vēdera dobumā, sakrīt cistas sienas, un olnīca samazinās.

• hormonālā terapija

Olnīcas hipofunkcijaOlnīcas hipofunkcija ir nepietiekoša olnīcas darbība bez patoloģiskām pārmaiņām olnīcā.Ārstēšana.

• jāstimulē olnīcu darbība. • novērst iespējamās kļūdas govju ēdināšanā, turēšanā, kopšanā un ekspluatācijā• jādod trūkstošo minerālvielu, vitamīnu un mikroelementu • laišana ganībās, īpaši pavasarī• ziemas periodā ieteicams papildus izēdināt diedzētus graudus, kā arī raudzētus

rudzu miltus (1 . . . 2 kg dienā). • laba telpu apgaismošana un vēdināšana, dzīvniekam regulāri jātīra āda un

jākopj nagi.• novērst un ārstēt tās slimības, kuru simptoms vai sekas ir olnīcu hipofunkcija.• masē dzemdi un olnīcas.• hormonu terapija – estrogēnie hormoni;• vitamīnu terapija – E, A un D, multivitamīnus, Vitamin E + Selenium


Izmantojot jaunāko medikamentu katalogus atlasīt līdzekļus, kurus var izmantot doto olnīcu patoloģiju ārstēšanai.

Bebrenes Profesionālā vidusskola darbi/VETERINARMEDICINA/prakt d apraksti... · Spermiju...

Documents

Transcript of Bebrenes Profesionālā vidusskola darbi/VETERINARMEDICINA/prakt d apraksti... · Spermiju...