Banku darbība Latvijā 2013. gadā
description
Transcript of Banku darbība Latvijā 2013. gadā
BANKU DARBĪBA LATVIJĀ 2013. GADĀ 06.02.2014.
Banku darbība Latvijā 2013. gadā Ludmila Vojevoda, FKTK Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore un padomes locekle
Prognozes un galvenie notikumi 2014. gadā
Kristaps Zakulis, FKTK priekšsēdētājs Banku darbība Latvijā: tendences, vide un perspektīvas Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents
MEDIJU PASĀKUMA DARBA KĀRTĪBA
SABALANSĒTAS ATTĪSTĪBAS GADS 3
4
• Latvijā 2014. gada 1. janvārī darbojas 17 bankas un 9 ārvalstu banku filiāles • 2013. gadā darbību pārtraukušas 3 kredītiestādes:
- «GE Money Bank» - «UniCredit Bank» - «Latvijas Hipotēku un zemes banka»
• ES kopumā finanšu institūciju skaits gada laikā samazinājies par 3.6%. 2014. gada 1. janvārī ES bija 8746 finanšu institūcijas*
KREDĪTIESTĀŽU SKAITS
26 kredītiestādes
* (ECB 21.01.2014.).
5.411.8
54.0
9.5
3.57.1 8.7
Latvijas valsts
Pārējie Latvijas investori
Zviedrija
Norvēģija
Ukraina
Krievija
Citi investori
5 BANKU AKCIONĀRU STRUKTŪRA: SAMAZINĀS VALSTS KAPITĀLA ĪPATSVARS
Banku akcionāru struktūra 2014. gada 1. janvārī (% no pamatkapitāla)
• «Hipotēku bankai», pārtopot par Latvijas Attīstības finanšu institūciju «Altum», valstij piederošā daļa kopējā apmaksātajā banku pamatkapitālā samazinājās no 17.2% 2013. gada sākumā līdz 5.4% 2014. gada sākumā
• Nozīmīga ārvalstu kapitāla klātbūtne – 82.8% no kopējā ir ārvalstu kapitāls: • 6 ārvalstu banku meitas sabiedrības • 3 EEZ banku meitas sabiedrību un 9 EEZ banku filiāļu tirgus daļa ir 54% no banku sektora
aktīviem un 82% no banku kredītportfeļa rezidentiem
LATVIJAS FINANŠU SEKTORS EIROZONĀ
• Latvijas finanšu sektors salīdzinājumā ar eirozonas valstīm ir mazs – attiecībā pret iekšzemes kopproduktu gandrīz trīs reizes mazāks nekā vidēji eirozonā
• Kapitāla atdeve (ROE) un kapitāla pietiekamības rādītājs (KPR) apsteidz eirozonas vidējo rādītāju
6
* Datu avots: ECB un Eurostat, FKTK aprēķini
Rādītājs, %
Latvija Eirozonas vidējais
KPR 18.94 15.0 ROE 8.65 5.2
Monetāro finanšu iestāžu aktīvi, % no IKP*
327%
122%
01002003004005006007008009001000
LU MT IE CY FR NL
Eirozona ES PT AT
DE
BE FI IT GR SI LV EE SK
2060%
GALVENIE BANKU RĀDĪTĀJI 2013.GADĀ
60
-773
-361 -179
122 173
-1 800
-1 500
-1 200
-900
-600
-300
0
300
600
900
2008 2009 2010 2011 2012 2013
Tīrie procentu ienākumi
Tīrie komisijas naudas ienākumi
Tīrie ienākumi no finanšu instrumentu darījumiem
Tīrie izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem
Administratīvie izdevumi
Citi ienākumi/izdevumi
Peļņa/Zaudējumi
BANKU PELNĪTSPĒJA TURPINA UZLABOTIES 8
Kapitāla atdeves rādītāja (ROE) dinamika, %
* Datu avots: ECB banku konsolidētie dati uz 30.06.2013..
Ienākumu un izdevumu struktūra, milj. latu
• 2013. gads bija jau otrais pēc kārtas, kad pēc trim zaudējumus nesošiem gadiem, banku sektors kopumā strādājis ar peļņu
• Ar peļņu strādāja 15 Latvijas bankas un 5 ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi kopumā veidoja gandrīz 95% no banku sektora aktīviem
• Nostabilizējusies banku ienākumu un izdevumu struktūra. Peļņas pieaugumu galvenokārt nodrošināja tīro procentu ienākumu kāpums (par 10.4%), tīro komisijas naudu ienākumu pieaugums (par 13.6%) un kredītportfeļa kvalitātes pakāpeniska uzlabošanās (tīrie izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem saruka par 10.9%)
3.7
-41.7
-21.2
-11.2
5.6 8.6
-50.0
-40.0
-30.0
-20.0
-10.0
0.0
10.0
20.0
2008 2009 2010 2011 2012 2013
KREDĪTPORTFEĻA SARUKUMA TEMPS MAZINĀS
9
• Lai gan vērojama zināma jaunas kreditēšanas atdzīvošanās 2013.gadā un kopumā rezidentu nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām no jauna tika piešķirti kredīti 1,6 mljrd. latu apmērā, kredītportfelis turpināja samazināties
Kredītportfeļa gada izmaiņas aizņēmēju kategoriju dalījumā (procentpunktos)
Kredītportfeļa struktūra aizņēmēju kategoriju dalījumā (31.12.2013.)
-10.9
-6.5 -8.3
-3.1
-12
-10
-8
-6
-4
-2
0
2 Nerezidenti
Mājsaimniecības, rezidenti
Nefinanšu uzņēmumi, rezidenti
Finanšu un apdrošināšanas nozare, rezidenti
Valdība, rezidenti
Kopā (%)
Kopā, izņemot norakstīto kredītu efektu (%)
1% 4%
44%
32%
6%
13% Valdība, rezidenti
Finanšu un apdrošināšanas nozare, rezidenti
Nefinanšu uzņēmumi, rezidenti
Mājsaimniecības, rezidenti (mājokļu)
Mājsaimniecības, rezidenti (citi)
Nerezidenti
UZLABOJAS KREDĪTU KVALITĀTE
10
• Kredītu kvalitāte mājsaimniecību portfelī turpina uzlaboties, tomēr kredītriska līmenis ir augstāks nekā nefinanšu uzņēmumiem
• Visu lielāko nozaru virs 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars ir zem 10% no attiecīgās nozares portfeļa – pirmo reizi kopš 2009. gada
Kavētie kredīti un uzkrājumi (% no attiecīgā portfeļa)
Rezidentu mājsaimniecības Rezidentu nefinanšu uzņēmumi
• Kredītu kvalitāte mājsaimniecību portfelī turpina uzlaboties, tomēr kredītriska līmenis ir augstāks nekā nefinanšu uzņēmumiem
• Visu lielāko nozaru virs 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars ir zem 10% no attiecīgās nozares portfeļa – pirmo reizi kopš 2009.gada
15.2 14.8 14.2 13.5
12.0
0
200
400
600
800
0
5
10
15
20
25
Virs 90 dienām kavētie (labā ass; milj. LVL) Līdz 30 dienām 31-90 dienas Vairāk par 90 dienām Uzkrājumi
9.8 9.1 9.2 8.5 7.0
0
200
400
600
800
0
5
10
15
20
25
STRAUJŠ REZIDENTU NOGULDĪJUMU KĀPUMS PIRMS EIRO IEVIEŠANAS
• 2013. gada pēdējā ceturksnī pirms eiro ieviešanas strauji pieauga gan mājsaimniecību, gan arī uzņēmumu noguldījumi, gadā kopumā rezidentu noguldījumiem palielinoties par 848 miljoniem latu jeb 13.3%
• Nerezidentu noguldījumi 2013. gadā palielinājās par 384 milj. latu, pieauguma tempam būtiski samazinoties - līdz 6.3% (2012.gadā – 16.8%) ko gan ietekmēja arī «Latvijas Hipotēku un zemes bankas» un «UniCredit Bank» aiziešana, kā arī ASV dolāra vērtības vājināšanās
11 Rezidentu noguldījumi pieauga par 13.3%
Noguldījumi kredītiestādēs
-15.0-10.0-5.00.05.0
10.015.020.025.030.0
I 2012
III V VII IX XI I 2013
III V VII IX XI
RezidentiNerezidentiNerezidenti (ar USD/LVL valūtas svārstību korekcijām), %
-
1 000
2 000
3 000
4 000
5 000
6 000
7 000
8 000
Milj
. LV
L
Rezidenti Nerezidenti
Kredītiestādēs piesaistīto noguldījumu gada pieauguma temps, %
17.6 18.3 18.6 18.8 18.9
15.3 16.4 16.7 17.0 17.3
02468
101214161820%
Kapitāla pietiekamības rādītājs (KPR) (%) Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs (%) Minimālā kapitāla pietiekamības prasība
59.7 58.964.9 64.7 64.4
0
10
20
30
40
50
60
70%
Likviditātes rādītājsMinimālā likviditātes prasība
BANKU KAPITALIZĀCIJAS UN LIKVIDITĀTES LĪMENIS SAGLABĀJAS AUGSTS
12
• Banku sektora KPR vairāk nekā divas reizes pārsniedz minimālo kapitāla pietiekamības prasību
• 1. līmeņa kapitāla rādītājs 31.12.2013. sasniedza 17.3%.
• Neskatoties uz pieaugošu pieprasījumu noguldījumu apjomu un arī īpatsvaru kopējos noguldījumos, pieaugot likvīdajiem aktīviem, likviditātes risks saglabājās ierobežots
Banku kapitāla pietiekamības rādītājs Likviditātes rādītājs
2014. GADS – GALVENIE NOTIKUMI UN PROGNOZES
TENDENCES BANKU SEKTORĀ 2014. GADĀ
Prognoze 2014. gadam
Kredītportfeļa izmaiņas Rezidenti
Nerezidenti
No jauna izsniegtie kredīti Rezidenti
Nerezidenti
Noguldījumu izmaiņas Rezidenti
Nerezidenti
Banku pelnītspēja
Filiāļu tīkls
Attālinātie pakalpojumi
14
BANKU SEKTORA IZAICINĀJUMI 2014. GADAM
15
• 2013. gadā nostiprinājušies spēcīgākie tirgus dalībnieki
Saglabāt finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos
• Līdz ar eiro ieviešanu strauji pieauguši rezidentu noguldījumi
Saglabāt piesaistīto rezidentu noguldījumu apjomu bankās
• Mājsaimniecībām izsniegto kredītu kvalitāte uzlabojusies, bet ne tik krasi, kā varētu vēlēties
Turpināt uzlabot kredītportfeļa kvalitāti, nostabilizējoties mājsaimniecību finansiālajai situācijai un bankām turpinot attīrīt bilances
NOZĪMĪGI UZDEVUMI 2014. GADAM
• Kredītu pieejamība uzņēmumu un mājsaimniecību segmentam
• Veiksmīga bankas «Citadele» pārdošana
• Iedzīvotāju finanšu pratības līmeņa pakāpeniska palielināšana
16
2014. GADS – UZRAUDZĪBAS AKTUALITĀTES
TURPINĀSIES DARBS PIE BANKU SAVIENĪBAS IZVEIDES
18
Vienotais uzraudzības mehānisms
Vienotais noregulējuma mehānisms
Vienotais depozītu garantiju
mehānisms
• Vienotā uzraudzības mehānisma darbības sākums pilnā apmērā 2014. gada 4. novembrī
• Plānots, ka vienotais noregulējuma mehānisms stāsies spēkā 2015. gada janvārī
• Grozījumi Depozītu garantiju shēmas direktīvā stāsies spēkā 2015. gada janvārī
VIENOTAIS UZRAUDZĪBAS MEHĀNISMS
• ECB sadarbībā ar FKTK uzraudzīs 3 lielākās bankas pēc aktīviem – «Swedbank», «SEB Bank», «ABLV Bank»
• Patlaban notiek aktīvs darbs pie banku visaptverošā novērtējuma
• Drīzumā publiskajai apspriešanai nodos priekšlikumu Eiropas Centrālās bankas regulai, ar ko noteiks sadarbības mehānismu starp ECB un nacionālajiem banku uzraugiem
19
JAUNAS PRASĪBAS BANKĀM SASKAŅĀ AR KREDĪTIESTĀŽU LIKUMA GROZĪJUMIEM
• Jaunas kapitāla rezervju prasības bankām
• Izmaiņas korporatīvajā pārvaldībā (atalgojums, prasības vadībai)
• FKTK piemēroto sankciju bankām publiskošana
• Grozījumi Kredītiestāžu likumā – 2014. gada 30. janvārī apstiprināti Saeimā 1. lasījumā
20
PALDIES
FINANŠU UN KAPITĀLA TIRGUS KOMISIJA Kungu ielā 1, Rīga LV 1050
T.+371 67774800 [email protected] | www.fktk.lv