Baltijas Starptautiskā akadēmija - bsa.edu.lvbsa.edu.lv/programs/pash_es2015.docx · Web...
Transcript of Baltijas Starptautiskā akadēmija - bsa.edu.lvbsa.edu.lv/programs/pash_es2015.docx · Web...
Apstiprināts 12.01.2016.Sēdes protokols Nr. 124
Baltijas Starptautiskā akadēmija
Studiju virziena
“Socioloģija, politoloģija un antropoloģija”
pašnovērtējums
2014/2015.māc.g.
Rīga – 2016
Studiju virziena “Socioloģija, politoloģija un antropoloģija” pašnovērtējums
Apakšvirziens „Eiropas studijas”
1.1. Studiju virziena attīstības stratēģija , kopīgie mērķi un to saistība ar BSA kopējo
stratēģiju.
BSA studiju virzienu „ Eiropas studijas” veido divas programmas – akadēmiskā bakalaura un
akadēmiskā maģistra „Eiropas studiju” programmas.
Programmas „Eiropas studijas” tiek realizētas tikai Rīgā un tiek piedāvātas studijas par
studentu līdzekļiem pilna laika un nepilna laika bakalaura „Eiropas studiju” programmā un pilna
laika „Eiropas studiju” maģistra programmā.
„Eiropas studiju” virziena abu programmu stratēģijas tika apstiprinātas BSA Senāta
sēdē
„Eiropas studiju” virziena stratēģija ir saistoša:
virziena studentiem, mācībspēkiem un darbiniekiem kā pamats „Eiropas studiju”
programmu attīstības ilgtermiņa un īstermiņa mērķiem un uzdevumiem;
studiju virziena programmu vadībai kā arī citām struktūrvienībām, kurām savā darbībā
jāizmanto programmu stratēģijas studiju, pētniecības un budžeta plānošanai, kā arī
īstermiņa un ilgtermiņa attīstībai izvirzīto mērķu, uzdevumu un projektu realizācijai;
darba devējiem, Latvijas pilsētu un novadu, nevalstiskām un sabiedriskām organizācijām,
organizējot sadarbību ar programmu
virziena programmu administrācijai, studējošo izglītošanu atbilstoši Latvijas Republikas
attīstības tendencēm, sociālajam pieprasījumam un demogrāfiskajai situācijai.
Virziena „Eiropas studijas” stratēģijas vadlīnijas ir noteikuši vairāki politiskie, sociālie un
ekonomiskie apstākļi, kuri vienādi lielā mēra attiecas arī uz visas BSA stratēģisko plānošanu un
attīstību:
Latvijas integrācija ES pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un iekļaušanās vienotā Eiropas
izglītības telpā;
augstākās izglītības decentralizācija un nepieciešamība veicināt ES integrācijas
jautājumu plašāku pieejamību augstākās izglītības telpā
nepieciešamība nodrošināt ES darba tirgum konkurētspējīgus speciālistus, kuri
orientētos sarežģītajos ES dalībvalstu integrācijas jautājumos
zinātniskās pētniecības resursu attīstības nepieciešamība;
akadēmiskā personāla novecošanās un jauno docētāju piesaistes nepieciešamība ;
nepieciešamība modernizēt apmācību procesu, izmantojot mūsdienīgas informācijas
tehnoloģiju iespējas.
Nepieciešamība sekmēt Eiropas liberāli demokrātisko vērtību un ES pamatprincipu
izplatību ES kaimiņattiecību rīcībpolitikas ietvaros
Iespēja attīstīt uz Eiropeiskām vērtībām balstītu izglītības eksportu
BSA studiju virziena „Eiropas studijas” attīstības stratēģija ( 2009-2020)
Studiju virziena mērķi un uzdevumi atbilst Baltijas Starptautiskās akadēmijas (turpmāk arī BSA) darbības
un attīstības ilgtermiņa stratēģijai 2009.-2015. gadam un BSA prioritārajiem pētniecības virzieniem; tie ir
orientēti uz mūsdienīgu augstākās izglītības iestādi tiesību zinātņu jomā, ar uz cilvēku centrētu izaugsmes
modeli.
Stratēģijas izstrādē ir ievēroti Latvijas Republikas likumi un citi normatīvie akti, Baltijas Starptautiskās
akadēmijas Satversme, Latvijas pilsētu un reģionu attīstības stratēģijas 2008. – 2014. gadiem, kā arī
Latvijas nacionālais attīstības plāns 2007.-2013. gadam un Lisabonas stratēģija, nozīmīgākie Boloņas
pamatprincipi.
Baltijas Starptautiskās akadēmijas misija: BSA ir viena no Latvijas Republikas augstākās izglītības
mācību iestādēm, kas realizē Latvijas reģionālās attīstības un izglītošanas misiju, kas nodrošina
konkurētspējīgas, starptautiski atzītas daudzveidīgas studijas, attīsta inovatīvu pētniecību, garantē
sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un izglītošanu dažādos līmeņos.
“Eiropas studiju” virziena kopīgais mērķis, pirmkārt, ir nodrošināt integrētas zināšanas
politikas zinātnes un starptautisko attiecību fundamentālajos priekšmetos , kā arī ES integrācijas
politikas specializētajās problēmās , kuras atspoguļo Latvijas integrāciju ES, šīs politikas
formulēšanu un īstenošanu Es un Latvijā , ņemot vēra Latvijas attīstības specifiku.
Studiju virziena mērķi i ir divējādi. No vienas puses studiju virziens izglīto speciālistus, kuri var
būt politikas zinātnes un starptautisko attiecību eksperti. No otras puses viņu specializācija ir
plānota ES integrācijas teorijā, vēsturē, ES institūcijās un ES integrācijas rīcībpolitikā un
aktuālajās problēmās. Taču studentiem - atkarībā no interesēm - tiek dota iespēja specializēties
ES ārpolitikas un diplomātiskās komunikācijas un protokola jautājumos.
Lai nodrošinātu BSA „Eiropas studiju” virziena sekmīgu īstenošanu kā prioritāras ir izvirzītas
virkne studiju virziena stratēģiskās attīstības vadlīniju.
Ņemot vērā to, ka „Eiropas studiju” virziena attīstība BSA kā juridisko personu dibinātā
augstskolā ( privātā augstskolā) sākās gandrīz vienlaicīgi ar ekonomiskās un demogrāfiskās
krīzes saasināšanos un līdz ar to ar studentu maksātspējas pazemināšanos, studiju virziena
īstenošanas gaitā nākamajā desmitgadē ir jārēķinās ar
relatīvi mazu studējošo skaitu un nepietiekamu finansējumu;
sakarā ar samazinājušamies finansiālo bāzi - lēni pieaugošu jaunās paaudzes vēlēto
docētāju skata būtisku palielināšanos;
apgrūtinātu personāla attīstības politikas īstenošanu;
ierobežotu sadarbību ar potenciālajiem darba devējiem, kā ar skolām studējošo piesaistē
ar eiroskepticisma pieaugumu valstī un ar to saistīto pazemināto Eiropas integrācijas
studiju prestižu
nepieciešamību pārorientēties uz studiju virziena eksportu – galvenokārt uz NVS valstīm
nepieciešamību pārorientēties uz studiju virziena īstenošanu angļu valodā
Prioritātes
Studiju programmu pilnveide un attīstība
studiju virziena nostiprināšana un attīstība , piedāvājot starptautiski pieprasītas jaunas
studiju programmas vai transformējot jau esošās studiju programmas, vienlaikus
nodrošinot studentu skaita palielināšanu;
esošo akadēmisko studiju virzienu kvalitatīva nostiprināšana un attīstība;
pilna cikla studiju virzienu attīstība - bakalaura, maģistra, doktora studijas;
regulāri studiju virziena programmu kvalitātes izvērtēšana, izmantojot studējošo un
mācībspēku aptaujas rezultātus;
studiju virziena programmu konkurētspējas uzlabošana , piedāvājot jaunus studiju kursus
un veidojot starpdisciplinārus studiju moduļus;
starpaugstskolu un starpvalstu studiju programmu izstrādāšana , tai skaitā ERASMUS
programmas ietvarā
akadēmiskā personāla zinātniski pētnieciskās darbības un studiju pētnieciskā darba
mijiedarbības nodrošināšana;
studiju programmu izmaksu atbilstības sniegtajam pakalpojumam nodrošināšana;
bibliotēkas fondu mērķtiecīga un atbilstoši studiju virzienam piedāvājuma palielināšana
mācību un pētniecības centra izveidošana;
studiju procesa materiāli tehniskā nodrošinājuma pilnveidošana;
studiju programmu atpazīstamības veicināšana sabiedrībā;
sabiedrības vajadzību izpēte jaunu speciālistu sagatavošanā.
Kvalificēta akadēmiskā personāla izaugsmes nodrošināšana, tā zinātniskā potenciāla
palielināšana
Regulāra kvalificēta akadēmiska personālu piesaiste studiju virziena īstenošanai;
Regulāra akadēmiskā personāla sastāva atjaunošana.
jauno mācībspēku un zinātnisko darbinieku studiju veicināšana citu Latvijas un ārzemju
universitāšu doktorantūru studiju programmās, izmantojot Eiropas Savienības
Struktūrfondu, starptautisko programmu, valsts un starptautisko stipendiju fondu u.c.
finansējuma avotus;
Latvijas un ārzemju akadēmiskā personāla iesaiste konkursos uz brīvajām akadēmiskā
personāla (mācībspēku, pētniecības personāla) amata vietām, kā arī līdzdalībai zinātnisko
projektu un līgumdarbu izpildē;
reģionu pašvaldību finansiālā atbalsta jauno mācībspēku un doktorantu materiālajai
nodrošināšanai piesaiste;
„Eiropas studiju” virziena docetāju līdzdalība virziena ikgadējās starptautiskajās
konferencēs
studentu iesaistīšana „Eiropas studiju” virziena organizētajās studentu starptautiskajās
konferencēs
regulāra akadēmiskā personāla un studentu konferenču tēžu publicēšana
virziena docētāju līdzdalības veicināšana zinātnisko tēmu izpētē sadarbojoties ar
starptautiski atzītiem pētniekiem;
plānveidīgi modernizēto pētniecības infrastruktūru izmantošana pētnieciskā darbā;
zinātniskās darbības atpazīstamības veicināšana, izmantojot rezultātu publiskošanu
zinātniskajos izdevumos, dalību nozaru un starpnozaru valsts un starptautiskas nozīmes
zinātniskajās konferencēs, „Eiropas studiju” virziena konferencēs, BSA Zinātnes dienas
u.c. pasākumus;
Starptautiskās Vasaras skolas attīstība ES integrācijas visu līmeņu studējošiem un
jaunajiem zinātniekiem;
sadarbības ar pētnieciskiem centriem un domnīcām Latvijā un ārzemēs nodrosināšana
veicināt virziena docētāju līdzdalību starpnozaru pētnieku grupu izveidē aktuālu
zinātnisku problēmu kompleksai risināšanai sadarbībā ar uzņēmējiem, valstiskajām un
nevalstiskajām organizācijām un citām Baltijas reģiona augstskolām
veicināt virziena docētāju līdzdalību zinātnisko atziņu popularizēšanai sabiedrībā:
veicināt virziena docētāju līdzdalību reģiona, valsts un starptautiskās padomēs, komisijās
u.c.;
virziena docētāju līdzdalības veicināšana populārzinātnisku lekciju lasīšanā, diskusijās
un intervijās masu medijos;
sadarbības ar skolām attīstība, veicinot jaunatnes ieinteresētību ES integrācijas
jautājumos, to izpratni par zinātnisko darbību un radošumu kā veiksmīgas karjeras
pamatu jebkurā darbības jomā (jauno zinātnieku skolas, nozaru olimpiādes u.c.);
Studiju darba organizācijas un kvalitātes pilnveide:
modulārās sistēmas attīstība un pilnveide
jaunu studiju metožu ieviešana un nostiprināšana
studiju rezultātu sasaiste ar kompetenču apguves līmeni;
studentu individuālo un patstāvīgo darbu sistēmas pilnveide orientējoties nevis uz
mācīšanu, bet uz studēšanu;
akadēmiskā personāla un studentu darba plānošanas un uzskaites pilnveidošana;
e-studijas elementu izmantošanas pilnveidošana
studiju materiālu un mācību-metodiskos komplektu izstrādāšana un atjaunošana
Studiju virziena vadības sistēmas pilnveide:
studiju virziena pārejas uz studijām angļu valodā pabeigšana tālākā pilnveidošana
komandas vadības principu ievērošana visos vadības līmeņos;
projektu vadības sistēmu attīstīšana;
kvalitātes vadības sistēmas attīstīšana;
informācijas tehnoloģiju studiju un pētniecības pārvaldībā ieviešana;
studējošo pašpārvaldes aktīvāka iesaistīšana „Eiropas studiju” virziena attīstībā, jaunu
studentu rekrutācijas procesā
„Eiropas studiju” virziena sabiedriskās padomes darbības tālāka attīstība
Sadarbība ar sociālajiem partneriem:
iesaistīt Rīgas Domi kā sadarbības stratēģisko partneri „Eiropas studiju” virziena
politikas veidošanā un īstenošanā;
sadarbības ar Eiropas parlamenta informācijas centru un Eiropas Komisijas
pārstāvniecību Latvijā attīstīšana
sadarbības ar domnīcām Latvijā un ārvalstīs attīstīsana
stratēģiskās sadarbības attīstīšana ar rekrutācijas centriem NVS valstīs un Eiropā;
mecenātisma atbalstīšana.
Sadarbība ar akadēmiskajām partnerorganizācijām Latvijā un ārvalstīs
regulāras starptautiskas akadēmiskas sadarbības nodrošināšana, līdzdarbojoties
starptautiskajos projektos, meklējot jaunus sadarbības partnerus, organizējot studentu un
mācībspēku mobilitāti, līdzdarbojoties semināru, konferenču un citu pasākumu
organizēšanā.
starptautisko sadarbības līgumu noslēgšanas veicināšana
akadēmiskā personāla un studējošo mobilitātes veicināšana Erasmus programmas
ietvaros
ārvalstu akadēmisko personālu iesaistīšana mobilitātes programmās
vēlētu ārvalstu mācību spēku iesaistīšana studiju procesā
Sabiedriskās attiecības un mārketings
piedalīties studiju iespēju popularizēšanas pasākumos , kuri ir orientēti uz ārvalstu
reflektantiem, veidojot „Eiropas studiju” virziena starptautisku atpazīstamību
dažādot reflektantu piesaistes pasākumus, dažādās reģionālajās aktivitātēs;
organizēt profesionālās orientācijas un konsultēšanas pasākumus;
1.2. Studiju virziena un studiju programmu perspektīvais novērtējums no Latvijas
Republikas interešu viedokļa
Studiju virzienā iekļauto programmu uzdevums ir sagatavot profesionāli un akadēmiski izglītotus
speciālistus socioloģijas, politoloģijas un antropoloģijas jomā Latvijas un Baltijas zinātnei,
tautsaimniecībai, valsts pārvaldei, kā arī starptautiskajam darba tirgum.
Tautsaimniecības, darba tirgus un politiskās attīstības galvenās attīstības tendences Eiropas
Savienības (ES) valstīs ir saistītas ar vienlaicīgu tālāku ES federalizāciju un ES dalībvalstu
lomas pastiprināšanos ES integrācijas procesā. ES 2010.gadā pieņemtajā stratēģijā „Eiropa
2020” , kas nosaka ES turpmāko attīstību, ir minēts, ka līdz 2020. Gadam, ES ir jākļūst par
dinamisku, uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, nodrošinot ilgtspējīgu ekonomisko
augsmi, darbavietu skaita pieaugumu un sociālo kohēziju. Uzdevumi šī mērķa sasniegšanai ir
noteikti Eiropas nodarbinātības vadlīnijās un ir pamatā Nacionālās attīstību programmām
dalībvalstīs, ieskaitot Latviju.
No otras puses, atsevišķās dalībvalstīs, arī Latvijā ir vairākas sociālās problēmas: augsts
bezdarba līmenis, kvalificētu speciālistu migrācija uz ekonomiski attīstītajām ES, dalībvalstīm,
izglītības sistēmas neatbilstība darba tirgus prasībām un ierobežota konkurētspēja globālajā
tirgū. Viss teiktais ir attiecināms uz izglītošanu ES integrācijas jautājumos arī Latvijā.
Speciālistu loks ir ļoti ierobežots, pamatā politikas zinātnes vai starptautisko attiecību,
ekonomikas speciālisti ir spiesti pārprofilēties darba gaitā, nokļūstot attiecīgās valsts
pārvaldes un privātajās institūcijās, saistītās ar ES integrācijas procesiem. Politisko,
ekonomisko un sociālo procesu sarežģītības pieaugums ES telpā saistība ar Latvijas
demokratizācijas un modernizācijas procesiem skaidri norāda uz attiecīgās jomas kvalitatīvu
speciālistu nepieciešamību un to skaita pieaugumu. Rīcibpolitikas formulēšanas un īstenošanas
prakse sastopamie negatīvie piemēri liecina par tādu speciālistu trūkumu, kuri varētu izvērtēt
integrācijas procesus no Latvijas kā ES dalībvalsts interešu viedokļa. „Eiropas studiju”
programmas ir relatīvi jauna parādība visas ES mērogā, taču šādu programmu skaits strauji
attīstās.
No otras puses BSA „Eiropas studiju” programmas, parejot uz apmācību ES valodā - angļu
valodā – orientējas galvenokārt uz ārvalstu – sevišķi NVS valstu studentiem, kuri var atļauties
studēt paši par saviem līdzekļiem Latvijā. Līdz ar to tiek pildīts viena no Latvijas augstākās
izglītības attīstības vadlīniju uzdevumiem – izglītības eksporta uzdevums. Tādās valstīs kā
Gruzija, Azerbaidžāna, Ukraina u.c. apmācība „Eiropas studiju” virzienā atbilst ES
kaimiņattiecību rīcībpolitikas nostādnēm un Latvijas līdzdalībai šo nostādņu īstenošanas
procesā.
1.3. Studiju virziena attīstības plāns
BSA ir mūsdienīga augstākās izglītības iestāde, kas sniedz dažāda veida un līmeņa augstākās izglītības
iespējas tiesību zinātņu jomā kā Latvijas, tā arī citu valstu iedzīvotājiem, darbojoties brīvās konkurences
izglītības tirgū.
Plānojot savu attīstību ilgtermiņā, BSA ir ņēmusi vērā un balstījusies uz ES un Latvijas attīstības plāniem
un plānošanas dokumentiem. Akadēmija līdzdarbojas juridiskās domas veidošanā Latvijā. Sadarbības
rezultātā ar dažādām valsts u.c. institūcijām pieaug tiesību zinātnes studiju programmu pieprasījums.
BSA pārvaldes darba un vadības pamatu veido koleģialitātes princips stratēģisku lēmumu pieņemšanā un
individuālas atbildības princips par darbību. Visu līmeņu lēmumu pieņemšanā BSA iesaista sociālos
partnerus un studējošos.
Baltijas Starptautiskās akadēmijas „Eiropas studiju” programmas
Darbības plāns 2009-2015
Nr.p.k
.
Prioritārie virzieni un uzdevumi
1. Programmas kvalitātes pilnveide un attīstība :
- esošo studiju kursu uzlabošana, izmantojot jaunākos mācību līdzekļus
(ārzemju un Latvijas pasniedzēju darbus) un tehnoloģijas;
- regulāri izvērtēt studiju programmas kvalitāti, izmantojot studējošo un
mācībspēku aptaujas rezultātus;
- attīstīt starpdisciplināru un interdisciplināru pieeju studiju satura
pilnveidošanā;
- izstrādāt starpaugstskolu un starpvalstu studiju programmas, tai skaitā
ERASMUS projektu ietvaros;
- sociālo partneru iesaiste studiju programmu piedāvājuma un darba tirgus
pieprasījuma samērošanai;
- attīstīt internatūru programmas studentu iepazīstināšanai ar iespējamo
darba tirgu un prasībām
- regulāri izvērtēt studiju programmu kvalitātes atbilstību izvirzītajiem
mērķiem, studējošo ekspektācijām un darba tirgus prasībām
- pilnveidot akadēmiskā personāla un studentu darba plānošanu un uzskaiti
2. Akadēmiskā personāla attīstība
- sekmēt esošā akadēmiskā personāla izaugsmes iespējas (līdzdalība
starptautiskās konferencēs 2x gadā , līdzdalība starptautiskos
zinātniskos projektos)
- piesaistīt programmas nodrošināšanā vēlētus lektorus un PhD
studentus no citām augstskolām
- piesaistīt pastāvīgam darbam augstskolā ārvalstu pasniedzējus
- sekmēt docetāju iesaistīšanu jauno tehnisko līdzekļu un tehnoloģiju
apguvē
- nodrošināt docetājiem iespējas pilnvērtīgi izmantot pieeju
akadēmiski pētnieciskajiem serveriem
- veicināt jauno mācībspēku un zinātnisko darbinieku studijas citu
Latvijas un ārzemju universitāšu doktorantūras studiju programmās,
- piesaistīt Latvijas un ārzemju jaunos zinātniekus konkursos uz
brīvajām akadēmiskā personāla (mācībspēku, pētniecības
personāla) amata vietām, kā arī līdzdalībai zinātnisko projektu un
līgumdarbu izpildē
- veicināt akadēmiskā personāla iesaistīšanos mobilitātes
programmās (ERASMUS);
-
3. Docētāju zinātniskās darbības attīstība
- nodrošināt programmas docētāju līdzdalību starptautiskās konferencēs
Latvijā divas reizes mācību gada laikā
-nodrošināt akadēmiskā personāla zinātniski pētnieciskās darbības un
studiju pētnieciskā darba mijiedarbību
- nodrošināt reizi mācību gadā konferenču tēžu vai zinātnisko rakstu
krājuma izdošanu
- izstrādāt un atjaunot studiju materiālu mācību-metodiskos komplektus.
- veicināt zinātniskās darbības atpazīstamību, izmantojot rezultātu
publiskošanu zinātniskajos izdevumos, dalību nozaru un starpnozaru valsts
un starptautiskas nozīmes zinātniskajās konferencēs, BSA Zinātnes dienas
u.c. pasākumus
- līdzdarboties starptautiskajos projektos, aktivizēt jaunus sadarbības
partneru iesaisti pētnieciskos un mācību procesos, organizēt studentu un
mācībspēku mobilitāti, līdzdarbojoties semināru, konferenču un citu
pasākumu organizēšanā.
- sekmēt BSA zinātnisko grantu izveidošanas sistēmu pasniedzējiem un
studentiem
4. Studentu skaitliskā un kvalitatīvā sastāva attīstība:
- attīstīt programmas potenciālu izglītības eksportam un ārvalstu
studentu piesaistei
- pilnveidot studentu individuālo un patstāvīgo darbu studiju procesā
- visos studiju līmeņos veicināt zinātnē un pētniecībā balstītas
studijas un līdzdalību starptautiskās un vietējās studentu
zinātniskajās konferencēs
- aktivizēt līdzekļu piesaisti studentu zinātniskās darbības attīstībai
(līdzekļi konkursu organizēšanai)
- nodrošināt studentiem populārzinātnisku, profesionālu ( diplomāti,
ES institūciju atbildīgi darbinieki) lekciju un semināru pieejamību
- aktivizēt studentu starptautisko mobilitāti ERASMUS programmas
ietvaros
- sekmēt studentu līdzdarbību semināru, konferenču un citu
pasākumu organizēšanā
- pilnveidot iekšējās informācijas apriti ar studentiem, nodrošinot
simetrisku divvirzienu komunikāciju
5. Infrastruktūras attīstība
- piedalīties sistemātiskā bibliotēkas fondu palielināšanā atbilstoši
studiju programmu prasībām
- piedalīties mācību un pētniecības centru izveidē
Ziemeļvalstu centrs - 2013.gads
6. Lokālā un starptautiskā akadēmiskā sadarbība, studiju marketings
- studējošo skaita palielināšanas pasākumu aktivizēšana- gan Latvijā,
gan ārvalstīs, pārejot uz programmas īstenošanu angļu valodā
- aktivizēt sadarbības līgumu noslēgšanu ar citām Latvijas
augstskolām
- aktivizēt starptautisko sadarbības līgumu noslēgšanu ar citām
augstskolām;
- nodrošināt programmas līdzdalību Eiropas Savienības studiju
asociācijas Latvijas nodaļā
- veicināt studiju programmu atpazīstamību sabiedrībā, izmantojot arī
modernos komunikācijas līdzekļus ( Facebook)
- veidot programmas starptautisko atpazīstamību;
- attīstīt sadarbību ar skolām, veicinot jaunatnes ieinteresētību
Eiropas studijās, izpratni par nepieciešamību studēt, nevis tikt
apmācītiem, zinātnisko darbību un radošumu kā veiksmīgas
karjeras pamatu jebkurā darbības jomā (jauno zinātnieku skolas,
nozaru olimpiādes u.c.);
- sekmēt pasniedzēju līdzdarbību masu medijos, popularizējot
zināšanas par ES integrācijas procesiem
- iesaistīt studentus, absolventus un darbiniekus sabiedrisko attiecību
un mārketinga aktivitātēs
- saglabāt absolventos piederības izjūtu akadēmijai (informatīvās
saiknes uzturēšana);
- organizēt lojalitāti studiju virzienam veicinošus pasākumus
1.4. Studiju virziena un studiju programmu atbilstība darba tirgus pieprasījumam –
darba un izglītības tirgus novērtējuma rezultāti par darba vietu pieejamību studiju
programmu absolventiem, darba devēju aptaujas rezultāti.
BSA „Eiropas studiju” absolventi ir kopumā labi integrēti darba tirgū, ņemot vēra to
informāciju, kura ir BSA „Eiropas studiju” programmu rīcībā. ‘Eiropas studiju’ programma ir
jauna programma ar relatīvi nelielu absolventu skaitu , tāpēc arī absolventu - Latvijas pilsoņu
un patstāvīgo iedzīvotāju vidū – nodarbinātība ir 100%. Tāds pats nodarbinātības līmenis ir
absolventu – ārpus ES valstīm esošu absolventu vidū. Absolventi, kuri strādā ar programmas
profilu tieši nesaistītās nozarēs, ir izvēlējušies strādāt augsti atalgotu darbu bankās vai
starptautiskās tirdzniecības sistēmā ar relatīvi straujas karjeras izaugsmes iespējām.
BSA „Eiropas studiju absolventi no citām valstīm strādā gan savās izcelsmes valstīs , gan ES
valstīs „Eiropas studiju” programmu absolventu darba tirgus ir visai plašs – sākot no valsts
pārvaldes institūcijām (diplomātiskais dienests, ministrijas, pārvaldes institūcijas,) un
nevalstiskajām institūcijām, pētnieciskajiem centriem, biznesa struktūrām (lielie un mazie
uzņēmēji), aģentūrām, masu medijiem, sabiedrisko attiecību sfērai un līdz pat politiskajām
organizācijām gan nacionālā, gan starptautiskajā līmenī, Eiropas Savienības institūcijām.
Ņemot vērā programmas absolventu sekmīgo iekļaušanos darba tirgū un pozitīvo darba devēju
atsauksmēs, var secināt, ka realizētās programmas sniegtās zināšanas un kvalifikācija kopumā
atbilst darba tirgus pieprasījumam.
1.5. Eiropas studiju” programmu stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze
STIPRĀS PUSES
1. Modulārās sistēmas izmantošana un stingra didaktiskā koncepcija:
Sistemātiska studentu un pasniedzēju interakcija modulārās sistēmas ietvaros;
Patstāvīgs studējošo darbs studiju procesā ka nozīmīga studiju procesa daļa
programmu realizāciju gaitā saskaņa ar principu : vairāk mācīšanos , mazāk
mācīšanas;
• studiju stratēģijas un mērķu saskaņotība
• aktīvu studiju metožu izmantošana ( diskusijas, empīriska pētniecība, neatkarīga analīze,
esejas, referāti)
2.stabila metodoloģija
Orientācija uz pārceļamo prasmju attīstību
Studējošo darba novērtējuma standartu un normu caurskatāmība un pieejamība
studentiem;
3.demokrātisko principu īstenošana
Pasniedzēju un programmu vadības pieejamība komunikācijai ( arī izmantojot IT
tehnoloģijas –e-pasts, Skype u.c.)
• divpusējā komunikācija –studentu intervēšana
Programmas pasniedzēju individuālās konsultācijas studentiem – 2x nedēļā personiski
un izmantojot Skype - saskaņā ar nepieciešamību
Studentu pārstāvja līdzdalība programmu padomes darbā
4. studentu līdzdalība studiju procesa uzlabošanā un racionālā administrēšanā
Iekšējā pašnovērtējumā un regulārā kvalitātes uzlabošanā
Studiju programmas inovācijās (izvēles priekšmetu izvēle)
• Studentu līdzdalība starptautiskajās zinātniskajās konferencēs
5.Regulāra programmas uzlabošana saskaņā ar darba tirgus prasībām
Plašs izvēles studiju priekšmetu klāsts un to regulāra papildināšana
Zinātnieku un praktiķu piesaiste studiju procesam
E-instrumentu izmantošana studiju procesā (arī literatūra un video materiāli)
6.Akadēmiskā sastāva kvalifikācijas paaugstināšana, kuri ir iesaistīti programmu
īstenošanā
Jaunu pasniedzēju ( doktorantu ) iesaiste mācību procesā
Pasniedzēju kvalifikācijas paaugstināšana studiju priekšmetu pasniegšanai angļu
valodā
Pasniedzēju līdzdalība metodoloģiskajos un metodiskajos semināros
7.Izglītības eksporta īstenošana un attīstība
Akadēmisko programmu „Eiropas studijas’ īstenošana angļu valodā
Starptautiskas studiju vides -multietniskas un multilinguālas -attīstīšana
8. Attīstīta materiālā bāze
Mūsdienīgu tehnoloģiju un pētniecisko instrumentu izmantošana
Mūsdienīga vide
9. Internatūras iespējamība studentiem no Latvijas un no citām valstīm
10.Pieeja obligātajai mācību literatūrai elektroniskā veidā ;
11.Nozīmīga aktivitāte piesaistot līdzekļus modernas akadēmiskās vides modernizēšanai
Sadarbība ar Eiropas Komisiju Rīgā (Eiropas centra attīstība)
Kooperācija ar Ziemeļvalstu Padomi Ziemeļvalstu centra attīstībai
12. BSA ka nozīmīga starptautisku diskusiju vieta par starptautiskām problēmām
VĀJĀS PUSES
„Eiropas studiju” programmas ir relatīvi jaunas programmas, kuru īstenošana sākās
ekonomiskas un demogrāfiskās krīzes apstākļos, tāpēc tām ir relatīvi maza pieredze
„Eiropas studiju” priekšmetu īstenošanā
Maza pieredze darbam ar starptautiskiem studentiem multilinguālā un multietniskā vidē
Pārāk mazs skaits starptautiski atzītu un kvalificētu pasniedzēju , kuri būtu saistīti
ar ES rīcībpolitikas praktisko īstenošanu
Liela skaita reflektantu ar zemu sekmju līmeni un vājam studiju prasmēm
akceptācija, kā rezultātā liels studentu atbirums.
Pārāk zems strādājošo bakalaura programmas studentu iesaistīšanās līmenis
zinātniskajās aktivitātēs un konferencēs
Konferenču tēžu materiāli netiek regulāri publicēti
Akadēmiskā personāla zinātniskās aktivitātes nav apmierinošas: zems punlikāciju
skaits un līdzdalības līmenis starptautiskās konferencēs
Nav pietiekami aktīva sadarbība ar citu valstu AII , starptautiskajām
organizācijām Eiropā
Nepietiekama docētāju zinātniskā darba rezultātu integrācija studiju procesā
Nepietiekama studentu apmaiņa Erasmus mobilitātes programmas ietvaros,
iebraukušo studentu skaitam būtiski pārsniedzot izbraukušo studentu skaitu
Nepietiekami finansiālie līdzekļi studējošajiem salīdzinājumā ar ārvalstu pieredzi
Zems finansējuma līmenis programmām , salīdzinājumā ar AII finansēšanas
starptautisko praksi Eiropā
Zems akadēmisko mācību spēku un studentu pētniecisko aktivitāšu finansējuma
līmenis salīdzinājuma ar starptautisko praksi
Nepietiekamas marketinga aktivitātes un ārējā komunikācija , lai reklamētu
programmas kā Latvijā , tā ārzemēs;
IESPĒJAS
Piedalīties starptautiskos pētniecisko grantu konkursos aktīvāk ka līdz šim
Piedalīties BSA pētniecisko grantu izveidošanas sistēmas izveidošanā
Palielināt pieredzējušu un kvalificētu pasniedzēju iesaisti programmas īstenošanā no
Latvijas un citām ES valstīm
Attīstīt programmu izveidi kopā ar pieredzējušām AII no ES
Iesaistīt studentus pētnieciskā darbā un zinātniskās konferencēs
Attīstīt marketinga sistēmu ar mērķi panākt lielāku programmu atpazīstamību skolu
jaunatnes vidū un eventuālo maģistra studentu vidū
Izmantot bezmaksas reklāmas iespējas internetā un sociālajos tīklos
Palielināt pētniecisko rezultātu integrāciju mācību procesā
Palielināt izbraukušo Erasmus apmaiņas studentu skaitu
DRAUDI
Studentu skaita samazināšanās demogrāfiskās, ekonomiskas un sociālās krīzes rezultātā.
Studentu pirktspējas samazināšanās
Sociālo zinātņu nozīmīguma izpratnes samazināšanās sabiedrībā
Politiķu un politikas zinātnes autoritātes samazināšanās sabiedrībā
Augsts eiroskepticisma līmenis un tā pieaugums sabiedrībā
Nelatviskās Latvijas kopienas atsvešināšanās no politiskās sfēras
Augsts konkurences līmenis starp ldzīgām programmām – sevišķi valsts subsidētās
universitātēs
Globālā konkurence starptautiskajā izglītības tirgū
Finanšu līdzekļu trūkums , lai īstenotu studentu rekrutācijas pasākumus un publicitāti
Finanšu līdzekļu trūkums, lai īstenotu starptautisku sadarbību
Studentu iesaistīšanās darba tirgū negatīvi ietekmē studiju kvalitātes procesu ( brīvā
laika trūkuma dēļ , studenti orientē sevi uz MĀCĪŠANAS , nevis STUDĒŠANAS
metodēm
Valsts subsidētu programmu esamība, kuras vienlaicīgi piedalās maksas izglītības tirgū,
izraisa izglītības cenu dempingu
1.6. Studiju virziena iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma
Studiju kvalitātes novērtēšana tiek veikta ar mērķi kontrolēt studiju programmas izpildi un plānot tās
attīstību, lai pilnībā sasniegtu programmā izvirzītos mērķus un izpildītu noteiktos uzdevumus.
Studiju programmu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas stratēģija ir izstrādāta atbilstoši Eiropas asociācijas
kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā noteiktajiem standartiem. Kvalitātes standarti ir definēti
dokumentā Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā.
BSA kvalitātes kontrole notiek nepārtraukti: uzņemot studējošos, pieņemot darbā akadēmisko personālu,
vērtējot un pilnveidojot studiju programmas, vērtējot struktūrvienību darbību un to vadītājus pēc
pētniecības un studiju darba rezultātiem.
Galvenās kvalitātes vērtēšanas formas ir:
- ārējā novērtēšana – licencēšana, akreditācija un neatkarīgo ekspertu vērtējums. To
nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas
centrs (turpmāk - AIKNC) sadarbībā ar BSA;
- pašnovērtējums – iekšējā kvalitātes nodrošināšanas sistēma.
Lai nodrošinātu augstākās izglītības kvalitāti, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā saskaņā ar
Nolikumu par augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanu darbojas iekšējā kvalitātes
nodrošināšanas sistēma kvalitātes vadība notiek vairākos līmeņos:
1. programmas direktors, programmas padome un programmas akadēmiskais personāls,
2. starpprogrammu audits,
3. BSA metodiskā padome un vadība.
Programmas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu realizē” Eiropas studiju” programmu
Padome un programmu direktors un tā notiek saskaņā ar ES Izglītības un Kultūras
Ģenerāldirektorāta izstrādātajiem „ Eiropas Augstākās izglītības telpas Kvalitātes novērtējuma
standartiem un vadlīnijām” (2005)
Sistēmu veido sekojoši pamatelementi:
- Programmu kvalitātes un akadēmiskā personāla darba kvalitātes
izvērtējums
- Studentu zināšanu vērtējums
Programmu kvalitātes akadēmiskā personāla darba kvalitātes izvērtējuma mehānismu
veido 1) programmu un kursa aprakstu satura izvērtējums, sevišķu uzmanību pievēršot kursa
aprakstā paredzēto rezultātu sasniegšanai praksē, 2) akadēmisko programmu īstenošanas
specifikas izvērtējums, sevišķu uzmanību pievēršot pasniedzēju kompetencei, 3) programmu
izmaiņu izvērtēšanas procedūra BSA Senātā, 4) studentu sasniegumu un progresa izvērtēšana,
5) savstarpējs mācībspēku lekciju vai semināru izvērtējums ( hospitēšana), un rezultātu
apspriešana BSA metodiskajos semināros 6) mācībspēku viedokļu analīze semestra beigās, 7)
pašvērtējuma ziņojumi 7) regulāra darba devēju viedokļu analīze 8) studentu līdzdalība studiju
procesa kvalitātes izvērtējuma aktivitātēs ( anketēšana)
Katru akadēmisko gadu tiek izstrādāti pašvērtējuma ziņojumi kuros tiek atspoguļota
akadēmiskā mācību gada laika notikušās izmaiņas gan attiecībā uz programmas īstenošanas
rezultātiem, gan attiecībā uz akadēmiskā sastāva izmaiņām un to izvērtējums. Pašvērtējuma
ziņojumi tiek apspriesti un apstiprināti BSA Senātā, kā arī Programmu direktoru metodiskajās
sanāksmēs. Akadēmisko kursu docētāji regulāri atjauno un pilnveido studiju kursus.
Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā līdz šim galvenokārt tiek īstenota
individuālo kontaktu veida, pārrunās ar pasniedzējiem un programmas direktoru, izvērtējot
programmas stiprās un vājās puses. Studentu pārstāvji piedalās arī programmu sabiedriskajā
padomē, kur tiek apstiprinātas izmaiņas programmā vai jaunu kursu apraksti, kursu vecākie tiek
informēti par studiju plānošanu katru semestri, notiek studentu aptaujas par izvēles kursu
prioritātēm.
Studiju programmā „Eiropas studijas” tiek veiktas divu veidu aptaujas. Viena aptauja par katra
priekšmeta pasniegšanas kvalitāti katra moduļa beigās un viena aptauja mācību gada beigās,
kuras mērķis ir izzināt studentu domas par mācību procesa kvalitāti augstskolā kopumā. Studiju
programmu vadība regulāri pēta, cik lielā mērā studenti ir apmierināti ar studiju procesa darbu
augstskolā. Šādu datu ievākšana un analīze ir viens no nosacījumiem augstskolas programmu
realizācijas kvalitātes paaugstināšanā.
Vēl viens no veidiem studentu iesaistei studiju procesa pilnveidošanā ir regulāru – katra moduļa
beigās - studentu aptauju rīkošana studiju un kursu kvalitātes novērtēšanai.
Studentu aptauju rezultātā moduļu beigās tiek noskaidrots studentu viedoklis trīs virzienos :
katra moduļa kvalitātes izvērtējums, pasniedzēja darba kvalitātes izvērtējums un studiju
materiāli tehniskā nodrošinājuma un nodrošinājuma ar literatūru izvērtējums. Anonīmās anketās
studenti var izteikt savu attieksmi pret mācību priekšmetu kopumā, pret pasniedzēja
pasniegšanas stilu un vidi, kurā tika pasniegts priekšmets skalā no 1 līdz 7, kur 1 ir zemākais
vērtējums un 7 augstākais.
Absolventu aptaujas „Eiropas studiju „programma neīsteno tik regulāri kā studentu aptaujas,
taču tas notiek apmēram vienu reizi divos gados izmantojot mūsdienīgas komunikāciju sistēmas.
Studentu zināšanu vērtējuma sistēma
Akadēmiskā bakalaura grāda Eiropas studijās sagatavošana paredz sekojošu „Eiropas studiju”
programmas apguves vērtēšanas metožu pielietošanu:
Tekošās . Tiek vērtēta esejas, referātu un kursa darbu kvalitāte, līdzdalības līmenis un
kvalitāte semināros un diskusijās, eksāmenos un akumulētās atzīme aprēķināšana
moduļa beigās. .
Galīgā : Bakalaura un maģistra darbu aizstāvēšanā
Studentu zināšanu, iemaņu un prasmju tekošā kontrole mācību disciplīnu ietvaros tiek īstenota
visa mācību gada laikā kā dienas, tā arī nepilna laika apmācības formās katra moduļa
īstenošanas laikā, tā arī tā noslēgumā. Gala rezultātā, mācību darba kontroles metožu
pielietošana un studentu studiju darba vērtēšanas prakse ir sekojoša:
Studenti ir informēti par pārbaudījuma formu un kritērijiem, kā arī par atzīmju
indeksāciju un akumulētās atzīmes aprēķināšanu jau studiju kursa sākumā, kad viņi
iepazīstas ar studiju programmu, kursa aprakstiem un Studentu Rokasgrāmatām.
Studentu zināšanas, prasmes un iemaņas gan studiju vispārprofesionālos un
vispārizglītojošos mācību kursos, gan specializācijas kursos, gan kursu darbu
aizstāvēšanā tiek vērtētas 10 baļļu sistēmā, kā tas ir paredzēts LR MK 2002.g.
3.janvāra Nr.2.noteikumos (7.punktā). Visos šajos kursos studenti kārto rakstiskus
eksāmenus un ieskaites par līdzdalību semināros, kurus vērtē pasniedzējs vai
eksaminācijas komisija (svešvalodas).
Kursi, kuros apguves rezultātu galīgās kontroles veids ir eksāmens, vērtējums ir
tradicionālais: zināšanas tiek vērtētas ar atzīmēm: (10 («izcili»), 9 («teicami»), 8
(«ļoti labi»), 7 («labi»), 6 («gandrīz labi»), 5 («viduvēji»), 4 («gandrīz viduvēji»)
vai «neieskaitīts».
Studenti saņem vērtējumu par esejām, referātu un līdzdalības un atbilžu kvalitāti
semināros, kā arī eksāmenā. Iegūtās atzīmes kopsummā (atkarībā no pasniedzēja
viedokļa par pārbaudes formas nozīmi katrā atsevišķā kursā} tiek procentuāli
indeksētas un rezultāti saskaitīti kopā, veidojot akumulēto atzīmi. Eksāmenos
studentiem tiek izvirzīta prasība demonstrēt kursa akadēmisko atziņu izpratni,
sistēmiskā tās izklāstot..
Students drīkst kārtot eksāmenu ne vairāk kā 2 reizes un strīdu gadījumā papildus
vienu reizi programmas metodiskās Padomes komisijas klātbūtnē.
Eksāmena rezultāti un akumulētās atzīmes tiek apkopotas eksāmenu protokola
veidlapās, kas ir oficiāls atskaites pamatdokuments. Bakalaura un Maģistra darbu
aizstāvēšana tiek noformēta ar speciālu protokolu palīdzību (par katru darbu
atsevišķi), kuru paraksta eksaminācijas komisijas priekšsēdētājs un tās locekļi.
Ieskaišu un eksāmenu vērtējumi tiek apkopoti mācību daļas informācijas sektorā un
ierakstīti personas lietā.
Katrs students tiek atsevišķi iepazīstināts ar akumulētās atzīmes izveidošanās
mehānismu un gala rezultātu, tiek sniegti komentāri par rakstu darbiem un
eksāmeniem, un norādītas problēmas, uz kurām studentam turpmākajā studiju
procesā būtu jāpievērš lielāka uzmanība.
Kopumā ‘Eiropas studiju” programmās liela uzmanība tiek pievērsta studentu zinātniskā darba
iemaņu attīstībai. Tas sevišķi attiecas uz studentu patstāvīgajiem darbiem – esejām un
referātiem, kas ne tikai nostiprina iegūtās zināšanas, bet arī veicina daudzu nozīmīgu prasmju un
iemaņu izveidi – proti – prasmi sistēmiski izklāstīt apgūtās zināšanas un trenēt prasmi tas
izmantot analizējot konkrētu empīriķu. Kursa darbu izstrādes gaitā studenti inovatīvu,
pētniecisku darbību, formulē un analītiski apraksta informāciju, piedāvā problēmu risinājumus,
kas liecina gan studenta zināšanu un prasmju progresu, gan arī par spēju veikt patstāvīgu
pētniecisko darbu.
Kursa darbu sagatavošanai un aizstāvēšanai, Programmā „ Eiropas studijas ” ir izstrādāti speciāli
nolikumi, kas reglamentē visus iepriekš minētos studiju darba veidus tai skaitā Nolikums par
kursa darbu sagatavošanu un aizstāvēšanu.
Patstāvīgos radošos mācību-pētnieciskos darbos, kuri ir paredzēti programmā – kursa darbos -
studenta sasniegumu gala pārbaudes forma ir darba rezultātu aizstāvēšana. Šis studenta studiju
aktivitātes vērtējums ir pasniedzēju komisijas koleģiālas vienošanās rezultāts. Komisijas sastāvā
ir pētnieciska darba vadītāji augstskolā. Šāds vērtēšanas process nodrošina vērtējuma
objektivitāti, sekmē studiju programmas vienotās koncepcijas uzturēšanu un studiju priekšmetu
savstarpējo integrāciju.
Maģistra programmā tiek vērtēta studentu patstāvīgais darbs gatavojot rakstiski referātus
un esejas un tos prezentējot, līdzdalība semināru nodarbībās, analizējot problēmas.
Apmācība programmās noslēdzas ar bakalaura un maģistra darba izstrādi un
aizstāvēšanu. Ja nav izpildīta 100 % paredzētā mācību slodze un nav iegūti
nepieciešamie KP apgūstot programmā paredzētos priekšmetus, tad students netiek
pielaists pie darbu izstrādes.
10 baļļu sistēmā tiek vērtēts arī promocijas darbi, kura aizstāvēšanā piedalās darbu
aizstāvēšanas komisija un parasti arī pētniecības darba vadītājs un recenzents. Pie tam,
kā to nosaka likumdošana, tiek realizēts princips, ka katru gadu BSA Senāts apstiprina
promocijas darbu aizstāvēšanas komisijas, un darbojas princips par komisiju kombinētu
sastāvu no akadēmiskā personāla pārstāvjiem un profesionālu organizāciju pārstāvjiem;
komisijas sastāvā jābūt ne mazāk par 5 personām; ne mazāk par 50% no komisijas
sastāva, kā arī priekšsēdētājam, jābūt citu AII vai zinātnisko institūciju pārstāvjiem.
Bakalaura un maģistra diplomus par augstskolas izglītību izsniedz absolventiem, kuri ir
sekmīgi izpildījuši izglītības programmā noteiktās prasības un sekmīgi aizstāvējuši
promocijas darbu ar atzīmi ne zemāku par 4 (gandrīz viduvēji).
1.7. Studiju virzienam pieejamie resursi (tai skaitā finanšu resursi) un materiāltehniskais
nodrošinājums
Studiju virziena Tiesību zinātnes programmas realizē studijas Rīgā un septiņās filiālēs, doktora
studiju programmu Rīgā, 1. līmeņa programmu un maģistra studiju programmas Rīgā un Daugavpilī, bet
2. līmeņa programmu Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Smiltenē, Liepājā un Ventspilī.
Baltijas Starptautiskajai akadēmijai ir laba materiālā bāze, mūsdienīga bibliotēka, kurā ir pieejama
literatūra, periodika, elektroniskās datu bāzes, ka arī citi resursi, kas nepieciešami studējošiem un
akadēmiskajam personālam. BSA atrodas Rīgā, Lomonosova ielā 1/4, un Lomonosova ielā 4 .
Programmas materiālās bāzes attīstībā tika izdalīti sekojoši pamatvirzieni:
mācību un zinātniskās literatūras un periodisko izdevumu iegāde;
datortehnikas iegāde un modernizācija, jaunas datorklases izveide;
studējošo iespēju izmantot Internet paplašināšana;
mācību telpu remonts un aprīkošana.
Jaunas iekārtas un aparatūra programmas vajadzībām tiek iegādāta BSA tehniskās attīstības plāna
ietvaros. Uz doto brīdi studiju process programmās tiek nodrošināts labiekārtotās un tehniski nodrošinātās
auditorijās. Studiju process pietiekamā daudzumā ir nodrošināts ar:
- kserokopēšanas tehniku;
- vizuālās prezentācijas tehniku (multimediju videoprojektori; DVD/VHS tehnika);
- datortehniku;
- TV aprīkojumu, kas nodrošina telekonferences.
Studējošiem un BSA akadēmiskajam personālam ir pastāvīga iespēja strādāt Interneta tīklā, izmantot
elektronisko pastu.
Baltijas Starptautiskās akadēmijas datorsistēmas apraksts, 2014/2015.m.g.
NOSAUKUMS KOPĀ Rīga Daugavpils Jēkabpils Jelgava Liepāja Rēzekne Smiltene Ventspils
Datori (kopā) 673 366 92 57 24 43 39 30 22
- studentiem 504 254 74 52 17 36 32 24 15
- administrācijai 169 112 18 5 7 7 7 6 7
Printeri, kopētāji, faksi 131 68 18 7 4 16 9 5 4
Skaneri 20 11 4 0 1 3 1 0 0
Tīkla aprīkojums 100 69 12 4 3 5 4 2 1
Multimediju projektori, televizori 44 26 3 2 2 2 5 3 1
Cits aprīkojums 180 128 13 9 5 8 5 7 5
Izmantojamo programmu nodrošinājums visās filiālēs:
Operacionālas sistēmas: Microsoft Windows 2000/XP.
Ofisa programmas: Microsoft Office 2000/XP/2003/2007, Microsoft Office Viewers with Compatibility
Pack, OpenOffice 3.0-3.3, Proofing Tools, Adobe Acrobat Reader 9/10, DJView, Cognitive Technologies
Cunei Form 12, CD Burner XP Pro 4, 7zip 9, Mozilla Thunderbird 3.1, Microsoft Outlook Express,
Skype 3.5-5.1.
Brouzeri: Mozilla FireFox 3.6, Opera 10, Google Chrome, Microsoft Internet Explorer.
Multimediju pielikumi: VLC, WinAMP, Windows MediaPlayer, Ffdshow, Qtime, Macromedia Flash
Player, Macromedia ShockWave player.
Grafiskie pielikumi: Microsoft Paint.NET, Gimp, Inkscape.
Citas programmas: KAV 6, RealVNC, Java RE u.c.
Papildus izmantojamais programmas nodrošinājums Daugavpilī:
Operacionālas sistēmas: MacOS
Brouzeri: Safari.
Grafiskie pielikumi: Adobe Creative Suite, Corel DRAW.
Papildus izmantojamais programmas nodrošinājums Rīgā: Operacionālas sistēmas: Windows
Vista/7/Server 2003/Server2008,Unix FreeBSD, CentOs, MacOs
Ofisa programmas: Abby FineReader, Nero.
Brouzeri: Safari.
Grafiskie pielikumi: Adobe Creative Suite, Corel DRAW, Macromedia Studio, Final Cut, Adobe
Premiere.
Pielikumi projektēšanai: Autodesk 3DMAX, Autodesk AutoCAD, BCAD, ArhiCAD.
Citas programmas: Audacity, NVU, Tilde Jumis, Trados, Amadeus, iScala, Parallel Desktop, FoxPro,
Virtual PC, GNU C++ compiler, Lazarus, Polinom, Octave, MASM, Xilinx WebPack.
Sekmīgu studiju procesa gaitu veicina plaša zinātniskā bibliotēka, kura regulāri tiek papildināta
jaunāko literatūru.
BSA zinātniskā bibliotēka
BSA bibliotēka ir akreditēta;
BSA bibliotēka ir LATABA loceklis;
Juridisko bibliotēku Konsorcija loceklis;
BSA bibliotēka ir organizēta un strādā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par
zinātnisko bibliotēku darbību.
BSA grāmatu fonds uz 2015.g. 1.septembrī kopā (grāmatas, brošūras, žurnāli) ir virs 61830
eksemplāru. Tai skaitā: latviešu valoda - 9445; angļu valoda - 2358; krievu valoda - 50027.
Grāmatu fonda komplektēšanas avoti:
Grāmattirgotāju firmas: “Janus”, “Polaris”, “LV-Akadēmiska grāmatnīca”, “J. Rozes grāmatnīca”,
“Valters un Rapa”.
Maskavas grāmattirgotāju bāzes: “Gardariki”, “Инфра–М”, “КноРус”.
Rīgas bibliotēkas, municipālās bibliotēkas.
Prīvatbibliotēkas.
Ārzemju izdevniecības – “PEARSON”, “WILEY”, “OPEN UNIVERSITY PRESS”, “THOMSON
wadsworth”, “ELSEVIER”, “OXFORD university press”.
Bibliotēkas metodisko vadību īsteno:
Latvijas Nacionālā bibliotēka (sistematizācija un fondu kataloga sadalīšana pēc Latvijas UDK
sistēmas);
LU Akadēmiskā bibliotēka;
LU Zinātniskā bibliotēka;
Eiropas Savienības informācijas aģentūras bibliotēka (ESIA).
Bibliotēkas informācijas darbs:
Grāmatu fonda tematiskais katalogs;
Elektroniskais tematiskais katalogs;
Katalogs E-biblio – 170 nosaukumi;
Katalogs CD-biblio – 97 nosaukumi;
Tematiskas saraksts angļu valodas grāmatas: Eiropas Savienība /politika, tiesību zinātne, ekonomika/
– 38 nos.; psiholoģija – 183 nos.;PR, masu komunikācijas socioloģija – 15 nos.; tiesību zinātne – 32
nos.; ekonomika – 169 nos.;
Eiropas Savienības informācijas centrs – (sk. mājas lapa www.bsa.edu.lv);
Krievu centrs – (sk. mājas lapa www.bsa.edu.lv);
Vacu informācijas centrs – (sk. mājas lapa www.bsa.edu.lv);
Maģistra darbu katalogs – (sk. mājas lapa www.bsa.edu.lv);
Elektroniskais katalogs – Internet – www.bsa.edu.lv/biblio/;
Periodisko izdevumu katalogs;
Jaunie grāmatu fonda bibliogrāfiskie saraksti visās zinātnes nozarēs
(sk. mājas lapa www.bsa.edu.lv);
Diferencēts informatīvais darbs ar rektoru, studiju programmas direktoru un docētājiem;
Mediatēka;
Mājas lapa BSA Internet saitā: www.bsa.edu.lv ; (LV; ENG; RUS)
Datu bāzes.
Bibliotēkas lasītāju apkalpošanas organizācija:
BSA grāmatu fonds atrodas lasītavas Lomonosova ielā 1/4, Rīga;
Bibliotēkas darba laiks ir ļoti izdevīgs gan pilna, gan nepilna laika studentiem;
Datu bāzes
Nosaukums Interneta adrese Raksturojums Pieejamības vieta
EBSCOhttp://search.ebscohost.com
EBSCO – daudznozaru datu bāze, kas sastāv no vairākām pilntekstu un apskatu datu bāzēm humanitārās, sociālajās un eksaktajās zinātnēs:
Datu bāze pieejama
BSA bibliotēkā
LETA
www.leta.lv
LETA arhīvs ir viens no plašākajiem uzņēmuma darbībā nepieciešamās informācijas avotiem. Arhīvā uzkrātie materiāli dod Jums iespēju iegūt pilnīgu informāciju, kā arī viegli un ātri analizēt un prognozēt notikumus laika gaitā.
Datu bāze pieejama tikai BSA bibliotēkā.
Letonikawww.letonika.lv
Letonika – Interneta serviss, kurā vienuviet apkopoti nozīmīgākie uzziņu un enciklopēdiskie resursi par Latviju latviešu valodā.
Datu bāze pieejama tikai BSA bibliotēkā.
NAIS (LV)http://pro.nais.dati.lv
NAIS – Normatīvo aktu informācijas sistēma, kas satur pilnu Latvijas normatīvo aktu kopumu, kā arī Latvijas Republikas spēkā esošos starptautiskos aktus.
Datu bāze pieejama tikai BSA bibliotēkā.
Lursoft
www.lursoft.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēka ir apjomīgs Latvijas laikrakstu publikāciju un ziņu aģentūras BNS krājums Internetā.Pieejami vairāk kā 40 Latvijā publicētie izdevumi. Apkopoto pilnteksta publikāciju skaits – vairāk 3 miljoni vienību.
Datu bāze pieejama tikai BSA bibliotēkā.
Кодекс +
Latvijas Republikas likumi krievu valoda sekojošos virzienos: “Civiltiesības”, “Nodokļi” un tt.
Datu bāze pieejama tikai BSA bibliotēkā.
HeinOnline +
FILR (ENG)
http://www.heinonline.org
Ārzemju starptautisko tiesību avotu datu bāze iekļauj nozīmīgākās publikācijas starptautiskajās tiesībās, aptverot prominentas starptautisko tiesību gadagrāmatas no visas pasaules, tāpat Amerikas Starptautisko tiesību asociācijas un Hāgas Starptautiskās tiesas, kā arī citu respektablu institūciju publikācijas.
BSA Rīgā un °
Daugavpils filiāles
lasītava
RUBRICONRUBRICON – universāla uzziņu izdevumu pilntekstu datu bāze, kurā veiksmīgi apvienota meklēšana vairāk
BSA Rīgā un Daugavpils
www.rubricon.com
nekā 60 nozīmīgākajās Krievijas enciklopēdijās, vārdnīcās uc.
filiāles lasītava
Latvijas
Vēstnesis (LV) www.lv.lv
Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” tiešsaistes versija,
Datu bāze pieejama tikai BSA bibliotēkā
Netcards (LV) www.l2d.lv
Netcards – Interneta serviss, kurš piedāva Latvijas Republikas normatīvus aktus ar papildam bezmaksas funkcijam, kuri palīdz lasīt daudz efektīvāk un saprast līkumus ātrāk.
Datu bāze pieejama tikai BSA bibliotēkā
1.8. Studiju programmu uzskaitījums, norādot to apjomu kredītpunktos, studiju veidu,
iegūstamo grādu, studiju programmu atbilstība Latvijas Republikas un augstskolas vai
koledžas stratēģijai.
Studiju virziena « Socioloģija, politoloģija un antropoloģija » apakšvirzienu „Eiropas studijas”
BSA veido divas programmas: akadēmiskā bakalaura programma „Eiropas studijas” un
akadēmiskā maģistra programma „Eiropas studijas”.
Akadēmiskā bakalaura programma „Eiropas studijas” ( 120 KP vai 180 ECTS, 3 gadi –
pilna laika studijas un 3,5 gadi nepilna laika studijas, iegūstamais grāds - sociālo zinātņu
bakalaurs politoloģijā)
Akadēmiskā maģistra programma „Eiropas studijas” ( 80 KP vai 120 ECTS, divi gadi pilna
laika studijas, iegūstamais grāds- maģistra grāds sociālajās zinātnēs Eiropas studijās)
Studiju programmas pilnība atbilst gan Latvijas Republikas gan Baltijas Starptautiskās
akadēmijas attīstības stratēģijai , kuras ir vērstas uz kvalitatīvu studiju procesa nodrošināšanu ,
izmantojot modulāro sistēmu, programmu pasniegšanu angļu valodā un izglītības eksporta
attīstīšanu( trešo valstu studentu piesaistīšanu studijām Latvijā) .
Saskaņā ar šiem mērķiem „Eiropas studiju” bakalaura programma ir orientēta uz politikas
zinātnes un starptautisko attiecību teorētisko pamatjēdzienu apguvi, ES institūciju , lēmumu
pieņemšanas un īstenošanas instrumentu apguvi. Galvenā uzmanība ir vērsta uz ES rīcīpolitiku
un politikas pamatu apguvi un sekojoši vislielākā uzmanība brīvās izvēles kursos ir veltīta ES
integrācijas pamatjautājumiem, kā arī ES ārpolitikai un diplomātisko prasmju apguvei.
Turpretim „Eiropas studiju” maģistra programmas centrā ir ES integrācijas politikas un
rīcībpolitikas īstenošanas aktuālo problēmu analīze, sevišķu vērību veltot ES paplašināšanās un
kaimiņattiecību problēmu analīzei, sabiedrības pārvaldībai un pārvaldes tehnoloģijām- arī
globālā mērogā.
1.9. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījums,
norādot tā kvalifikāciju un pienākumus, tai skaitā studiju programmu un tās daļu, kuru
katrs no akadēmiskā personāla īstenos.
Virzienā „Eiropas studijas” ir nodarbinātā akadēmiskā personāla kvalitāte atbilst LR
Augstskolu likumā noteiktajām normām. Virzienā Eiropas studijas kopā nodarbināti 7 cilvēki,
27
no viņiem 4 cilvēkiem ( 80%) BSA ir pamatdarba vieta. Gandrīz pusei (4 cilv. – 80%) ir
doktora zinātniskais grāds. BSA pasniedzēju radošās biogrāfijas (Curriculum Vitae) un kursu
apraksti sniegti pielikumā. Virziena realizācijā ir paredzēta 4 profesoru un asociēto profesoru
līdzdalība.
Pasniedzējiem ir liela darba pieredze un izstrādāti zinātniskie darbi. Sīkāka informācija
par BSA bakalaura programmas pasniedzējiem (amats, izglītība un pasniedzamie kursi) sniegta
sekojošā tabulā.
28
Nr.p.k. Uzvārds, vārds Amats Zin. grāds Ievēlēts
/uz līguma
pamata
Studiju kurss
1. Tatjana Boikova ES politika un lēmumu pieņemšana
M
ES integrācijas politiskā ekonomika
M
Starptautiskā politiskā ekonomika
B
ES ekonomika B
2. Mihails Rodins Latvijas politika B
Politikas teorija B
Salīdzinošā politika B
Sociālo pētījumu metodes un metodoloģija B
Konflikts un konsensuss Eiropas politikā B
Politikas teorija: aktuālās problēmas M
Kvantitatīvās un kvalitatīvās sociālo pētījumu metodes M
ES politikas analīze M
3. Andrejs
Berdņikovs
Starptautisko attiecību teorijas BEiropas ideja B
Eiropas ideju attīstības analīze M
4. Edgars Enzīgers Latvijas politikas vēsture B
Eiropas politikas vēsture B
Diplomātiskās sistēmas: izlūkošana
un ārpolitika M
5. Jans Sjolins ES integrācija un Ziemeļvalstu politika B
ES kaimiņattiecību politikas
analīze M
ES paplašināšanās politika analīze
M
29
6. Ludmila
Gorelkina
Franču valoda B
7. Jūlija Popova Angļu valoda B
8. Vladislavs
Volkovs
ES institūcijas B
Diplomātiskā likumdošana un politika B
Diplomātiskā komunikācija un sarunu vešana B
Akademiskās studiju virziena studiju “Eiropas studijas” akadēmiskais personāls
Akadēmiskais personāls pēc amata un
grāda
Darbs BSA
Pamatdarbs Blakusdarbs
Pasn. % Pasn. % Pasn. %
Kopā: 7 100 4 57 3 43
Pēc grāda 7 100 4 57 3 43
2.1.doktors 4 57 2 50 1 10
2.2.maģistrs 3 43 2 50 2 20
Pasniedzēju vidū ir trīspadsmit maģistranti, seši no tiem ir stundu pasniedzēji, kuru vidū ir trīs
doktoranti, zinātniskās analīzes speciālisti, ( darba vieta ir domnīcas) , kā arī politikas un
diplomātijas praktiķi, Bez tam studiju virziena funkcionēšanas nodrošināšanā liela loma ir
„Eiropas studiju„ virziena sadarbībai ar citām Latvijas augstskolām un mācību spēkiem no
ārvalstīm: no ASV, Vācijas, Zviedrijas un Krievijas, ko liela mēra nosaka šīs programmas
specifika.
1.10. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība un tā
ietekme uz studiju darbu, studējošo iesaistīšana pētniecības projektos, kā arī dalība
starptautiskajos projektos, Latvijas Zinātnes padomes un citu institūciju finansētajos
projektos pārskata periodā.
30
„Eiropas studiju” virziena mācībspēki veic zinātnisko un pētniecisko darbu dažādos
pētnieciskajos projektos starptautiskos pētījumu projektos, ES struktūrfondu ietvaros īstenotajos
projektos, veic starptautisku organizāciju pasūtītus pētījumus.
Jāatzīmē, ka pasniedzēju nozīmīgākās publikācijas, pētījumu programmu rezultāti un
starptautiski atbalstīto projektu izstrādes regulāri tiek iekļautas un izmantotas lekciju kursos,
semināros un diskusijās. Ikgadējās katedras rīkotajās konferencēs mācību spēki un studenti
iepazīstina ar saviem pētījumiem.
1.11. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla galveno zinātnisko
publikāciju un sagatavotās mācību literatūras saraksts pārskata periodā.
Nr.
p.k
Teacher Programme Publikácijas
1 Berdņikovs M. Bachelor Raksti recenzētos izdevumos
Ogre case study report. (Co-authors: Raimonds
Graudiņ and Antra Mazūra� ). In: Welfare and Values in
Europe. Transitions related to Religion, Minorities and
Gender. Vol. 3. Eastern Europe: Latvia, Poland,
Croatia, Romania. Uppsala: Uppsala universitet
[printed in Sweden by Edita Västra Aros, Västerås],
2011, pp. 57–89 (forthcoming).
Zinātnes komercializācija: tās aizsākumi, attīstība un
pareizējais stāvoklis ASV, Eiropas Savienībā un�
Latvijā. Grām.: Augstskolas reģionos: zināanu un�
prakses mijiedarbe. Zin. red. T.Tisenkopfs, B.Bela,
I.Kunda. Rīga: Apgāds „Zinātne”, 2011., 78.–97.lpp.
48-часовой семинар-коммуна «Жить
политически» (Академия Яна Ван Эйка,
Маастрихт, 2—3 июля 2010 г.). Новое
Литературное Обозрение, № 108, 2011.
Voices of dissent: activists’ engagements in
the creation of alternative, autonomous,
radical and independent media. Editorial. 31
(Co-authors: Alice Mattoni, Michela Ardizzoni
and Laurence Cox). Interface: a journal for
and about social movements. Volume 2, issue
2, November 2010, pp. 1–22.
Crises, social movements and revolutionary
transformations. Editorial. (Co-authors: Alf Nilsen and
Elizabeth Humphrys). Interface: a journal for and
about social movements. Volume 2, issue 1, May
2010, pp. 1–21.
Crisis, alternative knowledge production and
social movements: differences between the
West and the ex-Soviet region. Humanities and
Social Sciences: Latvia. Vol. 17, Issue 4,
Winter 2009, pp. 518–528.
Traditions and the Internet versus modern
society: problems in developing a knowledge-
based society in Latvia and the world.
Humanities and Social Sciences: Latvia. Vol.
17, Issue 2, Summer 2009, pp. 151–191.
Transnacionālās diasporas, protesti un tolerance
mūsdienu demokrātiskajā sabiedrībā. Grām.: LKrA
Zinātnisko rakstu 2. sējums. Galv. red. S.Gūtmane.
Latvijas Kristīgā akadēmija, 2009., 167.–178. lpp.
Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un
kultūras mijiedarbība zināanu sabiedrības�
veidoanā. [Pētījuma rezultāti par 2008. gadu.]�
(Līdzautori: R.Karnīte, M.Kūle, E.umilo,�
T.Jundzis u.c.) Grām.: LZP Ekonomikas,
juridiskās un vēstures zinātnes galvenie
pētījumu virzieni 2008.gadā (Nr.14). Galv. red.
A.Sproģis. Rīga: Latvijas Zinātnes Padomes
Humanitāro un sociālo zinātņu ekspertu
32
komisija, 2009., 80.–86. lpp.
Prognozes par jauno informācijas un
komunikāciju tehnoloģiju lomu protestu kustību
darbībā pasaulē un Latvijā. Grām.: Latvija
2020. Nākotnes izaicinājumi sabiedrībai un
valstij. Zin. red. ˇ.Ozoliņa un I.Ulnicāne-
Ozoliņa. Rīga: Latvijas Universitātes Sociālo
zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļa; LU
Akadēmiskais apgāds, 2008., 123.–140. lpp.
Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un
kultūras mijiedarbība zināanu sabiedrības�
veidoanā. [Pētījuma rezultāti par 2007. gadu.]�
(Līdzautori: R.Karnīte, M.Kūle, E.umilo u.c.)�
Grām.: LZP Ekonomikas, juridiskās un vēstures
zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2007.gadā
(Nr.13). Galv. red. A.Sproģis. Rīga: Latvijas
Zinātnes Padomes Humanitāro un sociālo
zinātņu ekspertu komisija, 2008., 75.–81. lpp.
Virzoties uz zināšanu sabiedrību: jauno
informācijas un komunikāciju tehnoloģiju
ietekme uz cilvēku un sabiedriskajām kustībām.
Grām.: Kas ir zināanu sabiedrība? � Zin. red.
R.Karnīte. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmijas
Ekonomikas institūts, 2007., 20.– 45. lpp.
Transnacionālisms kā viens no lielākajiem 21.gadsimta
izaicinājumiem: nepiecieamība pēc vispusīgas�
pētnieciskas pieejas un preventīvas politiskas rīcības.
Grām.: Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas
institūta gadagrāmata 2007. Zin. red. I.M.Markausa.
Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas
institūts, 2007., 7.–24. lpp.
Valsts un diasporas mijiedarbība: Vācijas un Latvijas
33
pieredzes salīdzinos apskats. Grām.: � Latvijas Zinātņu
akadēmijas Ekonomikas institūta gadagrāmata 2007.
Zin. red. I.M.Markausa. Rīga: Latvijas Zinātņu
akadēmijas Ekonomikas institūts, 2007., 25–32. lpp.
Human Being and Technologies in a
Knowledge Society: Some Social,
Psychological and Conceptual Problems. Grām:
Psiholoģijas, biznesa un sabiedrības sociālās
sfēras aktuālās problēmas: teorija un prakse.
Starptautiskais zinātnisko darbu krājums.
4.sējums. Galv. red. V.Ņikiforovs. Rīga:
Psiholoģijas augstskola, 2007., 40.–53. lpp.
Da˛ādība, transnacionālās diasporas un protesti: divi
nacionālās valsts reaģē �anas scenāriji. Grām.: Ceļojums
ar citādo: subkultūras pilsētas vidē. Zin. red.
D.Hanovs. Rīga: Dialogi.lv; Īpa �u uzdevumu ministra
sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, 2007., 128.–
138. lpp.
Dari to pats: panku subkultūras ietekme uz
popkultūras attīstību. Grām.: Ceļojums ar
citādo: subkultūras pilsētas vidē. Zin. red.
D.Hanovs. Rīga: Dialogi.lv; Īpa �u uzdevumu
ministra sabiedrības integrācijas lietās
sekretariāts, 2007., 68.–73. lpp.
Social Challenges of a Knowledge Society.
IST4Balt News Journal. Vol. 2. Ed. L.Novickis.
September 2005 – August 2006, pp. 16–19, also
available:
http://www.balticit.com/ist4balt/documents/NJ2
Tolerance versus sekulārisms? (Līdzautori:
G.Puriņ un U.ulcs.) � � Latvijas Universitātes
34
raksti. 686. sēj. Politikas zinātne. Galv. red.
ˇ.Ozoliņa. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds,
2005., 94.–105. lpp.
Kristietības sociāli politiskā misija 21.gadsimtā:
viens no iespējamiem skatījumiem. Bībele:
Raksti, teksts, kultūrvide. 3.laid. Atb. red.
V.Tēraudkalns. Rīga: Latvijas Bībeles biedrība,
2005., 84.–99. lpp.
Iesniegts publicēanai�
“Minority versus Subaltern: The Case of the
Urban Poor in Latvia”, iesniegts publicēanai�
valsts pētījumu programmas „Nacionālā
identitāte” 10. projekta „Nacionālā identitāte un
rīcībspēja” apakprojekta „Politiskās identitātes�
un rīcībspēja” ietvaros.
„Sociālā riska grupu nacionālās identitātes
izpausmes Latvijā: pirmie pētījuma rezultāti”,
iesniegts publicēanai valsts pētījumu�
programmas „Nacionālā identitāte” 10. projekta
„Nacionālā identitāte un rīcībspēja”
apakprojekta „Politiskās identitātes un�
rīcībspēja” ietvaros.
Mācību grāmatas
Mūsdienu politiskie procesi. Lekciju konspekts
profesionālo bakalaura studiju programmu
studentiem. Līdzautors: I.J.Mihailovs. Rīgā:
Baltijas Starptautiskā akadēmija, 2008. 98 lpp.
Globalizācija: mūsdienu transformācijas un to
izpausmes. Līdzautors: I.J.Mihailovs. Rīga:
Baltijas Krievu institūts, 2005. 68 lpp.
Populārzinātniskas publikācijas
35
„Ekonomiskās un līdzdalības krīzes pārvarēana:�
nav jābaidās no eksperimentiem”, pieņemts
publicēanai rakstu krājumam “The Dictionary�
of Advanced Culture” (Progresīvās kultūras
vārdnīca).
“Kopīgā lieta.” Sabiedriskās politikas portāls politika.lv,
2012.gada 29.februāris; Portāls Delfi, 2012.gada
1.marts.
“Общее дело”. Portāls Delfi, 2012.gada 1.marts.
“Towards Cross-ethnic Mobilization.” Riga:
Friedrich-Ebert-Stiftung, 2012. 7 p.
„Aiz Breivīka frontes robe˛as.” Sabiedriskās politikas
portāls politika.lv, 2011.gada 3.augusts.
„Da˛as pārdomas par poppolitiku.” Literatūras
un filozofijas portāls ¼ Satori, 2011.gada
25.augusts.
“Latvia in Recession: Socioeconomic and
Political Dimensions.” Report. Riga: Friedrich-
Ebert-Stiftung, January-August 2009. 17 p.
Electronic version available at: http://www.fes-
baltic.lv/uploads/files/report_latvia.pdf
“Tackling the Recession: Latvia”. European
Monitoring Centre on Change (EMCC), 2009,
available at:
http://www.eurofound.europa.eu/emcc/erm/stud
ies/tn0907020s/lv0907029q.htm
“Changes in State Support Policy for Families
with Children”. Euronline: European Industrial
Relations Observatory On-line, 2009, available
at:
http://www.eurofound.europa.eu/eiro/2009/06/
36
articles/lv0906029i.htm
2 Boikova T.
The EU Institutions
and the Decision-
making,
International
Economy,
EU Economy
Bachelor
Masters
E
3 Gorelkina L. Bachelor 2012.g.- L.Gorelkina "Decoding images in
advertising: verbal and visual clues"- Liepājas
Universitātes 17. Starptautiskā zinātniskā
konference: „Vārds un tā pētīšanas aspekti”-
iesniegta publicēšanai
2012.g. - L.Gorelkina „Lasīšanas kultūra
Francijā”, Harkovas Nacionālā Universitātes
IV. starptautiskās zinātniski praktiskās
konferences „Kultūru daudzveidība” materiāli,
Ukraina, Harkova, 2012.
2011.g. - L.Gorelkina „Franču nacionālais
raksturs un francūžu komunikatīvā uzvedība”,
Starptautiskā konference „Kultūras
daudzveidība: kultūras mantojums un kultūras
teritorijas” Rīga, BSA- iesniegta publicēšanai
2010.g. - L.Gorelkina „Intercultural
communication through exploring myths and
legends” Starptautiskā konference „Kultūras
daudzveidība: kultūras mantojums un kultūras
teritorijas” Rīga, BSA - iesniegta publicēšanai
4 Engizers E. Bachelor Latvian geopolitical situation in 1938 – 1940,” //
37
Master Geopolitica. Revista de Geografie Politica, GeoPolitica
si GeoStrategie, Anul IX – Nr 41-42, Bucaresti 2011.
294 – 303.lpp.
Latvijas armijas sapieru vienības Brīvības cīņās.//
Latvijas arhīvi (5570 vārdi) (iesniegts publicēšanai)
Fricis Kociņš – Latvijas sūtnis PSRS: liktenīgie gadi //
Daugavpils universitātes Humanitārās fakultātes XXI
starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XV.
Vēsture: Avoti un cilvēki. Daugavpils Universitātes
akadēmiskais apgāds “Saule”, 2012. 76 – 84.lpp
Latvijas armijas sapieru informētība par fortifikācijas
darbiem Eiropā Otrā Pasaules kara priekšvakarā. //
Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie laiki,2010 Nr
4(80), 42 – 46.lpp
Latvijas armijas sapieru vienību darbība Latgalē
1920.-1921.gadā. // Daugavpils Universitātes
51.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli.
1.sēj., DU akadēmiskasi apgāds „Saule”, 2010. -
167.- 171.lp
5 Popova J. Bachelor Англоязычная терминология в русском
языке как посредник межкультурной
коммуникации. И.Попова, Ю.Попова.
Сборник статей 13 международной
конференции «Русистика и
современность». – Рига, БМА, 2010
6 Volkovs V. Bachelor Понятие «этническое меньшинство» в современной латвийской социологии. Социологические исследования, №1 (297) Москва: НаукаISSN 0132-1625 Thomson Reuters database, 2009„The Russian Community” as a Means of Self-identification of Russians in Latvia. Proceedings of the Institute for European Studies Tallinn University of Technology No.6, ISSN 1736-4949, 2009Content Evolution of the Concept „Ethnic Minority” in Latvian Sociology in the Period 1991-2009.
38
H.Noskova, P.Bednarik (eds.) „Narodnostni menšiny, mutikulturalita, vzdelavani”. Praga: Ustav pro soudobe dejiny AV ČR, v.v.i. ISBN 978-80-7285-129-4, 2010The Evolution of the Concept of "Ethnic Minority" in Latvian Sociology in the Period 1991-2009; Polish Sociological Review. 1(169)ISSN 1231-1413. Thomson Reuters database, 2010Интеграция общества в Латвии: позиции этнических меньшинств. Социологические исследования, №4 (336) Москва: НаукаISSN 0132-1625 Thomson Reuters database, 2012Polacy, Lotysze i Rosjanie dzisiejszego Daugavpils: zagadnienie historycznego pojednania. (ar J.Kurczewski). Kurczewski J., Herman A. (eds.) Antagonizm i pojednanie w srodowiskach wielokulturowych.Gdansk: Slowo/obraz terytoria.ISBN 978-83-7453-091-0, 2012The Latvians, Russians and Poles of Present-Day Daugavpils: Integration, Acculturation and Historic Reconciliation (with J.Kurczewski). Rīga: ZinātneISBN 978-9984-879-38-3, 2013Nacionālās identitātes veidošanās: individuālās un kolektīvās vērtības. Akadēmiskā dzīve. 49. rakstu krājums. Rīga: Latvijas Universitāte, 2013Latvian-Russians Relations in Davgavpils since 1991. Kurczewski J. (ed.) Reconciliation in Bloodlands. Assessing Actions and Outcomes in Contemporary Central-Eastern Europe. Frankfurt am Main-Bern-Bruxelles-New York-Oxford-Warszawa-Wien: Peter Lang Edition, 2013Identities of Ethnic Minorities as the object of Sociological Analysis. Ethnicity. Red. V.Volkovs. Rīga: LU filozofijas un socioloģijas institūts. Nr. 2(9), 2014Рыжова С.В. Этническая идентичность в контексте толерантности. Социологические исследования, № 3(359) Москва: Наука ISSN 0132-1625 Thomson Reuters database, 2014Идентичность этнических меньшинств в научной мысли Латвии в 1991–- 2014 гг. Этнографическое обозрение, № 5 Thomson Reuters database, 2015
Sociālās identitātes pētījumi Liepājas Universitātes zinātniskajās konferencēs „Sabiedrība un kultūra”. Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums. Liepājas Universitāte. XVII, 2015 Etnisko minoritāšu identitāšu pētījumu tradīcijas socioloģijā. Akadēmiskā dzīve. 51. rakstu krājums. Rīga: Latvijas
39
Universitāte, 2015
7 Rodins M. Bachelor,
Master
Rodins, M. , A.Gaponenko (2015). Russian Nation:
Ethnic and civilizational challenges. Institute of
European Studies. Riga, 2015, 250 pp. (in-print).
Rodins, M., Gaponenko, A. (2014). Ethno-political
conflicts and diversities in national identities in Latvia.
In: Integration and diversity in the Baltic Sea region.
Koht H. and Veiden P. (eds.). Oslo and Akershus
University Colledge of Applied Sciences, p.101-125.
Rodins, M. Ethno-political conflicts and national
identity in Latvia. In: Ethnic conflicts in the Baltic
countries in the post-Soviet period. Collection of
articles edited A.Gaponenko. Institute of European
Studies. Riga, 2014, p.27-61..
Rodins, Mihails (2012). Stratifikatsioon ja Venemaa
võimueliit.- Poliitika. Riigiteadus. Rahvusvahelised
Suhted, Nr. 4 (13), lk. 87 - 111.
Rodins, Mikhail; Kirch, Aksel; Mezentsev, Vladimir;
(2011). The Human Resources in Baltic Sea Macro-
region: Facts,Trends and Potential Risks to Fulfilling
the Strategy 2020 Targets. In: Ed in Chief Prof.
Tatjana Muravska (Toim.). European Integration and
Baltic Sea Region: Diversity and Perspectives. Riga :
The University of Latvia.
Rodins, Mikhail; Kirch, Aksel; Mezentsev, Vladimir;
(2012). ‘Europe 2020’: Human Resources and
Competitiveness in the Baltic Sea Macro-Region. In:
G. Prause (Ed.) Business-University Partnership:
Social and Economical Environment. Berlin-Riga:
40
German Academical Exhance Servise (DAAD).
Rodins, Mihails (2011). Identity and political
participation. In: Janis Ikstens, Andris Runcis (eds.).
Founding elections in Latvia, 1993-1995. Analysis,
documents and data. Berlin: Sigma, pp. 102-122 .
Rodins M. (2011). Political culture and political
participation in Latvia (in Rus. language). Institute of
European Studies, Riga, LV.
Lensment, A., Ahmet I., Rodin M. The comparative
analysis of Fundamental Assumptions of Russian in
Estonia and Russia // The Proceedings of the Institute
for European Studies / Tallinn University of
Technology. – 2010. – № 7. P. 152–167.
System crisis of Latvian society - the reasons,
scenarios of development, possibility of overcoming.
Report. Institute of European Studies. 25 February
2009. Riga.
A.Gaponenko, M. Rodin. System crisis of Latvian
society - the reasons, scenarios of development,
possibility of ovetcoming. Baltic Rim Economies,
Issue N 2, 29 April 2009.
A.Gaponenko, M. Rodin. Latvias fiscal system - the
needs for new approaches. Baltic Rim Economies,
Issue N 5, 30 October 2009.
Rodins M.. Gaponenko A. (2009): “System crisis of
the Latvian society: the reasons, scenarios of
development, possibility of overcoming”, Institute of
European Studies, Riga, LV 2009.
Rodins M. (2008): “Transformation of Russian society
and the role of elites during social change”, in Socio-
economic and institutional environment:
41
harmonization in the EU countries of Baltic Sea RIM.
Proceedigs of the Institute for European Studies
International University Audentes. No.4
Rodins M., “Perceptions of security in Russia: political
elite’s view”. Uncertain transformations: new domestic
and International challenges, Riga, November 9-12,
2006.
Rodins M. (2005): “Political Elite’s Attitudes on
Security and Democratic Integration in Latvia and
Russia in the middle of 90-s., –Expanding Borders:
Communities and Identities, Riga, LU, 2005.
Rodins M. (2000): “Ievads salīdzināmājā politikā”,
Riga, Latvija. Zvaigzne- lpp.100.
Rodins M. (2000): “Political attitudes of Russian
political elites”, in Current Research, USA.
Rodins M., (1999): “The Attitudes of Political Elites of
the Russian Federation towards Corruption”, Biab-
Berichte, Berlin.
Rodins M. (1998): “Introduction to Politics”, Zvaigzne
ABC, Riga, Latvia (co-author).
Rodins M., “The modern comparative political
analysis ”, EuroFaculty, University of Latvia, Riga,
1998.
Rodins M.,“ The political identity and attitudes
towards the threat of military agression of Russia in
Latvia”, University of Warwick,1998.
Rodins M., “Elite theory and Latvian political elites
transformation in the context of regime changes to
democracy”, EuroFaculty, University of Latvia, Riga,
42
1998.
Rodins M. (1997): “ National identity and the ways for
democratic integration of Latvian society”, University
of Oslo, Norway.
Rodins M., “The attitudes towards national identity in
Latvia (from the Latvian and Russian perspectives)”,
University of Bern, Bern, 1996.
Rodins M., “Political action in Latvia during the
transition to democracy “, University of Latvia, Riga,
1994.
Rodins M., “ Foundations of Democracy” , 1993,
Riga, Latvia, co-author.
Rodins M., “The Latvian transit to democracy:
comparative perspective”, University of Latvia Riga,
1993.
“Political trust in government in the Baltic States”,
University of Wales, Swansea, 1993.
Participated in the following projects:
“Russian material heritage in Baltic countries”,
Russian world. Latvia-Lithuania-
Estonia. 2008-2010”
“Social-economic crisis in Baltic countries: reason
and perspective of overcoming”. Latvia-
Estonia.2008-2011”.
“Russian Question in Baltic countries”, Latvia-
43
Lithuania-Estonia. 2005-2007”.
“Political elite in the Baltic States and
Russian“(2006-2007)”
“Political elites in the Baltic States and Russian
Federation” (1998-1999).
“ National identity, nationalism and political
participation in Latvia” ( 1995 –
1996).
“Political action in Baltic States during the transition
towards democracy”. The
Grantee of NATO Research Fellowship (09.1993-
12.1994).
“ Political system in Denmark and Baltic States:
comparative analysis “
(1992 – 1993).
“National prejudice: Denmark and Latvia” (1991).
“ Political elite in Latvia “, (1990);
1.12. Studiju virziena īstenošanā iesaistīto struktūrvienību (piemēram katedru, profesoru
grupu, laboratoriju, institūtu) uzskaitījums, norādot to uzdevumus studiju virziena un
konkrētu studiju programmu īstenošanā.
Struktūrvienība Uzdevumi
BSA „Eiropas studiju
„ programmas
Nodrošināt „Eiropas studiju” programmu
īstenošanu, pilnveidošanu, akreditāciju un
kvalificēta personāla atlasi un ataudzi.
44
BSA Juridiskās programmas Atsevišķu studiju kursu īstenošana ”Eiropas
studiju” programmās
BSA Ekonomikas un vadības
programmas
Atsevišķu studiju kursu īstenošana ”Eiropas
studiju” programmās
Svešvalodu centrs Atsevišķu studiju kursu īstenošana ”Eiropas
studiju” programmās
BSA pētnieciskais centrs jaunu sociālo zinātņu jomas zinātnieku
izaugsmes veicināšana un iesaistīšana
akadēmiskajā un pētnieciskajā darbībā;
akadēmiskās pētniecības kvalitātes veicināšana
sociālajās zinātnēs;
modernu pētniecības metožu izmantošanas
veicināšana sabiedrības izpētē.
BSA Eiropas Savienības
informācijas centrs
Eiropas Savienības valodu apguves
nodrošināšana
Eiropas Savienības specializētās literatūras un
to izmantošanu pētnieku, studentu un citu
interesentu vajadzībām nodrošināšana
sagatavot un tiražēt mācību materiālu
sagatavošana tiražēšanai;
izglītojošas konferenču un semināru
organizešana
BSA Krievu valodas un
kultūras centrs
Krievu valodas apguves nodrošināšana
Eiropas Savienības specializētās literatūras un
to izmantošanu pētnieku, studentu un citu
interesentu vajadzībām nodrošināšana
sagatavot un tiražēt mācību materiālu
sagatavošana tiražēšanai;
izglītojošas konferenču un semināru
organizešana
45
1.13. Studiju virziena īstenošanā nepieciešamā mācību palīgpersonāla raksturojums,
norādot tā uzdevumus studiju virziena un konkrētu studiju programmu īstenošanā.
„Eiropas studiju” programmas metodiķes pienākumos ietilpst:
pilna un nepilna laika lekciju plānojuma veidošana un novadīšana līdz studentiem,
izmanojot elektronisko komunikāciju;
studentu konsultēšana par studiju uzsākšanu, turpināšanu, realizāciju, studiju gaitu un ar
to saistītajiem normatīvajiem dokumentie
studentu konsultēšana par studiju procesu organizēšanu BSA , BSA normatīvo aktu
izskaidrošana, palīdzības sniegšana studentiem, sastādot studiju programmas obligāto
izvēles (B) daļu, kā arī izveidojot individuālo studiju programmu;
studentu savlaicīga informēšana par darba organizāciju un izmaiņām darba organizācijā
atbilstoši programmas direktora norādījumiem;
studentu reģistrācija uz studiju kursiem,
dokumentācijas sagatavošana studiju programmu un formu maiņu gadījumos;
rīkojumu sagatavošana par studentu rotāciju;
kontrolēt un nodrošināt studiju kursu atbilstības studiju plānam un kursu katalogam
nodrošināšana ;
norādījumu sagatavošana par studentu pielaišanu pie gala pārbaudījumiem, par
noslēguma darbu tēmām, darbu vadītājiem un recenzentiem;
atskaišu un pārskatu sagatavošana;
darbs ar studentu dokumentāciju.
abiturientu dokumentācijas sagatavošana un diploma pielikuma noformēšana;
studiju programmu direktoru uzdevumu izpilde;
informatīvā atbalsta nodrošināšana studentiem par mācību procesu;
docētāju konsultāciju grafika projekta izveidošana un iesniegšana apstiprināšanai
programmas direktoram
BSA „Eiropas studiju „ studentu studiju maksas norēķinu kontrole.
1.13.1. sadarbība ar darba devējiem, profesionālajām organizācijām;
„Eiropas studiju” programmas realizē regulāru sadarbību ar eventuālajiem darba devējiem. Ir
laba pieredze sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību, Eiropas Parlamenta informācijas
centru un Rīgas domi.
46
„Eiropas komisijas” programmas specifika ir tāda, ka absolventu lielākā daļa ir ārvalstu
studenti no
trešajām valstīm, kuri pēc maģistra darba aizstāvēšanas dodas strādāt iz savām valstīm.
Absolventi šajās valstīs galvenokārt strādā valsts institūcijas: ministrijās, valsts aģentūrās,
pašvaldībās, privātajā sektorā, NVO, medijos un domnīcās, tieši tāpat kā Latvijas absolventi.
Tā kā programma funkcionē tikai sešus gadus, tad pagaidām absolventi nav nodarbināti
starptautiskajās institūcijās. Eventuālie darba devēji tiek iesaistīti kopīgās konferencēs, kopējos
projektos, bakalaura darbu izstrādē un recenzēšanā , ka arī kursa, bakalaura un maģistra darbu
tēmu plānošanā.
„Eiropas studiju” programmās, saņemot licenci, netika dota atļauja iekļaut obligātās prakses, jo
programmas ir akadēmiskās programmas, taču programmu administrācija organizē brīvprātīgās
internatūras gan Latvijā, gan ārvalstīs. Piemēram , Eiropas Komisijas pārstāvniecība, Eiropas
Parlamenta informācijas birojā, domnīcā, „Providus”. Bez tam tiek organizēti mācību prakses
braucieni uz Eiropas Savienības institūcijām Briselē (Beļģija), studenti tiek iesaistīti
starptautisko konferenču darbā BSA un ārzemēs(Starptautiskais Ekonomikas forums, Krynica).
1.13.2. Studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmu ietvaros, norādot
apmaiņas programmu un valsti;
„Eiropas studiju” programma pagājušajos sešos gados ir būtiski pārveidojusi gan
programmatisko bāzi, gan infrastruktūru, lai attīstītu ārējo sadarbību. Līdzšinējā programmas
darbība, piedāvājot studentiem iespējas studēt ārvalstīs nav tikusi attīstīta pietiekami aktīvi
tāpēc, ka programmā studējošie studenti strādā, lai apmaksātu studijas. Saistības ar darba vietām
liedz iesaistīties studentu apmaiņas procesā.
1.13.3. Ārvalstu studējošo skaits studiju virzienā kopumā, kā arī sadalījumā pa studiju
programmām, norādot studiju ilgumu, valsti.
„Eiropas studiju” programmā ir studējuši apmaiņas programmas studenti no vairākām
ārvalstīm. To vidū – no Rumānijas, Čehijas, Turcijas, Polijas, Ungārijas , Francijas u.c. valstīm.
Starptautiskā mācībspēku un studējošo apmaiņa
Valsts2014/2015.
47
Studējošo apmaiņa Kopā B M
No ārvalsts uz Latvija
Italija 2
Francija 5 1
Turcija 2
Ungārija 1
Čehija 2
Visi studenti apmaiņas programmas ietvaros studēja 1 semestri izņemot studentu no Francijas
2012/2013/m.g., kurš studēja Latvijā visu mācību gadu.
48