Austrālijas flora
-
Upload
karlis-taukacs -
Category
Education
-
view
1.779 -
download
5
Transcript of Austrālijas flora
Austrālijas floras valsts(Flora Australis), tās raksturojums.
Izstrādāja: Kārlis Taukačs un Indulis Sloka
Floras valsts ģeogrāfija
Kopējā platība: 7 617 930 km3
Austrālijas garums ir aptuveni 3700 km, platums 4000 km
Augstākā virsotne: Kostijuško kalns (2228m) - vidēji 330m.
Trīs ģeogrāfiskie reģioni:
- Rietumaustrālijas plakankalne (aptuveni 60% no kontinenta);
- Lielais artēziskais baseins;
- Lielā ūdensšķirtnes grēda.
Veidošanās īpatnības
Flora ir izteikti raksturīga Gondwana(superkontinents) augu valstij (lietus meži pirms 300 milj. g)
Atdalījusies no Antarktīdas pirms aptuveni 50 milj. g
Pirmatnējie iedzīvotāji - Aborigēni (pirms 55 000 g) un Eiropieši (1788 g) ir tieši ietekmējuši un izmainījuši augu valsti.(dedzināšana lauksaimnieciskām vajadzībām), ievestas vismaz 18 zīdītāju sugas, kas samazinājušas bioloģisko daudzveidību (61 iznīcināta suga un vismaz 1000 apdraudētas)
Zināmas 30 000 vaskulāro augu sugas (16 000 nav sastopamas citur),
14 000 nevaskulāru augu sugas,
250 000 sēņu(fungi) sugas,
3 000 kērpju sugas
Klimata raksturojums
Sausākais apdzīvotais kontinents
Temperatūra un klimatiskie apstākļi (lietusgāzes un sausums) mainās sezonāli, to ietekmē gaisa straumju kustība.
80% no sauszemes nokrišņu daudzums – 600 mm/gadā, no kuras 50 % mazāk par 300 mm/ gadā.
Augšņu raksturojums
Augsnes ir nenoturīgas, to ražīgums ir atkarīgas no augu radīto barības vielu daudzuma.
Noplicināšana ( ganības, lauksaimniecība, atmežošana)
Augāja raksturojums (tipi)
Kartē attēlots dažādoaugāju tipu izvietojums Austrālijas teritorijā
Augāja raksturojums (tipi)• Lai arī augāju tipi ir ļoti
daudzveidīgi, neņemot vērā to dimensijas, varam izdalīt ar 8 raksturīgākajām ģintīm apdzīvotas teritorijas.
Tagad Amaranthaceae
EuclyptusValsts Augi
Nodalījums Segsēkļi (Plantae)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliophtya)
Rinda Miršu rinda (Myrtales)
Dzimta Miršu dzimta (Myrtaceae)
Ģints Eikalipti (Eucalyptus)
Raksturojums: daudzveidīga ģints ar ziedošiem kokiem līdz pat krūmājiem, kopumā vairāk nekā 700 sugu. Ģints nosaukums ir atvasināts no grieķu vārdiem ευ (ES) "labi" un καλυπτος (kalyptos) "aizsargā’’. Izmēri visdažādākie līdz pat 100m (Eucalyptus regnans). Ģints cēlies no 35 līdz 50 miljoniem gadu atpakaļ, neilgi pēc Austrālijas-Jaungvineja atdalīšanās no Gondvanas.
Sastopamība : Galvenokārt Austrālijā, vēl mazā skaitā tie ir sastopami Jaungvinejā un Indonēzijā, savukārt Eucalyptus deglupta ir sastopami ziemeļu Filipīnās. Tā ir vienīgā eikaliptu suga, kas atrasta ziemeļu puslodē .
Dažas sugas izdala «gumiju».
Eucalyptus regnans
Eucalyptus deglupta
Eucalyptus niphophila
Acacea• Raksturojums:
Akācijas (Acacia) ir tauriņziežu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas aptuveni 1300 sugas. 960 sugas – Austrālijas izcelsmes. Ģintī esošie augi ir visdažādākā lieluma , gan krūmi gan koki.
• Sastopamība: Vislielākā sugu daudzveidība ir sastopama Austrālijā un Āfrikā. Akācijas aug arī citos kontinentos, galvenokārt tropu un subtropu klimatiskajās joslās. Eiropā ir sastopamas tikai 3 sugas.
• Dažas sugas izdala «gumiju».
Valsts Augi
Nodalījums Segsēkļi (Plantae)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliophtya)
Rinda Pākšaugi (Fabales)
Dzimta Tauriņziežu dzimta (Fabaceae)
Ģints Akācijas (Acacia)
Acacia greggii
Acacia meiantha
Acacia aneura
Acacia koaAcacia smallii
AllocasuarinaRaksturojums: Allocasuarinair endēma ģints, kas izplatīta galvenokārt Austrālijas dienvidos. Kopā 61 suga. Izceļas ar gariem segmentētiem dzinumiem ko izmanto kā lapas – dzinumi atgādina skujas. Cieta koksne ar bagātīgu tekstūru piemērota virpošanai.Cieši saistīta ģints Casuarina.Izcelšanās sena konstatētas fosilijas vēl no Gondvanaslaika.
Valsts Augi
Nodalījums Segsēkļi (Plantae)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliophtya)
Rinda Fagales
Dzimta Casuarinaceae
Ģints Allocasuarina
Allocasuarina littoralis
Allocasuarinatorulosa
Allocausarinaluehmanii
Allocasuarinadecaisneana
AmaranthaceaeRaksturojums: dzimtā ietilps sugas ar vis dažādākajiem ciltsrakstiem. Tagad ietilps arī Chenopodiaceae. Kopā vairāk kā 2500 sugas 180 ģintis. Pārsvarā daudzgadīgi lakstaugi un krūmi.Izplatība: sastopama no mērenā klimata līdz tropiskajam, bijusī Chenopodiaceae ir savas izplatības īpatnības – sausun silts klimats, pieļaujot sāļas augsnes, stepes un pustukšnešus.
Valsts Augi
Nodalījums Segsēkļi (Plantae)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliophtya)
Rinda Caryophyllales
Dzimta Amaranthaceae
Chenopodiaceae sp.
Chenopodium pumilio
Chenopodium album
MelaleucaRaksturojums: Pārsvarā krūmi un koki, no 2-30 m augstumā, Lapas ir mūžzaļi, pamīšus sakārtotas, olveida līdz lancetveida.Ir vairāk nekā 200 sugas, no kuriem lielākā daļa ir endēmas Austrālijai. Piemīt ārstnieciskas un nomierinošas īpašības.Savvaļā, Melaleuca augi parasti ir atrodami atklātā mežā, mežu vai krūmāju, īpaši gar ūdenstecēm un purvu malas.
Valsts Augi
Nodalījums Segsēkļi (Plantae)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliophtya)
Rinda Miršu rinda (Myrtales)
Dzimta Miršu dzimta (Myrtaceae)
Ģints Melaleuca
MelaleucaQuinquenervia miza
Melaleuca armillaris
Melaleuca alternifoliaTējas koks
AstreblaRaksturojums: maza stiebrzāļu ģints, kas ir endēma Austrālijai. Kserofiti.Ģintī tikai 4 stiebrzāles.• Astrebla elymoides ; Hops
Mitchell Zāle• Astrebla lappacea ;
Cirtaini Mitchell Zāle• Astrebla pectinata ;
Barley Mitchell Zāle• Astrebla squarrosa ; Bull
Mitchell Zāle
Valsts Augi
Nodalījums Segsēkļi (Plantae)
Klase Viendīģļlapji (Monocotyledons)
Rinda Poales
Dzimta Poaceae
Ģints Astrebla
Astrebla elymoides
Astrebla lappacea
Astrebla pectinata
Astrebla squarrosa
DichanthiumRaksturojums: ģintī ietilpst 59 sugas, kas pārsvarā ir viengadīgas vai daudzgadīgas graudzāles.
Izplatība: Austrālijas un Klusā okeāna salas, Āzijas un Dienvidamerikas tropu josla.
Valsts Augi
Nodalījums Segsēkļi (Plantae)
Klase Viendīģļlapji (Monocotyledons)
Rinda Poales
Dzimta Poaceae
Ģints Dichanthium
Dicanthium sericeum
Stipa• Stipa ir ģints aptuveni
300 sugu liela. Pārsvarā daudzgadīgi hermafro-dītas graudzāles, tautā pazīstami kā spalvu zāli, adatu zāles, un šķēpa zāli.
• Daudzas sugas ir nozīmīgi lopbarības kultūras.
• Aug pļavās vai savannu biotopos.
Valsts Augi
Nodalījums Segsēkļi (Plantae)
Klase Viendīģļlapji (Monocotyledons)
Rinda Poales
Dzimta Poaceae
Ģints Stipa
Stipa viridula
TriodiaValsts Augi
Nodalījums Segsēkļi (Plantae)
Klase Viendīģļlapji (Monocotyledons)
Rinda Poales
Dzimta Poaceae
Ģints Triodia
Triodia ir liela ģints ar 64 atzītām sugām. Endēma Austrālijai. Graudzāles parasti ir paugurus veidojošas un daudzgadīgas, aug sausos reģionos. Augstā silīcija satura dēļ stiebru gali ir asi un ir iespejama ievainojumu pieskaroties tiem. Parasti zāle ir 30-40 cm aaugstas.Austrālijas aborigēni no ģints augu sēklām ieguva sveķus, kurus izmantoja dūmu signālu sūtīšanai.
Triodia pungens (zaļš) un Triodiabasedowii(zili pelēks)
Austrālijas floras nozīme
• Austrālijas flora ir viena no unikālākajām dabas daudzveidības krātuvēm, kurā ir liela koncentrācija ar pasaulē unikālām (Austrālijai endēmām) sugām. Austrālijas flora ir arī ļoti trausla, ko dabiskais norobežojums no pārējās pasaules. Vēsture pierāda daudzo sugu izmiršanu (61 augu suga ,1000 apdraudēto sarakstā), kas saistīta ar 1788 gadu, kad Austrālijā ieradās baltais cilvēks.
Literatūra• http://www.dfat.gov.au/facts/flora_and_fauna.html
• http://www.fpc.wa.gov.au/assets/images/plantations/species/18_Mulga_Acacia_aneura/acacia_aneura-01-large.gif
• http://www.imagejuicy.com/images/plants/a/acacia/23/
• http://en.wikipedia.org/wiki/Acacia
• http://www.tropicalforages.info/key/Forages/Media/Html/Astrebla_spp.htm
• Lazarides, M. (1997). "Pārskatīšana Triodia ieskaitot Plectrachne (Poaceae, Eragrostideae, Triodiinae)." Austrālijas Sistemātiska Botānika 10: 381-489.
Paldies par uzmanību.