Engures Novada Ziņas 1.

2014. gada 29. septembris 9(14)

L A S I E T N U M U R Ā

Domes sēde ► 3. lpp.

Saimniek, sagatavosim Latvijas karogu! ► 4. lpp.

Filmu vakari Engures novadā ► 6. lpp.

Gada cilvēks - Romāns Lučko ► 10. lpp.

“Zinību dienas” reportāža ► 17. lpp.

“AlegorijA” Atgriezusies no pAsAules čempionātA šovA dejās

Prāgā - pašā Čehijas sirdī .“Alegorijas” dejotāji, treneri un vecāki visi vienkopus pie KārļA tilta pār Vltavas upi

Jauniešu deju studija “Alegorija” pēc neskaitāmiem treniņiem un grūta darba ir atgriezusies no Prāgas, kur, pārstāvot Latviju, savu veikumu atrādīja Pasaules Čempionātā Šovu dejās. Čempionātā piedalījās ap 2400 dejotāju no 25 valstīm un četriem kontinentiem dažādās kategorijās: solo, duetos, grupās, formācijās un uzvedumos. Piecu dienu garumā dalībnieki sacentās par 2014.gada Pasaules čempionu titulu.

Latviju pārstāvēja deju studija “Alegorija” ar iestudētu horeogrāfiju - stāstu par Ēģiptes piramīdām - “If you want to look inside” (ja tu vēlies ieskatīties iekšpusē – no angļu val.). Rezultātā ieguvām 8.vietu lielformāta uzvedumu (Large Prodctions) kategorijā.

Turpinājums 2.lpp

sveiCAm pedAgogus sKolotā ju dienā!Un Tevi jaunas, modras acis vēro, -

Tām nedrīkst melot, nedrīkst slēpt neko,Ar Tavu dzīvi daudzas dzīves mēro,No Tevis ņem, bet devējs bagāts top.

Sveicam Engures novada pedagogus Skolotāju dienā un ar saņemtajiem Izglītības ministrijas, Izglītības pārvaldes un novada apbalvojumiem!

Suminām ar Izglītības un zinātnes ministrijas atzinības rakstu: Smārdes pamatskolas pedagoģes Airu Trautmani un Sarmīti Dabari.

Suminām ar Tukuma Izglītības pārvaldes atzinības rakstu: Smārdes pamatskolas direktora vietnieku izglītības jomā un fizikas, matemātikas skolotāju Jāni Čilipānu un Engures vidusskolas direktora vietnieci ārpusklases darbā un sākumskolas skolotāju Inu Puzanovu.

Sveicam ar Engures novada Domes balvu izglītībā “Gada skolotājs” 2014.gadā: pirmskolas un sākumskolas izglītības pedagogu grupā Lapmežciema pamatskolas skolotāju Dainu Jansoni, pamatskolas un vidusskolas izglītības pedagogu grupā Smārdes pamatskolas skolotāju Ievu Krūmiņu, interešu

un profesionālās izglītības pedagogu grupā Engures vidusskolas skolotāju Bruno Andrusu.

Sveicam ar Engures novada Domes Atzinības rakstu: Smārdes pamatskolas skolotāju Anitu Ramoliņu par radošu un kvalitatīvu darbu ar talantīgiem bērniem, Smārdes pamatskolas direktori Guntu Lāci par nozīmīgu ieguldījumu skolēnu kvalitatīvas izglītības iespēju nodrošināšanā, Smārdes pamatskolas skolotāju Andu Germovu par veselīga dzīvesveida popularizēšanu ar savu personīgo piemēru un ilggadējiem panākumiem jauno satiksmes dalībnieku sagatavošanā, Engures vidusskolas skolotāju Lolitu Āboliņu par ieguldījumu audzināšanas un mācību darbā, Engures vidusskolas skolotāju Intu Jurēvicu par mūža ieguldījumu 40 skolotāja darba gados Engurē, Engures pirmsskolas izglītības iestādes “Spārīte” audzinātāju Daci Balodi par sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai, Engures

pirmsskolas izglītības iestādes “Spārīte” audzinātāju Solveigu Leitarti par godprātīgu darbu, Milzkalnes sākumskolas skolotāju Māru Bērziņu par ieguldījumu un neizsīkstošu atdevi bērnu mācīšanā un personības veidošanā, Lapmežciema pamatskolas skolotāju Lolitu Jansoni par ieguldījumu audzināšanas un mācību darbā, Lapmežciema pamatskolas skolotāju Gundegu Bērziņu par ieguldījumu audzināšanas un mācību darbā.

Sveicam ar AS “Swedbank” speciālo balvu Engures mūzikas un mākslas skolas skolotāju Alevtinu Tairovu.

Engures Novada Ziņas2. Engures Novada Ziņas 3.

REPORTĀŽA

▲ “Alegorijas” dejotāji iejūtas seno Ēģiptes iedzīvotāju lomā un apglabā pašu faraonu

▲ Foto no skatuves - Ēģiptes piramīdu mieru pārtrauc ziņkārīgi tūristi

▲ Top aizskatuves transformācijas...

Papildus dalībai čempionātā gida pavadībā paguvām apskatīt arhitektūras brīnumiem bagāto Prāgu un caur autobusa logu vērot Lietuvas, Polijas un Čehijas ainavisko dabu.

Par finansiālo atbalstu šī brauciena īstenošanā un dejotājiem doto iespēju gūt jaunus iespaidus sakām lielu paldies Engures novada Domei, personīgi Gundaram Važam, Imantam Valeram un Zintai Trautmanei. Kā arī paldies uzņēmumam SIA „Ceļu Emulsija-HL” (personīgi dejotājas Līvas tētim Andim Otto) par dalības maksu segšanu.

Paldies arī gādīgajiem līdzbraucējiem - vecākiem un Latvijas Mūsdienu deju asociācijas priekšsēdētājam Igoram Grīnbergam - par morālo atbalstu un organizatorisko palīdzību sacensību laikā! “Alegorija” izsaka pateicību arī visiem darbīgajiem cilvēkiem: Ilzei Vekšinai par palīdzību organizatoriskos darbos, Evijai Ķirķei par palīdzību deju rekvizīta apgleznošanā, Zinai Aksjonovai tērpu darināšanā un komunālās daļas komandai par deju rekvizīta izgatavošanu, īpaši galdniekam Agrim un vadītājam Mārim Turkam!

***Sezonas nodarbības ir atsākušās!

Pievienojies deju studijai “Alegorija” jaunajā 2014./2015. mācību gadā, un tas būs viens no neaizmirstamākajiem un pozitīvākajiem pavērsieniem Tavā dzīvē! Zvani vadītājai Ilvai: mob. 26405042

Katerīna StefanovskaIlva Jirgensone

“AlegorijA” Atgriezusies no pAsAules čempionātA šovA dejās

Turpinājums no vāka

Atbilde uz iedzīvotāju vēstuli pAr ApšuCiemA CeļA AsfAltēšAnu

Engures pagasta pārvaldē saņemts iesniegums no Apšuciema iedzīvotājiem ar lūgumu veikt Apšuciema ceļa asfaltēšanu. Vēstuli parakstījuši 34 ciema iedzīvotāji. Tā kā pašvaldības ceļu stāvoklis varētu interesēt visus pagasta iedzīvotājus, atbildi uz Apšuciema iedzīvotāju vēstuli sniedzam ar avīzes starpniecību.

Pašvaldība perspektīvā plāno noasfaltēt visus tās pārraudzībā esošos ceļus. Diemžēl līdzekļu trūkuma dēļ pēdējo četru gadu laikā nav asfaltēts neviens pašvaldības ceļš Engures novada Engures pagastā.

Valsts piešķirtais finansējums

pašvaldības ceļu uzturēšani Engures pagastā 2013.gadā bija Ls 26658,00, 2014. gadā EUR 49060,00. Minētais finansējums pietiek tikai ceļu ikdienas uzturēšanai, tas ir - greiderēšanai, sniega tīrīšanai, asfaltbetona seguma remontam, ceļmalu pļaušanai un citiem darbiem.

Ja tuvākajā laikā būs iespējams piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības fondiem vai ja pieaugs valsts finansējums ceļu uzturēšanai, pašvaldība ņems vērā iedzīvotāju priekšlikumus, taču, pieņemot lēmumu, kuru ceļu asfaltēt, vadīsies no esošās situācijas. Esošā situācija ir

tāda, ka Engurē Skolas ielas un Rosmes ielas asfalta segums ir nolietojies par 80% un to būtu nepieciešams atjaunot pirmkārt.

Pašvaldība izskatīs iespēju šogad uzlabot Apšuciema ceļa grants segumu. Tāpat ir plānots šogad ierīkot apgaismojumu no Apšuciema pieturas līdz ciema ceļa un Apšuciema skolas ceļa krustojumam, taču nevaram solīt, ka tuvākajā laikā Apšuciema ciema ceļš tiks asfaltēts.

Engures novada Domespriekšsēdētāja vietnieks

Andris Kalnozols

1. Apstiprināt Engures novada bāriņtiesas atskaiti un ievēlēt Engures novada bāriņtiesu esošajā sastāvā.

2. Apstiprināt grozījumus 2014.gada 21. janvāra saistošajos noteikumos Nr.1. „Par Engures novada pašvaldības budžetu 2014.gadam”.

3. Piešķirt biedrībai Sporta klubs „Engure” līdzfinansējumu EUR 5531,00 projekta „Hokeja laukuma izveidošana”.

4. Apstiprināt valsts budžeta mērķdotāciju sadali Engures novada izglītības iestādēm no 2014.gada 1.septembra līdz 2014.gada 31.decembrim.

5. Piešķirt komandējumu domes priekšsēdētājam G.Važam no š.g. 12. līdz 18. oktobrim, lai noslēgtu vienošanos par sadarbību ar Kvareli pašvaldību Gruzijā.

6. Apstiprināt grozījumus Engures novada domes 2014.gada 20.maija nolikumā „Par stipendijas piešķiršanu Engures novada jauniešu studijām vidējās speciālās mācību iestādēs un augstskolās”.

7. Piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā:• Par iegūto 1.vietu Latvijas atklātajā jūras

burāšanas čempionātā, piešķirt naudas balvas jahtas „Diks” komandas locekļiem, Engures novada iedzīvotājiem:

* Aldim Liepiņam - EUR 120,00;* Vilnim Veldrem - EUR 120,00;* Guntai Peniķei - EUR 120,00;* Tomam Fišeram-Blumbergam - EUR 120,00;

• Par iegūto 1.vietu Latvijas sieviešu futbola virslīgas čempionātā (Rīgas futbola komandas sastāvā) Annai Krūmiņai - EUR 120,00.

• Par iegūto 2.vietu Latvijas atklātajā jūras burāšanas čempionātā, piešķirt naudas balvas jahtas „Ventoux-Deux” komandas locekļiem, Engures novada iedzīvotājiem:

* Oskaram Kambalam - EUR 80,00; * Arnim Alsiņam - EUR 80,00.

8. Precizēt Smārdes pagasta padomes 2001.gada 10.oktobra lēmumu (prot. Nr. 8 p.9).

9. Uzstādīt ceļu satiksmes aizlieguma zīmi “BRAUKT AIZLIEGTS” ar papildzīmi „KĀPU ZONA” uz Zivju ceļa, Lapmežciema pagasts.

10. Nodot atsavināšanai pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu „Ozollapas”, Smārdes pagasts, Engures novads.

11. Pārtraukt detālplānojuma izstrādes pārtraukšanu zemesgabalam “Ziemeļblāzma”, Smārdes pagasts, Engures novads.

12. Atļaut atdalīt zemes gabalu no nekustamā īpašuma „Bērzciema Strazdiņi”, Engures pagasts, Engures novads.

13. Atļaut atdalīt no nekustamā īpašuma „Jāņukrogs” Smārdes pagasts, Engures novads, zemes vienību 3,6 ha platībā, izveidojot jaunu īpašumu ar nosaukumu „Briežsapnīši”.

14. Nodot bezatlīdzības lietošanā telpas Talsu šosejā 9/8, Lapmežciemā, Lapmežciema pagastā, Engures novadā ar kopējo platību 182,60 m2 SB klubam „Brāļi”.

15. Piešķirt Engures novada Domes priekšsēdētājam Gundaram Važam ikgadējā atvaļinājuma daļu no 2014.gada 29.septembra līdz 2014.gada 12.oktobrim.

engures novAdA dome 2014.gAdA 23.septembrA sēdē nolēmA:16. Pieņemt saistošos noteikumus „Par

nekustamā īpašuma nodokli Engures novadā 2015.gadā”.

17. Pieņemt grozījumus 2011. gada 18.oktobra saistošajos noteikumos Nr.25 „Atvieglojumu piešķiršana nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem Engures novadā”.

18. Anulēt ziņas par deklarēto dzīvesvietu adresē „Šlokenbeka” 11-27, Milzkalne, Smārdes pagasts, Engures novads.

19. Anulēt ziņas par deklarēto dzīvesvietu adresē „Austrumi”, Smārdes pagastā, Engures novadā.

20. Piedzīt nekustamā īpašuma nodokļa parādu par nekustamo īpašumu „Zeltozoli”, Smārdes pagastā, Engures novadā.

21. Piedzīt nekustamā īpašuma nodokļa parādu par nekustamo īpašumu Liepu ielā 16, Engurē, Engures pagastā, Engures novadā.

22. Piedzīt nekustamā īpašuma nodokļa parādu par nekustamo īpašumu Jūras ielā 77-1, Engurē, Engures pagastā, Engures novadā.

23. Apstiprināt pašvaldības mikroautobusa Mercedes Benz Sprinter sniegto maksas pakalpojumu izcenojumus.

24. Piešķirt biedrībai „Sporta klubs Brīvsolis” līdzfinansējumu 789,97 EUR apmērā projekta „Bērnu rotaļu laukuma paplašināšana” realizācijai.

25. Piešķirt zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 9066 004 0589 un uz tās projektējamām ēkām adresi Gatera iela 6A, Lapmežciems, Lapmežciema pagasts, Engures pagasts.

26. Precizēt zemes vienības „Jaunie Ragaciema kapi”, Lapmežciema pagasts, Engures novada platību.

27. Apbalvot ar Engures novada Domes balvu izglītībā “Gada skolotājs” 2014.gadā:• pirmskolas un sākumskolas izglītības

pedagogu grupā Lapmežciema pamatskolas skolotāju Dainu Jansoni;

• pamatskolas un vidusskolas izglītības pedagogu grupā Smārdes pamatskolas skolotāju Ievu Krūmiņu;

• interešu un profesionālās izglītības pedagogu grupā Engures vidusskolas skolotāju Bruno Andrusu.

28. Apbalvot ar Engures novada Domes Atzinības rakstu:• Smārdes pamatskolas skolotāju Anitu

Ramoliņu par radošu un kvalitatīvu darbu ar talantīgiem bērniem;

• Smārdes pamatskolas direktori Guntu Lāci par nozīmīgu ieguldījumu skolēnu kvalitatīvas izglītības iespēju nodrošināšanā;

• Smārdes pamatskolas skolotāju Andu Germovu par veselīga dzīvesveida popularizēšanu ar savu personīgo piemēru un ilggadējiem panākumiem jauno satiksmes dalībnieku sagatavošanā;

• Engures vidusskolas skolotāju Lolitu Āboliņu par ieguldījumu audzināšanas un mācību darbā;

• Engures vidusskolas skolotāju Intu Jurēvicu par mūža ieguldījumu 40 skolotāja darba gados Engurē;

• Engures pirmsskolas izglītības iestādes “Spārīte” audzinātāju Daci Balodi par sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai;

• Engures pirmsskolas izglītības iestādes “Spārīte” audzinātāju Solveigu Leitarti par godprātīgu darbu;

• Milzkalnes sākumskolas skolotāju Māru Bērziņu par ieguldījumu un neizsīkstošu atdevi bērnu mācīšanā un personības veidošanā;

• Lapmežciema pamatskolas skolotāju Lolitu Jansoni par ieguldījumu audzināšanas un mācību darbā;

• Lapmežciema pamatskolas skolotāju Gundegu Bērziņu par ieguldījumu audzināšanas un mācību darbā.

29. Apbalvot ar A/S Swedbank speciālo balvu Engures mūzikas un mākslas skolas skolotāju Alevtinu Tairovu.

30. Piedzīt nekustamā īpašuma nodokļa parādu par nekustamo īpašumu „Šlokenbeka 7-8, Smārdes pagasts, Engures novads.

31. Piedzīt nekustamā īpašuma nodokļa parādu par nekustamo īpašumu „Baltā Tīle”-5, Smārdes pagasts, Engures novads.

32. Izīrēt sociālās dzīvojamās telpas Nr.2. “Ezerniekos”, Engures pagastā, Engures novadā.

DOME

piesAKi gAdA iedzīvotāju!

Vēl divas nedēļas - līdz 13.oktobrim - par īpašiem sasniegumiem var izvirzīt ļaudis Engures novada domes balvai „Gada cilvēks” vairākās nominācijās:1. Par nozīmīgu ieguldījumu izglītībā un jaunatnes audzināšanā;2. Par ieguldījumu pašvaldības uzņēmējdarbības attīstībā;3. Par ieguldījumu pašvaldības sporta dzīves attīstībā un popularizēšanā;4. Par ieguldījumu pašvaldības kultūras dzīves attīstībā un popularizēšanā;5. Par ieguldījumu pašvaldības sabiedriskajā dzīvē;6. Par godprātīgu attieksmi pret veicamo darbu, savu novadu, sabiedrību;7. Par ieguldījumu labdarībā; 8. Par varonīgu rīcību sabiedrības labā;9.Par īpašiem sasniegumiem un novada vārda nešanu pasaulē.

Pašvaldības mājas lapā www.enguresnovads.lv sadaļā “sabiedrība” varat iepazīties ar balvas piešķiršanas nolikumu un pieteikuma veidlapu. Pieteikumu varat rakstīt arī brīvā formā, minot pieteiktā cilvēka vārdu, uzvārdu, uz kādu nomināciju cilvēks pieteikts, nelielu pamatojumu, kāpēc tieši šis cilvēks pelnījis apbalvojumu, kā arī savu vārdu, uzvārdu un telefona numuru. Pieteikumu nosūtiet uz Engures novada domi, „Pagastmāja”, Smārdes pagasts, Engures novads, LV-3129 vai elektroniski uz e-pastu dome@enguresnovads.lv.

Engures Novada Ziņas4. Engures Novada Ziņas 5.12. sAeimAs vēlēšAnAs ir Klāt!

2014.gada 4.oktobrī Latvijā notiks kārtējās parlamenta vēlēšanas, kurās vēlēsim 12.Saeimu. Saeimas vēlēšanas notiek piecos vēlēšanu apgabalos, balsot var jebkurā vēlētāja atrašanās vietai tuvākajā iecirknī Latvijā vai ārvalstīs.

Vēlētājiem, kuru vienīgais personu apliecinošais dokuments ir personas apliecība (eID), no 2014.gada 22.septembra līdz 3.oktobrim jāizņem vēlētāja apliecība. Vēlētāja apliecību varēs saņemt bez maksas tajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, kur tika izsniegta vēlētāja personas apliecība.

Vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00.

Ja nav iespēju nobalsot vēlēšanu dienā, vēlētājs var nodot balsi glabāšanā trīs dienas pirms vēlēšanu dienas - 1., 2. un 3.oktobrī. Engures novada iedzīvotājiem tuvākais iecirknis, kurš pieņems balsis glabāšanā, ir Tukuma novada domes ēkā izvietotais 858.iecirknis, bet valstī kopumā būs 61 šāds iecirknis. Ar šo iecirkņu atrašanās vietu var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā www.cvk.lv. Balsis glabāšanā var nodot sekojošos laikos:

1.oktobris, trešdiena: 17.00 - 20.002.oktobris, ceturtdiena: 9.00 - 12.003.oktobris, piektdiena: 10.00 - 16.00Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties balsošanas

telpās, kā arī šo vēlētāju aprūpētāji un slimojošu personu aprūpētāji, var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Balsošana atrašanās vietā jāpiesaka no 29.septembra līdz 4.oktobrim.

Engures novadā, kā ierasts, strādās 4 vēlēšanu iecirkņi: 868.iecirknis Engurē, tel. 26770238;872.iecirknis Lapmežciemā, tel. 29739817;878.iecirknis Milzkalnē, tel. 28301020;877.iecirknis Smārdē, tel. 26252862.Vēlēšanu iecirkņu darba laiks pirms vēlēšanu dienas:Pirmdien, 29.septembrī: no plkst.17.00 - 20.00Otrdien, 30.septembrī: no plkst. 8.00 - 11.00Trešdien, 1.oktobrī: no plkst. 17.00 - 20.00Ceturtdien, 2.oktobrī: no plkst. 9.00 - 12.00Piektdien, 3.oktobrī: no plkst. 10.00 - 16.00Šajā laikā Engures novada iecirkņos vēlētāji aicināti iepazīties

ar deputātu kandidātiem, partiju un to apvienību programmām, ja nepieciešams, iesniegt iesniegumu balsošanai vēlētāju atrašanās vietā.

vēlēšAnās pieteiKti 13 deputātu KAndidātu sArAKsti:

1. “Latvijas attīstībai”;2. “SUVERENITĀTE”;3. Partija “Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām”;4. Partija „Vienotība”;5. “POLITISKĀ PARTIJA IZAUGSME”;6. Partija “Vienoti Latvijai”;7. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai/

LNNK”;8. Latvijas Reģionu Apvienība;9. Jaunā konservatīvā partija;10. “Latvijas Krievu savienība”;11. “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija;12. Zaļo un Zemnieku savienība;13. No sirds Latvijai.Aicinu iedzīvotājus būt atbildīgiem un izpildīt savu pilsoņa

pienākumu, piedaloties 12.Saeimas vēlēšanās!Engures novada

vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ilze Turka

KULTŪRA

Jau piekto gadu pēc kārtas Engures novada Lapmežciema pagasta vidējās paaudzes kolektīvs „Brīze” dodas uz kādu no Eiropas valstīm, lai pārstāvētu Latviju lielākajā Eiropas Tautas mākslas forumā - „Europeade- 2014”. Šinī gadā Eiropas dziesmu un deju svētki notika vienā no Polijas senākajām pilsētām – Kielcē (Kielce). Tika pārstāvētas visas Eiropas valstis un to teritorijas, kā, piemēram, Dānijas delegācijā bija iekļauti dziedātāji no Grenlandes.

Piecās dienās no 22. līdz 29.jūlijam vairāk nekā 4500 dalībnieki no 275 kolektīviem ar dejām, dziesmām un mūziku pieskandināja Kielces ielas un laukumus, vienojoties četros lielkoncertos un gandrīz septiņsimt mazākās uzstāšanās. „Brīze” piedalījās divos lielkoncertos un trijos ielu koncertos. Latviju pārstāvēja 12 bērnu, jauniešu, pieaugušo un vecākās paaudzes deju kolektīvi no visiem vēsturiskajiem novadiem.

Lai piedalītos šajos svētkos, notiek aktīvs darbs visa gada garumā. Jau augustā un septembrī tiek apkopots vērtējums par katra kolektīva sniegumu Eiropeādē, ko veic svētku orgkomiteja. Rudenī notiek jauno deju atlases konkurss, kurā tiek piedāvātas dejas, ko apvienotie Latvijas deju kolektīvi gatavo lielkoncertiem pazīstamās horeogrāfes, Eiropeādes komitejas Latvijā vadītājas Indras Filipsones vadībā. Ziemā un pavasara mēnešos apgūstam kopdejas un mācāmies jaunas dejas individuālajām kolektīva uzstāšanās reizēm. Jūnija beigās tiekamies atjaunotajā Ziemeļblāmas kultūras pilī uz Mazo Eiropeādi Latvijā, kur divu dienu laikā kolektīvi, kuri izcīnījuši tiesības piedalīties Eiropeādē, slīpē dejas soļus un rakstus kopējām dejām. Rezultāts ir acīmredzams, jo vienīgi Latvijas delegācijas uzstāšanās lielkoncertos no pirmās līdz pēdējai minūtei tiek pavadīta ar ovācijām.

Fantastiski draudzīgā gaisotne valdīja visā pilsētā, jo parkos, skvēros un pat tirgus laukumā nepārtraukti notika deju, dziesmu un orķestru koncerti un karognesēju grupu defilē. Likās, ka visa pilsēta svin Eiropeādes svētkus. Īpaši saviļņojošs bija lielais svētku gājiens cauri pilsētai, kad gar ielas malām stāvēja cilvēki ar Latvijas karodziņiem rokās un sirsnīgi sveica mūsu kolektīvu. Jāatzīmē, ka mūsu tautas tērpi neatstāja vienaldzīgu nevienu, jo daudzi lūdza piemiņai iespēju kopā ar mums nofotografēties. Katru Eiropeādi izvēlās „svētku seju”, tā 2010. gada Eiropeādes, kas notika Itālijas pilsētā Bolzāno, „svētku seja”, kas rotāja visus svarīgāko pasākumu vietas un afišas, bija mūsu kolektīva „Brīze” dejotāja Sanita Buša.

Pēc šī pasākuma no 7. līdz 15.septembrim „Brīze” jau otro reizi piedalījās starptautiskā festivālā „Sodružestvo” Rostovā pie Donas, Krievijas Federācijā. Uz šo festivālu no katras valsts tiek aicināts tikai viens kolektīvs. Lai arī šobrīd politiskā situācija ir tāda kā ir, mēs nedrīkstam aizmirst to palīdzību, ko Krievijas inteliģence un kultūras cilvēki sniedza Latvijai, tās neatkarības atgūšanā. Kultūra ir tā, kas mūs vieno un palīdz saprasties. Šie tikšanās momenti ļauj paskaidrot vienkāršajiem iedzīvotājiem iemeslus, kādēļ Eiropa ir ieviesusi sankcijas.

Lai varētu piedalīties šajos forumos, jāmaksā dalības maksas, kā arī ceļa

“brīzes” pieredzes bAgāžā Arī “eiropeāde 2014”

izdevumi, lai nokļūtu svētku vietās. Šie izdevumi, kas ir visai smagi, gulstas uz pašu dejotāju un viņu ģimeņu pleciem. Tādēļ milzīga pateicība Engures novada domes vadībai ar G.Važas kungu priekšgalā un Lapmežciema pagasta izpilddirektorei D. Galanderes kundzei par atbalstu, daļējā šo izmaksu segšanā. Protams, mums būtu daudz grūtāk, ja par „Brīzi” nerūpētos mūsu labais gariņš Lapmežciema tautas nama vadītāja Laila Zacmane.

Nākamā deju sezona „Brīzei” būs daudz smagāka un sarežģītāka, taču arī skaistāka un interesantāka, jo jāgatavojas lielajam vidējās paaudzes kolektīvu salidojumam Jelgavā, piedaloties skatēs, jāizcīna tiesības tur pārstāvēt Lapmežciemu un Engures novadu. Atceroties tautas deju tradīcijas Lapmežciemā, aicinām bijušos, kā arī citus dejot gribošos nākt uz „Brīzi” un būt kopā ar mums šajos svētkos. Mums ir ielūgumi piedalīties dažādos festivālos Armēnijā, Ziemeļosetijā, Baltkrievijā. Paralēli gatavosimies arī jauniem izaicinājumiem - „Europeade 2015” Helsingborgā (Zviedrija), kas notiks no 2015. gada 5. līdz 10.augustam. Cerēsim, ka mēs ar savu sniegumu iepriekšējos gados būsim Eiropai interesanti. Šis ir arī liels gads Eiropeādei, jo tā notiks jau piecdesmito reizi. Uzredzēšanos Kielce, sveika Helsingborga!

Deju kolektīvs “Brīze”

Šovasar Lapmežciema deju kolektīvs “Brīze” devās uz Eiropeādi Polijas pilsētā Kielcē

Ar domu pAr mŪsu lAbKlājību

Aizvadītajā mēnesī Engures novada pašvaldības policija apkalpoja 40 izsaukumus, izskatīja sešus iedzīvotāju iesniegumus, sastādīja 13 administratīvos protokolus un piecus protokolus paziņojumus, kā arī nodeva vienu materiālu tālākai izmeklēšanai Valsts policijai par noziedzīga nodarījuma pazīmēm saistībā ar narkotiskajām vielām, informēja pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Vancāns.

Tāpat pašvaldības policija izņēma četrus 50 metrus garus tīklus no Engures ezera, piedalījās divu sēņotāju meklēšanā, kuri bija apmaldījušies Gausajā jūdzē, kā arī nodrošināja sabiedrisko kārtību četros pasākumos novadā.

jŪrā – liegums

Pašvaldības policija zvejniekiem atgādina, ka no 1. oktobra līdz 15. novembrim jūras ūdeņos stājas spēkā liegums, kas paredz, ka nedrīkst notikt nekāda veida nozveja ar tīkliem. Kopā ar Valsts vides dienestu policija uzraudzīs, vai liegums tiek ievērots.

piebrAuKšAnA pie smārdes pAmAtsKolAs

2. septembrī Lapmežciema pamatskolā norisinājās „Drošības diena”. Pasākuma ietvaros Engures novada pašvaldības policisti stāstīja skolēniem par sabiedrisko kārtību, drošības pasākumiem, rīcību ekstremālās situācijās. Skolēni uzdeva policistiem daudzus jautājumus, bet pasākuma noslēgumā Nils Matrozis skolēniem izrādīja policijas transporta līdzekli un tehnisko arsenālu.

Pašvaldības policijas priekšnieks vēlas vēlreiz vērst vecāku uzmanību uz ceļa zīmēm, kas izvietotas pie Smārdes pamatskolas, un aicina izlaist skolēnus no automobiļiem tam paredzētajās vietās. Kā norāda J.Vancāns, sakarā ar apgrūtināto skolas autobusu piekļuvi skolai atkal ir saņemtas sūdzības, un notikušas pārrunas ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem. „Mērķis nav autovadītājus sodīt, taču ir svarīgi, lai autobuss netraucēti varētu piekļūt skolai un būtu nodrošināta skolēnu drošība,” J.Vancāns brīdina autovadītājus.

pAr sAKoptību

Domājot gan par drošību, gan sakoptību, pašvaldības policija aicina namu un zemes īpašniekus sakopt īpašumus un tiem piegulošās teritorijas. Ir pēdējais laiks nokopt nenopļauto zāli, lai neveidotos kūla, izslēdzot jebkādas potenciālās domstarpības ar drošību sargājošajām instancēm pavasara pusē.

Cieni dzimteni – sAgAtAvo lAtvijAs KArogu!

Noslēgumā vēlamies atgādināt, ka platiem soļiem tuvojas Valsts svētki. Kā jau esam ziņojuši, pašvaldības policija datumos, kad obligāti ir jāizkar Latvijas Republikas karogs, vairākkārt ir apsekojusi Engures novada namus un konstatējusi skumju faktu, ka milzīgi daudz iedzīvotāju grēko ar Latvijas karogu izkāršanu vai „labākajā gadījumā” – ar karoga noformējumu, piesedzoties aiz aizmāršības maskas.

Cienīsim savu vēsturi, savu zemi, iedzīvotājus un izkārsim Latvijas karogu tīru, neizbalējušu un korekti noformētu. Vai tiešām Latvijas dzimšanas dienā par to būtu “jālauž šķēpi”?

Sk. karoga izkāršanas noteikumus Engures novada domes mājaslapā enguresnovads.lv, sadaļā “Kas jāzina par karogu?”.

Kristaps Zaļkalns

POLICIJA

Engures Novada Ziņas6. Engures Novada Ziņas 7.

rudens dzejAs fonā„Ir mīļa Māras zeme,Tik silti sirdij tiek-Pie krusta ceļa malāBērns baltu puķi liek.Skrien brūna sila bite un stājas ziedā dūkt.Es, ceļinieks, es gribuTe brīdi Dievu lūgt.” (Andrejs Eglītis)

Septembris, dzejas dienu pasākumu ieskauts, dāvā jau kļavām sārtas lapotnes. Ar Senās uguns nakti atvadījāmies no vasaras, ar Tēvu dienas futbola turnīru nedaudz pagājām pretim rudenim. Iesākušās bērnu skolas gaitas. Un, šķiet, iestājies atelpas mirklis. Gan dabā, gan mūsos. Mirklis klusumam un pārdomām.

Mūsu senioru līnijdeju kopa „DZINTARKRASTS” 1.novembrī svinēs savu 10 gadu pastāvēšanas jubileju. Daudz bagātīgu notikumu ir viņu pūrā, daudz balvu un kausu. Bet par to visu runāsim jubilejas pasākumā.

Jau pavisam drīz Latvijas dzimšanas diena. Kā sveiksim? Ko teiksim un vēlēsim dzimtenei šogad? Būs brīnišķīgas vairākas brīvdienas. Lai visi ļaudis varētu apmeklēt svinīgo svētku koncertu, mēs to organizēsim 17.novembrī, pirmdienas vakarā. Un, protams, arī svētku balle paredzēta 17.novembra vakarā. Bet 18.novembrī pl.18.00 –Latvijas dzimšanas dienā- veidosim ikgadējo Gaismas ceļu. Ikviens ar savu gaismas daļiņu aicināts tajā piedalīties.

Joprojām aicinām aktīvus un darboties gribošus ļaudis nākt un papildināt mūsu kultūras nama dziedošo un dejojošo kolektīvu sastāvus. Pēc Jūsu izvēles un iespējām, aicinām piedalīties –jauniešu tautas deju kolektīvā „UNGURS”, vidējās paaudzes tautas deju kolektīvā „JADALS”, bērnu un jauniešu ritma deju grupā „ZELTA PĒRLE”, senioru līnijdeju kopā „DZINTARKRASTS”, Eiropas deju kopā „RUDENS RITMI”, dziedošajā apvienībā „JŪRASVĒJŠ”, kā arī tautas lietišķās mākslas studijā „ENGURE”. Mūsu kolektīvi gaida jaunus dalībniekus!

Lai Jums daudz prieka un iedvesmas katru dienu!

Engures k/n vadītājaBaiba Dorne

EngurES K/n - 11. oKToBrī PL.16.00MILZKALnES T/n - 18. oKToBrī PL.14.00

SMārDES K/C - 18. oKToBrī PL.19.00

EngurES K/n

11. oKToBrī PL.18.00

MILZKALnES T/n

18. oKToBrī PL.16.00

SMārDES K/C

18. oKToBrī PL.20.30

Slocenes upe

Engures pagasta senioru šīs vasaras otrā ekskursija veda pa Kurzemes pusi.

Varētu likties, ko jaunu jūrmalnieki uzzinās jūrmalas ceļojumā, bet bija interesanti un ir dažādi atklājumi. Pirmā pietura – bākas apskate Mērsragā. Tālāk brauciens veda uz Roju, kur apmeklējām muzeju. Par seno zvejas un sadzīves priekšmetu nosaukumiem un pielietojamību, no mums zināja tikai retais.

ziemeļKurzemes jŪrmAlā

Pēc muzeja apmeklējuma ceļš veda uz Kolku – tālāko Kurzemes ziemeļu punktu. Šeit satiekas Rīgas jūras līcis ar jūru. Skaista vieta, tikai ļoti bīstama laivām un kuģiem, jo ūdens slēpj daudzus sēkļus. Vētras laikā viens pret otru, sitas līdz pat septiņus metrus augsti viļņi. Īsts jaunatklājums sagaidīja Kolkas luterāņu baznīcā - Helēnas Heinrihsones gleznotā altāra glezna. Darbs izpildīts modernisma stilā un ir pārdomas

izraisošs. Mazirbe – agrāk lielākā lībiešu apdzīvotā vieta Kurzemes jūrmalā. Padomju gadu saimnieciskā darbība tagad iznīcināta un nav atjaunojusies. Lai aizsargātu lībiešu novadu, izveidota teritorija „Lībiešu krasts”, kurā pabijām Mazirbes baznīcā un vecajā kapu kalniņā, kurā apglabāts slavenais vecais Taizels. Slītere ir kluss Kurzemes nostūris ar unikālu dabas veidojumu „Zilie kalni”. Slīteres bāka navigācijai vairs netiek izmantota, tomēr ir apskates vērta. Garām nepabraucām arī Irbenes lokatoriem, kuri pēc remonta kalpos zinātnei. Savukārt Ovīšu bāka ir masīvs mūra tornis. Bāka celta 1814.gadā, un tās augstums ir 38 metri. Blakus ēkā apskatījām ekspozīciju ar bāku maketiem un iekārtām.

Lai arī daudz kas bija redzēts un zināms jau iepriekš, sirdij un prātam vienmēr var ko interesantu atrast. Paldies visiem, kuri sagādāja mums šo jauko dienu, īpašs paldies šoferim Mārim par atsaucību, gidei Zaigai par stāstījumiem, Mārai par ekskursijas noorganizēšanu.

P.S. Savukārt Māra lūdza pateikt paldies Ritai Bērzciemā, Ligitai, Sarmītei un Marijai Engurē, Valdim Ķesterciemā, Aldai Plieņciemā, Dzidrai Apšuciemā un Melitai Klapakalnciemā par brauktgribētāju apzināšanu, informēšanu un ierakstīšanu ekskursantu sarakstā. Uz tikšanos nākamā gada ceļos!

Maija Kļava

Engures seniori ekskursijas gaitā nelaida garām izdevību defilēt pa Irbenes lokatoru

EngurEs bibliotēka un PEnsionāru

PadomE 1.oktobrī - starPtautiskajā VEco ļaužu diEnā un dzEjas

diEnu izskaņā - Plkst.15.00 aicina uz muzikāli

dzEjisku PēcPusdiEnu. “PiEskāriEni...” būs iEsPēja tiktiEs ar dzEjniEci sarmu uPEslEju un dziEsminiEci

anitu stikāni.

Engures Novada Ziņas8. Engures Novada Ziņas 9.

nāK rudens Apgleznot

lAtviju

Atkal ir pienācis laiks, kad arvien rodas vēlme padungot tautā tik iemīļoto dziesmu!

Ar rudens atnākšanu rosīgāka kļūst kultūras dzīve. Milzkalnes TN un Smārdes KC savu darbību atsākuši, un jaunus dalībniekus gaida amatiermākslas kolektīvi. Milzkalnes TN darbojas bērnu un jauniešu mūsdienu deju grupa „Alegorija” Ilvas Jirgensones vadībā (tālr. 26405042), kas ir jau paspējusi septembra sākumā piedalīties Pasaules šova deju čempionātā Prāgā. Vēl Tautas namā mājvietu raduši valstī skaitliski lielākā folkloras kopa „Milzkalnieki” Anitas Apines vadībā, atraktīvā līnijdeju grupa „Crazy x” Gitas Sokolovskas vadībā, skanīgais senioru vokālais ansamblis „Tīne” Gitas Vanagas vadībā. Savukārt Smārdes KC darbību atsākuši divi kolektīvi - iznesīgās dāmas sieviešu vokālajā ansamblī „Randevu” Gitas Vanagas vadībā un aktīvais vidējās paaudzes deju kolektīvs „Jampadracis” Ivetas Čilipānes vadībā. Informāciju par kolektīviem un iespēju tajos darboties varat saņemt pa tālr. 28301020, kur jums atbildēs Milzkalnes TN vadītāja. Neesat kūtri, nāciet mūsu pulciņā un droši pievienojieties atraktīvākajiem un enerģiskākajiem pagasta ļaudīm!

Tāpat aicinu jūs sekot līdzi norisēm Tautas namā un Kultūras centrā, un ielūkoties mūsu pasākumu kalendārā. Būs gan pašmāju, gan vieskolektīvu aktivitātes, gan kino, gan Leģendu nakts Šlokenbekas muižā ar teātra izrādi un interesantām izdarībām. Tad jau klāt arī novembris ar sarkanbaltsarkanajām krāsām, un necik tālu arī baltie Ziemassvētki. Būsiet visi mīļi gaidīti mūsu namā!

Ilze Vekšina, Milzkalnes Tn vadītāja,

tālr. 28301020

25. oktobrī ŠlokEnbEkas muižā “lEģEndu nakts” iEtVaros Pl.19.00 izrādE ‘’tā PrEcas VEcPuiŠi’’ milzkalnEs tn,

biļEtEs Eur 7,-; 6,-; 5,-; iEPriEkŠPārdoŠanā no 6.oktobra

MīļIE noVADA IEDZīVoTāJI!

Mēs, Šlokenbekas muižas darbinieki, vēlamies lūgt jūsu palīdzību. Muižas tūrisma piedāvājumā ir iekļautas dažādas senās spēles, kurās cenšamies izmantot dabīgus materiālus. Mēs būtu ļoti pateicīgi, ja savā īpašumā mēs varētu iegūt dažus ratu riteņus, vecus klūgu grozus, koka spaiņus vai kastes. Varbūt, pārlūkojot savu māju bēniņus, pagrabus, klētiņas u.c. vietas, ieraugāt šīs senās lietas, kuras jums vairs nav vajadzīgas, bet mēs tām varētu iedvest jaunu elpu, atdzīvināt, dot jaunu pielietojumu. Mēs būtu ļoti priecīgi tās saņemt. Varam arī paši aizbraukt un atvest uz muižu. Jau iepriekš pateicamies par palīdzību!

Daiga (tālr. 29904147) Ilze (tālr. 28301020)

VIDE

ApKopoti iedzīvotāju AptAujAs rezultāti Ķemeru nACionālAjā pArKā Pēc vairāku mēnešu darba ir pabeigta

rezultātu apkopošana pagājušā gada nogalē veiktajai Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) vietējo iedzīvotāju aptaujai, informē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

Aptaujas ietvaros iedzīvotāji tika lūgti atbildēt uz virkni dažādu jautājumu, tostarp, par ĶNP teritorijas izmantošanu, informācijas iegūšanas veidiem, ieteicamajiem infrastruktūras uzlabojumiem ĶNP teritorijā, problēmām dabas aizsardzības un tūrisma jomā, u.c. Kā tas jau bija sagaidāms, daļa anketās norādītās informācijas aptaujas organizatoriem jau bija zināma un atkārtoti uzsvēra tādu jautājumu aktualitāti kā mirušās koksnes nozīme mežā, iespējas sagādāt malku, dažviet arī hidroloģiskā režīma problēmas u.c. Lai arī šo jautājumu ātru risināšanu bieži apgrūtina fakts, ka tie skar vairākas jomas, tostarp, likumdošanas, sociālo un citas, aptaujas rezultāti, neapšaubāmi, ir papildus stimuls turpināt darbu pie visām pusēm pieņemamu rezultātu sasniegšanas.

Tomēr vienlaikus aptaujas rezultāti ļāva konstatēt arī vairākus jaunus, būtiskus faktus par vietējo iedzīvotāju vajadzībām. Piemēram, pozitīvi pārsteidza apjoms, kādā vietējie iedzīvotāji izmanto ĶNP teritoriju ne tikai tādām nodarbēm kā ogošana, sēņošana un citu meža velšu vākšana, bet arī pastaigām, braucieniem ar divriteni un citām ar tūrismu saistītām aktivitātēm; tāpat pozitīvi tika novērtēta jaunizveidotā infrastruktūra – torņi, takas laipas u.c. Tas uzskatāmi pierāda, ka šāda veida projekti ir nepieciešami ne tikai tūristu vajadzībām, bet ceļ dzīves kvalitāti arī vietējiem iedzīvotājiem, kas ir viens no ĶNP izveides mērķiem. Tāpat ļoti nozīmīgi ir aptaujas laikā iegūtie dati par veidiem, kā vietējie iedzīvotāji iegūst informāciju par ĶNP. Proti, tikai pavisam neliela daļa iedzīvotāju apmeklē iedzīvotāju sanāksmes, līdz ar to, tās nevar uzskatīt par pietiekamu līdzekli nedz informācijas izplatīšanai, nedz

arī priekšstata veidošanai par vispārējo iedzīvotāju viedokli. Tādēļ nākotnē daudz lielāku uzmanību pievērsīsim informācijas izplatīšanai ar vietējo laikrakstu palīdzību, kas, kā rāda aptaujas rezultāti, ir nozīmīgākais informācijas iegūšanas avots par ĶNP. Sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, mēģināsim rast iespēju katrā laikrakstā atvēlēt vietu regulāras informācijas publicēšanai par ĶNP un iedzīvotājiem aktuālajiem jautājumiem, kas tika konstatēti aptaujas laikā. Pilns ĶNP notikušās iedzīvotāju aptaujas rezultātu apkopojums ir pieejams mājas lapā www.kemerunacionalaisparks.lv , sadaļā „Projekti”.

Iedzīvotāju anketēšana tika veikta NORDPLUS programmas projekta „Vietējo iedzīvotāju programma ilgtspējīgai attīstībai” ietvaros. ĶNP teritorijā to īsteno Ķemeru nacionālā parka fonds sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Projektā piedalās partneri arī no Somijas (Oulu universitāte un Metsahallitus Dabas mantojuma dienests) un Lietuvas (Gražutes reģionālais parks), kur tiek veikti tādi paši pētījumi par iedzīvotāju viedokļiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Agnese Balandiņa

Lai pārliecinātos par pētījuma rezultātiem, Engures Novada Ziņas DAP uzdeva trīs kontroljautājumus:

Cik respondenti tika aptaujāti?- Pavisam ĶNP teritorijā tika izdalītas 475

anketas, no kurām atpakaļ tika saņemtas 349 (atbilžu procents 73%, augstākais no visām projektā iesaistītajām teritorijām). No šīm 349, 321 anketa tika atzīta par derīgu un izmantota pētījumā. Jāņem vērā, ka šoreiz svarīgs bija nevis iedzīvotāju, bet mājsaimniecību skaits (viena anketa uz mājsaimniecību nevis iedzīvotāju).

Kā tika veidota pētījuma izlase - tie, kuri tiks aptaujāti?

- Pētījuma izlase – nejaušības princips; bija zināms tikai aptaujājamo mājsaimniecību skaits katrā apdzīvotajā vietā. Lai vēl papildus novērstu jebkādu subjektivitātes iespēju anketējamo mājsaimniecību izvēlē, anketēšanu neveica Dabas pārvaldes darbinieks, bet speciāli šim nolūkam darbā pieņemts cilvēks, kurš nepārzina teritoriju un nepazīst vietējos iedzīvotājus.

Cik ģeogrāfiski plašā reģionā par parku tika intervēti iedzīvotāji?

- Aptauja tika veikta visā ĶNP teritorijā, ietverot arī tās tiešā tuvumā esošās apdzīvotās vietas. Engures novadā anketēšana tika veikta Smārdē un Smārdes pagasta ĶNP daļā, Lapmežciema pagastā, Klapkalnciemā un Lielajāciemā.

Kristaps Zaļkalns noslēdzies iepirKumA KonKurss pAr mitrāju AtjAunošAnAs tehnisKo projeKtu izstrādi

Dabas aizsardzības pārvaldes izsludinātais iepirkuma konkurss par mitrāju atjaunošanas tehnisko projektu izstrādi LIFE + programmas projekta HYDROPLAN „Ķemeru nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana” ietvaros noslēdzies – tehnisko projektu izstrāde uzticēta inženieru birojam “PROFECTO”.

Uzņēmums “PROFECTO” veiks tehnisko projektu izstrādi ar detalizētu veicamo darbu aprakstu ūdens režīma atjaunošanas darbiem Zaļajā purvā, Skudrupītes palienē un Lielā

Ķemeru tīreļa rietumu malas mitrajos mežos. Šim uzņēmumam ir vairāk nekā 15 gadu pieredze hidrotehnisko būvju un meliorācijas sistēmu risinājumos. Pēdējo piecu gadu laikā „PROFECTO” speciālisti ir izstrādājuši vairāk nekā 60 tehniskos projektus dažādām meliorācijas sistēmām.

Tehnisko projektu izstrāde ir pēdējais sagatavošanās darbu posms pirms dabiskā ūdens režīma atjaunošanas darbu veikšanas projekta aktivitāšu vietās. Tā kā Skudrupītes palienes un Ķemeru tīreļa

R malas mežu teritorijas atrodas viena otrai blakus un daļēji pārklājas, turklāt atrodas vienā novadā (Tukuma), tām tiks izstrādāts viens tehniskais projekts. Zaļā purva atjaunošanai tiks izstrādāts atsevišķs tehniskais projekts, jo tā teritorija atrodas Engures novadā.

Mitrāju atjaunošanas tehnisko projektu izstrādi plānots pabeigt 2015. gada pavasarī, lai jau rudenī varētu ķerties pie reāliem zemes darbiem atjaunojamajās mitrāju teritorijās.

Ieva Lazda

►

► ◄

◄

4. un 5.oKtobrī notiKs rudens putnu vērošAnAs dienAs

Tuvāko nedēļu laikā migrējošie putni dosies tālā ceļojumā, lai bargo ziemu pārlaistu siltākās zemēs, tādēļ 4. un 5.oktobrī Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību rīko tradicionālās rudens Putnu vērošanas dienas. Visā Latvijā notiks dažādi pasākumi – putnu vērošanas ekskursijas kopā ar profesionāliem ornitologiem, putnu barotavu gatavošana un radošās

darbnīcas bērniem. Pasākumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Dalībai ekskursijās aicinām pieteikties iepriekš, jo vietu skaits ir ierobežots. Visas ekskursijas un darbnīcas ir bez maksas. Pasākumu apmeklētājus aicinām izvēlēties ērtu, laika apstākļiem atbilstošu apģērbu un apavus, kā arī ņemt līdzi binokli, putnu noteicējus un uzkodas pusdienām. Vairāk informācija: www.daba.gov.lv.

Engures Novada Ziņas10. Engures Novada Ziņas 11.ilglaicīgas dusmas vai uz kuru turētu ļaunu prātu. Man ir veicies ar saviem vecākiem, darba kolēģiem, ar cilvēkiem, ko sastapu pirmajā darba vietā Smārdes pamatskolā, pašreizējiem kolēģiem un darbiniekiem… Ja nebūtu šo cilvēku, nebūtu nekā, jo viens pats cilvēks neko nevar. Grūtības ir jebkurā darbā, bet, ja tev ir cilvēki, uz kuriem var paļauties un ar kuriem tevi vieno kopēji mērķi… Domāju, mums visi darbinieki uzņēmumā saprot: jo labāk ies uzņēmumam, jo labāk ies darbiniekiem. Ja visi to saprot, tad visas grūtības var pārvarēt.

Kādi ir jūsu uzņēmuma nākotnes plāni? - Līdzšinējā pieredze rāda, ka darba

netrūkst. Taču, lai arī uzņēmums ir samērā veiksmīgs, nav iespējams nopelnīt tālākai attīstībai. Varbūt tas izklausās pārgalvīgi, taču, ja mums būtu 100 autobusi, mums būtu darbs arī 100 autobusiem.

Brauciena laikā galvenais nav autobuss, bet – šoferis! Braucienam var būt norīkots pilnīgi jauns, ideāls, moderns autobuss, taču, ja pie stūres nebūs labs šoferis, tad no tā pasākuma nekā nebūs. Un otrādi – ja būs slikts autobuss un labs šoferis, viņš jebkuru braucienu izglābs un beigu beigās pasažieri tāpat būs apmierināti. Viss atduras pret cilvēcisko faktoru – Latvijā ir grūti ar darbiniekiem. Mums personāls nemainās. Ja kāds aiziet, tad aiziet uzreiz – nedēļu pastrādājis. Tad mēs saprotam, ka tas nav mūsu cilvēks. Visi pārējie – kā sākuši strādāt, tā turpina strādāt. Taču autobusu šoferu profesija acīmredzot ir izmirstoša profesija, jo autobusa šoferis, manuprāt, ir augstākā šoferu kategorija. Varbūt ne no atalgojuma viedokļa, jo treknajos gados kravas automobiļu vadītāji pelnīja divreiz vairāk nekā autobusu šoferi. Taču pret autobusa šoferiem prasības ir krietni augstākas, nekā pret citu transporta līdzekļu vadītājiem – pirmajā mirklī šķiet, ka tās ir pilnīgi nesavienojamas kompetences. No vienas puses autobusa šoferim ir jāsaprot tehnika, tā ir jāprot kopt un remontēt. No otras puses šoferim ir jāprot arī labi braukt un prast komunicēt ar cilvēkiem, jāzina svešvalodas.

Diez vai mūsdienās autobusa šoferim pašam vajadzēs labot “busiņu”, taču viņam ir nepieciešamas zināšanas un izpratne par tehniku, lai informāciju nodotu mehāniķiem.

- Jā, lai viņš saprastu, kas ir noticis un diagnosticētu problēmu.

Kāda ir autobusa šofera vidējā alga?- Pārsvarā maksā par nostrādātajām

dienām un stundām. Viss ir atkarīgs, kā cilvēks strādā – alga var būt 300 EUR un var būt 1000 EUR, un pat lielāka. Nav noslēpums, ka apkalpojot ārzemniekus, pastāv arī tējas naudas. Un tās arī ir atkarīgas no tā, kā šoferis strādā.

Pastāstiet, lūdzu, nedaudz par sevi – kā ir veidojusies jūsu paša karjera?

- Absolvējot vidusskolu, man nebija idejas, ko es gribu darīt. Nevienu darbu pats neesmu meklējis – allaž ir sanācis tā, it kā darbs atnāktu pie manis. Es vēlējos stabilitāti dzīvē un jaunības maksimālismā aizgāju uz kolhozu strādāt par atslēdznieku, un pirmā darba vieta bija tieši šajās telpās, kur šobrīd notiek saruna („Smārdes AL” telpās), jo šeit bija noliktava. Smārdes pamatskolā nonācu nejauši. Skolā mācījos labi un biju starp aktīvistiem, visur piedalījos. Cietu satiksmes negadījumā, un skolas kolektīvā nosprieda, ka man nebūtu labi strādāt fizisku darbu. Tādēļ man kā bijušajam skolēnam piedāvāja kļūt par pionieru vadītāju Smārdes pamatskolā. Pēc tam vasarā bijušais audzēknis uzaicināja mani aizbraukt līdz uz Vāciju – tas bija laiks, kad visi dzina automobiļus no Eiropas. Kompānijā visi ļaudis brauca ar mērķi pirkt automobiļus, bet man nebija konkrētas ekspektācijas. Tā kā zināju vācu valodu, palīdzēju pārējiem. Domāju, varbūt nekad dzīvē vairs neviens neko tādu nepiedāvās, tādēļ aizgāju strādāt par divreiz lielāku atalgojumu firmā, kas nodarbojas ar auto atdzīšanu pēc pasūtījuma no Eiropas.

Šajā sakarā man ir jāatzīstas par traipu biogrāfijā, par ko esmu domājis un kas nav bijis sevišķi ētiski. Es aizgāju no skolas oktobrī, kad man bija audzināmā 9. klase, “nenoaudzinājis” klasi līdz galam.

Kādas atziņas ieguvāt, strādājot skolā?- Azartu! Ar laiku cilvēkam, apbružājoties

dzīvē, azarts pazūd. Bet tā kā bērniem nav negatīvā pieredze, viņi vienmēr domā, ka dzīvē visu var sasniegt. Un tā arī ir. Strādājot ar bērniem pazūd bailes no saskarsmes ar cilvēkiem. Citam varbūt grūtības sagādā komunicēt ar diviem vai trim svešiem cilvēkiem, bet pēc tam, kad tu esi strādājis skolā, nav grūtības komunicēt ar 50 vai vairāk cilvēkiem vienlaicīgi.

Kā tas nākas, ka neesat apprecējies?- Kaut kā nebija laika… Varbūt nepareizi

sevi nostādīju dzīvē – vēl viss būs. Taču ikdienā laiks tik strauji rit, ka nu jau man ir 45 gadi. Laikam esmu palicis tik liels egoists, ka man grūti iedomāties, ja man tagad vajadzētu ar kādu saskaņot, ko es darīšu vai nedarīšu. Tā tas ir izveidojies.

Manā aprūpē ir mana mamma. Man ir divas mīļas krustmeitas. Es teiktu, ka mana ģimene ir mans darba kolektīvs. Mums ar visiem ir tādas diez gan tuvas attiecības.

Vai jūs esat darbaholiķis?- Jā, noteikti. Šodien es darba dienu

sāku pulksten trijos no rīta, esmu jau pabijis Madlienā, Bauskā, Grenstālē un pēc tam atbraucu uz šejieni un strādāju ar dokumentiem. Rīt pulksten piecos no rīta

es braucu uz Slovākiju. Es strādāju arī kā autobusa šoferis, jo tālajos braucienos ir nepieciešami divi šoferi. Turēt darbā divus autobusa šoferus var atļauties tikai vasarā, bet ziemā – darbs knapi pietiek vienam šoferim.

Kad es sāku darbu ar „Smārdes AL”, man nebija autobusa šofera vadītāja apliecība. Reiz vajadzēja pārdzīt autobusu 500 metrus. Es piesēdos pie stūres un pēc izbrauciena biju nosvīdis slapjš no galvas līdz kājām. Un pateicu: jūs varat braukt ar to autobusu, cik gribat, un man samaksāt kaut miljonu, bet es nekad vairs nebraukšu pie autobusa stūres. Tas bija briesmīgi.

Kā tas iespējams, ka jūs sākāt uzņēmējdarbību pasažieru pārvadājumu jomā, bet jums nebija autobusa vadītāja apliecība?

- Kad strādāju Rīgā, mums pagalmā stāvēja diezgan vecs autobuss, kas nebija noslogots. Tā kā ikdienā nebija daudz darba, prātoju, kā autobusu noslogot. Vispirms es izplatīju informāciju pa visām Rīgas skolām, pēc tam autobusu izkrāsojām džungļu motīvos. Pēc diviem mēnešiem – pēc šīm aktivitātēm – pēc autobusa bija tik liels pieprasījums, ka nebija kur likties. Tad es ieminējos autobusa šoferim: ja es atvēršu savu biznesu, vai nāksi pie manis strādāt? Viņš teica „jā!”, un abi vienā dienā uzrakstījām atlūgumu un aizbraucām uz Vāciju pēc autobusa.

romāns lučKoEngures novada domes goda raksta laureāts, uzņēmuma „Smārdes AL” īpašnieks un šoferis Dzimis: 1969.gada 8. janvārī, RīgāIzglītība: RPIVA maģistra grāds organizācijas vadībā, Tukuma 2. vidusskola, Smārdes pamatskolaSmārdē kopš: 2 mēnešu vecumaĢimenes stāvoklis: neprecējiesCitas darba vietas: Smārdes pamatskola, RPIVA, SIA MārtiņiVaļasprieki: slēpošana, ceļošana, grāmatas

Kristaps Zaļkalns

GADA CILVĒKS

Romāns Lučko pērnā gada rudenī saņēma apbalvojumu „Gada cilvēks” par ieguldījumu pašvaldības uzņēmējdarbības veicināšanā. Pārvadājumu kompānijas „Smārdes AL” šefs sevi sauc par veiksmīgu cilvēku. Pēc sarunas ar Romānu vēlreiz apstiprinās – veiksme pavada tos, kas cenšas, domā un ir gatavi smagi strādāt.

Ar Romānu tiekamies „Smārdes AL” telpās. Pie angāra durvīm gluži kā pazīšanas zīme, ka šefs ir uz vietas, laistās viņa sudrabotaiss Mercedes. Atveru angāra durvis – mehāniķi darbīgi kā motorizētā skudru pūznī rosās ap vienu no beļģu autobusiem. Savukārt Romāns savā pieticīgajā kabinetā strādā ar dokumentiem. Lai arī saruna notiek visnotaļ savlaicīgi - pēc pusdienas laika - Romāns jau paspējis pabūt Madlienā, Bauskā, Grenstālā. Cēlies pulksten trijos no rīta.

Cik sen jau pastāv SIA „Smārdes AL”?- Smārdes autobusa līnijas pirmo autobusu

saņēma tieši milēnijumā – 31. decembra vakarā, kad iestājās 2000. gads. Jau no paša sākuma bija doma, ka uzņēmuma nosaukums būs saistīts ar mūsu ģeogrāfisko novietojumu. Tā kā sākumā bija viens autobuss, uzņēmuma nosaukumā „autobusu līnijas” nošifrējām ar saīsinājumu AL.

Kā šo nu jau gandrīz 15 gadu laikā jūsu uzņēmums ir attīstījies?

- Atbildot pavisam lakoniski – katru gadu pa vienam autobusam klāt. Sākumā piedāvājām gadījuma pasūtījumus reisiem. Tad piedalījāmies pirmajā iepirkuma konkursā un sākām apkalpot kaimiņu pagasta Zemgales vidusskolu. Vēlāk konkurences rezultātā zaudējām šo klientu. Taču tā vietā mums klāt nāca darbs Talsu rajonā. Iesaistījāmies arī tūrismā.

uzņēmums nodarbojas ar autobusu nomu, tirdzniecību un remontu. Kura ir pamatdarbības niša?

- Neapšaubāmi tā ir autobusu noma. Tukšus autobusus neiznomājam – mums ir savi šoferi.

Cik jūsu parkā ir autobusi, un kādi tie ir? - Šobrīd „Smārdes AL” parkā ir 15 autobusi.

Autobusus var raksturot pēc mērķa, kādu darbu tie veic. Tādi īsti tūrisma autobusi ir pieci, pārējie – vietējām vajadzībām, piemēram, darbinieku pārvadāšanai. Visi ir Beļģijā ražotie „Van Hool” autobusi.

Cik iedzīvotājiem jūs nodrošiniet darbu?- Uzņēmumā pastāvīgi strādā 12

darbinieki, vasaras sezonā – līdz pat 20 darbiniekiem.

Droši vien iedzīvotāji ir ievērojuši, ka “Smārdes AL” parkā vizuāli

atpazīstamākais ir hokeja fanu autobuss. - Mēs šogad sākām sadarbību ar tūrisma

firmu, kas nodarbojas ar sporta līdzjutēju pārvadāšanu, tostarp arī hokeja fanu. Domāju, šogad uz pasaules čempionātu Minskā mēs nogādājām lielāko daļu līdzjutēju, kas organizēti devās uz čempionātu. Tad arī Latvijas Hokeja federācija (LHF) un „Aldaris” piedāvāja reklamēt organizācijas.

Vai nestabilā politiskā situācija ukrainā ietekmē arī jūsu darbu?

- Pagaidām neietekmē, jo reti braucam šajā virzienā, tā kā cilvēki ir pieraduši ceļot bez vīzām un robežkontrolēm. Šogad bija paredzēts brauciens caur Karēliju, taču šis ceļojuma etaps tika izņemts ārā no maršruta. Tas, kas mani uztrauc, ir pārtikas embargo. Ja aizliegs eksportēt šprotes uz Krieviju, tad pastāv risks zaudēt klientu Mērsragā – pārvadājam divās maiņās 200 zivju ceha darbiniekus uz darbu un no darba, abi autobusi dienā nobrauc pa 500 km.

Kas ir jūsu lielākie klienti?- Neapšaubāmi numur viens ir SIA

SABIEDRĪBA IMS (Mērsragā). Piecus gadus strādājam ar dāņu firmu ienākošā tūrisma jomā, pārvadājot ārzemju tūristus pa Baltiju, trīs gadus pāris mūsu autobusi strādā Holandes pilsētā Roterdamā, pārvadājot latviešu viesstrādniekus no mājām uz darba vietām. Vēl ir sešas tūrisma firmas, kas regulāri strādā ar mums, piemēram, DigiTours. Apkalpojam arī pašvaldības.

Smārde ir izdevīgā ģeogrāfiskā pozīcijā – Rīga tuvu, Tukums tuvu, Jūrmala tuvu. Aizbraukšana līdz Rīgai būtiski nesadārdzina pakalpojumu.

Droši vien tas ir galvenais arguments,

romānA millenium

kādēļ izvēlējāties uzņēmu bāzēt Smārdē.- Arguments bija tikai viens – es esmu

smārdenieks. Kā nonācāt tieši šajās telpās pie

„Pagastmājas”?Sākumā, kad uzņēmuma rīcībā bija

viens autobuss, tas bāzējās pie privātmājas. Kad autobusu kļuva vairāk, sākām domāt, kur veidot reālu uzņēmuma bāzi. Tā kā šī vieta bija brīva - vecais saimnieks bija bankrotējis – mēs griezāmies pie tiesas izpildītāja ar lūgumu apturēt procesu. Parādu piedzinējiem nomaksājām visus iepriekšējā īpašnieka parādus un veiksmīgi pārņēmām īpašumu.

Jūs pērn uzrakstījāt maģistra darbu „Pasažieru transporta nozares uzņēmuma stratēģiskā plāna izstrāde”. Kā jums rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības (rPIVA) akadēmijā iegūtās zināšanas noder praksē?

- Noteikti noder. 15 gadi – tas ir ilgs laiks sēdēt šeit un vārīties savā sulā. Visiem procesiem nav iespējams izsekot līdz. Par RPIVA varu teikt daudz labus vārdus – pats galvenais, ko viņi panāk, - motivē studentus ar pārliecību: ja tu gribi, tu visu vari sasniegt. Vēlējos kādu jaunu vēsmu un stimulu savā dzīvē un to arī RPIVA ieguvu.

Ziniet, kurš katrs cilvēks nesaņem diplomu par ieguldījumu pašvaldības uzņēmējdarbības attīstībā. Pastāstiet, lūdzu, par darba neredzamo pusi – kādas pūles uzņēmumā jums sagādā lielākās galvas sāpes?

- Man jāsāk no „otra gala”. Man dzīvē ir ļoti veicies – veicies tieši ar labiem cilvēkiem. Pirms intervijas es aizdomājos – vai dzīvē esmu saticis kādu cilvēku, uz kuru man būtu

uzņēmējs romāns Lučko vada pasažieru pārvadājumu kompāniju “Smārdes AL”

Engures Novada Ziņas12. Engures Novada Ziņas 13.0:39:22, 3. Gints Freināts 0:39:22, 5. Jānis Tērauds 0:42:30, 6. Jānis Spirģis 0:43:07.

Sievietes: 1. Dace Tenberga 0:30:37, 2. Baiba Sīmane 0:33:35, 3. Aiga Rekalo 0:33:40, 4. Dace Baumane 0:35:50.

F grupa (1970.g. un vecāki)Vīrieši: 1. Rinalds Gronskis 0:27:17, 2. Ilvars Ruņģis 0:31:12.Sievietes: 1. Anda Germova 0:22:50.

***

čempionātA KopvērtējumsA grupa (2005.g. un jaunāki) Zēni: 1. Ernests Gūtmanis 81 punkts, 2. Krišs Liepiņš 78, 3. Kārlis

Dubra 71, 4. Emīls Haralds Amsils 49, 5. Ričards Baumanis 48, 6. Kārlis Liepiņš 45, 6. Raivis Ābele 45, 8. Emīls Krūmiņš 44, 9. Rauls Sakne 42, 10. Jurģis Freināts 25, 10. Gustavs Gronskis 25, 12. Daniels Ēriks Markovs 18, 13. Artūrs Baumanis 12, 14. Zigmunds Kalviņš 9, 14. Aleksandrs Apinis 9, 16. Klāvs Liepiņš 8, 17. Mikus Čilipāns 7, 18. Uvis Čilipāns 5, 18. Kristers Mierkalns 5, 20. Toms Tramdahs 3, 21. Gustavs Akimovs 1.

Meitenes: 1. Nora Veismane 38 punkti, 2. Kristiāna Paula Sīmane 35, 3. Ulla Katrīna Dubra 33, 4. Inguna Sakne 31, 5. Kate Freināte 27, 6. Tīna Fišere - Blumberga 15, 7. Anna Apine 11, 8. Laura Tenberga 9, 9. Veronika Cvetkova 7, 10. Helēna Grīna 6, 11. Zane Ozoliņa 4, 12. Annija Blūma 2.

B grupa (2000.g. un jaunāki)Zēni: 1. Jānis Antiņš 42 punkti, 2. Emīls Gūtmanis 37, 3. Emīls

Tērauds 20, 4. Toms Zvaigzne 10, 4. Oskars Ruks 10, 6. Valdis Arelis 9, 7. Dāvis Ozoliņš 8, 8. Kaspars Dāvidsons 7, 9. Filips Grīns 6, 10. Ričards Jurciņš 4, 10. Markuss Ozols 4, 12. Rinalds Jānis Šenvalds 3, 13. Dāvis Noviks 2, 13. Mikus Semeneņa 2.

Meitenes: 1. Samanta Leitāne 30 punkti, 2. Lote Freināte 19, 3. Dārta Momotkova 15, 4. Santa Rekalo 13, 5. Loreta Amsila 7, 6. Dita Feldmane 6, 7. Elīza Grīnvalde 5, 8. Laura Ozoliņa 1, 9. Vita Voitkuna 1.

C grupa (1996. – 1999.g.)Zēni: 1. Kristaps Starts 18 punkti, 2. Ainārs Antiņš 17, 3. Klāvs

Briedis 10, 4. Māris Sprūdžs 5, 5. Reinis Briedis 4, 6. Niklāvs Šenvalds 1.Meitenes: 1. Katrīna Mierkalne 20 punkti, 2. Santa Rekalo 16, 3.

Vanesa Rekalo 8, 3. Dana Veismane 8, 5. Līva Firleja 1, 5. Amanda Germova 1, 7. Santa Samanta Tērauda 0.

D grupa (1985. – 1995.g.)Vīrieši: 1. Juris Karlsons 21 punkts, 2. Jānis Karlsons 12, 3. Mārtiņš

Učelnieks 6, 4. Ruslans Prihodko 4, 5. Edgars Balodis 3, 6. Kārlis Jurševics 2, 7. Roberts Rumba 1, 7. Toms Krūmiņš 1, 7. Atis Kalviņš 1, 7. Kristaps Mierkalns 1, 11. Māris Tērauds 0.

Sievietes: 1. Indra Krēgere 18 punkti, 2. Ilva Pastore 12, 3. Edīte Grasmane 10, 4. Evija Vate 4, 5. Lelde Feldmane 3, 5. Ilze Cahrausa 3, 7. Laura Strautiņa 1, 7. Simona Balašova 1.

E grupa (1971. – 1984.g.)Vīrieši: 1. Nauris Rūdulis 48 punkti, 2. Rimants Liepiņš 45, 3. Jānis

Tenbergs 29, 4. Mārtiņš Gūtmanis 25, 5. Jānis Spirģis 21, 6. Ilvars Ruņģis 16, 6. Jānis Tērauds 16, 8. Aivars Mozulis 13, 9. Andris Gutreis 8, 10. Gints Konošonoks 7, 11. Mārtiņš Auziņš 6, 12. Rihards Akimovs 5, 13. Gints Freināts 3, 14. Andris Jermuts 1, 14. Viesturs Driķis 1, 14. Juris Tērauds 1.

Sievietes: 1. Dace Tenberga 25 punkti, 2. Dace Leitāne 15, 3. Aiga Rekalo 11, 4. Dace Baumane 9, 5. Līga Blumfelde 5, 6. Inga Kokina 2, 7. Baiba Sīmane 3, 8. Inga Jaunzeme 0.

F grupa (1970.g. un vecāki) Vīrieši: 1. Rinalds Gronskis 10 punkti, 2. Ilvars Ruņģis 9, 3. Aivis

Mierkalns 1.Sievietes: 1. Anda Germova 9 punkti, 2. Inese Karlsone 3.

finišējis engures novAdA orientēšAnās/sprintA

seriāls

13.08.2014. lApmežCiemsA grupa (2005.g. un jaunāki)1. Kristiāna Paula Sīmane 3:25C grupa (1996. – 1999.g.)1. Kristaps Starts 30:36D grupa (1995. – 1985.g.)1. Edīte Grasmane 31:47E grupa (1971. – 1984.g.)1. Sandis Čilipāns 28:472. Gerds Sīmanis 29:17

03.09.2014. engureA grupa (2005.g. un jaunāki)1.vieta – Kristiāna Paula Sīmane; 1.vieta – Mikus Čilipāns,

2.vieta – Uvis Čilipāns.D grupa (1995. – 1985.g.)1.vieta – Edīte GrasmaneE grupa (1971. – 1984.g.)1.vieta – Baiba Sīmane; 1.vieta – Sandis Čilipāns, 2.vieta –

Gerds Sīmanis.

2014. gAdA seriālA uzvArētāji (piedAlījušies vismAz trīs posmos)

A grupa (2005.g. un jaunāki)1.vieta – Kristiāna Paula Sīmane; 1.vieta – Mikus Čilipāns,

2.vieta – Uvis ČilipānsC grupa (1996. – 1999.g.)1.vieta – Kristaps StartsD grupa (1995. – 1985.g.)1.vieta – Edīte Grasmane; 1.vieta – Juris Karlsons, 2.vieta –

Jānis KarlsonsE grupa (1971. – 1984.g.)1.vieta – Sandis Čilipāns, 2.vieta – Gerds SīmanisF grupa (1970.g. un vecāki)1.vieta – Inese Karlsone

Sporta ziņas apkopoja Sandis Čilipāns

turpinās pieteiKšAnās engures novAdA ziemAs

čempionātiem

Aicinām komandas pieteikties Engures novada ziemas čempionātiem basketbolā, zāles futbolā, volejbolā, florbolā!

Aicinām sūtīt komandas pieteikumu uz e-pastu sandis.cilipans@enguresnovads.lv, norādot sporta veidu, komandas

nosaukumu, kontaktpersonu un kontaktinformāciju. Ziemas čempionātus plānots sākt ar oktobra mēnesi.

Pieteikumus gaidām līdz 1.oktobrim! Informācija pa tālruni 29496815.

SPORTS noslēdzies engures novAdA sKriešAnAs čempionātsAr pēdējiem diviem posmiem Ragaciemā un Engurē, noslēdzies

pirmais Engures novada čempionāts skriešanā (seriāls). Sezonas gaitā sacensībās piedalījās 113 dalībnieki.

“gAusā jŪdze”, rAgACiems, 27.08.2014.

A grupa (2005.g. un jaunāki)Zēni: 1. Krišs Liepiņš 0:01:32, 2. Ernests

Gūtmanis 0:01:42, 3. Kārlis Dubra 0:01:50, 4. Raivis Ābele 0:01:52, 5. Ričards Baumanis 0:01:53, 6. Kārlis Liepiņš 0:01:59, 7. Emīls Krūmiņš 0:02:03, 8. Gustavs Gronskis 0:02:17, 9. Daniels Ēriks Markovs 0:02:19, 10. Artūrs Baumanis 0:02:31, 11. Jurģis Freināts 0:02:37, 12. Klāvs Liepiņš 0:02:39.

Meitenes: 1. Nora Veismane 0:01:55, 2. Inguna Sakne 0:01:58, 3. Kristiāna Paula Sīmane 0:01:59, 4. Ulla Katrīna Dubra 0:02:00, 5. Kate Freināte 0:02:13, 6. Tīna Fišere – Blumberga 0:02:27, 7. Laura Tenberga 0:05:17.

B grupa (2000.g. un jaunāki)Zēni: 1. Jānis Antiņš 0:03:22, 2. Emīls

Gūtmanis 0:03:29, 3. Emīls Tērauds 0:03:35, 4. Valdis Arelis 0:04:19, 5. Oskars Ruks 0:05:48.

Meitenes: 1. Samanta Leitāne 0:03:55, 2. Lote Freināte 0:04:12, 3. Dārta Momotkova 0:04:15, 4. Loreta Amsila 0:11:34

C grupa (1996. – 1999.g.)Zēni: 1. Ainārs Antiņš 0:19:11, 2. Klāvs

Briedis 0:19:20.Meitenes: 1. Santa Rekalo 0:20:05,

2. Katrīna Mierkalne 0:20:15, 3. Dana Veismane 0:21:41, 4. Vanesa Rekalo 0:30:14.

D grupa (1985. – 1995.g.)Vīrieši: 1. Juris Karlsons 0:35:31, 2.

Kārlis Jurševics 0:37:43, 3. Jānis Karlsons 0:39:03.

Sievietes: 1. Ilze Cahrausa 0:33:14, 2. Edīte Grasmane 0:37:36, 3. Ilva Pastore 0:38:00.

E grupa (1971. – 1984.g.)Vīrieši: 1. Nauris Rūdulis 0:36:22, 2.

Rimants Liepiņš 0:38:48, 3. Jānis Tenbergs 0:43:26, 4. Jānis Tērauds 0:46:43, 5. Ilvars Ruņģis 0:50:59, 6. Jānis Spirģis izstājās.

Sievietes: 1. Dace Tenberga 0:34:04, 2. Aiga Rekalo 0:38:25, 3. Dace Baumane 0:39:20.

F grupa (1970.g. un vecāki)Vīrieši: 1. Rinalds Gronskis 0:30:33, 2.

Ilvars Ruņģis 0:35:53.engure, 10.09.2014.

A grupa (2005.g. un jaunāki)Zēni: 1. Krišs Liepiņš 0:03:16, 2. Ernests

Gūtmanis 0:03:20, 3. Rauls Sakne 0:03:27, 4. Kārlis Dubra 0:03:50, 5. Emīls Haralds

Amsils 0:03:54, 6. Raivis Ābele 0:04:10, 7. Kārlis Liepiņš 0:04:36, 8. Emīls Krūmiņš 0:04:43, 9. Gustavs Gronskis 0:04:53, 10. Jurģis Freināts 0:04:56, 11. Artūrs Baumanis 0:05:15, 12. Daniels Ēriks Markovs 0:05:30, 13. Klāvs Liepiņš 0:05:35.

Meitenes: 1. Nora Veismane 0:03:58, 2. Inguna Sakne 0:04:04, 3. Kristiāna Paula Sīmane 0:04:06, 4. Ulla Katrīna Dubra 0:04:19, 5. Kate Freināte 0:04:26, 6. Tīna Fišere – Blumberga 0:05:06, 7. Annija Blūma 0:05:10, 8. Laura Tenberga 0:05:37.

B grupa (2000.g. un jaunāki)Zēni: 1. Jānis Antiņš 0:07:00, 2. Emīls

Gūtmanis 0:07:09, 3. Emīls Tērauds 0:07:45, 4. Mikus Semeneņa 0:08:20, 5. Oskars Ruks 0:12:28.

Meitenes: 1. Samanta Leitāne 0:07:58, 2. Lote Freināte 0:08:23, 3. Dārta Momotkova 0:08:29, 4. Loreta Amsila 0:12:30.

C grupa (1996. – 1999.g.)Zēni: 1. Kristaps Starts 0:15:16, 2. Ainārs

Antiņš 0:18:44, 2. Klāvs Briedis 0:18:44. Meitenes: 1. Katrīna Mierkalne 0:21:34,

2. Santa Rekalo 0:22:03, 3. Dana Veismane 0:22:46, 4. Vanesa Rekalo 0:28:27.

D grupa (1985. – 1995.g.)Vīrieši: 1. Juris Karlsons 0:34:25, 2. Jānis

Karlsons 0:37:11.Sievietes: 1. Ilva Pastore 0:33:02, 2. Edīte

Grasmane 0:34:14.E grupa (1971. – 1984.g.)Vīrieši: 1. Nauris Rūdulis 0:34:36, 2.

Rimants Liepiņš 0:35:10, 3. Jānis Tenbergs

Engures Novada Ziņas14. Engures Novada Ziņas 15.engures bAznīCAi 210!

Engures baznīcas vēsture ir sena un visai raiba, jo, kad celta pirmā baznīca, nav skaidri zināms. Pirmie dati par baznīcas celtniecību parādās 1567.gada 28.februārī, kad tika izdots rīkojums par baznīcas būvniecību Engures kroņa muižā.

Kurzemes baznīcu sarakstā tā minēta jau 1591.gadā, un dievkalpojumus brauc vadīt mācītājs no Tukuma. 1641. gadā celta otra baznīcas ēka, 1677. gadā trešā baznīca ēka. 1720. gadā vētra sagāza ēkai torni. Ceturto koka baznīcu uzcēla 1772. gadā, taču jau pēc 30 gadiem tā atradās sabrukuma stāvoklī, un nācās celt jaunu – jau piekto baznīcas ēku. . Viens no pirmajiem mācītājiem, par kuru atrastas vēsturiskas liecības, bija Jakobs Šittlers, kurš 1696.gadā iecelts Engurē par mācītāju, bet 1710.gadā viņš un viņa ģimene mirusi lielā mēra laikā.

Laika posmā no 1802. līdz 1804.gadam tika uzcelta piektā baznīca. Tās cēlēji bija latviešu amatnieki - brāļi Krišjānis

un Dāvis Krūzes. Baznīcas ēku iesvētīja 1804. gadā, un tās draudzi apkalpoja Johans Peteris Brandts. Arī viņa tēvs Gothards Kristofs Brands bija Engures draudzes mācītājs. J.P.Brands 44 gadus uzticīgi kalpoja Engures draudzei, un viņa vadībā Engurē iekārtoja pirmo skolu, kurā vienkāršie zvejnieku jaunieši varēja apgūt lasītprasmi. Viņš arī rakstīja Engures draudzes hroniku un bija laikraksta „Latviešu Avīzes” korespondents. Pateicoties viņa ierakstiem draudzes hronikā, mēs varam daudz ko uzzināt par Engures tā laika cilvēkiem un viņu dzīvi. Viens no vēsturiski nozīmīgākajiem notikumiem, kuru mācītājs minējis, ir 1810.gada vasara, kad Krievijas ķeizariene Elizabete ar savu svītu viesojusies pie mācītāja un viņa ģimenes.

Pirmais latviešu tautības mācītājs visā Talsu apriņķī (pie kura toreiz piederēja arī Engure) bija Jānis Reinhards, kurš no 1888. līdz 1897.gadam kalpojis Engures draudzē.

1897.gadā Engures draudzē sāka kalpot mācītājs Gustavs Ādolfs Sadovskis, viņš arī strādāja Engures jūrskolā. Rūpējoties par savu draudzi, viņš mācītājmuižā atvēlēja telpas ārstam Dreiieram slimnieku pieņemšanai un ārsta dzīvoklim. 1905.gadā, rodoties konfliktiem ar sociāldemokrātisko ideju piekritējiem, mācītāju padzina no baznīcas. Viņa ģimene tā arī nepieņēma Krievijas pavalstniecību un tika izsūtīta uz Sibīriju. Pirmajā pasaules karā baznīca tika stipri izpostīta, bet, pateicoties aktīvai mācītāja Mārtiņa Kārtiņa darbībai, baznīca tika atjaunota ar baznīcas padomes un dāmu komitejas savāktajiem līdzekļiem. Kamēr baznīcā notika remontdarbi, dievkalpojumi notika kapsētā. M.Kārtiņš baznīcā kalpoja līdz 1948.gadam, savukārt viņa dēls Paulis Kārtiņš pēc Otrā pasaules kara Engurē vadīja Engures ciema kori.

No 1957.gada līdz 2000.gadam par mācītāju Engures draudzē kalpoja mācītājs Valdis Amols. Pēc V.Amola baznīcas draudzē ir kalpojuši vairāki mācītāji, bet pašreiz tai kalpo mācītājs Raitis Evamois. No 1990.gada darbojas Engures draudzes skola.

Baznīcu ieskauj kapi, tie pastāv no senseniem laikiem. Dzīvi vēl nostāsti par vētras nodarītajiem postījumiem, par dažādām liecībām, kuras pēc tam tika atrastas. Baznīcas misija cauri gadsimtiem ir bijusi garīgais atbalsts un patvērums vietējiem cilvēkiem, tāpēc droši vien jau toreiz, senie engurnieki pielika pūles, lai baznīca vēstures līkločos nepazustu. Šodien baznīca kalpo gan draudzei, gan ir pietiekami interesants tūrisma objekts. Mākslinieks Māris Subačs raksta: “Baznīca ir māja, kas domāta tam, lai tu runātu un Dievs klausītos, lai Dievs runātu un tu klausītos, lai tu saņemtu visu, ko Dievs grib dot.” Lai godinātu baznīcas 210 gadu jubileju š.g.12.oktobrī notiks svētku koncerts un dievkalpojums.

Jolanta Kraukle

Engures pagasta iedzīvotāji!

Lūdzam sniegt ziņas par tuviniekiem, kaimiņiem vai paziņām, kuri tika iesaukti no Engures un Engures pagasta ciemiem Latvijas leģionā un tika pakļauti deportācijām.Informāciju varat sniegt pa tel. 26323201 Jolantai Krauklei vai tel. 26768458 Mārtiņam Šulcam.

svētdien, 12. oktobrī pl.14.00 ar pateicības dievkalpojumu Engures baltā eņģeļu baznīca svin savu 210 gadu jubileju! Pēc dievkalpojuma sadraudzība, mūzika un apsveikumi.Piedalās: Engures ev. lut. draudzes ērģelnieks j. novicāns, draudzes koris a.Freinātes vadībā, jauniešu grupa “caurvējš”, vadītājs a. grīnbergs Freimanis, un mācītājs r. Evamoisnāciet visi!

Engures draudzes padome

SKOLASRELIĢIJA engures vidussKolAs ziŅAs

Septembris sāk iekrāsot kļavu cekulus, un 2014./2015. mācību gads ieskicē savu skrējienu.

Uzrakstīti pirmie pārbaudes darbi, pabūts pirmajās vieglatlētu sacensībās, iepazīti jaunatnākušie skolas biedri, un arī skolas sabiedriskā dzīve sāk savu ritējumu. Šajā mācību gadā Engures vidusskolas skolēnu padome darbosies paplašinātā sastāvā, proti,tajā darbosies pa vienam pārstāvim no katras klases. Pārstāvji tika izvirzīti klašu vēlēšanās. Priecē, ka pēc ilgāka pārtraukuma skolas padomē pārsvars ir puišu pusē, šogad septiņi zēni un piecas meitenes vadīs skolēnu sabiedrisko dzīvi.

Skolēni gatavojas Dzejas dienas priekšnesumam Dzejas diena ienāca arī mūsu skolā. 12. septembrī teātra pulciņa

dalībnieki aicināja uz literāru montāžu, kurā tika skandēta Raiņa un Aspazijas dzeja. Ar moto „Tad to sirdi pušu šķeļat…” Monta Štāla, Agija Balode, Reinis Lācis, Mārtiņš Orste un Ralfs Liepa savus skolas biedrus ieveda Raiņa un Aspazijas mīlas dzejas pasaulē.

No 15. – 19. s e p t e m b r i m s ā k u m s k o l a s skolēni gaiteņos iekārtoja rudens kompozīciju izstādi, savus darinājumus ilustrējot ar dzejas rindām. Savukārt p a m a t s k o l ē n i un vidusskolēni noformēja skolas logus par iepriekš izlozētu tēmu, papildinot to ar atbilstošām dzejas rindām. Visātrāk pie jauna izskata tika skolotāju logs. Izlozētā

tēma „Bērnības zeme” lika paložņāt pa bēniņiem un pameklēt vecās liecības, mācību grāmatas. Atradās arī dažas lelles. „Ar naktstauriņiem ieskrien mīlestība logā” - tik romantiskas Imanta Ziedoņa rindas raksturo 12. klases logu. Un viņi zina, par ko ir runa.

29. septembrī skolā notiek ikgadējais Miķeļdienas tirdziņš, kur

rudens “spārītē”Kaut kā negribas ticēt, bet tomēr vasara ir aizvadīta-

Staigā pa asteru zīdu septembris miglā no rīta,Rožābolos sārtums no rudens skūpstiem krājas,

Sēņu un dzērveņu grozi pēc lietavām beidzot nāk mājās,Krustu šķērsu virs galvas debesis gājputnu palos

Gleznu Ermitāža saulrietā koku galos.(K.Apškrūma)

Uzsākot jauno mācību gadu, vecākus, pedagogus un bērnus sveica pirmskolas izglītības iestādes vadītāja Sandra Ozoliņa. 2014./2015.mācību gadā “Spārītē” rotaļājoties mācīsies 91 audzēknis, tai skaitā 42 piecgadīgie un sešgadīgie bērni. Bērni mācīsies ne tikai grupās, pastaigās un rotaļās, bet arī jaunajā interaktīvajā klasē.

Īss ieskats rudens pasākumos.22.septembrī pie mums viesojās Ē.Balodis ar izrādi

“Ķiplociņš kosmosā”, kurā stāstīja par slinkuma slikto ietekmi, par to, kā neradīt sev apkārt atkritumus, kā tikt vaļā no sliktiem paradumiem. Izrāde bija saistīta ar šī gada galvenajiem uzdevumiem par ekoloģiskas apziņas veidošanu bērniem, un dabas pamatlikumiem.

10.oktobrī būs fotogrāfēšanās.10. oktobrī plkst.18.00 iestādes vecāku kopsapulce. Ļoti

gaidām visus vecākus. Sapulcē viesosies psiholoģe, kura pastāstīs par pirmsskolas vecuma bērnu psiholoģiskajām attīstības īpatnībām, par vecāku tiesībām un pienākumiem.

16.oktobrī pasākums “Rudens krāsas dārzā un mežā”, šī pasākuma noslēgumā pie mums viesosies Cūkmens.

23.oktobrī – koncertuzvedums “Rūķenīte Notiņa un viņas draugi”.

Novēlam ražīgu un sekmīgu jaunu mācību gadu! Lai veiksmīga sadarbība!

PII “Spārīte” mājas lapas adrese: www.bernudarzssparite.lvMetodiķe Solveiga Leitarte

iespējams iegādāties gan dažādus gardumus, gan reizēm arī saimniecībā noderīgas lietas.

Ina Puzanova

Engures Novada Ziņas16. Engures Novada Ziņas 17.zinību dienA engures novAdA sKolās REPORTĀŽASaulainajā 1.septembra rītā Engurē, Lapmežciemā, Smārdē un Milzkalnē dučiem skolēnu ar ziediem devās uz mācību iestādēm, atzīmējot Zinību dienu jeb jaunā mācību gada sākšanos. Engures vidusskolā jauno mācību gadu iezvanīja 252 skolēni (21 pirmklasnieks), Smārdes pamatskolā - 159 skolēni (24 pirmklasnieki), Lapmežciema pamatskolā - 130 skolēni (22 pirmklasnieki), bet Milzkalnes sākumskola - 87 skolēni (19 pirmklasnieki). Savukārt Engures Mūzikas un mākslas (EMMS) skolā pēcpusdienā turpat 170 topošo mūziķu un mākslinieku. Lai izdodas!

◄ Engures vidusskolā skolēni un pedagogi pulcējās stadionā. Vecāki, tuvinieki un draugi skolēnus varēja komfortabli pavadīt ar sveicieniem no tribīnes.

▲ Tradīcijas nedrīkst lauzt - 12. klases skolēni svinīgi ienes Latvijas karogu stadionā, dodot zaļo gaismu jaunajam mācību semestrim.

▲ Milzkalnes sākumskolas 1. klases skolēni “iesilda” solus sešus gadus garajam zinību maratonam.

▲ Lapmežciema pamatskolā skolēni pulcējās Tautas nama telpās. Kamēr citās pašvaldības mācību iestādēs ir notikušas izmaiņas tikai mācību spēku sastāvā, Lapmežciema pamatskolā nomainījies direktors. Pie skolas stūres ķēries enerģiskais raimonds Arājs, kurš ir arī dabas zinātņu grāmatu autors. “Mans darba lauciņš, kurā esmu specializējies, ir vides izglītība,” teic Saldus pusē dzimušais r.Arājs.

▲ Smārdes pamatskolā 9. klases audzēkņi ar skolas karogu mastā pavada 1. klases “debitantus”. Visi savējie!

▲ Pēc svinīgās daļas uz bagātīgo ābeļu zara fona Milzkalnes skolēni dodas mācību telpu virzienā.

Engures Mūzikas un mākslas skolā “darbs dzen darbu” - astotajā mācību dienā skolēni aizvadīja īpašu mācību stundu skolas pagalmā

septembrA rAibumiŅi

lApmežCiemāTāpat kā visās skolās arī Lapmežciemā

skolas gads sākas ar drošības instruktāžām. Tādēļ arī pašā mācību gada sākumā pa klašu grupām tikāmies ar Engures novada pašvaldības policistiem Jāni Vancānu un Nilu Matrozi (attēlā).

Skolēni jau daudzus noteikumus zināja, bet nekad nav par daudz tos atkārtot. Patiesu sajūsmu, īpaši sākumskolēniem, sagādāja iespēja pašiem apsēsties policijas mašīnā, paturēt rokās un izmēģināt roku dzelžus un arī turpat mašīnā „nonākt aiz restēm” (redaktora piezīme - to gan nenovēlam ikdienas dzīvē - K.Z.).

7.septembrī Lapmežciema mazpulcēni devās uz K.Ulmaņa dzimtajām mājām „Pikšas”. Tur, kopā ar citiem, viņi veidoja ziedu vilni, veltītu bijušā prezidenta dzimšanas dienai. Protams, kā jau rudenī, neiztika arī bez tirgošanās. Pašu rokām vāktas tējas, rieksti, āboli, plūmes, dažādas garšsaknes – tās visas tika veiksmīgi iztirgotas.

Jaukais atvasaras laiks aicināt aicināja skolēnus, viņu vecākus un audzinātājas organizēt pārgājienus un tradicionālās rudens ekskursijas. Sešgadnieki un sākumklasnieki jau paspējuši ar kājām iziet maršrutus tepat pa Kaņiera ezera niedrāju taku un gar jūras krastu līdz Ragaciema bākai un pirmajai stāvvietai Gausajā jūdzē.

Ekskursijas šogad rosinājām vairāk organizēt tuvāk mūsu dzīvesvietai, jo izrādās, ka ir daudz kas neredzēts tepat mūsu novadā un Tukuma apkārtnē.

Un tā, mūsu skolēni jau paspējuši vai arī plāno vēl doties uz: • Ceļa muzeju Šlokenbekā;• Bērnu māju un Imulu Pasaku mežu

ar savām bumbu atrakcijām Kandavas novadā;

• Šokolādes muzeju ar meistarklasi Pūrē;• Tehniskās jaunrades namu „Annas 2”,

Kara muzeju un „Laimas” šokolādes muzeju Rīgā;

• Līvu Akvaparku Jūrmalā;• Ziemassvētku kauju vietām un Jelgavas

pilsētu;

Astotajā mācību dienā, saules siltuma un gaismas lutināti Engures mūzikas un mākslas skolā Mākslas skolas pedagogi bija noorganizējuši atvērtās nodarbības skolas pagalmā.

Bērniem šādas pārmaiņas patīk, jo īpaši tāpēc, ka iekštelpu vide tiek nomainīta pret radošu darbošanos svaigā gaisā. Uz radošajām nodarbībām tika gaidīti visi, kam interesē mācības Mākslas skolā. Paralēli jaunajiem audzēkņiem, aktīvi līdzdarbojās arī esošie mākslas skolas jaunieši un mazie bērni no “Spārītes”. Liela piekrišana bija it visām trijām piedāvātajām nodarbībām, bet visspilgtākā bija gleznošana. Tur uz lielās planšetes tika gleznota mūsu skaistā skola, kura jaunajā mācību gadā durvis vērusi turpat 170 lieliem un maziem audzēkņiem!

Kaut arī jaunais mācību gads ir sācies, skolas bērni vēl steidz iestāties arī Mūzikas skolā, lai apgūtu kādu no piedāvātajām programmām. Šogad audzēkņi ir vairāk izvēlējušies apgūt Klavierspēli, Kokles spēli, Vijoļspēli. Bet īpaši gaidīti tiek bērni mācīties Pūšaminstrumentu spēles programmā: skolā var apgūt Flautas spēli, Klarnetes spēli, kā arī tik ļoti populāro- Saksofona spēli.

Pūšaminstrumenti ļoti labi skan dažāda

veida ansambļos, ir neatņemama sastāvdaļa muzicējot lielākos orķestros. Prieks par Matīsu Eglīti un Luīzi Rinkeviču, kuri šogad piedalījās arī mūsdienu ritma mūzikas meistarklasēs Ventspilī GROOVE 2014, muzicējot kopā ar citiem Latvijas audzēkņiem un pilnveidojot savas prasmes džeza spēlē. Trešo gadu pēc kārtas šo Big Band nometni bērniem vada Renārs Lācis. Tās dalībniekiem ir iespēja piedalīties dažādās nodarbībās, attīstot un pilnveidojot iemaņas instrumenta spēlē, improvizācijā, kā arī ritma mācībā. Tas dod lielisku iespēju pēc tam sevi pierādīt jauniem sasniegumiem skolas ikdienas darbā. Un abi audzēkņi jau cītīgi tiek gatavoti prestižajām konkursam “Saxophonia”, kas ir lielākais saksofonmūzikas festivāls Eiropā, jo tas ikreiz pulcē pasaules mēroga saksofonmūzikas zvaigznes un ir viens no visvairāk apmeklētākajiem un populārākajiem mūzikas festivāliem Latvijā.

Skolā var pieteikties katru darba dienu. Vēlamais audzēkņu vecums lai pieteiktos pūšaminstrumentu klasē 9-13 gadi. Mācību gads tiko iesācies, un nekas nav nokavēts! Jāsāk darīt tad, kad ir iespējas, jo vēlāk jau būs citi darbi un pienākumi.

Direktore Ina Selivanoviča

tā Atvērām durvis jAunAjAm māCību gAdAm

• Dabas parku un slepeno padomju bunkuru Līgatnē;

• Livonijas ordeņa pili un piedzīvojumu parku Tarzāns Siguldā.

Paldies visiem vecākiem, jo bez viņu atbalsta

mums nekad neizdotos noorganizēt tik plašus un interesantus ekskursiju maršrutus! Lai šis aktīvi iesāktais jaunais mācību gads tā turpinātos arī citos gada mēnešos!

Zaiga Kauķe

Foto

: And

ris J

erm

uts,

Mud

īte B

ērzi

ņa, K

rist

aps Z

aļka

lns

Engures Novada Ziņas18.

Engures novada pašvaldības izdevums ENGURES NOVADA ZIŅASIznāk reizi mēnesīRedaktors: Kristaps ZaļkalnsRedakcijas adrese: “Pagastmāja”, Smārde, Smārdes pag., Engures novads, LV–3129, LatvijaTālrunis: 63192109, 20219888E–pasta adrese: kristaps.zalkalns@enguresnovads.lvMaketētājs: Kristaps ZaļkalnsIespiests: SIA “Tipogrāfija Universums A” Tirāža: 3541 eksemplārsEngures novada domes interneta mājaslapa www.enguresnovads.lv

Sekojiet Engures novada jaunumiem internetā, tagad arī mikroblogā Twitter.

Twitter.com/EnguresnovadsEngures novada mājaslapa: www.enguresnovads.lv.

SIRSNĪGI SVEICAM VISUSSEPTEMBRA DZIMŠANAS

DIENU JUBILĀRUS, ĪPAŠI DZĪVES LIELAJĀS JUBILEJĀS!

Mūžs ir ziedošanās,Mūžs ir atdošana.Gadi ietBet tu kā ceļinieks,Kurš nes sirdi Pārkalt gaismas zvanā,Lai ikvienam Sadzirdēt to prieks.

SVEICAM!

Engures novada dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti jaundzimušie:

Saule vēsti atsūtija,Jauni radi brālīšos;To vēl labi nezināju,Vai brālītis, vai māsiņa

Engures novada dome sveic jaundzimušos un vecākus ar bērniņa nākšanu pasaulē!

100 gadu jubilejā Helēnu Strēli

90 gadu jubilejā Valentinu Čeredničenko, Mildu Klaucenu,

Ļubovu Koževnikovu.

85 gadu jubilejā Zigrīdu Ģilzi, Austru Ūzi

80 gadu jubilejā Ilgu Birni, Astru Dreimani, Mirdzu Guduli,

Māri Kasparoviču, Liliju Krievāni, Teklu Lucijanovu

75 gadu jubilejā Veru Avsjukeviču, Ainu Elperi, Marutu

Grēvi, Jāni Iesalu, Rasmu Veckalni, Vairu Zakalovsku, Dainu Ziemeļnieci, Pēteri Zuti

70 gadu jubilejā Valdi Āboliņu, Zaigu Birznieci, Faatu Isejevu,

Māri Liepiņu, Ādamu Oborenko, Imantu Ruķeri, Māru Sergejevu

Engures novadā miruši:

Benga VeltaTenu KarmaLate ŠvēdeVilnis Zilaisgailis

Engures novada dome izsaka visdziļāko līdzjūtību aizgājēju tuviniekiem.

Emīls Rimšaitis, Ģirts PetrovskisDaniela Mira Krastņika,Niks Cvetkovs, Vanesa Mezgina

SMĀRDES PAGASTĀMilzkalnes TN Mazajā zālē oktobrī apskatāma Rotas Bērzkalnes gleznu izstāde;3.okt. novada Skolotāju diena Smārdes KC;5.okt. pl.18.00 vīru kora “Dziedonis” 90.jubilejas ieskaņu koncerts Milzkalnes TN;11.okt. pl.18.00 līnijdeju grupu festivāls “Es mīlu Tevi, Latvija!” Milzkalnes TN;18.okt. kino Milzkalnes TN pl.14.00 animācijas filma “Zelta zirgs”pl.16.00 mākslas filma “Izlaiduma gads”,Smārdes KC pl.19.00 animācijas filma “Zelta zirgs”,pl.20.30 mākslas filma “Izlaiduma gads”.Biļetes pirms seansa pieaugušajiem EUR 2,-, bērniem EUR 1,- ;25.okt. Šlokenbekas muižā “Leģendu nakts” pasākumipl.19.00 izrāde “Tā precas vecpuiši” Milzkalnes TN, biļetes EUR 7,-; 6,-; 5,-; iepriekšpārdošanā no 6.oktobra.

ENGURES PAGASTĀ30.sept. kultūras darbinieku semināra Jelgavas kultūras centrā - “Latvijas valsts svētki” - apmeklējums1.okt. Engures bibliotēka un Pensionāru padome Starptautiskajā Veco ļaužu dienā un Dzejas dienu izskaņā - plkst.15.00. aicina uz muzikāli dzejisku pēcpusdienu. “Pieskārieni...”11.okt. pl.16.00 Engures kultūras nama kino vakars - jaunā latviešu animācijas filma “Zelta zirgs”, pl.18.00 jaunā latviešu mākslas filma “Izlaiduma gads”, ieeja 2 Eur.1.nov. senioru līnijdeju kopa „DZINTARKRASTS” 10 gadu pastāvēšanas jubilejas pasākums.

LAPMEŽCIEMA PAGASTĀApskatāma tautas fotostudijas “Bauska” foto izstāde “Pasaule sievietes acīm”;12.okt. kultūras pasākums pašdarbniekiem- izbraukums uz koncertzāli Latgalē GORS Rēzeknē - plkst.17 operetes “Klīvija” apmeklējums/Sonora Vaice, Inguss Pētersons, šovdejas u.c./, iepazīšanās ar koncertzāles izstādēm, pilsētas vēsturiskām vietām.

PASĀKUMI