Nr. 3 2013. g. jūlijs/augusts/septembris 84.

ALBA Koŗu apvienības 64. Dziesmu dienas Filadelfijā koris

Pirmā rindā no kr.: māc. Dr Uldis Ukstiņš, Dagnija Bērziņa, Ralfs Augstroze, Gunta Plostniece, Linda Aļļe-Murphy, Dāvids Šmits,

34 KristīgāBalss84.3.KristīgāBalss84.3.35

REDAKTORA PIEZĪMES

Visi Kristīgās Balss abonentu maksājumi sūtami: Mrs. Lidija Aistare, 10925 Zemgale Rd. Three Rivers, MI 49093, USA. Kristīgā Balss ir Amerikas Latviešu Baptistu apvienības izdevums, iznāk ik gada ceturksni. Redaktors Oļģerts Cakars, 742 N. Lombard Ave., Oak Park, IL 60302, USA. Tālrunis 1 - 708 -383 - 5285. e-pasts: kbcakars5@comcast.net. Turpat adrešu maiņas.

Gada abonements ASV dol. 15.00, katrs nākošais abonements vienam gadam ASV dol. 10.00.

CHRISTIAN VOICE – published quarterly by the Union of Latvian Baptists in America. Editor: Oļģerts Cakars 742 N. Lombard Ave., IL 60302, USA. Phone 1 - 708 - 383 - 5285

Subscription rates: One year $ 15.00; each additional subcription $ 10.00.

Titullapas galvu zīmējis Viestarts Aistars.

Kristīgā Balss un cita informācija lasāma arī ALBAs mājaslapā: www.latvianbaptistsinamerica.org

SATURS

VĀKS ………….......................................................33 64. Dziesmu dienas Filadelfijā korisREDAKTORA PIEZĪMES………………………....34 Meklēt rakstos – un nākotne?TU NEESI DIEVS, Ko māca Ījaba grāmata…………………..................35 Māc. Dr. U. UkstiņšDZĪVE……………………………….......................37 N. GintereVĒSTULE EFEZIEŠIEM – DIEVA NOLIKUMS DRAUDZĒM (25)…..............38 Māc. O. CakarsBUKSKAUNTIJAS DRAUDZES MĀSU 101. GADA SVĒTKI…………………………......….40 B. Ukstiņa DZIESMU DIENA FILADELFIJĀ…………......….42 J. PlostnieksĀGENSKALNA DRAUDZE IEIET 130. GADSKĀRTĀ……...........................................45 A. LauvaKOPĪGA KALPOŠANA DIEVA DARBĀ Atceroties māsu Almu Švernu………........…...........47 B. Ukstiņa

Meklēt rakstos –

un nākotne?Man vienmēr ir patikusi vēsture. Tā šīs

(un literatūras) patikas dēļ varētu lepoties, ka vājstrāvas, tagad teiktu elektronikas, nodaļu Rīgas Valsts technikumā 1943. ga-dā beidzu kā pirmais klasē. Mums visiem

interesēja elektrotechnika, bija piecinieki, bet man vienīgam bija piecinieki arī vēsturē un latviešu valodā…

Tā vienmēr ar interesi lasu Arbija rakstus par Latvijas draudžu dzīvi, šajā žurnālā par Āgenskalna draudzes 129 gadiem. Pats biju, tagad likvidētās, Iļģuciema, Āgenskalna meitas draudzes loceklis, tāpēc Āgenskalna lietas mūs interesēja. Arbijs savā rakstā nepiemin māc. Jāni Bormani, par kuŗu puikas gados daudz dzirdēju visvisādi runājām mūsu Austriņu mājās, kur dzīvojām Iļģuciema draudzes patvērā. No runām neizbēga arī māc. Augusts Korps, jo viņš bija vecpuisis…

Mums tagad ir brīnišķīgā Jāņa Tervita “Latvijas Baptistu Vēsture”, liela formata, 95 nodaļas 598 lappuses, gadu, personu un draudžu rādītāji. Tagad ieinteresēts, izlasīju visu, kas tur rakstīts par māc. Augustu Korpu, māc. Jāni Bormani, māc. Pēteri Egli; par Āgenskalna draudzi un Iļģuciema draudzi. Kam ir šī vēsture, zinās, ka šāda lasīšana prasa nemitīgu visu nodaļu šķirstīšanu, kur vien norādes piemin nodaļu, tās iedali un apakšiedali, kas saistās ar personu vai draudzi. Liels darbs to izlasīt, nemaz nevaru iedomāties pūles, rūpību un pacietību, lai to visu uzrakstītu un sakārtotu. Lai paldies Jānim!

Un nākotnē? Cik maz ir žurnālos iespiestās ziņas par mūsu draudžu dzīvi. Ir daudz fotografiju. Ko lietos vēsturnieki, mūsu nākotnes vēsturi rakstot? Man pašam ir simtiem foto par Latvijas draudžu dzīvi datorā, bet daudziem nezinu cilvēku vārdus, ne arī, kas tur notika. Vai mūsu vēstures mīļotāji pieliks katram foto vietu, atzīmēs pazīstamos cilvēkus. Manai meitai Ilzei ir krājumā 13,000 uzņēmumu, un cik daudz darba vajadzīgs, lai tiem pieliktu nosaukumu un arī identificētu pazīstamos cilvēkus, kuŗus tad, ar programmas palīdzību, var izraut no 13,000 foto jūras un sapulcināt vienā slejā. Tā, piemēram, uzrakstot “māc.

Valdis Landmanis” būs sleja ar ap 50 foto par Landmani dažādos laikos un vietās. Technoloģija ir varena, kaut būtu cilvēki, kas to izmantotu mūsu nākamajai vēsturei.

34 KristīgāBalss84.3.KristīgāBalss84.3.35

Kāds teologs ir sacījis, ka cilvēku pamata problema ir, ka Dievs ir Dievs un mēs neesam. Tomēr tik bieži mēs vēlamies sevi nolikt Dieva vietā un dot Dievam padomu attiecība uz to, kā lietas pasaulē un mūsu dzī-ves ir kārtojamas. Sevišķi tas notiek tad, ja mūsu vai kāda tuvinieka dzīvi ir skārušas mums nesaprotamas, neizskaidrojamas dzīves traģēdijas. Tad atkal un atkal paceļas jautājumi: “Kādēļ Tu, Dievs, tā rīkojies? Kādēļ Tu, Dievs, tādas, lietas pielaidi?” Šie jautājumi paceļas. protams, arī tad, kad šādas traģēdijas skaŗ sabiedrību, kuŗai piederam un kuŗas liktenis mums rūp. Tā tas atkal bija aprīlī, sakarā ar terroristu uzbrukumu Bostonas maratonskrējiena laikā. Tad atkārtoti dzirdējām jautā-jumu: “Kur ir Dievs?” I

Mums visiem, vairāk vai mazāk, ir pazīstams Ījaba stāsts. Mēs esam lasījuši, kā Ījaba dzīvi skāra postošas traģēdijas. Zinām, ka viņš zaudēja netikai savus īpašu-mus, savu turību, bet arī savu ģimeni un beidzot pat savu veselību. Klasiski un bieži citēti ir Ījaba vārdi: “Kails es esmu nācis no savas mātes klēpja, un kails es atkal aiziešu. Tas Kungs bija devis, tas Kungs ir ņēmis, tā Kunga vārds lai ir slavēts!” ( Ījaba 1:21) Pat otrā nodaļā, kad Ījabu skaŗ ļaudabīgi augoņi un viņa sieva to mudina:“Atsaki Dievam un mirsti!” Ījabs viņai atbild: “Tava runa ir gluži tāda kā nelgu sievu runas! Ja mēs esam no Dieva labu saņēmuši, kā tad lai mēs arī nesaņemam ļaunu?” (Ijaba 2:9a,10) Ījaba trīs draugi, dzirdēdami par traģēdiju, kas to piemeklējusi, nāk viņu pažēlot un mierināt. Septiņas dienas un naktis tie klusi sēž viņam blakus, raudzīdamies viņa lielajās sāpēs.

Pēc šīm septiņām dienām, kad Ījabs atveŗ savu muti, lai runātu, viņa vārdi ir radikāli atšķirīgi no tiem, kuŗus iepriekš dzirdējām, izsakot uzticību Dievam. Mēs lasām: “Un Ījabs atvēra savu muti un nolādēja dienu, kad viņš bija dzimis” (Ījaba 3:1). Pirmie vārdi uz viņa lūpām ir: “Lai izgaist diena, kuŗā es piedzimu, un nakts, kas vēstīja: saņemtais ir zēns!” (Ījaba 3:3) Šiem pirmiem vārdiem seko daudzi citi, kad, atkārtotās sarunās ar draugiem, Ījabs uzsveŗ savu dziļo sašutumu par stāvokli, kuŗā atrodas. Viņš izsaka savu neapmierinātību par to, kā Dievs ar viņu rīkojas.

Ījabam liekas neapšaubami skaidrs, ka viņa traģis-kajam stāvoklim ir tikai divi izskaidrojumi: visas tās šausmas, kas skārušas viņa dzīvi, radušās tāpēc, ka viņš

kaut kā ir nepareizi dzīvojis. Tas nozīmē, viņš ir bijis liels grēcinieks. Jeb otrkārt, viss tas, kas ar viņu notiek, notiek tāpēc, ka Dievs ir kautko nepareizi darījis. Dievs ar viņu apietas netaisnīgi.

Grāmata iesākas ar aprakstu par Ījaba dievbijīgo dzīvi. Pirmie vārdi Ījaba grāmatā ir: “Uca zemē mita kāds vīrs, vārdā Ījabs. Šis vīrs bija sirdsskaidrs un taisns, jo viņš bijās Dievu un vairījās no ļauna” (Ījaba 1:1). Ja tāds ir Ījaba raksturs, ja Ījabs nav darījis kautko nepareizi, tad vienīgais slēdziens, pie kuŗa Ījabs var nākt, ir, ka Dievs ir rīkojies nepareizi. Citādi ir nesaprotami, kādēļ viņš piedzīvojis tās šausmīgās traģēdijas, kuŗas viņu skārušas.

Ījabam, protams, nav šaubu, ka Dievs ir, un ka Viņš ir visspēcīgs. Tā reiz Svētā Terēza esot sacījusi daudzreiz citētos vārdus, uzrunādama Dievu: “Ja šis ir, kā Tu rīkojies ar saviem draugiem, tad nav brīnums, ka tie Tev ir tik maz.” Ījaba sapratne ir, ka viņš spētu lietas labāk nokārtot nekā Dievs. Kas tas ir par Dievu, kuŗš ļauj nevainīgam ciest, kamēr ļaundaris dzīvo cepuri kuldams, bagāts un vesels?

Ījabs jautā: “Kāpēc bezdievīgie paliek dzīvi, top ve-ci un pieņemas pat vareni spēkā?.. ..Viņu nami stāv neapdraudēti, tiem nevaid it nekādas bailes, un viņus neskaŗ Dieva rīkste.. ..Tie savas dienas vada brangi pārtikuši un mierā ieslīgst mirušo valstī” (Ījaba 21:7-13). Tālāk Ījaba grāmatā viņš runā par tiem, kuŗi piedzīvo nelaimes un bēdas: “Bāreņus atrauj matei no krūtīm un ķilā paņem nespējnieku skranainos tērpus.. ..Bet mirēju vaidi atskan pār pilsētām un nosisto dvēseles brēc pēc atriebības, bet Dievs neņem vērā lugšanas!” (Ījaba 24:9,12) Šie ir tikai daži no daudziem vārdiem, kuŗus Ījabs saka, aprakstot Dieva rīcību, kuŗa viņa skatījumā liekas pavisam netaisna. II

Tāgad griezīsimies pie gaŗākās runas, kas nāk tieši no Dieva lūpam, visā Bībelē, Ījaba 38-41. Tā sākas ar vārdiem: “Kas ir tas, kas Dieva glābšanas nodomus aptumšo ar vārdiem, kuŗiem nav jēgas? Celies, apjoz kā varonīgs cīnītājs savus gurnus, tad Es tev jautāšu, bet tu man atbildi! Kur tu biji tolaik, kad Es zemi veidoju? Pasaki to, ja tev ir tāds gudrs prāts!” (Ijaba 38:2-4) Atkārtoti Ījabs ir ilgojies sastapties ar Dievu. Atkārtoti Ījabs ir prasījis, lai Dievs izskaidro savu rīcību, ataisno savu rīcību, kas, no viņa perspektīva, liekas nepareiza,

Tu neesi Dievs Ko mums māca Ījaba grāmata

māc. Dr. Uldis Ukstiņš

36 KristīgāBalss84.3.KristīgāBalss84.3. 37

kā tas izteikts dažos iepriekšejos citātos, un netaisna. Ījabs vēlējās ar savām sūdzībām nostāties tiesas priek-šā, likt Dievu uz apsūdzēto sola, kaut arī viņš labi ap-zinājās, kā to pats saka, ka šajā tiesā tiesnesi nevar būt neviens cits, kā pats Dievs. Tomēr, kad Dievs bei-dzot runā, liekas, ka Viņš nemaz nav dzirdējis Ījaba atkārtotos Kāpēc? Liekas, ka Dievs pilnīgi ignorē sava kalpa Ījaba jautājumus, kalpa, uz kuŗu Viņš tik tieši norādījis grāmatas sākumā, sakot sātanam: “Vai tu esi ievērojis manu kalpu Ījabu, ka nav virs zemes neviena tāda kā viņš?” (Ījaba 1:8a)

Ījaba grāmatas izskaidrotāji ir centušies atbildēt, kādēļ šajā grāmatā, kuŗa pilnīgi nodarbojas ap ciešanu jautājumu, liekas, ka Dievs nemaz nepieskaŗas šai temai. Dievs, turpretīm, dod plašu un sevišķi brīnišķīgu aprakstu par dabas kārtību, varenību un skaistumu, par pasauli, kuŗu Viņš radījis. Atbilde saistās ar pamata problēmu, kuŗu minējām pašā sakumā: “Dievs ir Dievs, un mēs neesam.” Ījabam, domājot par to, kas ar viņu notiek un redzot, kas notiek pasaulē ap viņu, liekas, ka viņš varētu lietas labāk izkārtot nekā Dievs. Ījabs augstprātīgi domā, ka viņš rīkotos labāk un taisnīgāk nekā Dievs

Dievs jautā Ījabam: “Kur tu biji tolaik, kad Es zemi veidoju? Pasaki to, ja tev ir tāds gudrs prāts!.. ..Vai tu savās mūža dienās jebkad esi pavēlējis aust rītam vai rīta gaismai ierādījis savu ceļu?” (Ījaba 38:4, 12) Vēl ir daudzi citi līdzīgi jautājumi. Protams, uz visiem šiem jautājumiem Ījabam ir jāatbild, NĒ un atkal NĒ.

Dieva apraksts par dabas varenību, kārtību, skaistumu un visu to, kas pasaulē notiek, ir pāri Ījaba spējām to saprast un aptvert. Dievs norāda uz Zodiaka zvaignēm: “Vai tu liec parādīties Zodiaka tēliem pareizā laikā? Un vai ved Lielo Lāci kopā ar viņa mazuļiem?” (Ījaba 38:32) Protams, ļaudīm Ījaba laikā bija maz sapratnes par universa nepatveramo plašumu. Tie nezināja, ka, lai saniegtu tuvāko zvaigzni, ceļojot gaismas ātrumā, vairāk kā 186 000 jūdzes sekundē, tas prasītu kādus 4,3 gadus. Mēs šo zvaigni redzam tādu, kāda tā bija pirms 4,3 gadiem. Ījabs, protams, nezinājas, ka mūsu galaksijā “Piena ceļš” ir ap 600 biljonu zvaigžņu. Vēl vairāk, mūsu galaksija ir tikai viena no nesakaitamām galaksijām pasaules telpā.

Dievs prasa: “Vai tu (Ījab) zini debess likumus, un vai tu nosaki debess valdīšanu pār zemi?” (Ījaba 38:33) Mūsdienu zinātnieki grib lepni atbildēt: “Zinām!” Bet, protams, to zināšanas, salīdzinot ar Dieva zināšanām, ir neskaitami mazākas nekā skudriņas zināšanas, salī-dzinot ar cilvēka zināšanām. Pasaules telpa joprojām,ir cilvēkam neatšifrējama mistērija.

Dieva varenības priekšā Ījabs apzinās savu iero-bežoto skatu par to, kas pasaulē notiek, arī to kas notiek attiecībā ar viņu un viņa ciešānam, netaisnību, kuŗu viņš piedzīvo. Viņš saka: “..Es uzlieku roku savai mutei. Es reiz jau esmu runājis, bet tagad vairs neatbildēšu..” (Ījaba 40:4b, 5a) Beidzot viņš saka Dievam: “Es zinu ka TU visu spēj, un TEV nav nekāds nodoms neizpildāms. Kas tad bija tas, kas bez zināšanām aptumšojis Dieva padomu? Es esmu runājis, bet man nebija pareizas izpratnes par lietām: tās man bija pārāk brīnišķīgas parādības, un tās izprast man nebija iespējams“ (Ījaba 42:2-3). Ījabs apzinās, ka viņš nav Dievs un iedomaties, ka viņš ir spējīgs dot Dievam padomu par to, kā lietas kārtojamas šajā pasaulē, ir neiedomājama lepnība.

Sapratīsim, ka Dievs, sakot: “Kas ir tas, kas Dieva glābšanas nodomus aptumšo ar vārdiem, kuŗiem nav jēgas?” (Ījaba 38:2), Viņš nesaka, ka viss, ko Ījabs runājis ir bezjēdzīgi. Patiesi, uzrunādams trīs Ījaba draugus, Dievs tiem saka par Ījabu: “..jūs neesat par mani runājuši kā pienākas – ne tā, kā mans kalps Ījabs” (Ījaba 42:7c). Draugi nemitīgi centās aizstāvēt Dieva taisnību ar savu atkārtoto apgalvojumu, ka Ījabs cieš tādēļ, ka ir šausmīgs grēcinieks. Šie draugu centieni tiek no Dieva noraidīti, kā nepareizi.

Dievs pieņem pareizos Ījaba novērojumus, ka šajā pasaulē dievbijīgais un taisais kādreiz šausmīgi cieš, kurpretīm bezdievīgais iziet bez skrandas. Ko Dievs noraida, ir Ījaba spriedums, secinājums, ka tas, ka tā kādreiz notiek, rāda, ka Dievs rīkojas nepareizi, ir netaisns. Dievs savā runā prasa Ijabam: “Vai tu tiešām gribi iznīcināt manu tiesu, mani nolikt par netaisnu, lai pats rādītos taisns?” (Ījaba 40:8) Dievs saka uz Ijabu: “..satriec bezdievīgos tur, kur tie stāv! Liec viņiem visiem kopā dziļi iegrimt pīšļos, liec, lai viņu seja sastingst nāves šausmās! Tad Es atzīšu ar uzslavu arī tevi, ka tava labā roka tev nesusi uzvaru.” (Ījaba 40 12b-14) Dievs itkā saka: “Kad tu, Ijab, būsi spējīgs ievest taisnību pasaulē, tad tu būsi tiesīgs mani kritizēt.” III

Cilvēka pamata problēma ir, ka Dievs ir Dievs un mēs neesam. Tādēļ mums ir neiespējami saprast, kādēļ laba, visvarena, mīlestības Dieva pasaulē daudziem ne-vainīgiem cilvēkiem ir šausmīgi jacieš. Mēs nevaram nedz saprast, nedz izskaidrot, kādēļ trīs nevainīgi ska-tītāji Bostonas maratonskrējienā, viens no tiem atoņi gadu vecs zēns, tiek noslepkavoti. Šī ir tikai viena no neskaitamām traģēdījam, kas notiek pasaulē ikdienas. Ir daudzi, kuŗi saka: “Dievam, kuŗš šādas lietas pielaiž, nevaru ticēt.” Šo ļaužu nākošais spriedums ir: “Dieva

36 KristīgāBalss84.3.KristīgāBalss84.3. 37

nav! Es zinu labāk nekā Dievs, kā lietām vajadzētu notikt.”

Jā, šī pasaule ir grēcīga un ļauna! Cilvēks ir grēcīgs un ļauns! Bieži viņš savā grēkā rīkojās nežēlīgi pret savu līdzcilveku. Šajā ļaunā pasaulē nāca pats Dievs Jēzū Kristū. Raksta apustulis Pāvils: “..kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet sevi iztukšojis, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!” (Filip. 2:6-8) Dievs, kuŗš radījis šo pasauli, kuŗa gudrība, varenība un godība iet pāri mūsu spējam aptvert, neignorēja nevienu Ījaba sapju saucienu. Viņš arī neignorē nevienu mūsu sāpju sau-cienu. Viņš tik ļoti pasauli mīlējis, ka Viņš nāk pie mums ik dienas Jēzū Kristū.

Ījabs savās ciešanas ilgojās pēc starpnieka starp sevi un Dievu. Viņš ilgojās pēc kāda, kuŗš varētu uzlikt savu roku abiem. Ījabs saka: “Jo Dievs jau nav cilvēks - tāds, kāds es esmu, kam es varētu atbildēt, ar ko es kopā va-rētu iet pie tiesas. Mūsu abu stārpā nav izlīdzinātāja, kas savu roku varētu uzlikt uz mums abiem.” (Ijaba 9:32-33) Jēzū Kristū Dievs ir cilvēks. Jēzus Kristus ir pilnīgs cilvēks, būdams pilnīgs Dievs. Viņš pilnīgi mūs saprot, ciezdams visu, ko mēs ciešam. Kā pravietis saka: “Taču Viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mū-su sāpes viņš bija uzkrāvies sev” (Jesajas 53:4).

Mēs nevaram saprast, kādēļ Dievs pielaiž ciešanas šajā pasaulē, bet kā Ījabs mēs zinām, ka mans: “Glābējs ir dzīvs!” Kā saka Ebreju vēstules rakstītājs: “Bet mēs redzam Jēzu, kas īsu laiku bija padarīts mazāks par eņģeļiem, nāves ciešanu dēļ..” (Ebrejiem 2:9). Mēs redzam Jēzu pie krusta ciešot un mirstot mūsu grēku dēļ, lai mūs vēstu cauri nāves ēnas ielejai uz dzīvību.

Ja kads vēlas noraidīt Dievu, neticēt Dievam to lielo sapju un nesaprotamo ciešanu dēļ, kas viņa personīgā dzīve, vai pasaulē, tad tāds cilvēks nav sastapis Dievu, kuŗš ienācis mūsu ciešanu pasaulē Jēzū Kristū. Dievs ir šajā pasaulē Jēzū Kristū, satveŗot mūsu roku savā, pie krusta naglu caururbtā rokā, lai vēstu mūs cauri nāves ēnas ielejai uz Tēva mājām, uz debesīm. Nē, mes neesam Dievs. Mes nespējam pilnam izprast Dieva prātu. Tomēr mēs spējam Dievu mīlēt un zināt, ka Viņš mīl mūs Jēzū Kristū un nekas mūs nevar šķirt no Viņa mīlestības.

Dievs ir dzirdējis katru Ījaba sapju saucien un uz-runā viņu, apliecinādams savas radības neaptveramo godību. Un tāpat DIEVS uzrunā mūs Jēzū Kristū. “Šinīs pedigajās dienās (DIEVS) uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš iecēlis par visu lietu mantnieku,

caur ko Viņš arī pasauli radījis” (Ebrējiem 1:2). Dievs Jēzū Kristū runā uz tevi šodien, liecinot par savu, mūsu prātiem neaptveramo, MĪLESTĪBU!

Natālija Gintere

DZĪVE

Ak dzīve, es pēc tevis prasu! – Pēc dzīves, kuŗā laime zied, Pēc dzīves, kuŗu nodzīvotu Kā lauztu puķi neaizsviež.

Ak dzīve, cik daudz vērta, skaista Tu vēli ņemt un tālāk sniegt! – Un mīļu vārdu, laipnu skatu, Pat sirdi otram neaizliegt.

Tev, dzīve, teikšu pateicību Par visu, ko tu devi man, – Par rīta ausmu, darba dienu Par šodienu, kas pretī skan.

Es celšos pārvērtības spēkā, Kas palīdzēs man kalnā kāpt, Un, dzīve, neatmetot tevi, Pēc Dzīves mūžīgās vēl slāpt.

Marta Cakare

VARENAIS DIEVS

Rakstu, rakstu – neaprakstu. Dziedu, dziedu – neizdziedu. Stāstu, stāstu – nepastāstu, Tavu glezno mlestību, Tavu maigo līdzjūtību, Tavu darbu varenību. Viss, ko daru ir par maz Lielais Dievs!

38 Kristīgā Balss, 84. 3. Kristīgā Balss 84. 3. 39

25. Bībeles studija par Vēstuli efeziešiem.

Esiet gudri:„Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: ne-

vis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas!

Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties sa-prast, kāds ir jūsu Kunga prāts.

Un neapreibinieties ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni, runādami cits uz citu psal-mos, himnās un garīgās dziesmās, dziedādami un sla-vēdami to Kungu savās sirdīs“ (Ef. 5:14-20).

Pāvils aicina mūs pārbaudīt, kā mēs dzīvojam, būdami Kristus sekotāji. Šī dzīve ir ļoti nopietni jāpār-bauda, jāvēro. Pāvils šeit uzrunā draudzi, cilvēku ko-pu. Šādā kopā kādreiz ir jautājums, vai šie, vai citi norā-dījumi attiecas uz mani, jeb vai uz manu brāli un māsu? Vai mums jāraugās nopietni pašiem uz savu, vai arī uz citu cilvēku dzīvi? Katrs, kas grib būt godīgs, atzīsies, ka mums ir tieksme raudzīties nopietni vispirms uz citu cilvēku dzīvi, tur saskatīt kļūdas un nepilnības. Daudz grūtāk ir mums raudzīties nopietni pašiem uz savu dzīvi. Bet Kristus evaņģelijs mums māca, ka mums, pirmkārt, ir jārūpējas par savu dzīvi, savu sekošanu Kristum un tikai tad jāgādā par draudzes ticības un sadzīves vienību un kalpošanu Kristum.

„..nevis kā negudri, bet kā gudri..“Nozīmīgi un pareizi izvēlēti un pārtulkoti vārdi.

Mēs varētu sacīt, ka pretstats gudram ir muļķis, jeb kā Bībelē senākā formā teikts „ģeķis“. Tomēr grieķu teksts te ir maigāks un pareizais pretstats te ir: gudrs un negudrs. Pāvils te vairāk vēršas pret vieglprātību vai nevērību, mērojot mūsu dzīvojošanu pēc Dieva prāta. Tāpēc arī tā prasība pēc nopietnības, mums raugoties uz savu dzīvi, panta sākumā.

Tālāk atkal nopietna un liela prasība:„..izmantojiet laiku..“Laiks ir mūsu lielākā un visierobežotākā dāvana.

Visdarbīgākajam cilvēkam un pēdējam sliņķim ir dotas katru dienu vienāda gaŗuma 24 stundas. Lai arī mēs darītu vislabākos un vajadzīgākos mīlestības darbus un kalpotu Dievam ar sirdi un dvēseli – dienā mums tomēr ir tikai 24 stundas. Tāpēc nopietnais aicinājums šo vienīgo, mums doto laiku, izmantot. Šo laiku varam izmantot gan gūstot garīgus, gan materiālus labumus savā dzīvē. Protams, nav nekādas vainas, ja mēs strādājot,

savu iztiku pelnot, to darām veikli, ja iespējams, saņemot labāku atlīdzību. Es vienmēr atceros laiku Zviedrijā, kad, valodu neprazdams, strādāju kādu laiku fabrikā, kur tinu elektrisko motoru rotorus. Maksāja par gabaliem, katram rotoram paredzētais laiks bija četras stundas. Mums Rīgas Valsts technikumā mācīja arī laika un kustību studijas. Tās pielietojot pašam pie sevis, es nedēļas laikā panācu, ka man vajadzēja tikai nepilnas divas stundas katram pabeigtajam rotoram. Pie tam es nestrādāju drudžainā steigā vai nervu saspīlējumā, kas ir ļoti kaitīgi veselībai, bet līganā plūdumā. Protams, lietoju arī divus darba rīkus viena vietā – cieta koka kalta veida irbuļus – kas maksåja varbūt 50 santīmus katrs… Tas nu tā – mana vecā inženiera daba spraucas iekšā, kur man tagad ir jāstāsta par garīgām lietām, bet četrdesmit četri priecīgi darba gadi jau atstāj pēdas domāšanā un atmiņās… Bet Pāvils te aicina izmantot laiku labiem darbiem, mīlestības darbiem, nesot Gara augļus, sekojot Kristus pēdās.

Pāvils arī dod iemeslu, kāpēc lai izmantojam šo dārgo, ierobežoto laiku, 15. panta nobeigumā:

„..jo šīs dienas ir ļaunas!“Interesanta ir Pāvila vārdu izvēle, runājot par ļauno

dienu laiku. Nemitīgais nepārtrauktais pulksteņa laika tecējums saucas grieķiski „chronos“. Bet Pāvils te lieto vārdu „kairos“, kas apzīmē noteiktu, ierobežotu laika posmu, epochu. Dievs ir nolicis mūsu laika robežas, mūsu darbība priekš un ar Dievu var notikt tikai šai laika robežās. Tādēļ, sastopoties ar ļaunumu, mums ir tam jāpretojas ar visiem mūsu spēkiem un iespējām. Laiks ir īss un dienas ir ļaunas! Ja cilvēku dzīve un pasaules dzīve ved ļaunuma un tumsas ceļos, cik daudz vairāk mums jābūt vērīgiem, nopietni jāraugas, kā mēs, Kristus sekotāji, dzīvojam. Dzīvojam kā gudri ļaudis, kas pazīst īstās vērtības, kas paklausa savam Kungam un meklē darīt Viņa prātu. Bībelē ir teikts, ka Dieva bijība ir īstās gudrības sākums.

Iesim tālāk. 17. pantā lasām:„Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties

saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.“Pāvils vēl atkārto un pastiprina jau teikto. Sākumā

viņš aicināja nebūt negudriem, tagad jau ir divu vārdu kopojums:

„nepadodieties neprātam“. Būt bez Dieva, nepaklausīt Viņam ir neprāts, ne-

loģiska, neprātīga rīcība. Tāpat šis aicinājums ietver

Vēstule efeziešiem – Dieva nolikums draudzei Bībeles studija par Pāvila vēstuli efeziešiem Latvijas Kristīgā Radio, māc. Oļģerts Cakars

38 Kristīgā Balss, 84. 3. Kristīgā Balss 84. 3. 39

mūsu tekstā brīdina, lai mēs neapreibinamies no šī „oinos“ – vīna. Esmu lasījis rakstītāju izklāstījumus, ka rūgšanas process un šī procesa iznākums – alkohols esot cilvēka grēkā krišanas sekas. Bībele māca, ka arī dabā ir notikušas pārmaiņas grēkam un līdz ar to arī nāvei ienākot pasaulē. Bet kādas tās ir, par to mums grūti spriest, mēs nevaram iztēlot, kā pasaules daba varētu funkcionēt un pastāvēt bez vielu nojaukšanās, trūdēšanas un rūgšanas procesa.

Dažādās konfesijās un pat dažādās zemēs ir da-žādas tradicijas par alkahola lietošanu. Piemēram, Latvijas baptisti pilnīgi atsacijās no jebkādas alkohola lietošanas. Tomēr lai neaizmirstam, ka alkohola nelie-tošana vai lietošana nav kāda sevišķa garīguma iezīme. Ne ārējais, bet cilvēka iekšējais prāts nosaka, cik garīgi dziļš, cik tuvu Dievam ir kāds cilvēks.

Ir tomēr skaidrs, ka piedzeršanās nav savienojama ar kristīgu dzīvi. Piedzeršanos neakceptē arī pasaulīgā sabiedrība un iestādes. Te, Amerikā, ir bargi sodi par auto vadīšanu iereibušā stāvoklī, pie tam iereibuma noteikums ir ļoti zems, pāris glāzītes. Alkoholisms ir briesmīgs posts tautām un pasaulei. Arī mūsu zeme smagi cieš no alkoholisma lāsta, kā jūs to visi labi zināt. Bībele asi nosoda gan Vecā, gan Jaunajā Derībā dzērumu un piedzeršanos.

Pāvils arī norāda, kas ir alkohola reibuma pirmās un galvenās sekas. Cilvēks zaudē kontroli par savām dziņām. Iereibis cilvēks dara lietas, no kuŗam viņš attu-rētos, esot skaidrā. Pāvils to sauc par izlaidīgu dzīvi. Cilvēki saka, ka viņi dzeŗot, lai būtu priecīgi. 19. pantā Pāvils uzskaita, kā izpaužas Gara pilna kristieša prieks:

„..bet topiet Gara pilni, runādami cits uz citu psalmos, himnās un garīgās dziesmās, dziedādami un slavēdami to Kungu savās sirdīs.“

Esam dzirdējuši veselu rindu aizrādījumus un pavēles, kā mums, kristiešiem, jādzīvo, brīdinājumus, kā mēs klupsim un būsim negudri, neklausot Dieva prā-tu. Tagad Pāvils skaidri pasaka, kas mums jādara, lai mēs varētu dzīvot to priekšzīmīgo dzīvi, kas ir pretēja mūsu dabiskā cilvēka tieksmēm un ievirzēm.

„..topiet Gara pilni!“Tas ir vienīgais veids kā mēs varam pastāvēt.

Tas ir vienīgais veids, kā varam augt un kļūt līdzīgāki mūsu Kungam. Ievērojiet Pāvila lietoto tagadnes formu „topiet“ – tagad, šodien Gara pilni. Tas nozīmē, ka tas ir pastāvīgs, nepārtraukts, ikdienas process. Pāvils mums neliek, lai mēs būtu Svētā Gara kristīti, lai Gars iemājotu mūsos. Tā ir Dieva Svētā Gara daļa, darbs, ko dara Dievs, kad mēs nododam, grēkus izsūdzēdami, savas dzīves Dievam. Svētais Gars mūs atdzemdina,

arī gadījumus, kur cilvēks domā, ka viņš dara Dieva prātu, bet patiesi seko kādai savai domai vai idejai par to, kas ir Dieva prāts un iebrauc neprāta purvos. Tāda, paša cilvēka izgudrota, Dieva prāta darīšana ir redzama visdažādākajos kultos un kustībās, sevišķi, jau te, Ame-rikā. Tāpēc arī Pāvils liek draudzei Efezā pie sirds:

„..bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.“Kur lai to meklējam? Mums ir viegli. Mums ir

Dieva grāmata, Bībele. Bībeles vārdi un dievišķīgās patiesības mums neapšaubami rāda, kāds ir tā Kunga prāts. Protams, Efezas draudzei Pāvila laikā bija tikai šī un varbūt arī kādas citas vēstules. Varētu domāt, ka mēs un mūsu laika kristietība stāv augstu pāri par to primitīvo, sākuma laika draudzi. Mēs apzināmies, ka tā tas tomēr nav. Tāpēc arī mums ir dzīvs un svarīgs šis vārds, kas saka, lai cenšamies saprast, kāds ir Dieva prāts. Katram cilvēkam no jauna tas ir jāmeklē un jāatrod, pašam jāatrod un jāpieņem un jāsaprot, pašam jākalpo Dievam, darot Viņa prātu.

5. nodaļas 18. panta sākums:„Un neapreibinieties ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga

dzīve, bet topiet Gara pilni..“Kristīga dzīve, dzīve pēc Dieva prāta, nav iespē-

jama bez Svētā Gara palīga un vadīšanas. Viņš dod mums izpratni un spēku šo kristīgo dzīvi dzīvot. Tālākos pantos Pāvils raksturo šo Gara pildīto dzīvi, bet vispirms viņš dod aizrādījumu, labāk sakot pavēli, ko mums būs ievērot, negatīvu piemēru, kontrastu Gara pilnajai dzīvei. Un tā ir apreibināšanās ar vīnu. Vīns bija parasts dzēriens efeziešiem. Pāvils asi nostājas pret apreibināšanos.

Par alkohola lietošanu kristīgajā baznīcā vienmēr ir bijušas debates. Atceros, ka Čikāgā, mācoties Mūdija institutā, kāds profesors sirsnīgi mēģināja iegalvot, ka Jēzus un Viņa mācekļi nekad nedzēra vīnu, bet tikai svaigu vīnogu sulu.

Mēs tagad, apmēram, zinām, kādi bija vīna paveidi, par ko runā Bībelē. Viena veida vīns saucas grieķiski „sikera“ un tas tiek parasti pārtulkots kā Lūka ev.1. nodaļas 15. pantā, kad pravietoja par Jāni Kristītāju:

„..vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers..“– stiprs dzēriens. Jauns tikko sarūdzis vīns ir saukts

„gleukos“. Mācekļi Vasarsvētkos, runājot valodās, tika apvainoti, ka viņi ir šāda „salda vīna pilni“. Vīna trešais vārds ir „oinos“. Tas varēja apzīmēt gan vienkrši vīnogu sulu, gan dzērienu taisītu no vīnogu sīrupa, gan arī to, ko mēs saucam par vīnu. Liekas, ka to parasti arī dzera sajauktu ar ūdeni. Mūsu tekstā ir lietots vārds „oinos“, kam mēs labprāt vēlētos pierakstīt pavisam nevainīgas īpašības, un tikai pāris procentus alkohola, bet Pāvils

40 Kristīgā Balss 84. 3. Kristīgā Balss 84. 3. 41

mēs gūstam pestīšanu un taisnošanu. Tā ir Dieva dāvana mums, ko saņemam caur Svēto Garu.

Bet mums ir pavēle, lai esam Gara pildīti. Lai labāk saprastu, kas un kā tas notiek, atcerēsimies Pāvila pavēli, neapreibināties ar vīnu. Tāds cilvēks vairs nav

savā, bet reibuma kontrolē, alkohola kontrolē. Cilvēks, pildīts ar Svēto Garu, ir šī Svētā Gara kontrolē. Viņa dzīvi un darbību noteic paša Dieva Gars. Tad ir iespējama tā svētā, pilnīgā dzīve, par ko raksta Pāvils savas vēstules otrajā pusē.

Bukskauntijas draudzes māsu pulciņa 101. gada svētki

Svētku koris, dir. Ralfs Augstroze

Svētdienas rītā, 19. maijā, iebraucot Bukskauntijas draudzes dievnama autostāvvietā, varēja nojaust, ka šai svētdienā būs kautkas vairāk nekā parastais rī-ta dievkalpojums. Autostāvvietā jau stundu pirms dievkalpojuma sākuma, atradās automašīnas, kuŗām bija arī citu ASV pavalstu numuri, nevien mūsu pašu Pensilvānijas zīmes. Ieejot dievnama blakus telpās, varēja jau redzēt draudzes māsu čaklo darbību. Bija sakārtoti galdi sadraudzības brīdim, un lēnām uz tiem sāka parādīties gardumi! Vēl nebūtu viss pateikts, ja neminētu dzirdētos akordus, kuŗi atskanēja no apvienotā koŗa mēģinājuma dievnama telpā. Korī varēja redzēt Klīvlandes, Filadelfijas un Bukskauntijas draudžu dzie-dātājus, kuŗus cītīgi “dresēja” Bukskauntijas draudzes koŗa diriģents Ralfs Augstroze. Pie ērģelem atradās šīs dienas pavadītāja, kuŗa bukskautiešiem jau pazīstama, Pat O’Connell.

Lēnām sāka arī ierasties ļaudis, lai piedalītos māsu pulciņa 101. gada svētkos. Ja visi dievkalpojuma dalīb-nieki labi ieklausījās dziesmu, Svēto Rakstu, sveicienu, lugšanu un svētrunas vārdos, tad katrs varēja sadzirdēt šīs dienas galveno temu un svētku beigās teikt – Dievs

bija ar mums; Dievs ir ar mums; Dievs būs ar mums!Ar pašu pirmo koŗa dziesmu koris veidoja šo no-

skaņojumu, dziedot A. Tīsa dziesmu “Ar pirmiem gais-mas stariem”. Tikām mudināti, dienu iesākot, Dievu slavēt. Tā arī svētku dalībnieki sekoja koŗa piemēram dziedot “No krasta līdz pat krastam lai Dievu visi teic”. Šī doma tika turpināta arī nākošajā draudzes dziesmā “Nāc, visu Varenais.. ..slavu mēs pienesam, Tev vienam pateicam, Tu mūsu rīts!”.

Lai Dievs pie mums var nākt, lai varam Viņam pateikties un paust Viņa slavu savās dziesmās, tad, protams, pirmkārt jāatzīst, ka Viņš ir. Bet ja Dievu atzīstam un Viņu pielūdzam, ticam Viņam, tad Viņš arī uzstāda mums zināmas prasības. Tiekam mudināti šo patiesību pārdomāt, klausoties Silvijas un Ralfa Augstrožu un Rutas un Gata Ķeru kvarteta dziesmu “Ja mani ļaudis” (J. Owens). Bija izdevība šo domu tālāk risināt, klausoties divus mūzikālus priekšnesumus. Aija Tighe, mātes Guntas Tighe, pavadījumā spēlēja V.A. Mozarta vijoles sōlo no “Adagio in E major, op. 125, number 2”; kā arī Sigridas Gulbes klavieru sōlo - Frederic Chopin “Polonaise in A. op. 40, number 1”.

40 Kristīgā Balss 84. 3. Kristīgā Balss 84. 3. 41

Māc Dr. Pauls Barbins Benita Ukstiņa

ALBA māsu apvienības priekšniece un Bukskaun-tijas draudzes māsu pulciņa vadības pārstāve Benita Ukstiņa sveicienu sāka, atbildot jautājumam, kuŗu kāds draudzes loceklis reiz jautājis: “Kādēļ ir, vispār, svarīgi skaitīt un atzīmēt pastāvēšanas gadus draudzei vai tās zariem?” Gadiem ejot, viņa ir nākusi pie slēdziena, ka ir svarīgi gan draudzei, gan tās zariem savus gadus skaitīt. To darot atminamies, ka Dievs ir mūsu darba pamats un mūsu darba devējs. Viņš šodien ir mūsu darba vadītājs un Viņš rītdienā dos spēkus to atkal veikt! Dievs bija, Dievs ir, Dievs būs! No paša Dieva, no mūsu Kunga, māsām ir ticis dots kalpošanas darbs, palīdzēt saviem līdzcilvēkiem gan tuvumā, gan tālumā. Kristus mīlestībā viņas veic palīdzības darbu gan Latvijā, gan Rinkonā un citās pasaules malās. Māsas kalpo, lai aizsniegtu ar glābšanas vēsti ļaudis mūsu Kungam un darba devējam. Tā arī šinī svētdienā visi dievlūdzēji tika aicināti ziedot palīdzības darbam Latvijā.

Šis kalpošanas darbs turpināsies arī nākotnē, ja tas tiks darīts pazemībā un uzticībā darba Devējam, jo apzināmies, ko saka dziesma: “Tas darbs Kungs Jēzus viss ir Tavs, tas darbs ko darām mēs! Un tādēļ, ka tas darbs ir Tavs, Tas zels un pastāvēs!”.

Tieši šai mirklī bija nozīmīgi klausīties Intas Augstrozes sōlo dziesmas vārdus, apvienota kora dziesmā “Kungs Jēzu, mans Glābēj” Viktora Baštika aranžējumā. Šī dziesma arī bija laba ieskaņa vārdiem, kuŗus mums teica šo svētku runātājs, Klīvlandes

latviešu baptistu draudzes mācītajs Dr. Pauls Barbins. Viņa runas virsraksts bija “Jēzus lūgšana”. Mācītājs balstīja savu runu uz Vasarsvētku notikumu Apustuļu darbos 2:14-21. Šo rakstvietu jau bija nolasījusi māsa Vizma Tupīte

Kristus sekotāji Vasarsvētkos saņēma Svēto Garu, un no tā laika viņi ar jauniem spēkiem, Gara stiprināti, liecināja par savu Kungu. Tāpat māsas, arī pildītas ar Svēto Garu, varējušas pa visiem šiem gadiem kalpot un liecināt, tā rādot Kristus mīlestību un žēlastību saviem līdzcilvēkiem. Šo svētīgo svētrunu varesiet drīzumā lasīt Kristīgās Balss lappusēs.

Bez šaubām, apvienotā koŗa beidzamā dziesma izskanēja slavā “Svēts ir, svēts ir, svēts ir” (H. S. Livingston). Neatlika nekas cits, kā visiem svētku dalībniekiem vienoties beigu kopdziesmā, to dziedot kā lūgšanu “Kungs, kaut Tu ar Svēto Garu mani pilnam apģērbtu…sūti Gara pilnumu!”

Draudzes mācītāja, Dr. Ulža Ukstiņa svētības vārdi nobeidza svētku dievkalpojumu. Viens darbības gads Bukskauntijas draudzes māsu pulciņam ir beidzies, bet, paļaujoties uz Dieva vārdu, ka Viņš bija, Viņš ir, Viņš būs ar mums, māsas ar jaunu drosmi skatās uz 102. darbības gadu Beigu beigās – viss stāv Dieva rokas.

Benita Ukstiņa Bukskauntijas draudzes korespondente

42 Kristīgā Balss84. 3. Kristīgā Balss 84. 3. 43

Mūsu draudžu koŗu 64. Dziesmu diena ir iz-skanējusi, iepriecinot ļaužu sirdis un dodot liecību par mūsu ticību. Šī gada Dziesmu dienas rīkošanu bija uzņēmusies Filadelfijas draudze sadarbībā ar Amerikas latviešu baptistu koŗu apvienību un šī bija jau divpadsmitā reize, kad mūsu kopkoŗa dziesma ir atskanējusi Filadelfijā. Vēl daudzi no mums atceras 1960. gadu, kad Dziesmu dienā, kas bija apvienota ar mūsu draudžu 100 gadu jubileju, Filadelfijas semināra dievnamā pulcējās 145 dziedātāji Lai gan, gadiem ejot, dziedātāju skaits ir samazinājies, arī šodien vēl varam

pulcēt kopā skanīgas balsis no kuŗām lielākā daļa ir vēl gados jaunas.

Šī gada Filadelfijas draudzes rīkotā Dziesmu diena, notika Grace Baptist Church of Blue Bell dievnamā. Filadelfijas Grace baptistu draudze (pazīstama kā Baptist Temple), kas pagājušā gadsimta pirmajā pu-sē bija vadošā baptistu draudze Filadelfijā, pirms četr-desmit gadiem pārcēlās uz Filadelfijas priekšpilsētu Blue Bell. Ir interesanti pieminēt, ka Filadelfijas latviešu baptistu korim, kas iesāka savu darbu 1896. gadā, ir jau senas attiecības ar šo Filadelfijas draudzi – 1911. gadā

mūsu koris dziedāja Baptist Temple dievkalpojumā. 1998. gadā divdesmit cilvēku liela Grace baptistu draudzes grupa viesojās Rīgas baptistu draudzēs un pēc tam ilgāku laiku atbalstīja mūsu garīgā semināra darbu.

Šī gada Dziesmu dienas kori vadīja Filadelfijas draudzes diriģente Gunta Plostniece un Bukskauntijas di-riģents Ralfs Augstroze. Kā parasts jau pēdējos gadu desmitos, daļu koncerta programmas izpildīja kamerkoris, ko vadīja Dagnija Bērziņa un Vaira Gertnere. Ērģelnieka pienākumus izpildīja Dāvids Šmits un klavieŗu pavadījumus deva Sarmīte Aļļe. Pava-dījumus kuplināja stīgu ansamblis un timpani.

Programmu gaiši iesāka Dāvids Šmits ar Ary Aguiar, Jr. Wareham ērģeļu prelūdiju, kam sekoja koris ar Ph. E. Bach „Ar prieka pilnām sirdīm” G. Plostnieces vadībā. Ievada vārdus sacīja māc. Uldis Ukstiņš un no Grace draudzes sveica māc Hawthorne.

Daļa no šī gada programmas at-zīmēja diriģenta Ernesta Ķera 100. dzimšanas dienu. Brālis Ķeris iesāka savus diriģenta pienākumus Latvijā un nobeidza Bukskauntijas draudzē, vadot draudžu korus 51 gadu. Redzējām viņu arī par diriģentu daudzās mūsu Dziesmu dienās. Viņam tuvas bija evaņģeliska rakstura dziesmas no Latvijas baptistu draudžu sākuma gadiem. Šinī sakarā

Dziesmu diena Filadelfijā

Diriģē Gunta Plostniece

Diriģē Ralfs Augstroze

42 Kristīgā Balss84. 3. Kristīgā Balss 84. 3. 43

dzirdējām Lillenas „Brīnišķa vēsts par Jēzu” R. Augstrozes vadībā un G. Plostnieces diriģētus „Jaunas debesis” un H. S. Perry „Priekš Dieva troņa pakāpēm”. Skaistas skaņas, kas vienmēr ir bijušas tu-vas mūsu sirdīm.

Tālāk sekoja R. Augstrozes vadītais Cesar Frank „150. Psalms”. Tad klausījāmies kamer-koŗa dziedātus „Ceļas lūgsna Tavā priekšā” (Marty Haugen), „Down to the River to Pray” (ar. Sheldon Curry), „Wonderful, Merciful Savior” (Dawn Rogers un Eric Wyse), un „Alleluia” (Stephanie Martin) Vairas Gertneres un Dagnijas Bērziņas vadībā.

R. Augstrozes vadīts kopkoris turpināja programmu ar mūsu jaunā komponista un tagad jau pasaules mērogā pazīstamā Ē.Ešenvalda „Mūžības mirdzums” un Gote Strandsjo „Brīnišķīgais

māc. Dr. Uldis Ukstiņš

Kamerkoris, dir. Dagnija Bērziņa

Kamerkoris, dir. Vaira Gertnere

Dievs”.Koncerta dalībniekus pārdomās par tematu ‘’Mūsu

laiks ir Dieva rokās” vadīja māc. Uldis UkstiņšMūsu diriģentu rindās šoreiz atkal iztrūka Arvīds

Purvs un kopkoris viņa, mums tik labi pazīstamo, „Laiks” dziedāja G. Plostnieces vadībā.

Koris nu uz brīdi atpūtās un baudīja Lindas Aļļes-Murphy un Sarmītes Aļļes atskaņoto J. S. Bach „Sonata viola da gamba et cembalo”.

Koris G. Plostnieces vadībā turpināja koncerta pēdējo daļu atskaņojot tradicionālo „Jēzus gāja sāpju Linda Aļļe-Murphy

44 KristīgāBalss84.3.

ceļu” ar Julias Plostnieces solo dziedājumu. Pēc tam R. Augstrozes vadībā atskanēja mūsu slavenā komponista Pētera Vaska „Golgātas krusts”. Koncertu nosbeidza divas G. Plostnieces vadītas dziesmas – Brian Hoffman „O Sacrum Convivium” un mūsu mīļotā Viktora Baštika „Teic Glābēju Jēzu”, kurā solo dziedāja V. Ūsis.

Pēc māc. Ukstiņa svētīšanas vārdiem klausījāmies Felix Mendelssohn „Allegro maestoso e vivace”

ērģelnieka D. Šmita sniegumā.Koncerts bija labi apmeklēts gan no latviešu

sabiedrības, gan vietējās draudzes locekļiem. Ļaudis bija aizkustināti no mūzikas skaņām un no vēsts par Dieva vadību un mīlestību. Pēc koncerta pulcējāmies vakariņām, priekšnesumiem un pārrunām par skaisti pavadīto pēcpusdienu.

J. Plostnieks

Dzied Valdis Ūsis

v Vakariņu aina pēc koncerta

44 KristīgāBalss84.3.

1884. gada ferbruāŗa beigās Āgenskalna draudzi, Rīgas pilsētas kreisajā Daugavas krastā, oficiāli reģis-trēja, bet tā dibināta 1879. gadā, kad Rīgas Sākuma draudzes locekļi, kas dzīvoja Pārdaugavā, sāka noturēt dievkalpojumus Āgenskalnā, nodibināja kori, 1882. g. māsu pulciņu un 1884. g. svētdienskolu.

Šobrīd draudzei ir iesācies 130. darbības gads. Ir jau 28. aprīlis, koki vēl kaili un melni, plūdi visās Latvijas malās, bet draudze svin savus gada svētkus, lai arī krietni vēlāk nekā parasti.

Draudzei, jubilejas gadu iesākot, 1. janvarī bija 481 loceklis, ieņemot otro vietu aiz lielākās, Daugavas labā krasta Rīgas Mateja draudzes ar 1190 locekļiem,

Āgenskalna baptistu draudze sākumā pulcējās draudzes namā Dārtas ielā. 1988. gadā tika uzcelts pir-mais dievnams Tempļa ielā 2. 1914. g. 6. jūlijā tiek likts pamatakmens dievnamam toreizējā Kurzemes, tagad Mārupes ielā 14, kur jau 1916. gadā sāka noturēt diev-kalpojumus.

Daudz vēlāk, gada laika savāca līdzēkļus un uz-cēla arī baznīcas torni. 1936. gada 25. oktōbrī draudze svinēja Torņa svētkus, apliecinot, ka Dievs ir uzticams. Pagājušā gadsimta 40-to gadu beigās draudzes sludi-nātājs ir Pēteris Čivkulis (1914-2012) un bīsksps Augusts Korps, kuŗš pēkšņi, 48 gadu vecumā, aiziet mūžībā, tā izvairoties tai pašā dienā teicamajai melu propagandai par “laimīgo dzīvi padomju Latvijā”. No 1950. gada Āgenskalna draudzē darbu sāk evaņģeliskās organizācijas “Zilais krusts” sludinātājs Vladimirs Molčanovs (1890-1968) un to turpina 18 gadus.

60. gadu sākumā padomju vara un čeka izdara spiedienu uz sludinātāju V. Molčānovu, lai atņemtu draudzei dievnamu. V. Molčānovs ir svētbijīgs vīrs, taču vājš organizātors, līdz ar to pretestība ļaunajai va-rai ir niecīga un 1961. gada 3. septembrī Āgenskalna baznīcā notiek pēdējais dievkalpojums. Padomju varai it viegli izdodas panākt, ka ēka tiek izlietota par televīzijas studiju. 1965. gadā tiek nojaukts tornis un 31 gadu Āgenskalna draudzi paspārnē paņem Mateja draudze savā baznīcā. Atmodas laikā, 80-to gadu beigās, kad 1987. gada jūlijā no Grobiņas draudzes atnākušais jaunais sludinātājs Almers Ludviks saņem Āgenskalna “grožus”, viņa sirdī Dievs bija licis domu, ka polītisko pārmaiņu laikā jārunā ar varas pārstāvjiem un draudzei likumīgi jāatgūst savs dievnams. Draudzes priekšsēdētājs tajā laikā bija Gunārs Mešķis, tagadējais Semināra draudzes loceklis. Draudze savā dievnamā

pilnībā atgriezās 1992. gada Ziemsvētkos. (Par šo tematu KB redaktoram bija saruna ar ASV iebraukušo A. Ludviku, kuŗš stāstīja, kā viss tas sācies. Viņš, mā-cītāja amata kreklā, bijis nosēdies kādā sarīkojumā blakus, izrādās augstai Padomju amatpersonai, kas sā-kusi viņu iztaujāt par viņa tērpu. A. Ludviks teicis par draudzei netaisni atņemto dievnamu un sarunu biedrs bijis pozitīvs, ka tur kaut kas ir jadara un pieprasījis sīkākus datus. Kad neilgi pēc tam par šo sarunu stāstīju toreizējam bīskapam Jānim Tervitam, kuŗš arī bija ASV, viņš atteica, ka visas tādas lietas iet caur bīskapu, un viņš nekā tamlīdzīga nezin. Tā redzējām, ka Padomijā viss sāka šķobīties, ieskaitot arī mūsu bīskapu nozīmību.)

Nu jau draudze ir atkal savā dievnamā 20 gadus, pie tam 2011. gadā sākās torņa atjaunošanas darbi. To-mēr ilgie gadi, kas pavadīti kalpojot vienā dievnamā ir saistījuši gan Āgenskalna, gan Mateja draudzi. Tā pagajušā gada rudenī, kad Mateja draudze svinēja 145. gadskārtu, viesos bija Āgenskalna koris vēl trīs diriģentu – Anda Bīriņa, Didža Lauvas un Intas Jūrmales-Šķubures vadīts.

Savukārt šopavasar, 28.aprīlī Mateja draudzes mācītājs, bīskapa vietnieks Pēteris Eisāns, kamerkoris “Matejs” Rudītes Tālbergas un Māra Dravnieka vadībā, līdzi “paķerot” arī Elizbetes Dravnieces vadīto pielūgsmes koŗa orķestra daļu, bija devušies pretvizītē uz Pārdaugavu.

Āgenskalna baptistu draudzes 129. gadasvētki mācītāju Edgara Maža un Jāņa Baloža vadībā sākās ar Ivetes Romancānes dziedāto seno korāli “Svētā klints, jel atveries”, pievienojoties arī kamerkorim. Dziesmu “Dieva mīlestība” diriģēja Māris Dravnieks. “Šī zeme tava, Dievs”, Ē. Ešenvalda mūzikālā ietērpā, diriģēja Rudīte Tālberga. Māris Dravenieks diriģēja E. McNeil “Dieva mīlestība ir mūžīgi dzīva”. E. Fossum “Aleluja, lai slava skan” R. Tālbergai diriģējot, M. Dravniekam ar klavierēm pavadot, ar Ivetes Romancānes solo dzie-dājumu.

Dievkalpojuma izskaņā kamerkorim pievienojās Āgenskalna koris, lai Māra Dravnieka vadībā nodzie-dātu R. Grantovska “Dievs, mīlestībā valdi šo mazo pasauli”. Māris šobrīd ir LBDS Mūzikālās kalpošanas, (agrāk Koŗu apvienības), vadītājs, kuŗam pirms dažām dienām piepildījās apaļi 50, līdz ar to arī Āgenskalna draudze sveica viņu ar ziediem.

Pielūgsmes grupa: Pēteris Dravnieks – basģitāra, Jānis Dravnieks – saksafons, Jānis Augustīns – ritma

Āgenskalna baptistu draudze ieiet 130. gadskārtā

46 Kristīgā Balss 84, 3, Kristīgā Balss 84. 3. 47

ģitāra, Ansis Ēcis – bungas, Māris Dravnieks – klavieres un vokāliste Elīzabete Dravniece ar vairākārtējiem atkārtojumiem atskaņoja: „Klau, skanēt sāk no austrumiem”, “Mūsu Dievs lielāks”, “Mans Kungs ir brīnišķīgs”, “Mīlestība mūsu dēļ krustā pazemoties spēj”, “Godības Ķēniņš nāk”, “Ķēniņš diženais” un “Tevi mīlu, Kungs”.

Mācītājs Pēteris Eisāns runāja par Vēstules efeziešiem 4:17-5:2 – “Jauna dzīve, jaunas attiecības” Pāvils aicina novilkt veco cilvēku, apvilkt jauno.

Tad mainās runasveids (4:29): “Lai no jūsu mutes ne-nāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas..”

Mainās emocijas (4:31): “Katrs rūgtums, ātr-sirdība, dusmas, bāršanās un zaimi – lai ir tālu no jums”.

Mainās attieksmes un gara dāsnums (4:32) :“Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi, piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.”

Viņš nobeidza runu citējot kādā konferencē dzirdētu domu, ka ir pieci evaņģeliji: Mateja, Marka, Lūka, Jāņa un paša kristieša evaņģelijs, ko viņš sludina pasaulei ar savu dzīvi.

Tā nu, Āgenskalna draudzei ieejot 130. gadā, šo rindu autors, savas ticības gaitas iesācis Matejā, klausoties māc. Arvīdu Vasku, bet sācis apmeklēt Āgenskalna draudzes dievkalpojumus 1973. gadā, saskaŗoties ar zinošiem un varošiem diriģentiem un garīdzniekiem, kuŗu darbu, šķiet, būtu vērts un vajadzīgi pieminēt. To arī nakošās rindās darīšu.

Līdz 1976. gadam koŗa galvenais diriģents bija Rūdolfs Krauja (1925-1993), palīgdiriģents – Arvīds Kauliņš (1909-1978). Pēc viņiem kori atkārtoti vada Arvīds Hiršs (1918-1987), vēlāk dēls Ilmārs Hiršs (1942), tagad teoloģijas doctors, mācītājs, vairāku grāmatu autors. Tad diriģente ir Lilija Godiņa (1961) vēlākajos gados Andis Bīriņš (1971), kuŗš darbu turpina vēl šodien, Vizma Saulīte, Dzintars Priedītis, īslaicigi Elita Voitkēviča. No 1995. gada rudeņa par galveno diriģenti kļūst kuldīdzniece Inta Jūrmale, 1998. gada augustā korī iesaistas tenors Didzis Lauva, pamazām pārņemot diriģēšanu. Korī ir 30 dziedātāji.

Darbojas pielūgsmes un slavēšanas grupa, kas izveidojās no Guntas Jukumsones 70-to gadu “Maranata” grupas. Darbojas māsu kalpošanas pulciņš Sarmītes Biķes vadībā, Senioru pulciņš, ko vada māc. Edgars Mažis, svētdienskola – Ēsteres Rozes vadībā, kā arī mazo grupu Bībeles studijas un sporta aktivitātes.

Kas būtu draudze bez garīdzniekiem?Pēc V. Molčanova aiziešanas Mūžībā 1968. gadā,

kopā ar māc. Arvīdu Vasku Matejā, zem viena jumta, par Āgenskalna draudzes mācītāju, kļūst toreizējais bīskaps Pēteris Egle (1903-1993). Par Pēteri Egli būtu jāpastāsta vairak, jo viņam šī gada 10. jūlijā apritēs mūža 110. gadskārta.

Laiks, kad P. Egle bija Latvijas baptistu draudžu bīskaps (1966 -1977), bija draudžu savstarpējās uzticības un sadarbības atjaunošanas laiks, ieraugot vienības iespējamību un kopīgi paveicama darba esamību. Tāpēc Latvijas baptistu vēsture māc. P. Egli piemin ne tikai kā draudzes mācītāju un baznīcas vēsturnieku, bet jo vairāk kā vadoni, ceļa rādītāju uz draudžu kopdarbību. No 1911.-1916. gadam Egļu ģimene dzīvoja Rīgā un piederēja Rīgas Mateja baptistu draudzei; viņš mācījās Mateja draudzes, tad V. Olava skolā. Dziļu iespaidu atstāja māc. Jāņa Iņķa (1872-1958) sludināšana un, J. Iņķa mudināts, P. Egle ieguva pārliecību par grēku piedošanu, tika bībelīgi pagremdēts 1917.gada 16. jū-nijā. Ordinēts 1937. g. 17.februārī Vaiņodē. Kalpojis Majoru, Vaiņodes, Veldas, Embūtes, Liepājas Nācaretes, Talsu un Nariņciema, Liepājas Ciānas, Mežgalciema, Jaunjelgavas un Rīgas Āgenskalna draudzēs. Bijis

Kopkoris, dir. Māris Dravnieks

46 Kristīgā Balss 84, 3, Kristīgā Balss 84. 3. 47

Paldies Dievam, kad Viņš aicina sekot un kalpot kādā darbā, Viņš šai darbā pieaicina arī citus darbniekus, ar kuŗiem kopīgi varam sasniegt nospraustos mērķus. Šeit runāju par kalpošanu draudzes māsu darbā. Jau jaunības gados apzinājos, ka veids, kā varu kalpot Dievam draudzē un palīdzēt saviem līdzcilvēkie, ir strādāt kopā ar draudzes māsām. Pirmo reizi sāku apmeklēt draudzes māsu pulciņu sanāksmes Bostonas latviešu baptistu draudzē, kad mans vīrs mācītājs Dr. Uldis Ukstiņš sāka studēt Bostonā, Andover Newtown seminārā. Kad viņš 1971 gadā ieguva “Master of Divinity” gradu un sākam kalpot Klīvlandes latviešu baptistu draudzē, aktīvi piedalījos māsu pulciņā un pēc neilga laika kļuvu pulciņa vadītāja. Soli pa solim, ar vien vairāk, sāku iesaistīties ALBA māsu apvienībā. To tanī laikā vadīja Otilija Baštika un pēc viņas Marta Buivide. Varētu teikt, ka abas šīs māsas bija manas audzinātājas māsu darbam. Pēc viņām tiku ievēlētā par ALBA māsu apvienības vadītāja un tagad esmu šai postenī kalpojusi kādus trīsdesmit gadus. Vārds “apvienība” norāda uz šis grupas spēku. ALBA māsu apvienība nekad nav bijusi tikai dažu māsu kalpošana. Tanī, šajos gados, ir bijušas apvienotas un vēl arvien ir iesaistītas visas mūsu Amerikas Latviešu Baptistu apvienība (ALBA)

draudžu māsas. Mūsu skaits šajā laikā ir kļuvis daudz mazāks nekā sākuma gados, bet joprojām, Dieva spēka un gudrības vadītas, veicam lielu palīdzības darbu.

Visos kalpošonas gados man blakus ir stājušās darba biedrenes, draudzes māsas, kuŗas ne ar pašu, bet ar Dieva spēku, turpina kalpošanas darbu. Pa šiem gadiem Dievs daudzas mīļas māsas ir aicinājis savās mūžīgās mājās. Tā 31. oktōbrī Filadelfijas draudzes ilggadējā māsu pulciņa vadītāja māsa Alma Šverns devās mājās pie tā Kunga. Viņa līdz beidzamam brīdim, kaut gan bija jau sasniegus cienījamu vecumu, kalpoja savas draudzes māsu vidū. Nedaudz dienas pēc viņas 96. dzimšanas dienas, 15. oktōbrī, Dievs viņau aicināja mājās.

Kad mans vīrs sāka kalpot Filadelfijas latviešu baptistu draudzē, man bija izdevība labi iepazīties ar šo uzticīgo Dieva kalponi. Piecus gadus, kad biju ievēlēta Pasaules Baptistu (BWA) Ziemeļamerikas māsu apvienības padomē par sekretāri, māsa Alma Šverna bija ALBA māsu apvienības priekšniece. Šī bija izdevība mums piedalīties Pasaules Baptistu apvienības kongresos gan Arģentīnā, gan Korejā. Piedalījamies arī Pasaules Baptistu sieviešu apvienības kongresos Amerikā un Kanādā. Kopīgi ceļojot uz dažadām

Kopīga kalpošana Dieva darbā Atceroties māsu Almu Švernu

apveltīts ar apbrīnojamu atmiņu, līdz pēdjam bijis po-pulārs un mīlēts runātājs. P. Egle visu mūžu katru dienu lasījis savu grieķu Jaunderību un Veco Derību grieķu tulkojumā –Septuagintu. Katras dienas lasījumā bija arī Bībele latviešu un kādā no svešvalodām – angļu, krievu vai vācu. Grāmatu lasīsana bija P. Eglem dzīves neatņemama sastāvdaļa. Gada laika tika izlasītas ap 100 grāmatas teoloģijā, vēsturē, ģeografijā, zinātņu vesturē un daiļliteratūrā. Iegūtās plašās zināšanas virzīja P. Egles teoloģisko domu evaņģeliskā liberalisma virzienā.

Viņa atdusas vieta atrodas Staldzenes kapos, Ventspils novadā.

Atgriežoties pie Āgenskalna draudzes vēstures skatījuma, nākamais mācītājs bija Alfrēds Pētersons (1911-1992), kalpojot no1979. Līdz 1985. g. aprīlim. Tad gadu atkal P. Egle. 1986/87.g. kalpo toreizējais bīskaps, “Latvijas baptistu vesture” autors, teologs Jānis Tervits. Septiņus gadus ar gada pārtraukumu draudzei kalpo māc. Almers Ludviks (1956), 1991-1992.g. kalpo mācītāji Ilmārs Hiršs un Edgars Godiņš

(1957). 1993. gadā enerģisku kalpošanu sāk māc. Edgars Mažis (1965) un kopš 2007.g. viņam ir palīgs māc. Jānis Balodis, pēc profesijas skolotājs.

Rakstītā vārda ziņā – 1993.g. Ritas Priedītes vadībā sāka iznākt žurnāls “Mājas”, vēlak Sandras Urtānes un Katrīnas Vastlavas veidotais izdevums “Āgenskalna draudzes vēstis”, kas arī pāgājuša gadā pārstāja iznākt.

Baznīcas teritorijā, Mārupes ielā 16 darbojas kristīgs pansionāts “Saulriets”, kuŗu ilgus gadus vadīja Ilmārs Kleins, tagad Evita Daksne.

Pēc abu draudžu, Mateja un Āgenskalna, mācītāju teiktā, ka draudzes sparīgi darbojās katra savā Daugavas krastā, varam to teikt arī par abu mācītāju veidošanos Liepājā. Edgars Mažis uzaudzis un pusaudža gadus izdzīvojis Pāvila draudzē Vecliepājā, bet Pēteris Eisāns kanala otrajā pusē Jaunliepājā, Ciānas draudzē, Jā, Dievs ir uzticams savā žēlastībā, pilnveidojot savu izredzēto kalpu garīgo darbību neatkarīgi no ģeografiskām vietām laika un vēstures plūduma, Ar cieņu Arbijs Lauva

Lasītāju ievērībai Kanadā: Ja nevarat pārsūtīt Kristīgās Balss abonomenta samak-su ASV dolāros, tad sūtiet Kanadas naudas pārvedumu vai čeku uz Leona Nama vārda, atzīmējot, ka tas ir par Kristīgo Balsi: Leons Nams 25 Elgar Ave Scarborogh, ON M1J 1M3

vietām, bija laiks labi iepazīties. Mums abām vienumēr bija līdz kāda intresanta grāmata, kuŗu lasot varējam pārrunāt. Šajos kopīgos ceļojumos daudz piedzīvojām, redzējām un dzirdējām. Tapat arī daudz viena no otras mācījamies. Kas var aizmirst ilgus, jautrus brīžus un arī izdevības ieskatities otrā sirdī. Tik pat mīļā atmiņā paliks brīži, kad atradāmies uz ceļiem tā Kunga priekšā. Bijam vienotas, jo mums bija viens Kungs, viena ticība, viena cerība, un viens kopīgs darba lauks – kalpošanas darbs ALBA draudzes māsam.

Mans vīrs ir mācītājs gan Bukskautijas, gan Filadelfijas latviešu baptistu draudzē, tāpēc strādāju divos māsu pul-ciņos. Kopā ar māsu Silviju Augstrozi vadu Bukskauntijas draudzes māsas, bet tik pat aktīvi ņemu dalību Filadelfijas draudzes māsu pulciņā, kuŗu uzticīgi līdz beidzamai dienai vadīja māsa Alma Šverna. Dzīve liecina, ja atdarām acis, tad katrs cilvēks var kautko mācīt. Viena lieta, ko mācījos no aizgājējas, ir viņas uzticība, kalpot tur, kur Dievs viņas tik bagātīgi lietoja – savā draudzē, kalpot draudzes māsām. Viņa gandrīz katru mēnesi noturēja māsu pulciņa sanāksmes, neskatoties uz to, ka pulciņa skaits gadu gaitā ir mazinājies. Noturētas sanāksmes nesa svētības katram apmeklētājam jo programmas bija pamācošas un garīgi pacilājošas. Māsa Šverna katru sanāksmi beidza ar viņas mīļāko dziesmu no Bērnu koklītes – “Dievs mīlestība liek pestīt mani, Dievs mīlestība mīl mani ar!” Šīs dziesmas vārdi izteica viņas dziļo ticību un paļaušanos uz Dieva mīlestību, atklātu Jēzū Kristū! Viņa izjuta Dieva mīlestību un šī mīlestība veidoja viņas kalpošanu māsu pulciņa darbā. Viņai bija tuvu

pie sirds palīdzības darbs, kas atvēra durvis, rādot Dieva mīlestību līdzcilvēkiem, īpaši, sniedzot palīdzību Latvijā, atbalstot ALBA māsu apvienības mērķus. Māsa Alma Šverna 2. novembrī tika guldīta kapu kopiņā blakus savam vīram, mācītājam Augustam Švernam, kurš ilgus gadus kalpoja par mācītaju Filadelfijas draudzē. Nākošā svētdienā Filadelfijas draudzes dievkalpojumā dievnamu greznoja skaistas dzeltenas rozes, ALBA māsu apvienības vadībai un ALBA draudžu māsām pieminot aizgājēju. Pēc sirsnīgiem mācītāja Dr. Ulda Ukstiņa atvada vārdiem, draudze dziedāja viņas iemīļoto dziesmu – “Dievs mīlestība”.

Māsa Alma Šverna atstāja tukšu vietu draudzes un draugu vidū un, protams, ģimenes lokā. Tagad tukša palikusi vieta dievnama solā, kur katru svētdienas dievkalpojumā abas sēdējām. Viņa trūks ALBA un Filadelfijas draudzes māsu darbā. Viņa arī personīgi trūks man, šo darbu strādājot. Bet paldies Dievam. Līdzi mūsu sērām un asarām parādās arī saules stars, jo zinām, ka reiz kopā stāvēsim Viņa priekšā blakus daudzām uztīcīgām māsām, mēs vēlreiz tiksimies! Benita Ukstiņa ALBA māsu apvienības priekšniece

Dzeltenās rozes, Aina Stūrmane un Benita Ukstiņa

ALBA DRAUDŽU MĀSAS, JA JUMS IR UZ SIRDS KOPĪGI STRĀDĀT TĀ KUNGA PALĪDZĪBAS DARBU, TAD ESAT LŪGTAS PIEDALĪTIES ALBA MĀSU APVIENĪBAS DARBĪBAS SĒDĒ!KUR un KAD? – Plkst. 1:00 pp., ALBA Kongresa dienu laikā piektdien, 23. augustā.Ievērojiet – katra ALBA draudze var sūtīt divas delegātes, kuŗām būtu balstiesības, bet visas māsas ir aicinātas piedalīties šai sēdē.Tiks pārrunāts ALBA māsu palīdzības darbs iepriekšējā kongresa gadā, kā arī nospraudīsim plānus nākošam darbības gadam.BRAUCIET – PIEDALATIES – AIZLŪDZIET PAR MŪSU KOPĒJO PALĪDZĪBAS DARBU!ALBA māsu apvienības vārdā – Benita Ukstiņa,

kkkkkkkkkkkkkkkkkkkkkkkkkkkkkkkkk