1

AITKOPĪBAS ROKASGRĀMATA

Pasūtītājs: Seto Pagastu asociācija un Apes pagasts,

Igaunijas-Latvijas sadarbības projekta "BUY LOCAL" ietvaros

Tartu 2011

2

AUTORI:

Helis Luik, lektore, MSc, Igaunijas Lauksaimniecības universitāte, ekonomikas un sociālo zinātĦu institūts

Peep Pīrsalu, Docents, DSc, Igaunijas Lauksaimniecības universitāte, veterināras medicīnas un lopkopības institūts

Kaire Vahejoe, zinātniskā līdzstrādniece, MSc, Igaunijas Lauksaimniecības universitāte, ekonomikas un sociālo zinātĦu institūts

3

SATURS 1. Igaunij ā audzējamās aitu š ėirnes ..............................................................................................................4

1.2. Igaunijas tumšgalves š ėirnes aitas ....................................................................................................4 1.3. Igaunijas baltgalves š ėirnes aitas ......................................................................................................5 1.4. Igaunijas viet ējā aita ..............................................................................................................................6 1.5. Igaunij ā audzējamās aitu š ėirnes .......................................................................................................7

1.5.1. Sufolkas šėirne ....................................................................................................................................7 1.5.2. Oksforddaunas šėirne ........................................................................................................................8 1.5.3. Tekselas aitas šėirne ...........................................................................................................................9 1.5.4. Dorsetas šėirne..................................................................................................................................10 1.5.5. Dalas šėirne .......................................................................................................................................11

2. Aitu cirpšana...................................................................................................................................................13 2.1. Aitas vilnas apstrāde pēc cirpšanas........................................................................................................14

3. Aitu barošanas normas...................................................................................................................................16 3.1. Aitu barošana ziem ā............................................................................................................................18

3.1.1. Grūsnas aitas barošana ....................................................................................................................18 3.1.2. Zīdošas aitas barošana .....................................................................................................................21

4. Aitu ganības un pĜavu izmantošana ..............................................................................................................23 4.1. Aitu ganīšanas slodze un ganību zāĜu uzturvērt ība. .............................................................................23 4.2. Aitām piemērotas ganības, aploku izmaksas.........................................................................................24

5. Aitkopības tehnoloăijas un aitu kūtis............................................................................................................26 5.1. Bioloăiskā aitkopība ................................................................................................................................29

6. Aitu atnešanās un tā organizēšana ................................................................................................................29 7. Aitkopības paraugaprēėins............................................................................................................................31

7.1. Ganāmpulka sastāvs................................................................................................................................31 7.2. Barības devas ...........................................................................................................................................31

7.2.1. Aitu barības devas ............................................................................................................................31 7.2.2. Aunu barības devas ..........................................................................................................................32 7.2.3. Jēru bar ības devas ............................................................................................................................32

7.3. Izdevumi ...................................................................................................................................................33 7.3.1. Tiešās izmaksas .................................................................................................................................33 7.3.2. Netiešās izmaksas..............................................................................................................................34 7.3.3. Ar aitkopību saistītās izmaksas kopā ..............................................................................................35

7.4. Aitkopības produkcija.............................................................................................................................36 7.5. Pamatprodukcijas ražošanas pašizmaksa .............................................................................................37 7.6. Izmaksu / ieĦēmumu kopsavilkums .......................................................................................................37

8. Par iesākoša mazā ražotāja marketingu.......................................................................................................40

4

1. Igaunij ā audzējamās aitu š ėirnes Igaunijā tradicionāli ir audzētas divas vietējās aitu šėirnes - igaunijas tumšgalves šėirnes aitas un igaunijas baltgalves šėirnes aitas. Kā igauĦu tumšgalves tā arī baltgalves šėirnes aitas ir sintēzes šėirnes, jo to audzēšanā blakus tīršėirnes aitām ir izmantotas uzlabotājas aitu šėirnes. Pēdējos gados Igaunijā ir arī uzsākta dažādu gaĜas šėirĦu aitu, piemēram, tekselas, sufolkas, dorsetas un dalas šėirĦu aitu audzēšana. Šīs šėirnes ir vietējās aitu šėirĦu uzlabotājas šėirnes. Mazākā mērā audzē arī citas šėirnes, piemēram, islandes, somijas vietējās aitas, gotlandes aitas, flāmu piena aitas, dorperas aitas. 2010.gadā Igaunijā pirmo reizi ieveda beltehas šėirnes teėus. 1.2. Igaunijas tumšgalves š ėirnes aitas Igaunijas tumšgalves šėirnes aitas ir agri pieaugošas, labas gaĜas formas gaĜas aitu šėirne, no kurām iegūst baltu, pussmalku vilnu (vidējais smalkums aptuveni 35 µm. Tumšgalvju aitu galva un kājas ir klātas ar tumšu akota vilnu. Igaunijas tumšigalves šėirnes aitas parasti ir ar lielāku ėermeĦa svaru un vilnas produkciju nekā igaunījas baltgalves šėirnes aitas, bet atpaliek nedaudz no pēdējam ar zemāku auglību un rupjāku vilnu. Teėi sver apmēram 95 kg un aitas 76 kg, vilnas produkcija 3,7 kg un auglība aptuveni 1,50 jēri uz atnesušos aitu. Šodien igaunijas tumšgalvju šėirnes aitu uzlabošanas šėirnes ir sulfokas, oksfordaunas aitu šėirne, kuras mērėis ir uzlabot gaĜas ražīgumu un gaĜas kvalitāti (liemeĦu izteiksmi, liemeĦu galīgumu, liesās gaĜas saturu) un somijas vietējo šėirni, kuru izmanto kā auglības uzlabotāju.

Tabula 1 . Aitu produktivitātes kontroles dati pa aitu šėirnēm 2007. g.

Radītājs Vienība Igaunijas tumšgalve (IT)

Igaunijas baltgalve (IB)

Produktivitātes kontrolei pakĜauto aitu šėirnes ganāmpulku vidējais lielums

Skaits 87 76

Aitu māšu apaugĜošanās

% 89,9 92,2

Auglība Jēri / uz atnesušos aitas māti

1,51 1,60

Jēru ėermeĦa masa 100 dienu vecumā

kg

Caurmērā visiem jēriem kg 25,3 27,1 Jēriem-vieniniekiem kg 27,7 28,8 Jēriem- dvīĦiem kg 24,2 26,4 Jēriem- trīĦiem kg 22,6 24,6 Jēriem- četrīšiem kg – 25,4

Pēc igaunijas Ataudzētāju Asociācijas datiem, uz 2007.g. 01.01. aitu produktivitātes kontrolē piedalījās 3611 igaunijas melngalves aitu mātes no 24 dažādiem

5

ganāmpulkiem 24 un 2906 igaunijas baltgalves aitu mātes no 20 dažādiem ganāmpulkiem. Kopā aitu produktivitātes kontrolē piedalījās 6517 aitu mātes no 44 ganāmpulkiem jeb 55% no visām aitu produktivitātes kontrolē iesaistītajām aitām veiktspējas testēšanā piederēja igaunijas melngalvju šėirnei. Aitu produktivitātes kontrolē piedalījušos aitu skaits un ciltsgrāmatā ierakstīto aitu skaits pēdējos gados ir pieaudzis. Tabula 2. Šėirnes aitu un šėirnes ganāmpulku skaits aitu produktivitātes kontrolē Igaunijā 2005. un 2007.gadā. (www.lammas.ee/12.09.2008)

Nosaukums 2005 2007 Aitas kopā 3783 6517 Šėirnes saimniecības kopā 49 44 IT šėirnes saimniecības 27 24 IB šėirnes saimniecības 22 20 IT šėirnes aitas saimniecībās 2153 3611 % 57 55 EV šėirnes saimniecībās aitas 1630 2906 % 43 45 Aitas ciltsgrāmatā 3092 3652

2.attēls. Igaunijas tumšgalve (P. Pīrsalu) 1.3. Igaunijas baltgalves š ėirnes aitas Igaunijas baltgalves šėirnes aitas ir agrīni nogatavojošās, labas gaĜas formas gaĜas aitu šėirne, no kurām iegūst baltu, pussmalku vilnu, smalkums vidēji 31 µm. Igaunijas baltgalves aitas ir ar mazāku ėermeĦa svaru un vilnas produkciju, bet to aitu mātes ir ar augstāku auglību un to vilnas kvalitāte ir labāka nekā Igaunijas tumšigalvēm aitām. Pēc igaunijas baltgalvju aitu selekcijas un šėirnes ganāmpulku 1997-2001.g. produktivitātes kontroles vidējiem radītajiem, igaunijas baltgalvju aitu vidējais ėermeĦa svars ir 76 kg, teėiem 88 kg, vilnas produkcija 3,0 kg, aitu mātēm atnesās 157 jēri uz 100 grūsnām aitu mātēm, jēru ėermeĦa svars 105 dienu vecumā bija 24,2 kg. Pēc Igaunijas Ataudzētāju Asociācijas datiem 2007.g. aitu produktivitātes

6

kontrolē piedalījās 20 dažādas igaunijas baltgalvju šėirnes aitu fermas, kur kopā turēja 2906 aitas. Tas veidoja 45% no produktivitātes kontrolē esošajam aitām. Šodien igaunijas baltgalvju šėirnes aitu uzlabotājas šėirnes ir tekselas, dorsetas, dalas un somijas vietējās šėirnes.

2.attēls. Igaunijas baltgalve (P. Pīrsalu) 1.4. Igaunijas viet ējā aita Igaunijas vietēja aita ir aborigēna, maza auguma, ziemeĜu īsastu aitu šėirnu grupai piederoša aita, kas bija sākuma šėirne Igaunijas baltgalvju šėirnes aitu selektēšanai. Bija galvenā aitu populācija Igaunijas teritorijā pirms vaislu aitu šėirĦu audzēšanas. Pirmo reizi 1794.gada W. Friebe tās aprakstīja Igaunijas un Livonijas ekonomikas un statistikas gadagrāmatā, kur tiek stāstīts par Baltijas zemēs audzētajām, ar neregulāru, rupju vilnu, maza auguma, ar šauram krūtīm, augstām tievām kājām, īsu trīsstūrveida asti aitām. Teėi bija ragaini, aitas lielākoties melnas vai pelēkas. Vēlāk šīs aitas sāka dēvēt par igaunijas vietējām aitām. 20 gadsimta pirmajā pusē vietējo aitu populācija sāka samazināties, jo lauksaimnieki vēlējās audzēt augstas produktivitātes aitas. 1937.gadā izveidoja komisiju, lai noskaidrotu Igaunijas vietējo aitu skaitu un to audzēšanas nākotnes perspektīvas. Komisija apmeklēja lielākos aitu ganāmpulkus Sāres, Lānes, Pērnavas un Tartu apriĦėos (1937.g. Kihnu, Pērnavas un Hīumā apriĦėi bija iekĜauti Lānes apgabala sastāvā). Kopumā Komisija konstatēja, ka uz 1937.gadu Igaunijā bija atlicis Ĝoti maz vietējo aitu, vēl jo mazāk tipisko vietējo aitu, no kurām varētu turpmāk attīstīt noteiktas šėirnes un īpaša tipa vietējas aitas. Igaunijā uz to bridi bija liels skaits augstas produktivitātes ciltsšėirnu krustotas aitas, jo tās uzskatīja par lietderīgākām. 20.gadsimta vidu (K. Jama, 1959) aprakstīja vietējās igaunijas aitas kā ar augstu auglību, īsu asti (9-15 cm), ar zemu ėermeĦa svaru un vilnas produkciju aitas (teėi svēra 40-55 kg, jēru mātes 35-45 kg, vilnas produkcija 1, 5-2 kg). Vilnas krāsa bija balta, bet bija arī melnas, pelēkas un brūnas aitas. Vilna bija divslāĦu: rupja virsējā vilna un smalka pamatvilna, pie tam ar vasaras vilnas mešanu lielākā daĜa no pamatvilnas izkrita. Pēc 1950.gadā organizētās ekspedīcijas datiem vietējas aitas

7

DienvidIgaunijas kolhozos bija vēl 15%, bet tās zemas produktivitātes dēĜ no aitu ganāmpulkiem tika izbrāėētas. Kopš tā laika vietējo aitu pēdas no Igaunijas kontinentālās daĜas izzuda. Pēdējo desmit gadu laikā Igaunijā ir radusies vēlme audzēt vietējās šėirnes aitas. 2003. Igaunijā reăistrēja Vietējo aitu audzētāju Asociāciju, kuras biedru mērėis ir igaunijas vietējas aitas, kā pamatšėirnes oficiāla atzīšana. Mūsdienu viedokĜi par igaunijas vietējo aitu saglabāšanu vai izzušanu ir pretrunīgi pat pēc 2006.gadā veiktās "nezināmas izcelsmes" aitu ăenētiskās izpētes. Pētījumi liecina, ka par no aitu ciltsšėirnēm ăenētiski atšėiramām aitām var uzskatīt īpaši Kihnu salu apdzīvojošās aitas. A. 2009.gadā pēc A. Ä. Idvandi iniciatīvas reăistrēja Kihnu Vietejo aitu audzētāju Asociāciju. Līdz šim nav igaunijas vietējā aita un kihnu vietējā aita par atsevišėu šėirni atzīta.

3.attēls. Igaunijas vietējā aita (Igaunijas Vietējās aitas Asociācija) 1.5. Igaunij ā audzējamās aitu š ėirnes Tumšgalves ga Ĝas aitu š ėirnes

1.5.1. Sufolkas š ėirne Sufolkas šėirne ir ievesta no Anglijas. Pēc šėirĦu klasifikācijas sulfokas aitas klasificē kā piederošas pie tā sauktās dauna šėirnes (Down Breed). Daunas šėirnes grupā ir vēl oksforddaunas, hampširdaunas, dorsetdaunas un sautdaunas šėirnes aitas. Daunas šėirnei izmanto krustošanai galvenokārt tēviĦus, lai iegūtu ar augstas kvalitātes gaĜu jērus. Lielbritānijā krustošanai visvairāk izmanto sufolkas šėirnes tēviĦus. Sufolkas aitas audzē dažādos apstākĜos, kā kalnājos tā līdzenumos, jo tie ir Ĝoti izturīgi dzīvnieki. Sufolkas šėirne ir iegūta no 19 gadsimta sakumā sautdaunas (anglu v. Southdown) teėu un ragaino norfolkas (Norfolk Horned) aitu māšu krustošanas rezultātā un tika atzītas par šėirnes aitām 1810. gadā. Norfolkas šėirnes melngalves aitas bija Ĝoti izturīgas, tās audzēja vējainā un aukstā klimatā, dienvidaustrumu Anglijā. Šodien sufolkas aitas ir lielas, ar labam gaĜu formām aitas. Teėi sver vairāk nekā 110 kg (113-150 kg), aitu mātes 80-110 kg. Aitas māšu vilnas

8

smalkums parasti ir 30-36 µm, garums 7-8 cm, vilnas produkcija no 2,5 līdz 3 kg. 2001.gadā Igaunijā ieveda trīs sufolkas teėus un 2002.gadā trīs dažādās lauku saimniecībās 40 aitu mātes un 5 teėus. Šodien sufolkas aitu šėirne ir igaunijas tumšglvju aitu šėirnes uzlabotāja šėirne gaĜas produktivitātes un gaĜas liemeĦu kvalitātes celšanā.

4.attēls . Sufolka (U. Sellis)

1.5.2. Oksforddaunas š ėirne Oksforddaunas ciltcdarbi aizsākās 1830.gadā Anglijā, Oksfordas grāfistē ar hampširas (anglu v. Hampshire) aitu māšu un garvilnaino kotsvoldas teėu krustošanu. Šodien oksforddaunas šėirne ir viena no ar lielāko ėermeĦa masu aitu šėirne Lielbritānija un vaislas teėus plaši izmanto par tēviĦiem krustošanā. Šo tēviĦu izmantošanā pēcnācējiem ir iedzimtas labas gaĜas formas, augšanas ātrums un tos var audzēt kā mitros tā aukstos klimatiskajos apstākĜos. No oksforddaunas aitām iegūst ar augstu liesas gaĜas saturu smagus gaĜas liemeĦus, tāpēc šo aitu skaits pēdējo divu desmitgažu laikā Lielbritānijā ir strauji pieaudzis. 1992.gadā oksforddaunas jēru ėermeĦa masa Lielbritānijas produktivitātes kontroles ganāmpulkos pirms pārošanas perioda bija vidēji 89 kg un no atnesušajām aitu mātēm ieguva 1,39 jērus un 8 nedēĜu vecumā jēru ėermeĦa masa bija jēriem un aitām vieniniecēm atbilstoši 26,3 un 24,5 kg un dvīĦiem atbilstoši 20,0 un 18,8 kg. Jēru masu vilnas produkcija bija vidēji 3,5 līdz 4,5 kg, vilnas smalkums 31-33 µm (50 Bradfordas kvalitāte). Par oksforddaunas teėu izmantošanu Igaunijā 1993.gadā un 1994.gadā tika organizēts eksperiments Aravete OÜ igaunijas tumšgalvju šėirnes aitu ciltsfermā. Eksperimenti parādīja, ka Okaforddaunas ar teėiem pāroto igaunijas tumšgalvju aitu māšu vidējā auglība bija par 13,5% augstāka nekā igaunijas tumšgalvju aitu savstarpējā pārošanā. Tāpat arī ar Oksforddaunas teėiem pārotās aitas spēja uzaudzēt vairāk jērus, un vienas atnesušās aitas svars bija par 25% augstāks. Pieauguma tempā ar oksforddaunu krustotie jēri tīršėirnes igaunijas tumšgalvju

9

vienaudzes neapsteidza. Tartu gaĜas pārstrādes kombināta kontroles kaušana parādīja, ka ar oksforddaunu krustoto jēru liemeĦi saturēja vairāk liesumu un mazāk tauku. Tā oksforddaunas teėu jēru pusliemeĦos bija vidēji 66% liesuma un 12% tauku, tīrās šėirnes Igaunijas tumšgalvju vienaudžiem atbilstoši 60% un 16%. Zemādas taukaudu biezums uz muguras oksforddaunas puscilts teėu jēriem bija 3,5 mm un Igaunijas tumšgalvju teėu jēriem 5,7 mm. Par Dānijā iepirkto oksforddaunas teėu negatīvo pusi jāuzskata samērā rupjo vilnu (38 µm) un tumšo vilnas matu parādīšanas pēcnācēju vilnā. Dažiem audzētājiem nepatīk, ka oksforddaunas aitām galva un kājas ir pārklātas ar vilnu, tāpēc to apcirpšana aizĦem nedaudz vairāk laika.

5.attēls Oksforddauna (Oxford Down) (P. Pīrsalu)

Baltgalves ga Ĝas aitu š ėirnes

1.5.3. Tekselas aitas š ėirne Tekselas aitu šėirnes audzēšana ir uzsākta 19. gadsimta vidū, uz ar mitru piejūras klimatu Tekselas salas ZiemeĜu Nīderlandē, krustojot vietējās piekrastes jeb marša rupjās vilnas aitas ar linkolna, leisteras un citiem teėiem. Šodien tekselas aitu šėirne ir vissvarīgākā Nīderlandē (aptuveni 95% no aitām ir tekselas šėirnes). Šī ir arī plaši izplatīta aitu šėirne Vācijā, Dānijā, Lielbritānijā, Īrijā, Jaunzēlandē. Tekselas šėirnes aitas ir lielas, ar Ĝoti labām gaĜas īpašībām un gaĜas formu, augstu vilnas produktivitāti un kvalitatīvu vilnu. Aitu mātes sver 65-80 kg, teėi 100-150 kg. No aitām gadā iegūst 4-5 kg vilnas, no teėiem 5-6 kg. Vilna ir balta, ar tauksviedriem, smalkums 33-36 µm (Bradfordas kvalitāte) un 10-15 cm garumu. Tekselas aitas ir ar salīdzināmi labu auglību, uz 100 atnesušās aitām ir 150-210 jēri. Šodien par tekselas aitu labu iezīmi tiek uzskatīti labi kautražas rādītāji (jo īpaši labas liemeĦu gaĜas formas) un izturība pret ārā ganīšanu visa gada garumā. Anglijā veiktajos salīdzinājuma eksperimentos, kur līdzenuma aitu pārošana ar labākiem gaĜas šėirnes teėiem (dorsethornas, ildefransas, oldenburgas, sufolkas, oksfordaunas, tekselas) liecināja, ka tekselas krustojuma jēri no dzimšanas līdz kaušanai auga nedaudz lēnāk nekā oksforddaunas un sufolkas vienaudži (3.tabula)

10

Bet tekselas krustotajiem jēriem bija labāki kautražas rādītāji (4.tabula). Tekselas krustotajiem jēriem bija labāks kautiznākums, viĦu liemeĦi bija ar lielāku liesuma un pazeminātu tauku saturu un labāko liesuma/tauku attiecību. Ăenētiskā izpēte liecina, ka tekselas šėirnei ir tā saucamais dubultais muskuĜu gēns (double muscle gene), kas arī dod šai šėirnei izcilas gaĜas formas. Tekselas aitu jēri nobriest 6-8 mēnešu vecumā un labi barojot 5 mēnešus veci jēri sver 45-48 kg. Par tekselas šėirnes trūkumu uzskata vājas kājas un grūtas dzemdības jaundzimušo jēru lielā galvaskausa dēĜ. Igaunijā ievestie tekselas teėi ir intensīvi izmantoti baltgalvju aitu šėirnes aitu fermās kopš 1993. gada, pie tam, ar pilnīgi apmierinošiem rezultātiem. Tekselas teėi dot pēcnācējiem Ĝoti labas gaĜas formas. Tekselas krustojuma jērus var bez pūlēm atpazīt pēc savām pilnīgām ciskām un apaĜām ėermeĦa formām. ViĦi izceĜas ar apmierinošu augšanas ātrumu un kvalitatīvu gaĜu (liemeĦu gaĜīgums vismaz R, liesās gaĜas daĜa liela, zems tauku procents). Arī vilnas kvalitāte ir laba, jo krustotiem jēriem ir ar normālu cirtainību, balta vai gaišas krēmkrāsas vilna ar tauksviedriem. Vilnas smalkums ievestajiem teėiem ir vidēji 33 µm (50 Bradfordas kvalitāte). Izmantojot tekselas teėus, grūto dzemdību skaits igaunijas baltgalvju aitu fermas nav būtiski pieaudzis. Kopš 2001.gada arī Igaunijā audzē tekselas šėirni tīraudzēšanā. Ir izveidotas 4 vaislas audzēšanas ganāmpulki. Tekselas aitas Igaunijā galvenokārt ir ievestas no Dānijas, , t.i., 2000.g. 7 teėi, 2001.g. 4 teėi un 19 aitu mātes un 2002.g. 4 teėi un 47 aitu mātes.

6.ttēls Teksela (P. Pīrsalu)

1.5.4. Dorsetas š ėirne Dorsetas šėirnes faktiski ir trīs. Bezragu dorsetas (anglu v. Poll Dorset) Dorsetas, un ragainas dorsetas šėirĦu aitas (anglu v. Dorset Horn) ir baltgalves aitas un dorsetdaunas aitas (Dorset Down) ir melngalves. Lielāku popularitāti ir ieguvusi

11

baltgalvju dorseta šėirne. Daudzās valstīs, īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, tie ir pēc sulfokiem no visām gaĜas šėirnēm pēc to skaita otrajā vietā. No dorsetdaunas tumšgalvēm vaislām izmanto galvenokārt tēviĦus. Tiek uzskatīts, ka dorsetas šėirne ir nākūsi no Aglijas laikā, kad spāĦi centās iekarot Angliju. ViĦi atveda līdzi savas merino aitu mātes, kuras sapāroja ar dienvidrietumu Anglijas Velsas ragainajām aitām. Tā ieguva ragainus dorsetus, no kuriem vēlāk izaudzēja bezragu dorsetus. Šodien baltgalvju dorsetiem ir kā matites tā arī tēviĦi. Daudzi audzētāji par aitu mati izvēlas tieši bezragu Dorsetu, kuru krusto ar tekselas vai sufolkas teėiem, lai iegūtu ar augstas kvalitātes galas liemeĦiem pēcnācējus. Dorsetam ir viena unikāla, vērtējama iezīme, ar ko tas atšėiras no citām gaĜas šėirnēm. Proti, dorsetiem ir parasti ilgs meklēšanās periods (vismaz 8 mēneši), tāpēc ar šo šėirni var vieglāk organizēt biežākas atnešanās (2 gados līdz 3 atnešanās), jo aitu mātes meklē arī ārpus meklēšanās sezonas (pavasarī, vasarā) daudz biežāk, nekā citas gaĜas šėirĦu aitu mātes. AngĜu valodā ir pielietošanā izteiciens "out of season" breeding "pārošanās ārpus sezonas", kas tiek izmantots tieši dorsetas šėirnei. Dorsetas aitas ir ar Ĝoti labām māšu īpašībām un augstu piena produktivitāti, tāpēc daudzi aitkopji vēlas tieši tās. Dorsetas aitas ir vidēja lieluma, ar garu un labi muskuĜotu ėermeni. Aitas ir vispār vieglākas par citām gaĜas šėirĦu aitām, bet tās nodod jēriem labu gaĜas formu, tāpēc šo aitu gaĜas liemeĦi ir augsti vērtēti. Dorsetas aitas audzē Igaunijā, vienā vaislas ganāmpulkā un tās ir importētas no Dānijas, kad 2001.g. importēja 1 teėi un 2002.g. 4 teėus un 19 aitu mātes.

7.attēls Bezragu dorseta (P. Pīrsalu)

1.5.5. Dalas š ėirne

Dalas šėirnes aitas audzē Igaunijā kopš 1994. gada, kad no Norvēăijas ieveda 25 aitas un 5 teėus. Pašlaik dalas šėirnes aitas audzē Maa –Investeeringute AS. Dalas aitu šėirne ir Norvēăijā pārsvarā, tās īpatsvars 1993.g. bija 45% no produktivitātes kontrolē esošajām aitām. Dalas aitu šėirne tika iegūta pagājušā gadsimta beigās, krustojot vietējās norvēăijas aitas ar britu teėiem (galvenokārt ar leisesteriem un ševiotiem). Dalas aitu audzēšanaā ir vēlāk izmantotas oksforddaunas, tekselas, staigaras (vietējā norvēăijas aitu šėirne) un somijas

12

vietējās aitas. Šodien dalas šėirne ir pazīstama kā laba ganību izmantotāja, kas ir ar augstu ražību un labu gaĜas un vilnas produktivitāti. No Igaunijā importētajām dalas aitu mātēm ir iegūti 2,02 jēri uz vienu atnešanos, 50% no ar dalas asinīm krustojumiem tika iegūti 1,84 jēri uz vienu atnešanos. Dalas šėirnes teėu pārošanā ar gaĜas šėirĦu aitām Igaunijā ir iespējams iegūt ar augstu auglību krustotas aitas. Šādas pusvaislas krustotas aitu mātes ir lietderīgi krustot piemēram ar sufolkas vai tekselas teėiem, lai iegūtu trīs šėirĦu krustošanas rezultātā pēcnācējus, kuriem būtu iespaidīgs gaĜas ėermenis un liela auglība. Tas būtu viens no iespējamiem veidiem, kā gūt augstāku peĜĦu Dalas aitas ir ar augstu vilnas ražīgumu un dod Ĝoti augstas kvalitātes vilnu. Dalas aitu vilna ir gara (15-20 cm), samērā smalka (11-12 mēnešus veco jēru vilnas vidējais smalkums bija 28,6 µm, ar svārstībām 25-31 µm), ar skaistu un vienlīdzīgu cirtainību, praktiski tikai ar baltu vai gaišas krēmkrāsas tauksviedriem. Tā 85,7% dalas aitām bija balti un 14,3% krēma krasas tauksviedri. Dzelteno taukusviedru nebija nevienai aitai. Salīdzinājumam var teikt, ka pētītajām igaunijas baltgalvēm aitām tauksviedri 67% apmērā bija balti, 30% krēma krasas un 3% dzelteni un igaunijas tumšgalvēm aitām tauksviedri 48% balti, 43% krēma krāsas, 9% dzelteni. Papildu augstas vilnas produktivitātei un vilnas kvalitātei, dalas aitām ir apmierinošs augšanas ātrums. GaĜas kvalitāte un agrīnās nogatavošanās ziĦā dalas aitas nedaudz atpaliek no tipiskajām gaĜas šėirnēm. Tāpēc dalas jēri sasniedz pieauguša dzīvnieka lielumu (pieauguša dalas aita sver 80-90 kg) un ėermeĦa masu ilgākā laikā. Pašreizējā dalas aitu audzēšanas prakse liecina, ka tās ir labas ganību izmantotājas un no tām var gūt lielu svara pieaugumu arī tikai ar ganību zāli, bez to piebarošanas ar spēkbarību. Tāpēc labi rezultāti ir iegūti no dalas aitu māšu pavasara atnešanās, kad zīdošas aitu mātes ar jēriem ir iespējams drīz pēc dzemdībām ātri nosūtīt uz ganībām. Igaunijā dalas šėirne (arī somu vietējās aitas šėirne) ir jo īpaši daudzsološa galvenokārt izmantojot trīs šėirĦu savstarpēju krustošanas shēmu, lai iegūtu augstas kvalitātes produkciju.

Tabula 3. Aitu produktivitāte pa šėirnēm (British Sheep, 1992)

Jēru ėermeĦa svars 8 nedēĜu vecumā, kg

vieninieki dvīĦi

Šėirne Aitu mātes ėermeĦa

svars

Dzimuši jēri uz vienu

atnesušos aitu

Teėi Aitas

Teėi Aitas

Vilnas smalkum

s, µm

Vilnas produkcij

a, kg

Vilnas garums,

cm

Oksforddaunas

89 1,39 26,3 24,5 20,0 18,6 54–56 3,5–4,5 10–13

Sufolkas 83 1,71 24,6 22,0 20,8 19,1 54–58 2,5–3 8 Tekselas 79 1,76 24,3 22,5 21,4 19,8 Dorsetas bezragu

74 1,67 21,3 19,3 18,3 16,5 54–58 2,5 9

13

Tabula 4. 35-40 kg svarā kauto krustoto jēru produktivitātes rādītāji, kas iegūti, izmantojot dažādu šėirĦu teėus (Speedy, 1982)

Šėirne Kaušanas vecums, dienās

Diennakts svara pieaugums no dzimšanas līdz

kaušanai, g

Kautraža, %

oksforddaunas 152 248 43 sufolkas 160 238 43 dorsetdaunas 173 218 44 tekselas 173 216 44

Tabula 5. LiemeĦu kvalitāte krustotiem jēriem, kas iegūti, izmantojot dažādu šėirĦu teėus (Speedy, 1982)

Liesās gaĜas procentuālais daudzums no gaĜas liemeĦa, %

Tauku procentuālā dala gaĜas liemenī, %

Liesās gaĜas/ kaulu attiecība

tekselas 59 tekselas 24 tekselas 3,8 sufolkas 55 oksforddaunas 27 orsetdaunas 3,6

oksforddaunas 55 sufolkas 28 sufolkas 3,4 dorsetdaunas 53 dorsetdaunas 30 oksforddaunas 3,4

8.attēls. Dala (P. Pīrsalu)

2. Aitu cirpšana Pamata ganāmpulka aitas (aitu mātes, teėus) cērp vienu reizi gadā, divas reizes gadā, vai trīs reizes divu gadu laikā. Divas reizes cērpot, aitu ganāmpulku cērp pavasarī un rudenī. Jērus pirmo reizi cērp apmēram 6 mēnešu vecumā (jēra vilnas produkcija ir apmēram 1,3 līdz 1.5 kg), kas iekrīt maijā, jūnijā, jūlijā. No aitu veselības viedokĜa labākā ir aitu divu reižu cirpšana. Bet tā kā šobrīd vilnas realizēšanas ieĦēmumi ir zemi, tad dod priekšroku aitu vienas reizes cirpšanai. Vienu reizi Igaunijā aitas cērp atkarībā no ganāmpulka turēšanas tehnoloăijas, vai nu pavasarī (aprīlī, maijā, jūnijā) vai rudenī (septembrī, oktobrī, novembrī). Abiem cirpšanas veidiem ir savas priekšrocības un trūkumi.

14

Pavasarī cērpot aitas siltajos vasaras mēnešos ir ar īsāku vilnu un aitas šajā laikā svīst mazāk. Tajā pašā laikā ziemas mēnešos viĦām ir garāka vilna, kam noteiktos apstākĜos var būt priekšrocība, bet arī savi trūkumi (mitrās kūtīs vilna uzsūc ūdeni, aitas vilna kĜūst slapja un palielinās aitu saslimšanas risks, ar lielu vilnu aitas mazāk saiet kūtī). Rudens atnešanos ir lietderīgi organizēt tūlīt pēc aitu kūti palikšanas. Tūlīt pēc cirpšanas aitas nav ieteicams laist lietainā, vējainā laikā ārā. Ja šajā laikā laiks ir auksts, pēc aitu cirpšanas tās vajadzētu turēt 4-5 dienas kūtī. Rudens cirpšanā ir ieteicams izmantot cirpšanas asmeĦus, kas atstāj aitai 0,5 ... 1 cm vilnas mugurā. Pēc aitu cirpšanas pastiprinās aitu vielmaiĦa un ir zināms, ka aitas pēc cirpšanas patērē vairāk barības sausnas. Tāpēc uzskata, ka jēru dzimšanas svars ir 10-15% lielāks tieši cirptām aitām. Ir arī zināms, ka arī barības izmantošana ir efektīgāka jo barība ir spureklī īsāku laiku, un tāpēc spureklī mazāk izšėīst proteīnu, kas uzlabo barības efektivitāti. Ir arī vieglāk organizēt jēru barošanu, jo apcirptām aitām ir vieglāk novērtēt barojumu. Šādi ir no ganāmpulka vieglāk atlasīt arī problēmās aitas. Apcirptas aitas saiet vairāk arī vienā aizgaldā un mazāk cieš no tā saucamā karstuma stresa ziemas un pavasara periodā, kad āra temperatūra sāk strauji celties un dzīvnieki tiek turēti slēgtās kūtīs.

9.attēls Aitu cirpšana (A. Tänavots) 2.1. Aitas vilnas apstrāde pēc cirpšanas Aitas vilnas kvalitāte ielā mērā ir atkarīga no nocirptās vilnas pēccirpšanas apstrādes. Pareiza apiešanās ar vilnu pēc cirpšanas paaugstina vilnas kvalitāti un ceĜ pircēju interesi pret vilnas iegādāšanos, jo izejmateriāls ir kvalitatīvs. Aitas ir jācērp uz cietas, tīras pamatnes, ko tīra pēc katras aitas cirpšanas. Vilnu cērp cirpumos. Katru nocirpto cirpumu pēc cirpšanas novieto uz šėirošanas galda ar griezto pusi uz leju. Šėirošanas galds ir izgatavots no koka listītēm. Šėirošanas galda izmēri ir 2 x 1,5 m, listīšu savstarpējais attālums ir aptuveni 2 cm. Uzmetot cirpumu uz šėirošanas galda, no tā izbirst daĜa gružu un kūtsmēslu gabali. No izklātā cirpuma izlasa siena stiebrus, salmus, kūtsmēslu gabaliĦus, ar kūtsmēsliem sasmērētos vilnas gabalus un citus lielākus gružus. Tad cirpuma malas saloka un

15

sāk no astes puses cirpuma sarullēšanu. NokĜūstot līdz kakla daĜai, kakla daĜu stingri sagriež un ar to nostiprina sarullēto cirpumu. Sarullētos cirpumus ievieto gaisu caurlaižošos maisos, kur vilnu uzglabā līdz realizēšanai vai mazgāšanai.

10. attēls Šėirošanas galds ar cirpumu (P. Pīrsalu)

11.attēls Gaisu caurlaidīgi maisi vilnas

uzglabāšanai. (P. Pīrsalu)

16

3. Aitu barošanas normas Vaislas aitu (aitu mātes, teėi) un jauno aitiĦu barošanas normas ir uzrādītas sekojošās tabulās. No tām izriet, ka aitiĦu barībvielu vajadzība ir Ĝoti atkarīga no aitiĦu fizioloăiskā perioda. Brīvā periodā un grūsnības sakuma periodā tā ir ievērojami zemāka nekā grūsnības beigu periodā (grūsnības 4 un 5 mēnesī) un zīdīšanas laikā. Tāpēc šajā laikposmā izmantojamajām barības devām ir jāatbilst šīm prasībām. 6.tabula. Vaislas aitu kopējo barības faktoru patēriĦa normas

Aitas (60 kg)1 Teėi pārošanās periodā brīvas, grūsnības sākumu

periodā zīdošas 2 ėermeĦa masa kg

Barības faktori Vienī

ba reproduktīvajā

stāvoklī mēreni

novājējušas

Grūsnības beigu periodā

I II 100 120

Metabolizējošā enerăija MJ 9,4 14,4 14,7 19,0 14,9 17,4 20,0

Sagremojams proteīns

g 65 100 117 212 147 138 160

Minerālvielas: kalcijs g 5 6 8 11 9 10 12 fosfors " 3 3,5 5 7 5 6 7 magnijs " 2,4 2,8 3,2 3,8 3,4 4,0 4,8 nātrijs " 1,8 2,1 2,4 2,9 2,6 3,0 3,6 kālijs " 8,4 9,8 11,2 13,3 11,9 14,0 16,8 hlors " 2,4 2,8 3,2 3,8 3,4 4,0 4,8 sērs " 3,0 3,5 4,0 4,8 4,3 5,0 6,0 dzelzs mg 30 70 80 95 85 100 120 mangāns " 36 42 48 57 51 60 72 cinks " 48 56 64 76 68 80 96 varš " 10 11 16 19 14 16 19 kobalts " 0,12 0,14 0,16 0,38 0,34 0,40 0,48 jods " 0,24 0,28 0,32 0,38 0,34 0,40 0,48 selēns " 0,24 0,28 0,32 0,38 0,34 0,40 0,48

Vitamīni: A vitamīns RÜ 3600 4200 4800 5700 4080 6000 7200

vai karotīns mg 9,0 10,5 12,0 14,3 10,2 15,0 18,0 D vitamīns RÜ 360 420 480 570 408 600 720 E vitamīns mg 36 42 48 57 51 60 72

1 Ja aitiĦu ėermeĦa svars atšėiras 60 kg, tad ik pēc katriem 10 kg ir jāizdara šāds labojums: 1.2 MJ un 7 g sagremojamais proteīns, 0,5 g kalcijs un 0,3 g fosfors 2 I - 1 un 2 zīdīšanas mēnesis, II - 3 un 4 zīdīšanas mēnesis Jauno aitiĦu barības vielu vajadzība atkarājas no dzīvnieku lieluma un tā ir norādīta sekojošā tabulā.

17

7.tabula Jauno aitiĦu kopējo barības faktoru patēriĦa normas (lauksaimniecības lopu barošanas normas ...., 1995)

ĖermeĦa masa kg 20 40 60 Uztura faktori Vien

ība aitiĦas teėīši aitiĦas teėīši aitiĦas teėīši

Metabolizējošā enerăija

MJ 9,7 10,7 12,7 14,0 14,5 17,0

Sagremojams olbaltums

g 120 140 110 130 104 125

Minerālvielas: kalcijs g 6 6 6 7 6 7 fosfors " 3 4 4 4 4 4,5 magnijs " 1,6 1,8 2,4 2,8 3,0 3,6 nātrijs " 1,2 1,4 1,8 2,1 2,3 2,7 kālijs " 5,6 6,3 8,4 9,8 10,5 12,6 hlors " 1,6 1,8 2,4 2,8 3,0 3,6 sērs " 2,0 2,3 3,0 3,5 3,8 4,5 dzelzs mg 60 70 60 70 75 90 mangāns " 24 27 36 42 45 54 cinks " 48 54 48 56 60 72 varš " 8 9 12 14 15 18 kobalts " 0,08 0,09 0,1 0,14 0,15 0,18 jods " 0,20 0,23 0,3 0,35 0,38 0,45 selēns " 0,24 0,27 0,3 0,42 0,45 0,54

Vitamīni: A vitamīns RÜ 2400 2700 3600 4200 4500 5400

vai karotīns mg 6,0 6,8 9,0 10,5 11,1 13,5 D vitamīns RÜ 240 270 360 420 450 540 E vitamīns mg 24 27 36 42 45 54

Barības devu sastādīšanā ir jāzina, cik barības sausnas aitas vidēji patērē (skatīt tabulu zemāk). Pamatojoties uz šajā tabulā norādītajiem skaitĜiem var arī noteikt kopējo barības daudzumu. TādēĜ ir nepieciešams pieĦemt šajā tabulā sniegtos skaitĜus par pamatu aprēėinot aitu barošanai iespējamās dienas devas. Ja barības devu sausnas daudzumi pārsniedz tabulas robežskaitĜus, tad šos barības daudzumus dzīvnieki nevar apēst.

18

8.tabula. Barības sausnas vidējais patēriĦš aitām, ko aprēėina, pamatojoties pēc enerăijas patēriĦa normām, kg / dienā

ĖermeĦa masa, kg Aitu grupa 20 40 60 80 100–140

Jaunaitas: aitiĦas 0,8 1,2 1,5 teėīši 0,9 1,4 1,8 1,8

brīvās, grūsnības sākuma periodā

0,8 1,2 1,5

novājējušās 1,2 1,4 1,7

Grūsnības beigu periodā 1,2 1,6 2,1

Zīdošas aitas 1–2 zīdīšanas mēnesī 1,4 1,9 2,4 3–4 zīdīšanas mēnesī 1,3 1,7 2,0

Teėi 2,0–2,6

3.1. Aitu barošana ziem ā

3.1.1. Grūsnas aitas barošana No aitu māšu barošanas viedokĜa ir lietderīgi zināt aitas gada barošanas ciklu un potenciālos barības daudzumus, kas vajadzīgi aitu pārziemošanai. Ja plāno aitas ziemas periodā barot ar sienu, tad ir jāievāc aptuveni 400 kg siena, 70 kg graudaugu un 10 kg minerālvielu uz vienu aitu gadā. Tomēr, barojot ar skābbarību, ir jāievēro, uz vienu aitu gadā ir nepieciešams 820 kg skābbarības, aptuveni 100 kg siena un 10 kg minerālvielu. Ar zemu sausnas saturu (sausnas saturs zemāks par 25%) skābbarības gadījumā var ieteikt vienlaikus barot arī sienu, kas samazina aitu caureju, un nodrošina to labāku veselību. Aitkopja gads sākas ar aitas māšu pārošanu. Lielāka metiena un labākas produktivitātes panākšanai aitām pirms pārošanas ir jābūt labā barojumā (barojums .. 3,5 punkti). Aitas barojums pirms pārošanas ietekmē apaugĜoto olšūnu skaitu. Optimālā barojumā (3 .. 3,5 punkti) esošajām aitu mātēm apaugĜojas vairāk olšūnu un ja grūsnības periodā barošana ir sabalansēta, var cerēt uz lielāku metienu. Ir zināms, ka un labāka barošana pārošanās laikā un agrīnā grūtniecības periodā (grūtniecības 1 mēnesis) palielina embriju dzīvotspēju, tādējādi samazinot embrionālo mirstību un atkal palielina aitu māšu vidējo auglību. Pētījumi rāda, ka grūsnības 2 un 3 mēnesī aitu barojums var samazināties pat par 0,5 punktiem. Šajā laikā tām var barot mazāk vērtīgu barību (piemēram, mazvērtīgu sienu un salmus) neradot negatīvu ietekmi uz augĜa augšanu. Bet grūsnības 4.un 5.menesī aitas ir jābaro ar augstas kvalitātes barību un spēcīgi, jo ir zināms, ka jēri pieaug pēdējā 6. grūsnības nedēĜā 2/3 no dzimšanas svara. Barības normas enerăijas blīvumam ir jāpalielinās un tāpēc ir nepieciešams palielināt barības devas enerăijas saturu un devā iekĜaut arī graudaugus (piemēram,

19

auzas, miežus, auzu miežu jauktos miltus). AugĜa pieaugšanas dēĜ aitas vēderā samazinās vieta, kā rezultātā tikai uz zaĜbarību bāzējošās barība šajā laikā var izraisīt maksts izkrišanu vai citus veselības traucējumus (ketozi). Īpaši svarīga ir graudaugu iesaistīšana barības devā ja siena vai skābbarības uzturvērtība ir zema. Ja izbarojamās zaĜbarības (siena vai skābbarības) uzturvērtība ir augsta (virs 9,5 MJ/kg), tad var arī tikai ar sienu vai skābbarību nodrošināt grūsnības beigās aitu māšu normālu apgādi ar uzturvielām. 9.tabula Barības gada patēriĦš kg/gadā (uz vienu aitu) Barība Siena tipa Siena- skābbarības tipa Siens 400 100 Spēkbarība 70 70 Skābbarība - 820 Minerālbarība 10 10 10.tabula. Aitu paraugdevu varianti (barības daudzums kilogramos uz 60 kg ėermeĦa svara vienai aitai dienā) Periods Baiba, kg Skāb-

barība Siens Sausā

skābbarība Saknes Graudaugi

Brīvais periods Variants 1 1,4

2 2,7 Agrīnā grūsnība (pirmie 3 mēneši) Variants 1 1,6

2 0,9 0,45 3 3,2 0,1 4 0,9 0,9 0,25 5 4,0

Grūsnības beigu periods (papildus iepriekšējiem variantiem 0,25-0,60 kg graudaugu vai jaukto graudaugu miltu) Variants 1 1,6 0,25–0,60

5 4,5 0,35 Zīdīšanas periods Variants 1 1,8 0,9–1,4

5 4,5 0,9–1,4

Tabulā 10 ir sniegti iespējamie paraugdevu varianti aitu brīvajā periodā, grūsnības un zīdīšanas periodā. No tiem izriet, ka pirmajos trijos grūsnības mēnešos 60 kg smagām aitām, barojot ar siena tipa barību, pietiek 1,6 kg siena vai skābbarības tipa barību, 4 kg skābbarības dienā, kam noteikti papildus ir protams nepieciešams sāls un minerālbarība. Kopumā var teikt, ka vidēji 60 kg smaga aita kūts periodā patērē 2.. 5 g sāls un 10 g minerālvielu maisījumu un grūsnības un zīdīšanas periodā 15 g uz vienu aitu dienā. Grūsnības periodā izbarojamās minerālbarības kalcija un fosfora savstarpējai attiecībai ir jābūt 1,5:1-1:1, selēna saturam jābūt vismaz 20 mg/kg.

20

Aitu mātēm izbarojamais dienas graudu daudzums atkarājas no pamata barības (siena, skābbarības) kvalitātes. Tā kā spēkbarība ir viena no visdārgākajām barībām, tad tās optimizācija var samazināt barības izmaksas. Ar apzinātu un prasmīgu rīcību šeit var ietaupīt naudu. Spēkbarība parasti aitu mātēm ir jābaro grūsnības pēdējo divu mēnešu laikā vai pēdējā mēneša laikā. Lai uzzinātu pamata barību uzturvielu saturu (kvalitāti), sienam vai skābbarībai ir vēlams izdarīt barības analīzi. Šajā nolūkā ir nepieciešams no gubas paĦemt vidējus paraugus un nodot tos analizēšanai barības izpētes laboratorijā. Bet zinot barības vielu saturu (kvalitāti) pamata barībā, var ietaupīt vērtīgo spēkbarību. Tabulā 11 ir sniegtas siena kvalitātes īpašības, atkarībā no enerăijas satura. 11.tabula Siena kvalitāte atkarībā no enerăijas satura Kvalitāte Enerăija MJ/kg/ka MJ/kg Slikta 7,5 6,25 Vidēja 8,5 7,0 Laba 9,5 8,0 Ja uz barības analīzes pamata mēs varam apgalvot, ka siena kvalitāte ir augsta, graudu miltus vajadzētu grūsnības periodā dot 250-350 g uz vienu aitu. Ja izrādās, ka dotās barības partijas kvalitāte ir zema, dienas spēkbarības daudzums ir jāpalielina līdz 450-600 g dienā un grūsnības pēdējā mēnesī aitas jābaro divas reizes dienā. Izbarojot labas kvalitātes un uzturvērtības sienu (vai skābbarību), barošanā pietiek no graudu piebarošanas (piemēram, auzas, mieži, vai to maisījums) grūsnības pēdējā mēnesī. Ēdinot zemas kvalitātes sienu, spēkbarība jādod noteikti grūsnības pēdējo 8 nedēĜu laikā vidēji 500 g uz vienu aitu. Tomēr ir zināms, ka pēdējo divu grūsnības nedēĜu laikā devā ir jāsamazina siena daudzums līdz 1,3 kg (skābbarība), un jāpalielina spēkbarības daudzums līdz 0,6..07 kg. Pats par sevi saprotams, ka visām aitām vienlaicīgi barošanas laikā ir jānodrošina piekĜuve barības silei, lai novērstu jaunāko un vājāko aitu atstumtību, kas var radīt šādām aitām veselības traucējumus (dvīĦu jēru slimību jeb grūsnības toksemiju). Grūsnai aitai ir nepieciešama aptuveni 0.4 m barības siles frontes un 0,7-1,0 m2 aizgalda platības (12.tabula). 12.tabula Aitām nepieciešamā barības siles fronte un aizgalda platība (uz 1 aitu) Dzīvnieku grupa aizgalda platība, m2 / uz

aitu barības siles fronte, m/uz aitu

Aita bez jēriem 0,7-1.0 0,4 Aita ar vienu jēru 1,2-1,5 0,6 Aita ar diviem jēriem 1,5-1,75 0,7 Teėis atsevišėi aizgaldā 3,0-4,0 0,5 Teėis grupas aizgaldā 1,5-2,0 0,5 Ganāmpulka papildinājumam:

jaunaitas 0,4-0,5 0,2 Teėīši 0,5-0,7 0,3

21

Atsevišėi būtu jāapskata jaunaitu barošana un izmantošana. Ja audzētavā ir plānots pārot jaunaitas (pirms 18 mēnešu vecumam) vajadzētu zināt, ka aitas aug līdz trīs gadu vecumam. Tāpēc viĦām ėermeĦa svara pieaugums notiek pirms grūsnības un agrīnās grūsnības laika. Bet papildus augšanai jaunaitai ir nepieciešama enerăija augĜa uzaudzināšanai un laktācijai. Tāpēc pārotās jaunaitas ir nepieciešams barot Ĝoti spēcīgi un tam izbarojamā spēkbarības maisījumā ir jābūt vismaz 16% proteīna. Ja jaunaitas baro slikti, tad viĦas paliek mazas un no tam iegūtie jēri ir ar zemu dzimšanas svaru un augstu mirstību. TādēĜ jaunaitas atmaksājas pārot tikai tad, ja var tām nodrošināt pienācīgu barošanas līmeni. Igaunijas tumšgalvei jaunaitai pirms pirmās pārošanas ir jāsver vismaz 47 kg (47...50 kg) un igaunijas baltgalvei jaunaitai 43 kg (43...45 kg). Šādu ėermeĦa masu jaunaitas parasti sasniedz vēlā rudenī, un tādējādi to pārošana ir piemērota laikā no oktobra līdz decembrim. Parasti pirms pārošanas ir jāizvēlas jaunaitas, kuras ir sasniegušas atbilstošu ėermeĦa svaru. Kad jaunaitas pirms pārošanās laika nav sasniegušas atbilstošu ėermeĦa masu, tad jaunaitas neatmaksājas tajā pašā gadā pārot un pareizāk ir tās uzaudzināt un pārot nākamā gada pārošanās sezonā, kad tās ir vidēji 18 mēnešus vecas.

3.1.2. Zīdošas aitas barošana Aitu barošanu zīdīšanas periodā pēc nepieciešamo uzturvielu daudzuma parasti iedala divos posmos: zīdīšanas 1.posms (pirmie 2 mēneši), kad barības vielu vajadzība ir augstākā un zīdīšanas 2.posms (zīdīšanas 3.un 4.mēnesis). Uz vaislas aitu kopējo barošanas faktoru patēriĦa normu pamata (lauksaimniecības dzīvnieku barības normas ..., 1995) 60 kg aitu mātei zīdīšanas 1.posmā ir nepieciešama 19 MJ metabolizejošā enerăija MJ, zīdīšanas 2.posmā 14,9 MJ un grūsnības beigās 14,7 enerăijas. Šie dati liecina, ka viskritiskākais periods aitu barošanā ir zīdīšanas perioda sākums, kad barības vielu patēriĦš ir visaugstākais. Īpaši kritiskas ir pirmās 4 nedēĜas pēc atnešanās, jo tad ir gan enerăijas gan proteīna vajadzība visaugstākā. Šajā laikā enerăijas un proteīna vajadzība parasti ir neapmierinoša, jo ar parasto barību netiek nodrošināts tik augsts līmenis (arī pie normālas barošanas), un šajā laikā aitas zaudē ėermeĦa svaru. ĖermeĦa masas zudums nav problēma ar labu barojumu aitām, kas pirms atnešanās bija labā barojumā (3 .. 3,5 punkti). ĖermeĦa svara krišanās ir problēma ar zemāku barojumu aitām, kuras zīdot pārāk novājē un tāpēc līdz nākamajam pārošanās periodam nespēj atjaunot vajadzīgo kondīciju. Tā rezultātā no šīm aitām nākamajā gadā iegūst vienu jēru un līdz ar to lauksaimnieks zaudē ar neiegūtiem jēriem. Zīdīšanas periodā izbarojamajam dienas zaĜbarības un labības daudzumam ir jābūt lielākam. No 10.tabulas ir redzams, ka tad aitām izbarojamais siena daudzums palielinās līdz 1,8 kg un arī graudu vai spēkbarības daudzums šajā periodā ir no 0,9 ... 1,2 kg. Īpaši ievērojami zīdīšanas sakumā palielinās nepieciešamība pēc ar augstas enerăijas un proteīna saturu lopbarības miltiem. Loti vispārīgs noteikums ir, ka zīdošai aitai dod 400 g labību (auzas, miežus vai auzu/miežu maisījumu) dienā uz vienu jēru. Tādējādi, ir nepieciešams ar diviem

22

jēriem aitai dot apmēram 800 g labības, bet ar vienu jēru aitai 400 gramu labības dienā. Ideāli labības miltiem būtu jāsatur 16...18% kopproteīna. Šādu prasību nevar apmierināt tikai ar auzu vai miežu barošanu. Bet labības miltus var bagātināt ar zirĦu miltiem. Jaukta labība, kas sastāv no 75% miežiem un 25% zirĦiem, satur 15,7% proteīna un dod 13,1 MJ/kg enerăijas. Šāda jaukta labība nodrošina zīdošas aitas apgādi ar tai nepieciešamo enerăiju un proteīnu. Graudaugu racionālākai izbarošanai, aitas pēc atnešanās ir jāizvieto pēc metiena skaita atsevišėos aizgaldos. Tā ar vienu jēru aitas ir jānovieto atsevišėi no aitām ar diviem jēriem, lai tām varētu dot nepieciešamo labības daudzumu. Nesenie pētījumi ir parādījuši, ka pie tāda paša enerăijas līmeĦa, bet zemāka proteīna satura aitas ražo mazāk piena un zaudē vairāk ėermeĦa masas un tādēĜ ar augstāku enerăiju un proteīna saturu barība zīdīšanas laikā ir jo īpaši vajadzīga. Zīdīšanas periodā aitām piena produktivitātes palielināšanai ir ieteicams barot aitas ar dārzeĦiem. Piemēroti ir lopbarības kāposti, lopbarības bietes, kāpostu lapas, nestandarta burkāni, ko var izbarot 1...3 kg dienā. Ja izbaro aptuveni 1 kg dienā, tad siena devu var samazināt arī līdz 1 kilogramam. Ir jāzina, ka kāposti satur goitrogenus, kas var izraisīt anēmiju (sarkano urīnu, ēstgribas zudumu), un tādēĜ ar to izbarošanu nedrīkst pārcensties. Tā kā dārzeĦu audzēšana ir problemātiska, tad dārzeĦu izbarošana aitām ir reta parādība. Tomēr, ja dārzeĦi ir, tad tie ir īpaši piemēroti zīdošām aitām. Zīdīšanas 2.posmā aitu enerăijas un proteīna vajadzība samazinās un tāpēc var samazināt spēkbarības dienas devas. Šajā laika posmā kĜūst svarīga jēriĦu papildu barošana ar spēkbarību un tieši viĦi ir jānodrošina ar visvērīgāko spēkbarību. Tā kā jēriĦi aug līdz atšėiršanai kopā ar aitām grupas aizgaldos, ir jārēėinās, ka šajā periodā ir jānodrošina daudz lielāka gulēšanas zona un barības fronte silē (arī jēriem ir nepieciešama gulēšanas vieta un barības fronte), salīdzinot ar grūsnības laika normām. Kā redzams no tabulas, ar diviem jēriem aitai ir nepieciešams 1,5...0,7 m2 aizgalda platības un 1,75 m 2 siles frontes. Aitu barošanā ziemā bieži var rasties divas visvairāk izplatītas problēmas, kas var izraisīt aitu audzēšanas ekonomiskā ienākuma samazināšanos. Pirmā problēma rodas tad, ja aita ir labā barojumā pārošanas brīdī, tā kā apaugĜojas vairākas olšūnas (vairāki jēri), bet grūsnības beigās aitas baro slikti. Šajā gadījumā dzimst vāji, ar zemu dzimšanas svaru (zem 2,5 kg) vairāki jēri, starp kuriem ir augsts mirstības līmenis. Vēl viena problēma var rasties ar vairākiem jēriem aitām, kurām pēc atnešanās ir daudz piena un kuras tāpēc zīdīšanas periodā ātri novājē. Šādas aitas nespēj pēc atšėiršanas perioda atjaunot ėermeĦa masu un pārošanas periodā ir sliktā barojumā un nākošajā metienā atnes tikai vienu jēru.

23

4. Aitu ganības un pļavu izmantošana

4.1. Aitu ganīšanas slodze un ganību zāĜu uzturvērt ība. Igaunijā aitas ganās gandrīz 100% aitu fermās. Daudzas fermas izmanto aitu turēšanas veidu, kur aitas uzturas staigāšanas aplokos cauru gadu. Šajā gadījumā tam ir brīva pieeja pastaigas aplokiem visu gadu. Dzīvniekus neveăetatīvā periodā baro ar skābbarību vai kādu citu barību ārā, spēkbarību un minerālvielas parasti baro kūtī. Šāda aitu turēšana ir atšėiras no aitu ganīšanas. Ganot aita ēd zāli tieši no ganībām. Igaunijā aitas gana aptuveni 160-180 dienas gadā, kad pateicoties labvēlīgiem laika apstākĜiem notiek vairāk vai mazāk intensīva zāles augšana. Galvenokārt gana aitas kultūras ganībās, bet arī daĜēji dabīgajās ganībās un dabīgajās pĜavās. Patērētais ganību zāles daudzums dienā ir atkarīgs no dzīvnieka vecuma, ėermeĦa masas, zāles svaiguma. Pamata ganāmpulka 60 kg sveroša aita patērē vidēji dienā 7 kg, 70 kg aita 8 kg un 80 kg aita 9 kg ganību zāli dienā. Līdz ar to var uzskatīt, ka aita vidēji ganībās dienā patērē 7-8 kg ganību zāli. Jēru patērētie zāles daudzumi ir atkarīgi no konkrētā jēra lieluma. Piemēram, 10 kg dzīvsvarā jērs apēd 1-2 kg, 20 kg jērs 2,5 kg, 30 kg jērs, 3,5 kg, 40 kg jērs 5 kg un 50 kg jērs 6 kg ganību zāli dienā. ĥemot vērā kultūras ganību zāles ēdamumu 80%, ganīšanas perioda garumu 170 dienas un aitu ikdienas ganību zāles patēriĦu līdz 7 kg, par ganīšanas slodzi var rēėināt 8-10 aitas uz hektāru. Tādējādi, vienai aitai ir vajadzīgs vidēji 0,10-0,125 hektāri kultūras ganības uz vienu aitu. Pie ganīšanas slodzes 8 aitas/ha ganību ražīgums būtu aptuveni 12,5 t/ ha (2.5 t sausnas/ha). Ganīšanas slodzi var palielināt ar ganību ražīguma celšanu, labāk tās apkopjot un mēslojot. 1.attēls liecina, ka ganības apmēslojot ar 200 kg slāpekli uz hektāru, ganību ražība palielināsies tik daudz, ka būs iespējams izganīt jau 13 aitas ar jēriem uz hektāra. Pētījumi, kas veikti 40 dažādās saimniecībās Lielbritānijā liecina, ka labas ganības ar lielu āboliĦa saturu, kuram veăetācijas periodā dod 120 kg slāpekĜa uz vienu hektāru, Ĝauj ganīt 15 aitas ar jēriem uz hektāra. Lielāka ganīšanas slodze ceĜ aitu fermas ienākumus uz vienu hektāru, tomēr ar lielāku ganīšanas slodzi var rasties dažādas problēmas. Tas var būt zemāki produktivitātes radītāji, lielāks parazītu slimību risks, lielākas izmaksas mēslošanas līdzekĜiem un piebarošanai (Modern Shepherd, 1990) Tā kā Igaunijas aitu fermu ganības ar slāpekli nemēslo un bioloăiskajā lauksaimniecībā mēslošana ir aizliegta, tad par vidējo ganīšanas slodzi var uzskatīt 8-10 aitas uz hektāru. DaĜēji dabisku un dabisku ganību ražība ir ievērojami mazāka un tāpēc ieteicama ganīšanas slodze ir vidēji 2-3 aitas uz hektāru. DaĜēji dabisku pĜavu zāles enerăētiskā vērtība ir zemāka (8,5...9,5 MJ/kg/KA), ja kultūras pĜavu enerăētiskā vērtība ir (10...10,5 MJ/kg/KA). Piemēram, piekrastes pĜavās ganību slodzei pēc LotmaĦa datiem (1996) piedāvā 1.8-3,3 aitas uz hektāru. Aitu ganīšana piekrastes pĜavās efektīvi samazina kadiėu, mežrožu un citu krūmu uzbrukumu.

24

Ir Ĝoti svarīgi zināt, ka ganību zāle ir ar Ĝoti lielu enerăijas un proteīna saturu barība. Piemēram, stiebrzāli saturoša jauna zāle satur vairāk nekā 10 MJ/kg enerăijas un sausna satur aptuveni 16% proteīna. Piemēram, no graudaugiem auzas sausna dod 11,9 MJ un tas satur 12,7% proteīna. Tāpēc aitu turēšanas tehnoloăijas veidošanā domāt par to, kā racionālāk izmantot ganību zāli. 4.2. Aitām piemērotas ganības, aploku izmaksas Aitu ganībām ir piemēroti stiebrzāĜu-tauriĦziežu (jo īpaši baltā āboliĦa) maisījumi. No stiebrzālēm ir piemērots timotiĦš, sarkanā auzene, niedru auzene, ganību airene. Aitu ganību zāles ēdamums ir atkarīgs no ganību zāles svaiguma, un tas, savukārt, no zāles garuma. Aitu ganībām vajadzētu būt ar īsāku zāli pavasarī un vasarā. 13.tabula Ieteicamais ganību zāles garums dažādos periodos (Modern Shepherd, 1990) Sezona zāles garums, cm Paskaidrojums Pavasaris 4 Nodrošina aitām augstu piena produktivitāti arī lielākā

ganību noslogojumā Vasara 6 Straujš zāles pieaugums, bet zālei nav pieĜaujama sēklu

galviĦu veidošanās Rudens 7-8 Ganību zāles uzturvērtība krītas, ir nepieciešams jērus

piebarot ar saknēm Vēlais rudens 4 Zāle ir jāizgana, lai samazinātu sala bojājumus īsāks Ganību zāles garums (apmēram 4 -6 cm) palielina jēru augšanas ātrumu, jo zāle ir svaiga, satur mazāk parazītu kāpurus. Pareizu zāles garumu nodrošina optimāla ganīšanas slodze vai lauksaimnieka pasākumi ganību apkopšana (pĜaušana). Lielākie izdevumi aitu ganīšana ir jaunu pĜavu izveidošanas un aploku būvniecības izmaksas. Mazāki izdevumi ir pĜavu uzturēšanas izdevumi, izdevumi aitu parazitāro slimību apkarošanai (vismaz 5 reizes gadā, aptuveni 3 eiro par katru aitu gadā).

25

1.attēls Aitu ganīšanas slodzes, ganību ražības atkarība no mēslošanas (MLC, 1978) Aitu iežogošanai šodien Igaunijā izmanto galvenokārt četru-piecu nostieptu "karsto" stiepĜu stacionāros žogus, ar 1-2 stieplēm elektriskos ganus, kas ir paredzēti aitu pagaidu ganīšanai. Praksē izmanto arī citos iežogojuma veidos, piemēram, žogus no koka latām, līstu žogus. Uz salām un rietumu piekrastē ir izmantoti arī akmens žogi, bet to izmantošana ir nenozīmīga. Lielāko aitu fermu prakse ir pierādījusi, ka visdrošākais aitu iežogošanas veids ir stacionārie žogi, kuru stieples ir nostieptas un aprīkoti ar elektrisko ganu.

26

12.attēls Ganību aploku stūriem ir jābūt drošas konstrukcijas (P. Pīrsalu)

5. Aitkopības tehnoloģijas un aitu kūtis

Aitas var turēt dažādās ēkās un izmantot dažādas turēšanas tehnoloăijas. Aitu turēšanas ēkas var būt siltinātas kūtis vai aukstas kūtis. Šodien bieži tiek dota priekšroka aukstajām kūtīm jo aitas ir izturīgas pret aukstumu, bet jutīgas pret pārmērīgu mitrumu. Aukstās kūts būvniecība ir vienkāršāka un lētāka, jo materiālu patēriĦš un būvniecības izmaksas ir mazākas. Ja kūts ir silta un mitra, vilna kĜūst slapja un ar slapju vilnu aitas var sasaldēties un saslimt dažādās elpošanas orgānu slimībās. Tajā pašā laikā siltā kūti aitām var rasties karstuma stress, īpaši grūsnām aitām pavasara-ziemas periodā. Daudzās ārvalstīs par aitu kūtīm izmanto plēves tuneĜus vai polituneĜus, kurus ir vieglāk izbūvēt. Aukstajās kūtis sienas ir nesiltinātas. Par materiāliem izmanto dažādas plātnes, dēĜus u.c. Aptuveni 1,8 līdz 2 m virs grīdas sienām ir jābūt vēja necaurlaidīgām, lai nepieĜautu caurvēja rašanos kūtī. Augstāk esošo sienas daĜu var būvēt atvērtu. Aukstajā kūtī ēkas iekšējā temperatūra ir tikai dažus grādus augstāka par ārējās vides temperatūru. Aukstajās kūtīs bieži izmanto turēšanas veidu, kur aitām nodrošina visu gadu brīvu pieeju aplokiem. Pastaigas aplokos dod aitām rupjo barību (skābbarību, sienu). Graudaugu barības (graudaugi, kūkas, spēkbarības maisījumi) un minerālvielas parasti dod kūtī. Kūku un spēkbarības izbarošana bioloăiskajā ražošanā nav atĜauta, jo visai bioloăiskās saimniecībās izmantojamajai barībai ir jābūt bioloăiskai. Rupjas barības izbarošana ārā palielina kūts izmantošanas efektivitāti, jo vienā ēkā var uzturēt vairāk aitu. Šodien arī Igaunijas apstākĜos aizvien vairāk izmanto aitu uzturēšanu cauru gadu brīvā dabā. Šajā gadījumā aitas ir jānodrošina ar vieglu konstrukciju ēku, kur dzīvnieki var patverties mitrā laikā un no vēja. Vieglas konstrukcijas ēku izklāj ar dziĜiem pakaišiem. Turot

27

aitas cauru gadu ārā, aitām tīk uzturēties ārā pat visaukstākajā salā. Iekštelpās tās ienāk tikai lietainā un vējainā laikā. Aukstajā kūtī aitu dzirdīšanai izmanto aukstuma izturīgus aitu dzirdinājus. Auksto kūšu izmantošana un aitu cauru gadu ārā turēšana ir aitu māšu pavasarī atnešanās priekšnoteikums, kas nodrošina jēru piedzimšanu siltākā sezonā (martā, aprīlī, maijā), lai novērstu jēru hipotermiju pēc piedzimšanas un no tās izrietošo augstāku jēru mirstību. Tradicionāli aitu atnešanās laiki Igaunijā iekrīt ziemas mēnešos (decembrī, janvārī, februārī). To sauc par aitu ziemas atnešanos. Šāds atnešanas laiks ir vairāk piemērots audzējot aitas siltajās kūtis. Aitas parasti kūtis tur uz dziĜajiem pakaišiem un ievērojami mazāk uz restotām grīdām. DziĜajiem pakaišiem izmanto kūdru un salmus un kūtsmēslus novāc parasti reizi gadā. Kūdras kārta ir jāapklāj ar salmiem. lai aitu vilna nepiesārĦotos. Kūtīs aitas tur aizgaldos pa grupām. Siltinātās kūtis aitu barošana un pārziemošana notiek kūtis. Šādās kūtīs ir jābūt dabiskai ventilācijai, kur ir nodrošināta svaiga ārējā gaisa pieplūde un mitrā gaisa un gāžu izplūde pa ventilācijas skursteni (vai skursteĦiem). Griestiem ir jābūt siltinātiem, lai darbotos gaisa izplūde caur ventilācijas skursteĦiem. Dabiskā ventilācija darbojas labi, ja ventilācijas skursteĦu diametrs ir saskaĦā ar telpas apjomu un ventilācijas skursteĦa sienas ir siltinātas. Aitas kūtī tur aizgaldos pa grupām. Grupas aizgalda izmēri ir atkarīgi no ēkas platības. Vienā aizgaldā ir ieteicams turēt līdz 50 aitas. Barības siles un aizgaldus būvē pārbīdāmus, lai nodrošinātu vieglāku kūtsmēslu izvākšanu. Starpsienas ir 95-100 cm augstas. Par barības silēm ir piemērotas tā saucamās skandināvijas tipa barošanas siles, kur barošanas siles dibens ir horizontāls un kur var barot visu barību (sienu, skābbarību, sakĦaugus, sāli, minerālvielas un graudaugu barību, proteīna barības). Skandināvijas tipa barošanas silēs aitas barību atlasa silē un tāpēc Ĝoti maz barības iet zudumā, jo to aitas nevelk zem kājām. Aitu kūts grīdām jābūt izbūvētām tā, lai būtu nodrošināta šėidro mēslu noplūde vai uzsūkšanās pakaišos. Dzīvniekiem ir jānodrošina sausa guĜamvieta, kur viĦi visi vienlaikus varētu apgulties. Aitu turēšanas telpai vai ēkai ir jābūt pietiekami apgaismotai ar dabisko vai mākslīgo apgaismojumu. Ganīšanas periodā aitām ir jānodrošina pieeja ganībām vai āra aplokiem. Jēriem ir jānodrošina pastāvīga piekĜuve dzeramajam ūdenim no to pirmās dzīves nedēĜas. Ja aitas nebaro brīvi, ir jānodrošina aitu vienlaicīga piekĜuve barības silēm. Barošanas vietā rēėinās vismaz ar 35 cm garu barības fronti un vismaz 45 cm garu barības fronti grūsnām aitām. Ar vienu jēru aitai ir jābūt 60 cm, ar diviem jēriem aitai aptuveni 70 cm barības fronte. Brīvās grīdas platības vajadzība ir atkarīga no aitas lieluma un ėermeĦa svara un tā ir dota 14 tabulā.

28

14.tabula Brīvās grīdas platības nepieciešamība aitām normālos apstākĜos. Nosauku

ms Aitas ėermeĦa

svars, kg DziĜo pakaisu aizgalds (m2)

Perforēta grīda (m2)

Restota grīda (m2)

Jērs Zem 15 kg 0,25 0,25 - Jērs 30 kg 0,50 0,50 - Jērs Vairāk par 30 kg 0,75 0,75 - Aita 55 kg 1,0 0,80 0,80 Aita 75 kg 1,3 1,0 1,0

Grūsna aita

55 kg 1,3 1,1 1,30

Grūsna aita

75 kg 1,7 1,3 -

Restotas grīdas konstrukcijai ir jābūt tādai, lai aitas nesavainotu savus nagus. Restotas grīdas materiāla platumam ir jābūt vismaz 80 mm un dēĜu atstarpei ne lielākai par 25 mm. Restotu grīdu nav atĜauts izmantot atnešanās aizgaldos un jēru turēšanas vietās.

13.attēls. Kūts skats no iekšpuses (P. Pīrsalu)

14.attēls. Moderna kūts (P. Pīrsalu)

29

5.1. Bioloăiskā aitkopība Bioloăiskajā aitkopībā aitas jābūt nodrošinātas ar grīdas platību vienai aitai 1,5 m2 un pastaigas vietu 2,5 m2 un jēri atbilstoši 0,35 un 0,5 m2. Tāpat arī bioloăiskajos apstākĜos vismaz 50% no grīdas platības ir jābūt gludai un cietai. Aitu māšu atnešanās notiek grupas aizgaldos. Brīvas turēšanas apstākĜos vai aitu pastaigas zonā uzturoties, grūsna aita parasti ieiet pati ēkā, kur grīda ir klāta ar sausiem salmiem. Tūlīt pēc atnešanās aita kopā ar jēru/jēriem uz vienu vai divām dienām ir jānošėir atsevišėā aizgaldā, kura izmēri Ĝauj aitai brīvi kustēties un kas atrodas ēkā vai būvē. Šādā aizgaldā rodas saikne starp aitu un jēru, jērs tik pieĦemts par savu, viĦu māte nolaiza sausu un jērs pirmajā dienā saĦem nepieciešamo daudzumu pirmpiena. Aukstā laikā virs šāda aizgalda var jēru sildīšanai izkārt īpašas lampas. Aitu un jēru nošėiršana atsevišėos aizgaldos nodrošina lielāku dzīves spējīgumu un samazina par bāreĦiem paliekošo jēru skaitu un ievērojami samazina jēru mirstību. Tūlīt pēc jēra dzimšanas pārbauda, vai aitai ir pirmpiens. Pirmpiena nepieciešamība ir atkarīga no jēra svara. Jēram pirmajās dzīves dienās ir nepieciešams vidēji 200 g pirmpiena uz 1 kg dzimšanas svara. Tādējādi ar dzimšanas svaru 4 kg jēram pirmajās 18 dzīves stundās vidēji ir nepieciešams 800 g pirmpiena. Ja jērs pēc dzimšanas ir Ĝoti vājš un viĦš nevar no aitas saĦemt pirmpienu, tad jēram var rasties hipotermija. Par hipotermiskiem uzskata jērus, kuru ėermeĦa temperatūra ir zemāka par 37 grādiem. Šādiem jēriem ėermenis ir jāsasilda līdz normai un ar kuĦăa zondi ir jādod pirmpiens. Vienā dzirdīšanas reizē jēram nepieciešams pirmpiena daudzums ir 50 mg uz ėermeĦa masas kilogramu, jeb 4 kg smagam jēram ir nepieciešams 200 ml pirmpiena. Pēc dzimšanas ir ieteicams nabassaiti dezinficēt ar jodu. Sākot no otrās dzīves dienas jēru apzīmē. Jau no pirmās dzīves nedēĜas teĜiem ir jānodrošina brīva pieeja sienam vai kādai citai zaĜbarībai. No desmitās dzīves dienas ir ieteicams jērus nodrošināt ar papildu barību, kas ir pieejama tikai jēriem un kur jēriem baro graudaugus (vai nu auzu graudus, rupji maltus miežus, auzu-miežu jauktos miltus, jēru startera barību vai spēkbarību). Graudaugu barības izbarošana nodrošina jēriem lielāku pieaugumu un labu attīstību.

6. Aitu atnešanās un tā organizēšana Atkarībā no aitu pārošanas laika, aitu atnešanās notiek galvenokārt divos periodos un tādēĜ izšėir aitu ziemas un pavasara atnešanos. Aitu ziemas atnešanās notiek decembrī, janvārī, februārī, visaukstākajā gada laikā. Ziemas atnešanās Igaunijā ir tradicionāli izmantota iepriekšējos gados. Pavasara atnešanas notiek siltākajos pavasara mēnešos, martā, aprīlī. Noteikti pavasara atnešanās ir piemērota šādā aitu fermā, kur aitas tiek turētas aukstās kūtīs, vieglas konstrukcijas celtnēs, vai arī cauru gadu ārā. Pavasara atnešanās priekšrocība ir tā, ka šajā gadījumā tās patērē mazāk ziemas barību, īpaši spēkbarību, kā arī sienu un

30

skābbarību, jo aitu un jēru kūtī turēšanas periods ir īsāks. Jau maijā aitas ar jēriem var laist ganībās, kur viĦi var paši ēst svaigu, ar augstu proteīna saturu ganību zāli. Ziemas atnešanās priekšrocība ir tā, ka jaunlopi nobriest ātrāk realizācijai un tas ir īpaši svarīgi vaislas lopu realizēšanā, tā kā bieži vēlas vaislas iegādāties jau augustā. Ziemas atnešanās priekšnoteikums tomēr ir siltinātas kūts esamība. Ziemas atnešanās trūkums ir lielāks spēkbarības patēriĦš un kūts augstākas celtniecības izmaksas, jo tādā gadījumā ir jāizbūvē siltināta kūts.

15.attēls Pavasara jēri (http://lambawark.wordpress.com/)

31

7. Aitkopības paraugaprēķins 7.1. Ganāmpulka sastāvs Aitkopības paragaprēėina sastādīšanā viens no priekšnoteikumiem ir ganāmpulka noteikts lielums. Aprēėinā balstās uz pamata ganāmpulku, kurā ir 100 aitas un papildus 3 auni. Par jēru dzimstības līmeni uzskata 1,4 jērus uz vienu aitu. Uzaug tikai 1,3 jēri uz 1 aitu (cēlonis: jēru slimības/mirstība). Ganāmpulkā uz 100 aitām ir 130 jēri. No 130 jēriem 20 jērus-mātītes atstāj ganāmpulka atjaunošanai un 110 realizē 8-9 mēnešu vecumā. 15.tabula. Ganāmpulka sastāvs 100 galvu pamata ganāmpulkā Lopu skaits ganāmpulkā Skaits Aitas 100 Auni 3 Jēri 130 Kopā lopu ganāmpulkā 233

7.2. Barības devas

7.2.1. Aitu bar ības devas Barības devās ir norādīts nepieciešams barības daudzums kūts periodā (ziemā) un ganību periodā (vasarā). 16.tabulā ir sniegts aitu barošanas dienu skaits, barības daudzums dienā, barības norma periodā kopā, barības cena un barības veida kopējā izmaksa noteiktā periodā. 16.tabula. Aitu barības devas

Periods / barības veids Dienas Dienas deva, kg

Kopā vienai aitai, kg Cena, €/kg Izmaksa, €

Ganību periods (6 mēneši) Daudzgadīgā zāle 180 6 1080 0,007 7,59 Minerālbarība Aita Plex 180 0,01 1,8 0,510 0,92 Sāls 180 0,015 2,7 0,380 1,03 Kūts periods (6 mēneši) Grūsnuma periods (3 mēneši) Siens 90 1,8 162 0,064 10,35 Minerālbarība 90 0,01 0,9 0,510 0,46 Graudaugu maisījums (spēkbarība) 60 0,4 24 0,120 2,88 Sāls 90 0,015 1,35 0,380 0,51 Zīdīšanas periods (3 mēneši) Siens 90 1,8 162 0,064 10,35 Minerālbarība 90 0,015 1,35 0,510 0,69 Spēkbarība 90 1,2 108 0,120 12,96 Sāls 90 0,015 1,35 0,380 0,51 KOPĀ 48,26

32

7.2.2. Aunu bar ības devas Barības devās ir norādītas nepieciešamās barības devas auniem kūts periodā (ziemā) un ganību periodā (vasarā). 17. tabulā ir sniegts aunu barošanas dienu skaits, barības daudzums dienā, barības norma periodā kopā, barības cena un barības veida kopējā izmaksa noteiktā periodā. 17.tabula. Aunu barības devas

Periods / barības veids Dienas Dienas deva, kg

Kopā vienam aunam, kg Cena, €/kg Izmaksa, €

Ganību periods (6 mēneši) Daudzgadīgā zāle 180 6 1080 0,007 7,59 Minerālbarība 180 0,01 1,8 0,510 0,92 Sāls 180 0,015 2,7 0,380 1,03 Graudaugu maisījums (spēkbarība) 30 0,5 15 0,120 1,80 Kūts periods (6 mēneši) Siens 180 1,6 288 0,064 18,41 Minerālbarība 180 0,01 1,8 0,510 0,92 Sāls 180 0,015 2,7 0,380 1,03 KOPĀ 31,69

7.2.3. Jēru bar ības devas

18 tabulā ir sniegts jēru barošanas dienu skaits, barības daudzums dienā, barības norma periodā kopā, barības cena un barības veida kopējā izmaksa noteiktā periodā. 18.tabula. Jēru barības devas

Periods / barības veids Dienas Dienas deva, kg

Kopā vienam jēram, kg Cena, €/kg Izmaksa, €

Ganības (maijs-oktobris) Daudzgadīgā zāle 180 3 540 0,007 3,80 Minerālbarība 180 0,005 0,9 0,510 0,46 Sāls 180 0,0075 1,35 0,380 0,51 Kūts periods (3 mēneši) Siens 90 0,9 81 0,064 5,18 Minerālbarība 90 0,005 0,45 0,510 0,23 Sāls 90 0,0075 0,675 0,380 0,26 KOPĀ 10,43

33

7.3. Izdevumi Izmaksu aprēėināšanā izmaksas ir sadalītas tiešās izmaksās un netiešās izmaksās. Par pamatu izmaksu klasifikācijai ir izdevumu sadale starp objektiem. Tiešās izmaksas pārnes tieši uz izmaksas objektiem, netiešās izmaksas tiek sadalītas starp izmaksu objektiem atkarība no izmaksu veida un izmantošanas mērėiem. Netiešo izmaksu sadalīšana aitkopībā ir samērā sarežăīta, tā kā izdevumi ir saistīti ar aitu, aunu un jēru audzēšanu. Šajā paraugaprēėinā netiešās izmaksas tiek summētas un sniegtas par visu ganāmpulku kopēji, t.i., netiešās izmaksas nav iedalītas pa izmaksu objektiem. Tiešās izmaksas ir šādas: izmaksas par barību, minerālvielām, medikamentiem un veterinārajiem pakalpojumiem, kā arī aitu cirpšanu un krotālijas. Netiešās izmaksas ir šādas: kūts, elektriskā gana un aploka nolietojums, apdrošināšanas prēmijas, krotāliju standziĦu nolietojums, elektrība, zemes nodoklis un darbaspēka izmaksas.

7.3.1. Tiešās izmaksas

Tiešās izmaksas ir sniegtas pa lopu sugām. 19.tabulā ir sniegtas vienas aitas audzēšanai patērētās tiešās izmaksas: izmaksas nosaukums, norma, vienība, vienības cena un izmaksas kopā. 19.tabula. Tiešās izmaksas uz vienu aitu, €/gadā

Izmaksas nosaukums Vienai aitai kopā, kg

Vienība Cena, €/kg Izmaksas, €

Daudzgadīgā zāle 1080 kg 0,0070 7,59 Siens 324 kg 0,0639 20,71 Lopbarība 132 kg 0,1200 15,84 Minerālbarība 4,05 kg 0,5100 2,07 Sāls 5,4 kg 0,3800 2,05 Medikamenti un veterinārais dienests 1 Procedūra 4,7934 4,79 Cirpšana (pakalpojums) 1 Procedūra 1,9173 1,92 KOPĀ 54,97 20.tabulā ir sniegtas viena auna audzēšanai patērētās tiešās izmaksas: izmaksas nosaukums, norma, vienība, vienības cena un izmaksas kopā.

34

20.tabula. Tiešās izmaksas uz vienu aunu, €/gadā

Izmaksas nosaukums

Vienam aunam kopā, kg Vienība Cena, €/kg Izmaksas, €

Daudzgadīgā zāle 1080 kg 0,007 7,59 Siens 288 kg 0,064 18,41 Spēkbarība 15 kg 0,120 1,80 Minerālbarība 3,6 kg 0,510 1,84 Sāls 5,4 kg 0,380 2,05 Medikamenti un veterinārais dienests 1 Procedūra 4,793 4,79 Cirpšana (pakalpojums) 1 Procedūra 1,917 1,92 Krotālijas 1 pāris 0,007 7,59 KOPĀ 38,40 21. tabulā ir sniegtas viena auna audzēšanai patērētās tiešās izmaksas: izmaksas nosaukums, norma, vienība, vienības cena un izmaksas kopā. 21.tabula. Tiešās izmaksas uz vienu jēru, €/9 mēnešos

Izmaksas nosaukums

Vienam jēram kopā, kg Vienība Cena, €/kg Izmaksa, €

Daudzgadīgā zāle 540,00 kg 0,007 3,80 Siens 81,00 kg 0,064 5,18 Spēkbarība 0 kg 0,120 0,00 Minerālbarība 1,35 kg 0,510 0,69 Sāls 2,03 kg 0,380 0,77 Medikamenti un veterinārais dienests 1 Procedūra 2,395 2,40 Cirpšana (pakalpojums) 0 Procedūra 1,917 0,00 Krotālijas 1 pāris 0,895 0,89 KOPĀ 13,72

7.3.2. Netiešās izmaksas

Netiešās izmaksas ir sniegtas par visu ganāmpulku (22.tabula). Aitkopībā netiešās izmaksas ir: kūts nolietojums, elektriskā gana un aploka nolietojums, apdrošināšanas prēmijas, krotāliju standziĦu nolietojums, elektrība, zemes nodoklis un darbaspēka izmaksas.

35

22.tabula. Netiešās izmaksas aitkopībā, €/gadā Izmaksas nosaukums €/ gadā Ēku nolietojums 817,38 Elektriskais gans + aploks (23 ha) 165,27 Apdrošināšana 127,82 Krotāliju knaibles 5,97 Elektrība (gans + kūts) 446,74 Zemes nodoklis 92,00 Darbaspēka izdevumi 5359,00 KOPĀ 7014,18 Netiešās izmaksas kopā ir € 7,014.18, no kurām lielāko daĜu sastāda izmaksas par darbaspēku (76%) (22.tabula). Kūts nolietojuma aprēėinā par pamatu ir Ħemtas ēkas celtniecības izmaksas, kas 250 m2 kūts būvniecībā sastāda € 24,521.30. Kūts kalpošanas laiks ir plānots 30 gadi. Pie šāda aprēėina nolietojums būs € 817,38 gadā. Elektriskā gana un aploka nolietojuma aprēėināšanā par pamatu ir Ħemtas materiālu un uzstādīšanas izmaksas, kas ir aptuveni € 826,34. Elektriskā gana un aploka izmantošanas laiks ir plānots 5 gadi. Pie šāda aprēėina elektriskā gana un aploka nolietojums būs € 165,27 gadā. Apdrošināšanas prēmijas ir aprēėinātas atbilstoši ēkas apdrošināšanai, kuras lielums aplēsti ir € 127,82 gadā. Krotāliju knaibĜu vērtība ir € 17,89, to izmantošanas laiks ir plānots uz 3 gadiem, pie šāda aprēėina knaibĜu nolietojums būs 5,97 €/gadā. Izmaksās par elektroenerăiju Ħem vērā kūts un elektriskā gana elektroenerăijas patēriĦu, 100 galvu ganāmpulkam vidējā elektroenerăijas izmaksa gadā ir € 446,74. Balstoties uz zemes nodokĜiem cenu tarifiem, zemes nodoklis ir aprēėināts 4 €/ha (Veru un Pelvas novadu vidējais zemes nodokĜa tarifs). Darbaspēka izmaksas ir aprēėinātas, pamatojoties uz 100 galvu pamata ganāmpulka apkopšanai patērēto laiku, kas ir gadā vidēji viena gada darbaspēka vienība, jeb 2330 stundas (vienam lopam aptuveni 10 stundas/gadā). Algas izmaksu aprēėināšanā tiek Ħemta vērā Igaunijā noteiktā minimālā darba stundas likme, kas ir 2,3 €/h. Pie šāda aprēėina patēriĦš darbaspēkam būs € 5359,00/gadā.

7.3.3. Ar aitkop ību saist ītās izmaksas kop ā

Apkopojot tiešās un netiešās izmaksas, ar aitkopību saistītas izmaksas kopā ir sniegtas 23.tabulā. Kopējās izmaksas aitu, aunu un jēru audzēšanā ir € 14,410.14 gadā, lielāko daĜu no izmaksām sastāda barība (39%) un darba algas (37%).

36

23.tabula. Aitkopības izdevumi kopā, €/gadā un izmaksu sadalīšanās

Izmaksas nosaukums Izdevumi, €

izmaksu iedalīšanās, %

Barības izmaksas 5663,92 39,31 Minerālbarība + sāls 612,95 4,25 Medikamenti un veterinārais dienests 805,29 5,59 Citas tiešās izmaksas 313,81 2,18 Nolietojums 988,61 6,86 Algu izmaksas 5359,00 37,19 Zemes nodoklis 92,00 0,64 Apdrošināšana 127,82 0,89 Citas netiešās izmaksas 446,74 3,10 KOPĀ 14410,14 100 7.4. Aitkopības produkcija Aitkopībā iegūstamā produkcija iedalās pamata, blakus un sekundārajā produkcijā. Galvenie produkti ir gaĜa, blakus un sekundārie produkti ir vilna un kūtsmēsli. Uz vienu aitu dzimst 1,4 jēri, no kuriem izaug tikai 1,3. 100 galvu ganāmpulkā ir 130 uzaudzināti jēri, no kuriem 20 savukārt paliek ganāmpulka papildināšanai un 110 pārdod. Jērus pārdod 9 mēnešu vecumā, dzīvsvarā 45 kg jeb apmēram 20 kg kautsvarā. IeĦēmumi no jēra gaĜas pārdošanas ir plānoti 8436,34 € /gadā, pieĦemot, ka 2200 kg gaĜas pārdod par 3,83 €/kg. Izbrāėētās aitas pārdod gaĜā, pieaugušo aitu dzīvsvars ir 65 kg jeb apmēram 35 kg kautsvarā. No ganāmpulka ik gadu izbrāėē 20% aitas, tātad no 100 galvu ganāmpulka izbrāėē 20 aitas. IeĦēmumi no izbrāėēto aitu gaĜas pārdošanas veido 1789,53 €/gadā, pieĦemot, ka 700 kg pārdod par 2,56 €/kg. Blakus un sekundāro produktu pārdošanā rēėinās ar kūtsmēslu pārdošanas cenu 8,5 €/t un vilnas pārdošanas cenu 0,64 €/kg. Kūtsmēslu kopējo daudzumu uz vienu aitu un aunu rēėina 0,7 tonnas/gadā un uz vienu jēru 0,35 t/gadā (tabulā ir Ħemti vērā kūts periodā saražotie kūtsmēsli). Vilnas daudzuma aprēėināšanā tiek pieĦemts, ka no vienas aitas un auna cirpšanas iegūst 4 kg vilnas uz vienu lopu gadā. Vislielākais pārdošanas ieĦēmums uzĦēmumam ir no pamatprodukta, jeb aitas gaĜas pārdošanas (73%) (24.tabula).

37

24. tabula. Produkcijas pārdošana un no pārdošanas iegūtie ieĦēmumi Dzīvnieku grupa

Produkcija

Produkcija, kg / uz vienu lopu

Lopi, gab.

Kopējais produkcijas apjoms, kg

Cena, € / vienība

Kopējie ienākumi, €

ieĦēmumu daĜa,%

GaĜa 20 110 2200 3,83 8436,34 73,43 Jērs Mēsli 350 130 45500 0,01 386,76 3,37

GaĜa 35 20 700 2,56 1789,53 15,58 Vilna 4 100 400 0,64 255,65 2,23

Aita Mēsli 700 100 70000 0,01 595,02 5,18 Vilna 4 3 12 0,64 7,67 0,07

Auns Mēsli 700 3 2100 0,01 17,85 0,16 KOPĀ 11488,81 100

7.5. Pamatprodukcijas ražošanas pašizmaksa Aitkopības galvenā ražošanas produkcija ir jēra gala. Galvenās produkcijas ražošanas pašizmaksu aprēėināšanai no kopējām izmaksām atskaita pamata un blakus produkcijas vērtību un dala iegūto rezultātu ar galveno produkciju. Galvenās produkcijas ražošanas pašizmaksa ir 4,51 €/kg (25.tabula). 25.tabula. Pamata produkcijas ražošanas pašizmaksa Kopējie izdevumi, € 14410,14 IeĦēmumi no jēra gaĜas pārdošanas, € 1789,53 IeĦēmumi no vilnas pārdošanas, € 263,32 IeĦēmumi no kūtsmēslu pārdošanas, € 999,63 Izdevumi pamatprodukcijai, € 11357,67 Pamata produkcijas ražošanas pašizmaksa, €/kg 5,16 7.6. Izmaksu / ieĦēmumu kopsavilkums Paraugaprēėina izmaksu un ieĦēmumu kopsavilkumā tiek pieĦemts, ka visas ar aitkopību saistītās izmaksas un ieĦēmumi ir Ħemti vērā jau iepriekš. IeĦēmumu aprēėināšanā rēėinās kā ar pārdošanas ieĦēmumiem, tā arī ar ražošanai orientētajām subsīdijām. Paraugaprēėinā ir Ħemtas vērā sekojošas subsīdijas: aitas papildus tiešais pabalsts, aitkopības papildus tiešais pabalsts, vienotais platības pabalsts, nelabvēlīgu reăionu pabalsts, bioloăiskās lauksaimniecības pabalsts. Uzskaitītās subsīdijas ir iespējams pieteikt bioloăiskas ražošanas uzĦēmumiem. UzĦēmuma kopējie ienākumi ar subsīdijām ir 17,241.83 €/gadā, no kuriem pārdošanas ienākumi ir € 11.488,81 (67%) un subsīdijas € 5,753.02 (33%). UzĦēmuma peĜĦa ir ieĦēmumu un izdevumu savstarpēja starpība - 2,831.68 €/gada,

38

pieĦemot, ka uzĦēmums saĦem šis subsīdijas. Bez subsīdijām aitkopības produktu ražošana ir ar zaudējumiem -2921,33 €/gadā (26.tabula). 26.tabula. Aitkopības uzĦēmuma izmaksas, ieĦēmumi, subsīdijas un peĜĦa/zaudējumi

Kopā lopiem Vienība

Cena, € / vienība Kopā, €

Tiešās izmaksas Daudzgadīgā zāle 181440 kg 0,007 1275,57 Siens 43794 kg 0,064 2798,95 Spēkbarība 13245 kg 0,120 1589,40 Minerālbarība 591 kg 0,51 301,56 Sāls 819 kg 0,38 311,39 Medikamenti un veterinārais dienests 168 Procedūra 4,79 805,29 Cirpšana (pakalpojums) 103 Procedūra 1,92 197,49 Krotālijas 130 pāris 0,89 116,32 Netiešās izmaksas Ēku nolietojums 1 x gadā 817,38 817,38 Elektriskais gans + aploks (23 ha) 1 x gadā 165,27 165,27 Apdrošināšana 1 x gadā 127,82 127,82 Krotāliju knaibles 1 x gadā 5,97 5,97 Elektroenerăija (gans + kūts) 1 x gadā 446,74 446,74 Zemes nodoklis 23 ha 4,00 92,00

Izdevumi darbaspēkam 2330 stundas 2,30 5359,00 Kopējie izdevumi 14410,14 IeĦēmumi Jēra gaĜa 2200 kg 3,83 8436,34 Aitas gaĜa 700 kg 2,56 1789,53 Vilna 412 kg 0,64 263,32 Mēsli 118 t 8,50 999,63 Kopējie pārdošanas ieĦēmumi 11488,81 Subsīdijas Aitas papildu tiešais pabalsts 100 aitas 5,35 535,00 Aitkopības papildu tiešais pabalsts 100 aitas 10,19 1018,62 Vienotais platības pabalsts 23 ha 80,90 1860,67 Nelabvēlīgo reăionu pabalsts 23 ha 24,99 574,76 Bioloăiskā lauksaimniecības ražošanas pabalsts 23 ha 76,69 1763,96 Kopā subsīdijas 5753,02 Kopējie ieĦēmumi (ieĦēmumi + subsīdijas) 17241,83 PeĜĦa ar subsīdij ām 2831,68 PeĜĦa/zaudējumi bez subsīdij ām -2921,33

39

Aitkopības paraugaprēėins liecina, ka 100 galvu pamata ganāmpulka uzturēšana nes uzĦēmumam peĜĦu tikai gadījuma, ja uzĦēmums saĦem pabalstus, jo pretējā gadījumā uzĦēmums ir zaudējumos. Aitkopības rentabilitāte galvenokārt ir atkarīga no ganāmpulka lieluma izrietošā produkcijas apjoma realizācijas vienības cenas un aitkopībai izdarīto izdevumu vienības cenas savstarpējas attiecības. IeĦēmumus no aitkopības var celt ražojot dažādus nišas produktus, piemēram dažādu no blakus produktiem ražoto rokdarbu realizēšana, aitas piena siera izgatavošana utt.

40

8. Par iesākoša mazā ražotāja marketingu Diezgan bieži nākas dzirdēt atzinumu, ka kaut ko nav pārāk grūti ražot, bet reizēm savu produktu ir daudz grūtāk pārdot. Šo "pārdošanas grūtību" palīdz nedaudz pārvarēt neliela informācija par marketingu. Marketings nenozīmē tikai zināšanas par pārdošanas organizēšanu vai savu produktu reklamēšanu, kā par to bieži esam pieraduši domāt. Marketings ir apĜa vai spirāles formā darbības organizēšana, kur par savu produktu jāsāk domāt vienlaikus no sevis paša viedokĜa (t.i., ko mīlat un ko jums patīk darīt), kā arī no tirgus viedokĜa (t.i., kas būtu tie, kas produktus pirktu un prastu tos novērtēt). Un pēc savu ideju un pēc par tirgus pircējiem gūtās informācijas salīdzināšanas, jādodas ar riĦėi atpakaĜ un jāveic labojumi savos sākotnējos plānos un idejās. Iesākumā varētu sev izskaidrot visvienkāršāko formulu sava piedāvājuma pārdošanai un pievērsties dažām idejām, kas pasaulē ir izturējušas laika pārbaudi. Pārdomās par savu marketinga darbību jau vismaz pusgadsimtu ir ieteikts tā sauktais 4 P modelis, proti, vienkāršota pieeja savam mārketinga tehnikas kompleksam. Kādi ir 4 P? Šī vienkāršā formula satur četras galvenās jomas, kuras nedrīkst aizmirst:

• Produkts (angĜu v. – product), • Cena (angĜu v. – price), • Pārdošanas vieta jeb Izplatīšanas kanāls ( angĜu v. – place), • Mārketinga reklāma jeb pārdošanas atbalsts (angĜu v. – promotion).

Kādi padomi un obligātas pārdomu vietas ir saistītas ar šiem četriem elementiem. Produkts: Produkta marketings ir visa sākums un pamats. Ja produkts nav izdevies, tad nav iespējams ne ar jebkādu labu pasākumu citās darbības jomās lietu izlabot. Mūsu dienās un uzĦēmējdarbības modeli piemērojot, ir nepieciešams savu paĦēmienu skaitā iekĜaut piedāvājuma vērtību. Katrs ražotājs pajautā sev: kāds ir tas guvums, ko patērētājs no mana produkta gūs, kas ir šī īpašā vērtība, kas manu produktu no citiem izcels. Kaut arī patērētāji bieži vien mānās, kad no viĦiem jautā par produktu, tomēr ir vērts viĦus uzmanīgi uzklausīt un novērot viĦu reakcijas attiecībā pret produktu. Cena: cenai ir īpaša vieta, jo tas ir vienīgais veids, gūt peĜĦu! Šajā argumentā ir apkopotas idejas par cenu, kā pārdošanas apgrozījuma radītāju, ja cena ir lēta, vai, ja patērētājs uztver to kā tādu. Bet šeit ir arī ideja par sava produkta tirgū pieĦemamas un produkta vērtību uzsverošas cenas noteikšanu. Cenas veidošana tiek apgalvots, esot visgrūtākais jautājums tirdzniecībā, tāpēc ātru un nepārdomātu (NB! arī neaprēėinātu) lēmumu pieĦemšana nav laba ideja. Izplat īšanas kan āls: Lēmumi par pārdošanas veidu/pārdošanas vietu ir īpaši svarīgi tāpēc, ka parasti rodas attiecības, kas var būt vēlāk saistītas ar ilgtermiĦa saistībām un jau izveidotas attiecības ir vēlāk grūti pārveidojamas. Izmantojot dažādas noieta

41

vietas, nokĜūst līdz dažādām patērētāju grupām un ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību šim tirdzniecības aspektam, ja vēlas dot savam produktam noteiktu imidžu. Bioloăiskās lauksaimniecības produkti arvien vairāk un vairāk iekaro lielveikalu plauktus, taču tos pazīstoši patērētāji joprojām meklē dažādos specializētajos veikalos, utt. Tirdzniec ības inform ācija: Vecais stāsts par suĦa astes luncināšanu un vistas kladzināšanu uzsver par saviem produktiem informācijas izplatīšanas svarīgumu. Novecojuša domāšana saista 1:1 mārketinga informāciju ar reklāmas pirkšanu. Mūsdienās par daudz spēcīgākiem informācijas izplatīšanas kanāliem ir izveidojusies forumi visdažādākajos sociālo mediju kanālos (Facebook, u.c.) un turklāt, vienmēr ir bijis viens no labākajiem informēšanas veidiem no mutes mutē (pazina paziĦai, draugs draugam, u.c.) informācija. Produkta aprakstu izdomāšana un izplatīšana var vietējiem ražotājiem kĜūt par daudz labāku informēšanas līdzekli, nekā lielajiem valsts mēroga ražotājiem. Tirdzniecības kompleksa (e 4 P) pamatideja ir tāda, ka šīs tirdzniecības darbības jebkurā gadījumā nestāv atsevišėi, bet ir cieši savstarpēji saistītas. Tas ir kā zirnekĜa tīkls, kuru nevar no vienas malas pavilkt tā, lai tas no otras neplīstu. Lietu padara sarežăītāku tas, ka katrs "gabals" no šī P 4 savukārt dalās pa daĜām, kas ir vai nu vienlīdz svarīgas un uzmanību pelnošas, vai viĦu loma mainās atbilstoši tam, kā mainās ārējās vides apstākĜi. Pamēăināsim visu sarežăītību uzburt ar šāda zīmējuma palīdzību:

Vērtība patērētajam Kvalitāte Inovācija Iepakojums

Produkts

Cena

Faktori Mērėi Metodes Piemērošanās

Funkcijas Kanāla veidi Inerce Papildus vērtību radīšana

Sadale

Pārdošanas atbalsts

Reklāma Individuāla pārdošana PR Jauni paĦēmieni

42

Sāksim izskatīt un iedalīt šīs dažādas četras daĜas apakšdaĜās, ilustrējot tās ar piemēriem. ĥemam produktu ... Produkta plānošanā ir ieteicams papildus tam, ka es, ražotājs, esmu spējīgs šādu lietu izgatavot un es to protu labi un man ir arī līdzekĜi un entuziasms tā veikšanai, padomāt, pirms uzsākt lielāku ražošanu, vēl par divām lietām. Pirmkārt, kāpēc kādam būtu jāiegādājas mans produkts? Lielajā tirdzniecībā to sauc par produkta labuma un vērtības piedāvājuma plānošanu. Kad es sāku ražot, piemēram īpašu vietējā ražojuma ievārījumu, ir svarīgi pajautāt: kāpēc šim produktam jābūt vietai mūsu tirgū? Vai tam par iemeslu ir tas, ka es vāru to no īpaši svaigas izejvielas, par kādu lielražotājs nevar pat sapĦot? Vai izgatavoju no bioloăiski audzētām ogām un izmantoju bioloăiski ražotu cukuru? Vai manā ievārījumā ir Ĝoti precīzi dozēta izejvielas un cukura attiecība, tā kā produktam ir arī diētiskas īpašības? Vai es pievienoju īpašu dvesmu piešėirošas garšas sastāvdaĜas (piemēram, rožu ziedlapiĦas)? Un tagad ir arī acīmredzama produkta īpašību un tirdzniecības informācijas savstarpējas saites nozīmīgums. Šādu produktu potenciālajam pircējam ir jāzina, ka produktam patiešām ir šādas labas īpašības, kas viĦam ir pieĦemamas un par kuram tie ir gatavi izdot naudu. Otrkārt, ir nepieciešams uzzināt, vai ar šādām (vai līdzīgām) īpašībām produkti jau ir tirgū un kā pircēji tos ir uzĦēmuši. Ja tiek nolemts, ka paralēli ar jau tirgū esošiem līdzīgiem produktiem ir iespējams ienākt tirgū arī ar saviem produktiem, tad šāda darbība tirdzniecībā tiek saukta par "es-arī" produktu, un būtu labi, ja tas būtu salīdzinājumā ar jau tirgū esamajiem ar kaut kādu labāku īpašību, t.i., ar īpašu kvalitāti. Tad ir argumenti, ko sniegt patērētājiem. Paguvām izskaidrot, kas slēpjas aiz lielajiem vārdiem: piedāvājuma vērtības kvalitāte. Vismaz tikpat nozīmīgs vārds ir inovācija jeb jauninājums. Inovāciju var uzskatīt par samērā ikdienišėu darbību. Piemēram, paskatīsimies, ko dara daži Igaunijas vietējie ražotāji. Nopri saimniecības pienotava savos piedāvājumos nepārtraukti ievieš jaunas lietas: jauni produkti vecajās produktu līnijās (ar dažādām piegaršām jogurti un biezpiena krēmi), pilnīgi jauni produkti (piem., cietais siers, ekskursijas pa uzĦēmumu), iepakojuma atjaunošana un vienota stila izveidošana (ar Raivo ONKUěA govi piena produktu iepakojumi), apakš iepirkumu izmantošana sava zīmola darbības jomas paplašināšanai (Nopri jogurta ziepes), ieiešana pilnīgi jaunās darbības jomās (skološana). Jauninājumi Ĝauj izmantot tirgu atvēršos jaunos pieprasījumus, piedāvāt paralēli jau esošajiem produktiem kaut ko jaunu. Piemēram, Pajumā saimniecība pagājušā gadā ienāca tirgū ar pudelēs pildītu neapstrādātu pienu, ko šobrīd piedāvā lielveikalos. Patērētāji, kuri ir iemācījušies ražotāja nosaukumu lietojot tā biezpiena produktus, labi pieĦēma iepakoto neapstrādāto pienu pat bez reklāmas. Lēmumu pieĦemšanā mazajiem ražotajam ir svarīgs arī produkta iepakojums. Iepakojumam pēc idejas ir jābūt iespējami pieticīgam un vienkāršam, lai ietaupītu izmaksas un radītu mazāk atkritumus, bet vienlaikus iepakojums ir kaut kas, ar ko

43

var izcelt savu produktu un to iemūžināt patērētāja atmiĦā. Piemēram, viens neliels Pelvas apriĦėa mājās maizes ražotājs pievienoja Valentīna dienas cepumam, vienreizējai pielietošanai paredzētajam iepakojumam par rotājumu „siltu sarkanu sirdi", bet no šīs idejas radās pastāvīga reklāma. Šī nelielā sirds uz iepakojuma izrādījās patērētājiem tik efektīvs signāls, ka tagad tā ir daĜa no viĦa maizes iepakojuma, atmiĦai par iepriekšējās reizes garšas izjūtu. Hīumā ievārījumu meistare Anu-Maie, savas nelielās dāvanas formas burciĦas iepako pa trim zvejas tīklam līdzīgos tamborētos maisiĦos, kurus, protams, viĦa vakaros skatoties televizoru, pati izgatavo. Pašrade un ideja ir svarīgas, t.i., ne vienmēr ir nepieciešams pasūtīt dārga mākslinieka radītu iepakojumu. Produktu cena. Ja tie nav tikai hobija kārtā ražoti un draugiem dāvanām izdalīšanai paredzēti produkti, nākošās raizes ir noteikt saviem produktiem atbilstošu cenu. Cenas noteikšana tiek uzskatīta par Ĝoti atbildīgu brīdi visā uzĦēmējdarbībā. Patiesībā lietai varētu pievērsties Ĝoti vienkārši. Ja ražotājs ir aprēėinājis produkta pašizmaksu pie sava ražošanas apjoma, tad pilnajai pašizmaksai ir nepieciešams pievienot tikai vēlamo peĜĦas normu (piem., procentos) un tā arī būs cena. Kādas problēmas var rasties pie šādas pieejas? Ja ražošana ir Ĝoti ekonomiska, var atbilstoši zemai pašizmaksai noteikt lētāku cenu. Bet šeit var iznākt, ka atsakās pats no potenciāli iespējamās peĜĦas. Tas ir gadījumā, ja pircēji būtu gatavi maksāt vairāk, jo viĦi saskata produkta savdabīgumu. No tā izriet cenas veidošanas otrs iespējamais risinājums - mēăināt saprast, ko tirgus būtu gatavs maksāt par manu produktu. Tirgus - šajā gadījumā tas nozīmē lielāko daĜu no tiem patērētājiem, kurus vēlamies sasniegt. Jo vienmēr ir daĜa tādi, kas uzskata cenu par pārāk augstu, pat ja tā ir vairākumam pieĦemama. Igaunijā reāli šādu piemēru meklējot var atsaukties uz Kõlleste Kommimeistrid drosmīgo tirgū ienākšanu - nevis konkurēt ar esošajiem konfekšu ražotājiem, bet gan piedāvāt kaut ko Ĝoti īpašu, un vietās, kur cilvēki nedomā par cenu ietaupījumu. Šie lēmumi palīdzēja pārdot par augstām cenām sākotnēji pat ar ne visai racionāli izpildītu (samērā sliktu iepakojumu!) produktu. Bez tam ir labi atcerēties, ka dažādās pārdošanas vietās un dažādās situācijās cenu politikai ir jāpievēršas elastīgi. Ir situācijas, kad pircēji aizmirst cenai koncentrēšanos un iet līdzi vispārējai atmosfērai (piemēram, gadatirgi, dažādi tautas pasākumi, bet arī Ĝoti patīkama pārdošana, piemēram, pircējam uz mājām tieši viĦam vajadzīgā brīdī piegādāta prece). Šajā gadījumā jārīkojas saskaĦā ar radušajām iespējām. Ja šīm iespējam vēl pievieno arī citu konkurentu cenu salīdzinājumu, tad galvenās cenu izveides pieejas ir uzskaitītas. Tomēr jāatceras, ka cenu veidošanu bieži sauc kā par mākslu tā zinātni. Zinātnes puse, iespējams, vairāk ir saistīta ar izmaksu aprēėināšanu un no ekonomikas pazīstamu piedāvājuma-pieprasījuma apsvēršanu, savukārt mākslas puse ir saistīta ar patērētāju psihes prasmīgo vadību. Pārdošanas vieta. Atkal tas ir mazais ražotājs, kuram ir jāizlemj šis svarīgais jautājums un ir jābūt daudz radošākam par lielražotāju. Lielražotājs izstrādā ilgtermiĦa attiecības ar izplatīšanas kanālu, kuru pārskata tikai galējas

44

nepieciešamības gadījumos. ViĦam ir svarīgi, lai izvēlētais pārdevējs varētu pārdot lielos daudzumos un regulāri. Mazie ražotāji bieži vien ražo ar pārtraukumiem, t.i., viĦu produktu pārdošanas vajadzība var būt ar sezonu raksturu. Mazie ražotāji var ražot savu produkciju nelielās partijās īpašiem pasākumiem (piemēram, tautas pasākumi, festivāli utt.) Tas viss padara izvēli dažādāku, bet arī mazāk stabilu. Ja mēăināt uzskaitīt visus maza ražotāja iespējamos pārdošanas kanālus, tad sanāk pavisam garš saraksts. Sastādīsim to un pie katra veida sniegsim arī konkrētu piemēru, tā arī uzreiz atklāsies, cik reti kad izmantojam kādu no tiem. Pārdošana no mājām - piemēram, Enerăijas saimniecība Vilandes apriĦėī piedāvā savus ārstniecisko augu maisījumus un citus produktus tieši saimniecības apmeklētājiem; Tartu apriĦėa Marjamā saimniecībā uz vietas var kā nopirkt ogas tā arī tas pats salasīt. Produktu piegāde pircējam uz mājām - daudzi mazāki piena ražotāji pieved paši savu pienu pircējiem tuvāk to dzīvesvietai, no kartupeĜu audzētājiem var pasūtīt kartupeĜus tieši uz mājām (šādi sludinājumi bieži ir izkārti uz paziĦojumu dēĜiem dzīvojamo ēku kāpĦu telpās), utt. Pārdošanas punkts ceĜmalā – tas ir labi piemērots sezonas produktu pārdošanai. Daudzi ražotāji ir norādījusi ka, ja šādi izdodas pārdot svaigas Igaunijas zemenes un kartupeĜus pirms JāĦiem, tad var prasīt loti augstu cenu, par kuru mārketingā saka - premiālo cenu. Bet arī ikdienišėākie produkti var būt piemēroti – dūmoti brekši un gurėi Peipusa rajonā utt. Pats par sevi ir jautājums par pārdošanas vietu izvēli un dizainu, kā arī aprīkošanu ar izkārtnēm. Acīmredzot, vairāk pircējus var iegūt ceĜu posmos, kur vēl nav sasniegts pieĜaujamais braukšanas ātrums; joprojām, izkārtne tieši tirdzniecības vietā nevar nevienu piespiest palēnināt ātrumu. Produktu pārdošana pa pastu – īpaši izmantojama labi uzglabājušos produktu, piemēram, kaltētu tēju maisījumu pārdošanā (šādi tos pārdod pa pastu liels skaits igauĦu mazo un lielāko ražotāju), par šādu pirkšanas iespēju var informēt kā tieši paziĦojot, tā arī reklamējot Internetā. Produktu pārdošana caur Interneta starpniekiem – šādi starpnieki Igaunijā ir pietiekami daudz (piem. www.sahver.ee; www.bioteek.ee; www.eestimahe.ee utt.). Daži ražotāji izmanto šo metodi daudz, piemēram, Taarapõllu lauku saimniecība figurē gandrīz visos šūādos Interneta portālos. Specializētie veikali - bioloăiskie veikali, lauku tirgi, aptiekas, amatniecības veikali, Igaunijas produktu veikali lidostā vai ostās un tā tālāk. Tie ir labi, jo paši piesaista zināmas patērētāju grupas. Produktu piedāvātājus šajos veikalos nav pat jēgas uzskaitīt, tik daudz ir dažādu piedāvātāju. Šeit visiem mazajiem ražotajiem noteikti ir laba iespēja pārdot savus īpašos produktus. Lielāki veikali (ieskaitot lielveikalos). Šie mazajiem ražotājiem ne vienmēr ir nesasniedzami. Lielākajā daĜā lielveikalos pašreiz pārdod Nopri un Pajumaa piena produktus, Taarapõllu ogu produktus, kā arī mazāku piedāvātāju produktus. Piemēram, lielveikalā Tallinna Kaubamaja pašlaik ir pārdošanā jau iepriekš minētā Anu-Maie Hīumā ievārījumu izvēle. Lauku veikali, kafejnīcas un restorāni. Šādu veidu uzĦēmumi ir Ĝoti plaši izplatīti Rietumeiropas blīvi apdzīvotajās valstīs. To atvēršanai Igaunijā ir nepieciešams

45

rūpīgi apsvērt, vai atrašanās vieta var nodrošināt pietiekamu klientu bāzi. Tomēr laba ideja spēj pievilināt klientus arī uz salīdzinoši attālajiem uzĦēmumiem (piemēram, Tammuri lauku restorāns pie Otepē). Pārdošana pircējam vai starpniekam. Arī šī ir viena iespēja, ja ir ar mieru atteikties no daĜas peĜĦas, ko starpnieks iekasē savu izmaksu un iespējamo risku segšanai. Kopīgā pārdošana, nolemt - kad būtu saprātīgi izmantot šo formu savu ražojumu un produktu pārdošanai. Labākus rezultātus kopīga pārdošana parasti dod izmantojot kādu kopīgu zīmolu uz produkta etiėetes. Jau pašu variantu saraksta garums liecina, ka lēmumi jāpieĦem vadoties no konkrētās situācijas un mērėiem, kā arī pamatojoties uz konkrētu produktu. Iespējas ir daudzpusīgi jāapsver un, ja produkts ir pietiekamā daudzuma, ir saprātīgi izmantot dažādus realizēšanas veidus. Mārketinga komunik ācijas. Informācijai par iespējamo piedāvājumu ir jāsasniedz konkrētais patērētājs. Lielie uzĦēmumi ir šajā ziĦā ilgstoši investējuši reklāmā. Vienkāršojot, reklāmu var nosaukt par šaušanu no skrotenes – tā vai tā, šaujot barā, kādam trāpīs. Lai gan arī reklāmu var mērėēt daudz precīzāk, tā tomēr izplatās arī līdz tiem cilvēkiem, kas nevēlas iegādāties produktu un arī neplāno to iegādāties. Mazajam ražotājam sava mārketinga informācijā ir jādomā kā snaiperim - nauda nav šėērdējama un nav vajadzīgi arī miljoniem pircēju, būtu labi, ja viĦu būtu tikpat daudz, cik ir nepieciešams šo produktu nopirkšanai. Un viĦiem jābūt tādiem, kas tur cieĦā vietējos produktus. Kuram ir pieĦemams, labi piemēroti ir jaunākie informācijas kanāli - piemēram, Facebook vai citas vietnes Internetā, bet paralēli būtu jārūpējas, lai labi darbotos arī vecie no mutes mutē informācijas kanāli. Šāda informācija ir visuzticamākā. Marketinga informāciju vietējiem ražotājiem ir sapratīgi veikt kopīgi. Tas nozīmē, ka arī marketinga teksts varētu būt kopējs. Šādi pietiek ar vienu zīmolu, kas arī var būt kopīgs. Kopīgs zīmols ir kā labs jumts virs visiem, kas atrodas zem tā, bet ir jāĦem vērā, ka šeit ir arī spēkā teiciens "piliens darvas medus podā". Piemēram, T. Nīlo ir teicis: "Parastais patērētājs iegādājas Seto kvasu parastā kvasa vietā ar cerību, ka šis ir identisks un daĜa kultūras no tā. Tomēr, ja izvelētais kvass nav dzerams, krītas arī citu ar "seto" zīmolu apzīmēto produktu reputācija vīlušos pircēja acīs. Tādējādi, nav nekāda labuma no nosaukuma vai veiksmīga marketinga darba, ja saturs neatbilst cerībām. " Marketinga informācijā nedrīkst pieĜaut kaut ko tādu, kas produktam nav. Bet viss, ko ir vērts uzsvērt, ir jāatzīmē un ir jāizmanto iespējami vienkārši un labi strādājoši līdzekĜi. Marketings ir vairāk nekā tikai tirdzniecība un reklāma! Plānojot vai pārplānojot produktu, ir jāĦem vērā turpmākā pircēja ieguvums, šim ieguvumam ir jābūt viĦam pieejamiem visērtākajā veidā, viĦam ir jābūt gatavam maksāt taisnīgu cenu un viĦam ir jāuzzina par piedāvājumu.