Adrese: Kr. Barona 6, Jelgava, LV - 3001 Tālrunis: 3023461, fakss: 3084676,

Adrese: Kr. Barona 6, Jelgava, LV - 3001 Tālrunis: 3023461, fakss: 3084676, e - pasts: [email protected]

Direktors: Mintauts Buškevics

Pieņemšanas laiks:pirmdienās no plkst. 15.00 – 19.00

Jelgavas kultūras dzīvē ir vērojama nozīmīga izaugsme. To veicina sakārtotā kultūras iestāžu darba organizācija, nozīmīgais pašvaldības investīciju ieguldījums kultūras infrastruktūrā (sk. Tabulu).

Adrese: Kr. Barona 6, Jelgava, LV - 3001 Tālrunis: 3023461, fakss: 3084676

Jelgavas kultūras nama renovācijā ir investēti Ls 874 383,20. Pēc renovācijas par 214% pieauga kultūras nama apmeklētāju skaits, par 102% – pasākumu skaits,

palielinājusies profesionālās mākslas pieejamība, jo atjaunota zāle un skatuve ir piemērota profesionālo teātru izrāžu un koncertu izrādīšanai, par 33% pieauguši ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un par 50% palielinājies no fondiem un sponsoriem piesaistīto līdzekļu apjoms.

Gads 2003. 2004. 2005. 2006. 2007.

Summa Ls39668

8209217,

856795,5

4 73300138381,

8

Kopā Ls874383,

2


Laika posmā no 2002. līdz 2006.gadam kultūras pasākumu apmeklētāju skaits pieauga ~ 8 reizes, bet kultūras pasākumu skaits – 3,5 reizes (sk. Tabulu).

Pēc renovācijas palielinājusies telpu noslogotība, un līdz ar to augusi resursu izmantošanas efektivitāte. Jelgavas kultūras nams ir izveidojies par reģiona kultūras centru, kura piedāvātie pasākumi ir kļuvuši pievilcīgi ne tikai jelgavniekiem – aizvien vairāk tos apmeklē iedzīvotāji no Rīgas, Zemgales reģiona un citām Latvijas pilsētām

2002.gads 2003.gads 2004.gads 2005.gads 2006.gads

Kultūras pasākumu apmeklējums

17998 24245 61017 84656 151027

Kultūras pasākumu skaits 79 84 192 241 272

Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūra “Kultūra”

Kultūras dzīves plānošanu, organizēšanu un koordinēšanu pašvaldībā veic pašvaldības aģentūra „Kultūra”. Pašvaldības aģentūra „Kultūra” ir pašvaldības iestāde, kas izstrādā un īsteno kultūrpolitiku Jelgavā. Tās

valdījumā ir pilsētas Kultūras nams, kultūras nams „Rota” un 2007.gadā renovēta brīvdabas estrāde.

Aģentūras funkcijās ietilpst trīsdesmit mākslinieciskās pašdarbības un divu profesionālo kolektīvu - „Jelgavas bigbends” un „Jelgavas Kamerorķestris” – finansiālā atbalstīšana, koordinēšana.

Nemateriālā kultūras mantojuma apzināšana, saglabāšana un kultūras norišu organizēšana.


Aģentūras galvenie uzdevumi ir:• izstrādāt, koordinēt un realizēt kultūras stratēģiju Jelgavā;

• koordinēt, plānot un organizēt vietējās, valsts un starptautiskās nozīmes kultūras un mākslas projektus;

• uzraudzīt, izvērtēt un pētīt kultūras vērtību saglabāšanu, izkopšanu un jaunrades procesu attīstīšanu;

• organizēt sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, nacionālajām kultūras biedrībām, privātām un juridiskām personām;

• plānot finansiālo atbalstu mākslinieciskajiem kolektīviem, kultūras pasākumiem, kultūras pieminekļu saglabāšanai, kā arī kultūras līmeņa uzlabošanai, veicināšanai un kultūras problēmu risināšanai;

• organizēt atpūtas, izklaides, kultūras un veselīga brīvā laika pavadīšanas pasākumus Jelgavas iedzīvotājiem un viesiem.


Kultūras padome

Kultūras padome ir konsultatīva padome, kas apspriež svarīgākos kultūras dzīves jautājumus Jelgavas pilsētā, lemj par pilsētas budžeta līdzekļu sadali kultūras pasākumiem un nodrošina finansējuma sadali tautas mākslas kolektīviem atbilstoši kolektīvu aktivitātēm un sasniegumiem.

Kultūras padomē pārstāvētas gan valsts, gan pašvaldības iestādes - Jelgavas dome, aģentūra „Kultūra”, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, Jelgavas Zinātniskā bibliotēka, Jelgavas izglītības pārvalde, Mākslinieku savienības Jelgavas nodaļa, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Nevalstisko kultūras biedrību asociācija u.c.



Jelgavas pašvaldības Kultūras Padomes atbalsts

24340

10 00080008000

12800

0

5000

10000

15000

20000

25000

30000

2003. 2004. 2005. 2006. 2007.

Gads

Sum

ma

Ls

„Fonds „Atbalsts kultūrai Jelgavā””

Jelgavas dome izveidojusi nodibinājumu „Fonds „Atbalsts kultūrai Jelgavā””. Tā uzdevums ir sekmēt kultūras darbinieku profesionālo izglītību, piešķirot mācību kredītus un atbalstot talantīgu jauniešu dalību konkursos.


Nozīmīgi kultūras dzīves veicinātājiĢ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, kas ir kļuvis par visa Zemgales novada kultūrvēsturi

atspoguļojošu muzeju, izmantojot sava - ~80 000 vienību lielā - krājuma potenciālu, speciālistu pieredzi un atrašanās vietu. Tas piedāvā modernu pastāvīgo ekspozīciju par novada vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, nodrošinot katram sabiedrības loceklim kultūrvēsturiskās informācijas fizisko un intelektuālo pieejamību.

Jelgavas Zinātniskā bibliotēka kā Zemgales reģiona galvenā un lielākā publiskā bibliotēka ar 154 000 vienību lielu krājumu. Katru dienu bibliotēku apmeklē vairāk nekā 200 lasītāju. Lasītāju rīcībā ir tradicionālie un elektroniskie informācijas meklēšanas veidi. Bibliotēka veic Jelgavas rajona pašvaldību bibliotēku metodiskā un konsultatīvā darba funkcijas, kā arī pretendē uz reģiona galvenās bibliotēkas statusu. Bibliotēkai ir trīs filiāles: Miezītē, Pārlielupē un pilsētas centrā – bērnu bibliotēka „Zinītis”. Jelgavas Zinātniskā bibliotēka ir starpbibliotēku abonementa centrs Zemgales reģionā. Tās apkalpošanas zonā ietilpst arī Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils un Jelgavas rajons.

Kā citas ar kultūras jomu saistītas iestādes minamas: Jelgavas bērnu un jauniešu centrs „Junda”, Jelgavas Mākslas skola, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Studentu klubs, Jelgavas Mūzikas vidusskola, klubi „Jelgavas baltie krekli” un “Tonuss”, nacionālās kultūras biedrības, Ā.Alunāna Tautas teātris, Jelgavas Jaunais teātris, Mākslinieku savienības Jelgavas nodaļa un reliģiskās konfesijas .


75% Jelgavas tautas mākslas kolektīviem ir augsts mākslinieciskais līmenis – gan teātru skatēs, gan koru un deju kolektīvu skatēs, konkursos, festivālos jelgavnieki gūst godalgotas vietas un atzinības.

Mēs varam vienīgi secināt to, ka reforma, kas tika veikta 1999.gadā un proti – nolikums par ‘’Jelgavas pilsētas tautas mākslas kolektīvu finansēšanu’’ (‘’punktu sistēma’’) ir sevi attaisnojusi, neskatoties uz vairākkārtējiem labojumiem, papildinājumiem un ‘’šķēpu laušanu’’.

Šo nolikumu savā darbībā šobrīd izmanto arī citas Latvijas kultūras iestādes. Vai ar šo nolikumu mēs stimulējām kolektīvu darbību – noteikti jā!

Kolektīva vadītājs un kolektīvs, lai saņemtu finansējumu savai darbībai bija spiests sākt rosīties nevis tikai 5 gados reizi, bet gan nepārtraukti. Protams, tā nav tikai koncertdarbība, vai izrādes, bet arī vērienīgu pilsētas un valsts mēroga projektu izstrāde, īstenošana ar aģentūras ‘’Kultūra’’ un Jelgavas Domes atbalstu.


Jelgavā izstrādāts nolikums par māksliniecisko kolektīvu finansēšanas kārtību


20 832 22 383 22 290

37 290 37 30044 063

99781

0

20 000

40 000

60 000

80 000

100 000

120 000

2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007.

Gads

Sum

ma

Ls

Gads2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007.

Summa Ls 20 832 22 383 22 290 37 290 37 300 44 063 99781

Kolektīvu skaits, kuriem piešķirts finansējums

24 26 29 28 30 30 30

Jelgavas pašvaldības finansējums tautas mākslas un amatiermākslas kolektīviem


Gads 2003. 2004. 2005. 2006. 2007.

Kolektīvu vadītāji 18 17 15 15 15

Summa Ls 17 229 11 611 11 687 11 687 12574

Valsts mērķdotācijas tautas mākslas un mākslinieciskokolektīvu vadītājiem

Jelgavas pašvaldība finansējums tautas mākslas un māksliniecisko

kolektīvu vadītājiem

Gads 2007.

Kolektīvu vadītāji 32

Summa Ls 58 261

Gads 2003. 2004. 2005. 2006. 2007.

Jelgavas bigbends 13 430 20 000 20 600 27 210 25 000

Jelgavas Kamerorķestris

- - - 15 000 18 186

Kopsummā Ls 13 430 20 000 20 600 42 210 43 186

Jelgavas pašvaldības finansējums profesionālajiem kolektīviem

Jelgavas pašvaldība kopā ar privātajiem sponsoriem sniedz būtisku atbalstu kultūras pasākumu organizācijā, finansējot tos no pašvaldības budžeta, privātiem sponsorēšanas līgumiem, kā arī īstenojot vairākus projektus, kas tiek finansēti no valsts un Eiropas Savienības.

Laika posmā no 2002. līdz 2006.gadam pašvaldības finansējums kultūras pasākumiem ir pieaudzis ~11 reizes.


18000 18000 20043 25340

60101

113313125407

219530

0

50000

100000

150000

200000

250000

2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007.

Gads

Sum

ma

Ls


JPPA “Kultūra” noslēgusi sadarbības līgumus, par regulārām viesizrādēm Jelgavā, ar lielāko skaitu Latvijas profesionālajiem teātriem un koncertdirekcijām.

2006. gadā kopumā Jelgavā notikušas 35 profesionālo teātru izrādes un 22 amatierteātru izrādes .

Apmeklētāju skaits profesionālajos teātros saistīja – 16716 cilvēkus, bet amatierteātru kustībai sekojis – 3225 skatītājs. Plaši pārstāvēts arī Latvijas teātra repertuāra «deficīts» – izrādes bērniem.

Gads 2004. 2005. 2006. 2007.

Teātri Rīgas krievu drāmas teātrisLatvijas Dailes teātrisValmieras drāmas un Liepājas teātris

Latvijas Nacionālais teātrisLatvijas Dailes teātrisLatvijas Valsts Leļļu teātris

Latvijas Nacionālais teātrisLatvijas Dailes teātrisRīgas Krievu drāmas unValmieras teātris

Latvijas Nacionālais teātrisLatvijas Dailes teātrisRīgas Krievu drāmas, Valmieras un Liepājas teātris, Latvijas koncerti

PašvaldībasLīdzfinansējums Ls

16000 18000 21000 30000

Jelgavas pilsētas attīstības Vīzija

Jelgava ir pilsēta, kas piedāvā tās iedzīvotājiem un viesiem darbam un atpūtai harmonisku vidi. Jelgavnieki dzīvo drošā un attīstītā Eiropas pilsētā ar augstu dzīves kvalitāti.

Jelgava ir Zemgales plānošanas reģiona nacionālas nozīmes attīstības centrs, kurā koncentrējas izglītības, pētniecības un jauninājumu potenciāls, kas dod pozitīvu ilgtspējīgas attīstības stimulu reģiona un valsts attīstībai kopumā. Jelgavā ir dinamiska, uz zināšanām balstīta ekonomika, plašas izglītības iespējas, labvēlīga sociālā vide un aktīva kultūras dzīve. Pilsētas iedzīvotāju ienākumi un labklājība pieaug katru gadu.


Jelgavas ilgtermiņa kultūras attīstības stratēģiskais mērķis: Nodrošināt ilgtspējīgu Jelgavas ekonomiskās un sociālās vides

attīstību, iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos, izmantojot pilsētā pieejamo resursus, un pozicionēt pilsētu kā Zemgales reģiona, Latvijas un Eiropas Savienības attīstības centru.


Attīstības stratēģijas prioritātes, rīcības virzieni un risināmie uzdevumi – ir nodefinētas trīs attīstības prioritātes, kuras strukturāli sakārtotas rīcības virzienos un uzdevumos.

1. prioritāte: Izglītots, konkurētspējīgs, vesels un sociāli aktīvs iedzīvotājs2. prioritāte: Ekonomiski attīstīts zināšanu, tehnoloģiju un jauninājumu

centrs3. prioritāte: Pilsēta ar mūsdienīgu un ilgtspējīgu dzīves vidi



Prioritātes (P) Rīcības virzieni (RV)

Risināmie uzdevumi (RU) Rezultatīvie rādītāji (R)

P1: Izglītots, konkurētspējīgs, vesels un sociāli aktīvs iedzīvotājs

RV4:Kultūras un sporta pakalpojumu kvalitāte

U1:Paaugstināt un dažādot kultūras dzīves piedāvājuma kvalitāti

Nacionālas nozīmes attīstības centra kultūras pakalpojumu groza pieejamība

Kultūras pasākumu un to apmeklētāju skaits

Kultūras kolektīvu un to dalībnieku skaits

Bibliotēkas lasītāju skaits

Bibliotēkas krājumi

Muzeja apmeklētāju skaits

U2:Paplašināt iedzīvotāju jaunrades un radošās izpausmes iespējas

Muzejā rīkoto izstāžu skaits gadā

U3:Pilnveidot un attīstīt kultūras institūciju, t.sk. bibliotēku, muzeju materiāli tehnisko bāzi

Sporta klubu skaits

U4:Veicināt daudzveidīgu sporta pakalpojumu un aktīvās atpūtas pieejamību un piedāvājumu

Sportā nodarbināto jelgavnieku skaits, kopā un pa sporta veidiem

U5:Attīstīt sporta iestāžu materiāli tehnisko bāzi

Reģionālas un nacionālas nozīmes sporta paskumu skaits gadā

P3:Pilsēta ar mūsdienīgu un ilgtspējīgu dzīves vidi

RV5:Kultūras, sporta un atpūtas infrastruktūra

U1:Pilnveidot un attīstīt kultūras infrastruktūru

Nacionālas nozīmes attīstības centra kultūras infrastruktūras pieejamība

Uzbūvēts Zemgales Olimpiskais centrs

Restaurēts Sv. Trīsvienības baznīcas tornis

U2:Pilnveidot un attīstīt sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūru, t.sk. izglītības iestādēs

Uzbūvēta Moderna bibliotēka

U3:Saglabāt kultūrvēsturisko objektu identitāti, veikt to renovāciju un restaurāciju

Uzbūvēta moderna koncertzāle, kinoteātris

Lai gan pašvaldībā ir vērojams kultūras dzīves uzplaukums, tomēr pastāv virkne problēmu, kuru novēršana ļautu vēl vairāk uzlabot kultūras iestāžu sniegto pasākumu un pakalpojumu

kvalitāti. Īpaši tas attiecas uz ēku nolietojumu un iestāžu materiāltehnisko stāvokli.


Investīciju plāns ir pašvaldības plānoto investīciju projektu uzskaitījums, kuri ir jāīsteno, lai varētu sasniegt stratēģiskajā daļā izvirzītos mērķus un īstenot noteiktās prioritātes, virzienus un uzdevumus. Kultūras projektu izraksts:

1. Zemgales kultūras un kultūrizglītības centra izveidei - koncertzāle, laikmetīgās mākslas izstāžu zāle, multimediju centrs

2. Zinātniskās bibliotēkas izvietošana funkcijām un normatīvajiem aktiem atbilstošās telpās, t.sk. Bērnu un jaunatnes kultūrizglītības centra izveide

3. Ģ.Eliasa muzeja ekspozīciju zāļu ekspozīcijas un aprīkojuma modernizācija, muzeja krājumu papildināšana 4. Zemgales restaurācijas centra izveide 5. Sv. Trīsvienības baznīcas torņa rekonstrukcija

Paldies par uzmanību.Tiksimies Jelgavā!!!

Jūsu JPPA ”Kultūra”


Adrese: Kr. Barona 6, Jelgava, LV - 3001 Tālrunis: 3023461, fakss: 3084676,

Documents

Transcript of Adrese: Kr. Barona 6, Jelgava, LV - 3001 Tālrunis: 3023461, fakss: 3084676,