47. Makroekonomiskā nestabilitāte

23
47. Makroekonomiskā nestabilitāte 239.lpp.

description

47. Makroekonomiskā nestabilitāte. 239.lpp. Par makroekonomisko stabilitāti liecina ekonomiskā izaugsme, ko vislabāk raksturo reālā IKP pieauguma tempi, pilnīga nodarbinātība un stabils cenu līmenis. Makroekonomiskās nestabilitātes rādītāji. Makroekonomiskās nestabilitātes rādītāji. - PowerPoint PPT Presentation

Transcript of 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Page 1: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

47. Makroekonomiskā nestabilitāte

239.lpp.

Page 2: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Par makroekonomisko stabilitāti liecina ekonomiskā izaugsme, ko vislabāk raksturo reālā IKP pieauguma tempi, pilnīga nodarbinātība un stabils cenu līmenis

Page 3: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Makroekonomiskās nestabilitātes rādītāji.

Page 4: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Reālā IKP pieaugumam jābūt > 0◦ attīstītās valstīs 2 – 3 % gadā◦ attīstības valstīs 5 -6 % gadā

Makroekonomiskās nestabilitātes rādītāji.

Page 5: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Reālā IKP pieaugumam jābūt > 0 Par pieļaujamu tiek uzskatīta mērena un

prognozējama inflācija◦ Eirozonas valstīs līdz 2% gadā

Makroekonomiskās nestabilitātes rādītāji.

Page 6: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Reālā IKP pieaugumam jābūt > 0 Par pieļaujamu tiek uzskatīta mērena un

prognozējama inflācija Dabiskais bezdarba līmenis

◦ (5 – 6 %)◦ Frikcionālais + strukturālais bezdarbs

Makroekonomiskās nestabilitātes rādītāji.

Page 7: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2013. gada 2. ceturksnī ir pieaudzis par 0.5% (salīdzinājumā ar 2013. gada 1. ceturksni, izņemot sezonālo ietekmi). Tikmēr gada pieauguma temps ir bijis 3.8%, kas nozīmē, ka Latvijas tautsaimniecība, visticamāk, joprojām ir straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā.

http://www.em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/makro_situac_valsti/EMZino_17_110712.pdf

Page 8: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Tirgus ekonomikai raksturīga parādība, kaekonomikas uzplaukumam seko kritums, kad

◦ samazinās ražošana, ◦ Samazinās reālais IKP,◦ pieaug bezdarbs, ◦ vērojama augsta inflācija.

Page 9: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Tirgus ekonomika attīstās cikliski Ekonomiskai aktivitātei neizbēgami seko

kritums

Ekonomiskās aktivitātes ciklā tiek izdalītas četras fāzes: kāpuma, virsotnes, lejupslīdes, iedobuma fāze.

Ekonomiskās aktivitātes cikls un fāzes

Page 10: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Ekonomiskās aktivitātes cikls un fāzes

Page 11: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Kas notiek šajā fāzē?

Kāpuma fāze(Dažkārt to sauc par bumu)

Page 12: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Palielinās investīcijas, pieaug ražošanas apjoms, Palielinās nodarbinātība, Palielinās iedzīvotāju ienākumi, Iedzīvotāju vairāk pērk ilglietošanas preces, Pieaug uzņēmumu peļņa, kas sekmē

investīciju pieaugumu.

Kāpuma fāze(Dažkārt to sauc par bumu)

Page 13: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Kas notiek šajā fāzē?

Virsotnes fāze.

Page 14: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Ekonomiskā aktivitāte ir visaugstākā, Ražošanā tiek izmantotas un noslogotas

visas jaudas, Sāk pieaugt cenas, Palielinās produkcijas krājumi.

Virsotnes fāze.

Page 15: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Kas notiek šajā fāzē?

Lejupslīdes fāze.( Kritums, recesija)

Page 16: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Samazinās ražošana, Pieaug bezdarbs, Samazinās investīcijas, Samazinās iedzīvotāju ienākumi, Samazinās patēriņš, Veidojas lieli produkcijas krājumi Samazinoties ienākumiem, peļņai,

samazinās arī valdības nodokļu ieņēmumi

Lejupslīdes fāze.( Kritums, recesija)

Page 17: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Par lejupslīdi tiek uzskatīta situācija, kad divus ceturkšņus pēc kārtas samazinās reālais IKP.

Šajā fāzē var bankrotēt daudzi uzņēmumi.

Lejupslīdes fāze.( Kritums, recesija)

Page 18: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Kas notiek šajā fāzē?

Iedobuma fāze.

Page 19: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Viszemākais ražošanas līmenis,

Iedobuma fāze.(depresija)

Page 20: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Viszemākais ražošanas līmenis, Augsts bezdarba līmenis,

Iedobuma fāze.(depresija)

Page 21: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Viszemākais ražošanas līmenis, Augsts bezdarba līmenis, Zemi iedzīvotāju ienākumi.

Iedobuma fāze.(depresija)

Page 22: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Pēc ilguma◦ Garie cikli (40 – 60 gadi)◦ Vidējie cikli (7 – 11 gadi)◦ Īsie cikli ( 3 – 3,5 gadi)

Ekonomiskās aktivitātes ciklu klasifikācija

Page 23: 47. Makroekonomiskā nestabilitāte

Izsaka sakarību starp bezdarba līmeni un inflāciju.

Filipa līkne