Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, 29.05.2019.

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAS UN VISPĀRĒJĀS TIESAS JUDIKATŪRA INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU JOMĀ

2019. gads

Vispārējās tiesas 2019. gada 14. maija spriedums lietā “Moreira v EUIPO - Da Silva Santos Júnior (NEYMAR)”, ECLI:EU:T:2019:329

Pieteicējs Moreiras kungs bija reģistrējis Eiropas Savienības vārdisko preču zīmi “NEYMAR” attiecībā uz apģērbu, apaviem un galvassegām. Neimars da Silva Santušs Žuniors (Neymar da Silva Santos Júnior) (Brazīlijas futbolists) lūdza EUIPO atzīt zīmes reģistrāciju par spēkā neesošu. Vispārējā tiesa apstiprināja EUIPO lēmumu, kas atzina, ka Moreiras kungs iesniedzis preču zīmes pieteikumu negodprātīgi.

Moreiras kungs, lai gan zināja par da Silvas Santuša Žuniora eksistenci, uzskatīja, ka zīmes reģistrācijas pieteikuma brīdī 2012. gadā viņš vēl nebija pazīstams futbolists Eiropā. Tomēr EUIPO iesniegtie pierādījumi apliecina, ka jau kopš 2009. gada pieejamas daudzas publikācijas, kas apliecina futbolista pazīstamību īpaši Francijā, Spānijā, Apvienotajā Karalistē. Fakts, ka pieteikuma iesniegšanas brīdī Moreiras kungs iesniedzis arī citu preču zīmi ar cita futbolista vārdu (“IKER CASILLAS”), apliecina, ka viņam ir zināšanas par futbolu. Nav iedomājams, ka pieteikuma iesniegšanas dienā viņš būtu varējis nezināt par Brazīlijas futbolista vārdu.

Vispārējās tiesas 2019. gada 8. februāra spriedums lietā “Serendipity u.c./EUIPO - CKL Holdings (CHIARA FERRAGNI)”, T-647/17, ECLI:EU:T:2019:73

Pieteicējs vēlējās reģistrēt šo grafisko preču zīmi. Iebilduma iesniedzējs bija vārdiskās zīmes Beniluksa valstīs reģistrētās “Chiara” īpašnieks. EUIPO atteicās reģistrēt zīmi uz līdzīgajām precēm (somas, ādas maki u.tml.). Vispārējā tiesa atcēla EUIPO spriedumu.

Vidējais patērētājs uztver zīmi kopumā, grafiskās zīmes gadījumā to veido vārdi un grafiskie elementi. Šo zīmi veido divi vārdi un zilas krāsas acs ar melnām skropstām. Skropstas līdzinās “i” burtam vārdos “chiara” un “ferragni”. Grafiskā elementa stilizētā daba, krāsa, novietojums un izmērs novērsīs sabiedrības uzmanību no vārdiskā elementa. Grafiskais elements ir vienlīdz atsķirtspējīgs kā vārdiskie elementi. Tā kā grafiskajam elementam ir būtiska ietekme uz kopējo iespaidu, lai gan vārds “chiara” ir pilnībā atveidots, zīmes ir tikai nedaudz vizuāli līdzīgas. No fonētiskā viedokļa “ferragni”, ņemot vērā tā garumu, ir nozīmīgāks elements nekā “chiara”, lai gan tas novietots kā pirmais, tāpēc zīmēm ir vidēja vai zema fonētiskā līdzība. Zīmes ir konceptuāli atšķirīgas, jo pieteiktā zīme identificē personu, bet agrākā zīme attiecas uz personvārdu, to neidentificējot. Lai gan preces, kurām zīmes reģistrētas, ir identiskas vai līdzīgas, pastāvošās atšķirības, īpaši vizuālās atšķirības, ļauj izslēgt iespēju, ka varētu pastāvēt sajaukšanas iespēja. Tā kā preces parasti tiek tirgotas

1

Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, 29.05.2019.

pašapkalpošanās veikalos, kur lēmums par preces iegādi parasti tiek balstīts uz vizuāliem kritērijiem, atšķirības starp zīmēm liecina, ka patērētāji neuzskatīs, ka preces nāk no viena un tā paša vai ekonomiski saistītiem uzņēmumiem.

2018. gads

Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 13. novembra spriedums lietā “Levola Hengelo”, C-310/17, ECLI:EU:C:2018:899

Iesniedzējtiesa jautāja, vai Direktīva 2001/29 ir interpretējama tādējādi, ka tā nepieļauj to, ka atbilstoši šai direktīvai pārtikas produkta garša tiek aizsargāta ar autortiesībām, un to, ka valsts tiesību akti tiktu interpretēti tādējādi, ka tajos šādai garšai tiktu piešķirta autortiesību aizsardzība.

EST atzina, ka pārtikas produkta garša atbilstoši Direktīvai 2001/29 var tikt aizsargāta ar autortiesībām vienīgi tad, ja šī garša var tikt kvalificēta par “darbu” šīs direktīvas izpratnē. Lai objekts varētu tikt kvalificēts par “darbu”, tam ir jāatbilst diviem kumulatīviem nosacījumiem. Pirmkārt, attiecīgajam objektam ir jābūt oriģinālam tādā ziņā, ka tas ir paša autora intelektuālā jaunrade. Otrkārt, par “darbu” var tikt kvalificēti tikai elementi, kas ir šādas intelektuālās jaunrades izpausme.

Jēdziens “darbs” noteikti nozīmē autortiesību aizsardzības priekšmeta izpausmi, kas to padara pietiekami precīzi un objektīvi identificējamu, lai gan šai izpausmei nav obligāti jābūt pastāvīgai. Proti, pirmkārt, iestādēm, kuru uzdevums ir raudzīties, lai tiktu aizsargātas autortiesībām piemītošās ekskluzīvās tiesības, ir skaidri un precīzi jāzina šādi aizsargātie objekti. Tas pats attiecas uz privātpersonām, it īpaši – saimnieciskās darbības subjektiem, kuriem ir jāspēj skaidri un precīzi identificēt trešās personas, it īpaši – konkurentu, interesēs aizsargātos objektus. Otrkārt, nepieciešamība novērst jebkādu subjektivitātes elementu, kas kaitētu tiesiskajai noteiktībai, aizsargātā objekta identificēšanas procesā prasa, lai pēdējam minētajam būtu precīza un objektīva izpausme. Precīzas un objektīvas identificēšanas iespēja attiecībā uz pārtikas produkta garšu nepastāv. Proti, atšķirībā, piemēram, no literāra, glezniecības, kinematogrāfijas vai muzikāla darba, kam ir precīza un objektīva izpausme, pārtikas produkta garšas identificēšana galvenokārt balstās uz garšas izjūtām un pieredzi, kuras ir subjektīvas un mainīgas, jo tās ir atkarīgas it īpaši no tās personas faktoriem, kas degustē attiecīgo produktu, piemēram, vecuma, uztura gaumes un tās patēriņa paradumiem, kā arī vides un konteksta, kurā šis produkts tiek degustēts. Turklāt pārtikas produkta garšas precīza un objektīva identificēšana, kas ļauj to nošķirt no citiem tāda paša rakstura produktiem, ar pašreizējā zinātnes attīstības līmenī esošajiem tehniskajiem līdzekļiem nav iespējama. Līdz ar to ir jāsecina, ka, pamatojoties uz visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem, pārtikas produkta garša nevar tikt kvalificēta par “darbu” Direktīvas 2001/29 izpratnē.

Vispārējās tiesas 2018. gada 8. novembra spriedums lietā “Mad Dogg Athletics/EUIPO - Aerospinning Master Franchising (SPINNING)”, T-718/16, ECLI:EU:T:2018:758

Čehijā reģistrēts komersants EUIPO iesniedza pieteikumu par vārdiskās ES preču zīmes “SPINNING” daļēju atcelšanu saistībā ar to, ka tā kļuvusi par vispārīgu apzīmējumu precēm “audiokasetes”, “trenažieri”, “fiziskie treniņi”. EUIPO apmierināja šo pieteikumu, atzīstot, ka šis vārds Čehijas teritorijā ir kļuvis par vispārīgu apzīmējumu.

2

Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, 29.05.2019.

Vispārējā tiesa norādīja, ka lēmums par preču zīmes atcelšanu ir spēkā visā ES teritorijā. Tādējādi, atzīstot, ka preču zīme zaudējusi atšķirtspēju daļā no ES teritorijas vai atsevišķā dalībvalstī, šis secinājums liecina par to, ka zīme vairs nenodrošina efektu, kas minēts Preču zīmju regulā. Tādējādi pietiek ar to, ka preču zīme ir kļuvusi par vispārīgu apzīmējumu precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem tā reģistrēta, kaut vai vienā dalībvalstī, lai varētu atcelt preču zīmes īpašnieka tiesības visā ES. Tomēr EUIPO kļūdījās, atzīstot, ka nozīmīgā sabiedrības daļa, kas jāņem vērā, novērtējot atcelšanas iespēju, ir tikai “trenažieru” gala lietotāji, izslēdzot profesionālos patērētājus. Lielākajā daļā gadījumu preču zīmes “SPINNING” īpašnieka preces iegādājas operatori un fitnesa zāles, sporta iestādes un rehabilitācijas centri, kas arī padara tās pieejamas saviem klientiem. Tādējādi šiem profesionāļiem ir centrālā loma “trenažieru” tirgū un tiem ir noteicoša ietekme uz preču izvēli un iegādi, ko veic gala lietotāji. Tādējādi EUIPO bija jāapsver, vai preču zīme ir kļuvusi par vispārīgu apzīmējumu arī starp profesionālajiem pircējiem.

Vispārējās tiesas 2018.  gada 25. oktobra spriedums lietā “Devin/EUIPO - Haskovo (DEVIN)”, T-122/17, ECLI:EU:T:2018:719 (pārsūdzēts EST: “Haskovo v Devin”, C-800/18 P)

Haskovas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (Bulgārija) iesniedza pieteikumu par ES preču zīmes “DEVIN” spēkā neesamības atzīšanu. EUIPO atzina, ka Devinas pilsēta ir pazīstama Bulgārijas sabiedrībā un lielā daļā Grieķijas un Rumānijas, īpaši kā karsto avotu kūrorts. Pilsētas vārds tiek saistīts ar precēm, kam reģistrēta zīme, īpaši minerālūdens, tāpēc EUIPO zīmi atzina par spēkā neesošu.

Vispārējā tiesa atcēla EUIPO lēmumu. Pat ja Bulgārijas patērētājs atpazīst vārdu “devin” kā ģeogrāfisku nosaukumu, tūrisma profila esamība internetā pati par sevi nav pietiekama, lai veidotu informāciju par šo pilsētu ārvalstīs. Tas, ka tur pastāv tūrisma infrastruktūra, pats par sevi neliecina, ka patērētāji par to zina ārpus valsts robežām un veidos ar to sasaisti. EUIPO kļūdaini pievērš uzmanību Grieķijas un Rumānijas tūristiem, kas apmeklē Devinu, bet neņem vērā visu nozīmīgo sabiedrību, ko veido vidējais ES patērētājs īpaši no šīm dalībvalstīm. Vidējais minerālūdens patērētājs nav specializējies ģeogrāfijā vai tūrismā, nav pierādījumu, ka šis patērētājs uztvers vārdu “devin” kā ģeogrāfisku vietu Bulgārijā. Vārdu “Devin” joprojām var izmantot, lai reklamētu pilsētu kā tūrisma galamērķi, un apstrīdētā zīme nevar būt šķērslis. Preču zīme aizsargā tikai pret tās izmantošanu identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem. Preču zīme ar reputāciju aizsargā arī pret izmantošanu atšķirīgām precēm un pakalpojumiem, taču prasa, lai būtu reputācijas vājināšanas, aptraipīšanas vai parazītisma risks, un turklāt tā neattiecas uz izmantošanu, kurai ir “pietiekams iemesls”. Konkrētajā lietā Devinas pilsētas nosaukums ir pieejams trešajām personām ne vien aprakstošā nozīmē, bet arī kā atšķirtspējīga zīme “pietiekama iemesla” gadījumā.

Vispārējā interese saglabāt tāda ģeogrāfiskā nosaukuma kā Devinas karsto avotu kūrortpilsētas nosaukuma pieejamību tādējādi var tikt aizsargāta ar atļaujām šādu nosaukumu aprakstošai izmantošanai un aizsardzības līdzekļiem, ar kuriem tiek ierobežotas apstrīdētās preču zīmes īpašnieka ekskluzīvās tiesības, un nav nepieciešams atzīt šo preču zīmi par spēkā neesošu un pilnībā atcelt ekskluzīvas tiesības, kas ar to ir piešķirtas attiecībā uz precēm, kuras aptver reģistrācija. Apelācijas padome nav skaidri izlēmusi par apstrīdētās preču zīmes izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju saistībā ar Bulgārijas daļu no konkrētās sabiedrības daļas,

3

Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, 29.05.2019.

t.i., vienīgo daļu, saistībā ar kuru apstrīdētā preču zīme ir ģeogrāfisko izcelsmi aprakstoša.

Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 18. oktobra spriedums lietā “Bastei Lübbe”, C-149/17, ECLI:EU:C:2018:841

Izdevējs pieprasīja no atbildētāja mantisku atlīdzību par viņam piederošās audiogrāmatas piedāvāšanu tīmekļa datu apmaiņas vietnē (peer to peer) neierobežotam lietotāju skaitam. Atbildētājs norādīja, ka pats nav pārkāpis autortiesības, norādīja, ka mājsaimniecībā dzīvo arī viņa vecāki, kam ir pieeja interneta pieslēgumam.

EST atzina, ka ar Direktīvas 2001/29/EK un Direktīvas 2004/48/EK normām netiek pieļauti tādi valsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem interneta pieslēguma, kuru izmantojot ir izdarīti autortiesību pārkāpumi datņu apmaiņas rezultātā, īpašnieks nav atzīstams par atbildīgu, ja tas nosauc vismaz vienu savas ģimenes locekli, kuram ir bijusi iespēja piekļūt šim pieslēgumam, turklāt nesniedzot precizējumus par laiku, kad šis ģimenes loceklis ir izmantojis minēto pieslēgumu, un veidu, kādā pēdējais minētais ir izmantojis šo pieslēgumu.

Dalībvalstis, transponējot direktīvas, balstītos uz tādu to interpretāciju, kas ļauj nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp dažādām pamattiesībām, kuras aizsargā Savienības tiesību sistēma. Turklāt, veicot šo direktīvu transponēšanas pasākumus, dalībvalstu iestādēm un tiesām ir ne tikai jāinterpretē savas valsts tiesības šīm pašām direktīvām atbilstošā veidā, bet arī nav jāizmanto tāda šo direktīvu interpretācija, kas nonāktu konfliktā ar minētajām pamattiesībām vai citiem Savienības tiesību vispārējiem principiem. Piešķirot gandrīz absolūto aizsardzību interneta pieslēguma, kuru izmantojot ir izdarīti autortiesību pārkāpumi datņu apmaiņas rezultātā, īpašnieka ģimenes locekļiem, pamatlietā aplūkojamo valsts tiesisko regulējumu nevar uzskatīt par pietiekami efektīvu un tādu, kas ļautu nodrošināt, ka personai, kas ir izdarījusi minēto pārkāpumu, beigās tiek piemērotas efektīvas un preventīvas sankcijas. Tomēr situācija būtu citāda, ja, lai izvairītos no tādas iejaukšanās ģimenes dzīvē, kas ir atzīta par nepieļaujamu, tiesību īpašnieku rīcībā būtu cits efektīva tiesību aizsardzības līdzekļa veids, kas šādos gadījumos it īpaši ļautu atzīt attiecīgā interneta pieslēguma īpašnieka civiltiesisko atbildību.

Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 7. augusta spriedums lietā “Renckhoff”, C-161/17, ECLI:EU:C:2018:634

Skolniece lejuplādēja brīvi pieejamu fotogrāfiju no ceļojumu tīmekļa vietnes, lai ilustrētu savu prezentāciju, kas tika publiskota skolas tīmekļa vietnē. Fotogrāfijas autors cēla prasību, lūdzot aizliegt fotogrāfijas reproducēšanu, un pieprasīja zaudējumu atlīdzību, norādīja, ka atļāvis fotogrāfiju izmantot tikai ceļojumu tīmekļa vietnēm un ka tās publiskošana skolas tīmekļa vietnē pārkāpj viņa autortiesības. Vācijas tiesa jautāja EST, vai jēdziens “publiskošana” Direktīvas 2001/29 izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas arī uz iepriekš citā tīmekļvietnē bez ierobežojuma un ar autortiesību īpašnieka atļauju publicētas fotogrāfijas izvietošanu tīmekļvietnē bez autortiesību īpašnieka atļaujas.

EST norādīja, ka ir jāņem vērā konkrēto interešu līdzsvarošana ar Pamattiesību hartas 14. pantā paredzētām tiesībām uz izglītību. Konkrētāk, attiecīgās skolnieces rīcība ir saistīta ar šo tiesību īstenošanu, jo fotogrāfija ilustrācijas nolūkos bija ievietota referāta, ko viņa sagatavoja valodas stundai, pirmajā lappusē. Tomēr šajā ziņā ir pietiekami konstatēt, ka saistībā ar jēdzienu “jaunā sabiedrība” pamatā nav apstāklis,

4

Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, 29.05.2019.

vai skolnieces referātā izmantotajai ilustrācijai ir vai nav izglītojošs raksturs, bet gan apstāklis, ka šī darba izvietošana skolas tīmekļvietnē padara to pieejamu visiem šīs tīmekļvietnes apmeklētājiem. Attiecībā uz līdzsvara meklējumiem starp tiesībām uz izglītību un intelektuālā īpašuma tiesībām ES ir ļāvis dalībvalstīm paredzēt izņēmumus vai ierobežojumus direktīvā noteiktajām tiesībām, ja vien runa ir par izmantošanu nekomerciālos nolūkos vienīgi mācību vai zinātniskās pētniecības ilustrēšanai.

Autoru tiesībām ir preventīvs raksturs. Taču attiecībā uz publiskošanas darbību, ievietojot tīmekļvietnē hipersaiti, kas norāda uz iepriekš ar autortiesību īpašnieka atļauju publiskoto darbu, īpašnieka preventīvā rakstura tiesības nezūd, jo autors gadījumā, ja viņš nevēlas vairs izziņot savu darbu attiecīgajā tīmekļvietnē, varētu prasīt izņemt to no tīmekļvietnes, kurā tas tika sākotnēji izziņots, padarot par novecojušu jebkuru uz to vērstu hipersaiti. Savukārt tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, darba izvietošana citā tīmekļvietnē ir uzskatāma par jaunu izziņošanu, kas ir neatkarīga no sākotnējās atļautās izziņošanas. Šīs publiskošanas tiešsaistē rezultātā attiecīgais darbs būtu palicis pieejams šajā pēdējā tīmekļvietnē neatkarīgi no autora iepriekšējās piekrišanas un par spīti jebkurai darbībai, ar ko tiesību īpašnieks izlemtu vairs neizziņot savu darbu tīmekļvietnē, kurā sākotnēji tas tika izziņots ar viņa atļauju. Pamatlietā minētā darba lietotāja veica šī darba reprodukciju uz privāta servera, pēc tam to izvietojot tiešsaistē citā tīmekļvietnē, kas nav tā, kurā tika veikta tā sākotnējā publiskošana. Tādējādi šai lietotājai ir izšķiroša loma šī darba izziņošanā sabiedrībai, ar kuru nebija rēķinājies šī darba autors, kad atļāva sākotnējo publiskošanu.

Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 25. jūlija spriedums apvienotajās lietās “Société des produits Nestlé/Mondelez UK Holdings & Services”, C-84/17 P, C-85/17 P un C-95/17 P, ECLI:EU:C:2018:596

Pieteicējam bija reģistrēta trīsdimensionāla ES preču zīme precēm “konfektes; maizes produkti, miltu konditorejas izstrādājumi, cepumi; kūkas, vafeles”:

Pieteicējs lūdza anulēt preču zīmes reģistrāciju. EPO noraidīja pieteikumu, atzīstot, ka izmantošanas rezultātā preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju ES valstīs. Vispārējā tiesa atcēla EUIPO lēmumu, atzīstot, ka atšķirtspēja pierādīta tikai daļā ES teritorijas – pierādīta atšķirtspēja 10 valstīs, nav pierādīta atšķirtspēja Beļģijā, Īrijā, Grieķijā, Portugālē. EST noraidīja apelācijas sūdzības par šo Vispārējās tiesas spriedumu.

Lai apzīmējumu varētu reģistrēt, tam ir jāpiemīt atšķirtspējai visā ES. No ES preču zīmes vienotā rakstura izriet, ka, lai apzīmējumu varētu reģistrēt, tam ir jābūt piemītošai vai izmantošanas rezultātā iegūtai atšķirtspējai visā Savienībā. Apzīmējums var tikt reģistrēts kā ES preču zīme atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punktam tikai tad, ja ir sniegti pierādījumi, ka tās izmantošanas rezultātā tā ir ieguvusi atšķirtspēju ES daļā, kurā šai preču zīmei atšķirtspējas ab initio nav bijis.

5

Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, 29.05.2019.

Minētā panta 2. punktā norādīto ES daļu attiecīgajā gadījumā var veidot arī viena dalībvalsts. No tā izriet, ka, runājot par preču zīmi, kurai nav atšķirtspējas ab initio visās dalībvalstīs, šādu preču zīmi saskaņā ar šo tiesību normu var reģistrēt vienīgi tad, ja ir pierādīts, ka tā atšķirtspēju ir ieguvusi tās izmantošanas rezultātā visā ES teritorijā.

Neviena Regulas Nr. 207/2009 tiesību norma neuzliek pienākumu ar atšķirīgiem pierādījumiem apliecināt atšķirtspējas iegūšanu izmantošanas rezultātā katrā dalībvalstī atsevišķi. Līdz ar to nevar izslēgt, ka pierādījumi par to, ka konkrēts apzīmējums ir ieguvis atšķirtspēju izmantošanas rezultātā, ir atbilstoši attiecībā uz vairākām dalībvalstīm vai pat visu ES. Jautājums par to, vai iesniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai pierādītu, ka konkrēts apzīmējums ir ieguvis atšķirtspēju izmantošanas rezultātā tajā Savienības teritorijas daļā, kurā šim apzīmējumam šādas atšķirtspējas nebija ab initio, ietilpst pierādījumu vērtējumā, kas ir jāveic EUIPO. Šis vērtējums ir pakļauts kontrolei Vispārējā tiesā. Faktu vērtējums, izņemot gadījumu, kad Vispārējā tiesa ir sagrozījusi tai iesniegtos pierādījumus, nav tiesību jautājums, kas kā tāds ir pakļauts EST pārbaudei apelācijas sūdzības ietvaros.

Vispārējās tiesas 2018. gada 26. jūnija spriedums lietā “France.com/EUIPO - France (FRANCE.com)”, T-71/17, ECLI:EU:T:2018:381

Pieteicējs iesniedza ES grafiskās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu:

Francija iesniedza iebildumu, balstoties uz tās reģistrēto ES grafisko preču zīmi:

EUIPO apmierināja Francijas iebildumu, atzīstot, ka zīmes ir ļoti līdzīgas, attiecas uz identiskiem pakalpojumiem, tāpēc nevar izslēgt sajaukšanas iespēju. Vispārējā tiesa noraidīja France.com sūdzību par EUIPO lēmumu.

Vispārējā tiesa atzina, ka pretēji EUIPO ieskatam, ņemot vērā atšķirības iezīmēs un kopējā attēlojumā, zīmes ir tikai nedaudz vizuāli līdzīgas. Fonētiski zīmes ir gandrīz identiskas, jo uz France.com patērētāji varētu atsaukties kā uz “France”, uzskatot “com” par attiecināmu uz tīmekļa vietni. Līdzīgi kā EUIPO Vispārējā tiesa atzina, ka zīmes ir konceptuāli līdzīgas, jo sniedz to pašu ideju, proti, Franciju kā Eifeļa torni un

6

Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, 29.05.2019.

Francijas karoga krāsas. Tā kā tās reģistrētas tiem pašiem pakalpojumiem un pastāv fonētiska un konceptuāla līdzība, pastāv sajaukšanas iespēja.

Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 7. jūnija spriedums lietā “Scotch Whisky Association”, C-44/17, ECLI:EU:C:2018:415

Tīmekļa vietnē tiek tirgots viskijs ar nosaukumu “Glen Buchenbach”, kas tiek ražots Valdhornas spirta rūpnīcā Vācijā. Uz konkrētā viskija pudeļu etiķetēm bez stilizēta medību raga (Waldhorn) attēla ir atrodama šāda informācija: “Waldhornbrennerei” (Valdhornas spirta rūpnīca), “Glen Buchenbach”, “Swabian Single Malt Whisky”, “500 ml”, “40 % vol”, “Deutsches Erzeugnis” un “Hergestellt in den Berglen” (ražots Berglenā). Skotu viskija asociācija (Scotch Whisky Association) uzskata, ka šīs tiesību normas paredz , ka stipram alkoholiskajam dzērienam reģistrēta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta ne tikai pret šādas norādes lietošanu, bet arī pret jebkādu piebildi, kas liek domāt par šīs norādes ģeogrāfisko izcelsmi. Nosaukums “Glen”, tā kā Skotijā tas tiekot ļoti bieži izmantots vārda “ieleja” vietā, it īpaši kā preču zīmes elements skotu viskija nosaukumos, mērķsabiedrības uztverē rosinot asociāciju ar Skotiju un “Scotch Whisky”, neraugoties uz citu norāžu pievienošanu uz etiķetes, kas precizē produkta Vācijas izcelsmi.

EST atzina, ka Regulas Nr. 110/2008 16. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “netieša komerciāla lietojuma” esību, ir vajadzīgs, lai strīdīgais elements tiktu lietots vai nu šai norādei identiskā, vai fonētiski un/vai vizuāli līdzīgā formā. Tādējādi nav pietiekami ar to, ka šis elements mērķsabiedrības uztverē var izraisīt kaut kādas asociācijas ar minēto norādi vai ar to saistīto ģeogrāfisko teritoriju.

Regulas Nr. 110/2008 16. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu ar šo tiesību normu aizliegtas “nepareizas vai maldīgas norādes” esību, nav jāņem vērā konteksts, kurā strīdīgais elements ir izmantots. Ja nepareiza vai maldīga norāde tomēr varētu tikt atļauta, ņemot vērā papildu informāciju, kas ir sniegta šīs norādes kontekstā un kas attiecas tostarp uz attiecīgā produkta patieso izcelsmi, šī tiesību norma zaudētu savu lietderīgo iedarbību. Regulas mērķu īstenošana būtu apdraudēta, ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību varētu ierobežot apstāklis, ka līdzās nepareizai vai maldinošai norādei 16. panta c) punkta izpratnē ir norādīta papildinoša informācija, jo šādas interpretācijas izmantošana nozīmētu atzīt tādas norādes lietojumu tāpēc, ka ar to kopā tiek norādīta pareiza informācija.

Vispārējās tiesas 2018. gada 26. aprīļa spriedums lietā “Messi Cuccittini/EUIPO - J-M.-E.V. e hijos (MESSI)”, T-554/14, ECLI:EU:T:2018:230 (pārsūdzēts EST: “EUIPO v Messi Cuccittini”, C-449/18 P)

Futbolists Lionels Andress Mesi Kuksitini (Lionel Andrés Messi Cuccittini) vēlējās reģistrēt ES grafisko preču zīmi, t.sk. uz sporta apģērbu, apaviem, inventāru:

7

Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, 29.05.2019.

Iebildumu iesniedza ES vārdiskās preču zīmes “MASSI” (reģistrēta t.sk. uz apģērbu, apaviem, velosipēdistu ķiverēm, aizsargtērpu, cimdiem) īpašnieks. EUIPO apmierināja iebildumu, atzīstot, ka pastāv zīmju sajaukšanas iespēja. Zīmes ir līdzīgas, jo dominējošais elements “MESSI” un “MASSI” ir gandrīz identisks gan fonētiski, gan vizuāli, konceptuālā atšķirtspēja pastāv tikai attiecībā uz daļu no nozīmīgās sabiedrības. Vispārējā tiesa atcēla EUIPO lēmumu.

Vispārējā tiesa norādīja, ka zīmēm ir vidēja vizuālā līdzība, un atzina, ka tās ir ļoti līdzīgas fonētiski. Attiecībā uz konceptuālo līdzību norādīja, ka EUIPO kļūdījusies, uzskatot, ka Mesi reputācija attiecas tikai uz daļu no sabiedrības, kas interesējas par futbolu un sportu kopumā. Mesi ir plaši pazīstama persona, kuru var redzēt televīzijā, un par viņu regulāri tiek spriests televīzijā un radio. EUIPO vajadzēja apsvērt, vai ievērojama nozīmīgās sabiedrības daļa nevarētu saskatīt konceptuālu saikni starp vārdu “Messi” un pazīstamo futbolistu. Preces, kurām zīme reģistrēta, ir sporta apģērbs un inventārs, tāpēc sajaukšanas iespēja nav liela. Pat ja daļa sabiedrības, kas iegādāsies sporta preces, var nezināt Mesi, tas nebūs tipisks gadījums. Lai gan zīmes ir vizuāli līdzīgas, konceptuālā atšķirība ir tik būtiska, ka vizuālā un fonētiskā līdzība vairs nav tik svarīga. Nozīmīgā sabiedrības daļa neuzskatīs, ka preces nāk no viena un tā paša vai saistīta uzņēmuma.

Vispārējās tiesas 2018. gada 24. aprīļa spriedumi lietās “Senetic/EUIPO - HP Hewlett Packard Group (hp)”, T-207/17, T-208/17, CLI:EU:T:2018:216

HP Hewlett Packard Group reģistrēja ES vārdisko preču zīmi “HP” un grafisko preču zīmi:

Polijas uzņēmums iesniedza pieteikumu, lūdzot anulēt zīmes, jo tām trūkst atšķirtspējas. EUIPO noraidīja pieteikumu. Vispārējā tiesa noraidīja sūdzību par EUIPO lēmumu.

Attiecībā uz apgalvojumu, ka apstrīdētajām zīmēm trūkst atšķirtspējas, jo tās sastāv no diviem burtiem, kas tiek izmantoti, lai apzīmētu attiecīgās tehnoloģiskās preces, Vispārējā tiesa norādīja, ka zīmi nevar atzīt par aprakstošu tikai tāpēc, ka tā sastāv no diviem burtiem, pieteicējs arī nav iesniedzis pierādījumus, ka pastāvētu īpaša saistība starp šiem burtiem un attiecīgajām precēm un pakalpojumiem. Attiecīgo divu burtu kombinācija nav vispārīgi izmatota kā norāde, kam nepiemīt atšķirtspēja, jo nozīmīgā sabiedrība burtus HP uztver kā norādi uz uzņēmuma dibinātājiem Hjūletam un

8

Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, 29.05.2019.

Pakardam. Pieteicējs nav pierādījis, ka “Hewlett Packard” būtu zinājis, ka līdzīgas preces tiktu tirgotas no pieteicēja vai trešo personu puses, kas izmanto līdzīgu apzīmējumu, un ka tas būtu noticis strīdus preču zīmju iesniegšanas brīdī.

EST noraidīja apelācijas sūdzību (2018. gada 13. decembra rīkojumi lietās “Senetic v EUIPO”, C-408/18 P, ECLI:EU:C:2018:1010, C-409/18 P ECLI:EU:C:2018:1008).

Vispārējās tiesas 2018. gada 15. marta spriedums lietā “La Mafia Franchises/EUIPO - Italie (La Mafia SE SIENTA A LA MESA)”, T-1/17, ECLI:EU:T:2018:146

Spānijas uzņēmums bija reģistrējis ES grafisko zīmi:

Itālija iesniedza pieteikumu, lūdzot anulēt šo zīmi, jo tā neatbilst sabiedrības kārtībai un morāles principiem. EUIPO atzina, ka zīme reklamē noziedzīgu organizāciju, tāpēc ir anulējama. Vispārējā tiesa apstiprināja EUIPO lēmumu.

Vispārējā tiesa norādīja, ka elements “la mafia”, kas ir dominējošais preču zīmē, visā pasaulē saistās ar noziedzīgu organizāciju, draudiem, fizisku vardarbību, slepkavībām, ieroču un narkotiku tirdzniecību, naudas atmazgāšanu un korupciju. Strīdus preču zīme, aplūkota kopumā, norāda uz noziedzīgu organizāciju, sniedz kopumā pozitīvu šīs organizācijas tēlu un tādējādi trivializē būtisko kaitējumu, ko minētā organizācija nodara minētajām Savienības pamatvērtībām. Tādējādi strīdus preču zīme var šokēt vai aizskart ne vien personas, kas cietušas no šīs noziedzīgās organizācijas darbībām, bet arī ikvienu personu, kura Savienības teritorijā sastopas ar minēto preču zīmi un kurai ir vidusmēra jūtīguma un tolerances līmenis.

Faktam, ka strīdus preču zīmes reģistrācijas mērķis neesot bijis šokēt vai aizskart, bet gan vienīgi atsaukt atmiņā daudzsēriju filmu “Krusttēvs”, nav nozīmes saistībā ar šīs preču zīmes negatīvu uztveri no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa. Turklāt neviens no strīdus preču zīmes elementiem tieši neatsauc atmiņā šo daudzsēriju filmu. Vārdiskā elementa “la mafia” asociācija ar pārējiem strīdus preču zīmes elementiem (“se sienta a la mesa” jeb “sēž pie galda” un sarkana roze kā mīlestības vai vienprātības simbols) var sniegt kopumā pozitīvu iespaidu par “Mafia” darbību un šādā veidā trivializēt šīs organizācijas noziedzīgo darbību uztveri.

9

Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, 29.05.2019.

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. marta spriedums lietā “Crocs/EUIPO - Gifi Diffusion (Chaussures)”, T-651/16, ECLI:EU:T:2018:137, (pārsūdzēts EST: “Crocs v EUIPO”, C 320/18 P)

Uzņēmums “Western Brands LLC” reģistrēja Kopienas dizainparaugu, norādot uz 28.05.2004. kā prioritātes datumu, kad tika iesniegts ASV dizaina patenta pieteikums.

Francijas uzņēmums lūdza atzīt par spēkā neesošu šo dizainparaugu, apgalvojot, ka tas bijis atklāts pirms 28.05.2003., proti, vairāk nekā regulā pieļauto gadu pirms prioritātes datuma. EUIPO atzina par spēkā neesošu sakarā ar novitātes trūkumu, norādot, ka dizains ticis iepriekš publiskots “Crocs” tīmekļa vietnē, izstādē Floridā, kā arī apavi jau bija pieejami tirdzniecībā. Vispārējā tiesa atstāja negrozītu EUIPO lēmumu.

Vispārējā tiesa norādīja, ka netiek apstrīdēts, ka dizains ir ticis publiskots pirms 28.05.2003. Nav prasības, lai tas būtu noticis ES teritorijā. “Crocs” nav pierādījis, ka trīs publiskošanas gadījumi nevarēja būt zināmi uzņēmumu lokam, kas darbojas šajā sektorā ES. Nevar piekrist, ka apavu ražotājiem ārpus ASV nevarēja būt zināma tīmekļa vietne un ka tie nevarēja zināt par izstādi Floridā. Nevarēja palikt nepamanīts fakts, ka apavu tirdzniecība tika uzsākta daudzās ASV pavalstīs.

Vispārējās tiesas 2018. gada 8. marta spriedums lietā “Cinkciarz.pl/EUIPO (€$)”, T-665/16, ECLI:EU:T:2018:125

Polijas uzņēmums pieteica reģistrācijai šādu ES grafisko preču zīmi, tajā skaitā datorprogrammām, finanšu pakalpojumiem, tostarp valūtas maiņai, publikācijām:

EUIPO atteica reģistrāciju, norādot uz tās aprakstošo raksturu. Grafiskie elementi, kas iekļauti apļos, nav pietiekami, lai novērstu no valūtu simboliem, kas saistās ar precēm un pakalpojumiem. Vispārējā tiesa atcēla EUIPO lēmumu.

Vispārējā tiesa norādīja, ka atteikums ir jāpamato par katru preci un pakalpojumu, kam reģistrācija pieteikta, atsevišķi. Tikai tad, ja preces un pakalpojumi ir pietiekami saistīti un vienveidīgi, šāds atteikums var aptvert vairākas preču vai pakalpojumu

10

Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, 29.05.2019.

grupas. Pieteikums attiecas uz vairāk nekā 80 precēm un pakalpojumiem, kas aptver ļoti atšķirīgas preces un pakalpojumus trīs atšķirīgās klasēs. EUIPO vajadzēja pamatot atteikumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas nav raksturojamas kā ārvalstu valūtas maiņa. Pat ja citas preces un pakalpojumi ir saistīti ar valūtas maiņu, lēmumā nav pamatojuma, kāpēc nozīmīgā sabiedrība uztvers, ka preču zīme ir tos aprakstoša. Lēmums arī nav pamatots attiecībā uz zīmes atšķirtspējīgo raksturu.

Vispārējās tiesas 2018. gada 1. marta spriedumi lietās “Shoe Branding Europe/EUIPO - adidas (Position de deux bandes parallèles sur une chaussure)”, T-85/16, T-629/16, ECLI:EU:T:2018:109

Beļģijas uzņēmums iesniedza divu ES preču zīmju reģistrācijas pieteikumu – pa labi apaviem, pa kresi – drošības apaviem:

Iebildumu pret šīm reģistrācijām iesniedza Vācijas ražotājs “Adidas”. EUIPO apmierināja iebildumu, norādot, ka zīmes ir līdzīgas iebilduma iesniedzēja plaši pazīstamajām zīmēm un tās aptver līdzīgas preces, tāpēc pastāv sajaukšanas iespēja. Vispārējā tiesa noraidīja Beļģijas uzņēmuma sūdzību par EUIPO lēmumu.

Vispārējā tiesa norādīja, ka reģistrētās zīmes gūtu priekšrocības no plaši pazīstamās zīmes reputācijas, reģistrācijas pieteicējs nav sniedzis “pietiekamu iemeslu” šo zīmju izmantošanai. Iepriekš Vispārējā tiesa bija atcēlusi un EST apstiprinājusi (C-396/15 P) Vispārējās tiesas spriedumu par EUIPO lēmumu saistībā ar šīm reģistrācijām, kurā nekonstatēja, ka pastāvētu jebkāda līdzība starp zīmēm.

2017. gads

Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 29. novembra spriedums “VCAST”, C-265/16, ECLI:EU:C:2017:913

Itālijas tiesa vēlējās noskaidrot, vai nav pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru komersantam, izmantojot informācijas tehnoloģiju sistēmu, ir ļauts sniegt privātpersonām pakalpojumu, kura ietvaros mākoņdatošanas platformā ar attālo videoierakstu tiek veikta ar autortiesībām aizsargātu darbu kopiju privātai lietošanai izgatavošana, komersantam aktīvi iesaistoties ierakstīšanā, ja nav tiesību īpašnieka piekrišanas.

EST atzina, ka sistēmai, kas paredzēta televīzijas raidījumu attālinātai videoierakstīšanai un šo mākonī saglabāto raidījumu kopiju nodošanai personu rīcībā, ir jāsaņem autortiesību īpašnieku atļauja, jo šī sistēma veic raidījumu retranslāciju.

Vispārējās tiesas 2017. gada 7. decembra spriedums lietā “Coca-Cola/EUIPO - Mitico (Master)”, T-61/16, ECLI:EU:T:2017:877

Sīrijas uzņēmums iesniedza ES grafiskās preču zīmes pieteikumu dzērieniem un pārtikas produktiem:

11

Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, 29.05.2019.

“Coca-cola” iebilda pret reģistrāciju, norādot uz tās iepriekš reģistrētajām zīmēm:

norādot arī uz produktiem, kādos tos reklamēja Sīrijas uzņēmums:

EUIPO noraidīja iebildumu, pamatojot ar to, ka zīmes nav līdzīgas un nepastāv sajaukšanas iespējas, neņēma vērā iebilduma iesniedzēja iesniegtos pierādījumus. Vispārējā tiesa atcēla EUIPO lēmumu. Vispārējā tiesa norādīja, ka zīmēm ir vizuāla līdzība ne tikai pēc “astes”, kas sākas no pirmā burta, bet arī pēc burtveidola, kas netiek mūsdienās plaši izmantots – t.s. Spensera stils. Secinot, ka pastāv zems vizuālās līdzības līmenis, tiesa atzina, ka tomēr tas ir pietiekams, lai nozīmīgā sabiedrība varētu sasaistīt šīs zīmes.

Ņemot vērā Vispārējās tiesas norādes, EUIPO tomēr atkārtoti lēma noraidīt iebildumu. Vispārējā tiesa atkārtoti atcēla EUIPO lēmumu. Vispārējā tiesa norādīja, ka “Coca-Cola” var iebilst pret pieteikumu kā Savienības preču zīmi dzērienu un pārtikas produktu tirdzniecībai reģistrēt apzīmējumu “Master”, kas atveidots ar tādu pašu šriftu kā “Coca-Cola”. Lai arī “Coca-Cola” preču zīmei analoģiskā formā apzīmējums “Master” šobrīd tiek izmantots tikai Sīrijā un Tuvajos Austrumos, Vispārējā tiesa tomēr uzskatīja, ka “Coca-Cola” spēj pārliecinoši pierādīt ekonomiskā parazītisma risku, apliecinādama varbūtību, ka “Master” nākotnē tādā pašā veidā tiks izmantota ES.

12

Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, 29.05.2019.

Vispārējās tiesas 2017. gada 5.decembra spriedums lietā “Xiaomi/EUIPO - Apple (MI PAD), T-893/16, ECLI:EU:T:2017:868

Ķīnas uzņēmums “Xiaomi” iesniedza ES vārdiskās “MI PAD” pieteikumu uz elektroniskām ierīcēm un telekomunikāciju pakalpojumiem. Uzņēmums “Apple” iesniedza iebildumu, norādot uz agrāk reģistrēto vārdisko preču zīmi “IPAD”. EUIPO apmierināja iebildumu, atzīstot, ka, ņemot vērā nelielās zīmju atšķirības, pastāv sajaukšanas iespēja. Vispārējā tiesa atstāja spēkā EUIPO lēmumu.

Vispārējā tiesa norādīja, ka pastāv augsts vizuālās līdzības līmenis, jo MI PAD pilnībā ietver IPAD. Fonētiski tām ir vidējs līdzības līmenis angliski runājošās nozīmīgās sabiedrības daļā, uzskatot, ka MI ir vietniekvārda “my” paveids un tādējādi izrunās to līdzīgi kā burtu “i”, bet citās valodās ir augsts fonētiskās līdzības līmenis, abos gadījumos izrunās kā “i”. Konceptuāli tām ir vidējs līdzības līmenis starp angliski runājošiem, ar “pad” saprotot “planšetdatoru”, bet elements “mi” un “i” būtiski nemainīs kopējo konceptuālo nozīmi, un neitrāls līdzības līmenis starp angliski nerunājošiem, jo elementam “pad” nav noteiktas nozīmes. Tiesa atzina, ka pastāv sajaukšanas iespēja un ka vienīgā atšķirība – burts “M” – nav pietiekama, lai mazinātu augsto vizuālo un fonētisko līdzību. Pastāv iespēja, ka sabiedrība uzskatīs, ka MI PAD ir agrākās zīmes IPAD variācija.

Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 14. jūnija spriedums “Stichting Brein”, C-610/15, ECLI:EU:C:2017:456

Nīderlandes tiesa vēlējās noskaidrot, vai jēdziens “publiskošana” Direktīvas 2001/29 izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas aptver situāciju, kurā internetā tiek nodota rīcībā un pārvaldīta kopīgošanas platforma (“The Pirate Bay” (TPB)), kas, izmantojot ar aizsargātiem darbiem saistīto metadatu indeksāciju un nodrošinot meklētājprogrammu, ļauj šīs platformas lietotājiem šos darbus sameklēt un kopīgot vienādranga (peer-to-peer) tīklā.

Platformas kopīgošanai tiešsaistē TPB pārvaldītāji bija informēti, ka šī platforma – kuru tie nodod lietotāju rīcībā un kuru tie pārvalda – nodrošina piekļuvi publicētajiem darbiem bez tiesību īpašnieku atļaujas un, otrkārt, ka šie paši pārvaldītāji šajā platformā pieejamajos emuāros un forumos skaidri pauž savu mērķi nodot aizsargātus darbus lietotāju rīcībā un lietotājus mudina izgatavot šo darbu kopijas. Katrā ziņā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka platformas kopīgošanai tiešsaistē TPB pārvaldītājiem nevarēja nebūt zināms, ka šī platforma nodrošina piekļuvi darbiem, kas publicēti bez tiesību īpašnieku atļaujas, ievērojot iesniedzējtiesas īpaši uzsvērto apstākli, ka ļoti liela daļa platformas kopīgošanai tiešsaistē TPB esošo gāzmas (torrent) datņu nosūta uz darbiem, kas publicēti bez tiesību īpašnieku atļaujas. Šajos apstākļos jāuzskata, ka tā ir publiskošana “jaunai sabiedrībai”. Turklāt nav apstrīdams, ka tādas platformas kopīgošanai tiešsaistē aplūkotā nodošana rīcībā un pārvaldīšana tiek veikta peļņas gūšanas nolūkā, jo šī platforma gūst ievērojamus ienākumus no reklāmas.

Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 12. jūnijā spriedums lietā “Louboutin un Christian Louboutin”, C-163/16, ECLI:EU:C:2018:423

Labutēna kungs 2010. gadā Beniluksa valstīs reģistrēja šādu preču zīmi apaviem un 2013. gadā augstpapēžu kurpēm. Zīmei bija norādīts konkrēts sarkanās krāsas tonis (Pantone 18 1663TP), kas uzklājams uz kurpes zoles.

13

Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, 29.05.2019.

2012. gadā Nīderlandes uzņēmums tirgoja sieviešu augstpapēžu kurpes ar sarkanām zolēm. Labutēna kungs uzskatīja, ka ir pārkāpta viņam piederošā preču zīme, savukārt Nīderlandes uzņēmums lūdza atzīt zīmi par spēkā neesošu. Nīderlandes tiesa jautāja EST, vai šāds apzīmējums būtu uzskatāms par tādu, kas sastāv tikai no formas, kas piešķir precēm reālu vērtību (Direktīvas 2008/95/EK 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) punkts).

EST atzina, ka no Direktīvas 2008/95 neizriet, ka krāsa pati par sevi bez tās norobežošanas telpā varētu veidot formu. Preces vai preces daļas formai ir loma, lai norobežotu krāsu telpā, tomēr nevar uzskatīt, ka apzīmējumu veido šī forma, ja preču zīmes reģistrācijas mērķis ir aizsargāt nevis šo formu, bet vienīgi krāsas uzklāšanu uz konkrētas minētās preces daļas. Apstrīdētā preču zīme neattiecas uz augstpapēžu kurpes zoles īpašu formu, jo šīs preču zīmes aprakstā ir tieši norādīts, ka kurpes kontūra neveido minētās preču zīmes daļu, bet ir domāta vienīgi, lai parādītu sarkanās krāsas, uz kuru attiecas reģistrācija, novietojumu. Tādu apzīmējumu kā pamatlietā aplūkotais, nevar uzskatīt par tādu, ko veido “tikai” forma tad, kad, kā tas ir šajā lietā, šī apzīmējuma galvenais elements ir krāsa, kura ir precizēta, izmantojot starptautiski atzītu identifikācijas kodu.

Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 26. aprīļa spriedums lietā “Stichting Brein”, C-527/15, ECLI:EU:C:2017:300

Persona tīmeklī piedāvāja iegādei multivides atskaņotājus, kuros bija instalēta atvērtā koda programmatūra un kas ļāva lasīt datnes draudzīgā saskarnē, izmantojot strukturētas izvēlnes, un kas ir integrēta tajā, nemainot internetā pieejamās trešo personu izstrādātās pievienojumprogrammas, no kurām atsevišķas konkrēti aizved uz interneta vietnēm, kurās bez autortiesību īpašnieka atļaujas lietotāju rīcībā ir nodoti aizsargāti darbi. Nīderlandes tiesa EST uzdeva jautājumu, vai šajā gadījumā ir notikusi ar autortiesībām aizsargātu darbu “publiskošana” un vai ir notikusi darbu pagaidu reproducēšana multivides atskaņotājā Direktīvas 2001/29 izpratnē.

EST atzina, ka nav strīda par to, ka multivides atskaņotāja pārdošana notiek, pilnībā apzinoties apstākli, ka pievienojumprogrammas ietver uz šā atskaņotāja iepriekš instalētas hipersaites, kas dod piekļuvi internetā nelikumīgi publicētiem darbiem. Proti, šā atskaņotāja reklāmā ir īpaši norādīts, ka tas ļauj tostarp par brīvu un viegli televīzijas ekrānā skatīties audiovizuālu materiālu, kas ir pieejams internetā bez autortiesību īpašnieka atļaujas. Turklāt nav apstrīdams, ka šā multivides atskaņotāja piegāde tiek veikta, lai no tā gūtu peļņu, par pašu multivides atskaņotāju samaksāto

14

Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, 29.05.2019.

cenu pārskaitot, lai saņemtu tiešu piekļuvi aizsargātiem darbiem, kas ir pieejami straumēšanas vietnēs bez autortiesību īpašnieku atļaujas. Tādējādi ir jāuzskata, ka multivides atskaņotāja pārdošana ir “publiskošana” Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izpratnē.

EST arī atzina, ka ar autortiesībām aizsargātu darbu, kas iegūti, straumējot tādās trešajām personām piederošās interneta vietnēs, kurās šie darbi tiek piedāvāti bez šo tiesību īpašnieku atļaujas, pagaidu reproducēšana tādā multivides atskaņotājā, par kādu ir pamatlieta, var apdraudēt šādu darbu parasto izmantošanu un var radīt nepamatotu kaitējumu tiesību īpašnieku leģitīmajām interesēm, jo no tā parasti izriet likumīgo darījumu samazināšanās saistībā ar šiem aizsargātajiem darbiem, kas rada nepamatotu kaitējumu autortiesību īpašniekiem.

Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 5. aprīļa spriedums lietā “EUIPO/Szajner”, C-598/14 P, ECLI:EU:C:2017:265

Fiziskā persona bija reģistrējusi ES preču zīmi “LAGUIOLE” daudzām dažādām precēm un pakalpojumiem. Francijas uzņēmums “Forge de Laguiole”, kas ražo nažus, iesniedza zīmes anulēšanas pieteikumu, norādot, ka saskaņā ar Francijas tiesībām var atsaukties uz komercdarbības nosaukumu, lai aizliegtu vēlākas preču zīmes reģistrāciju. EUIPO atzina preču zīmi par spēkā neesošu, izņemot uz telekomunikāciju pakalpojumiem. Vispārējā tiesa daļēji atcēla EUIPO lēmumu – atstāja spēkā lēmumu attiecībā uz nažiem un galda piederumiem, tomēr atcēla attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kur Francijas uzņēmums nav darbojies. EST atstāja spēkā Vispārējās tiesas spriedumu.

EST atzina, ka, novērtējot sabiedrības nosaukuma (firmas) aizsardzību saskaņā ar dalībvalsts nacionālajām tiesībām, Vispārējai tiesai ir jāpiemēro nacionālās tiesības nacionālo tiesu interpretācijā laikā, kad tiek pieņemts lēmums, tāpēc ir jāapsver arī nacionālās tiesas nolēmumi, kas pieņemti pēc EUIPO lēmuma pieņemšanas datuma. Vispārējā tiesa pamatoti atzina, ka saskaņā ar Francijas tiesībām sabiedrības nosaukuma aizsardzība aptver tikai komercdarbības jomu, kurā sabiedrība faktiski darbojas. Lai gan Vispārējā tiesa tieši nepiemin kritērijus, kas jāņem vērā, nosakot Francijas uzņēmuma darbību, tā ņēma vērā ne tikai attiecīgo preču raksturu, bet arī paredzamo lietošanas jomu, nolūku, patērētāju loku, izplatīšanas kanālus.

15