Informācijas sistēma, datu krātuve, lietojums.Dati, fakti, informācija, zināšanas, gudrība.

Kāpēc datu bāze? Failu vadības sistēmas izmantošana datu glabāšanai un apstrādei. Datu organizācija failā.1. problēma: Lietojums ir atkarīgs no datu struktūras izmaiņām!2. problēma: datu koplietošanas problēma (pretrunu rašanās)

Datu glabāšanas struktūru attīstība: informācijas krātuves, datu krātuves, datu bankas.Datu bāzes tehnoloģijas radītāji un veidotāji: Džeims Martins, Čārlzs Viljams Bahmans, Verns Vatts, Frenks Kodds, Kris Daits.

Lietojuma un datu krātuves loģiskās neatkarības nodrošināšana. Datu bāzes tehnoloģijas rašanās.Termini datu bāze un datu bāzes sistēma. Datu bāzes definīcijas.

Datu bāzes sistēmu paaudzes.

Datu vadības sistēma

Dati

Informācijas sistēmas interfeiss

Lietotājs

Informācijas sistēma

Informācijas sistēmās galvenā uzmanība tiek veltīta informācijas uzkrāšanai, glabāšanai un apstrādei (datu bāzes vadības sistēmas), minētās funkcionalitātes projektēšanai, realizācijai un uzturēšanai.Mūsdienās datorizētas informācijas sistēmas darbojas praktiski visos uzņēmumos un iestādēs. Labi izveidota informācijas sistēma var paaugstināt uzņēmuma efektivitāti vairākas reizes un bieži vien ļauj veikt uzdevumus, kurus līdz tam nebija iespējams veikt vai bez kuriem uzņēmuma vai iestādes darbība nebūtu iespējama vispār. Piemēri:1) valsts informācijas sistēmas; 2) uzņēmumu darbības (grāmatvedība, klientu vadība u.c.) informācijas sistēmas;3) uzņēmumu specifiskās informācijas sistēmas, piemēram, sarunu laiku uzskaites datu bāze telekomunikāciju operatoriem;4) interneta portālu satura pārvaldības sistēmas;5) meklēšanas un datu apkopošanas sistēmas, kas apkopo datus no daudziem portāliem un pasniedz lietotājam vienotā veidā (Google.com, Yahoo.com, Bing.com u.c.).

2

Informācijas sistēma =

Lietojums + Datu krātuve (dati + vadība) 60% - 95%

Informācijas sistēma

Lietojum -programmas Datu

vadībaDati

Sakaru

?

3

Dati, fakti, zināšanas, gudrība

Dati

Fakti Informācija

Zināšanas (knowledge), erudīcija (erudition) – plašas zināšanas

Gudrība (wisdom, cleverness)

Zināšanas ir informācijas kopums, kas:1) veido kāda jautājuma, priekšmeta vai problēmas aprakstu;2) nodrošina kādu saprašanas līmeni par to.

Zināšanas iegūst:1) apmācības procesā;2) pētniecības procesā;3) no pieredzes.

Zināšanas tiek izmantotas noteiktai darbībai kāda mērķa sasniegšanā.

4

Gudrība

Ja gribi būt gudrs, iemācies saprātīgi jautāt, uzmanīgi klausīties, mierīgi atbildēt, un apklust, kad tev vairāk nav ko teikt.

Žans de Lafontēns

Ja tu to nevari izskaidrot sešgadniekam, tu pats to nesaproti. Alberts Einšteins

Zināšanas var izstāstīt, bet gudrību ne. To var atrast, to var izdzīvot, var ļaut, lai tā tevi nes, ar to var darīt brīnumus, bet pateikt un iemācīt to nevar. Sidharta

Gudrība, man liekas, ir lielākais, ko cilvēks šai dzīvē var sasniegt.Zenta Mauriņa

Gudrs ir tas, kurš mācās un uzklausa gudrību. Zālamans

5

Gudrības definējums

Gudrība ir vispārināta īpašība, kam raksturīgas: 1) plašas zināšanas;2) attīstīta domāšana;3) bagātīga pieredze;4) izpratne;5) piesardzība;6) spēja rast risinājumus problēmām.

Dažos gadījumos gudrību var identificēt ar prātu vai intelektu.

6

Kāpēc datu bāze (database, data base)?

Failu vadības sistēmas izmantošana datu glabāšanai un apstrādei

Datu glabāšana Faili un katalogiFails

1. katalogs

2. katalogs 3. katalogs

5. katalogs4. katalogs

7

Datu organizācija failā1

1 http://www.dcs.gla.ac.uk/Keith/Chapter.4/Ch.4.html

8

1. problēma: Lietojums ir atkarīgs no datu struktūras izmaiņām!

raksts

bloks

Operētājsistēma

Failu vadībassistēma

Lietojums

Lietojums

Lietojums

fails

Datu glabāšana

9

2. problēma: datu koplietošanas problēma (pretrunu rašanās)

Kopīgie dati Pretrunas! t Izmaiņas A faila datos Izmaiņas B faila datos

A fails B fails

A lietojums

B lietojums

Datu krātuve

10

Datu glabāšanas struktūru attīstība: informācijas krātuves, datu krātuves, datu bankas

Straujie informācijas pieauguma tempi 20. gadsimta 60-ajos un 70-

ajos gados izvirzīja arvien lielākas prasības informācijas krātuvēm.

To veidošanai tika izmantotas dažādas tehnoloģijas:

1) mehāniskās papīra dokumentu glabāšanas un apstrādes sistēmas;

2) mikrofišu tehnoloģija;

3) skaitļotāju (sākotnējais datoru nosaukums) lietošana.

Attīstoties skaitļotāju tehniskajām iespējām un būtiski augot to

skaitam, šī tehnoloģija kļuva par dominējošo informācijas

glabāšanā un apstrādē. Tika veidotas dažādas sistēmas, lai

racionalizētu lielu informācijas krātuvju darbību.

Termini datu banka, datu vadības sistēma (data bank, data

management system) tika ieviesti 60-to gadu beigās. Tie apzīmēja

lielu informācijas masīvu kopu, kurai ir vienota vadība [1-3].

-------------------------------------------------------------------------------------

1. Dean A. L. Data privacy and integrity requirements for online

data management systems. Proc. 1971. ACM SIGFIDET workshop

on data description, access and control.

2. Date C.J., Hopewell P. Storage structure and physical data

independence. Proc. 1971. ACM SIGFIDET workshop on data

description, Access and control.

11

3. Codd E. F. A relational model of data for large shared data

banks. CACM, 1970, 13, 4.

Datu bāzes tehnoloģijas radītāji un veidotāji

J. Martin – viens no pirmajiem datu bāzes koncepcijas sistematizētājiem.

Čarlzs Viljams Bahmans (Charles William Bachman) (dzimis 1924. gadā) ir amerikāņu skaitļošanas tehnikas zinātnieks, kurš visu savu mūžu veltījis inženier-pētījumiem, ne akadēmiskai zinātnei. Viņš ir viens no datu bāzes tehnoloģiju “tēviem”.

1966. IBM kopā ar firmām Rockwell un Caterpillar izstrādāja datu bāzes vadības sistēmu IMS (Information Management System). Tā bija domāta ļoti liela datu apjoma glabāšanai un apstrādei mēness raķetes Saturn V un Apollo projektiem. Sistēmas izstrādes vadītājs un galvenais arhitekts bija Verns Vatts (Vern Watts). IMS sistēmā tika izmantots hierarhiskais datu modelis.

E. F. Codd - relāciju datu bāzes koncepcijas autors (1970.g.).

12

C. J. Date – relāciju datu bāzes teorētiķis un popularizētājs (1975. g. – pirmā grāmata par relāciju datu bāzēm).

Risinājums: datu loģiskā neatkarība (lietojuma neatkarība no datu struktūras izmaiņām)

bloks raksts

lauks

Starp lietojumu un ārējās atmiņas vadību (failu vadības sistēmu) tika ievietota sistēma, kas nodrošināja lietojuma neatkarību no datu glabāšanas struktūras izmaiņām un ērtāku un efektīvāku datu apmaiņas formu starp ārējo atmiņu un lietojumu. Šo sistēmu nosauca par datu bāzes vadības sistēmu (database management system).

“Starp fizisko datu bāzi (ārējā atmiņā glabājamiem datiem) un sistēmas lietotājiem ir programmu nodrošinājuma līmenis – datu bāzes saimniekotājs, dispečers (database manager) jeb datu bāzes vadības sistēma (database management system).” J. Martin

Operētāj-sistēma

Failu vadībassistēma

Lietojums

Lietojums

Lietojums

fails !

Datu glabāšana

13

Datu bāzes tehnoloģijas rašanās

Datu bāzes tehnoloģija veidojās 20. gadsimta 70-ajos gados. Tās veidošanā un sistematizācijā lielu ieguldījumu deva:1) CODASYL sistēmu komiteja [4];2) IBM lietotāju grupas SHARE un GIDE [5];3) organizācija ACM (Association for Computing Machinery [1 - 2].Sākotnēji informācijas krātuvju iespēju uzlabošana bija saistīta ar failu vadības sistēmu pilnveidošanu. Turpinājumā jau failu datu glabāšanas un apstrādes struktūrām sāka veidot kokveida un tīklveida virsstruktūras, kas:1) samazināja lietojumu atkarību no datu struktūras izmaiņām krātuvēs;2) nodrošināja efektīvāku datu meklēšanas metožu izmantošanas iespējas;

14

Termins datu bāze

Datu bāze (angliski: “data base” un “data-base” 70-to gadu sākumā, database – vēlāk) ir ārējā atmiņā noteiktā struktūrā organizēti dati un meta dati, kas nodrošina, ka datu bāzes vadības sistēma var realizēt datu bāzes tehnoloģijai izvirzītās datu glabāšanas un apstrādes prasības.

1. Dean A. L. Data privacy and integrity requirements for online data management systems. Proc. 1971. ACM SIGFIDET workshop on data description, access and control.2. Codd E. F. A relational model of data for large shared data banks. CACM, 1970, 13, 4.3. CODASYL System Committee. Feature analysis of generalized data base management systems. – Technical report, May 1971. Available from ACM.4. Data-base management system requirements, A report of the joint GUIDE-SHARE data base requirement group, Nov, 1971.5. James Martin. Computer data-base organization. IBM Systems Research Institute. Prentice Hall, Inc., Englewood Cliffs, New Jersey, U.S.A., 1975.6. Codd E. F. Normalized data base structure a brief tutorial. – Proc. 1971, ACM SIGFIDET workshop.

15

Datu bāzes sistēma (DBS)

Datu bāze (DB) + Datu bāzes vadības sistēma (DBVS) =

Datu bāzes sistēma (DBS)

Datu bāzes sistēma

bloks raksts

lauks

Tās bija revolucionāras (ne evolucionāras) izmaiņas datu krātuvju

tehnoloģijā. Radās jaunas paaudzes tehnoloģija – datu bāzes

tehnoloģija. Starp lietojumu un ārējās atmiņas vadību (failu vadības

sistēmu) tika ievietota sistēma, kas nodrošināja lietojuma neatkarību no

datu glabāšanas struktūras izmaiņām un ērtāku un efektīvāku datu

apmaiņas formu starp ārējo atmiņu un lietojumu. Šo sistēmu nosauca par

datu bāzes vadības sistēmu (database management system).

“Starp fizisko datu bāzi (ārējā atmiņā glabājamiem datiem) un sistēmas lietotājiem ir programmu nodrošinājuma līmenis – datu bāzes saimniekotājs (database manager) jeb datu bāzes vadības sistēma (database management system).”C.J. Date. An introduction to database systems. Addison-Wesley Publishing Company, 1978.

Datu bāze

Operētāj-sistēma

Failu vadībassistēma

Lietojums

Lietojums

Lietojums

Datu bāzes

vadības

sistēma

16

Datu bāzes definīcijas

Collins world English Dictionary: Database  is systematized collection of data that can be accessed immediately and manipulated by a data-processing system for a specific purpose.

The American Heritage Science Dictionary: Database is a collection of data arranged for ease and speed of search and retrieval by a computer.

Informātikas vārdnīca, Avots: Savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības (nelietot!!!) sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas izguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu.

Datu bāze (angliski: “data base” un “data-base” 70-to gadu sākumā,

„database” – vēlāk) ir ārējā atmiņā noteiktā struktūrā organizēti dati

un meta dati, kas nodrošina, ka datu bāzes vadības sistēma var

realizēt datu bāzes tehnoloģijai izvirzītās datu glabāšanas un

apstrādes prasības.

Datu bāze (lieto arī "datubāze", bet nav ieteicams)

17

Datu bāze

Datu bāze (angļu data base, data-base, database) – savstarpēji saistītu

datu un glabājamo procedūru kopums, ko tās vadības sistēma organizē

tā, lai nodrošinātu datu un lietojumu neatkarību, drošu datu

koplietošanu, integritāti un ērtu un efektīvu datu ievadi un izgūšanu.

19. gs. 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā ļoti aktīvi tika pētītas iespējas nomainīt virknes

pieejas datu glabāšanas iekārtas (magnētiskās lentes) ar tiešās pieejas iekārtām (magnētiskie

veltņi un diski).

Jaunā daudz ātrākā datu nolasīšanas tehnoloģija ļāva ar jaunu skatījumu analizēt eksistējošās

virknes pieejas datu apstrādes sistēmas: datu krātuves, datu glabātuves, datu bankas un datu

repozitorijus. Sāka veidoties priekšstats par jaunas paaudzes datu glabāšanas un izgūšanas

sistēmām, veidojās datu bāzes koncepcija. Ļoti nozīmīga loma datu glabāšanas un apstrādes

tehnoloģiju attīstībā bija amerikāņu datortehnikas speciālista Čārlza Viljama Bekmena (Charles

William Bachmen; 1924) darbībai. Viņš radīja jaunas datu meklēšanas metodes un vadīja

projektus to realizēšanai. Datu bāzes koncepcijas pamatidejas bija radītas, bet termins "datu

bāze" vēl netika lietots. 60. gadu sākumā aktīvi pētījumi un izstrādes tika veiktas amerikāņu

militārajās un kosmosa pētniecības organizācijās. 1963. gadā firmas System Development

Corporation organizēja simpoziju "Development and Management of a Computer - centered

Data Base", kura nosaukumā, sekciju nosaukumos un vairāku dalībnieku referātu nosaukumos

un tekstos pirmoreiz tika lietots termins "datu bāze". Divos referātos tika prezentēti pirmie

realizētie datu bāzes vadības sistēmas projekti Automated Data Management un Language Used

to Communicate Information System Design.

Tiešās pieejas datu glabāšanas iekārtu izmantošana neatrisināja visas aktuālās datu glabāšanas un

apstrādes problēmas. Failu vadības sistēmas gan ļāva realizēt dažādas pieejas datiem: virknes

pieeju, tiešo pieeju, indeksa virknes pieeju un invertētas struktūras izmantošanu, tomēr daudzas

problēmas palika neatrisinātas: datu neatkarības un integritātes nodrošināšana, nepieciešamās

datu dublēšanās vadība, koplietošanas kolīziju novēršana, transakciju vadība, nebija lietotāja un

lietojumu ērta datu pieprasījumu valoda. 1975. g. informācijas sistēmu izstrādes jomas autoritāte

Džeims Martins (James Martin) savā grāmatā "Computer data-base organization" datu bāzei

definēja kā kopā glabājamu savstarpēji saistītu datu kopu ar minimālu datu dublēšanu, kuru var

izmantot vienam vai vairākiem lietojumiem. Dati tiek glabāti tā, lai tie būtu neatkarīgi no

18

programmām, kas tos lieto. Jaunu datu ievadei vai eksistējošo datu modificēšanai un datu

meklēšanai tiek izmantots kopīgs vadāms paņēmiens. Šo īpašību realizēšanai, datu glabāšanas un

izgūšanas sistēmās tika ieviesti vairāki jauninājumi. Sāka izmantot metadatus (datu aprakstu,

datus par datiem). Lai no datu bāzes nolasītu nepieciešamos datus, no datu aprakstiem (tie

glabājas datu vārdnīcā) jāiegūst informācija par to, kur tie tiek glabāti. Notiekot datu

glabāšanas izmaiņām, tās vispirms tiek fiksētas datu vārdnīcā. 70-to gadu beigās sāka izmantot

speciālas daudzlīmeņu datu arhitektūras. Tās veido dažādos datu bāzu abstrakcijas līmeņos

izmantojamie datu modeļi. To apraksti tiek fiksēti datu vārdnīcā un tiek saukti par attiecīgā

līmeņa shēmu.

1972. g. Amerikas Nacionālo Standartu institūta (American National Standards Institute, ANSI)

Standartu plānošanas un prasību komiteja (Standards Planning and Requirements Committee,

SPARC) izveidoja pētniecības grupu, lai precizētu un detalizētu datu bāzes datu modeļu

standartizāciju. Tika izstrādāta 3 līmeņu datu bāzes datu shēmu (modeļu) arhitektūra. Katru

līmeni veido attiecīgs datu modelis ar atbilstošu shēmu: ārējā shēma (lietojumu skatījums uz

datu bāzi, var būt vairākas shēmas), konceptuālā shēma (vēlāk loģiskā, kopējais lietojumu

skatījums uz datu bāzi) un iekšējā shēma (fiziskā datu organizācija). Līmeņi ir sasaistīti ar datu

transformācijām jeb attēlojumiem. Ārējās shēmas ar loģisko shēmu savieno lietojumu interfeiss,

loģisko shēmu ar iekšējo shēmu saista loģisko rakstu interfeiss, iekšējo shēmu ar datu bāzes

fizisko realizāciju saista fizisko rakstu interfeiss. Veiktie jaunievedumi, ļāva realizēt datu bāzei

izvirzītās prasības.

Pirmās datu bāzes 19. gs. 60. gados tika sauktas par navigācijas datu bāzēm. Datu faila rakstā

tika iekļauta norādes informācija uz nākamo rakstu. Tas nodrošināja ātru rakstu pārskati. Tika

izveidoti un izmantoti tādi datu loģiskie modeļi kā plakanie faili jeb tabulas, hierarhiskie un

tīklveida datu modeļi. Datu elementi bija saistīti savā starpā ar norādēm (pointers). Vajadzīgie

dati tika sameklēti, veicot navigāciju pa datu elementu struktūru. Nosaukums "navigācijas datu

bāze" tika aizgūts no Čārlza Viljama Behmena darbiem, kuros viņš raksturoja programmētāju kā

"datu bāzes datu navigatoru".

Navigācijas datu bāzēm bija laba ātrdarbība, bet problēma ar ekspromtvaicājumu (ad-hoc

vaicājumu) izpildi. Lai to novērstu, datu bāzē datu sasaistes nepieciešams norādīt katrā atsevišķā

vaicājumā, nevis tās definēt veidojot kopējo datu struktūru (kā navigācijas datu bāzēs). 19. gs.

60. gados pie šī problēmas strādāja angļu datorzinātnieks E. F. Kodds (E. F. Codd), pilnveidojot

relāciju algebru elastīga (plašas datu sasaistes iespējas) datu bāzes loģiskā modeļa izveidei.

Laikā no 1969. līdz 1970. g. viņš publicēja vairākus rakstus, kuros prezentēja jauno datu bāzes

loģisko modeli – relāciju modeli. Izvērsts šī modeļa definējums tika dots 1985. g. rakstā "12

19

Kodda likumi". Relāciju modelis ieguva ļoti plašu pielietojumu. Ir izstrādātas vairāk nekā 100

datu bāzes vadības sistēmas, kurās ir izmantots šis modelis.

Izstrādājot relāciju datu bāzes modeli, liela uzmanība tika veltīta lietojumu un lietotāju saziņas

valodai ar datu bāzi - universālas datu bāzes valodas izveidei. Tai ir jāiekļauj sekojošas

pakārtotās valodas: datu definēšanas valoda, datu manipulēšanas valoda, datu administrēšanas

valoda un vaicājumu valoda. Datu bāzes attīstības sākuma periodā tika izmantotas dažādas

vienkāršas datu bāzes valodas, kuras bieži bija tikai nepieciešamo komandu saraksts. 1970. g.

firmas International Business Machines Corporation IBM zinātnieki D. D. Čemberlins (D. D.

Chamberlin) un R. F. Bois (R. F. Boyce) izstrādāja matemātiskos pamatus datu bāzes valodai

"strukturētā angļu vaicājumu valoda" (SEQUEL). Vēlāk to pārsauca par strukturēto vaicājumu

valodu (SQL) un tā kļuva par oficiālo standartu datu bāzes valodām. 1979. gadā firma Relational

Software (tagad Oracle) sāka izplatīt pirmo komerciāli izmantojamo SQL versiju.

Datu bāzes tehnoloģijas ieviešanas periodā 60. un 70. gados, tika veidotas transakciju apstrādes

dialoga sistēmas On Line Transaction Processing (OLTP) systems, kuras veica vienkāršas datu

ievades, izvades darbības. Lietotāju prasībām pieaugot, bija nepieciešams iegūt informācijas

sistēmu atbalstu arī lēmumu pieņemšanas procesiem. Tika izveidota jauna informācijas sistēmu

klase – datu analīzes dialoga sistēmas On Line Analyticl Processing (OLAP) systems. Šo

nosaukumu pirmais 1991. g. lietoja E. F. Kodds. OLAP sistēmu realizēšanai 19. gs. 60. gadu

beigās uzņēmumi Information Resources (IR) un Comshare, neatkarīgi viena no otras, izstrādāja

speciālu datu daudzdimensiju modeli, kura elementi ir dimensijas, to hierarhijas un tām

atbilstošie skaitliskie dati. Izmantojot šo modeli, 1975. g. IR izveidoja tirgdarbības analīzes rīku

IR Express (kopš 1995. Oracle Express). Tas bija pirmais OLAP rīks.

19. gs. 90. gados, attīstoties objektorientētajai programmēšanai, tika pētīts, kā ieviestos

jauninājumus iekļaut datu bāzē. Pretstatā relāciju datu bāzei, kur sarežģītas datu struktūras

jāsadala, lai tās iekļautu atmiņas tabulveida struktūrās, objektorientētā datu bāzē nav

nepieciešami pārveidojumi. Programmu objekti tiek ierakstīti datu bāzē un kad nepieciešams

atkal izgūti. Procesu sauc par serializāciju (serialization). Diemžēl šādam darbības veidam ir arī

trūkumi. Datu bāzes sistēma tiek izmantota gan lietojumu apgādei ar datiem, gan tai jāizpilda

neprognozējami (ad-hoc) lietotāju un datu bāzes administratora vaicājumi. Ir nepieciešama

cilvēkiem ērta datu bāzes valoda, diemžēl objektorientētajām datu bāzēm to ir grūti realizēt.

Tāpēc to lietošana un popularitāte nav liela. Objektorientētas datu bāzes koncepti un problēmas

tika analizētas 3 manifestu dokumentos: "Objektorientēto datu bāzes sistēmu manifests"

(pamatideja: relāciju modelis ir vecs un neadekvāts), "Trešās paaudzes datu bāzes manifests"

(pamatideja: jāpievieno tipi un mantošana, bet jāatstāj SQL), "Trešais manifests" (pamatideja:

20

jāpaplašina relāciju modelis un SQL vietā jālieto jauna R valoda). Diemžēl efektīvi risinājumi

netika iegūti un datu bāzes speciālisti aktīvi risināja jautājumu par relāciju datu bāzes un

objektorientētās datu bāzes loģisko modeļu apvienošanu. Relāciju algebras matemātiskais

pamats relāciju datu bāzē, ļauj praktiskajās realizācijās izmantot daudzas kopu teorijas metodes.

Objektorientētais datu bāzes modelis ļauj veidot dažādus datu konteinerus ar nesakārtotiem (sets)

un sakārtotiem (lists) objektiem, lietotāja definētus datu tipus, kā arī iekļautus objektus (nested

objects). 1986. g. Kalifornijas Universitātē Berklijā tika uzsākts projekts Postgres, lai apvienotu

abus datu bāzes loģiskos modeļus vienotā modelī. Projekta vadītājs bija Mihaels Stonebreikers

(Michael Stonebraker), kurš bija vadījis datu bāzes vadības sistēmas Ingres izstrādi. 1995. g. tika

izveidota komerciāla relāciju datu bāzes vadības sistēma Illustra un atklātā pirmkoda datu bāzes

vadības sistēma PostgreSQL. To sāka saukt par objektu-relāciju datu bāzes sistēmu, bet tā

loģisko modeli par objektu-relāciju modeli. Mūsdienās vidējas un augstas sarežģītības pakāpes

informācijas sistēmās, tas ir visvairāk lietotais datu bāzes modelis.

Datu bāze tiek izmantota gan ļoti vienkāršām, gan sarežģītām datu struktūrām. Pirmajā

gadījumā datu apjoms ir ļoti liels, un galvenais darbības kritērijs ir vaicājumu izpildes ātrdarbība.

Otrajā gadījumā, datu bāzē jāveido speciālas datu struktūras, lai nodrošinātu efektīvu sarežģīto

datu glabāšanu un izgūšanu. Relāciju un objektu – relāciju datu bāzes (sauktas arī par SQL datu

bāzēm) nav tik elastīgas, lai dažādas struktūras datiem nodrošinātu efektīvāko datu glabāšanas un

izgūšanas variantu. Tāpēc tiek izmantoti jauni datu bāzes loģiskie modeļi: XML (eXtended

Markup Language) modelis NoSQL (Not only SQL) modeļu grupa. XML modelis izveidots

darbam ar hierarhiskām jeb kokveida datu struktūrām. NoSQL modeļi izstrādāti speciālām

tabulveida un grafu datu struktūrām.

D.- Martin James. Computer, data-base organization. New Jersey: Prentice-Hall, 1975, 620 p.Olle T. William. The CODASYL Approach to Data Base Management. New York: John Wiley & Sons, 1978, 280p.Garcia-Molina Hector, D. Ullman Jeffrey, Widom Jennifer. Database Systems: The Complete Book. New Jersey: Prentice Hall, 2002,1057 p. ISBN 0-1303-1995-3.Eaglestone Barry, Ridley Mick. Object Databases: An Introduction. New York: McGraw-Hill, 1998, 380 p.Date C. J. An Introduction to Database Systems. San Francisco: Addison Wesley, 2004,1248 p. Eight Edition. ISBN 0-321-19784-4.R Simon Alan. Strategic Database Technology: Management for the year 2000. California: Morgan Kaufmann Publishers, 1995, 457 p. ISBN 1-55860-264-x.Bachman Charles. "Software for Random Access Processing." : Datamation. April, 1965.Codd E. F. A Relational Model of Data for Large Shared Data Banks: Communications of the ACM, 1970, June, 13 (6): 377–387 p.Stonebraker M. Third-generation database manifesto. at al. ACM SIGMOD Record, Vol. 19, Issue 3, Sep. 1990, 31 – 44 p.

21

L.- Erickson John. Database Technologies: Concepts, Methodologies, Tools and Applications. Vol. I, Vol. II, Vol. III, Vol. IV. Hershey. 2009, 2705 p.I.- Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte (RTU). Datu bāzes tehnoloģijas. pieejams: https://datubaze.wordpress.com/, skatīts 2016.13.04.Plivna Gints. Datubāzes. pieejams: https://datubazes.wordpress.com/, skatīts 2016.13.04.

Jānis Eiduks 2017. g.

22

Datu bāzes sistēmu paaudzes1970. gads

Universālās datu bāzes sistēmas

1. paaudze

2. paaudze

3. paaudze

Datu bāzes sistēmas specializētie paplašinājumi

4. paaudze

t5. paaudze

Relāciju DBS

Objektu DBS

Relāciju – objektu DBS

Hierarhiskās DBS

Tīklveida DBS

CODASYL DBS

Not only SQL (NoSQL) DBS

XML DBS

Intelektuālās DBS

NewSQL DBS

23

DBTPortāls http://datubaze.wordpress.com/

25

DBT

26

DB nākotne?!

1. Jaunu datu tipu glabāšanas un izgūšanas metodes.

2. DB sistēmu intelektualizācija:datu bāzes tehnoloģijas + mākslīgā intelekta metodes