1. Ievads Ugunsdrošības tehnisko risinājumu apraksta mērķis

Šis Ugunsdrošības tehnisko risinājumu apraksts (turpmāk tekstā –

apraksts) izstrādāts saskaņā ar Būvobjekta pasūtītāja projektēšanas uzdevuma, kā arī Rīgas pilsētas būvvaldes 13.06.2014. Plānošanas un arhitektūras

uzdevuma Nr.BV-14-7055-nd 2.11.2.p. prasībām. Ugunsdrošības tehnisko risinājumu apraksta saturs izstrādāts pamatojoties uz 1997.gada 01.aprīļa

Ministru kabineta noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk tekstā – Vispārīgie būvnoteikumi) 89.punkta un 89.7.apakšpunkta prasībām.

Ugunsdrošības tehnisko risinājumu apraksta mērķis ir – aprakstīt

būvprojekta ugunsdrošības risinājumus un pasākumus, kas tajā ir paredzēti, lai nodrošinātu rekonstruējamā būvobjekta ugunsaizsardzību saskaņā ar Latvijas

Republikas spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un būvprojektēšanai piemērojamo standartu ugunsdrošības prasībām. Apraksts ietver arī projekta

ugunsdrošības risinājumus attiecībā uz rekonstruējamā būvobjekta nesošo konstrukciju ugunsizturību un degtspējas grupām, pasākumus uguns un dūmu

izplatīšanas ierobežošanai, evakuācijas ceļiem un izejām. Aprakstā iekļauta informācija par ugunsaizsardzības sistēmu ierīkošanu, ugunsdzēsības un

glābšanas darbu nodrošināšanu u.c. ugunsdrošības prasību ievērošanu. Aprakstā minētie ugunsdrošības pasākumi ir ietverti būvprojekta attiecīgajās

daļās. Par pamatu Ugunsdrošības tehnisko risinājumu apraksta izstrādei tika

izmantotas Latvijas būvnormatīva LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība” prasības, kas stājas spēkā ar 2012.gada 01.janvāri.

Aprakstā iekļauti arī dažādi būtiskie ugunsdrošības pasākumi, kuri ir

jāievēro rekonstruējamā objekta ekspluatācijas stadijā. Saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 006-00 „Būtiskās prasības

būvēm”, kā arī ES Regulas Nr.305/2011 noteikumiem būvobjekta ēkas daļa, kura ir pakļauta rekonstrukcijai šī projekta ietvaros, izprojektēta tā, lai

ugunsgrēka vai avāriju gadījumā: - tā noteiktu laiku saglabātu nestspēju;

- ierobežotu dūmu u.c. ugunsgrēka bīstamo faktoru izplatīšanos būvē; - neradītu uguns izplatīšanās draudus blakus esošajām būvēm;

- būvē esošie cilvēki varētu būvi operatīvi atstāt, tikt evakuēti vai izglābti citādi;

- neradītu neparedzamus draudus ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbībai un nodrošinātu iespēju efektīvi veikt ugunsdzēsības un glābšanas

pasākumus.

2. Termini un definīcijas

Ugunsdrošības tehnisko risinājumu aprakstā ir lietoti termini un definīcijas saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība”, kā arī

standartiem LVS EN ISO 13943 un LVS ISO 8421:

1.2.1. augstākā stāva grīdas līmenis - līmeņu starpība starp brauktuves vai

līdzvērtīgas virsmas līmeni, uz kuras var uzbraukt un nostāties ugunsdzēsības

un glābšanas tehniskie līdzekļi, un būves augstākā stāva grīdas līmeni, kurā ikdienā var atrasties būves lietotāji;

1.2.2. automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma - stacionāra inženiertehniskā sistēma, kas automātiski atklāj ugunsgrēka

izcelšanos un signālu par ugunsgrēku vai sistēmas bojājumiem pārraida uz kontroles un signalizācijas pulti, ugunsgrēka gadījumā iedarbina aizsargājamā

būvē trauksmes signālu izziņošanas ierīces, kā arī izstrādā signālus citu

inženiertehnisko sistēmu vadībai;

1.2.3. būves ugunsnoturības pakāpe - integrēts būves ugunsdrošības rādītājs,

kas ietver būves lietošanas veidu, būves augstākā stāva grīdas līmeni, ugunsdrošības nodalījuma platību, ugunsslodzi un būvē notiekošo tehnoloģisko

procesu sprādzienbīstamību un kuru raksturo būvkonstrukciju ugunsizturība un iebūvēto būvizstrādājumu ugunsreakcija;

1.2.4. evakuācija - cilvēku pārvietošanās uz drošu vietu ārpus būves zemes

virsmas līmenī ugunsgrēka vai citu briesmu gadījumā;

1.2.5. evakuācijas ceļa garums - attālums no būves daļas vai ugunsdrošības nodalījuma vistālākās vietas pa visīsāko iespējamo ceļu līdz tuvākajai

evakuācijas izejai;

1.2.6. evakuācijas ceļš - drošs un viegli atrodams kustības ceļš, kas sākas

jebkurā būves punktā un ved uz evakuācijas izeju;

1.2.7. evakuācijas izeja - izeja no būves vai ugunsdrošības nodalījuma daļām, pa kuru var nokļūt ārpus būves zemes virsmas līmenī;

1.2.8. dūmu izvades aila - durvis, vārti, atverami vai izsitami logi, atveramās

žalūzijas un lūkas, atklātas ailas ārējās norobežojošajās konstrukcijās, caur kurām ugunsgrēka gadījumā iespējams izvadīt dūmus;

1.2.9. jumta segums - jumta augšējais hidroizolējošais slānis, kas pasargā būvi no atmosfēras ārējās iedarbības;

1.2.10. savietotais jumts - būves norobežojošā konstrukcija, kura vienlaikus

izpilda augšējā stāva pārseguma un jumta funkcijas;

1.2.11. ugunsdrošības nodalījums - būves daļa, kas atdalīta no pārējām būves daļām ar ugunsdrošām konstrukcijām tā, lai uguns un dūmu izplatība uz šo

būves daļu un no tās noteiktā laikposmā tiktu aizkavēta;

1.2.12. ugunsdroši atdalīta telpa - telpa, kas no citām telpām atdalīta ar

ugunsdrošām būvkonstrukcijām;

1.2.13. ugunsdrošības nodalījuma platība - ugunsdrošības nodalījuma stāva platība starp ārējām sienām vai ēkas telpu platība starp ārējām sienām un

ugunsdrošības nodalījuma norobežojošajām konstrukcijām;

1.2.14. ugunsizturība - būves konstrukciju vai elementu spēja noteiktā laikposmā saglabāt nestspēju, termoizolētību un viengabalainību;

1.2.15. ugunsreakcija - būvizstrādājuma reakcija, to noteiktos apstākļos pakļaujot uguns iedarbībai, kas raksturo tā spēju ar savu noārdīšanos veicināt

uguns izplatību;

1.2.16. ugunsslodze - degšanas procesa laikā izdalāmās siltuma enerģijas

daudzums (MJ) no telpā esošajām degtspējīgām vielām, materiāliem un iekārtam (izņemot telpas būvkonstrukciju veidojošos būvizstrādājumus) uz

telpas grīdas laukuma vienību (m2);

1.2.17. zibensaizsardzības sistēma - vienota sistēma, kas paredzēta būves, tās

atsevišķo daļu, elektroietaišu un citu objektu aizsardzībai pret zibensizlādes tiešo un netiešo iedarbi;

1.2.18. sabiedriski nozīmīga būve – ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes

stāvi vai kurā var atrasties vairāk par 100 lietotājiem; 1.2.19. Ugunsdrošības tehnisko risinājumu apraksts – sabiedriski nenozīmīgas

būves būvprojekta sastāvdaļa, kurā sniegts būvprojektā paredzēto ugunsdrošības inženiertehnisko risinājumu apraksts, kā arī nepieciešamo

ugunsdrošības pasākumu apraksts ēkas drošai ekspluatācijai.

Ugunsdrošības tehnisko risinājumu apraksta tekstā un tabulās izmantoti šādi burtu un ciparu apzīmējumi:

Būvkonstrukciju ugunsizturība: R – pēc nestspējas vai noturības;

E – pēc viengabalainuma (veseluma); I – pēc siltumizolējošām spējām.

Būvizstrādājumu ugunsreakcijas klases (degtspējas grupas): A1, A2, B utt. – sienu un griestu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase;

s1, s2 utt. – būvizstrādājuma ugunsreakcijas laikā dūmu veidošanās spējas;

d0, d1 utt. – būvizstrādājums degšanas laikā degošu pilienu daļiņas izdalīšana. Grīdas seguma ugunsreakcijas klases:

A1FL, A2FL utt. – grīdas seguma ugunsreakcijas klase; s1, s2 utt. – būvizstrādājuma ugunsreakcijas laikā dūmu veidošanās spējas.

3. Izejas dati

Būvprojekta „Biomedicīnas centra ēkas (lit.002) rekonstrukcija par Biofarmācijas centra kompleksu, Rātsupītes iela 1, Rīga (kad. Nr. 0100 104

0013)” daļas „Ugunsdrošības tehnisko risinājumu apraksts” izstrādei izmantoti šādi izejas dati:

Rīgas pilsētas būvvaldes 13.06.2014. Plānošanas un arhitektūras uzdevums

Nr.BV-14-7055-nd; objekta Rātsupītes iela 1, Rīga inventarizācijas lietas materiāli;

būvobjekta „Biomedicīnas centra ēkas (lit.002) rekonstrukcija par Biofarmācijas centra kompleksu, Rātsupītes iela 1, Rīga (kad. Nr. 0100 104

0013)” tehniskā projekta materiāli (atbildīgais projektētājs: SIA „REM PRO”,

reģ. Nr. 41503041904, Daugavpils, Raiņa iela 9, LV-5401, tālr./fakss: +371 654 21398, info@rem.lv):

o būvobjekta ģenerālplāns ar vispārīgajiem radītājiem; o būvobjekta arhitektūras un būvkonstrukciju risinājumi;

o būvobjekta inženiertehnisko sistēmu ugunsdrošības risinājumi.

Aprakstā minētie būvobjekta ugunsdrošību raksturojošie rādītāji (būvkonstrukciju ugunsizturības robežas, ugunsreakcijas klases u.c.) nozīmē to

minimāli pieļaujamo robežu (uzskatīt „ne zemāk, kā...”).

Saskaņā ar pasūtītāja projektēšanas uzdevuma noteikumiem šā tehniskā

projekta ietvaros rekonstrukcijai ir pakļauta tikai daļa no Biomedicīnas centra ēkas (lit.002) telpām (sk. atzīmētas telpas stāvu plānos). Līdz ar to tehniskajā

projektā būvobjekta ugunsaizsardzības risinājumi un ugunsdrošības pasākumi

atbilstoši spēkā esošajām būvnormatīvu prasībām ir paredzēti tikai rekonstruējamajām telpām un objektīvu iemeslu dēļ nepilnā mērā var skart

ugunsdrošības pasākumus pārējās esošās Biomedicīnas centra telpas, kas nav pakļautas rekonstrukcijai un renovācijai šā tehniskā projekta ietvaros. Projekta

autori pēc iespējas cenšas nodrošināt ugunsdrošības risinājumus un paaugstināt ugunsaizsardzības līmeni būvobjekta ēkai kopumā, tomēr, ņemot

vērā iepriekš minētos nosacījumus (proti, to, ka ēkas rekonstrukcija ir veikta tikai daļēji), projektētāji nevar atbildēt par ugunsdrošības risinājumu

nodrošināšanu un izpildi telpās, kurās rekonstrukcija, modernizācija un infrastruktūras uzlabošana netiek veikta šā tehniskā projekta ietvaros.

Šis „Ugunsdrošības tehnisko risinājumu apraksts” ir tehniskā projekta neatņemama sastāvdaļa. Gadījumā, ja ir konstatētas atšķirības starp šajā

aprakstā aprakstītiem ugunsdrošības risinājumiem un būvprojekta pārējās daļās noteiktajiem ugunsdrošības risinājumiem, pasūtītājam un būvuzņēmējam ir

jāievēro šī Ugunsdrošības tehnisko risinājumu apraksta norādījumi, bet

pieņemtie risinājumi šajā gadījumā ir jāsaskaņo ar būvobjekta atbildīgo projektētāju pirms attiecīgo būvdarbu uzsākšanas.

Ugunsdrošības tehnisko risinājumu apraksts koriģējams gadījumā, ja tiek mainīti izejas dati, kas tika izmantoti ugunsdrošības risinājumu apraksta

izstrādei (t.i. būvprojekta tehniskie risinājumi), vai saņemti valsts uzraudzības dienestu vai ekspertu norādes, kas skar būvobjekta ugunsdrošību.

4. Normatīvie akti

Saskaņā ar Būvniecības likuma un 1997.gada 1.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” prasībām rekonstruējamā objekta

būvprojekts izstrādāts atbilstoši Latvijas būvnormatīviem, kā arī citu spēkā esošo normatīvo aktu un piemērojamo standartu prasībām.

Normatīvie akti (t.i. Latvijas būvnormatīvi un standarti), kas nosaka ugunsdrošības prasības rekonstruējamajam būvobjektam, un kuri tika pielietoti

būvobjekta ugunsdrošības risinājumu projektēšanai ir šādi: - 09.03.2011. Regula (ES) Nr.305/2011;

- Latvijas būvnormatīvs LBN 006-00 „Būtiskas prasības būvēm”; - 01.04.1997. Ministru kabineta noteikumi Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi”;

- Latvijas būvnormatīvs LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība”;

- Latvijas būvnormatīvs LBN 208-08 „Publiskas ēkas un būves”; - Latvijas būvnormatīvs LBN 222-99 „Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves”;

- Latvijas būvnormatīvs LBN 221-98 „Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija”;

- Latvijas būvnormatīvs LBN 231-03 „Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija” u.c.

Brīvprātīgi piemērojamie standarti, kas nosaka tehniskos noteikumus

projektējamā būvobjekta ugunsaizsardzības sistēmām: - LVS CEN/TS 54-14 „Ugunsgrēka atklāšanas un ugunsgrēka trauksmes

sistēmas - 14.daļa: Norādījumi plānošanai, projektēšanai, montāžai, nodošanai ekspluatācijā, lietošanai un ekspluatācijai”;

- LVS 446 „Ugunsdrošībai un civilajai aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un

signālkrāsojums”;

- LVS EN ISO 13943 A un L „Ugunsdrošība – Vārdnīca” u.c.

Ugunsdrošības pasākumi rekonstruējamās būves ekspluatācijas stadijā noteikti šā apraksta 21.sadaļā saskaņā ar 17.02.2004. Ministru kabineta

noteikumiem Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” (turpmāk – Ugunsdrošības noteikumi) un to izpildei piemērojamiem standartiem.

5. Rekonstruējamā būvobjekta raksturojums un ugunsbīstamība,

būves ugunsdrošības raksturlielumi

Tehniskais projekts „Biomedicīnas centra ēkas (lit.002) rekonstrukcija par

Biofarmācijas centra kompleksu, Rātsupītes iela 1, Rīga (kad. Nr. 0100 104 0013)” izstrādāts, pamatojoties uz Rīgas pilsētas būvvaldes 13.06.2014.

Plānošanas un arhitektūras uzdevuma Nr.BV-14-7055-nd, pasūtītāja projektēšanas uzdevuma un citu organizāciju izsniegto tehnisko noteikumu

prasībām.

Biomedicīnas centra rekonstruējamā ēka (lit.002) atrodas APP "Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centrs" teritorijā Rātsupītes ielā 1, Rīgā.

Biomedicīnas centra rekonstruējamā ēka (lit.002) ir atsevišķi stāvoša ēka, kurā izprojektētas Biomedicīnas centra dažāda veida laboratorijas u.c. to

darbu nodrošināšanai nepieciešamas palīgtelpas un tehniskās telpas. Rekonstruējamajā būvē ir 3 virszemes stāvi un viens nelielas platības

pazemes stāvs (pagrabstāvs). Darba vietas un laboratorijas pazemes stāvā (pagrabā) nav paredzētas. Pagrabā paredzēts izvietot siltummezglu u.tml.

tehniskās telpas bez ugunsslodzes. Ieeja uz pagrabstāvu ir paredzēta no kāpņu telpas caur ugunsdrošu priekštelpu.

Saskaņā ar būvnormatīva LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība” 5.6.p. un LBN 208-08 „Publiskas ēkas un būves” 1.pielikuma tabulas 1.5.p. noteikumiem

Biomedicīnas centra rekonstruējamajai ēkai ir V lietošanas veids.

Būvobjekta ēkas tehniskie rādītāji un ugunsdrošības raksturlielumi norādīti šā pārskata 1.tabula (sk. 8.lpp.).

Būvobjekta ugunsdrošības raksturlielumi

1.tabula

Nr.

p.k.

Nosaukums

Rādītājs

1. Virszemes stāvu skaits 3

2. Pazemes stāvu skaits 1

3. Ēkas telpu kopējā platība 3275 m2

4. Ēkas būvtilpums 40961 m3

5. Augstākā stāva grīdas līmenis (aptuveni) 8,9 m

6. Ēkas augstums līdz dzegai (aptuveni) 12 m

7. Telpu ugunsslodze netiek reglamentēta

8. Lietotāju (darbinieku) skaits līdz 30

9. Būves lietošanas veids V

10. Būves ugunsnoturības pakāpe U2a

Saskaņa ar Rīgas pilsētas būvvaldes 13.06.2014. Plānošanas un

arhitektūras uzdevuma Nr.BV-14-7055-nd 2.11.2.p. un Vispārīgo būvnoteikumu

25.2 punkta noteikumiem Biomedicīnas centra rekonstruējamā ēka (lit.002) netiek klasificēta kā „sabiedriski nozīmīga būve” (t.i. būve, kurā vienlaikus var

uzturēties mazāk par simt cilvēkiem un kurai ir mazāk nekā pieci virszemes stāvi).

Noteikumi par rekonstruējamās būves pieņemšanu ekspluatācijā ir aprakstīti šā apraksta 20.sadaļā.

6. Ģenerālplāna ugunsdrošības risinājumi, ēkas izvietojums.

Ugunsdzēsības un glābšanas darbu nodrošināšana

Projekta risinājumi ugunsdzēsības un glābšanas darbu nodrošināšanai, kā arī piebraukšanas ceļiem un ugunsdrošības attālumiem paredzēti saskaņā ar

LBN 201-10 3.1. un 3.2.sadaļas, kā arī šā būvnormatīva pielikuma 7.tabulas prasībām.

Biomedicīnas centra rekonstruējamā ēka atrodas APP "Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centrs" teritorijā Rātsupītes ielā 1, Rīgā. Tā ir

atsevišķi stāvoša 3-stāvu ēka. Ugunsdrošības attālumi no rekonstruējamās būves līdz zemesgabala

robežām visos virzienos pārsniedz nepieciešamos 4 m, kas atbilst LBN 201-10

„Būvju ugunsdrošība” 29.p. noteikumiem. Ugunsdrošības attālumi no rekonstruējamās ēkas līdz pārējām būvēm APP

"Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centrs" teritorijā ir lielāks par 9 m, ka atbilst LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība” pielikuma 7.tabulas noteikumiem,

ņemot vērā, ka rekonstruējamajai ēkai ir U2a ugunsnoturības pakāpe. T.i., var secināt, kā plānotie ugunsdrošības attālumi rekonstruējamajam

U2a ugunsnoturības pakāpes būvobjektam atbilst būvnormatīva LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība” 3.1.sadaļas noteikumiem.

Ir nodrošinātas ugunsdzēsības piebrauktuves gar rekonstruējamās ēkas visām četrām fasādēm, kas pilnā mērā atbilst būvnormatīva LBN 201-10 „Būvju

ugunsdrošība” 39.p. prasībām.

Ugunsdzēsības tehnikas piebrauktuves izprojektētas atbilstoši

būvnormatīva LBN 201-10 37. un 40.p. noteikumiem: piebrauktuvju platums

nav mazāks par 3,5 m un attālums no ēkas līdz piebrauktuves tuvākajai malai ir robežās no 5 līdz 20 m.

Saskaņā ar LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība” 81.1.p. prasībām no kāpņu telpām, kas ved līdz pēdējam (augšējam) stāvam, ir paredzētas izejas uz jumtu

caur ugunsdrošām lūkām (EI-30), kuru minimālais brīvais izmērs nav mazāks par 0,6 x 0,8 m.

Pa rekonstruējamās būves jumta perimetru paredzēts parapets (nožogojums) vismaz 0,6 m austumā.

Būves jumtus dažādos līmeņos, kur augstumu starpība ir lielāka par 1 m, attiecīgās jumta daļas paredzēts savienot ar ārējām ugunsdzēsības metāla

kāpnēm. Atbilstoši LBN 201-10 128.p. prasībām kāpņu telpās paredzēts attālums

starp kāpņu laidiem ≥ 50 mm ugunsdzēsības šļūteņu likšanai. T.i., lai nodrošinātu ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu veikšanu,

ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir nodrošināta:

- piekļūšana visām ēkas ārdurvīm; - piekļūšana ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas hidrantiem;

- piekļūšana rekonstruējamās ēkas ārsienās izvietotajiem atveramām ailām – glābšanās atvērumiem (logiem);

- piekļūšana ēkas jumtiem, izmantojot iekšējās kāpnes un/vai ugunsdzēsības autokāpnes.

Saskaņā ar LBN 201-10 157.p. noteikumiem, ņemot vērā, ka būvēs augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme ir mazāks par 50 m, rekonstruējamajā ēkā

nav nepieciešams paredzēt ugunsdzēsēju liftu. Atbilstoši būvnormatīva LBN 222-99 „Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves”

5.tabulas 2.p. noteikumiem būvobjekta ēkas ārējai ugunsdzēšanai ir nepieciešams ūdens patēriņš 30 l/s.

Projektējamās ēkas ārējo ugunsdzēšanu paredzēts nodrošināt vismaz no diviem ugunsdzēsības hidrantiem (UH), kas izbūvēti uz ārējā ūdensvada

cilpveida tīkla. Attālums vismaz no diviem UH līdz būvobjekta tālākajai vietai nepārsniedz 200 m (t.i. šļūteņu līniju garums). Ugunsdzēsības hidrantus

paredzēts apzīmēt atbilstoši standarta LVS 446 noteikumiem (par to atbild ārējā ūdensvada apsaimniekotājs).

7. Ugunsbīstamības risku izvērtēšana un ugunsbīstamo zonu apraksts,

objekta ugunsslodze

Atbilstoši projektēšanas uzdevuma noteikumiem Biomedicīnas centra

rekonstruējamā ēka paredzēta tikai tādu laboratoriju, kā arī palīgtelpu izvietošanai, kuru iebūvēšana šajā būvobjektā ir atļauta saskaņā ar

būvnormatīva LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība”, LBN 208-08 „Publiskas ēkas

un būves” u.c. piemērojamo normatīvo aktu noteikumiem. Būvobjektā ir izprojektētas arī tehniskās telpas, kas paredzētas objekta inženiertehnisko

sistēmu darbības nodrošināšanai.

Par telpām ar mērenu ugunsbīstamību var uzskatīt atsevišķas

laboratorijas, elektrosadales telpas, ventkameras, laboratorijas vielu uzglabāšanas telpas u.tml. tehniskās telpas. Iespējamie riski saistīti

galvenokārt ar šīm telpām, kā arī ar cilvēku evakuācijas nodrošināšanas nepieciešamību no ēkas stāviem. Projektā paredzēti attiecīgie

ugunsaizsardzības risinājumi iepriekš minēto risku samazināšanai (evakuācijas izeju nodrošināšana, ugunsdrošības nodalījumu izveidošana, ugunsaizsardzības

sistēmu ierīkošana u.c.). Projektā paredzētie ugunsdrošības risinājumi ir aprakstīti šā pārskata 3.– 6.sadaļā.

Projektējamajā būvē nav paredzētas sprādzienbīstamas telpas, kurās

izpētes process, ražošanas vai glabāšanas procesa tehnoloģija var veidot sprādzienbīstamo vidi. Laboratoriju u.c. telpu sprādziendrošā vide tiek

nodrošināta pielietojot attiecīgās mehāniskās ventilācijas sistēmas un izmantojot degošās vielas nelielā daudzumā.

Saskaņa ar Vispārīgo būvnoteikumu 252.p. un PAU noteikumiem rekonstruējamā ēka nav klasificēta par „sabiedriski nozīmīgu būvi” (kā ēka,

kurā vienlaikus var uzturēties mazāk par simt cilvēkiem un kurai ir mazāk nekā pieci virszemes stāvi).

Kā tika minēts, saskaņā ar būvnormatīva LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība” 5.6.p. un LBN 208-08 „Publiskas ēkas un būves” 1.pielikuma

tabulas 1.5.p. noteikumiem rekonstruējamajai Biomedicīnas centra ēkai noteikts V lietošanas veids.

Piemērojamais būvnormatīvs LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība”, LBN 208-08 „Publiskas ēkas un būves” u.c. Latvijas būvnormatīvi neizskata un

nenoteic ugunsslodzes grupas V lietošanas veida telpām (laboratorijas u.tml. telpas). Ugunsdrošības pasākumi šīm telpām tiek pieņemti neatkarīgi no telpu

ugunsslodzes, bet vienīgi pamatojoties uz telpu lietošanas veidu (t.i. V lietošanas veids).

8. Būves ugunsnoturības pakāpe. Ugunsdrošības nodalījumi un

ugunsdroši atdalītas telpas. Ugunsdrošības prasības plānojuma risinājumiem

Atbilstoši būvnormatīva LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība” pielikuma

3.tabulas noteikumiem un ierobežojumiem, ņemot vērā rekonstruējamās Biomedicīnas centra ēkas lietošanas veidu (V lietošanas veids), augstākā stāva

grīdas līmeni (tas ir mazāks par 28 m), ēkas būvkonstrukciju ugunsizturību, kā arī stāvu platību un ugunsdrošības nodalījuma platību, rekonstruējamā

būvobjekta Biomedicīnas centra esošajai ēkai tehniskajā projektā ir pieņemta U2a ugunsnoturības pakāpe ar tai atbilstošu būvkonstrukciju un ugunsdroši

atdalīto telpu norobežojošo konstrukciju ugunsizturību. Atbilstoši būvnormatīva LBN 201-10 58.p. noteikumiem ugunsdrošības

nodalījums jebkurā ēkā var aptvert vienu vai vairākus būves stāvus, ja šo stāvu kopējā platība nepārsniedz ugunsdrošības nodalījuma maksimālo platību, kas

noteikta šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā.

Rekonstruējamā Biomedicīnas centra ēkas visu stāvu telpu kopējā platība

ir krietni mazāka par ugunsdrošības nodalījuma atļautu platību (atbilstoši LBN 201-10 pielikuma 3.tabulas noteikumiem ugunsdrošības nodalījuma maksimāli

pieļaujamā platība U2a ugunsnoturības pakāpes V lietošanas veida būvēm ar augstākā stāva grīdas līmeni līdz 28 m – ir 5000 m2).

Ņemot vērā iepriekš minēto, visi stāvi rekonstruējamajā Biomedicīnas centra ēkā ir iekļauti vienā apvienotajā ugunsdrošības nodalījumā un šajā

gadījumā nav nepieciešams sadalīt būvi uz mazākiem ugunsdrošības nodalījumiem ar ugunsdrošām sienām vai ugunsdrošības nodalījumu

norobežojošām konstrukcijām. T.i., visa Biomedicīnas centra ēka kopumā tiek uzskatīta par vienu apvienotu ugunsdrošības nodalījumu.

Saskaņā ar būvnormatīva LBN 201-10 61. un 62.p. noteikumiem kā atsevišķas ugunsdroši atdalītas telpas ir izveidotas šādas būvobjekta telpas:

- tehnisko iekārtu telpas, kuru platība ir lielāka par 10 m2 (t.i. siltummezgli u.tml. tehniskās telpas);

- ventilācijas iekārtu telpas; - ugunsaizsargātas kāpņu telpas;

- ugunsdrošības priekštelpa pagrabstāvā; - lifta šahta;

- komunikācijas šahtas ar nenoblīvētām ailām starpstāvu pārsegumu līmenī.

Saskaņā ar LBN 201-10 pielikuma 1.tabulas 2., 6. un 12.p. prasībām iepriekš minētās ugunsdroši atdalītas telpas tiek norobežotas no pārējām

telpām ar ugunsdrošām starpsienām EI-60 un ugunsdrošām durvīm EI-30, kā arī ar pārsegumiem REI 60.

Rekonstruējamās ēkas nesošo būvkonstrukciju, ugunsdroši atdalīto telpu

konstrukciju u.c. būvkonstrukciju ugunsizturība, kā arī būvizstrādājumu ugunsreakcijas klases noteiktas šā apraksta 2. un 3.tabulā.

9. Ēkas nesošo un norobežojošo būvkonstrukciju ugunsizturība

un ugunsreakcijas klases. Prasības būvkonstrukciju apdarei

Kā tika minēts, saskaņā ar LBN 201-10 3.tabulas noteikumiem rekonstruējamajai Biomedicīnas centra ēkai noteikta U2a ugunsnoturības

pakāpe ar tai atbilstošu ugunsdrošības nodalījumu un ugunsdroši atdalīto telpu būvkonstrukciju ugunsizturību un ugunsreakcijas klasi.

Atbilstoši LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība” pielikuma 1., 2. un 5.tabulas

prasībām būvobjekta rekonstruējamajai ēkai ir paredzētas nesošo, norobežojošo u.c. būvkonstrukciju minimālās ugunsizturības robežas un

ugunsreakcijas klases, kas aprakstītas šā apraksta 2.tabulā (sk. 12.lpp.).

Ēkas būvkonstrukciju ugunsizturība un ugunsreakcijas klases1) (U2a ugunsdrošības pakāpes ēka) 2.tabula

Nr.

p.k. Būvkonstrukcijas Būvkonstrukciju

ugunsizturība

Būvkonstrukciju

ugunsreakcijas

klase

1. Nesošās sienas REI 60 A2-s1,d0

2. Kāpņu telpu nesošās sienas REI 60 A1

3. Kolonnas R 60 A2-s1,d0

4. Kāpņu laukumi, sijas, laidi, pakāpieni R 60 A2-s1,d0

5. Starpstāvu pārsegumi REI 60 B-s1,d0 2)

6. Savietotā jumta nesošās konstrukcijas R 60 B-s1,d0 3)

7. Savietotā jumta siltumizolācija netiek normēta

B-s1,d0 3)

8. Savietotā jumta segums netiek normēta

netiek 4) normēta

9. Nenesošās ārsienas netiek normēta

A2-s1,d0

10. Ārsienu siltumizolācija (ja tāda būs) netiek normēta

A2-s1,d0

11. Ārsienu siltumizolācijas karkass (ja tāds būs)

netiek normēta

C-s2,d1 5)

12. Ārsienu virsmas ārējā apdare netiek normēta

A2-s1,d0

13. Lifta šahtas durvis (visos stāvos)

EI 30 B-s1,d0

14. Ugunsdrošības priekštelpas starpsienas pagrabstāvā

REI 60 B-s1,d0

15. Ugunsdrošības priekštelpas durvis pagrabstāvā

EI 30 B-s1,d0

16. Pārējo ugunsdroši atdalīto telpu starpsienas

EI 60 B-s1,d0

17. Pārējo ugunsdroši atdalīto telpu durvis un skatlūkas

EI 30 B-s1,d0

18. Kāpņu telpu nenesošās starpsienas EI 60 B-s1,d0

19. Kāpņu telpu iekšdurvis EI 30 B-s1,d0

20. Ēkas ārdurvis netiek normēta

netiek normēta

21. Pārējās iekšējās nenesošās sienas,

starpsienas u.c. konstrukcijas telpās (izņemot ugunsdrošās starpsienas)

netiek

normēta

netiek

normēta

22. Ugunsdrošie vārsti ventsistēmās (ugunsdrošās starpsienās un

pārsegumos)

EI 30 B-s1,d0

Piezīmes 2.tabulai:

1) Tabulā ietvertie rādītāji attiecas uz būvkonstrukcijām, bet neattiecas uz apdari. Ir doti

būvkonstrukciju ugunsizturības un ugunsreakcijas klases minimāli pieļaujamie rādītāji.

2) Pārsegumiem un savietotajam jumtam atļauts izmantot būvizstrādājumus, kuru

ugunsreakcijas klase ir zemāka par B-s1,d0, ja pārseguma (savietotā jumta) konstrukcija

no apakšas ir aizsargāta ar būvizstrādājumu, kura ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1,d0

(piemēram, ar riģipša piekārgriestiem);

3) Atļauts izmantot būvizstrādājumus, kuru ugunsreakcijas klase ir zemāka par B-s1,d0, ja

pārseguma konstrukcija no apakšas ir aizsargāta ar būvizstrādājumu, kura ugunsreakcijas

klase ir vismaz A2-s1,d0.

4) Jumta seguma ugunsreakcijas klase netiek normēta, ņemot vērā, ka būves augstākā stāva

grīdas līmenis nepārsniedz 28 m (LBN 201-10 82.p.).

5) Ārsienu ārējās apdares atbalstkonstrukciju (karkasu) atļauts veidot no būvizstrādājumiem,

kuru ugunsreakcijas klase ir vismaz D-s2,d2, ja siltumizolācijai izmantota minerālvate vai

akmensvate (ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1,d0).

Betona un dzelzsbetona būvkonstrukciju projektēšana, lai sasniegtu

noteiktās ugunsizturības robežas, veicama atbilstoši standartam LVS EN 1992-1-2.

Būvkonstrukcijām, kuru ugunsizturības robeža neatbilst 2.tabulā minētajām prasībām, paredzēti papildus pretuguns aizsardzības pasākumi

(apmetums, pretuguns krāsojums, apšuvums vai cita aizsardzība).

Ugunsdrošās konstrukcijās iebūvētās durvis paredzēts aprīkot ar noblīvētām piedurlīstēm un pašaizvēršanās mehānismiem, kuri ugunsgrēka

gadījumā ailas aizver, lai nepieļautu ugunsgrēka un degšanas produktu izplatīšanos.

Būvju un to daļu iekšējo būvizstrādājumu virsmu apdares ugunsreakcijas

klases noteiktas šā pārskata 3.tabulā saskaņā ar LBN 201-10 100.p. noteikumiem (t.i. iekšējo virsmu apdares tabula):

Būves iekšējo būvizstrādājumu virsmu apdares ugunsreakcijas klases (U2a ugunsdrošības pakāpes ēkai) 3.tabula

Nr. p.k.

Telpu nosaukums (izmantošanas veids)

Būves daļa (konstrukcija)

Būvizstrādājumu

iekšējo virsmu apdares

ugunsreakcijas klase

1. Konstrukcijas kāpņu telpās sienas un griesti A2-s1, d0

grīdas BFL

2. Evakuācijas ceļi (vestibili, gaiteņi, priekštelpas u.tml.)

sienas un griesti B-s1,d0

grīdas DFL

3. Laboratorijas, tehniskās

telpas u.c. telpas

sienas un griesti netiek normēta

grīdas netiek normēta

Būvnormatīvā LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība” u.c. spēkā esošajos normatīvajos aktos iekšējo būvizstrādājumu virsmu apdares ugunsreakcijas

klases citām telpām netiek reglamentētas.

Ņemot vērā, ka šā aprakstā 2. un 3.tabulā minētās konstrukcijas un

būvizstrādājumi, kā arī citi objekta rekonstrukcijā izmantojamie būvmateriāli ir pakļauti reglamentētās sfēras prasībām, tiem ir atļauts pielietot tikai tādus

materiālus un būvizstrādājumus, kuriem ir to atbilstību apliecinošie dokumenti (būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību deklarācija no ražotāja utt.) saskaņā ar

likumu „Par atbilstības novērtēšanu”, 09.03.2011. ES regulai Nr.305/2011, 27.08.2013. MK noteikumiem Nr.701 „Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības

kārtība” u.c. spēkā esošajiem normatīviem aktiem, ES regulām un piemērojamajiem standartiem.

10. Evakuācijas nodrošināšana

Evakuācijas ceļi un izejas rekonstruējamajā Biomedicīnas centra ēkā izprojektēti saskaņā ar būvnormatīva LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība” un LBN

208-08 „Publiskas ēkas un būves” noteikumiem. Projektā ir paredzēts, ka no Biomedicīnas centra 1.stāva telpām, kas

izvietotas starp asīm 3-5, var evakuēties vismaz pa diviem dažādās vietās izvietotiem evakuācijas ceļiem. Viena evakuācijas izeja paredzēta tieši uz āru,

bet otrā – uz āru caur ugunsaizsargātu kāpņu telpu. Šis evakuācijas ceļu

risinājums telpām starp asīm 3-5 atbilst LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība” 101. un 104.p. noteikumiem.

1.stāva telpām, kas atrodas starp asīm 1*-3, ir paredzēta viena evakuācijas izeja tieši uz āru. Šis evakuācijas ceļu risinājums telpām starp asīm

1*-3 atbilst LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība” 112.4.p. noteikumiem, ņemot vērā, ka šai telpu grupai evakuācijas ceļa garums no jebkuras telpas

nepārsniedz 30 m, stāvā paredzēts uzturēties ne vairāk par 50 lietotājiem un 1.stāvā ir atveramas ailas (logi), kas ir sasniedzamas ar ugunsdzēsības tehniku.

No rekonstruējamās ēkas 2.stāva telpām var evakuēties vismaz pa diviem dažādās vietās izvietotiem evakuācijas ceļiem. 2.stāva telpām ir paredzētas trīs

evakuācijas izejas uz ugunsaizsargātām kāpņu telpā. Šis evakuācijas ceļu risinājums telpām starp asīm 3-5 atbilst LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība”

101.1.p. noteikumiem.

Maksimālais attālums no jebkuras vietas ēkas 1. un 2.stāvā, kas atrodas starp izejām, līdz tuvākajai evakuācijas izejai nepārsniedz 45 m, bet strupceļa

zonās – 22,5 m, kas atbilst būvnormatīva LBN 201-10 pielikuma 6.tabulas 5.p., kā arī šā būvnormatīva 141.p. prasībām (V lietošanas veida telpām). Attālums

starp evakuācijas izejām 1. un 3.stāvā ir krietni mazāks par 90 m. Evakuācijas ceļa garums no telpām, kuru platība nav lielāka par 50 m2 un

kuru durvis veras evakuācijas virzienā, līdz evakuācijas izejai noteikta no telpu durvīm (LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība” 142.p. noteikumi).

Evakuācijas ceļu minimālais platums telpās nav mazāks par 1,2 m, kas atbilst LBN 201-10 143.p. prasībām. Vietās, kur evakuējamo cilvēku skaits

nepārsniedz 50, evakuācijas ceļu minimālais platums nav mazāks par 1,0 m. Evakuācijas ceļu minimālais brīvais platums gaiteņos ir pieņemts ne

mazāk par 1,0 m, kas atbilst būvnormatīva LBN 201-10 143. un 145.1.p. noteikumiem, ņemot vērā, ka evakuējamo cilvēku skaits jebkurā gaitenī un tā

katrā pusē nepārsniedz 50. T.i., samazinot gaiteņa brīvo platumu par pusi no

durvju vērtnes platuma (vietās, kurās durvis atrodas gaiteņa vienā pusē un atveras gaiteņa virzienā), gaiteņa minimālais brīvais platums vēl joprojām būs

lielāks par 1 m.

Evakuācijas ceļu brīvais augstums gaiteņos u.c. telpās ir vismaz 2,0 m,

un šajā augstumā nav paredzēti nekādi šķēršļi. Ēkas pagrabstāvā nav paredzētas darba vietas, kā arī tajā neuzturas

pastāvīgi būves lietotāji. Līdz ar to no pagrabstāva telpām ir paredzēta viena evakuācijas izeja uz ugunsaizsargātu kāpņu telpu, kas nav pretrunā LBN 201-

10 „Būvju ugunsdrošība” 104.p. noteikumiem. Ēkas 3.stāvā arī nav paredzētas darba vietas, kā arī šajā stāvā neuzturas

pastāvīgi būves lietotāji. Minētajā stāvā ir izvietota tikai tehnisko iekārtu telpa (ventkamera), kurai ir VI lietošanas veidz. Ņemot vērā iepriekš minēto, no

3.stāva telpām ir paredzēta viena evakuācijas izeja uz ugunsaizsargātu kāpņu

telpu, kas atbilst LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība” 104.p. un 112.4.p. noteikumiem. Maksimālais attālums no jebkuras vietas 3.stāvā, līdz evakuācijas

izejai uz ugunsaizsargātu kāpņu telpu nepārsniedz 45 m, kas atbilst būvnormatīva LBN 201-10 pielikuma 6.tabulas 6.p., kā arī šā būvnormatīva

141.p. prasībām (VI lietošanas veida telpām). Ugunsaizsargāta kāpņu telpa ir atdalīta no stāvu gaiteņiem u.c. telpām ar

ugunsdrošām durvīm EI-30.

Kāpņu laidu platums nav mazāks par 1,2 m, kas atbilst LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība” 120.2.p. noteikumiem (ņemot vērā, ka evakuējamo cilvēku

skaits uz kāpņu telpu katrā stāvā ir vairāk par 5, bet nepārsniedz 250). Kāpņu telpās nav paredzēts ierīkot ventilācijas gaisa vadus, iebūvētus

skapjus, atklāti izvietotus elektroapgādes kabeļus un vadus, kā arī nav paredzēts izvietot iekārtas un būvkonstrukcijas, kuras ir izvirzītas ārpus sienu

plaknēm līdz 2,2 m augstumam no pakāpieniem vai kāpņu laukumiem. Durvis evakuācijas ceļos un telpās ir atveramas pārsvarā virzienā uz

evakuācijas izeju, izņemot atsevišķās telpās, kurās var atrasties mazāk par 25 cilvēkiem.

Durvju platums izejai no kāpņu telpas uz āru nav mazāks par 1,20 m. Pārējo telpu durvju brīvais platums paredzēts atbilstoši LBN 201-10 149.p.

noteikumiem – ne mazāk par 0,9 m. Durvju brīvais augstums evakuācijas ceļos

un izejās ir vismaz 2,0 m. Durvis izejai no ēkas stāviem uz kāpņu telpām, izejai uz āru u.c. durvis

evakuācijas ceļos ir atveramas bez atslēgas un tās var viegli atvērt no telpu iekšpuses.

Rekonstruējamā būvobjekta telpās paredzēts ierīkot evakuācijas avārijapgaismi saskaņā ar LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība” 5.7.sadaļas

prasībām. Proti, evakuācijas avārijapgaisme ir paredzēta kāpņu telpās, evakuācijas gaiteņos u.c. evakuācijas ceļos. Evakuācijas izejas, kā arī

virzienus uz tām paredzēts aprīkot ar izgaismotiem evakuācijas izejas norādītājiem.

Lai informētu būvēs esošos cilvēkus par iespējamo ugunsgrēku un savlaicīgi uzsāktu evakuāciju, būvobjekta telpās ir paredzēta automātiskā

ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācija sistēma, kuras sastāvā ir paredzētas izziņošanas sirēnas.

11. Būvobjekta telpu dūmaizsardzība. Risinājumi, lai nepieļautu dūmu u.c. degšanas produktu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā

Rekonstruējamā būvobjekta dūmu aizsardzības risinājumi izprojektēti

saskaņā ar būvnormatīva LBN 201-10 5.2. un 6.sadaļas prasībām. Biomedicīnas centra rekonstruējamajā ēkā (lit.002) nav telpas, kurām

būtu nepieciešamas dūmu izvades mehāniskās sistēmas vai virsspiediena dūmaizsardzības sistēmas.

Saskaņā ar LBN 201-10 167.p. noteikumiem Biomedicīnas centra rekonstruējamās ēkas visām telpām virszemes stāvos ir paredzētas dūmu

izvades ailas (logi un ārdurvis ārsienās). Attālums no telpu un gaiteņu jebkura punkta līdz dūmu izvades ailām ēkas ārsienās nepārsniedz 15 m, kas atbilst

LBN 201-10 167.p. noteikumiem. Katras dūmu izvades ailas (loga vai durvju)

platība nav mazāka par 0,5 m2. Saskaņā ar LBN 201-10 133.p. noteikumiem ugunsaizsargātās kāpņu

telpās dūmu izvadei katra stāvā ir paredzētas atveramas ailas (logi) ēkas ārsienās. Atveramas ailas paredzēts izbūvēt tā, lai tās no būves iekšpuses tās

varētu viegli atvērt. Atveramas ailas brīvā augstuma un platuma summa nav mazāka par 1,5 m un malas minimālais garums nav mazāks par 0,6 m.

Attālums no atveramas ailas apakšējās malas līdz grīdas līmenim nav lielāks par 1,2 m (LBN 201-10 44. un 45.p. noteikumi).

Dūmu aizsardzības risinājumi nav paredzēti atsevišķām tehniskajām telpām (t.sk. ēkas pagrabstāvā), caur kurām nenotiek cilvēku evakuācija un

kurās ugunsslodze nepārsniedz 300 MJ/m2, kas nav pretrunā būvnormatīva LBN 201-10 173.2.p. noteikumiem.

Lai nepieļautu uguns un degšanas produktu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā starp ēkas telpām un stāviem, visus caurumus un spraugas

norobežojošās būvkonstrukcijās ar normētu ugunsizturības robežu (ugunsdrošās starpsienās un pārsegumos), kā arī vietās, kur elektriskie kabeļi,

kanalizācijas un ūdensvada caurules u.c. komunikācijas šķērso minētās būvkonstrukcijas (ar normētu ugunsizturību), paredzēts aizpildīt ar atbilstošas

ugunsizturības robežas hermetizējošiem degtnespējīgiem materiāliem,

ugunsdrošām uzmavām u.tml. ugunsaizturēšanas ierīcēm un materiāliem (piemēram, ar speciālajām ugunsdrošām putām). Šim nolūkam paredzēts

izmantot sertificētas sistēmas un materiālus. Lai nepieļautu dūmu u.c. degšanas produktu izplatīšanos pa

ventkanāliem, ventilācijas sistēmu gaisa vados vietās, kurās tie šķērso būvkonstrukcijas ar normēto ugunsizturības robežu, paredzēts uzstādīt

ugunsdrošos vārstus, kuru ugunsizturība nav mazāka par EI-30. Lai nepieļautu dūmu u.c. degšanas produktu izplatīšanos uz kāpņu

telpām, kā arī starp ugunsdroši atdalītām telpām, kāpņu telpu durvis u.c. ugunsdrošās durvis paredzēts aprīkot ar pašaizveres ierīcēm un noblīvētām

piedurlīstēm, kas novērš dūmu izplatīšanos starp telpām.

12. Speciālie ugunsdrošības pasākumi, ņemot vērā ēkas īpatnības

Saskaņā ar pasūtītāja projektēšanas uzdevuma noteikumiem rekonstruējamajā ēkā nav paredzētas sprādzienbīstamas telpas, kurās izpētes,

ražošanas vai glabāšanas procesa tehnoloģija var veidot sprādzienbīstamo vidi, kā arī nav paredzēts izmantot degtspējīgās gāzes. Laboratoriju telpās

izmantojamās gāzes (CO2, Ar, N2) no ugunsdrošības viedokļa ir neitrālās.

Ņemot vērā iepriekš minēto, spēkā esošie normatīvie akti neprasa kādu citu ārpus šajā projekta daļā aprakstīto speciālo ugunsdrošības pasākumu

izstrādāšanu rekonstruējamajā ēkā. Nepieciešamie ugunsaizsardzības pasākumi, kas paredzēti būvprojektā, ir aprakstīti šā apraksta citās sadaļās.

13. Automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma

Saskaņā ar būvnormatīva LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība” 185.2.p.

noteikumiem Biomedicīnas centra rekonstruējamās ēkas (lit.002) telpās ir paredzēta automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācija

sistēma (turpmāk tekstā – ugunsgrēka signalizācijas sistēma). Automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas

sistēmas projekts ir izstrādāts atbilstoši LBN 201-10 un standarta LVS CEN/TS 54-14 „Ugunsgrēka atklāšanas un ugunsgrēka trauksmes sistēmas. 14.daļa”

noteikumiem. Rekonstruējamā būvobjekta automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un

trauksmes signalizācijas sistēma pilda šādas kontroles un vadības funkcijas:

- ugunsgrēka trauksmes signāla veidošana un dežurējoša personāla izziņošana par ugunsgrēku, norādot signalizācijas panelī ugunsgrēka konkrētu vietu un

telpu; - vadības signāla veidošana, kas izmantots izziņošanas sirēnu automātiskajai

iedarbināšanai; - vadības signāla veidošana, kas izmantots ventilācijas un gaisa

kondicionēšanas iekārtu automātiskajai atslēgšanai ventilācijas sistēmu projektā;

- vadības signāla veidošana, kas tiek izmantots lifta automātikas projektā tā automātiskajai bloķēšanai ugunsgrēka gadījumā (nosūtīšanai uz 1.stāvu un

bloķēšanai ar atvērtām durvīm). Gadījumā, ja netiks nodrošināta apsardzes personāla diennakts

dežurēšana tieši objektā, signālu par ugunsgrēku paredzēts translēt uz CNP (centralizētas novērošanas pults) ar diennakts dežurējošu personālu.

Ugunsgrēka signalizācijas kontroles panelis ļauj izmantot šo funkciju, pielietojot

attiecīgas papildus ierīces.

14. Izziņošana par ugunsgrēku

Ņemot vērā, ka rekonstruējamās ēkas augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme ir mazāka par 28 m un to, ka ēkā vienlaikus var atrasties mazāk par

500 lietotājiem, Latvijas būvnormatīvā LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība” u.c. ugunsdrošību reglamentējošajos normatīvajos aktos nav obligātas prasības

automātiskās ugunsgrēka izziņošanas balss sistēmas ierīkošanai rekonstruējamā būvobjekta telpās (sk. LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība”

191.p.). Līdz ar to automātiskā izziņošanas balss sistēma Biomedicīnas centra

ēkā (lit.002) netiek paredzēta. Lietotāju izziņošanai par iespējamo ugunsgrēku tiek izmantotas sirēnas, kas paredzētas automātiskās ugunsgrēka atklāšanas

un trauksmes signalizācijas sistēmas sastāvā.

15. Ārējā ugunsdzēsības ūdensapgāde

Kā tika minēts šā pārskata 3.sadaļā saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 222-99 „Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves” 5.tabulas 2.p. noteikumiem,

ņemot vērā rekonstruējamās ēkas būvtilpumu (lielāks par 25000 m3, bet mazāks par 50000 m3) un stāvu skaitu (3 stāvi), būvobjekta ārējai

ugunsdzēšanai noteikts ūdens patēriņš 30 l/s. Projektējamās ēkas ārējo ugunsdzēšanu paredzēts nodrošināt no esošiem

ugunsdzēsības hidrantiem, kas izbūvēti pilsētas ūdensvada ārējos cilpveida tīklos. Šļūteņu līniju garums vismaz no diviem ugunsdzēsības hidrantiem līdz

būvobjekta tālākajai vietai (zemes līmenī) nepārsniedz 200 m.

Ugunsdzēsības hidranti izvietoti ielu brauktuves daļā un ir viegli pieejami ugunsdzēsības tehnikai. Ugunsdzēsības hidrantus ir nepieciešams apzīmēt

atbilstoši standarta LVS 446 noteikumiem (par to atbild ārējā ūdensvada apsaimniekotājs). Ugunsdzēsības hidranti un to norādes zīmes atrodas ārējo

gaismas ķermeņu apgaismotajā zonā.

16. Stacionārā iekšējo ugunsdzēsības krānu un šļūteņu sistēma

(iekšējais ugunsdzēsības ūdensvads)

Ņemot vērā, ka rekonstruējamās ēkas ugunsdrošības nodalījuma būvtilpums ir lielāks par 5000 m3, saskaņā ar LBN 221-98 1.tabulas 2.1.p.

noteikumiem rekonstruējamās ēkas (lit.002) telpās ir paredzēts iekšējais

ugunsdzēsības ūdensvads un ugunsdzēsības krāni ar ūdens patēriņu 1x1 l/s. Ņemot vērā rekonstruējamās ēkas nelielu augstumu, atbilstoši

paveiktajam aprēķinam nepieciešamo spiedienu pie visaugstāk un vistālāk izvietotajiem ugunsdzēsības krāniem, lai nodrošinātu ūdens patēriņu 1,0 l/s,

var sasniegt bez ugunsdzēsības sūkņiem. Līdz ar to šā tehniskā projekta ietvaros ugunsdzēsības sūkņu iekārta rekonstruējamajā ēkā nav paredzēta.

Rekonstruējamās ēkas ūdensvada ievadā tiek uzstādīts ūdens mērītājs, kurš papildus sadzīves patēriņam var palaist tai skaitā ugunsdzēsības ūdens

patēriņu (1,0 l/s). Līdz ar to saskaņā ar LBN 221-98 152.p. noteikumiem aukstā ūdens mērītāja apvadlīnijai nav nepieciešams elektroaizbīdnis ar distances

atvēršanu. Saskaņā ar LBN 221-98 152.p. noteikumiem ūdens mērītāja apvadlīnijā ir paredzēts manuālais ventilis (aizbīdnis), kas tiek noplombēts

aizvērtā stāvoklī.

Ugunsdzēsības krānus paredzēts izvietot 1.stāva telpās 1,35 m augstumā virs grīdas un nokomplektēt ar 20 m garu šļūteni un attiecīgo ugunsdzēsības

stobru (ūdens patēriņam 1,0 l/s). Ugunsdzēsības krānu aprīkojumu paredzēts novietot skapjos un apzīmēt atbilstoši standarta LVS 446 prasībām.

Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 155.p. prasībām izbūvētās ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas, t.sk. iekšējā

ugunsdzēsības ūdensvada sistēma, jāpieņem ekspluatācijā ar pieņemšanas aktu (VB 7., 8. un 11.pielikums).

Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 11.pielikuma prasībām ugunsaizsardzības sistēmu pieņemšanas komisijas sastāvā ir jāiekļauj sistēmu

būvētāja (būvuzņēmēja vai apakšuzņēmēja) pārstāvis, iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada projektētāja pārstāvis un būvobjekta pasūtītāja pārstāvis.

17. Ugunsdrošības pasākumi apkures un ventilācijas sistēmās

Tehniskajā projektā ugunsdrošības pasākumi ventilācijas un apkures sistēmām paredzēti saskaņā ar LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība” un LBN 231-

03 „Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija” prasībām. Ventilācijas sistēmu gaisa vados vietās, kurās tie šķērso ēkas

būvkonstrukcijas ar normēto ugunsizturības robežu, paredzēts uzstādīt ugunsdrošos vārstus, kuru ugunsizturība nav mazāka par EI-30.

Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu vadības automātikā ir

paredzēta šo sistēmu automātiskā atslēgšana, saņemot trauksmes signālu no ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas vadības moduļiem.

Rekonstruējamā būvobjekta ēkas (lit.002) apkure paredzēta no centrālapkures sistēmas siltuma tīkliem. Sakarā ar to vietējas apkures iekārtas,

t.sk. gāzes apkures iekārtas būvobjektā netiek paredzētas. Ņemot vērā iepriekš minēto nav nepieciešams paredzēt papildus speciālus ugunsdrošības

pasākumus būvobjekta apkures sistēmām. Apkures ierīces (radiātori) kāpņu telpās u.c. evakuācijas ceļos izvietotas

tā, lai nesamazinātu evakuācijas ceļu nepieciešamo platumu un netraucētu cilvēku evakuācijai (t.i. ir izvietotas, ievērojot LBN 201-10 127.p. prasības).

18. Zibensaizsardzība

Saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 201-10 9.sadaļas un LBN 261-07

"Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve" 41.3 punkta un 41.610.apakšpunkta noteikumiem rekonstruējamā būvobjekta ēkai (lit.002) paredzēta

zibensaizsardzības sistēma, kura izprojektēta atbilstoši būvnormatīva LBN 261-07, kā arī standarta LVS EN 62305, LVS EN 50164 u.c. Eiropas Savienības

piemērojamo būvnormatīvu un standartu prasībām. Rekonstruējamā būvobjekta ēkai (lit.002) paredzēta zibensaizsardzības

sistēma ar aizsardzības līmeni ne zemāku par III klasi. Rekonstruējamā būvobjekta elektroiekārtām un tehnoloģiskajām iekārtām

paredzēta arī aizsardzība pret zibens sekundārām iedarbībām.

19. Telpu nodrošināšana ar ugunsdzēsības aparātiem (aprēķins)

Ugunsgrēku dzēšanai sākumstadijā ir paredzēts apgādāt rekonstruējamā

būvobjekta telpas ar pārnēsājamajiem ugunsdzēsības aparātiem atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu 6.7.sadales un 9.pielīkuma prasībām.

Ugunsdzēsības aparātu skaits noteikts saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumu 9.pielīkuma 2.tabulas 1.p., kā arī šā pielikuma 7.1.p. prasībām:

rekonstruējamās ēkas laboratorijas telpās, palīgtelpās un tehniskajās telpās uz katriem 200 m2 ir paredzēti vismaz 2x6 kg pārnēsājamie ugunsdzēsības

aparāti, ievērojot prasību, ka attālums no jebkuras vietas telpās līdz tuvākajam ugunsdzēsības aparātam nedrīkst pārsniegt 20 m.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešamais ugunsdzēsības aparātu skaits būvobjekta ēkām un telpām noteikts šā apraksta 4.tabulā.

Ugunsdzēsības aparātu skaita aprēķina tabula 4.tabula

Nr.

p.k. Būvobjekta telpu

nosaukums

Ugunsdzēsības aparāti

tips skaits

1. Pagrabstāva telpas

PA-6 ABC

pārnesamais 2

2. 1.stāva telpas

PA-6 ABC

pārnesamais 10

3. 2.stāva telpas

PA-6 ABC

pārnesamais 10

4. 3.stāva telpas

PA-6 ABC

pārnesamais 8

Kopā: PA-6 ABC 30

Piezīmes 4.tabulai: 1. PA-6 ABC – pulvera 6 kg pārnēsājamais ugunsdzēsības aparāts, kas

paredzēts ABC klases ugunsgrēku, kā arī elektroiekārtu līdz 1000 V dzēšanai (A klase – ugunsgrēki, kuros deg cieti, parasti organiskas izcelsmes,

materiāli; B klase – ugunsgrēki, kuros deg šķidrumi; C klase – ugunsgrēki, kuros deg gāzes).

2. Tabulā norādīts tikai ugunsdzēsības aparāta tips un tā ugunsdzēšanas vielas

minimālais svars. Ugunsdzēsības aparātu konkrētu marku, modeli vai to ražotāju Pasūtītājs var izvēlēt pēc saviem ieskatiem, nesamazinot

ugunsdzēšanas vielas svaru. 3. Ugunsdzēsības aparātiem jāatbilst piemērojamo standartu un citu spēkā

esošo normatīvo aktu prasībām.

Ugunsdzēsības aparātus izvietot redzamās, viegli pieejamās vietās (ne augstāk par 1,5 m no grīdas līdz aparātu rokturiem) un apzīmēt ar norādes

zīmēm atbilstoši standarta LVS 446 prasībām.

Ugunsdzēsības aparātu apkopi pēc objekta nodošanas ekspluatācijā veikt atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu 6.7.sadales un 9.pielikuma prasībām, kā arī

ievērojot ražotāja tehnisko noteikumu prasības.

Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumu prasībām aizliegts: izmantot ugunsdzēsības aparātus saimnieciskām vajadzībām, pārkāpt ugunsdzēsības

aparātu ekspluatācijas un izmantošanas noteikumus, kā arī ekspluatēt ugunsdzēsības aparātus bez marķējuma vai ar bojātu marķējumu.

20. Būvobjekta un tā ugunsaizsardzības sistēmu pieņemšana ekspluatācijā

Ņemot vērā, ka būvobjekts nav klasificēts kā „sabiedriski nozīmīga būve”,

saskaņa ar 13.04.2004. MK noteikumu Nr.299 „Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā” 4.1punkta un 4.11.apakšpunkta prasībām pirms

rekonstruējamā būvobjekta pieņemšanas ekspluatācijā nav nepieciešams pieprasīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumu par būves

gatavību ekspluatācijai. Gadījumā, ja rekonstruējamais būvobjekts tiks nodots ekspluatācijā pa

būvniecības kārtām, katrai būvniecības kārtai ir jānodrošina visu nepieciešamo ugunsaizsardzības sistēmu ierīkošana un ugunsdrošības pasākumu veikšana,

kuri ir nepieciešami atbilstoši šā pārskata, būvnormatīva LBN 201-10 „Būvju

ugunsdrošība” u.c. spēkā esošo būvnormatīvu prasībām.

Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 155.p. prasībām pabeigtos nozīmīgo

konstrukciju elementus un segtos darbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņem ekspluatācijā ar pieņemšanas

aktu (Vispārīgo būvnoteikumu 7., 8. un 11.pielikums).

Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 11.pielikuma prasībām

ugunsaizsardzības sistēmu pieņemšanas komisijas sastāvā ir jāiekļauj sistēmu būvētāja (būvuzņēmēja vai apakšuzņēmēja) pārstāvis, projektētāja pārstāvis

un būvobjekta pasūtītāja pārstāvis.

21. Nepieciešamo ugunsdrošības pasākumu apraksts būves drošai ekspluatācijai (ugunsdrošības pasākumi būves ekspluatācijas laikā)

Ugunsdrošības pasākumus projektējamā objekta telpās pēc tās

nodošanas ekspluatācijā nosaka Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” un to izpildei piemērojamie

standarti. Objekta vadītajam ir šādi pienākumi:

nodrošināt ugunsdrošības instrukcijas izstrādi; organizēt personāla un darbinieku instruēšanu ugunsdrošības jomā;

izstrādāt rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam (dažādiem variantiem, ziemas un vasaras periodā utt.). Ne retāk kā reizi gadā saskaņā ar šo plānu

organizēt praktiskās nodarbības, kā arī nodrošināt rīcības plāna izpildi ugunsgrēka gadījumā;

veikt citus pasākumus saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumu prasībām.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumu prasībām aizliegts ugunsgrēka gadījumā izmantot liftu cilvēku evakuācijai (tas būs nosūtīts uz

1.stāvu un bloķēts ar atvērtām durvīm) Objekta vadītajam vai apsaimniekotājam ir pienākums apgādāt telpas ar speciālajam iekārtām

personu ar kustību traucējumiem (riteņkrēslu un ratiņu lietotāju) evakuācijai ugunsgrēka gadījumā no tiem ēkas stāviem, kuros var atrasties riteņkrēslu

lietotāji.

Objekta ugunsdrošības instrukcijā ietver šādu informāciju:

- kārtība, kādā tiek uzturētas telpas un evakuācijas ceļi, kā arī ziņas par objekta ugunsdrošību;

- ugunsdrošības profilakses pasākumi, ugunsdrošības prasības inženiertehnisko iekārtu ekspluatācijā, iespējamie riska faktori;

- lietojamo un uzglabājamo vielu un materiālu raksturojums un ugunsbīstamība, kā arī minēto vielu un materiālu izmantošanas, glabāšanas

un transportēšanas kārtība; - darba vietu un telpu sakopšanas un elektropatērētāju atvienošanas kārtība

pēc darba beigām; - ugunsbīstamo darbu veikšanas kārtība;

- darbinieku pienākumi un rīcība ugunsgrēka gadījumā, t.sk. ņemot vērā, ka telpās var atrasties personas ar īpašām vajadzībām (ar kustību

traucējumiem);

- ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas kārtība; - ventilācijas iekārtu, elektroiekārtu un citu inženiertehnisko iekārtu

atvienošanas kārtība; - ugunsdzēšanas līdzekļu un ugunsaizsardzības iekārtu izmantošanas kārtība;

- cilvēku evakuācijas kārtība; - materiālo vērtību evakuācijas kārtība.

Rīcības plānā ugunsgrēka gadījumam jānorāda kārtība, kādā:

- izsauc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu; - evakuē cilvēkus no bīstamās zonas, t.sk. ņemot vērā, ka telpās var atrasties

personas ar īpašām vajadzībām (ar kustību traucējumiem); - sagaida ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, norādot īsāko ceļu līdz

ugunsgrēka vietai; - pārtrauc elektroenerģijas padevi;

- izslēdz elektroietaises un inženierkomunikācijas;

- tiek izmantoti ugunsdzēsības līdzekļi; - rīkojas objekta personāls atkarībā no apstākļiem.

Par objekta ugunsdrošību atbildīgajiem darbiniekiem, personām, kuras

izstrādā rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam un ugunsdrošības instrukciju, kā arī personām, kuras veic ugunsdrošības instruktāžu, nepieciešama apmācība

ugunsdrošības jomā atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātai licencētai mācību programmai (ne mazāk par 160 stundām).

Objekta teritoriju ir nepieciešams sistemātiski attīrīt no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēku 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles. Objekta

īpašnieks (valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.

Ceļus un piebrauktuves pie ēkas un ugunsdzēsības ūdensņemšanas

vietām uztur tā, lai nodrošinātu ugunsdzēsības automobiļu piekļūšanu.

Par ceļu vai pārbrauktuvju slēgšanu vai remontu, ja nav nodrošināta ugunsdzēsības automobiļu kustība, kā arī par satiksmes atjaunošanu darba

veicējs nekavējoties informē attiecīgo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālo struktūrvienību.

Objekta teritorijā un telpās izlijušos uzliesmojošus šķidrumus nekavējoties savāc un vietas, kur tie izlijuši, apkaisa ar absorbentu vai smiltīm.

Absorbentu vai smiltis pēc tam savāc un glabā speciāli iekārtotā vietā.

Objekta teritorijā aizliegts: - smēķēt objekta teritorijā, izņemot atbilstoši iekārtotas un apzīmētas vietas;

- ugunsdzēsības automobiļu piebrauktuves vietās novietot materiālus un priekšmetus, vai celt pagaidu ēkas vai būves;

- ierobežot teritoriju tā, ka tiek traucēta ugunsdzēsības automobiļu piekļūšana ēkām vai būvēm;

- glabāt materiālus un atkritumus ārpus īpaši izraudzītām un iekārtotām vietām.

Projektējamajās telpās, izņemot laboratoriju, aizliegts glabāt īpaši viegli

uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus, kā arī lietot atklātu uguni. Strādāt laboratorijās ar ķīmiskām vielām, elektroierīcēm un

sildierīcēm atļauts tikai laboranta vai cita darbinieka klātbūtnē un vadībā.

Balonus ar ugunsbīstamām gāzēm aizliegts uzglabāt pagrabstāva telpās. Glabājot un izmantojot balonus ar gāzēm ievērot Ugunsdrošības noteikumu

prasības. Palīgtelpas kategoriski aizliegts izmantot kā noliktavas ! Laboratorijas darbus, kuros tiek izmantotas degtspējīgas gāzes vai

uzliesmojoši šķidrumi un kuru laikā var notikt pašaizdegšanās vai degtspējīgu vai sprādzienbīstamu vielu izdalīšanās, atļauts veikt tikai ventilējamos skapjos.

Laboratorijās un noliktavās ķīmiskās vielas jāglabā tikai aizslēdzamos skapjos. Šo skapju atslēgas atrodas pie laborantiem. Īpaši viegli uzliesmojošus,

viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus uzglabāt speciālos metāla skapjos.

Pēc laboratorijas darbu vai nodarbību pabeigšanas ir nepieciešams aizvākt degtspējīgus u.c. bīstamos atkritumus un eļļainus slaukāmos materiālus uz

speciālajām vietām ēkas ārpusē. Darbnīcās un laboratorijās var uzglabāt ne vairāk par vienai dienai nepieciešamo materiālu daudzumu.

Laborants vai cits atbildīgs darbinieks pēc laboratorijas darbu vai

nodarbību pabeigšanas apskata telpas un atvieno elektroierīces u.c. tehnoloģiskās iekārtas (izņemot, tās, kurām saskaņā ar tehnoloģijas īpatnībām

un prasībām jāstrādā nepārtraukti).

Automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas ekspluatācija

Objektā glabā šādus dokumentus par samontēto automātisko ugunsgrēka

atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu: - ugunsgrēka signalizācijas sistēmas tehnisko projektu;

- ugunsgrēka signalizācijas sistēmas ekspluatācijas instrukcijas; - sistēmas pieņemšanas akti (ar tiem pievienotajiem dokumentiem);

- iekārtu ražotāju tehniskās pases, kā arī atbilstību apliecinošus dokumentus;

- ugunsaizsardzības sistēmu tehniskās apkopes reglamentus.

Ugunsgrēka signalizācijas sistēmas ekspluatācijai objektā norīko: - par ugunsgrēka signalizācijas sistēmas ekspluatāciju atbildīgo darbinieku;

- dežurējošo personālu, kas diennakti kontrolē iekārtas un to darbspēju (izņemot gadījumu, ja trauksmes signālus pārraida uz centralizēto

novērošanas pulti). Gadījumā, ja objektā nav speciāli apmācīto darbinieku, kuriem ir

nepieciešamās zināšanas apliecinošs dokuments, jānoslēdz līgums ar attiecīgu

specializētu organizāciju par ugunsgrēka signalizācijas sistēmas tehnisko apkopi un remontu.

Atbildīgo darbinieku norīkošana un līguma par ugunsaizsardzības sistēmu tehnisko apkopi noslēgšana neatbrīvo juridiskās personas vadītāja no atbildības

par ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošanu. Ugunsgrēka signalizācijas sistēmas izstrādā šādu ekspluatācijas

dokumentāciju: - instrukciju par sistēmas ekspluatāciju un aizsargājamo telpu (zonu)

sarakstu; - instrukciju par rīcību gadījumos, ja ir saņemts trauksmes vai bojājuma

signāls; - sistēmas tehniskās apkopes un remontdarbu uzskaites žurnālu

(Ugunsdrošības noteikumu 4.pielikums);

- sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālu (Ugunsdrošības noteikumu 5.pielikums);

- ugunsgrēka signalizācijas sistēmas tehniskās apkopes reglamentu (Ugunsdrošības noteikumu 6.pielikums).

Ugunsgrēka signalizācijas sistēmas tehniskās apkopes reglamentu izstrādā

tehniskās apkopes organizācija un apstiprina objekta vadītājs.

Atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu 116.p. prasībām ugunsgrēka signalizācijas sistēmas bojājumi ir jānovērš 24 stundas laikā pēc to atklāšanas.

Evakuācijas avārijapgaisme

Vismaz reizi gadā jāpārbauda barošanas bloki (akumulatori), kas iebūvēti

evakuācijas avārijapgaismes gaismas ķermeņos, kā arī evakuācijas izejas norādītāju gaismas ķermeņos, un nodrošina to darbu avārijas režīmā.

Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēma

Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas tehniskā apkope jāveic atbilstoši apkopes darbu reglamentu prasībām. Ugunsdzēsības krānus un to

aprīkojumu pārbauda vismaz reizi gadā. Pārbaudes rezultātus reģistrē „Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada ugunsdzēsības krānu un to aprīkojuma pārbaudes

žurnālā” (Ugunsdrošības noteikumu 8.pielikums).

Zibensaizsardzības un zemējuma sistēma

Zemējuma un zibensaizsardzības ierīces pastāvīgi jāuztur lietošanas kārtībā. Zemējuma un zibensaizsardzības ierīču pārbaudes un elektroinsta-

lācijas izolācijas pretestības mērījumus veic vismaz reizi sešos gados.

Ugunsdzēsības aparāti

Ugunsdzēsības aparātu uzskaiti un atrašanās vietas reģistrē Ugunsdzēsības

aparātu uzskaites žurnālā (Ugunsdrošības noteikumu 10.pielikums). Ugunsdzēsības aparātus ekspluatē, pārbauda, remontē un uzpilda atbilstoši

ražotāja tehniskajiem noteikumiem un Latvijas standarta LVS 332 „Ugunsdzēsības aparātu uzturēšana ekspluatācijai gatavā stāvoklī” prasībām.

Ugunsdrošības tehnisko risinājumu aprakstu izstrādāja:

UTRA daļas vadītājs dipl. inž. J.Čerņikovs

Sert. LBS BSSI Nr. 20-7464, 20-7474