Lauksaimniecibas un lauku attistiba un mana vieta nozarE

IzvErtEjot pEdEjo divu gadu lauksaimnieclbas gada zi4ojumus, varu secinat to

ka Latvij d lauksaimnieclbai ir vdrojama vera +emama izaugsme. Apskatot Centralds

statistikas pdrvaldes (CSP) apkopotos datus par pcdejiem diviem gadiem. Ir redzams,

ka graudkoplba Latvij d ie4em nozlmlgu lomu lauksaimniecrbas predu raZoSanas

procesa. Izvertejot pedejos divus gadus ir mandmi redzams, ka ar katru gadu Latvij d

tiek iegitas alien augstas vidOjds graudu raZas. Kas 2016. gada sasniedz37,8 cntlha.

Bet mes nednkstam neqemt vEra arl augstas mEneia lietavas, kas neldva

novakt kvalitatrvu graudu raZu, r;emot v6ra 5o faktoru aptuveni, 10 tiiksto5i ha netika

nokulti. Kd galvenais iemesls tam bija tas, ka smagd graudu novdk5anas tehnika

mitrakajas vieEs nebija spejrga uzbraukt uz lauka. Ka an tas, ka ilgsto5o lietavu

rezritdtd liela dala no sEjumiem tika izguldrta veldre, ka an lielas plat-rbas ar sEjumiem

paaugstinala mitruma d€! sadTga vdrpas.

Neskatoties uz to ka Latvij d graudaugi jau ilgaku laika posmu valstr ir vieni no

izplat-rtakajam augu kultlram, mEs nevaram aizmirst arT par rapSa setajam platlbdm,

kuras salldzindjumd ar 2015. gada sctajam plat-rbdm ir pieauguSas par 13,4%. Toties

4emot vcra sam6rd lielo platibu pieaugumu rap5a vid6jais nokultais sEklu daudzums

no ha ir sarucis no 32,9 cntlha, kas tika iegftas 2015. gadd lldz pat 27 ,8 cnt/ha, kura

tika iegflta 2016. gadd. Pateicoties tam ka rap5a sEto plafbu skaits ir palielindjies, ta

kopraZas limenis ir noturejies samdra augsts un nav tik kasi mainr]ies, salldzinot ar

2015. gada raftbas hmeni.J64em vCrE arl tas, ka viens no galvenajiem iemesliem, vasaras rap5u scto

plaubu samazind5anai ir tas ka Eiropas Komisija ir aizliegusi, audzEjot rapsi izmantot

neonikotinoldu grupas pesticidus. Kd galvenais iemesls neonikotinoidu aizlieg5anai

bija tas ka SIs grupas prepardti ir viens no CCD (Colony Collapse Disorder jeb biiupazuSanas slimiba) biSu slimibas galvenajiem ierosinatajiem. Tadejadi, lai aizstatu

aizliegtos neonikotinordu grupas pesticrdus, zemnieki ir nepiecie5amrba lietot citugrupu preparatus, kuri nenodara tik lielu postu apputeksndtdj kukai4iem, savukatl nav

tik efektivi cr+a ar kaitckliem kas nodara postrljumus rapSa sEtaj6m platibdm.

Tadejadi, lai sasniegtu vElamo rezultatu ir nepiecie5ams paaugstinat nepiecie5amo

pesticidu smidzind5anas reiZu skaitu, jo preparati, kas aizst6j neonikotinordus, nav tikefektlvi. Lrdz ar to pieaug arT produkcijas raZoSana paraudzetas izmaksas.

PedEjo gadu laika ir verojama samera liela auglu koku un oguldju kopejas

staddm plaubas pieaugums. Ka viemgai iz4emums ir bumbieru stdddm platrbas, kurustddljumi nav palielindjusies, tie5i pretcji, p6dEjo gadu laikd konstatdts plat-rbas

samazindjums. TieSi no ogulajiem vislielako plat-rbu aiz4dma upenes un jd4ogas, 5o

oguldju platrbas palielindjds par 25,3%, pedejo gadu laika.

Liels pieaugums ir mandmdm netikai upenem un ja4ogam, bet arr lielu uzvaras

gdjienu ir sdkuSi smiltscrks\u (4a%), krlmmelle4u (14,5%) un cidoniju platibas

(37,5%). Ka galvenais iemesls tam ir jauna tirgus apzindiana. PddEjo gadu laika irpalielinajies smiltsErk5(u pieprasljums sulu raZo5and, kd ari ir parddrjuSie jauni

pdrtikas produkti, kuros tiek lietoti smiltsErkS\u sulas koncentrdts, piemeram,

saldEjuma pagatavo5ana. Kd arr ir palielindjies cidoniju pieprasrljums sukdZu raZo5and

un krfimmellequ piepras-rjums tieii medicrnas prepardtu raZo5and de! procentudli

augstaka antocianidu, vitaminu C, E, B grupas, vara, sel6na, cinka satura ogas.

Latvijd darze4us audzd visvairdk divos relioni * Zemgales rin Piengas

re[iond. Kd galvenais iemesls tam ka lielakais saimniecibu daudzums atrodas tieSi

Zemgales un Pierigas refiionos ir skaidrojas ar tirgus vietas atraSanos, kd galvenais

faktors ir lielu pilsdtu atra5anas afialums.

Ja ik gadu lieldkds dalas ddrze4u stddrJumu plat-rbas nemainds vai tikai pieaug,

tad karlupelu stad-rjumu platrba ar katru gadu samazinas. Kartupelu platlbas kop3

2014. gada ir saruku5as par 190/0. To var skaidrot daZadi, ka viens no iemesliem ir

main-rjuSies ESanas paradumi, arvien vairdk cilvEki aizstdj karlupelus ar gri\iem vai

risiem un izvElas maz5k, uzturd lieto kartupelus. Kd ndkamais iemesls ir tas, ka lai

izatdzEltt kartupelus ir nepiecieSami lieli resursu patEri4i, to audzESanai irnepiecie5am kvalificEts darbaspdks ko Latvij6 ir gruti atrast. No tE izriet ideja par

mehanizdtdm iekartam, bet 5o iekartu iegddei raZoSanas darba uzlabo5anai irnepieciesami lieli naudas ieguldr]umi un zemnieki kas tikko sak savas darbibas nevar

atlauties tdrEt Sadu naudas summu. Kd ari lai iestddltu un novaktu kartupelus tiekpaterets liels degvielas daudzums. Lrdz ar to padardzinas kartupelu raZo5anas

izmaksas, tadu ne vienmEr tirgus cena ir pietiekami adekvata, lai atpelnitu iegulditas

finanses. Lielu iespaidu uz kartupelu pieddvdjumu tirgfi atstAj an Latvijd lieldkie

karlupelu pdrstrddes uz4Emumi: SIA ,,Aloja Starkelsen" kur5 ir Latvij a viemgais

uzqrdmums, kartupelu cietes raZo5ana, ka arT a,/s "Latfood". pazlstami arl ka AdaZu

dipsi, ir vienrgais kartupelu dipsus raZotlj s Latvijd.

Abi Sie kartupelu pdrstrades uz46mumi sezonas laikE pdrstrddd lielu kartupelu

daudzumu. Ka ari esoSie p6rstrddes uz4Emumi ir ieguldijuSi lielu darbu, lai izveidotu

savu saimniecrbu t-rklu, kuras audze tie5i vi4iem nepiecieSamds 16 kartupelu Slirnes,

kuras ir atlas-rtas, lai biitu der-rgas tie5i vi4u raZo5anas procesa izstrdddtim metodEm.

Neskatoties uz to, ka medus bite tiek pieskaiflta pie lauksaimniecrbas

dzlvniekiem, medus bite spele lielu lomu raZas produktivitdtes un kvaliEtes celSana.

ManuprEt, apputeksnEtdj kukai4i, bites, kamenes, ziedu mu5as u.c., ie4em lielu lomu

netikai raZas produktivitdtes palielina5anai, bet ari augu biologiskas daudzveidrbas

saglaba5anu. No ta izriet arl tas, ka $emot vEra to, ka lauksaimniecrbas tehnika un

augu aizsardzlbas lidzekli atusus loti strauji, toties ir an ja4em vdra tas ka irjdsaudzE

arl apputeksn6tAj kukaiqi. Tadu tas nenozrmE, ka bfitu jaliedz iespEja attrstTties

lauksaimnieclbas raZo5anai, tas tikai rada to ka ir jdrod kompromiss starp

lauksaimnieclbas attIsubu un apputeksnetaj kukai4u aizsargdSanu.

BiSkoprba ir viena no senakajdm, kd an viena no miisdienu lauksaimnieciskas

raZoianas nozarEm. Latvijas biSkopji izmanto darvoSand Rietumu medus bite (lplsmellifera L.) daZadu pasugu bites. Tadu piemirst par Latvij as viet6jo medus biti (Apis

mellifera mellifera L.), kur ciltsdarba ietvaros tiek izkopta un saglabdta Latvijas

vietEjds medus bite.

Kd viens no galvenajiem vietejds populdcijas uzturetdjiem ir Latvijas

Lauksaimnieclbas universitdtes mdclbu drava, kura nodarbojas netikai ar materidla

izkop5anu, bet arl ar materidla selekciju. Latvija bi5kopibas nozares ciltsdarba mEr\is

ir nodro5indt ar augstAkas medus raZas, materialus kas ir slimrbu iztun-gi, ka an attisut

Latvijd biSu md5u instrumentdlo apsEkloSanu un uzsdkt bi5u selekcijas darbu.

Saska46 ar Latvij as BiSkopibas biedribas izstrdddtds un realizEtas medus bites

ciltsdarba programmas datiem tiek uzlabota ne tikai medus bites gen6tiskd materiala

kvaliEte, ber arl stabilitdte, lai samazindtu gen6tiskd materiSla skaldrSanos.

Latvij as Bi5koprbas biedrlba ir izveidojusi biSu md5u audz65anas darba

informativo sistEmu, kuras rezultata tiek nodro5inata bi5u md5u audzO5ana, iepirk5ana,

ka ari ataudzcsana un ataudzdjuma izvcrtosana, lai lidz biSkopjiem nondktu zinamas

izcelsmes bi5u mEtes. TA rczultete samazindtos biSu zudumus varrozes ietekmE un

bi5u spietoSanu, ka arr veicinatu biSu populdcijas atjauno5anu Latvijas teritorija.

Nemot vera to ka, manas intereses tiek vErstas ne tikai uz bisu masu

instrumentdlo sEkloSanu, bet arI uz dekorafvo stddu audz65anu segtajas platlbds, savu

vietu lauksaimniecrbd redzu skaidri. Tuviko divu gadu laika velos uzbfivEt divas

polikarbonata apkurinamds siltummcas, kuru atra3an6s vieta un novietojums irapsekots. Siltumnr-cas tiks sasaisutas ar jau eso3o dku, kr,rd tiks ierlkota siltumnlcas

apkures sistema.

Segto plaubu darbibas mer\is bus dekoratrvo stadu audze5ana vasaras sezonas

laika, kd ari, gatavot slpolpufu griezto ziedu sorlimentu uz pavasara sezonu.

Pamatojoties uz leogrdfisko izvietojumu, noteikts, ka izv6lOtaja vieta ir zems tirgus

noslogojums. Uzskatu, ka Sada veida bizness bfls spejrgs atpelnlt veiktos finansialos

ieguldTjumus. Neskatoties uz to, ka mana vElme biznesu verst uz segto plaubu

izmanto5anu, kd viena no biznesa papildidejam ir ierikot jaukta tipa auglu koku un

oguldju auglu ddrzu blakus siltumnlcu kompleksam.

Visa saraZotd produkcija, kas tiktu iegiita no auglu koku un oguldju ddrza tiktuizmantota medus mais-rjumu raZoSand. \emot verd to, ka rpaSumd ir 33 biSu saimes,

kuru skaits 2019. gada tiks palielinats lidz 100 ganampulka viembdm, liela loma

saimniecrb6 bls an nektEraugu audze5anai saimniecrbai piederoSajas zemes platlb[s.

Lai palielin6tu medus produkcijas daudzumu un varetu raZot daidda kldsta

medus maisr.jumus ar augstu pievienoto vErtIbu, nepiecieSama Ipa5a bi5kopja pieeja

medum ka partikas produktam, kura lieliski iek]aujas Latvija audzetas ogu suk5des,

rieksti, garSaugu droga un gar5vielas. Medus maisrljumi Latvija ir samera jauns

produkts, ar kura raZoSanu nodarbojas sam6ra neliels skaits bi5kopju. Lai gan

tradicionali darvoBana ir v6rsta uz medus primaro raZoSanu, medus maisijumi nakotne

ie4ems stabilu vietu tirgii un ikkatra Latvij as iedzivotaja mdjsaimniecibd.

Savd saimnieclbd lieldku uzsvaru gribu likt uz biSu mdSu audzdSanu un

instrumentalo seklo5anu. Lai gan LatvijE bi5u mdSu audz6tdju skaits ir samErS liels,

saimnieclbas, kuras piedava ieg6ddties instrumentdli s6klotas biSu mates irmazdkumd. Latvijd saimniecrbas, kuras nodarbojas ar instrumentdli s6klotu maSu

tirdzniecrbu tuvakas desmitgades laika nepieaugs. Lai sasniegtu manus individualos

mer(us un tirgotu instrumentdli sEklotas bi5u mates, no studij dm brlvajd laikE apglstu

instrumentdlds s6klo5anas pamatus ar Latvijas Bi5koprbas biedrtbas palldzftu, kd an

praktizejos pie selekcionara Ja4ra Tropa.

PEc instrumentSlds sEklo5anas apgfi5anas pldnoju izveidot savu bi5u m55u

audzEsanas r.m instrumentdlds sEklo5anas staciju. Sts stacijas darbTbu velos verst uz

daZadu biSu md5u pasugu un hibndu audzE5anu, un instrumentalo apsekloSanu. Kd

viens no manas bi5u ma3u apsekloSanas stacijas galvenajiem merliem bus - daZddu

jaunu Buckfast bi5u hibrldu izveide un relistracija kopEja Buckfast hibndu katalogd,

lai sp6tu konkurdt Eiropas Savienibas bi5u rasu kolekciondru, bi5u md5u uzturetaju,

ma5audzetaju tirgl.Zinot Lalvija izmantojamds un puistamakas bi5u rases, vElos savu

m5SaudzO5anas un aps6klo5anas darbrbu vErst vietEjds medus bites Apis mellifera

mellifera L. gen6tiska materidla saglabdSanas darba. Lai gan Latvijas bi5kopju vidfi 5i

rase ir zaudEjusi savu pievilclbu tas paaugstinatas agresivitates d6l, neuzskatu, ka 5I

rase ir zaudEjusi savas saimnieciskds rpaSTbas, kuras ir lpa3i svangas veiksmlgas

darvoSanas organizESanai Latvij as biSkopj u dravds.

Uzskatu, ka ar instrumentalas s6kloSanas palidzlbu mds varam panakt gan

vErtrga bi5u rasu genetiska materidla saglabd5anu, gan nodro5indt un apmierinat

Latvijas biSkopju velmes. Japiemin, ka m6r(tieclga darba ietvaros tiks izskaustas tds

biSu saimju rpa5rbas, kuras neapmierina miisu biSkopjus, piemEram, paaugstindtais

bi5u saimes niknums, kd arI pandkt augstaku saimes produktiviati. Ka galvenais

iemesls tam kdpEc v6los strdddt ar So rasi ir tdds, ka 5r rase ir pieldgojusies mlsuklimatiskajiem laika apstdkliem, ir spEjiga pdrciest ziemu ar lapu izsvlduma medu

ziemas barlbd, kura piejaukums ziedu med[ ik gadu tiek konstatcta aizvien bieZak.

Uzskatu, ka Latvija ir loti bagdta un skaista zeme, kurai netrlks viedu pr5tu un

strdddt griboiu roku, kuras padaris miisu TEvu zemi sakoptu, zalu un partiku5u!